SlideShare a Scribd company logo
1 of 32
Download to read offline
Latvijas lauku un pilsētu
mijiedarbība, sadarbība,
kopdarbība ?

        Mārtiņš Cimermanis
              LLKC

                             1
Iedzīvotāju skaita pārmaiņas,                      pilsētu iedzīvotāju
                                              īpatsvars ir samazinājies
                                                  tur, kur lielo pilsētu
2006.-2010. gados                                  īpatsvars reģiona
                                               iedzīvotāju kopskaitā ir
                                             lielāks, un otrādi – pilsētu
                                                iedzīvotāju īpatsvars ir
                                                stabils vai palielinājies
                                               reģionos, kur ir mazāks
                                                   republikas pilsētu
                                                 iedzīvotāju īpatsvars




                    2
                    6
                    5      20 no 119
                    7    teritorijām ir ar
                              skaita
                          palielinājumu                                     2
Iedzīvotāju blīvuma atšķirības




                                 3
Un katrs var padomāt -
   Vai mūs apmierina
       Procesi lauku apdzīvotības attīstībā
       Agrobiznesa un tā nozaru attīstība
   Vai vispār lauku apdzīvotība ir vērtība
   Cik daudz ļaužu nozīmē apdzīvotus Latvijas laukus
   Kāda varētu būt reālā lauku apdzīvotības struktūra
       Nemainot procesu norisi
       Vēlami iespējamā
   Vai vēlamies ko mainīt procesos


                                                         4
Iedzīvotāju blīvuma augstākie un
zemākie rādītāji novados
   Vidēji Latvijā – 35
   Lauki – 13/15

  Lauki – visas Latvijas
teritorijas ārpus
urbānām (blīvām)
apdzīvotām vietām

  Nav vienotas
apdzīvoto vietu
uzskaites un tās
                                   5
raksturojošas statistikas
Lauku attīstība

 Jautājums par lauku attīstību nav tikai lauku
  ekonomiskās attīstības jautājums
 Jautājums par lauku attīstību ir :

  sabiedrības dzīves modeļa, jeb
  darba – māju – kopienu – lauku telpā
  jautājums.


                                              6
Lauku telpa = pilsēta.
 Kā noteikt robežas?



                         7
“pilsētnieki”
             Pilsētas
Robeža?             ?
                  t
             nē
         f i       Lauki   “laucinieki”
      de
K ā


                                           8
Demogrāfiskā pieeja
   Rādītāji:
       Iedzīvotāju skaits:
           Pasaules pieredze: kritiskā robeža 500 - 10 000 iedzīvotāji
           Latvijā: 2000 iedzīvotāji (normatīvo aktu interpretācijā)
               Durbe (621 iedz.), Subate (736 iedz.), Ainaži (993 iedz.),
       iedzīvotāju blīvums:
           50% teritorijas iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedz. uz
            kvadrātkilometru (OECD )
               tikai divi novadi tiktu definēti kā urbānas teritorijas ar blīvumu 185
                cilv./km2
       Kā uzskaitīt?
           faktiskā/deklarētā dzīvesvieta, darba/dzīves vieta, vasaras mājas,
            studiju laikā utt,


                                                                                         9
Ekonomiskā pieeja
   Ekonomiskie rādītāji:
       Nodarbināto skaits noteiktās nozarēs:
           lauksaimniecība, mežsaimniecība
               pilsētu lauksaimniecība?
               lielie iepirkšanās centri, uzņēmumu biroji neatrodas pilsētu centros
               Lauksaimniecības un lauku attīstības likums
       Zemes izmantošanas mērķis un apbūves veids, attālums starp
        būvēm:
           Eiropas Telpiskās plānošanas dokumentos - lauku apvidus ir
            noteikta veida ainava un zemes izmantošana, kur
            lauksaimniecībai ir būtiskākā nozīme.

        Latvija 2030: laukos jāattīsta lauksaimniecība, mežsaimniecība,
        rekreācija, nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, pievilcīga dzīves
                           vide pilsētās strādājošiem.

                                                                                  10
Kā noteikt robežas?
   Administratīvais dalījums
     Republikas pilsētas
            attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā
             arī sociālā infrastruktūra;
            nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;
            ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.

