LCP Memorands
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share
  • 1,317 views

Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts

Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts

Statistics

Views

Total Views
1,317
Views on SlideShare
749
Embed Views
568

Actions

Likes
0
Downloads
2
Comments
0

3 Embeds 568

http://skolas.unesco.lv 324
http://www.skolas.unesco.lv 237
http://www.draugiem.lv 7

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Dokuments ir nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības - Latvijas Centrālās Padomes - politiskās platformas un tās atbalstītāju apliecinājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas, centieniem to iznīcināt. Šajā ziņā Latvijas liktenis ir līdzīgs ar citām Austrumeiropas valstīm, kuras 2. pasaules kara laikā piedzīvoja divus okupācijas režīmus. Vēl aizvien notiek mēģinājumi cīņu par savas valsts neatkarību pasniegt kā viena vai otra okupācijas režīma atbalstīšanu. LCP Memorands pierāda šādas pieejas nepamatotību. <br />
  • Pēc PSRS – Vācijas kara sākuma 1941. g. jūnijā un vācu armijas ienākšanas Latvijā, daudzi nacionāli noskaņoti latvieši cerēja uz neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Tomēr vācu vara nepiedāvāja pat ierobežotu politisko autonomiju, tādējādi padomju okupāciju bija nomainījusi cita – nacistiskās Vācijas okupācija. <br /> Daļa no latviešiem centās panākt kādu labumu «latviešu lietai», iesaistoties vācu varas struktūrās, vēlāk arī Latvijas ģenerālapgabala Zemes pašpārvaldē, tomēr citi uzskatīja, ka jāmēģina atjaunot Latvijas neatkarība, cerot uz demokrātisko Rietumu lielvalstu palīdzību. Vācu okupācijas apstākļos dzīvoja un strādāja daudzi pirmskara Latvijā pazīstami politiķi un sabiedriskie darbinieki. Viņi pamazām sāka domu apmaiņu, jo saprata, ka no Vācijas puses Latvijas neatkarībai atbalsta nebūs. Viņi cerēja, ka līdzīgi kā Neatkarības karā (1918-1920), arī 2. Pasaules kara laikā un pēc tā noteicošā loma būs ASV un Lielbritānijas diplomātiem, kas sekmēs Latvijas neatkarības atgūšanu. <br /> Šīs viedokļu apmaiņas rezultātā tika nolemts dibināt centrālu organizāciju, kas varētu kļūt par nacionālās pretošanās kustības centru un koordinēt kustības darbību. 1943. g. 13. augustā Ādolfa Klīves mājā Pārdaugavā pirmo reizi sastapās četras personas – prof. Konstantīns Čakste, sociāldemokrāts B. Kalniņš, bīskaps Jāzeps Rancāns un pats Ā. Klīve, kuri reprezentēja četras lielākās parlamentārā perioda partijas – Demokrātisko centru, LSDSP, Latgales kristīgo zemnieku un katoļu partiju, un Zemnieku savienību. Šīs partijas 1931. g. rudenī IV Saeimas vēlēšanās bija ieguvušas gandrīz pusi – 49 deputātu vietas. Tādēļ vajadzības gadījumā varētu runāt visas Latvijas tautas vārdā. <br /> Organizācijas mērķis bija atjaunot Latvijā līdz 1934. gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu «bez agrākās demokrātijas trūkumiem un kļūdām». Organizācijai vajadzēja kļūt par nacionālās pretošanās kustības centru, kas koordinētu politisko un bruņoto cīņu pret nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijas režīmiem. <br />
