Par dzīvi Vecrīgā Guntis Stirna V e c r ī g a s  b i e d r ī b a s  v a l d e s  p r i e k š s ē d ē t ā j s Konference  “...
Kur ir problēma? <ul><li>Vecrīgā ir vietas  900  automašīnu novietošanai </li></ul><ul><li>Vecrīgā pa nakti palika ~  300 ...
Kur ir problēma?
Mērķis - augsta dzīves kvalitāte un iedzīvotāju līdzdalība <ul><li>Jau 1994. gadā Rīgas pilsēta, parakstot Olborgas hartu,...
Mērķis - augsta dzīves kvalitāte un iedzīvotāju līdzdalība <ul><li>Pievienošanās Olborgas saistībām ir apliecinājums Rīgas...
<ul><li>1. Sabiedrību iesaistoša pārvaldība </li></ul><ul><ul><li>Mēs apņemamies, aktivizējot sabiedrības līdzdalību, pada...
Kas veido dzīves kvalitāti? Iedzīvotāji Pilsētas viesi Piegādes servisa infrastruktūrai Iedzīvotājam dzīves kvalitātes sas...
Kas veido dzīves kvalitāti?
Kas veido dzīves kvalitāti? ?
Kas neveido dzīves kvalitāti?
Kas neveido dzīves kvalitāti?
Kas neveido dzīves kvalitāti?
Satiksme vai attieksme? <ul><li>&quot;Vecrīgas biedrība&quot; (VB) pirms izvēles vai atjaunot caurlaižu režīmu vai regulēt...
Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
VECRĪGAS BIEDRĪBAS 3 pamatnostādnes satiksmes ierobežošanai
I. Vecrīga  nav maksas autostāvvieta
II. Vecrīga  nav  biroju centrs
III. Vecrīga  ir  atpūtas vieta  pilsētas iedzīvotājiem un viesiem
Procedūras ieteikums
Procedūras ieteikums <ul><li>2009 gadā Rīgas Dome nolemj veikt plašu  sabiedrības iesaistīšanas kampaņu  lai izstrādātu Ve...
Procedūras ieteikums
Procedūras ieteikums
Tirgosimies pa kabinetiem? 900 stāvvietas Vai atklāti diskutēsim?
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs

798 views
731 views

Published on

2009. gada 14. maijs "Vecrīgas biedrība" un LVRA aicina sākt atklātu diskusiju. Edgars Zalāns, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPLM) ministrs; Jānis Birks, Rīgas domes priekšsēdētājs; Andrejs Požarnovs, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs; Dainis Īvāns, Rīgas domes Vides komitejas priekšsēdētājs; Ojārs Spārītis, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors; Gvido Princis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors; Arta Goldberga, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina nod. vadītāja; Ainars Pencis, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks; Ģirts Rorbaks, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) direktora vietnieks; Rudīte Reveliņa, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora vietniece; Pasākuma moderators bija Pauls Timrots, Auto un satiksmes eksperts.

Published in: News & Politics
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
798
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
13
Actions
Shares
0
Downloads
1
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide
  • Kāda tad galu galā ir problēma? Pārlieku liels automašīnu skaits? risinājums būtu to samazinājums Transports drebina ēkas? risinājums satiksmes samazināšana Augsti ierēdņi nevar piebraukt pie savām darba vietām, traucē nepiederošas automašīnas? risinājums satiksmes samazināšana Iedzīvotāju un tūristu neapmierinātība ar autobraucējiem. Vai kāds to ir padziļināti mēģinājis noskaidrot? Vai mūsu rīcībā ir kāds pētījums par to ko vēlas Vecrīgas iedzīvotājs un viesis? Ja mēs to nezinām kā varam apgalvot ka tas notiek viņu interesēs? Bet varbūt stāsts nav par krekliem, bet par sirdsapziņām?
