Region attplankonferenc2012varam

435 views
346 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
435
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
14
Actions
Shares
0
Downloads
3
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • 04/07/12
  • Region attplankonferenc2012varam

    1. 1. Latvijas lauku un pilsētumijiedarbība, sadarbība,kopdarbība ? Mārtiņš Cimermanis LLKC 1
    2. 2. Iedzīvotāju skaita pārmaiņas, pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ir samazinājies tur, kur lielo pilsētu2006.-2010. gados īpatsvars reģiona iedzīvotāju kopskaitā ir lielāks, un otrādi – pilsētu iedzīvotāju īpatsvars ir stabils vai palielinājies reģionos, kur ir mazāks republikas pilsētu iedzīvotāju īpatsvars 2 6 5 20 no 119 7 teritorijām ir ar skaita palielinājumu 2
    3. 3. Iedzīvotāju blīvuma atšķirības 3
    4. 4. Un katrs var padomāt - Vai mūs apmierina  Procesi lauku apdzīvotības attīstībā  Agrobiznesa un tā nozaru attīstība Vai vispār lauku apdzīvotība ir vērtība Cik daudz ļaužu nozīmē apdzīvotus Latvijas laukus Kāda varētu būt reālā lauku apdzīvotības struktūra  Nemainot procesu norisi  Vēlami iespējamā Vai vēlamies ko mainīt procesos 4
    5. 5. Iedzīvotāju blīvuma augstākie unzemākie rādītāji novados Vidēji Latvijā – 35 Lauki – 13/15 Lauki – visas Latvijasteritorijas ārpusurbānām (blīvām)apdzīvotām vietām Nav vienotasapdzīvoto vietuuzskaites un tās 5raksturojošas statistikas
    6. 6. Lauku attīstība Jautājums par lauku attīstību nav tikai lauku ekonomiskās attīstības jautājums Jautājums par lauku attīstību ir : sabiedrības dzīves modeļa, jeb darba – māju – kopienu – lauku telpā jautājums. 6
    7. 7. Lauku telpa = pilsēta. Kā noteikt robežas? 7
    8. 8. “pilsētnieki” PilsētasRobeža? ? t nē f i Lauki “laucinieki” deK ā 8
    9. 9. Demogrāfiskā pieeja Rādītāji:  Iedzīvotāju skaits:  Pasaules pieredze: kritiskā robeža 500 - 10 000 iedzīvotāji  Latvijā: 2000 iedzīvotāji (normatīvo aktu interpretācijā)  Durbe (621 iedz.), Subate (736 iedz.), Ainaži (993 iedz.),  iedzīvotāju blīvums:  50% teritorijas iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 150 iedz. uz kvadrātkilometru (OECD )  tikai divi novadi tiktu definēti kā urbānas teritorijas ar blīvumu 185 cilv./km2  Kā uzskaitīt?  faktiskā/deklarētā dzīvesvieta, darba/dzīves vieta, vasaras mājas, studiju laikā utt, 9
    10. 10. Ekonomiskā pieeja Ekonomiskie rādītāji:  Nodarbināto skaits noteiktās nozarēs:  lauksaimniecība, mežsaimniecība  pilsētu lauksaimniecība?  lielie iepirkšanās centri, uzņēmumu biroji neatrodas pilsētu centros  Lauksaimniecības un lauku attīstības likums  Zemes izmantošanas mērķis un apbūves veids, attālums starp būvēm:  Eiropas Telpiskās plānošanas dokumentos - lauku apvidus ir noteikta veida ainava un zemes izmantošana, kur lauksaimniecībai ir būtiskākā nozīme. Latvija 2030: laukos jāattīsta lauksaimniecība, mežsaimniecība, rekreācija, nelauksaimnieciskā uzņēmējdarbība, pievilcīga dzīves vide pilsētās strādājošiem. 10
    11. 11. Kā noteikt robežas? Administratīvais dalījums  Republikas pilsētas  attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, kā arī sociālā infrastruktūra;  nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss;  ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.  Novadi  Teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju, vai pilsēta K I A U  Novadi, kuri robežojas ar Rīgu – 7 novadiL  Un novadi, kuri robežojas ar republikas pilsētām? ?  Noteikti - Novadi bez pilsētām (50 novadi, aizņem 35 % teritorijas, dzīvo 15 % iedzīvotāju) 11