  • Lai ievirzītu LCP darbību konstruktīvā gultnē, organizācijas ietvaros noorganizēja septiņas komisijas: 1) Ārlietu, 2) Militāro, 3) Informācijas, 4) Juridisko, 5) Saimniecisko, 6) Līdzekļu vākšanas, 7) Sakaru uzturēšanas. <br /> Komisiju darbam tika piesaistītas daudzas pazīstamas personas – ģenerāļi Verners Tepfers, Jānis Kurelis, Mārtiņš Peniķis, pulkvedis Vilis Janums, kapteinis Kristaps Upelnieks, senators Mintauts Čakste, sūtņi Fēlikss Cielēns un Ludvigs Sēja, mācībspēki Dr. Voldemārs Ģinters, prof. Arnolds Aizsilnieks, Dr. Andrejs Teikmanis u. c. Nodrerīga komisiju darba bija Latvijas ģenerālapgabala Zemes pašpārvaldes Saimniecības ģenerāldirektora Voldemāra Zāgara sniegtā informācija par vācu varas rīkojumiem un nodomiem. <br /> Viena no aktīvākajām bija militārā komisija, kuras priekšgalā atradās ģen. J. Kurelis. V. Janums izstrādāja plānus vienas divīzijas apbruņošanai, turklāt LCP cerēja no Somijas, Zviedrijas vai rietumu zemēm saņemt ieroču sūtījumus. 1944. g. pirmajos mēnešos LCP bija ļoti aktīva latviešu augstāko virsnieku aprindās. Sociāldemokrāts Fēlikss Cielēns viesojās pie Latviešu leģiona ģenerālinspektora R. Bangerska, turklāt tajās piedalījās arī leģiona pulkveži Arturs Silgailis, Aleksandrs Plensners un Voldemārs Veiss. Vakariņās Cielēns aicināja saraut saites ar Hitlera bruņotiem spēkiem un meklēt iespējas organizēt savu nacionālo armiju. Diemžēl virsnieki nebija gatavi riskēt, lai arī vārdos tie Cielēnu atbalstīja. <br /> Ļoti liela nozīme bija ārlietu komisijai, kurā darbojās Latvijas sūtnis Ludvigs Sēja, F. Cielēns un K. Čakste. Tā izstrādāja regulārus ziņojumus Latvijas sūtņiem ārzemēs. Komisija uzturēja sakarus un rīkoja kopīgas sanāksmes ar Igaunijas un Lietuvas pretestības kustībām un centriem. Šajās sanāksmēs radās ideja par Baltijas valstu konfederācijas izveidi, kurā visas trīs valstis apvienotos kā ārpolitiski un militāri vienotas, bet iekšpolitiski paliktu suverēnas un neatkarīgas valstis. <br />
  • Konstantīns Čakste, LCP priekšsēdētājs (1901. g. 26.VII Jelgavā – 1945. g. 22.II Polijā) <br /> Dzimis nākamā LR prezidenta Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē. <br /> 1920-1925 Studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā <br /> 1920 Atjaunoja studentu vienību ”Austrums” Rīgā <br /> 1928 LU Civiltiesību katedras jaunākais asistents <br /> 1931 Aizstāvēja disertāciju ”Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs likumdošanā” <br /> 1931-1932 Obligātais karadienests Latvijas armijas 5. Cēsu kājnieku pulkā <br /> 1932 LU tiesību zinātņu nodaļas privātdocents <br /> 1934-1940 LU civiltiesību docents, ārkārtas profesors <br /> 1940 Pēc Latvijas okupācijas piedalījās Demokrātisko latviešu vēlēšanu saraksta sastādīšanā Saeimas vēlēšanām, kas bija alternatīva padomju okupācijas Darba tautas bloka sarakstam <br /> 1943. g. 13. augustā dibina Latvijas Centrālo padomi <br /> 1944. g. 17. martā kopā ar F. Cielēnu sastāda politisko Memorandu, kuru paraksta 189 sabiedrībā pazīstamas, autoritatīvas personas. <br /> 1944. g. 29. aprīlī apcietināts (kopā ar Ludvigu Sēju, Bernhardu Einbergu, Bruno Kalniņu u. c.), ievietots Rīgas Centrālcietumā, Salaspils nometnē, bet vēlāk pārsūtīts uz Štuthofas koncentrācijas nometni. <br /> 1945. g. 24. janvārī Štuthofas nometnes ieslodzītos pārvieto uz Lauenburgas (Leborkas) nometni. Ceļā uz nometni 22. februārī K. Čakste mirst. <br /> Apbedīts Kašubskas Grenšas pilsētā Polijā ”Nāves marša upuru kapos.” Tur viņam uzstādīta kapu plāksne. <br />
