Latvijas Enerģētikas stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai

724 views
612 views

Published on

Prezentācija seminārā „Enerģētikas un vides rīcību politiku integrēta plānošana ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai”. 10.01.2013.

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
724
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
15
Actions
Shares
0
Downloads
10
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Latvijas Enerģētikas stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai

  1. 1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamentaEnerģijas tirgu, infrastruktūras un sadarbības koordinācija nodaļas vadītāja Elīna Luca-Ratfeldere
  2. 2. Mērķi  Veicināsim konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.  Tieksimies uz ilgtspējīgu enerģiju,  veicinot efektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas,  veicot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus,  tiecoties uz Eiropas Savienības ilgtspējības mērķu sasniegšanu.  Paaugstināsim energoapgādes drošumu,  nodrošinot enerģijas lietotājiem pieejamas, stabilas enerģijas piegādes,  mazinot ģeopolitiskos riskus,  dažādojot piegāžu ceļus,  attīstot starpsavienojumu infrastruktūru,  veidojot rezerves,  iesaistoties starptautiskā regulējuma pilnveidošanā. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  3. 3. Kvantitatīvie rādītāji Apstrādes rūpniecības daļa IKP 20% Pašreizējo AER īpatsvars bruto trešo valstu enerģijas galapatēriņā energoresursu importa 50% samazinājums 50% Siltumenerģijas patēriņš apkurei 100 kWh/m2 Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  4. 4. Mērķu sasniegšanas izaicinājumi un instrumenti Mērķus plānots sasniegt, visupirms labojot un turpmāk izvairoties no politikas kļūdām, novēršot un labojot tirgus nepilnības un izmantojot politikas instrumentus, lai attīstītu efektīvu un konkurētspējīgu enerģijas tirgu. Valsts loma enerģētikas politikā ir definēt ilgtermiņa spēles laukumu, radot labvēlīgu vidi sektora attīstībai un investīcijām tajā, vienlaikus nodrošinot, ka tās iesaiste nekropļo tirgus darbību. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  5. 5. Līdzšinējās politikas kļūdas un tirgus nepilnības Šobrīd enerģētikas politikā trūkst neitralitātes tehnoloģiju izvēlē. Šobrīd enerģijas lietotājiem ir neefektīvas saistības segt augstās izmaksas tiem enerģijas ražotājiem, kuriem iepriekš piešķirtas tiesības pārdot enerģiju par cenu, kas ir ievērojami virs tirgus līmeņa. Enerģijas patērētāju, īpaši mājsaimniecību, iracionāla rīcība, izvēloties siltuma ražošanas metodi, neveicot finansiāli izdevīgus ēku energoefektivitātes veicināšanas pasākumus, kā arī izvēloties nesamērīgi lielus, neefektīvu tehnoloģiju transporta līdzekļus situācijās, kur tie nav nepieciešami. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  6. 6. Plānotie politikas instrumenti AER atbalsta pārskatīšana, izstrādājot atbalstu, kas balstīts uz:  enerģijas apjoma elastību,  saprātīgām izmaksām,  spēju reaģēt uz tirgus signāliem un  tehnoloģisko neitralitāti. Valsts paraugloma energoefektivitātes projektu attīstībā un AER izmantošanas veicināšanā; Atbalsts nozīmīgas enerģētikas infrastruktūras attīstībai; Informācijas kampaņu rīkošana, veicinot sabiedrības informētību un izpratni par enerģētikas politiku un enerģētikas projektu nozīmi ikdienā. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  7. 7. Plānotie pasākumi Energoapgādes drošības paaugstināšana • elastīga un droša nacionālā energoapgādes tīkla izveide; • enerģijas tirgu liberalizācija un vienotu reģiona cenu zonu izveide; • cieša reģionāla sadarbība, ievērojot solidaritāti un savstarpējo finansiālo atbalstu; • atteikšanās no tieša valsts atbalsta jauniem bāzes jaudas projektiem. AER izmantošanas veicināšana  tiešs atbalsts centralizētās siltumapgādes sistēmās pārejai uz AER;  valsts atbalsta mehānisms 2. paaudzes biodegvielas ražošanas veicināšanai;  jauna, ilgtermiņā efektīva atbalsta mehāniska izstrāde;  ilgtermiņa principi mazas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu neto uzskaitei. Energoefektivitātes paaugstināšana  obligātas un brīvprātīgas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai;  stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām attiecībā uz enerģijas zudumu tīklos  pienākums siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem novirzīt 1,5% no gada apgrozījuma energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  8. 