Your SlideShare is downloading. ×
MĒS SAMAZINĀM ATTĀLUMUS!
2
Saturs
• Latvija
• Svarīgākie fakti par ostu
• Ostas vēsture
• Ģeogrāfiskais novietojums
• Ostas savienojumi
• Ostas inf...
3
Fakti par Latviju
• Platība- 64 000 km²
• Iedzīvotāju skaits- 2.0 milj.
• IKP- 22.08 mljrd. EUR (2012.g.)
• Transporta u...
4
Rīgas brīvosta 2013.gadā
• Lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu
apgrozījuma (35.47 milj.t);
• Daudzfunkcionāla osta ar...
5
Rīgas brīvosta 2013.gadā
• Ostas uzņēmumos nodarbināti ap 5 000
strādājošo un ap 15 000 netiešās darba vietas
(dzelzceļā...
6
Rīgas osta– 11% pilsētas teritorijas
Fakti par ostu
Ostas robeža –––
Dzelzceļi - - -
Autoceļi –––
Apzīmējumi
Ostas terit...
7
Vairāk nekā 800 gadu ilga vēsture
• Daugavas upe tiek izmantota kā
tirdzniecības ceļš jau 5. – 9. gs.
• 12. gs. – pirmo ...
8
Rīga attiecībā pret Eirāzijas transporta koridoriem
Rīga kā austrumu –
rietumu transporta koridora
būtiska sastāvdaļa ir...
9
Ostu konkurence Baltijas jūras austrumu krastā
14 ostas konkurē par tranzītkravām
no/uz Krieviju un citām NVS valstīm
Ko...
10
Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2013.gadā (sadalījumā pa valstīm)
Rīga
22%
Darbības rādītāji
Lat...
11
Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2011.-2013.gadā (milj.t)
Rīga
22%
Primorska
Sanktpēterburga
Ustj...
12
Beramkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
Riga
23%
Ust-Luga
21%...
13
Ģenerālkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
Sanktpēterburga
42%...
14
Lejamkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta
ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta)
Kopējais
lejamkravu
a...
15
Kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās
2009.-2013.gadā (milj.t)
Rīga
22%
Rīga Klaipēda Ventspils Tallina Būtiņģe Liepā...
16
Baltijas valstu ostu tirgus daļas 2013.gadā
(% no kopējā kravu apgrozījuma)
Klaipēda
23.9%
Tallina
20.2%
Ventspils
20.6...
17
Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas
Savienojumi
Containerships
Rīga-Tīsporta-Roterdama-Helsinki-
Sanktpēterburga-...
18
Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas
Savienojumi
MSC
CMA-CGM
Unifeeder
Team Lines
MannLines Multimodal
Containersh...
19
Iekšzemes savienojumi- regulārie konteineru
vilcieni no Rīgas
Savienojumi
Konteineru vilciens
“Zubr”
(Rīga-Minska-Iļjič...
20
Regulārie konteineru vilcieni (1/4)
Savienojumi
“Riga Express”
Rīga – Maskava
• Pēc regulāra grafika
kursējošs konteine...
21
Regulārie konteineru vilcieni (2/4)
Savienojumi
“Baltika-Transit”
Rēzekne – Almati
• Pēc regulāra grafika
kursējošs kon...
22
Regulārie konteineru vilcieni (3/4)
Savienojumi
• Regulārs blokvilciens, lai
piegādātu nemilitāra rakstura
kravas ASV s...
23
Regulārie konteineru vilcieni (4/4)
Savienojumi
• Regulārs konteinervilciens Rīga -
Minska, ar tālāku piegādi līdz
Iļji...
24
EMMA - Eurasian Multi-Modal Alliance
Savienojumi
2011. gadā Latvijas kravu pārvadātājs SRR
un Francijas loģistikas grup...
25
Infrastruktūra
Ostas infrastruktūra
Ostas teritorija 6 348 ha
Ostas zeme 1 962 ha
Brīvās zemes 445 ha
Piestātņu garums ...
26
Kravu pārkraušanas iespējas
• Kravu pārkraušanas jauda- 55 milj.t/gadā
• Kravu apgrozījums 2013. gadā- 35.5 milj.t
• Iz...
