Enerģētikas SEG emisiju scenāriji

  • 486 views
Uploaded on

Pētījums ""Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai" irr pieejams SFL Scribd lapā: http://ej.uz/SEGpetijums

Pētījums ""Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai" irr pieejams SFL Scribd lapā: http://ej.uz/SEGpetijums

  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
No Downloads

Views

Total Views
486
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0

Actions

Shares
Downloads
8
Comments
0
Likes
1

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. SFL programmas „Laba pārvaldība enerģētikā” projekts „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”ENERĢĒTIKAS SEG EMISIJU SCENĀRIJILATVIJĀ Jānis Reķis - Fizikālās Enerģētikas institūts2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 1
  • 2. Attīstības indeksi (2000=1) • Lielākais SEG emisiju avots ir 2,5 1.ENERĢĒTIKA, kas 2,2 kopējās SEG emisijās 1,9 sastāda 69,6% 1,6 • Ar emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS) ir nosegtas 1,3 32,7% 1.ENERĢĒTIKAS 1,0 emisijas 0,7 – 1.AA.1. Enerģijas 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 IKP 2000. gada salīdzināmās cenās Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš transformācija - 87.4% GDP chain-linked volume (reference year 2000) KPEP Gross national electricity consumption SEG emisijas – 1.AA.2. Rūpniecība un TPEC Iedzīvotāju skaits gada beigās GHG emissions būvniecība – 64,4% Population at the end of year – 1.AA.4. Pārējie sektori (pakalpojumi, lauksaimnie cība) – 4,2% – Transports, mājsaimniecīb as – 0%2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 2
  • 3. Attīstības indeksi (2000=1) - projekcijas 6,0 5,0 4,0 3,0 2,0 1,0 0,0 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 IKP 2000. gada salīdzināmās cenās Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš GDP chain-linked volume (reference year 2000) Gross national electricity consumption KPEP SEG emisijas no enerģētikas TPEC GHG emissions from energy Iedzīvotāju skaits gada beigās Population at the end of year2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 3
  • 4. Galvenie rezultāti “Bāzes” scenārijam • Ja līdz 2030. gadam 6,0 – IKP palielinās 3,2x 5,0 – Iedzīvotāju skaits samazinās 4,0 par 17% – Spēkā ir esošās (2012. gada) 3,0 politikas un pasākumi 2,0 – Enerģijas resursu cenas 1,0 palielinās • tad SEG emisijas 0,0 1990 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 2050 enerģētikā palielinās par IKP 2000. gada salīdzināmās cenās GDP chain-linked volume (reference year 2000) Bruto nacionālais elektroenerģijas patēriņš Gross national electricity consumption 31% pie KPEP TPEC SEG emisijas no enerģētikas GHG emissions from energy – 30% liela primārā enerģijas Iedzīvotāju skaits gada beigās Population at the end of year patēriņa pieauguma – 57% liela bruto elektroenerģijas patēriņš pieauguma2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 4