       Novadi
            Teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai
             pilsēta

            K I
    A U     Novadi, kuri robežojas ar Rīgu – 7 novadi
L           Un novadi, kuri robežojas ar republikas pilsētām?
    ?       Noteikti - Novadi bez pilsētām
                    (50 novadi, aizņem 35 % teritorijas, dzīvo 15 % iedzīvotāju)


                                                                                       11
Kā noteikt robežas?
   Apdzīvoto vietu dalījums
       Pilsēta
           kultūras un komercdarbības centrs
            attīstīta inženierinfrastruktūra un ielu tīkls
           mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.
       Ciems
           koncentrēta apbūve,
                                                                           I
           pastāvīgi dzīvo cilvēki
                                                                       K
           ir izveidota attiecīga infrastruktūra.                 U
       Viensēta                                              LA
                                                               ?
                                Kā pārvaldīt?
                                Kā novērtēt?

                                                                               12
Mūsu pieeja
   Reģionālās attīstības pamatnostādnēs pakalpojumu pieejamība variē
                      atkarībā no teritorijas nozīmīguma:

                  nacionālas nozīmes centrs (Rīga), + 8 pierīgas novadi
                reģionālas nozīmes centri 9 (pārējās republikas pilsētas),

                                            novadu centri
          a!
                                      



      tep
        l                                lauku teritorijas.

  uku
La   Veidot ilgtspējīgu attīstības plānu lauku teritorijām politiskā līmeni ir
      iespējams tikai tām teritorijām, kurās ir vietējā pārvalde – pašvaldība,
          kas tiek norobežota ar teritorijas administratīvajām robežām.


                                                                              13
L atvijas lauki šod ien
- formāli – 31% iedzīvotāju
- pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~20%

No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā):
- 6-10% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību
- 10-14% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nenodarbinātie

Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 14,4 / Latvijā 13,7
Darbaspējas vecuma iedz. % - 66,4 / Latvijā 66,1
Pēcdarbaspējas vecuma iedz. % - 19,3/ Latvijā 20,2
Demogrāfiskā slodze 506 / Latvijā 514

                                                                      14
L atvijas lauki
   perpektī va (prognoze) 2030
- formāli – 25-26% iedzīvotāju
- pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~14 - 15% (5-6%
samazinājums)
No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā):
- 4-5% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību
- 9-10% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nelauksaimnieciskā ražošana,
nenodarbinātie

Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 11-12%
Darbaspējas vecuma iedz. - 66-67%
Pēcdarbaspējas vecuma iedz. - 22-23%

                                                                               15
prognozes pamats

Lauku iedzīvotāju demogrāfiskā kustība būtiski neatšķiras no
Latvijas vidējā
Galvenie nosacījumi:
Pēdējā -1 paaudzes laikā izveidojusies iedzīvotāju vecuma
struktūra
Negatīva bērnu skaita un pēcdarbaspējas vecuma attiecība
(neradīto bērnu īpatsvars)
-Par 50% samazinājies
-reproduktīvā vecuma
-sieviešu skaits




Latvijas iedzīvotāju skaita
prognozes
                                                               16
Prognozes pamats
 Iedzīvotāju kustība
Negatīvs dabiskais pieaugums
 Negatīvs summārais saldo

(+migrācija)
 lauku iedz skaits samazināsies
par
0.5%, jeb 4-5 000 gadā
 reproduktīvā vecuma sieviešu
skaits
samazināsies par 10-15%
 Bērnu skaits samazināsies vidēji
par 30-35%

                                    17
9 NAC ?
                           76 pilsētas, t.sk.9

             Pilsētas      republikas pilsētas - 69 %
                           no valsts iedzīvotājiem
Robeža?             ?
                  t
             nē
         f i       Lauki    99% Latvijas
      de                   660 lielie ciemi (vietējie lauku

K ā                                     centri)
                              1500 II pakāpes (vidējie)
                                         ciemi
                            ~ 50 -55 000 mazie ciemi un
                           individuālās lauku apdzīvotās
                                        vietas

                                                      18
Laiks diskusijai!

 Pēc administratīvās reformas Latvijas lauku
  telpa klāj 99% valsts teritorijas.
Latvijas lauku telpu pašlaik faktiski veido 110
  novadi, kuri pārklāj 99 % valsts teritorijas, un
  tajos dzīvo 49 % mūsu zemes iedzīvotāju.
 Līdz ar depopulāciju lauku telpā samazinās

  pakalpojumu pieejamība tajā palikušajiem
  iedzīvotājiem – pakalpojumu sniegšanas vietas
  attālinās un tie kļūst dārgāki
                                                 19
Kas nepieciešams lai cilvēki paliktu
laukos?
Produktīvas darba vietas:
 lauksaimniecība

 nelauksaimniecība (granti, krediti, nodokļi,studiju

  kredīti, dzīvojamais fonds,pārkvalifikācija)
Pakalpojumi:
 sociālie pakalpojumi

 komunikāciju infrastruktūra (ceļi, internets)