  • Pēc informācijas no SIA Netcard mājas lapas par konkursa piedāvājumu karšu sistēmai 2006 gadā. Stroda kunga sniegtā informācija Rīgas Domes informatīvajā sanāksmē š.g. 4. februārī
  • Iedzīvotāju skaits Vecrīgā ir apmēram 2000. Iedzīvotāju blīvums ir izteikti mazāks nekā pieguļošajā Rīgas centra teritorijā. Par to var pārliecināties brīvdienās, pēc nelielā stāvošo automašīnu skaita. Galvenie satiksmes ģenerētāji ir Vecrīgā strādājošie – ierēdņi un kalpotāji birojos un administratīvajās ēkās. Kad aptuveni esam noskaidrojuši kāda ir izejas situācija, būtu lietderīgi noskaidrot ko vēlamies sasniegt? Kādas būtu versijas? Automašīnu skaita samazinājums Satiksmes ietekmes uz ēkām samazināšana Tūristu pievilināšana, atbalsts Vecrīgas tūrismam Iedzīvotāju labsajūta Īpašuma vērtības pieaugums Pilsēta šo mērķi jau ir deklarējusi. Un mēs tam pilnīgi piekrītam 
  • Lūk arī cēls un visiem pieņemams mērķis
  • 1 Un 5. punkts no Olborgas saistībām
  • Mums pavisam ir četras galvenās interešu grupas vai funkcijas. Parunāsim vispirms par pirmajām trim. Kas veido to dzīves kvalitāti Vecrīgā?
  • Kā saka komentāri lieki.
  • Kādas ir šis grupas intereses? Transporta kontekstā - ērti piebraukt pie darba vietas un aizbraukt no tās. Vai Vecrīga tam ir piemērota? Kā šīs grupas klātbūtne ietekmē Vecrīgu? Patiešām nekā personīga, es runāju par abstraktu funkciju. Mēģināšu būt cik iespējams objektīvs.
  • Stundu gara pastaiga ar fotoaparātu. Lai paliek aiz kadra sarunas ar cilvēkiem. Labs ieskats par to ko vēlas cilvēki ielās. Škiet par krīzi ir aizmirsuši Viņiem ir aktuālākas lietas. Bet viena bilde pasaka vairāk par 1000 vārdiem
  • Te nu ir tas kā esam progresējuši Eiropas virzienā kopš tā laika pirms 20 gadiem, kad A. Teikmanis bija pilsētas mērs un es – galvenais mākslinieks Vai tā mēs izprotam stratēģisko lomu pilsētas plānošanai un dizainam? Nu labi saprotam, steiga, standartu prasības ...un vispār vecā sistēma bija labāka. Iedzīvotājiem ar nebija nekādu pretenziju. Restorāni un viesnīcas klusēja. Visi bija pieraduši un “pielāgojušies”. Jūs saprotiet ko es ar to domāju. Mēs diezgan daudz laika esam pavadījuši karstās diskusijās par tematu kontrole pie iebraukšanas vai regulējums ar ceļa zīmēm. Un nonācām pie viena pārsteidzoša secinājuma.
  • Ir jāmeklē citā virzienā. Un mums ir tā labā iespēja, ka jebkuru problēmu pirms mums jau veiksmīgi ir risinājuši kādi citi. Ja ne Igauņi tad vismaz Itāļi, kā šajā gadījumā
  • Ir skaidrs kas ir problēma. Ir skaidrs kas ir mērķis. Ir skaidrs ka vietas visiem nepietiek. Ir skaidrs kādi varētu būt principi vai kritēriji lai atrisinātu interešu konfliktus. Ir viena neskaidra lieta. Kā tas notiks. Mēs redzam cik daudz problēmu rodas ja sasteidzam lēmumus. Vai mums ir zāles pret šo slimību. Jā – profilakse. Patiesībā metodiski pareiza pieeja lēmumu pieņemšanā. Un arī šoreiz mes lietojām špikeri, lai nevajadzētu izdomāt divriteni.
  • Kā mēs šos ieteikumus pārnestu uz Vecrīgu?
  • Dzirdu argumentus – tas būs dārgi, krīze. Piekrītu. Nevajag tērēt uz teatrālu dekorēšanu. Varam arī ietaupīt uz tiltu sadārdzinājumiem. Pietiks un vēl pāri paliks. Tātad mūsu retoriskais jautājums šīsdienas diskusijas uzsākšanai ....