  • LCP bija darbojušies jau vairāk nekā pusgadu, tomēr tai nebija pietiekamas autoritātes sabiedrībā. Čakste un Cielēns bija vienisprātis, ka jārada plašāka organizācijas bāze un pamats, ko varētu atbalstīt plašākas tautas masas. Abi vienojās sagatavot politisku manifestu, kuru parakstītu ne tikai LCP biedri, bet arī citi bijušie Saiemas deputāti un ministri, rakstnieki, zinātnieki, augstākie garīdznieki, militārpersonas, mācībspēki, kultūras darbinieki u. c. <br /> Memoranda tekstu sagatavoja F. Cielēns kopā ar prof. Andreju Teikmani, docentu Vili Eichi un kādu viņa kolēģi. Tekstu lasīja un koriģēja K. Čakste. <br /> Memorandā tika deklarētas vairākas stingras prasības – suverēnas Latvijas atjaunošana, Latvijas Saeimas ievēlēšana un valdības sastādīšana uz pirmskara Satversmes pamatiem. Un visbeidzot – bruņota aizsardzība pret padomju un vācu okupācijas varām. <br /> Kaut arī Memorands bija paredzēts nosūtīšanai Rietumvalstu valdībām, tomēr tas tika adresēts Latviešu leģiona ģenerālinspektoram R. Bangerskim,. Tas tika darīts tādēļ, lai memoranda parakstītājiem mazinātu risku nokļūt vācu cietumā vai koncentrācijas nometnē. Diemžēl arī tas daudzus parakstītājus neglāba no šī soda. <br />
  • Kad LCP vadība bija akceptējusi manifesta tekstu, sekoja grūtais un bīstamais parakstu vākšanas process okupācijas varas apstākļos. Riskējot ar savu brīvību un reizēm arī dzīvību, vairāki LCP biedri vāca parakstus pa visu Latviju. Vairāki sabiedriskie un politiskie darbinieki parakstīties attiecās, baidoties no amata zaudēšanas, bet no otras puses – vairākas personas parakstījās, neskatoties uz draudošām briesmām. Viens no parakstu vācējiem, students Žanis Epners atceras kādu gadījumu pie zv. advokāta G. Vanaga, kurš memorandu parakstīja nevilcinoties un piebilda „Ja jau kārs, tad kārs mūs visus”. Neskatoties uz grūtībām, tika savākti 189 paraksti vairākos eksemplāros. Pastāv versija, ka daži no eksemplāriem mikrofilmās tika aizvesti uz Zviedriju. <br /> Zīmīga ir Memoranda parakstīšanas kārtība – sākot ar Paulu Kalniņu, pēdējās Latvijas Saeimas priekšsēdētāju, kurš tajā brīdi, atbilstoši spēkā esošajai Latvijas Satversmei, bija augstākais likumīgās valsts varas pārstāvis. Pēc tam sekoja divi viņa biedri - Kārlis Pauļuks un bīskaps Jāzeps Rancāns. Tālāk memorandu parakstīja citi bijušie Latvijas valdības ministri, Saeimas deputāti, universitāšu mācībspēki, sabiedriskie darbinieki u. c. <br />
  • Dokuments ir vienīgais apzinātais LCP Memoranda oriģināls. Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā nr. 16), zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus. <br />
  • Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī. <br />
  • Dokuments ir vienīgais apzinātais LCP Memoranda oriģināls. Memorandu sastādīja vairākos eksemplāros un pārfotografēja ar nolūku izvest no Latvijas un nodod Rietumu sabiedroto valdībām. Ilgu laiku bija zināmi tikai dažādi Memoranda teksta varianti un pretrunīgas ziņas par tā parakstītājiem. Latvijas Kara muzeja īpašumā esošais Memoranda oriģināls bija paslēpts Rīgā, Peldu ielā 19, dz. 5 (kara laikā nr. 16), zem grīdas dēļiem, kur to 2001. gadā atrada veicot remontdarbus. Šajā dzīvoklī bija pierakstīta Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere un nacionālās pretošanās dalībniece Valija Vaščuna – Jansone, kuras vīrs inženieris Vilhelms Jansons ir atrodams Memoranda parakstītāju vidū. Tikai pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai Memorands ir nonācis līdz mūsdienām tik labā saglabātības stāvoklī. <br />
  • Vairāk informācijas http://atmina.unesco.lv <br /> UNESCO programma „Pasaules atmiņa” dibināta 1992. gadā ar mērķi saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, paplašināt piekļuvi tam un veicināt tā izziņu visā pasaulē neatkarīgi no konkrētā dokumenta izcelsmes vietas, informācijas nesēja un dokumenta veida. Programma tiecas apzināt šo mantojumu, nodrošināt tā saglabāšanu un aizsardzību, kā arī padarīt to plaši pieejamu un atpazīstamu dažādās pasaules daļās. <br /> Dokumentārais mantojums ir cilvēces kultūras mantojuma daļa, kas ietver informāciju par