 Kopienas radīšana

                                                    20
Lauksaimniecības nodarbināto skaita
               un radītās PV pārmaiņas - fakts
                                      y = -10,27x + 143,66
                               450          2                                                             160
                                           R = 0,9584
Pievienotā vērtība, milj.LVL




                                                                                                                Nodarbināto skaits, tūkst.
                               400                                                                        140
                               350                                                                        120
                               300
                                                                                                          100
                               250
                                                                                                          80
                               200
                                                                                                          60
                               150
                               100                                                                        40
                                50                                                                        20
                                 0                                                                        0
                                     2005            2006            2007            2008   2009   2010

                                     Pievienotā vērtība lauksaimniecībā (tirgus cenās)
                                     Pievienotā vērtība lauksaimniecībā(ar raž.subsīdiām)
                                     Nodarbināto skaits lauksaimniecībā
                                     Linear (Nodarbināto skaits lauksaimniecībā)



                                                                                                               21
Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņu
ietekme uz nodarbinātību laukos
322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk.,
                                        203,5 tūkst. nodarbinātie              232,6 tūkst. nodarbinātie
77,5 tūkst. agro primārā sfēra;
                                   par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā;
48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro
       produktu pārstrādi);        par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē;
167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu             ↓ riska zonā 46,6 tūkst.
                                                   nozarēs                        pakalpojumu nozarēs
                                                                              Un te – 43,5 tūkst. jaunas
                                         Te trūkst 57,5 tūkst.                   darba vietas ražošanā
                                          jaunas darba vietas
                                            reālajā ražošanā




           šobrīd                               2020. SC_0                         2020. SC_MAX



                                                                                                          22
NOZĪMĪGĀKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES
NODARBINĀTĪBAI LAUKU NOVADOS (2007.-2009.g.)
   Nodarbināto skaits un gūtie ienākumi kritušies visās ražojošajās un
    ar tām saistītajās nozarēs (nodarbinātie par 59% būvniecībā, ~ 20% pārējās
    nozarēs; ienākumi 68% būvniecībā, ~ 27% pārējās nozarēs);
   Nodarbināto skaits krities arī sociālā servisa nozarēs (izņemot
    veselības un sociālās aprūpes nozari (+9%)), tomēr krišanās tempi ir
    bijuši zemāki (5% valsts pārvalde, 15% izglītība);
   Nodarbināto ienākumi sociālā servisa nozarēs pieauguši (izņemot
    veselību unsociālo aprūpi (-1%)) par 3% valsts pārvaldē, 12%
    izglītībā.
   Nodarbinātībā dominē agrobizness (35%) un pakalpojumi(44%), no
    kuriem 52% - valsts pārvalde.



                                                                             23
Latvijas lauki perspektīvē
- teritorijas,
A- kuru sociāli ekonomiskā dzīve cieši saistās ar zemes kā resursa,
-samazinājums 50-70%
B- tās resursu telpas izmantošanu, -pieaugums 50-70%
C- kas to kopumā ģenerē ar to tieši saistīto ekonomisko darbību –
pārstrādi, pakalpojumus – samazinājums 50-70%
D- un/vai kas nodrošina daļēju vai pašpieteikamu māsaimniecību
dzīvi – būtisks samazinājums (?)
C- nodrošina “otro māju” (sezonālo u.c.) tīklu -pieaugums


                                                                 24
Cik un kāda ir
   mūsu lauksaimniecības zeme?
              2010. gads    SC0                                                     SC1
VZD        Lauksaimniecības zeme 3 876 363
VZD        LIZ kopā               2 430 000
ZM&LAD     LIZ kopā pēc apsekojuma2 352 159
ZM&LAD     Būvniecība                2 849
ZM&LAD     aizauguši                49 710
           Reālais LIZ resurss             2 299 600
ZM&LAD     nekoptās LIZ platības             316 341
ZM&LAD     Kopta LIZ                                 1 983 259
LAD        Pieteiktās VPM                                                  1 566 299
           VPM nepieteiktās LIZ                                              855 236
           KOPĀ LIZ pēc LAD                                                2 421 534
CSP        Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme                      1 805 500
           Ražošanā izmantota LIZ                                          1 414 700
                               Ar papildus 80% no neizmantotās zālāju platības            1 664 540
Secinājumi Nav vienotas izpratnes par valstī esošiem lauksaimniecības zemes kopējiem resursiem
           Lauksaimniecībai būtībā ir zuduši           52 559 ha