  • Vecrīgas biedrība par satiksmes ierobežojumiem 2009.g.14.maijs

    1. 1. Par dzīvi Vecrīgā Guntis Stirna V e c r ī g a s b i e d r ī b a s v a l d e s p r i e k š s ē d ē t ā j s Konference “Satiksmes organizācija Vecrīgā” sadarbībā ar LATVIJAS VIESNĪCU UN RESTORĀNU ASOCIĀCIJU 14.05.2009
    2. 2. Kur ir problēma? <ul><li>Vecrīgā ir vietas 900 automašīnu novietošanai </li></ul><ul><li>Vecrīgā pa nakti palika ~ 300 automašīnas </li></ul><ul><li>2006.gadā vienreizējie klienti vidēji aizņem maksimāli 10 stāvvietas stundā un 90% uzturas Vecrīgā ne ilgāk kā 1 stundu. ~ 100 dienā </li></ul><ul><li>Caurlaižu un abonentu kopskaits pie vecās sistēmas – 3081 </li></ul><ul><li>3,46 caurlaides uz vienu stāvvietu . </li></ul><ul><li>Avoti : RDSD un Rīgas Dome </li></ul>
    3. 3. Kur ir problēma?
    4. 4. Mērķis - augsta dzīves kvalitāte un iedzīvotāju līdzdalība <ul><li>Jau 1994. gadā Rīgas pilsēta, parakstot Olborgas hartu, apņēmās savas attīstības pamatā izvirzīt ilgtspējīgas attīstības principus. </li></ul><ul><li>Olborgas hartas desmitgadei veltītajā Eiropas Ilgtspējīgo pilsētu konferencē ( Aalborg+10 ) 2004. gada jūnijā Olborgā Rīgas pilsēta apņēmās pildīt Olborgas saistības. </li></ul><ul><li>Papildus, Rīgas dome 30.11.2004. ar lēmumu Nr. 3672 apstiprināja Rīgas pilsētas pievienošanos Olborgas saistībām un pieņēma lēmumu veicināt Olborgas saistību ievērošanu Rīgas domes struktūrvienībās pilsētas vides un attīstības politikas izstrādāšanā un īstenošanā. </li></ul>
    5. 5. Mērķis - augsta dzīves kvalitāte un iedzīvotāju līdzdalība <ul><li>Pievienošanās Olborgas saistībām ir apliecinājums Rīgas iedzīvotājiem, ka Rīga, līdzīgi citām Eiropas pilsētām, nākotnes skatījumā ir plaukstoša, radoša, sociāli neizslēdzoša un attīstībā ilgtspējīga, kas </li></ul><ul><li>visiem iedzīvotājiem nodrošina augstu dzīves kvalitāti un iedzīvotāju līdzdalību visās pilsētas attīstības jomās </li></ul><ul><li>ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ne citu Zemes iedzīvotāju, ne arī nākamo paaudžu dzīves kvalitāte. </li></ul><ul><li>Tāpat jāveido regulāri, iedzīvotājiem pieejami pārskati par pilsētā veicamo un padarīto Olborgas saistību kontekstā. Pirmais Eiropas izvērtējums paredzēts jau 2010. gadā. </li></ul>
    6. 6. <ul><li>1. Sabiedrību iesaistoša pārvaldība </li></ul><ul><ul><li>Mēs apņemamies, aktivizējot sabiedrības līdzdalību, padarīt efektīvāku mūsu lēmumu pieņemšanu. </li></ul></ul><ul><li>5. Pilsētas plānošana un dizains </li></ul><ul><ul><li>Mēs apņemamies piešķirt stratēģisku lomu pilsētas plānošanai un dizainam, risinot vides, sociālos, ekonomiskos, veselības un kultūras jautājumus visas sabiedrības labā. </li></ul></ul>
    7. 7. Kas veido dzīves kvalitāti? Iedzīvotāji Pilsētas viesi Piegādes servisa infrastruktūrai Iedzīvotājam dzīves kvalitātes sastāvdaļa ir iespēja pilnvērtīgi lietot savu īpašumu, t.sk. kaut, kur tuvumā novietot transporta līdzekļus. Viesim dzīves kvalitāti veido bagāts kultūras un izklaides pakalpojumu piedāvājums. Piekļūšanas iespēja nav mazsvarīga. Bet pārmērīga auto klātbūtne ir traucējoša Uzņēmumiem, kas apkalpo iedzīvotājus un pilsētas viesus – nepieciešama iespēja radīt piedāvājumu, netraucēti nodarboties ar savu uzņēmējdarbību.
