Elektrotrauma
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Elektrotrauma

on

  • 449 views

"Elektrotrauma"

"Elektrotrauma"
RSU Medicīnas fakultātes
6.kursa 16.grupas studente
Laura Andersone

Statistics

Views

Total Views
449
Slideshare-icon Views on SlideShare
449
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
4
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Kas nosaka ievainojuma iezīmes <br />
  • Mājas ierīcēm – 220V Eiropā <br />
  • Kurš variants elektrotraumas gadījumā labāks? <br />
  • Svarīgi, kurš punkts ķermenī saskaras ar elektrības avotu, un kurš kalpo par izejas punktu (parasti pēdas). Nosaka, kuri audi/orgāni tiks skarti. Sliktāka prognoze, ja saskares punkts ir galva. <br />
  • Vismazākā pretestība ir audiem, kuri satur daudz šķidruma un elektrolītu, un tie labi vada elektrību tālāk. Oma likums I=U/R <br />
  • Elektriskā lauka tieša bojājuma teorija vēl ir diskutabls jautājums, jo nav līdz galam saprasta (pārāk daudz mainīgo faktoru organismā). <br />
  • Parasti cietušie ir jauni, citādāk veseli cilvēki, tāpēc tie labāk padodas farmakoterapijai. <br />

Elektrotrauma Elektrotrauma Presentation Transcript

  • Elektrotrauma RSU Medicīnas fakultātes 6.kursa 16.grupas studente Laura Andersone
  • Epidemioloģija ASV 3-5% no visiem apdegumu pacientiem. Eiropā incidence variē, atkarībā no reģiona. Incidences pīķi: • bērni <6 gadiem (zema sprieguma traumas); • jauni vīrieši darbspējīgā vecumā (augsta sprieguma traumas).
  • Elektrotraumas klasificē pēc: 1)enerģijas avota (elektrisks/zibens); 2) strāvas veida (maiņstrāva/līdzstrāva); 3) strāvas sprieguma: • augstsprieguma (>1000V); • zemsprieguma (<1000V); • virsaugstsprieguma (>10 000V).
  • Ievainojuma smagumu nosaka: • strāvas spriegums (augsta/zema sprieguma) • strāvas veids (līdzstrāva/maiņstrāva) • ceļš cauri organismam • ekspozīcijas ilgums • elektrotraumas tips • audu pretestība
  • Strāvas stiprums Zems spriegums Augsts spriegums http://spiff.rit.edu/classes/phys213/lectures/transform/transfor http://www.motherearthnews.com/renewable-energy/fuelsm.html for-electricity.aspx http://www.pinterest.com/parraelectric/for-the-kids-electrical-safety/ http://www.turbosquid.com/3d-models/3d-modelblowdryer-hair-dryer/329820 http://www.cheappowertoolshq.com/ http://www.dreamstime.com/royalty-free-stock-image-warning-electricfence-image14985956 http://www.vieglifantazet.lv/lv/library/catalog_1/text/30.html?p=533
  • Strāvas veids Līdzstrāva Maiņstrāva
  • Ceļš cauri organismam http://www.mjms.ukim.edu.mk
  • Ekspozīcijas ilgums Atkarīgs no: • strāvas stipruma; • strāvas veida; • etieloģiskā faktora novēršanas ātruma.
  • Ekspozīcijas ilgums Strāvas stiprums 1-4 mA – tirpšana, durstīšanas sajūta; 3-4 mA – “palaišanas” strāva bērniem; 6-8 mA – “palaišanas” strāva sievietēm; 7-9 mA – “palaišanas” strāva vīriešiem; 16-20 mA – skeleta muskulatūras tetānija; 20-50 mA – elpošanas muskuļu paralīze; 50-120 mA – ventrikulāra fibrilācija.
  • Elektrotraumas tips 1) Tiešs kontakts ar strāvas avotu; 2) Elektriskās arkas – starp 2 savstarpēji nesaistītiem objektiem; 3) Zibšņa veida strāva – termiskā enerģija no elektriskās arkas veido apdegumu, bet elektriskā strāva organismā nenonāk.
  • Audu pretestība Dažādiem audiem piemīt dažāda pretestība, kas nosaka strāvas izplatīšanās ātrumu un dziļumu audos. • Lielākā rezistence piemīt: - kauliem; • Vidēja pretestība piemīt: - ādai (atkarīgs no tās stāvokļa); - cīpslām; - taukaudiem; • Vismazākā pretestība piemīt: - nervaudiem; - muskuļaudiem; - gļotādām; - asinīm, asinsvadiem.
  • Galvenie elektrotraumas mehānismi: I Elektriskās enerģijas pārveidošanās termiskajā -> masīva audu destrukcija, koagulācijas nekroze; II Tiešs audu bojājums, elektriskajam laukam izmainot šūnu miera potenciālu -> netermāli šūnu membrānu pārrāvumi; tetānija; III Mehāniski ievainojumi (kritieni/spēcīgas muskuļu kontrakcijas).