  • 5. Lietderīgais enerģijas Primāro enerģijas Izmantotais modelis - resursu cenas patēriņš (enerģijas pakalpojumi) MARKAL http://www.iea-etsap.org/web/index.asp • MARKAL-LV ir enerģētikas un vides sistēmas optimizācijas modelis • Modelī aprakstīta Latvijas enerģētikas sistēma ar atbilstošām emisijām, apskatot laika periodu 2000.-2050. gads Enerģijas • Minimizējot sistēmas kopējās tehnoloģiju Optimālākā (zemāko izmaksas tiek atrasts izvēlne izmaksu) resursu un optimālākais (izmaksu ziņā) resursu piegāde tehnoloģiju enerģētikas attīstības scenārijs transformācija kombinācija – nodrošinot enerģijas pārvade pieprasījumu gala patēriņš – ievērojot uzliktos ierobežojumus (emisiju, AER īpatsvars u.tml.) – izvēloties optimālāko tehnoloģiju un enerģijas resursu kombināciju – ņemot vērā tehnoloģiju un energoresursu izmaksas un radītās emisijas Ierobežojumi Tehnoloģiju raksturojums (emisijas, jaudas, resurs u potenciāls u.tml.)2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 5
  • 6. Enerģijas plūsmas caurreferences enerģētikas Enerģijassistēmu Enerģijas gala pakalpojums vai• Aptver visu enerģētikas sistēmu no resursu patēriņš (uzrādīts Lietderīgais ieguves līdz enerģijas pakalpojumam, kas energobilancē) patēriņš attēlots kā references enerģijas sistēmas (RES Reference Energy System)• Enerģijas piegāde un enerģijas Re su rsi P ro ce si E ne rg o re s urs u E ne rģ ija s pieprasījums mijiedarbojas P ā rve id o ša na p a tē riņš• Aprēķinot lietderīgos enerģijas patēriņus, Lietder īgās ene rģijas pie pr as īju m s 2000., 2005. un 2010. gadi ir kalibrēti pēc Im p orts E lek troen erģij a attiecīgā gada energoresursu bilances G ala patē riņ a tehnol oģijas N a ftas – Enerģijas gala patēriņš – rūpniecība, P ārs trād es S iltum ene rģija pakalpojumi, mājsaimniecības, R ūp nīc as lauksaimniecība, transports V ietējie E nerg or es urs u – Zudumi – elektroenerģijas un K rājum i pārs trā de siltumenerģijas tīklos, dabas gāzes sistēmā – Ražošanas procesi – biodīzeļdegvielas un E m is iju ierob ež oš ana bioetanola ražošana, kokogļu un kūdras brikešu ražošana E k s ports – Pārveidošanas sektors – elektrostacijas (atsevišķi izdalītas 3 lielās HES), koģenerācijas stacijas (atsevišķi izdalītas Rīgas 3 CHP), katlumājas – Enerģijas resursu ieguve, imports, eksports – Emisiju līmeņiem,• Atbilstoši tirdzniecības bilancei noteiktas importēto energoresursu vēsturiskās cenas• Atbilstoši normatīvajiem aktiem noteikti enerģijas un emisiju nodokļu vēsturiskie lielumi
  • 7. Enerģijas gala patērētāji – sektori un apakšsektori • Lauksaimniecība, mežsaimniecība un • Mājsaimniecības (sadalīts apakšsektoros) zivsaimniecība – Gaisa kondensēšana – Elektroenerģija – Veļas žāvēšanas mašīnas – Kurināmais un degviela – Ēdienu gatavošana • Pakalpojumi (sadalīts apakšsektoros) – Veļas mazgājamās mašīnas – Gaisa kondensēšanas iekārtas – Trauku mazgājamās mašīnas – Ēdienu gatavošana – Elektriskās iekārtas un ierīces – Apkure un siltais ūdens – Apkure un siltais ūdens daudzdzīvokļu ēkām – Apgaismojums – Apkure un siltais ūdens savrupmājām – Elektriskās iekārtas un ierīces – Apgaismojums – Saldēšanas iekārtas – Ledusskapji un saldētavas • Rūpniecība un būvniecība • Transports – Būvniecība – Dzelzceļa – Ķīmiskā – Cauruļvadu – Kokapstrādes – Autotransports (sadalīts apakšsektoros) – Pārtikas • Autobusi – Metālu • Kravas mašīnas • Pasažieru automašīna un motocikli – Papīra ražošana, poligrāfija – Vietējā kuģošana – Nemetālisko minerālu – Vietējā aviācija – Pārējā rūpniecība • Bunkurēšana – Starptautiskā aviācija2013. gads 10. janvāris – Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā Starptautiskā kuģošana 13 7