27
Ostas uzņēmumi
34 stividorkompānijas (kravu termināļi);
25 kuģu aģentēšanas uzņēmumi;
37 uzņēmumi, kas piedāvā noliktav...
28
Beramkravu pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 31 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
ogles, minerālmēsli, koksnes šķ...
29
Ģenerālkravu pārkraušanas iespējas
(izņemot konteinerus)
• Kopējā jauda- 5.5 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
kokmat...
30
Konteineru pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 630 tūkst. TEU/gadā
• 3 termināļi:
SIA Baltic Container Terminal, SIA ...
31
Lejamkravu pārkraušanas iespējas
• Kopējā jauda- 11 milj.t/gadā
• Galvenie kravu veidi:
naftas produkti t.sk. - benzīns...
32
Kuģu satiksme Rīgas brīvostā 2013.gadā
Darbības rādītāji
• Rīgas ostu apmeklēja 3 850 tirdzniecības kuģi
ar kopējo brut...
33
Kravu apgrozījums Rīgas brīvostā (milj.t)
2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
13.4
14...
34
Saņemtās un nosūtītās kravas 2013.gadā
Darbības rādītāji
77% no Rīgas brīvostā pārkrautajām kravām ir tranzītkravas
Saņ...
35
Kravu apgrozījuma struktūra Rīgas brīvostā
2013.gadā (35.5 milj.t)
Darbības rādītāji
Beramkravas
61%
Ģenerālkravas
19%
...
36
Ogles 39.6%
14 042 tūkst. t (-5.8%)
Naftas produkti 19.8%
7 030 tūkst. t (-8.4%)
Konteineru kravas 11.0%
381 099 TEU (+...
37
Pasažieru skaits (tūkst. pasažieru)
815
195
247
442
503
691
764 776
900
800
700
600
500
400
300
200
100
0
• 2013. gadā ...
38
Prāmju satiksme
150
295
384
541
632
712 732 770
2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
TALLINK pasažieri (tūkst.)
• Ta...
39
Darbības rādītāji
• 2013.gadā Rīgas ostā apkalpoti 66 968 kruīza
pasažieri (par 19,4% mazāk kā iepriekšējā
gadā);
• 201...
40
Vācija
29%
ASV
16%
Zviedrija
9%
Lielbritānija
6%
Krievija
5%
Francija
4%
Itālija
3%
Spānija
3%
Kanāda
3%
Norvēģija
1% C...
41
Kruīzu līnijas Rīgas ostā
Darbības rādītāji
42
• Kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15-17m
• Jaunu teritoriju izveide Krievu salā daudzfunkcionālu
sauskravu termināļ...
43
Kuģošanas kanāla padziļināšana (1/6)
Attīstība
16 m
13.5 m 12.5 m
10 m
Pašreizējais kuģošanas
kanāla dziļums
44
Kuģošanas kanāla padziļināšana (2/6)
Attīstība
17.0 m
15.5 m 12.5 m
10 m
• 1. posms:
padziļināšana līdz 15.5m
• 2. posm...
45
Beramkravu komplekss Krievu salā (3/6)
• Projekts: “Infrastruktūras attīstība Krievu salā
ostas aktivitāšu pārcelšanai ...
46
Dažāda profila kravu termināļi Kundziņsalā (4/6)
• Kopējā platība: 181 ha;
• Projektu realizācija: 2010.-2020.g.;
• Inv...
47
Dažāda profila kravu termināļi Kundziņsalā (5/6)
Attīstība
SIA Kundziņsalas ziemeļu projekts
59 ha
SIA Riga Fertilizer ...
48
Dažāda profila kravu termināļi Bolderājā,
Daugavgrīvā un Voleros (6/6)
• Kopējā platība: 80 ha
• Projektu realizācija: ...
49
Investīciju iespējas Rīgas brīvostā
• Ilgtermiņa zemes nomas līgumi ar
izdevīgiem nosacījumiem (līdz 45 gadiem)
• 445 h...
50
Brīvās teritorijas attīstībai
Investīcijas
• Aptuveni 445 ha ostas
teritorijas šobrīd ir pieejamas
jaunu ostas termināļ...