    12. 12. Kā noteikt robežas? Apdzīvoto vietu dalījums  Pilsēta  kultūras un komercdarbības centrs  attīstīta inženierinfrastruktūra un ielu tīkls  mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju.  Ciems  koncentrēta apbūve, I  pastāvīgi dzīvo cilvēki K  ir izveidota attiecīga infrastruktūra. U  Viensēta LA ? Kā pārvaldīt? Kā novērtēt? 12
    13. 13. Mūsu pieeja Reģionālās attīstības pamatnostādnēs pakalpojumu pieejamība variē atkarībā no teritorijas nozīmīguma:  nacionālas nozīmes centrs (Rīga), + 8 pierīgas novadi  reģionālas nozīmes centri 9 (pārējās republikas pilsētas), novadu centri a!  tep l  lauku teritorijas. ukuLa Veidot ilgtspējīgu attīstības plānu lauku teritorijām politiskā līmeni ir iespējams tikai tām teritorijām, kurās ir vietējā pārvalde – pašvaldība, kas tiek norobežota ar teritorijas administratīvajām robežām. 13
    14. 14. L atvijas lauki šod ien- formāli – 31% iedzīvotāju- pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~20%No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā):- 6-10% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību- 10-14% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nenodarbinātieLīdz darbaspējas vecuma iedz. % – 14,4 / Latvijā 13,7Darbaspējas vecuma iedz. % - 66,4 / Latvijā 66,1Pēcdarbaspējas vecuma iedz. % - 19,3/ Latvijā 20,2Demogrāfiskā slodze 506 / Latvijā 514 14
    15. 15. L atvijas lauki perpektī va (prognoze) 2030- formāli – 25-26% iedzīvotāju- pēc dzīves veida un saimnieciskā pamata – ~14 - 15% (5-6%samazinājums)No iedzīvotāju kopuma (ģimenes struktūrā):- 4-5% saistīti ar agrobiznesu un mežsaimniecību- 9-10% - publiskais sektors, vietējie pakalpojumi, nelauksaimnieciskā ražošana,nenodarbinātieLīdz darbaspējas vecuma iedz. % – 11-12%Darbaspējas vecuma iedz. - 66-67%Pēcdarbaspējas vecuma iedz. - 22-23% 15
    16. 16. prognozes pamatsLauku iedzīvotāju demogrāfiskā kustība būtiski neatšķiras noLatvijas vidējāGalvenie nosacījumi:Pēdējā -1 paaudzes laikā izveidojusies iedzīvotāju vecumastruktūraNegatīva bērnu skaita un pēcdarbaspējas vecuma attiecība(neradīto bērnu īpatsvars)-Par 50% samazinājies-reproduktīvā vecuma-sieviešu skaitsLatvijas iedzīvotāju skaitaprognozes 16
    17. 17. Prognozes pamats Iedzīvotāju kustībaNegatīvs dabiskais pieaugums Negatīvs summārais saldo(+migrācija) lauku iedz skaits samazināsiespar0.5%, jeb 4-5 000 gadā reproduktīvā vecuma sieviešuskaitssamazināsies par 10-15% Bērnu skaits samazināsies vidējipar 30-35% 17
    18. 18. 9 NAC ? 76 pilsētas, t.sk.9 Pilsētas republikas pilsētas - 69 % no valsts iedzīvotājiemRobeža? ? t nē f i Lauki 99% Latvijas de 660 lielie ciemi (vietējie laukuK ā centri) 1500 II pakāpes (vidējie) ciemi ~ 50 -55 000 mazie ciemi un individuālās lauku apdzīvotās vietas  18
    19. 19. Laiks diskusijai! Pēc administratīvās reformas Latvijas lauku telpa klāj 99% valsts teritorijas.Latvijas lauku telpu pašlaik faktiski veido 110 novadi, kuri pārklāj 99 % valsts teritorijas, un tajos dzīvo 49 % mūsu zemes iedzīvotāju. Līdz ar depopulāciju lauku telpā samazinās pakalpojumu pieejamība tajā palikušajiem iedzīvotājiem – pakalpojumu sniegšanas vietas attālinās un tie kļūst dārgāki 19
    20. 20. Kas nepieciešams lai cilvēki paliktulaukos?Produktīvas darba vietas: lauksaimniecība nelauksaimniecība (granti, krediti, nodokļi,studiju kredīti, dzīvojamais fonds,pārkvalifikācija)Pakalpojumi: sociālie pakalpojumi komunikāciju infrastruktūra (ceļi, internets) Kopienas radīšana 20
