Paegle prezentacija administrativo-tiesu-prakse_21-09-2012
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Paegle prezentacija administrativo-tiesu-prakse_21-09-2012

on

  • 735 views

 

Statistics

Views

Total Views
735
Views on SlideShare
735
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
1
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Paegle prezentacija administrativo-tiesu-prakse_21-09-2012 Paegle prezentacija administrativo-tiesu-prakse_21-09-2012 Presentation Transcript

  • Jaunākā administratīvās tiesas prakse attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra kompetenciMag.iur. Aivars PaegleLatvijas Republikas Uzņēmumu reģistraJuridiskās nodaļas vadītājs
  • 2. Par faktisko apstākļu pārbaudi Pieteicējs norāda, ka gadījums nav vērtējams kā faktiskie apstākļi un tāpēc Uzņēmumu reģistram vajadzēja to ņemt vērā, izskatot reģistrācijas dokumentus. Šāds apgalvojums pamatā balstās uz pieņēmumu, ka pieteicējs ir pietiekami Uzņēmumu reģistram izskaidrojis faktisko apstākļu būtību, lai jautājums par faktiskajiem apstākļiem kļūtu par neapstrīdamu faktu. 2012.gada 10.februāra sprieduma 2.3. punktā Senāts ir atstājis spēkā apgabaltiesas secināto: Uzņēmumu reģistram nav jāveic faktisko apstākļu pārbaude pēc būtības, proti, Uzņēmumu reģistram nav jābūt vidutājam strīdā starp komersanta dalībniekiem vai amatpersonām, kā arī nav jāiegūst pierādījumi par dokumentos norādīto faktisko apstākļu autentiskumu. Par dokumentu kopuma patiesumu un saturu atbildīgs ir to iesniedzējs.
  •  Pieteicējs norāda, ka ir kādi specifiski izņēmumu gadījumi, par kuriem likums tieši nenosaka, ka arī uz tiem neattiecas aizliegums Uzņēmumu reģistram pārbaudīt faktiskos apstākļus. 2012.gada 10.februāra sprieduma 8.punktā Senāts secina: ja atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 8.panta otrajai daļai un 14.panta otrajai daļai lēmuma pieņemšanas faktisko apstākļu pārbaude Uzņēmumu reģistram nav jāveic, pārbaudot iesniegtos dokumentus, lai veiktu savu pamatfunkciju, tad vēl jo vairāk faktisko apstākļu pārbaude nevar būt Uzņēmumu reģistra kompetencē, risinot citus mazāk svarīgus uzdevumus.
  • 3. Par iesniegto dokumentupārbaudi Pieteicējs uzskata, ka otra privātpersonu strīdus puse nav iesniegusi papildus dokumentus vai iesniegtajos dokumentos ir jānorāda papildu ziņas. Šāda pozīcija balstās uz apgalvojumu, ka, ja tiktu iesniegtas papildu ziņas, tad no tām varētu redzēt, ka faktiskie apstākļi ir bijuši pavisam citādi.
  •  2011.gada 8.jūlija sprieduma 9.punktā Senāts secinājis: Uzņēmumu reģistram nav jāpārbauda tādu ziņu atbilstība normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, kuras nav reģistrējamas komercreģistrā un tātad vispār nav piesakāmas reģistrācijai. Tas nozīmē, ka tiesa atzinusi, ka Uzņēmumu reģistrā ir iesniedzami tikai reģistrējamie dokumenti un tikai ar likumu noteiktie reģistrējamie dokumenti ir pārbaudāmi. Uzņēmumu reģistrs nav tiesīgs atteikt reģistrēt reģistrējamos dokumentus tikai tāpēc, ka ieinteresētā persona iesniedz kādus nereģistrējamos dokumentus, kuros norādītās ziņas nesakrīt ar reģistrējamiem dokumentiem.
  • 4. Par reģistrējamo dokumentupārbaudes apjomu Tā kā Uzņēmumu reģistrs pārbauda tikai reģistrējamos dokumentus, tad rodas strīdi, cik vispusīgi ir jāpārbauda šie dokumenti. Reģistrējamie dokumenti dažkārt satur ļoti plašu informācijas apjomu.