  • Audu un orgānu bojājumi Āda – apdegumi (I-III (IV) pakāpe); http://www.vicburns.org.au/initial-management/electrical-injury-and-burns.html
  • Audu un orgānu bojājumi Ādas apdegumi var būt minimāli, bet var slēpt smagus dziļo audu un orgānu bojājumus! Jāmeklē ieejas un izejas punkti! https://www.osha.gov/SLTC/etools/construction/electrical_incidents/bur n_examples.html http://emedicine.medscape.com/article/770179-overview
  • Audu un orgānu bojājumi Muskuļi – tūska, sāpes, kontrakcijas, spazmi, mionekroze, compartment sindroms. Asinsvadi – trombu veidošanās, vazokonstrikcija, tromboze, mikrocirkulācijas bojājumi, išēmija. Nervi – vājums, parestēzijas, paralīze, nejūtīgums. Elpošanas sistēma – elpošananas muskuļu paralīze tetānijas rezultātā, elpošanas centra paralīze.
  • Audu un orgānu bojājums Sirds – sīnusa tahikardija, aritmijas, ventrikulāra fibrilācija, asistolija, miokarda nekroze/infarkts, sirds apstāšanās. Smadzenes – krampji, hemorāģijas, traucēta īstermiņa atmiņa, bezsamaņa, išēmija, uzbudināmība, personības izmaiņas, miega traucējumi.
  • Audu un orgānu bojājums Nieres – mioglobinūrija, akūta nieru mazspēja, akūta tubulāra nekroze. Kauli – locītavu mežģījumi, lūzumi. Ausis – bungādiņas plīsums, hemorāģijas. Acis – katarakta.
  • Pirmā palīdzība Ja iespējams, pārtraukt etioloģiskā faktora iedarbību. Pārliecināties par savu drošību!
  • Pirmā palīdzība -novērtē dzīvībai svarīgo funkciju stāvokli (ABCDE); - anamnēzes ievākšana (no pacienta/apkārtējiem); - ja aizdomas par galvas/kakla traumu vai nav ziņu par to, nodrošina mugurkaula kakla daļas imobilizāciju; - nepieciešamības gadījumā veic intubāciju; - KPR; - apdegumus pārklāj ar apdegumu pārsējiem/steriliem palagiem; - atsāpināšana! - kardiomonitorēšana! - lūzumu/mežģījumu imobilizācija! - pievada skābekli; - i/v šķidrumu ievade.
  • Stacionārā - precīzas anamnēzes ievākšana! - rūpīga izmeklēšana; • āda; • orgānu sistēmas (sirds, nieres!); • neiroloģija; • skeletomuskulārā sistēma (lūzumi, mežģījumi, compartment sindroms!).
  • Stacionārā Laboratorie izmeklējumi: - Asinsanalīzes: • PAA; • asinsgrupa, Rēzus faktors; • koagulogramma; • elektrolītu līmenis asinīs; - Urīna analīze (mioglobinūrija!); - Bioķīmija • seruma mioglobīns; • kreatinīnfosfokināze (muskuļu bojājums!); • pankreatiskie un aknu enzīmi.
  • Stacionārā Instrumentālie izmeklējumi - EKG! - Rtg; - CT vai MRI (galvas trauma, izmaiņas uzvedībā, neskaidri traumas apstākļi).
  • Ārstēšana Cirkulācijas nodrošināšana: - nevajadzētu izmantot tikai Pārklenda formulu, ja konstatē • mioglobinūriju; • apdegumus; • pierādīti/ir aizdomas par dziļo audu bojājumu. Nepieciešams apmēram 1,7x lielāks šķidruma daudzums, lai ‘izskalotu’ organismu!
  • Ārstēšana Ieteicamie i/v šķīdumi: RiLac, 0,9%NaCl. Ieteicams monitorēt un uzturēt diurēzi: Mioglobinūrijas gadījumā: - 70-100ml/h vai 1-1,5ml/kg/h pieaugušajiem, līdz izzūd mioglobinūrija; Pēc mioglobinūrijas izzušanas: - 50ml/h vai 0,5-1ml/kg/h Jānodrošina venozā pieeja (centrāla/perifēra)!
  • Ārstēšana Diurēzes nodrošināšana -mioglobinūrijas gadījumā, kas neizzūd 3h laikā pie adekvātas šķidruma terapijas; - pastiprina urīna izdali, lai izvairītos no tubulāras nekrozes un akūtas nieru mazspējas. • mannitols 50-200g/24h i/v • furosemīds 20-40mg i/v Devu pielāgo, lai uzturētu diurēzi 30-50ml/h
  • Ārstēšana Diurēzes nodrošināšana Apsver urīna alkalizēšanu ar sodas bikarbonātu -> paātrina urīna attīrīšanos no mioglobīna.
  • Ārstēšana Apdegumu ārstēšana -neatliekamas nekrotomijas (esharotomijas, atslogojošie griezieni) +/- fasciotomijas • cirkumferenciāli apdegumi (II-II pak.) • gandrīz cirkumferenciāli apdegumi (III pak.) ar distālo ķermeņa daļu perfūzijas traucējumiem, compartment sindroma pazīmēm.