cilvēces, kultūru un valodu daudzveidību, kā arī vēsturē piedzīvoto pierakstītā, uzzīmētā, gravētā vai jebkādi citādi dokumentāri fiksētā veidā uz jebkāda iespējamā informācijas nesēja. Dokumentārais mantojums ir daļa pasaules atmiņas. Tas reizē ir trausls un izzūdošs mantojums, kura bojāeja nozīmētu arī cilvēces atmiņas avotu zaudējumu. <br /> Lai veicinātu šī mantojuma saglabāšanu, pareizu aizsardzību, daudzpusīgu izzināšanu un novērtējumu, 1995. gadā programmas „Pasaules atmiņa” ietvaros dibināts starptautisks reģistrs, kurā tiek iekļautas visai pasaulei nozīmīgas dokumentāra rakstura liecības. <br /> Programmas ietvaros tiek veikts svarīgs darbs, lai rosinātu apzināties pasaules dokumentārā mantojuma saglabāšanas nozīmīgumu, iepazītu nacionālā dokumentārā mantojuma dārgumus un nodrošinātu to pienācīgu saglabāšanu, izpēti un interpretāciju <br /> Vizuālais materiāls: http://us.123rf.com/400wm/400/400/hasenonkel/hasenonkel0905/hasenonkel090500068/4931897-save-the-world-and-the-future-of-our-kids.jpg, http://riowang.blogspot.com/2009/08/memory-of-world.html <br />
  • Redzamākā programmas „Pasaules atmiņa” iniciatīva ir reģistri, kas tiek veidoti starptautiskā, reģionālā un nacionālā mērogā. <br /> Programmas īstenošana Latvijā ir viena no UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) darba prioritātēm ar mērķi apzināt nozīmīgāko dokumentāro mantojumu un veicināt tā aizsardzību, pieejamību un atpazīstamību Latvijā un starptautiski. 2009. gadā UNESCO LNK izveidoja UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” nacionālo reģistru, kurā iekļautas 5 nominācijas (dokumentārā mantojuma vienības/kolekcijas). <br /> Vizuālais materiāls: http://en.wikipedia.org/wiki/File:Library_books.jpg <br />
  • Dokumentārā mantojuma liecību piederība UNESCO “Pasaules atmiņas” starptautiskajam reģistram nozīmē ne tikai dokumentārā mantojuma vienības augstu novērtējumu un starptautisku atzinību, tā ir arī mantojuma glabātājas valsts atbildība mantojumu saglabāt un darīt to pieejamu. <br /> Pašlaik reģistrā ir iekļautas 300 dokumentārā mantojuma vienības no visas pasaules, piemēram, režisora Friča Langa (Fritz Lang) kinofilmas „Metropole” (1927) negatīvs, King dinastijas Jangšī Lei arhīvi no 18. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam Ķīnā, Krievijas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma plakātu kolekcija, feniķiešu alfabēta paraugi Libānā, kā arī Astrīdas Lingrēnas arhīvs Zviedrijā, 42 rindu Gūtenberga Bībele, Vācijā, Hansa Kristiana Andersena manuskripti un sarakste Dānijā, Senākais Islāma (Kufic) uzraksts Saūda Arābijā u.c. Latviju UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā pārstāv divas nominācijas: “Dainu skapis” un “Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības”. <br />
  • „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.–1940.”, kas ietver 1736 stikla plašu fotonegatīvus par Ķeguma spēkstacijas celtniecību. Kolekcija ir unikāla un neaizstājama gan kā vēsturiskā notikuma- Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaitas hronoloģisks atainojums, gan kā 20.gadsimta fotogrāfa E.Krauca profesionālās darbības izcils piemērs. Autora profesionalitāte nodrošinājusi tēmas izvērsumu, saturam atbilstošas kompozīciju formas izvēli un konsekventu komunikācijas stila lietojumu. Ķeguma spēkstacijas būvniecības fotofiksācijas ir nozīmīgs 20.gadsimta dokuments gan attēlotā fakta, gan laikmeta aspektā. <br /> „Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.