  • 8. Izaicinājumi ar ieejas datiem• IKP prognozes – kā turpmāk attīstīsies valsts ekonomika?• Lietderīgā enerģijas pieprasījuma prognozes – kā paredzēt patērētāju uzvedību? Kādas ir pieprasījuma elastības? Kā saistīt ar makroekonomisko prognozi?• Primāro enerģijas resursu prognozes - kā paredzēt degvielas nākotnes cenas pasaules tirgū?• Tehnoloģijas raksturojošie parametri• Izmaiņas valdības politikā var būtiski ietekmēt scenāriju definīcijas un saturu2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 8
  • 9. IKP strukturālā prognoze, MLVL(2000)18000 Nodokļi16000 Pārveidošanas sektors14000 Būvniecība1200010000 Ieguves rūpniecība8000 Apstrādes rūpniecība6000 Transports, glabāšana un4000 sakari2000 Pakalpojumi (bez Transports, glabāšana un sakari) 0 Lauksaimniecība 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 25000 IKP 20000 IKP (izmantota līdz 25.12.2008) IKP 4NZ 15000 IKP 3NZ 10000 IKP (izmantota līdz 15.11.2010) IKP (pašreizējā) 5000 IKP (izmantota līdz 31.12.2011) 0 IKP (izmantota līdz 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 27.05.2012)
  • 10. Rūpniecības PV un lietderīgās enerģijas pieprasījuma (UC) sasaiste 3000 2500 Pārējā rūpniecība 2000 Kokapstrādes rūpniecība Papīra ražošana, poligrāfija 1500 Nemetālisko minerālu rūpniecība 1000 Metālu rūpniecība Pārtikas rūpniecība 500 Ķīmiskā rūpniecība 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Elastība 2000- 2010- 2010 2030 Pievienotā vērtība 2010=1 Visa rūpniecība 0,70 1,08 1 1,50 2,01 2,42 2,894,0 Ķīmiskā 0,45 0,77 1 1,50 1,97 2,37 2,853,5 Pārtikas 1,04 1,43 1 1,11 1,32 1,47 1,64 Metālu 1,15 1,56 1 1,38 1,94 2,55 3,213,0 Nemetālisko minerālu 0,37 0,73 1 1,69 2,23 2,69 3,23 PV2,5 Papīra ražošana, poligrāfija 1,18 1,46 1 1,21 1,53 1,75 2,00 Kokapstrādes 0,56 0,82 1 1,53 2,00 2,41 2,902,0 Pārējā 0,61 0,93 1 1,58 2,09 2,60 3,16 UC Lietderīgā patēriņa izmaiņu indekss1,5 Visa rūpniecība 0,78 0,94 1 1,20 1,37 1,49 1,61 0,68 0,441,0 Ķīmiskā 0,55 0,66 1 1,17 1,30 1,39 1,48 0,75 0,370,5 Pārtikas 1,49 1,49 1 1,03 1,07 1,10 1,13 11,34 0,24 Metālu 1,06 1,02 1 1,14 1,30 1,45 1,58 0,41 0,380,0 Nemetālisko minerālu 0,55 0,96 1 1,31 1,50 1,64 1,78 0,59 0,49 1995 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 Papīra ražošana, poligrāfija 0,78 1,20 1 1,06 1,13 1,18 1,22 -1,54 0,29 Kokapstrādes 0,31 0,50 1 1,23 1,39 1,51 1,63 2,11 0,45 Pārējā 1,95 2,05 1 1,18 1,30 1,40 1,49 -1,29 0,34
  • 11. IEA WEO 2011 resursu cenu prognoze 18 16 14 12EUR(2000)/GJ IEA valstu naftas imports 10 8 Eiropas valstu dabas gāzes imports 6 OECD valstu ogļu imports 4 2 0 1998- 2003- 2008- 2015 2020 2025 2030 2035 2002 2007 2012