  •  2012.gada 20.februāra sprieduma 11.punktā Administratīvā apgabaltiesa secinājusi: Reliģisko organizāciju likuma 8.panta otrajā daļā ietvertais uzdevums izvērtēt Draudzes statūtos norādīto darbības mērķu un uzdevumu atbilstību normatīvajiem aktiem nav saprotams tādējādi, ka iestādei pēc būtības jāpārbauda visu statūtos norādīto faktu patiesums. Šo pašu atziņu turpina Administratīvā apgabaltiesa citā spriedumā, tā 19.punktā secinot: Uzņēmumu reģistram nav jānodrošina, lai visi fakti, kas minēti reliģiskās organizācijas dibināšanas dokumentos, būtu vēsturiski pareizi un dokumentāri pamatoti. Līdz ar to šādu, iespējams, nepatiesu vai kļūdainu faktu atspoguļošana statūtos, kuri tiek reģistrēti publiskā reģistrā, nerada un nevar radīt tiesiskas sekas.
  • 5. Par reģistrējamo ziņu apjomu Pieteicējs vēlās, lai valsts izceltu vai noklusētu noteiktu informāciju par privātpersonu, kas pat tehniski būtu īstenojams. Proti, privātpersonai būtu labāk paticis, ja komercreģistrā tiktu norādīts valdes iecelšanas un pilnvaru beigu datums, bet nevis datums, kad ziņas par valdes locekļa ievēlēšanu ir padarītas publiski ticamas komercreģistrā.
  •  2011.gada 8.jūnija sprieduma 9.punktā Senāts secinājis: Uzņēmumu reģistram nav jāpārbauda tādu ziņu atbilstība normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošajiem dokumentiem, kuras nav reģistrējamas komercreģistrā un tātad vispār nav piesakāmas reģistrācijai. Likumdevējs, nosakot ierakstāmo ziņu loku, ir izvērtējis, kuras ziņas valsts uzskata par būtiskām un padarām publiski pieejamām, kuras pat par publiski ticamām. Līdz ar to Uzņēmumu reģistrs ne pēc saviem ieskatiem, ne pēc privātpersonas lūguma nevar grozīt likumdevēja gribu un par valsts līdzekļiem mainīt kāda ziņas veida noteikto būtiskuma statusu.
  • 6. Par tiesībspējas un rīcībspējaspārbaudi Uzņēmumu reģistra funkcijas tiek stiprinātas tajās jomās, kur nav iesaistīta faktisko apstākļu pārbaude. Digitalizācijas iespējas mazina nepieciešamību privātpersonām pamatot iesniegto ziņu patiesumu. Tomēr jāsaprot, ka digitalizācijas iespējas joprojām ir ierobežotas, bet privātpersonu pārrobežu komunikācija pieaug vēl straujāk. Šajā sakarā tiesai bija jāatrisina strīds, vai Uzņēmumu reģistram pirms reģistrācijas ir jāpārliecinās par personas tiesībspēju un rīcībspēju. Proti, ja par Latvijā reģistrētas juridiskas personas vai personālsabiedrības likumisko pārstāvju pilnvarām Uzņēmumu reģistrs var pārliecināties, ieskatoties citos Uzņēmumu reģistra kārtotajos publiskajos reģistros, tad par ārvalstu komersantu Uzņēmumu reģistrs šādu informāciju neiegūst no ārvalstu reģistriem un citām institūcijām.
  •  2012.gada 3.augusta spriedumā Senāts sniedza atbildi, vai Uzņēmumu reģistrs var atlikt iesniegto dokumentu reģistrāciju tāpēc, ka nav iesniegti dokumenti, kas apliecina ārvalstu komersanta reģistrāciju attiecīgajā ārvalstī un personas tiesības pārstāvēt ārvalstu komersantu. Sprieduma 9.punktā Senāts norāda, ka minētais jautājums neattiecas uz faktisko apstākļu pārbaudi. Attīstot domu tālāk, sprieduma 11.punktā Senāts norāda: No citētās tiesību normas izriet, ka uz dalībnieku reģistra jābūt dalībnieku, kuru tiesību apjoms ir mainīts, parakstam. Savukārt, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir jābūt ievērotiem ne tikai izstrādāšanas un noformēšanas noteikumiem, bet primāri dokumentam jābūt izdotam, ievērojot tiesībspējas un rīcībspējas noteikumus. [..] Tāpēc, lai pārliecinātos, ka reģistrējamiem dokumentiem, kurus parakstījis ārvalstu komersanta pārstāvis, ir juridisks spēks (t.i., lai pārliecinātos par ārvalstu komersanta tiesībspēju un rīcībspēju), Uzņēmumu reģistram ir tiesības pieprasīt, kas to apliecina.