                                                                                               25
Demogrāfiskā struktūra, procesi un
    politikas iespējas
 dzimstības līmenis – 2-2,5 x mazāks par nepieciešamo dabiskās ataudzes
vajadzībām
 starpvalstu migrācija – būtisks teritoriju atšķirību veidotāja un atspoguļotāja
Teritoriju demogrāfiskais (un sociālais) potenciāls – iedzīvotāju vecumsastāvs
+ aktīvo iedzīvotāju klātesamība
 Sociāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvars – nenovērtēts teritoriju attīstības līmeņa un
dinamikas faktors
Attīstības politiku skaidrība un noturīga īstenošana sniedz rezultātu ļoti ilgā
laikā
Demogrāfiskās politikas ietekme / rezultāti – 10 -20 gadi
Iedzīvotāju sastāva un kustības raksturs nosaka lielu negatīvu , inerciālu
ietekmi teritoriju attīstības mērķu sasniegšanā
 Jaunu pieeju un politiku izstrādei nepieciešama procesu cēloņu izpratne,
kvalitatīvā analīze
Teritoriju attīstības potenciāla izpratne , politikas un jauna veida izmantošana
meklējama teritoriju iedzīvotāju sociālajā -aktivitātes potenciāla stiprināšanā

                                                                                 26
Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņu
ietekme uz nodarbinātību laukos
322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk.,
                                        203,5 tūkst. nodarbinātie              232,6 tūkst. nodarbinātie
77,5 tūkst. agro primārā sfēra;
                                   par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā;
48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro
       produktu pārstrādi);        par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē;
167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu             ↓ riska zonā 46,6 tūkst.
                                                   nozarēs                        pakalpojumu nozarēs
                                                                              Un te – 43,5 tūkst. jaunas
                                         Te trūkst 57,5 tūkst.                   darba vietas ražošanā
                                          jaunas darba vietas
                                            reālajā ražošanā




           šobrīd                               2020. SC_0                         2020. SC_MAX



                                                                                                          27
Latvijas teritorija un tās
                   sociālekonomiskā struktūra

    Agriculture related rural policies reālā ekonomika
                                     Cita
         Lauksaimniecība –
         augkopība un lopkopība;              Agro –                Pakal-
           (bioresurss pārtikai              pārstrāde    Cita      pojumi
             un rūpniecībai)                             rūpnie
                                                          cība
   AGRO (resursu)- atkarīgie sektori
                                                         Komunāl-
                             Ar agrovidi
                               saistītā                  pakalpo-
Mežsaimniecība                                Sociālie
                                                                     Tirdz-
                             atpūta un        Pakalpo-     jumi
                                                                     niecība
                              tūrisms           jumi
          Zivsaimniecība                         Teritorijas servisa
                                                       biznesi
      Infrastruktūra
                        Tele-
                                           Veselības
Transports            komunikā                                    Izglītība
                        cijas               aprūpe

                                                                               28
Jautājums sabiedrībai
   Vai lauku sociālekonomiskā apdzīvotība ir Latvijas
    sabiedrības vērtība?
   Vai zemes resursu lielāka kopējā tautsaimnieciskā
    produktivitāte ir mūsu ekonomikas attīstības prioritāte?
   Vai esam gatavi uzņemties atbildību par vismaz 40 tūkst.
    jaunu ar agrobiznesu tieši nesaistītu darba vietu radīšanai
    laukos
         Izziņai - tas varētu vēl dot (saglabāt) ~50 tūkst. citas darbvietas
          “servisa” nozarēs...
         Izziņai – 1 nelauksaimniecības darbvietas radīšanas izmaksas laukos
          2008.-2010.gados laukos sabiedrībai atbalsta programmās izmaksāja
          Ls 10-20 tūkstošus.
   Vai sabiedrība piekrīt novirzīt papildus resursu infrastruktūras
    un pakalpojumu pieejamībai lauku apvidos?
                                                                           29
Un noslēgumā ....