  • 12. Naftas importa cena IEAun IEA WEO prognozes, US$2000/barrel120100 IEA crude oil imports - WEO2011 IEA crude oil imports - WEO2010 IEA crude oil imports - WEO2009 80 IEA crude oil imports - WEO2008 IEA crude oil imports - WEO2007 IEA crude oil imports - WEO2006 IEA crude oil imports - WEO2005 60 IEA crude oil imports - WEO2004 IEA crude oil imports - WEO2002 IEA crude oil imports - WEO2000 40 IEA crude oil imports - WEO1998 IEA crude oil imports - WEO1996 IEA crude oil imports - WEO1995 20 IEA crude oil imports - WEO1994 IEA crude oil imports - IEA 0 1984 1986 1992 1994 2000 2002 2008 2010 2016 2018 2024 2032 1980 1982 1988 1990 1996 1998 2004 2006 2012 2014 2020 2022 2026 2028 2030 2034
  • 13. Cenu attiecības ir svarīgas3,02,52,0 Natural Gas/Oil1,5 Coal/Oil Natural Gas/Coal1,00,50,0 1980 1982 1984 1986 1988 1990 1992 1994 1996 1998 2000 2002 2004 2006 2008 2010
  • 14. Energoresursu cenas, EUR(2000)/GJ 30 Dīzeļdegviela Benzīns 25 Importētā 20 elektroenerģija Mazuts EUR(2000)/GJ 15 Dabas gāze Ogles 10 Biomasa - D 5 Biomasa - C Biomasa - B 0 1998- 2003- 2008- 2015 2020 2025 2030 2035 Biomasa - A 2002 2007 2012Atsevišķi ņemts vērā enerģijas resursu transportēšanas izmaksas un enerģijas & emisiju nodokļi
  • 15. Enerģijas nodoklis, EUR(2000)/GJ 2000 2005 2010 2015 2020 2025 Transports*Benzīns 7,78 7,22 9,10 9,64 9,64 9,64Dīzeļdegviela** 5,15 5,47 7,30 7,40 7,40 7,40LPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22Dabas gāze 0 0 1,18 2,34 2,34 2,34 Kurināmais***Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27Degvieleļļa 0 0 0,18 0,30 0,30 0,30Ogles 0 0,03 0,23 0,25 0,25 0,25Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40Kūdras ieguve 0,02 0,02 0,02 0,03 0,03 0,03 RūpniecībaLPG 1,42 2,14 2,26 2,22 2,22 2,22Dīzeļdegviela 0,50 0,51 0,89 1,27 1,27 1,27Dabas gāze 0 0 0,23 0,40 0,40 0,40 ElektroenerģijaElektroenerģija 0 0,02 0,20 0,22 0,22 0,22
  • 16. Tirgotais EUA apjoms un vidējā cena 10000 20 9000 18 8000 16 7000 14 6000 12 5000 10 CO2 ETS Mt 4000 8 CO2 ETS EUR(2000)/t 3000 6 2000 4 1000 2 0 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011Publikāciju sērija State and trends of the Carbon Market, World Bank EUA cena 2020. un 2030. gadā attiecīgi pieņemta 20,8 un 32,5 EUR(2000) par tonnu CO2
  • 17. Emisiju nodokļu vidējās likmes, EUR (2000)/tonna Sektors 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030CH4, NOx, Lauksaimniecība, 17,9 38,6 69,1 67,3 67,3 67,3 67,3SOx, GOS Pakalpojumi, Rūpniecība un Enerģijas pārveidošanaPM Lauksaimniecība, 5,4 5,2 4,6 44,9 44,9 44,9 44,9 Pakalpojumi, Rūpniecība un Enerģijas pārveidošanaNH3 Rūpniecība un 18,0 17,0 15,0 15,0 15,0 15,0 15,0 PārveidošanaCO2 Lauksaimniecība un 0,0 0,1 0,7 2,2 2,2 2,2 2,2 Pakalpojumi Enerģijas pārveidošana 0,0 5,4 11,5 13,5 18,5 23,6 28,6 Rūpniecība 0,0 3,4 8,4 10,6 14,2 17,9 21,7