  • 7. Par nepārprotamiempierādījumiem Privātpersonām ir zināms, ka Uzņēmumu reģistrs nepārbauda iesniegto dokumentu sastādīšanas apstākļus. Līdz ar to negodprātīgas personas izmanto gauso vispārējās jurisdikcijas tiesas darbu, lai lietas izskatīšanas laikā gūtu labumu no Uzņēmumu reģistrā iesniegtiem viltotiem dokumentiem. Proti, sekas no viltojuma tiek radītas jau ar reģistrācijas brīdi un katra seku nenovēršanas diena cietušajam rada arvien jaunus zaudējumus. Klasiskā gadījumā restitūcija notiek tad, kad ir spēkā stājies tiesas spriedums un sodīts vainīgais. Tomēr no Uzņēmumu reģistrā nodarīto viltojuma seku novēršanas viedokļa svarīgākais ir pēc iespējas ātrāk atjaunot patiesos publiskos ierakstus, kas bija pirms viltojuma, un vainīgā notveršana ir sekundāra.
  •  2011.gada 13.maija spriedumā Senāts secina: likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 14.panta septītās daļas izpratnē nepārprotams pierādījums ir tāds pierādījums, kas neatstāj dažādas interpretācijas iespējas, proti, kuru nevar pārprast, kura saturs ir viennozīmīgs. Tas ir tāds pierādījums, kas pats par sevi ir pietiekams, lai persona bez speciālām zināšanām parakstu ekspertīzes jautājumos varētu konstatēt faktu, ka paraksts ir viltots. Kategorisks eksperta atzinums ir tieši šāds pierādījums. [..] Par ekspertu Administratīvā procesa likuma 59.panta, kas regulē informācijas iegūšanu iestādē, otrās daļas izpratnē uzskatāms lietpratējs, kas labi pārzina kādu tehnisku, ekonomisku, medicīnisku vai citu jomu un var sniegt kvalitatīvu vērtējumu vai atzinumu kādā jautājumā. Eksperta viedokļa noskaidrošana šā panta izpratnē nav pakļauta formālajām prasībām, kādas paredzētas tiesas procesā (178.- 182.pants). Līdz ar to tiesa ir pavērusi iespēju cietušajam sagādāt kategoriska eksperta atzinumu un dažu nedēļu laikā atjaunot patiesos ierakstus publiskajā reģistrā.
  • 8. Par galvenā valsts notāratiesībām atcelt valsts notāralēmumu Par reģistrējamo dokumentu viltošanas faktu Uzņēmumu reģistrs uzzina tikai pēc tam, kad iesniegts attiecīgais eksperta atzinums, proti, jau pēc viltoto dokumentu reģistrācijas. Līdz ar to, lai novērstu ar viltojumu radītās sekas jeb atjaunotu iepriekšējos publiskos ierakstus, Uzņēmumu reģistram ir jāatceļ administratīvais akts, kas pieņemts uz viltotu dokumentu pamata. 2011.gada 13.maija spriedumā Senāts secina: lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā ir administratīvais akts ar ilgstošu iedarbību, jo tas paredz izdarīt komercreģistrā ierakstu, kas kā aktuālais ieraksts minētajā reģistrā atspoguļojams noteiktu laika posmu – līdz jauna ieraksta, kas savukārt izdarāms uz jauna lēmuma pamata, izdarīšanai. Ieraksts komercreģistrā ir tikai lēmuma atspoguļojums ieraksta formā.
  •  Senāts tālāk secina: Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 81.panta pirmajai daļai augstāka iestāde izskata lietu vēlreiz pēc būtības. Saskaņā ar panta otrās daļas 2. un 4.punktu augstāka iestāde var citastarp atcelt administratīvo aktu un izdot satura ziņā citādu administratīvo aktu. Atbilstoši panta piektajai daļai administratīvais akts apstrīdēšanas procesā iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. Tādējādi apstrīdēšana ir tā paša administratīvā procesa turpinājums nākamajā stadijā. Apstrīdēšanas procesā netiek izdots jauns administratīvais akts, bet apstiprināts vai mainīts sākotnējā administratīvā akta formulējums. Tāpēc apstrīdēšanas procesā nevar runāt par vairākiem administratīvajiem aktiem, bet tikai par vienu administratīvo aktu dažādās procesa stadijās. Attiecīgi augstākas iestādes kompetence izlemt lietu un izdot administratīvo aktu apstrīdēšanas stadijā ir tāda pati kā sākotnēji zemākai iestādei (izņemot, ja padotība tiek īstenota pārraudzības formā).
  • Paldies par uzmanību!