- 1929.” – sarakste, kas aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā, ko veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā: 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai. Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste aptver hronoloģiski plašu Latvijas vēstures posmu, atspoguļo dzejnieku lomu un vietu nacionālās kultūras procesu eiropeizēšanā, valstiskuma idejas izlološanā un neatkarīgas Latvijas valsts tapšanā. Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste ietver Latvijas vēsturē un kultūras attīstībā būtiskus posmus: Jaunās strāvas laiku 19. gs. beigās, nacionālās pašapziņas veidošanos un 1905. gada notikumus, Pirmā pasaules kara gadus, patstāvīgas nacionālas valsts idejas tapšanu, attīstību un realizēšanos. <br /> „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” - vēstules uz bērza tāss, kas rakstītas ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās Sibīrijā. Sibīrija rakstītajām vēstulēm uz bērza tāss ir būtiska nozīme Latvijas vēsturē, jo ir padomju laikmeta liecība, kas raksturo Latvijas 20. gadsimta vēsturē traģiskākos mirkļus: arestus un deportācijas, kas kvalificējami kā cilvēktiesību pārkāpums. Vēstuļu esamība, saturs, valoda, cenzēšanas zīmogi raksturo padomju totalitārā režīma iespējas kontrolēt cilvēku dzīvi. Vēstules uzskatāmas par apsūdzību padomju režīmam. Vēstules bija vienīgais veids kā uzturēt saikni ar dzimteni un tuviniekiem. Tajās spilgti izpaužas arī nācijas mentalitāte: ticība labajam, rūpes par tuviniekiem, cerība izdzīvot un atgriezties mājās. Vēstules radītas apcietinājuma un nometinājuma vietās Sibīrijā laikā no 1941. līdz 1956. gadam. Vēstules kontekstā ar citiem dokumentiem un vizuālajiem materiāliem iepazīstina gan ar atsevišķu personu un dzimtu likteņiem, gan arī palīdz labāk izprast Latvijas un bijušās Padomju Savienības vēstures traģiskās lappuses tā sauktā Staļina kulta periodā. <br /> Reģistrā iekļauto vēstuļu kolekcija 2013. gadā tika papildināta. Šobrīd tajā ietilpst 43 vēstules, ko rakstījuši 12 autori un kas glabājas 8 Latvijas muzejos. <br />
  • „Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts” – dokuments, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. <br /> “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”, ekspedīciju 802 fotonegatīvu stikla plates, kas ietver vienīgo autentisko un neaizstājamo vizuālo liecību kopumu par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta 20. – 30. gados. Tas ir vienīgais autentiskais, unikālais un neaizstājamais liecību kopums, kas atspoguļo mērķtiecīgi un objektīvi veidotu vizuālu dokumentāciju par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta 20. – 30. gados, fiksējot Latvijas valstij vēsturiski izšķirošu laiku Agrārās reformas realizācijas periodā, tostarp arī konkrētajam Latvijas reģionam piemītošos tradicionālos saimniekošanas veidus un praktizētos amatus, kas pēc Otrā pasaules kara pakāpeniski izzuda. <br />
  • Informācija par LCP Memorandu Latvijas kara muzeja mājas lapā: http://karamuzejs.lv/index.php?id=1&sid=106 <br /> Informācija par LCP Memorandu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” interneta vietnē: http://atmina.unesco.lv/page/Memorands <br /> UNESCO programmas &quot;Pasaules atmiņa&quot; Latvijas nacionālā reģistra nominācijas &quot;Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts&quot; oriģināla teksts ar UNESCO LNK atbalstu tika iztulkots angļu, franču, krievu un vācu valodās. Oriģinālā teksta un tā tulkojumu elektroniskā formātā pieejamais materiāls ir vērtīgs izziņas avots kā Latvijas vēstures pētniekiem un interesentiem, tā arī starptautiskai mērķauditorijai. Pieejami: http://atmina.unesco.lv/page/memoranda_teksts_tulkojumi <br />