  • 18. Scenāriju pieeja: definē “Bāzes” scenāriju un salīdzina ar alternatīvu nākotni• BASE – scenārijs ar politikām un pasākumiem, kuras ir stājušās spēkā līdz 2011. gadam• EFF_R50-F125 – enerģētikas stratēģijas scenārijs, kuru veido BASE scenārijs ar papildus politikām – EFF – Paaugstināta energoefektivitāte • siltumenerģijas patēriņš apkurei mājsaimniecībās sasniedz 153 un 100 kWh/m2 attiecīgi 2020. un 2030. gadā – BASE_R50-F125 – Paaugstināta atjaunojamo energoresursu izmantošana • AER sasniedz 40% un 50% mērķi attiecīgi 2020. un 2030. gadā, t.sk., AER-F - 10% un 12,5%• BASE scenārijs ar SEG emisiju ierobežojumu enerģētikas emisijām – BASE_SEG-UP • SEG emisiju ierobežojums 8550 Gg līmenī sākot ar 2020. gadu (6,3% virs 2005. gada līmeņa) – SEG_UP • SEG emisiju ierobežojums 7872 (2,2% zem 2005. gada līmeņa) un 6825 (15,2% zem 2005. gada līmeņa) Gg attiecīgi 2020. un sākot ar 2030. gadu2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 18
  • 19. Scenāriju paskaidrojumi Paaugstināta energoefektivitāte SEG emisiju ierobežojumu 250 20000 214 202 206 200 189 214 202 206 15000 163 179 150 136 Vēsturiskās emisijas 153 122 116 BASE 10000 Reformu plāns 126 EFF Pastiprinātais mērķis 100 100 99 Kioto 5000 50 0 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 Paaugstināta AER izmantošana BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija) 50% 50% 45% 45% 40% 40% 35% 35% 30% RES-F of GFEC 30% RES-F of GFEC 25% RES-H of GFEC 25% RES-H of GFEC 20% RES-DH of GFEC 20% RES-DH of GFEC 15% RES-E of GFEC 15% RES-E of GFEC 10% 10% 5% 5% 0% 0% 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 20302013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 19
  • 20. SEG emisijas • Starpība starp REF (scenārijs bez politikām un pasākumiem) un BASE scenārijiem rāda esošo politiku un pasākumu efektu uz emisiju līmeni • Starpība starp BASE un EFF_R50-F125 (stratēģijas) scenārijiem rāda jauno politiku un pasākumu efektu uz emisiju līmeni 18000 16000 14000 12000 REF 10000 BASE BASE_SEG-UP 8000 EFF_R50-F125 6000 SEG-UP 4000 2000 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 20
  • 21. SEG emisijas • BASE scenārijā 2020. un 2030. gadā emisijas attiecīgi ir 17% un 22% virs 2005. gada emisiju līmeņa • EFF_R50-F125 (stratēģijas) scenārijā 2020. un 2030. gadā emisijas attiecīgi ir +2% un -12% virs(+)/zem(-) 2005. gada emisiju līmeņa 20000 15000 Vēsturiskās emisijas BASE 10000 EFF_R50-F125 2005. gada līmenis 5000 Kioto 0 1990 2000 2005 2010 2015 2020 2025 20302013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 21
  • 22. CO2 emisiju samazinājums pret BASE EFF BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 SEG-UP -478 -377 -2563 -4589-6092-5062-5849 -7267-8464 -11142 -15592 -17521 -15292 -21510 -27505 -31163 -35680 -45083 Gg, kt -69106 -75746 -98201 2010-2020 2010-2030 2000-20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 22
  • 23. CO2 emisiju samazinājums (%) un vidējās izmaksas [€(2000)/tCO2] pret BASE scenāriju 20% 200 18% 180 16% 160 14% 140 12% 120 10% 100 8% 80 6% 60 Samazinājums Vidējā cena 4% 40 2% 20 0% 0 -2% -20 BASE_R50-F125 BASE_R50-F125 BASE_R50-F125 EFF_R40-F10 EFF_R40-F10 EFF_R40-F10 EFF EFF EFF BASE_R40-F10 BASE_R40-F10 EFF_R50-F125 EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 EFF_R50-F125 SEG-UP SEG-UP SEG-UP BASE_SEG-UP BASE_SEG-UP BASE_SEG-UP 2010-2020 2010-2030 2000-20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 23