    8. 8. Kas veido dzīves kvalitāti?
    9. 9. Kas veido dzīves kvalitāti? ?
    10. 10. Kas neveido dzīves kvalitāti?
    11. 11. Kas neveido dzīves kvalitāti?
    12. 12. Kas neveido dzīves kvalitāti?
    13. 13. Satiksme vai attieksme? <ul><li>&quot;Vecrīgas biedrība&quot; (VB) pirms izvēles vai atjaunot caurlaižu režīmu vai regulēt ar satiksmes zīmēm nonākusi pie secinājuma, ka abos variantos parādās organizācijas, kuras izdod privilēģijas &quot;tiem kam vairāk vajag&quot;. Vienā variantā tā ir iespēja iebraukt, otrā - iespēja privileģēti novietot transporta līdzekļus. Diskusija par šīm izvēlēm ved prom no lietas būtības. </li></ul>
    14. 14. Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
    15. 15. Risinājums - respektēt iedzīvotāja un viesa vajadzības
    16. 16. VECRĪGAS BIEDRĪBAS 3 pamatnostādnes satiksmes ierobežošanai
    17. 17. I. Vecrīga nav maksas autostāvvieta
    18. 18. II. Vecrīga nav biroju centrs
    19. 19. III. Vecrīga ir atpūtas vieta pilsētas iedzīvotājiem un viesiem
    20. 20. Procedūras ieteikums
    21. 21. Procedūras ieteikums <ul><li>2009 gadā Rīgas Dome nolemj veikt plašu sabiedrības iesaistīšanas kampaņu lai izstrādātu Vecrīgas attīstības vīziju un politikas vadlīnijas kā to realizēt. Šīm vadlīnijām būtu jāietver gan rekomendētās esošo un jauno ēku izmantošanas funkcijas, gan kompleksi mobilitātes risinājumi, kas ietver visus pārvietošanās veidus, gan ārtelpas labiekārtošana un organizācija, </li></ul><ul><li>Iesaistīšanas pasākumu ietvaros varētu organizēt: </li></ul><ul><ul><li>Ieinteresēto interešu kopu fokusgrupu diskusijas </li></ul></ul><ul><ul><li>Apkaimes vīzijas seminārus, ar grupām un indivīdiem, kuri ir grūti sasniedzami jo nav īpaši organizēti (piemēram jaunieši) </li></ul></ul><ul><ul><li>Tikšanās ar noteiktām grupām detalizētai interešu un vajadzību izpratnei </li></ul></ul><ul><ul><li>Informatīvo materiālu izsūtīšanu ar aicinājumu izteikt viedokli skaidrot savas vajadzības </li></ul></ul><ul><li>Balstoties uz iesaistīšanas pasākumu rezultātā iegūto informāciju Rīgas Dome izstrādātu divus vadlīniju projektu variantus, kurus nodotu sabiedriskai apspriešanai. Dome veiktu procesā iegūto individuālo komentāru un interešu saskares punktu analīzi un komentārus , lai apspriešanā iesaistītās puses redzētu sava viedokļa atspoguļojumu un tā ietekmi uz stratēģisko vadlīniju gala redakciju. </li></ul><ul><li>Visbeidzot tiktu izstrādāts un apstiprināts Vecrīgas attīstības projekts . </li></ul><ul><li>Tā kā iesaistīto pušu intereses ir tikušas uzklausītas un tās pašas ir savā ziņā projekta līdzautori varam rēķināties ar izpratni un plašu sabiedrības atbalstu plāna realizācijā. </li></ul><ul><li>Vajadzību izpratne dod iespēju taupīt apmierinot aktuālākas vajadzības un atliekot mazāk svarīgās. </li></ul>
    22. 22. Procedūras ieteikums
    23. 23. Procedūras ieteikums
    24. 24. Tirgosimies pa kabinetiem? 900 stāvvietas Vai atklāti diskutēsim?

    ×