  • Pasaules digitālā bibliotēka (World Digital Library, www.wdl.org) ir starptautiska elektroniskā bibliotēka, kas izveidota ar mērķi sniegt kvalitatīvu informācijas resursu pedagogiem, skolēniem, zinātniekiem un pārējiem interesentiem. Tajā ir iespēja iepazīties ar nozīmīgām kultūras vēstures liecībām: manuskriptiem, kartēm, retām grāmatām, kartēm, manuskriptiem, mūzikas partitūrām, ierakstiem, filmām, fotogrāfijām, zīmējumiem u.c. <br /> Vairāk informācijas: www.wdl.org <br /> „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.” pieejams: http://www.wdl.org/en/item/7411/#q=latvian&view_type=gallery&search_page=1&qla=ne <br />

LCP Memorands Presentation Transcript

  • 1. Latvijas Centrālās Padomes Memorands – 70. gadadiena
  • 2. Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts • Šogad aprit 70 gadi, kopš tika sastādīts Latvijas Centrālās Padomes Memorands • Memorands ir unikāls un valstiski nozīmīgs dokuments, kurā politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību
  • 3. Latvijas Centrālā Padome • Dibināta 1943. gada 13. augustā • Pārstāvēja Latvijas Republikas pirmskara laika pēdējās – Ceturtās – Saeimas četras lielākās politiskās partijas • Organizācijas mērķis – atjaunot Latvijā līdz 1934. gada apvērsumam pastāvējušo parlamentāro iekārtu • Koordinēt cīņu pret nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijas režīmiem Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 4. LCP komisijas • • • • • • • Ārlietu Militārā Informācijas Juridiskā Saimnieciskā Līdzekļu vākšanas Sakaru uzturēšanas Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 5. Konstantīns Čakste (1901 – 1945) • Dzimis 1901. gada 26. jūlijā nākamā Latvijas Prezidenta Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē • Latvijas Universitātes profesors • Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs • 1944. gada 29. aprīlī arestēts • Gājis bojā 1945. gada 21. februārī Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 6. Latvijas Centrālās Padomes Memoranda prasības • Nekavējoties atjaunojama Latvijas Republikas faktiskā suverenitāte • Sastādama Latvijas valdība • Latvijas valsts aparāta un Latvijas armijas atjaunošana • Latvijas valsts teritorijas aizsardzība pret draudošo Padomju Savienības armijas iebrukumu Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 7. Memoranda parakstītāji • Memorandu parakstīja 189 latviešu sabiedriskie un politiskie darbinieki • Kā pirmie parakstīja pēdējās Saeimas priekšsēdētājs Dr. P. Kalniņš un vicepriekšsēdētāji K. Pauļuks un bīskaps J. Rancāns Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 8. Memoranda atrašana • Atrasts 2001. gada sākumā Rīgā, Peldu ielā 19 Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 9. Memoranda atrašana • Kara laikā ēkas dzīvoklis nr. 16 saistāms ar LKOK Valijas Veščunas – Jansones un Vilhelma Jansona vārdiem Jānis Tomaševskis, Latvijas Kara muzejs
  • 10. Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā
  • 11. LCP Memorands – Latvijas dokumentārais mantojums • Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts 2009.gadā tika iekļauts UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā • Iekļaušanas pamatojums: Dokuments ir nozīmīgākās politiskās pretošanās kustības - Latvijas Centrālās Padomes - politiskās platformas un tās atbalstītāju apliecinājums cīnīties par brīvu un neatkarīgu Latvijas Republiku, neskatoties uz divu okupācijas režīmu – Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas, centieniem to iznīcināt