    21. 21. Lauksaimniecības nodarbināto skaita un radītās PV pārmaiņas - fakts y = -10,27x + 143,66 450 2 160 R = 0,9584Pievienotā vērtība, milj.LVL Nodarbināto skaits, tūkst. 400 140 350 120 300 100 250 80 200 60 150 100 40 50 20 0 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 Pievienotā vērtība lauksaimniecībā (tirgus cenās) Pievienotā vērtība lauksaimniecībā(ar raž.subsīdiām) Nodarbināto skaits lauksaimniecībā Linear (Nodarbināto skaits lauksaimniecībā) 21
    22. 22. Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņuietekme uz nodarbinātību laukos322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk., 203,5 tūkst. nodarbinātie 232,6 tūkst. nodarbinātie77,5 tūkst. agro primārā sfēra; par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā;48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro produktu pārstrādi); par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē;167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu ↓ riska zonā 46,6 tūkst. nozarēs pakalpojumu nozarēs Un te – 43,5 tūkst. jaunas Te trūkst 57,5 tūkst. darba vietas ražošanā jaunas darba vietas reālajā ražošanā šobrīd 2020. SC_0 2020. SC_MAX 22
    23. 23. NOZĪMĪGĀKĀS ATTĪSTĪBAS TENDENCESNODARBINĀTĪBAI LAUKU NOVADOS (2007.-2009.g.) Nodarbināto skaits un gūtie ienākumi kritušies visās ražojošajās un ar tām saistītajās nozarēs (nodarbinātie par 59% būvniecībā, ~ 20% pārējās nozarēs; ienākumi 68% būvniecībā, ~ 27% pārējās nozarēs); Nodarbināto skaits krities arī sociālā servisa nozarēs (izņemot veselības un sociālās aprūpes nozari (+9%)), tomēr krišanās tempi ir bijuši zemāki (5% valsts pārvalde, 15% izglītība); Nodarbināto ienākumi sociālā servisa nozarēs pieauguši (izņemot veselību unsociālo aprūpi (-1%)) par 3% valsts pārvaldē, 12% izglītībā. Nodarbinātībā dominē agrobizness (35%) un pakalpojumi(44%), no kuriem 52% - valsts pārvalde. 23
    24. 24. Latvijas lauki perspektīvē- teritorijas,A- kuru sociāli ekonomiskā dzīve cieši saistās ar zemes kā resursa,-samazinājums 50-70%B- tās resursu telpas izmantošanu, -pieaugums 50-70%C- kas to kopumā ģenerē ar to tieši saistīto ekonomisko darbību –pārstrādi, pakalpojumus – samazinājums 50-70%D- un/vai kas nodrošina daļēju vai pašpieteikamu māsaimniecībudzīvi – būtisks samazinājums (?)C- nodrošina “otro māju” (sezonālo u.c.) tīklu -pieaugums 24
    25. 25. Cik un kāda ir mūsu lauksaimniecības zeme? 2010. gads SC0 SC1VZD Lauksaimniecības zeme 3 876 363VZD LIZ kopā 2 430 000ZM&LAD LIZ kopā pēc apsekojuma2 352 159ZM&LAD Būvniecība 2 849ZM&LAD aizauguši 49 710 Reālais LIZ resurss 2 299 600ZM&LAD nekoptās LIZ platības 316 341ZM&LAD Kopta LIZ 1 983 259LAD Pieteiktās VPM 1 566 299 VPM nepieteiktās LIZ 855 236 KOPĀ LIZ pēc LAD 2 421 534CSP Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme 1 805 500 Ražošanā izmantota LIZ 1 414 700 Ar papildus 80% no neizmantotās zālāju platības 1 664 540Secinājumi Nav vienotas izpratnes par valstī esošiem lauksaimniecības zemes kopējiem resursiem Lauksaimniecībai būtībā ir zuduši 52 559 ha 25
    26. 26. Demogrāfiskā struktūra, procesi un politikas iespējas dzimstības līmenis – 2-2,5 x mazāks par nepieciešamo dabiskās ataudzesvajadzībām starpvalstu migrācija – būtisks teritoriju atšķirību veidotāja un atspoguļotājaTeritoriju demogrāfiskais (un sociālais) potenciāls – iedzīvotāju vecumsastāvs+ aktīvo iedzīvotāju klātesamība Sociāli aktīvo iedzīvotāju īpatsvars – nenovērtēts teritoriju attīstības līmeņa undinamikas faktorsAttīstības politiku skaidrība un noturīga īstenošana sniedz rezultātu ļoti ilgālaikāDemogrāfiskās politikas ietekme / rezultāti – 10 -20 gadiIedzīvotāju sastāva un kustības raksturs nosaka lielu negatīvu , inerciāluietekmi teritoriju attīstības mērķu sasniegšanā Jaunu pieeju un politiku izstrādei nepieciešama procesu cēloņu izpratne,kvalitatīvā analīzeTeritoriju attīstības potenciāla izpratne , politikas un jauna veida izmantošanameklējama teritoriju iedzīvotāju sociālajā -aktivitātes potenciāla stiprināšanā 26