   Laukos mūs neizbēgami sagaida lielas
    sociālekonomiskas pārmaiņas
   To apjoms var būt vēl daudz lielāks, pat šodien
    grūti aptverami liels, ja sabiedrība jau šodien:
       nenovērtēs procesu būtību, cēloņus un apjomu
       Nedefinēs savas rīcība
       Nepieņems adekvātus attīstības lēmumus




                                                       30
Laiks diskusijai!
   Vai tiks veiktas mērķtiecīgas valsts un privātā biznesa
    rīcības agro resursu pilnvērtīgākai izmantošanai –
    izejvielas masas ieguves palielināšanai un vērtības
    pievienošanas ķēdes pagarināšanai Latvijas ekonomikā,
    kas var sniegt būtisku ieguldījumu lauku nodarbinātības
    saglabāšanā?
   Vai tiks veicināta produktīvu darbvietu rašanās preču un
    pakalpojumu ražošanas sfērās lauku telpā dzīvojošo
    cilvēku normālas ikdienas sniedzamības rādiusā?
   Vai tiks veidota valsts un citu publisko pakalpojumu
    pieejamības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumu
    komplekss lauku telpas apdzīvotības pamatstruktūras
    saglabāšanai?                                              31
lauku un pilsētu mijiedarbība.

• Pilsētas ir apkārtējo lauku teritoriju, t.sk.
  viensētu un ciemu, atbalsta centri, noieta tirgus
  lauksaimniecības produkcijai, darba un dažādu
  pakalpojumu saņemšanas vietas lauku
  iedzīvotājiem. Savukārt lauki, paralēli
  lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās
  produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas
  iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves
  telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas
  nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai.