8. Nākotnes perspektīva Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 paredz:  kompleksu pieeju enerģētikas politikas attīstībai visu valstij nozīmīgu sektoru attīstības kontekstā, kas veicinās valsts ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju, kā arī atbilstību ES klimata pārmaiņu politikas ietvaros Latvijai saistošajiem mērķiem.  reģionālu pieeju enerģētikas sektora attīstības plānošanā. Reģionāls skatījums nacionāla mēroga politikas plānošanas dokumentā ir īpaši svarīgs tieši enerģētikas sektorā, kur, ņemot vērā salīdzinoši nelielos nacionālo tirgu izmērus un līdzīgās problēmas un izaicinājumus, reģionāli risinājumi ir ekonomiski visizdevīgākie izmaksu ziņā efektīvai un sabiedrības interesēm atbilstošai enerģētikas sektora attīstībai.  elastīgu pieeju visu enerģētikas apakš sektoru un enerģētikas projektu attīstībai. Atsevišķu politikas iniciatīvu vai enerģētikas projektu neīstenošana vai kavēta tās īstenošana spēs saglabāt tās nemainīgi nozīmīgo lomu enerģētikas politikas plānošanā, jo kompleksā pieeja jautājumu risināšanai nodrošina spēju absorbēt kādu no nākotnē iespējamajām politikas kļūdām vai tirgus nepilnībām. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  9. 9. Kompleksā pieeja no izmaksu perspektīvas Scenārijs • Obligātais biodegvielas piejaukums; • siltumenerģijas patēriņš apkurei EFF mājsaimniecībās 153 un 100 Izmaksu pieaugums (% no IKP) salīdzinājumā ar bāzes (BASE) scenāriju kWh/m2 attiecīgi 2020. un 2030. gadā. EFF BASE_R50-F125 EFF_R50-F125 BASE_R40-F10 BASE_RE75 BASE_SEG-UP • AER 40% un 50% mērķis attiecīgi 2020. un 0.42% 2030. gadā, • t.sk., AER transportā - 10% un 12,5%; • siltumenerģijas patēriņš apkurei BASE_R50-F125 mājsaimniecībās 153 un 100 kWh/m2 0.26% attiecīgi 2020. un 2030. gadā 0.22% 0.21% • nav energoefektivitātes mērķis 0.19% 0.15% 0.15% 0.14% 0.11% % no IKP 0.09% 0.06% • AER 40% un 50% mērķis attiecīgi 2020. un 0.03% 0.03% 0.01% 2030. gadā,EFF_R50-F125 • t.sk., AER transportā - 10% un 12,5%; Stratēģijas • siltumenerģijas patēriņš apkurei scenārijs -0.07% mājsaimniecībās 153 un 100 kWh/m2 -0.08% attiecīgi 2020. un 2030. gadā -0.15% • AER 40% mērķis sākot ar 2020. -0.25% gadu, 2010-2020 2010-2030 2000-2050BASE_R40-F10 • t.sk., AER transportā - 10%; • nav energoefektivitātes mērķis • Obligātais biodegvielas piejaukums; • Elektroenerģija no AER 58,5% un Stratēģijas scenārijs Izmaksas salīdzinājumā BASE_RE75 75% mērķis attiecīgi 2020. un Vienlaikus tiek īstenoti gan ar bāzes scenāriju 2030. gadā; • nav energoefektivitātes mērķis būtiski energoefektivitātes, pieaug par 0,19% no gan AER pasākumi IKP • SEG emisiju ierobežojums 8550 Gg AER scenārijs Izmaksas salīdzinājumā Latvijas Republikas 2020. gadu; līmenī sākot arBASE_SEG-UP Paredz tikai AER ar bāzes scenāriju Ekonomikas biodegvielas • nav obligātais piejaukums; ministrija pieaugumu 2030.gadā līdz pieaug par 0,42% no Ministry of Economics • nav energoefektivitātes mērķis. 50% IKP Republic of Latvia
  10. 10. Turpmākās darbībasLai īstenotu Stratēģijā 2030 noteiktos pasākumus un sasniegtuizvirzītos mērķus, Ekonomikas ministrija plāno veikt šādas darbības: Stratēģijā 2030 noteiktos mērķus un principus iestrādāt turpmākajos enerģētikas politikas normatīvajos aktos un plānošanas dokumentos, tai skaitā virzot grozījumos nozīmīgākajos likumos; virzīt apstiprināšanai jaunas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2013.-2020.gadam. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia
  11. 11. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija Ministry of Economics Republic of Latvia Paldies par uzmanību!Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lvMājas lapa: www.em.gov.lvTwitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

×