  • http://lifeinthefastlane.com/trauma-tribulation-005/ https://umem.org/educational_pearls/88/ http://bestpractice.bmj.com/best-practice/monograph/412/resources/image/bp/9.html
  • Ārstēšana Apdegumu ārstēšana -siltuma nodrošināšana! - pretsāpju trapija! - antibakteriāla terapija; - apdegumu pārsēji; - šinēšana (kontraktūru profilakse); - stingumkrampju profilakse.
  • Ārstēšana Sirdsdarbības traucējumi Zema sprieguma traumas gadījumā parasti nenovēro novēlotus sirdsdarbības traucējumus. Augsta sprieguma traumas gadījumā jāveic kardiomonitorēšana (ilgums diskutabls). Sirdsdarbības traucējumu gadījumā uzsāk attiecīgu farmakoterapiju (antiaritmiskie līdzekļi, bradikardizējošie līdzekļi u.c.).
  • Klīniskais gadījums
  • Zēns, 9 gadi Stājas neatliekamā kārtā 13.09.2013. - ar rokām pieķēries augstsprieguma vadiem - guvis abu plaukstu un apakšdelmu IIB-III pakāpes apdegumus (~8%); vaļēja plēsta brūce uz labā apakšstilba http://www.ambonsall.com/NSWResusBurnsFluids.htm
  • 13.09. veic neatliekamu nekrotomiju (atslogojošos griezienus) abām rokām; PĶBA lb apakšstilbam. 18.09. lb. apakšdelma debridement, revaskularizācija ar brīvu lēveri (ALT); kr. apakšdelma, plaukstas debridement, kr. plaukstas revaskularizācija ar v.saphena 20.09. kr. plaukstas un apakšdelma defektu segšana ar ALT lēveri
  • 30.09. nekrektomija; autodermoplastika. 01.10. lb.apakšdelma lēvera revīzija, reanastomoze. 08.10. lb.rokas 5.pirksta amputācija, plaukstas defekta slēgšana ar filejas lēveri, elkoņa bedres defekta slēgšana ar rotētu lēveri.
  • 13.09.-02.10. ITN - sirdsdarbība ritmiska, stabila, pastāvīga tahikardija (107-132x’) - elpo spontāni - diurēze saglabāta - anēmijas dēļ veiktas asins pārliešanas - analīzēs: leikocitoze, anēmija, CRO , urea un kreatinīns – N - 26.09. pārved uz nodaļu
  • Nodaļā: -Stāvoklis apmierinošs, stabils; - veic regulāru pārsiešanu ar apdegumu ziedi un Braunol šķidrumu; - 07.09. no brūces izsēj Acinetobacter baumanii
  • 13.09.2013.
  • 18.09.2013.
  • 04.10.2013.
  • 14.10.2013.
  • Izmantotā literatūra 1) 2) 3) 4) 5) 6) 7) 8) 9) 10) Arnold G. Coran, Anthony Caldamone, N. Scott Adzick, Thomas M. Krummel, Jean-Martin Laberge, Robert Shamberger, Pediatric Surgery, Seventh Edition ,Vol 1, Elsevier Health Sciences, 2012. gada 30. janv. - 848 lappuses Gjorgje Dzhokic, Jasmina Jovchevska, Artan Dika Electrical Injuries: Etiology, Pathophysiology and Mechanism of Injury, Macedonian Journal of Medical Sciences. 2008 Dec 15; 1(2):54-58. doi:10.3889/MJMS.1857-5773.2008.0019 Prem Puri , Michael Höllwarth, Editors, Pediatric Surgery Diagnosis and Management, Springer Dordrecht Heidelberg London New York, 2009, 973lpp http://www.cetri.org/electrical_injury.html www.medscape.com http://www.merckmanuals.com/professional/injuries_poisoning/electrical_and_lightning_injurie s/electrical_injuries.html http://www.vicburns.org.au/initial-management/electrical-injury-and-burns.html Brett Arnoldo, MD,* Matthew Klein, MD† Nicole S. Gibran, MD, Practice Guidelines for the Management of Electrical Injuries, Copyright © 2006 by the American Burn Association. 1559047X/2006 http://www.intechopen.com/books/forensic-medicine-from-old-problems-to-newchallenges/epidemiology-and-diagnostic-problems-of-electrical-injury-in-forensic-medicine Wright RK. Electrical injuries. eMedicine. 25 July 2007. Retrieved 10 Aug 2007. <http://www.emedicine.com/emerg/topic162.htm>.
  • Izmantotā literatūra 11) Price TG, Cooper MA. Electrical and lightning injuries. In: Rosen’s Emergency Medicine: Concepts and Clinical Practice, 6th Edition. Ed. Marx JA, et al. Philadelphia: Mosby Elsevier, 2006: 2267-2277 12) Kobernick M. Electrical injuries: pathophysiology and emergency management. Annals of Emergency Medicine. 11(11):633-8, 1982 Nov. 13) Jain S, Bandi V. Electrical and lightning injuries. Critical Care Clinics. 15(2):319-331, 1999 April.
  • Paldies par uzmanību! Paldies par uzmanību