                                                   32

More Related Content

Region attplankonferenc2012varam

  • 1. Latvijas lauku un pilsētu mijiedarbība, sadarbība, kopdarbība ? Mārtiņš Cimermanis LLKC 1
  • 2. Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies tur, kur lielo pilsētu 2006.-2010. gados īpatsvars reģiona iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks, un otrādi – pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ir stabils vai palielinājies reģionos, kur ir mazāks republikas pilsētu iedzīvotāju īpatsvars 2 6 5 20 no 119 7 teritorijām ir ar skaita palielinājumu 2
  • 4. Un katrs var padomāt -  Vai mūs apmierina  Procesi lauku apdzīvotības attīstībā  Agrobiznesa un tā nozaru attīstība  Vai vispār lauku apdzīvotība ir vērtība  Cik daudz ļaužu nozīmē apdzīvotus Latvijas laukus  Kāda varētu būt reālā lauku apdzīvotības struktūra  Nemainot procesu norisi  Vēlami iespējamā  Vai vēlamies ko mainīt procesos 4
  • 5. Iedzīvotāju blīvuma augstākie un zemākie rādītāji novados  Vidēji Latvijā – 35  Lauki – 13/15  Lauki – visas Latvijas teritorijas ārpus urbānām (blīvām) apdzīvotām vietām  Nav vienotas apdzīvoto vietu uzskaites un tās 5 raksturojošas statistikas
  • 6. Lauku attīstība  Jautājums par lauku attīstību nav tikai lauku ekonomiskās attīstības jautājums  Jautājums par lauku attīstību ir : sabiedrības dzīves modeļa, jeb darba – māju – kopienu – lauku telpā jautājums. 6
  • 7. Lauku telpa = pilsēta. Kā noteikt robežas? 7
  • 8. “pilsētnieki” Pilsētas Robeža? ? t nē f i Lauki “laucinieki” de K ā 8
  • 9. Demogrāfiskā pieeja  Rādītāji:  Iedzīvotāju skaits:  Pasaules pieredze: kritiskā robeža 500 - 10 000 iedzīvotāji  Latvijā: 2000 iedzīvotāji (normatīvo aktu interpretācijā)  Durbe (621 iedz.), Subate (736 iedz.), Ainaži (993 iedz.),  iedzīvotāju blīvums:  50% teritorijas iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedz. uz kvadrātkilometru (OECD )  tikai divi novadi tiktu definēti kā urbānas teritorijas ar blīvumu 185 cilv./km2  Kā uzskaitīt?  faktiskā/deklarētā dzīvesvieta, darba/dzīves vieta, vasaras mājas, studiju laikā utt, 9
  • 10. Ekonomiskā pieeja  Ekonomiskie rādītāji:  Nodarbināto skaits noteiktās nozarēs:  lauksaimniecība, mežsaimniecība  pilsētu lauksaimniecība?  lielie iepirkšanās centri, uzņēmumu biroji neatrodas pilsētu centros  Lauksaimniecības un lauku attīstības likums  Zemes izmantošanas mērķis un apbūves veids, attālums starp būvēm:  Eiropas Telpiskās plānošanas dokumentos - lauku apvidus ir noteikta veida ainava un zemes izmantošana, kur lauksaimniecībai ir būtiskākā nozīme. Latvija 2030: laukos jāattīsta lauksaimniecība, mežsaimniecība, rekreācija, nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, pievilcīga dzīves vide pilsētās strādājošiem. 10
  • 11. Kā noteikt robežas?  Administratīvais dalījums  Republikas pilsētas  attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;  nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;  ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.  Novadi  Teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta K I A U  Novadi, kuri robežojas ar Rīgu – 7 novadi L  Un novadi, kuri robežojas ar republikas pilsētām? ?  Noteikti - Novadi bez pilsētām (50 novadi, aizņem 35 % teritorijas, dzīvo 15 % iedzīvotāju) 11
  • 12. Kā noteikt robežas?  Apdzīvoto vietu dalījums  Pilsēta  kultūras un komercdarbības centrs  attīstīta inženierinfrastruktūra un ielu tīkls  mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.  Ciems  koncentrēta apbūve, I  pastāvīgi dzīvo cilvēki K  ir izveidota attiecīga infrastruktūra. U  Viensēta LA ? Kā pārvaldīt? Kā novērtēt? 12
  • 13. Mūsu pieeja Reģionālās attīstības pamatnostādnēs pakalpojumu pieejamība variē atkarībā no teritorijas nozīmīguma:  nacionālas nozīmes centrs (Rīga), + 8 pierīgas novadi  reģionālas nozīmes centri 9 (pārējās republikas pilsētas), novadu centri a!  tep l  lauku teritorijas. uku La Veidot ilgtspējīgu attīstības plānu lauku teritorijām politiskā līmeni ir iespējams tikai tām teritorijām, kurās ir vietējā pārvalde – pašvaldība, kas tiek norobežota ar teritorijas administratīvajām robežām. 13
  • 14. L atvijas lauki šod ien - formāli – 31% iedzīvotāju - pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~20% No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā): - 6-10% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību - 10-14% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nenodarbinātie Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 14,4 / Latvijā 13,7 Darbaspējas vecuma iedz. % - 66,4 / Latvijā 66,1 Pēcdarbaspējas vecuma iedz. % - 19,3/ Latvijā 20,2 Demogrāfiskā slodze 506 / Latvijā 514 14
