3td ietekmes dati kopsavilkums_2011 10 13
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

3td ietekmes dati kopsavilkums_2011 10 13

on

  • 874 views

"Kam ir izdevīgas bibliotēkas?"- 3td publisko bibliotēku ietekmes datu īss kopsavilkums (13 10 2011)

"Kam ir izdevīgas bibliotēkas?"- 3td publisko bibliotēku ietekmes datu īss kopsavilkums (13 10 2011)

Statistics

Views

Total Views
874
Views on SlideShare
874
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
2
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

3td ietekmes dati kopsavilkums_2011 10 13 3td ietekmes dati kopsavilkums_2011 10 13 Document Transcript

  • KAM IR IZDEVĪGAS BIBLIOTĒKAS? 3td publisko bibliotēku ietekmes datu īss kopsavilkums Rīga, 2011.gada 13.oktobrisBrīvpieejas datori un bezmaksas internets publiskajās bibliotēkās veicina e-iekļaušanos Nr. Rādītājs 2007 2009 2011 1 Interneta lietotāju skaits valstī, % 61% 68% 74% 2 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits, % 12% 28% 30% no iedzīvotāju skaita 3 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits, % 20% 41% 41% no interneta lietotāju skaita 4 Bibliotēka ir vienīgā vieta, kur personai ir iespējams 18% 21% 20% izmantot internetu, % no visiem bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājiem publiskajās bibliotēkās 5 Bibliotēka ir vienīgā vieta, kur personai ir iespējams 30% izmantot internetu, % no aktīvajiem bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājiem publiskajās bibliotēkās 6 Bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits 7% 11% (%), kuri bibliotēkas internetu izmanto katru vai gandrīz katru dienu 7 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kas izmanto 11% 9% bibliotēkas internetu, % no bibliotēkas interneta lietotājiem 8 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki, kas izmanto 13% 17% bibliotēkas internetu, % no pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem Secinājumi, kas izriet no augstāk minētajiem datiem Nr. 1 Interneta lietotāju skaits valstī palielinās – līdz ar to pieaug arī bibliotēkas loma digitālās plaisas mazināšanā un e-iekļaušanas jomā Nr.2 Kopš projekta publisko bibliotēku projekta „Trešais tēva dēls” uzsākšanas gandrīz 3 reizes pieaudzis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās Nr.3 Kopš projekta uzsākšanas 2 reizes pieaudzis interneta lietotāju skaits, kuri izmanto bezmaksas publiskās pieejas internetu publiskajās bibliotēkās Nr.4 Katram piektajam bibliotēkas bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotājam publiskā bibliotēka ir vienīgā vieta, kur iespējams piekļūt/izmantot internetu (t.i. nav alternatīvas pieejas vietas). Nr.5 Analizējot aktīvo bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju kopu (t.i. cilvēki, kas pēdējā gada laikā izmantojuši bezmaksas publiskās pieejas internetu bibliotēkā), tad bez alternatīvas piekļuves ir 30% no lietotājiem. 1
  • Nr.6 Lai arī bezmaksas publiskās pieejas interneta lietotāju skaits kopš 2009.gada nav īpaši mainījies, tomēr būtiski pieaugusi izmantošanas intensitāte – lietotāju skaits, kuri bibliotēkas internetu izmanto katru vai gandrīz katru dienu ir pieaudzis par 4% (kopumā valstī kopš 2009.gada interneta lietotāju skaits, kuri izmanto internetu katru vai gandrīz katru dienu ir palielinājies par 10%, attiecīgi 2009.gadā 42% un 2011.gadā 52%).Nr.7/8 Pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēku skaits, kuri izmanto bibliotēkas internetu īpaši nav mainījies, ja skatās no kopējā bibliotēkas interneta lietotāju skaita, bet ir palielinājies % īpatsvars no kopējā pirmspensijas/pensijas vecuma cilvēku skaita – var teikt, ka šo lietotāju skaits palielinājies un bibliotēkas palīdzējušas šiem cilvēkiem iekļauties informācijas sabiedrībā.Bibliotēkas interneta lietotāju demogrāfijaBibliotēkas interneta lietotāju demogrāfija mainījusies tieši sociāliem riskiem pakļautajās grupās, t.i.,palielinājies to lietotāju skaits, kuriem ir zemi ienākumi, zems izglītības līmenis, lauku iedzīvotāju skaitsun pirmspensijas / pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Lielākā daļa (73%) publiskās pieejas datoru lietotāju izmanto internetu bibliotēkā tāpēc, ka tas ir bezmaksas pakalpojums. 15% publiskās pieejas datoru lietotāju ir svarīga darbinieku palīdzība interneta izmantošanas laikā. 