  • 24. Scenāriju SEG emisiju struktūra enerģētikā, Gg 10000 9000 8000 7000 6000 5000 4000 3000 2000 1000 0 BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50 BASE_S EFF_R50 BASE SEG-UP BASE SEG-UP BASE SEG-UP BASE SEG-UP EG-UP -F125 EG-UP -F125 EG-UP -F125 EG-UP -F125 2020 2025 2030 2035 Lauksaimniecība 416 416 416 416 432 432 432 432 446 446 446 446 458 458 458 458 Pakalpojumi 381 381 381 381 320 320 320 320 289 289 289 289 283 283 283 283 Mājsaimniecības 575 575 562 575 482 482 457 482 426 426 363 426 410 410 355 410 Rūpniecība 1876 1533 1533 1459 1948 1602 1373 1304 1910 1570 1285 1284 1657 1657 1348 1319 Transformācija 2861 2260 2218 1745 3379 2479 2143 1576 3609 2720 1860 1281 4131 2770 2177 1382 Transports 3296 3296 3082 3296 3235 3235 3007 3235 3099 3099 2834 3099 2972 2972 2718 29722013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 24
  • 25. Biodegvielas izejvielu audzēšanas SEG emisijas no augsnes2030. gadā biodegvielas izejvielu audzēšanas SEGemisijas atkarībā no AER mērķa veido apmēram 1,7-3,7% no kopējām 2010. gada 4. Lauksaimniecības SEGemisijām, kuru līmenis bija 2330 Gg, bet no4D. Lauksaimnieciskām augsnēm – 2,8-6,0%. 100 90 80 70 60 EFF_R50-F125 Gg 50 BASE_R40-F10 40 BASE 30 20 10 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 25
  • 26. Biodegvielas izejvielu audzēšanai nepieciešamā aramzeme 1200 1000 Aramzeme (2010. gada līmenis) 800 t.sk., kviešu un rapšu sējumu platība (2010. gada līmenis) 1000ha 600 EFF_R50-F125 400 BASE_R40-F10 200 BASE 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 26
  • 27. Cik maksā viens papildus RES % punkts BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 SEG-UP BASE_R50-F125 19,5 18,5 16,4 13,9 14,1M€(2000)/RES% 11,6 8,4 7,8 7,7 6,9 4,3 4,2 2,8 2,0 -1,0 60% 2010-2020 2010-2030 2000-2050 50% BASE_R50-F125 40% EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 30% BASE EFF 20% BASE_SEG-UP SEG-UP 10% 0% 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2035 2040 2045 20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 27
  • 28. Sistēmas kopējo izmaksu izmaiņas no IKP %=(BASEsc.-Xsc.)/GDP EFF BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 EFF_R40-F10 BASE_SEG-UP SEG-UP 0,54% 0,43% 0,33% 0,30% 0,29% 0,26% 0,26% 0,23% 0,18% 0,14% 0,13% 0,15% % no IKP 0,09% 0,03% 0,03% -0,05% -0,03% -0,10% -0,12% -0,16% -0,26% 2010-2020 2010-2030 2000-20502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 28
  • 29. Investīcijas Enerģijas efektivitātes pasākumos laika posmā 2010.-2030. gads, MLVL(2010) Pasākuma potenciāls (% no lietderīgās enerģijas Savrupmājas Daudzdzīvokļu mājas līmeņa 2010. gadā) % EUR(2000)/GJ1. pasākumu pakete 15% 100 1092. pasākumu pakete 15% 199 1903. pasākumu pakete 30% 272 254 9 000 7 875 8 000 7 000 6 000 4 833 5 000 4 000 3 000 2 000 1 000 0 BASE EFF2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 29