  • 15. L atvijas lauki perpektī va (prognoze) 2030 - formāli – 25-26% iedzīvotāju - pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~14 - 15% (5-6% samazinājums) No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā): - 4-5% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību - 9-10% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nelauksaimnieciskā ražošana, nenodarbinātie Līdz darbaspējas vecuma iedz. % – 11-12% Darbaspējas vecuma iedz. - 66-67% Pēcdarbaspējas vecuma iedz. - 22-23% 15
  • 16. prognozes pamats Lauku iedzīvotāju demogrāfiskā kustība būtiski neatšķiras no Latvijas vidējā Galvenie nosacījumi: Pēdējā -1 paaudzes laikā izveidojusies iedzīvotāju vecuma struktūra Negatīva bērnu skaita un pēcdarbaspējas vecuma attiecība (neradīto bērnu īpatsvars) -Par 50% samazinājies -reproduktīvā vecuma -sieviešu skaits Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes 16
  • 17. Prognozes pamats Iedzīvotāju kustība Negatīvs dabiskais pieaugums  Negatīvs summārais saldo (+migrācija)  lauku iedz skaits samazināsies par 0.5%, jeb 4-5 000 gadā  reproduktīvā vecuma sieviešu skaits samazināsies par 10-15% Bērnu skaits samazināsies vidēji par 30-35% 17
  • 18. 9 NAC ? 76 pilsētas, t.sk.9 Pilsētas republikas pilsētas - 69 % no valsts iedzīvotājiem Robeža? ? t nē f i Lauki 99% Latvijas de 660 lielie ciemi (vietējie lauku K ā centri) 1500 II pakāpes (vidējie) ciemi ~ 50 -55 000 mazie ciemi un individuālās lauku apdzīvotās vietas  18
  • 19. Laiks diskusijai!  Pēc administratīvās reformas Latvijas lauku telpa klāj 99% valsts teritorijas. Latvijas lauku telpu pašlaik faktiski veido 110 novadi, kuri pārklāj 99 % valsts teritorijas, un tajos dzīvo 49 % mūsu zemes iedzīvotāju.  Līdz ar depopulāciju lauku telpā samazinās pakalpojumu pieejamība tajā palikušajiem iedzīvotājiem – pakalpojumu sniegšanas vietas attālinās un tie kļūst dārgāki 19
  • 20. Kas nepieciešams lai cilvēki paliktu laukos? Produktīvas darba vietas:  lauksaimniecība  nelauksaimniecība (granti, krediti, nodokļi,studiju kredīti, dzīvojamais fonds,pārkvalifikācija) Pakalpojumi:  sociālie pakalpojumi  komunikāciju infrastruktūra (ceļi, internets) Kopienas radīšana 20
  • 21. Lauksaimniecības nodarbināto skaita un radītās PV pārmaiņas - fakts y = -10,27x + 143,66 450 2 160 R = 0,9584 Pievienotā vērtība, milj.LVL Nodarbināto skaits, tūkst. 400 140 350 120 300 100 250 80 200 60 150 100 40 50 20 0 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Pievienotā vērtība lauksaimniecībā (tirgus cenās) Pievienotā vērtība lauksaimniecībā(ar raž.subsīdiām) Nodarbināto skaits lauksaimniecībā Linear (Nodarbināto skaits lauksaimniecībā) 21
  • 22. Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņu ietekme uz nodarbinātību laukos 322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk., 203,5 tūkst. nodarbinātie 232,6 tūkst. nodarbinātie 77,5 tūkst. agro primārā sfēra; par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā; 48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro produktu pārstrādi); par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē; 167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu ↓ riska zonā 46,6 tūkst. nozarēs pakalpojumu nozarēs Un te – 43,5 tūkst. jaunas Te trūkst 57,5 tūkst. darba vietas ražošanā jaunas darba vietas reālajā ražošanā šobrīd 2020. SC_0 2020. SC_MAX 22
  • 23. NOZĪMĪGĀKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCES NODARBINĀTĪBAI LAUKU NOVADOS (2007.-2009.g.)  Nodarbināto skaits un gūtie ienākumi kritušies visās ražojošajās un ar tām saistītajās nozarēs (nodarbinātie par 59% būvniecībā, ~ 20% pārējās nozarēs; ienākumi 68% būvniecībā, ~ 27% pārējās nozarēs);  Nodarbināto skaits krities arī sociālā servisa nozarēs (izņemot veselības un sociālās aprūpes nozari (+9%)), tomēr krišanās tempi ir bijuši zemāki (5% valsts pārvalde, 15% izglītība);  Nodarbināto ienākumi sociālā servisa nozarēs pieauguši (izņemot veselību unsociālo aprūpi (-1%)) par 3% valsts pārvaldē, 12% izglītībā.  Nodarbinātībā dominē agrobizness (35%) un pakalpojumi(44%), no kuriem 52% - valsts pārvalde. 23
  • 24. Latvijas lauki perspektīvē - teritorijas, A- kuru sociāli ekonomiskā dzīve cieši saistās ar zemes kā resursa, -samazinājums 50-70% B- tās resursu telpas izmantošanu, -pieaugums 50-70% C- kas to kopumā ģenerē ar to tieši saistīto ekonomisko darbību – pārstrādi, pakalpojumus – samazinājums 50-70% D- un/vai kas nodrošina daļēju vai pašpieteikamu māsaimniecību dzīvi – būtisks samazinājums (?) C- nodrošina “otro māju” (sezonālo u.c.) tīklu -pieaugums 24