  • 12. UNESCO programma “Pasaules atmiņa” – cilvēces atmiņas saglabāšana • Programma tiecas apzināt un saglabāt visas cilvēces atmiņu, ko glabā dokumentārais mantojums • Dokumentārais mantojums var būt jebkas – gravējumi, zīmējumi, grāmatas, dokumenti, vēstules, video vai audio ieraksti, un citi informācijas nesēji, kas glabā liecību par atmiņām un notikumiem
  • 13. Programmas „Pasaules atmiņa” visredzamākā iniciatīva - reģistri UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs Reģionālie reģistri Nacionālie reģistri (UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs)
  • 14. „Pasaules atmiņa” starptautiskais reģistrs – pasaules piemēri 42 rindu Gūtenberga Bībele, Vācija, 2001 Hansa Kristiana Andersena manuskripti un sarakste, Dānija, 1997 Astrīdas Lingrēnas arhīvs, Zviedrija, 2005 Senākais Islāma (Kufic) uzraksts, Saūda Arābija, 2003 Baltijas ceļš – cilvēku ķēde trīs valstu vienotiem centieniem pēc brīvības, Latvija, Lietuva, Igaunija Dainu skapis, Latvija, 2001
  • 15. “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs – 5 ieraksti „Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija – Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936.–1940.”, kas ietver 1736 stikla plašu fotonegatīvus par Ķeguma spēkstacijas celtniecību, iekļauts 2009. gadā „Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste 1894.1929.” – sarakste, kas aptver 35 gadus abu dzejnieku radošajā, ko veido 2499 vēstules latviešu, krievu un vācu valodā: 1154 Aspazijas vēstules Rainim un 1345 Raiņa vēstules Aspazijai, iekļauts 2009. gadā „Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss” - vēstules uz bērza tāss, kas rakstītas ieslodzījuma vai spaidu darbu nometnēs un nometinājuma vietās Sibīrijā, iekļautas 2009. gadā un papildinātas 2013. gadā
  • 16. “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālais reģistrs „Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts” – dokuments, kurā Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas Republikas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību, iekļauts 2009. gadā “Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos”, ekspedīciju 802 fotonegatīvu stikla plates, kas ietver vienīgo autentisko un neaizstājamo vizuālo liecību kopumu par latviešu tradicionālo dzīvesveidu 20. gadsimta 20. – 30. gados, iekļauts 2013. gadā
  • 17. LCP Memoranda pieejamība Latvijā un pasaulē • LCP Memoranda vienīgais apzinātais oriģināls atrodas Latvijas Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20 (Pulvertornis)
  • 18. LCP Memoranda pieejamība Latvijā un pasaulē • Informācija par LCP Memorandu pieejama: – Latvijas Kara muzeja mājas lapā http://karamuzejs.lv/ – UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” mājas lapā http://atmina.unesco.lv/ • LCP Memoranda teksts ir pieejams angļu, franču, krievu un vācu valodās
  • 19. LCP Memorands Pasaules digitālajā bibliotēkā • Pasaules digitālā bibliotēka (World Digital Library, www.wdl.org) ir starptautiska elektroniskā bibliotēka, kas izveidota ar mērķi ikvienam sniegt kvalitatīvu informācijas resursu • To radījusi Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Kongresa bibliotēka sadarbībā ar UNESCO un partneriem daudzās valstīs • Pasaules digitālajā bibliotēkā pieejams arī „Latvijas Centrālās Padomes Memorands. Rīga, 1944. gada 17. marts.”
  • 20. Latvijas Centrālās Padomes Memorands – 70. gadadiena Latvijas Kara muzejs UNESCO Latvijas Nacionālā komisija Smilšu iela 20, Rīga, LV-1050 Pils laukums 4 – 206, Rīga, LV-1050 administracija@karamuzejs.lv office@unesco.lv www.karamuzejs.lv www.unesco.lv