  • 30. AER daļa kopējā CO2 emisijas pret Izmaksu pieaugums gala enerģijas 2005. gada līmeni salīdzinājumā ar IKP patēriņā 2020 2030 2020 2030 2000-2050 BASE 33,8% 33,3% 21% 26% 0% EFF_R50-F125 40,0% 50,0% 5% -10% 0,29% BASE_SEG-UP 38,2% 40,5% 8% 9% 0,14% SEG-UP 40,5% 49,2% 0% -14% 0,43%2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 30
  • 31. Enerģijas patēriņa intensitātes (uz PV) 0,5 0,5 0,4 Primārā enerģija EFF_R50-F125 0,4 Primārā enerģija ES27 0,3 toe/k€(2000) Gala enerģija EFF_R50-F125 0,3 Gala enerģija ES27 Rūpniecība EFF_R50-F125 0,2 Rūpniecība ES27 0,2 Pakalpojumi EFF_R50-F125 0,1 Pakalpojumi ES27 0,1 0,0 2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 0502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 31
  • 32. Elektroenerģijas patēriņa intensitāte (uz PV un PP) 350 300 250kWh/k€(2000) 200 Pakalpojumi EFF_R50-F125 Pakalpojumi ES27 150 Mājsaimniecības EFF_R50-F125 Mājsaimniecības ES27 100 50 0 2 000 2 005 2 010 2 015 2 020 2 025 2 030 2 035 2 040 2 045 2 0502013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 32
  • 33. Enerģijas gala patēriņš enerģijas resursu griezumā, PJ250200 Efektivitāte Elektroenerģija Centralizētā siltumenerģija150 H2 no dabasgāzes Biogāze Biodegviela Cietā biomasa100 Dabasgāze Benzīns Dīzeļdegviela Pārējie naftas produkti 50 Kūdra Ogles, kokss un atkritumi 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 BASE EFF EFF_R50-F125 (Stratēģija) 2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 33
  • 34. Enerģijas gala patēriņa struktūra modelētos scenārijos• Ja tiek realizēta spēkā esošā energoefektivitātes politika un patērētāji reaģē uz resursu cenu signāliem, tad „Bāzes” scenārijā tas ļauj samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar scenāriju bez šādas politikas par 17,91 PJ, jeb 9%• Papildus veiktie energoefektivitātes pasākumi mājsaimniecību dzīvojamās ēkās, lai sasniegtu vidējo enerģijas patēriņu apkurei mājsaimniecībās 100 kWh/m2/gadā, ļautu samazināt gala enerģijas patēriņu vēl par 7,8 PJ. Tas samazina „Efektivitātes” scenārija gala patēriņu par 4% punktiem pret „Bāzes” scenāriju• Bāzes scenārijā nenotiek būtiskas strukturālas izmaiņas, izņemot ogļu patēriņa palielināšanās rūpniecības sektorā un biomasas patēriņa samazināšanās mājsaimniecībās. Pirmās no minētām izmaiņām saistītas ar pieņēmumu par konkurētspējīgo ogļu prognozi, bet otrais saistīts ar energoefektivitātes pasākumu realizāciju mājsaimniecībās• Elektroenerģijas patēriņa daļa 2030. gadā palielinās gala enerģijas patēriņā par apmēram 2,5 procenta punktiem, kas saistīts ar modernāku tehnoloģiju izmantošanu aizvietojot kurināmā izmantošanu• „Stratēģijas” scenārijs raksturojas ar plašāku AER izmantošanu un tā lielāku daļu kopējā gala enerģijas patēriņā. Biomasas patēriņš 2030. gadā sasniedz 22% pret „Bāzes” scenārija 19%, biodegvielas patēriņš 5% pret 1% „Bāzes” scenārijā2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 34