    27. 27. Agrobiznesa nodarbinātības izmaiņuietekme uz nodarbinātību laukos322,7 tūkst. nodarbinātie, t.sk., 203,5 tūkst. nodarbinātie 232,6 tūkst. nodarbinātie77,5 tūkst. agro primārā sfēra; par 54,2 tūkst. ↓ agro primārā sfērā; par 45 tūkst. agro primārā sfērā;48,9 tūkst. rūpniecībā (iesk. agro produktu pārstrādi); par 3,3 tūkst. ↓ agro prod. pārstrādē; par 1,5 tūkst. ↑ agro prod. pārstrādē;167 tūkst. pakalpojumu nozarēs. ↓ riska zonā 61,7 tūkst. pakalpojumu ↓ riska zonā 46,6 tūkst. nozarēs pakalpojumu nozarēs Un te – 43,5 tūkst. jaunas Te trūkst 57,5 tūkst. darba vietas ražošanā jaunas darba vietas reālajā ražošanā šobrīd 2020. SC_0 2020. SC_MAX 27
    28. 28. Latvijas teritorija un tās sociālekonomiskā struktūra Agriculture related rural policies reālā ekonomika Cita Lauksaimniecība – augkopība un lopkopība; Agro – Pakal- (bioresurss pārtikai pārstrāde Cita pojumi un rūpniecībai) rūpnie cība AGRO (resursu)- atkarīgie sektori Komunāl- Ar agrovidi saistītā pakalpo-Mežsaimniecība Sociālie Tirdz- atpūta un Pakalpo- jumi niecība tūrisms jumi Zivsaimniecība Teritorijas servisa biznesi Infrastruktūra Tele- VeselībasTransports komunikā Izglītība cijas aprūpe 28
    29. 29. Jautājums sabiedrībai Vai lauku sociālekonomiskā apdzīvotība ir Latvijas sabiedrības vērtība? Vai zemes resursu lielāka kopējā tautsaimnieciskā produktivitāte ir mūsu ekonomikas attīstības prioritāte? Vai esam gatavi uzņemties atbildību par vismaz 40 tūkst. jaunu ar agrobiznesu tieši nesaistītu darba vietu radīšanai laukos  Izziņai - tas varētu vēl dot (saglabāt) ~50 tūkst. citas darbvietas “servisa” nozarēs...  Izziņai – 1 nelauksaimniecības darbvietas radīšanas izmaksas laukos 2008.-2010.gados laukos sabiedrībai atbalsta programmās izmaksāja Ls 10-20 tūkstošus. Vai sabiedrība piekrīt novirzīt papildus resursu infrastruktūras un pakalpojumu pieejamībai lauku apvidos? 29
    30. 30. Un noslēgumā .... Laukos mūs neizbēgami sagaida lielas sociālekonomiskas pārmaiņas To apjoms var būt vēl daudz lielāks, pat šodien grūti aptverami liels, ja sabiedrība jau šodien:  nenovērtēs procesu būtību, cēloņus un apjomu  Nedefinēs savas rīcība  Nepieņems adekvātus attīstības lēmumus 30
    31. 31. Laiks diskusijai! Vai tiks veiktas mērķtiecīgas valsts un privātā biznesa rīcības agro resursu pilnvērtīgākai izmantošanai – izejvielas masas ieguves palielināšanai un vērtības pievienošanas ķēdes pagarināšanai Latvijas ekonomikā, kas var sniegt būtisku ieguldījumu lauku nodarbinātības saglabāšanā? Vai tiks veicināta produktīvu darbvietu rašanās preču un pakalpojumu ražošanas sfērās lauku telpā dzīvojošo cilvēku normālas ikdienas sniedzamības rādiusā? Vai tiks veidota valsts un citu publisko pakalpojumu pieejamības saglabāšanas un uzlabošanas pasākumu komplekss lauku telpas apdzīvotības pamatstruktūras saglabāšanai? 31
    32. 32. lauku un pilsētu mijiedarbība.• Pilsētas ir apkārtējo lauku teritoriju, t.sk. viensētu un ciemu, atbalsta centri, noieta tirgus lauksaimniecības produkcijai, darba un dažādu pakalpojumu saņemšanas vietas lauku iedzīvotājiem. Savukārt lauki, paralēli lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās produkcijas ražošanai, nodrošina rekreācijas iespējas pilsētu iedzīvotājiem, kvalitatīvu dzīves telpu pilsētās strādājošajiem, kā arī teritorijas nelauksaimnieciskai uzņēmējdarbībai. 32

    ×