51
Licencētas komercdarbības statuss un
Brīvās zonas režīms
Brīvostas statuss nodrošina būtiskus nodokļu
atvieglojumus
• L...
52
Investīciju klimats Latvijā
• Bizness bez robežām: ES dalībvalsts
• Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un
NVS ...
53
Rīgas brīvostas pārvalde
Funkcijas atbilstoši Likumam par ostām:
• Landlord funkcija (infrastruktūras
nodrošināšana)
• ...
54
Valdes sastāvs
Valsts pilnvarotie
pārstāvji
Rīgas domes
pilnvarotie pārstāvji
Satiksmes ministrija
Ekonomikas ministrij...
55
Rīgas brīvostas pārvaldes struktūra
Valde
Pārvaldnieks
Juridiskais dep.
Finanšu dep.
Mārketinga dep.
Ostas policija
Pār...
56
Mūsu vīzija un misija
• klientu pirmo izvēli, jo Rīgas brīvosta ir vieta,
kur klienti var saņemt drošus un kvalificētus...
57
Kvalitātes vadība
• 1999.g. Rīgas brīvostas pārvaldē tika
ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS)
• Kvalitātes sertif...
58
Drošība un aizsardzība
• Drošības prasības pamatojas uz ISPS
Kodeksu un citām starptautiskajām regulām
• Vienota ostas ...
59
Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (1/2)
Brīvostas pārvalde
Dalība starptautiskajās profesionālajās
orga...
60
Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (2/2)
• Santanderas osta (Spānija)
• Rijekas osta (Horvātija)
• Havra...
61
Sociālās atbildības projekti
• Atbalsts un aktīva iesaistīšanās projektā
“Lielā talka”
• Piedalīšanās projektā “Pilsēta...
62
Vides aizsardzības aktivitātes (1/2)
• Vides pārvaldības sistēmas sertifikāts ISO
14001:2004
• Vides kvalitātes uzraudz...
63
Vides aizsardzības aktivitātes (2/2)
Lielākie vides aizsardzības projekti:
• Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija
Sarka...
64
Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (1/2)
• Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis
spēcīgu ekonomisko reģionu ...
65
Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (2/2)
Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un
NVS
• Tuvākā ES osta Maskav...
66
Pateicamies par Jūsu uzmanību!
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Rīgas Brīvostas prezentācija

7,430

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
7,430
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
4
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Transcript of "Rīgas Brīvostas prezentācija"

  1. 1. MĒS SAMAZINĀM ATTĀLUMUS!
  2. 2. 2 Saturs • Latvija • Svarīgākie fakti par ostu • Ostas vēsture • Ģeogrāfiskais novietojums • Ostas savienojumi • Ostas infrastruktūra un termināļi • Galvenie darbības rādītāji • Ostas attīstības stratēģija • Investīciju iespējas • Rīgas brīvostas pārvalde • Kopsavilkums
  3. 3. 3 Fakti par Latviju • Platība- 64 000 km² • Iedzīvotāju skaits- 2.0 milj. • IKP- 22.08 mljrd. EUR (2012.g.) • Transporta un uzglabāšanas nozare veido 12% no IKP (2012.g.) • EU un NATO dalībvalsts kopš 2004. gada un PTO dalībvalsts kopš1998. gada • 3 lielas neaizsalstošas ostas un 7 mazās ostas • 4 speciālās ekonomiskās zonas Latvija