9% no tiem iedzīvotājiem, kas pēdējā gada laikā nav izmantojuši bibliotēkas bezmaksas internetu, ir ieinteresēti to darīt tuvākajā laikā (nākamā pusgada laikā). No tiem, kas ir ieinteresēti izmantot bibliotēku bezmaksas internetu, 24% ir pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēki (viena no e-iekļaušanas mērķa grupām), savukārt 17% ir iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, bet 19% - lauku iedzīvotāji.Bibliotēku un bibliotekāru vērtība90% no aktīvajiem publiskās pieejas datoru lietotājiem atzinīgi novērtē bibliotekāra palīdzību datoru /interneta izmantošanas laikā (48% to vērtē kā ļoti labu; 42% kā labu). Līdzīgi tiek novērtētasbibliotekāru zināšanas un kvalifikācija, lai palīdzētu lietotājiem darbā ar datoru / internetu: 48% aktīvopubliskās pieejas datoru lietotāju saka, ka tās ir drīzāk labas, bet 42%, ka ļoti labas.62% Latvijas iedzīvotāju saka, ka bibliotēka ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs. Tas ir svarīgāk vecākā gadu gājuma cilvēkiem nekā jauniešiem – 65% no pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem to atzīst, kamēr mazāk jauniešu (t.i. 60%) piekrīt šim apgalvojumam. Tas svarīgāk arī laukos, nekā lielajās pilsētās. Tam vairāk piekrīt aktīvie bibliotēkas lietotāji, nekā nelietotāji (lai gan arī nelietotāju skaits, kas piekrīt šim apgalvojuma, ir diezgan augsts – 47% no visiem nelietotājiem piekrīt šim apgalvojumam). Šim apgalvojuma piekrīt 80% no tiem, kuriem dators / internets pieejams tikai bibliotēkā. 64% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka bibliotēkas ir kļuvušas radošākas un piedāvā jaunus inovatīvus pakalpojumus (tam piekrīt 80% bibliotēkas publiskās pieejas datoru lietotāju; 82% aktīvo bibliotēkas lietotāju; kamēr tikai pusi mazāk, t.i., 43% bibliotēkas nelietotāju). 88% bibliotēku datoru lietotāju piekrīt apgalvojumam, ka bibliotēkas ir vienīgais bezmaksas kultūras un informācijas centrs. 2
  • Ieguvumi – kā bibliotēkas interneta izmantošana palīdz iedzīvotājiem (2010/2011) % no % no aktīvajiem % no tiem, kuriem iedzīvotājiem bibliotēkas internets interneta pieejams tikai lietotājiem bibliotēkā Ietaupīt vai nopelnīt naudu 13% 34% 28% Izdevīgi iepirkties 8% 21% 9% Atrast darbu 7% 17% 14% Uzlabot savu darbu (labāk strādāt) 8% 22% 11% Iesaistīties sabiedriskajās dzīvē 10% 25% 22% Palīdzēt bērniem mācībās 16% 35% 22% Iegūt informāciju brīvā laika nodarbēm, 20% 52% 37% izklaidei Iegūt informāciju par veselības 14% 37% 33% jautājumiem Iegūt materiālus studijām, mācībām 16% 41% 24% Iemācīties svešvalodu 10% 24% 16% Iegūt informāciju par to, kas notiek vietējā 14% 38% 31% pašvaldībāSecinājumiNr.1 Trešajai daļai aktīvo bibliotēkas interneta lietotāju un to cilvēku, kam internets pieejams tikai mājās, tā izmantošana palīdzēja ietaupīt un/vai nopelnīt naudu.Nr.2 Katram piektajam bibliotēkas datora lietotājam tā izmantošana palīdzēja izdevīgi iepirkties.Nr.3 Katram piektajam bibliotēkas datora izmantošana uzlaboja sniegumu darbā.Nr.4. Pusei bibliotēkas interneta lietotāju tas palīdzēja uzlabot brīvā laika pavadīšanu.Nr.5 Gandrīz divām piektdaļām (37%) bibliotēkas interneta izmantošana palīdzēja atrast ar veselību saistītu informāciju. Šeit jāatzīmē, ka veselības jautājumi bijis tas temats, par ko iedzīvotāji pēdējā gada laikā ir visvairāk meklējuši informāciju – to darījuši 54% iedzīvotāju. Aiz veselības seko atpūta/ izklaide/ kultūra, tad iepirkšanās. Darbs un karjera ir 4. vietā iedzīvotāju informacionālo vajadzību jomā.Nr.6 Gandrīz 40% iedzīvotāju bibliotēkas interneta izmantošana palīdzēja iegūt informāciju par to, kas notiek pašvaldībā.Bezmaksas publiskās pieejas datoru ietekme uz to lietotājiem būtiski mainījās laikā no 2007. līdz 2009.gadam, kad publiskajās bibliotēkās tika piegādāti jaunie datori un uzlabots interneta ātrums unierīkots WiFi. Pēc tam, laika posmā no 2009. līdz 2011. Gadam, ietekme saglabājusies - nav būtiskuizmaiņu. Neliels uzlabojums vērojams attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar veselību – pieeja arveselību saistītai informācijai palielinājusies par 5%. Nedaudz palielinājusies arī pieeja arlauksaimniecību saistītai informācijai – par 4%. 3
  • Publisko bibliotēku datoru lietotāju personīgie ieguvumi Vai jūsu dzīvē ir uzlabojušies sekojošie aspekti, Apstiprinoši atbildējuši kopš jūs lietojat brīvpieejas datoru publiskajā bibliotēkā? 2007 2009 2011 Piekļuve informācijai par to, kas notiek vietējā pašvaldībā 51% 71% 79% Piekļuve darba tirgum 46% 72% 77% Piekļuve valsts e-pakalpojumiem 57% 63% 68% Piekļuve izglītības un mācību resursiem 59% 69% 70% Piekļuve ar veselību saistītiem jautājumiem 42% 58% 66% Sociālā komunikācija 58% 76% 84% Piekļuve informācijai 64% 80% 86% Iespējas ietaupīt laiku un naudu 52% 68% 76% Biznesa iespējas 29% 50% 48% 4