  • 35. Primāro energoresursu patēriņš, PJ250200 Efektivitāte150 Elektroenerģijas neto imports Biogāze Biodegvielas neto imports Cietā biomasa100 Citi AER Dabasgāze Naftas produkti 50 Kūdra Ogles, kokss un atkritumi 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 BASE BASE_SEG-UP EFF_R50-F125 (Stratēģija)-50 2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 35
  • 36. Primāro resursu patēriņa struktūra modelētos scenārijos• Kopējais primāro resursu patēriņš visos scenārijos ir ļoti līdzīgs (pieaugums 6%), bet tas ir mazliet lielāks „Stratēģijas” scenārijā, ko nosaka plašāka AER (biomasas) izmantošana ar nedaudz zemākiem enerģijas pārvēršanas efektivitātes koeficientiem• AER mērķa 50% 2030. gadā palielina biomasas daļu primāro resursu bilancē, un tā sastāda apmēram 40%. Dabas gāzes daļa šajā scenārijā jau ir samazinājusies līdz 10%. AER mērķa izpildē bez biomasas un hidroenerģijas plaši tiek izmantota arī vēja enerģija, bet mazākā apjomā saules enerģija un ģeotermālā enerģija• Ne AER noteiktais mērķis, ne patreizējais noteiktais SEG emisiju ierobežošanas mērķis uz 2020. gadu no primāro resursu bilances neizspiež ogles. Tehnoloģijas paredz biomasas līdzsadedzināšanu (līdz 15%) oglēm, un pieņēmumi par to cenu prognozi nākotnē nodrošina to konkurētspēju elektroenerģijas ražošanas sektorā2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 36
  • 37. Elektroenerģijas patēriņa prognožu salīdzinājums, GWh1400012000 EM prezentācija "Atbalsta mehānismi elektroenerģijas10000 ražošanai, izmantojot AER" (09.2012) 8000 Enerģijas stratēģijas projekts (2012) 6000 4000 EFF_R50-F125 2000 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 20302013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 37
  • 38. Elektroenerģijas neto piegāde pēc kurināmā veida modelētos scenārijos, GWh10000 9000 8000 7000 Elektroenerģijas neto imports 6000 Saules enerģija Vēja enerģija 5000 Hidroenerģija Biomasa 4000 Dabasgāze Naftas produkti 3000 Kūdra Ogles 2000 1000 0 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 2000 2005 2010 2015 2020 2025 2030 BASE EFF_R50-F125 (Stratēģija)2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 38
  • 39. Secinājumi• Augstas cenas fosilajiem enerģijas resursiem uz reiz nenozīmē, ka attīstīsies AER, jo arī – Attīsta netradicionālos fosilos avotus – Fosilie resursi tiek subsidēti• Vislabākais instruments SEG emisiju samazināšanai ir oglekļa nodoklis – Kombinācijā ar augstām fosilo enerģijas resursu cenām tas dod iespēju attīstīt AER un paaugstināt energoefektivitāti• Energoefektivitāte ir efektīvākais pasākums SEG emisiju samazināšanā – Bet ar augstām sākotnējā investīcijām2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 39
  • 40. Problēmjautājumi• Programmnodrošinājums ir dārgs• Modeļa izstrāde ir ilgstošs un nepārtraukts process• Darbietilpīgs process ir tehnoloģiju un references sistēmas datu apkopošana• Rezultāts ir jutīgs arī pie mazām izmaiņām modeļa ieejas datos• Emisijas koeficienti jaunām degvielām un tehnoloģijām• Neatbilstība starp enerģijas bilances un emisiju inventarizācijas struktūru (piem. off- road, rūpnieciskie ražotāji)• ETS un neETS sektoru nodalīšana2013. gads 10. janvāris Sorosa fonds Latvija, Alberta ielā 13 40