  4. 4. 4 Rīgas brīvosta 2013.gadā • Lielākā Baltijas valstu osta pēc kravu apgrozījuma (35.47 milj.t); • Daudzfunkcionāla osta ar pārkraušanas jaudu 55 milj.t/gadā; • Pieaugums pa kravu segmentiem: beramkravas (-0.3%), ģenerālkravas (+2,0%) un lejamkravas (-8,5%); • Rekordaugsts pasažieru skaits: 837 tūkst. (+2.8%), t.sk. 66.9 tūkst. kruīza pasažieri (-19.4%) • www.rop.lv Fakti par ostu
  5. 5. 5 Rīgas brīvosta 2013.gadā • Ostas uzņēmumos nodarbināti ap 5 000 strādājošo un ap 15 000 netiešās darba vietas (dzelzceļā, autopārvadājumos, loģistikā, kuģu aģentēšanā, u.c.); • Finanšu rezultāti (2012.g.): kopējie neto ieņēmumi EUR 572 milj., peļņa pēc nodokļiem EUR 34 milj., bilances aktīvi EUR 613 milj.; • Par periodu (2012.g.) aprēķinātie nodokļi valsts un Rīgas pašvaldības budžetos EUR 37.6 milj.; • Investīcijas infrastruktūrā (2012.g.): EUR 99.8 milj., tai skaitā RBP ieguldījumi EUR 20.6 milj.; • • www.rop.lv Fakti par ostu
  6. 6. 6 Rīgas osta– 11% pilsētas teritorijas Fakti par ostu Ostas robeža ––– Dzelzceļi - - - Autoceļi ––– Apzīmējumi Ostas teritorija 6 348 ha Kopējais piestātņu garums 18.2 km Maksimālais dziļums 16.0 m Maksimālā iegrime 14.5 m Galvenie infrastruktūras rādītāji
  7. 7. 7 Vairāk nekā 800 gadu ilga vēsture • Daugavas upe tiek izmantota kā tirdzniecības ceļš jau 5. – 9. gs. • 12. gs. – pirmo apdzīvoto apmetņu veidošanās Daugavas grīvā • 1201. g. – Rīgas pilsētas dibināšana • 13. – 15. gs. Rīgas osta izaug par vienu no Hanzas savienības nozīmīgākajām ostām • 18. – 20. gs. Rīga ir pirmā Cariskās Krievijas osta Baltijas jūrā un impērijas lielākā eksporta osta • Padomju Savienības laikā Rīgas osta ir svarīgs ārējās tirdzniecības mezgls ar strauji augošu infrastruktūru Vēsture
  8. 8. 8 Rīga attiecībā pret Eirāzijas transporta koridoriem Rīga kā austrumu – rietumu transporta koridora būtiska sastāvdaļa ir savienota ar Transsibīrijas maģistrāli Maršrutā Tālie Austrumi – Eiropa kravu pārvadāšana pa Transsibīrijas maģistrāli ietaupa tranzīta laiku par 12-15 dienām Austrumu-rietumu transporta koridors Rīgai ir izdevīgs savienojums ar ziemeļu- dienvidu transporta koridoru no Eiropas uz Tuvajiem Austrumiem Ziemeļu-dienvidu transporta koridors Novietojums
  9. 9. 9 Ostu konkurence Baltijas jūras austrumu krastā 14 ostas konkurē par tranzītkravām no/uz Krieviju un citām NVS valstīm Kopējais kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2013.gadā sasniedza 380 milj.t Ostu sektors Baltijas jūras austrumu krastā Novietojums RUS 215.8 milj.t EST 28.3 milj.t LAT 69.1 milj.t LIT 42.4 milj.t FIN 24.5 milj.t* Kravu apgrozījums ostās (pa valstīm 2013.gadā) * Somijas ostas (Hamina/Kotka, Helsinki)
  10. 10. 10 Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2013.gadā (sadalījumā pa valstīm) Rīga 22% Darbības rādītāji Latvija 18.2% Krievija 56.8% Lietuva 11.2% Igaunija 7.4% Somija 6.5% Krievija 215.8 milj.t Latvija 69.1 milj.t Lietuva 42.4 milj.t Igaunija 28.2 milj.t Somija 24.5 milj.t Kopējais kravu apgrozījums- 380 milj.t
  11. 11. 11 Kravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2011.-2013.gadā (milj.t) Rīga 22% Primorska Sanktpēterburga Ustjluga Rīga Klaipēda Ventspils Tallina HaminaKotka Visocka Kaļiņingrada Helsinki Būtiņģe Liepāja Viborga 2011 2012 2013 90 80 70 60 50 40 30 20 10 0 Rīga Darbības rādītāji