  • 25. Cik un kāda ir mūsu lauksaimniecības zeme? 2010. gads SC0 SC1 VZD Lauksaimniecības zeme 3 876 363 VZD LIZ kopā 2 430 000 ZM&LAD LIZ kopā pēc apsekojuma2 352 159 ZM&LAD Būvniecība 2 849 ZM&LAD aizauguši 49 710 Reālais LIZ resurss 2 299 600 ZM&LAD nekoptās LIZ platības 316 341 ZM&LAD Kopta LIZ 1 983 259 LAD Pieteiktās VPM 1 566 299 VPM nepieteiktās LIZ 855 236 KOPĀ LIZ pēc LAD 2 421 534 CSP Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1 805 500 Ražošanā izmantota LIZ 1 414 700 Ar papildus 80% no neizmantotās zālāju platības 1 664 540 Secinājumi Nav vienotas izpratnes par valstī esošiem lauksaimniecības zemes kopējiem resursiem Lauksaimniecībai būtībā ir zuduši 52 559 ha 25
  • 26. Demogrāfiskā struktūra, procesi un politikas iespējas  dzimstības līmenis – 2-2,5 x mazāks par nepieciešamo dabiskās ataudzes vajadzībām  starpvalstu migrācija – būtisks teritoriju atšķirību veidotāja un atspoguļotāja Teritoriju demogrāfiskais (un sociālais) potenciāls – iedzīvotāju vecumsastāvs + aktīvo iedzīvotāju klātesamība  Sociāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvars – nenovērtēts teritoriju attīstības līmeņa un dinamikas faktors Attīstības politiku skaidrība un noturīga īstenošana sniedz rezultātu ļoti ilgā laikā Demogrāfiskās politikas ietekme / rezultāti – 10 -20 gadi Iedzīvotāju sastāva un kustības raksturs nosaka lielu negatīvu , inerciālu ietekmi teritoriju attīstības mērķu sasniegšanā  Jaunu pieeju un politiku izstrādei nepieciešama procesu cēloņu izpratne, kvalitatīvā analīze Teritoriju attīstības potenciāla izpratne , politikas un jauna veida izmantošana meklējama teritoriju iedzīvotāju sociālajā -aktivitātes potenciāla stiprināšanā 26
  • 27. Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņu ietekme uz nodarbinātību laukos 322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk., 203,5 tūkst. nodarbinātie 232,6 tūkst. nodarbinātie 77,5 tūkst. agro primārā sfēra; par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā; 48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro produktu pārstrādi); par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē; 167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu ↓ riska zonā 46,6 tūkst. nozarēs pakalpojumu nozarēs Un te – 43,5 tūkst. jaunas Te trūkst 57,5 tūkst. darba vietas ražošanā jaunas darba vietas reālajā ražošanā šobrīd 2020. SC_0 2020. SC_MAX 27
  • 28. Latvijas teritorija un tās sociālekonomiskā struktūra Agriculture related rural policies reālā ekonomika Cita Lauksaimniecība – augkopība un lopkopība; Agro – Pakal- (bioresurss pārtikai pārstrāde Cita pojumi un rūpniecībai) rūpnie cība AGRO (resursu)- atkarīgie sektori Komunāl- Ar agrovidi saistītā pakalpo- Mežsaimniecība Sociālie Tirdz- atpūta un Pakalpo- jumi niecība tūrisms jumi Zivsaimniecība Teritorijas servisa biznesi Infrastruktūra Tele- Veselības Transports komunikā Izglītība cijas aprūpe 28
  • 29. Jautājums sabiedrībai  Vai lauku sociālekonomiskā apdzīvotība ir Latvijas sabiedrības vērtība?  Vai zemes resursu lielāka kopējā tautsaimnieciskā produktivitāte ir mūsu ekonomikas attīstības prioritāte?  Vai esam gatavi uzņemties atbildību par vismaz 40 tūkst. jaunu ar agrobiznesu tieši nesaistītu darba vietu radīšanai laukos  Izziņai - tas varētu vēl dot (saglabāt) ~50 tūkst. citas darbvietas “servisa” nozarēs...  Izziņai – 1 nelauksaimniecības darbvietas radīšanas izmaksas laukos 2008.-2010.gados laukos sabiedrībai atbalsta programmās izmaksāja Ls 10-20 tūkstošus.  Vai sabiedrība piekrīt novirzīt papildus resursu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamībai lauku apvidos? 29
  • 30. Un noslēgumā ....  Laukos mūs neizbēgami sagaida lielas sociālekonomiskas pārmaiņas  To apjoms var būt vēl daudz lielāks, pat šodien grūti aptverami liels, ja sabiedrība jau šodien:  nenovērtēs procesu būtību, cēloņus un apjomu  Nedefinēs savas rīcība  Nepieņems adekvātus attīstības lēmumus 30
  • 31. Laiks diskusijai!  Vai tiks veiktas mērķtiecīgas valsts un privātā biznesa rīcības agro resursu pilnvērtīgākai izmantošanai – izejvielas masas ieguves palielināšanai un vērtības pievienošanas ķēdes pagarināšanai Latvijas ekonomikā, kas var sniegt būtisku ieguldījumu lauku nodarbinātības saglabāšanā?  Vai tiks veicināta produktīvu darbvietu rašanās preču un pakalpojumu ražošanas sfērās lauku telpā dzīvojošo cilvēku normālas ikdienas sniedzamības rādiusā?  Vai tiks veidota valsts un citu publisko pakalpojumu pieejamības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumu komplekss lauku telpas apdzīvotības pamatstruktūras saglabāšanai? 31
  • 32. lauku un pilsētu mijiedarbība. • Pilsētas ir apkārtējo lauku teritoriju, t.sk. viensētu un ciemu, atbalsta centri, noieta tirgus lauksaimniecības produkcijai, darba un dažādu pakalpojumu saņemšanas vietas lauku iedzīvotājiem. Savukārt lauki, paralēli lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. 32

Editor's Notes

  1. 04/07/12