  12. 12. 12 Beramkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta) Riga 23% Ust-Luga 21% Klaipēda 15% Ventspils 11% Sanktpēterburga 7% Tallina 3% Liepāja 3% HaminaKotka 5% Visocka 5% Kaļiņingrada 5% Helsinki 1% Viborga 1% Kopējais beramkravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās- 95.11 milj.t Beramkravas Darbības rādītāji
  13. 13. 13 Ģenerālkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta) Sanktpēterburga 42% Klaipēda 12% Helsinki 11% HaminaKotka 7% Rīga 8% Tallina 7% Kaļiņingrada 5% Liepāja 2% Ustjluga 3% Ventspils 3% Viborg 0% Kopējais ģenerālkravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās - 88.04 milj.t Ģenerālkravas Darbības rādītāji
  14. 14. 14 Lejamkravu tirgus Baltijas jūras austrumu krasta ostās 2013.gadā (ostu tirgus daļa % no segmenta) Kopējais lejamkravu apgrozījums Baltijas jūras austrumu krasta ostās - 196.86 milj.t Lejamkravas Primorska 32% Ustjluga 20% Tallina 10% Ventspils 8% Sanktpēterburga 7% Visocka 6% Klaipēda 5% Būtiņģe 5% Rīga 4% Kaļiņingrada 2% HaminaKotka 1% Darbības rādītāji
  15. 15. 15 Kravu apgrozījums Baltijas valstu ostās 2009.-2013.gadā (milj.t) Rīga 22% Rīga Klaipēda Ventspils Tallina Būtiņģe Liepāja 2009 2010 2011 2012 2013 40 35 30 25 20 15 10 5 0 Darbības rādītāji
  16. 16. 16 Baltijas valstu ostu tirgus daļas 2013.gadā (% no kopējā kravu apgrozījuma) Klaipēda 23.9% Tallina 20.2% Ventspils 20.6% Būtiņģe 6.4% Liepāja 3.5% Rīga 25.4% Darbības rādītāji
  17. 17. 17 Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas Savienojumi Containerships Rīga-Tīsporta-Roterdama-Helsinki- Sanktpēterburga-Ustjluga-Pori-Klaipēda- Orhūsa-Lībeka-Šērnesa-Ģente CMA-CGM (French Baltic Line) Hamburga-Brēmerhāfene-Rīga-Klaipēda Unifeeder Container Service Roterdama-Hamburga/Brēmerhāfene-Rīga- Klaipēda-Gdiņa/Gdaņska Tallink (ro-pax) Rīga-Stokholma MannLines Multimodal Rīga-Gdiņa-Roterdama-Brēmerhāfene- Kaļiņingrada MSC (Mediterranean Shipping Co) Antverpene-Brēmerhāfene-Rīga-Tallina Team Lines Hamburga-Klaipēda-Rīga AP Moller-Maersk/Seago Line Gdaņska-Ustljuga-Rīga-Brēmerhāfene
  18. 18. 18 Regulārās konteinerkuģu un prāmju līnijas Savienojumi MSC CMA-CGM Unifeeder Team Lines MannLines Multimodal Containerships Maersk Tallink (ro pax) Regulārās konteinerkuģu līnijas
  19. 19. 19 Iekšzemes savienojumi- regulārie konteineru vilcieni no Rīgas Savienojumi Konteineru vilciens “Zubr” (Rīga-Minska-Iļjičevska) Konteineru vilciens “Baltika-Transit” (Rīga-Almati) Blokvilciens (Rīga-Hairatona) Konteineru blokvilciens “Riga Express” (Rīga-Maskava)
  20. 20. 20 Regulārie konteineru vilcieni (1/4) Savienojumi “Riga Express” Rīga – Maskava • Pēc regulāra grafika kursējošs konteineru blokvilciens • Regularitāte: reizi nedēļā • Tranzīta laiks: 48-72 stundas • Kapacitāte: 80-100 TEU • Atmuitošana: 24-36 h (viss vilciens) • Operators: SRR, Logistic Operator
  21. 21. 21 Regulārie konteineru vilcieni (2/4) Savienojumi “Baltika-Transit” Rēzekne – Almati • Pēc regulāra grafika kursējošs konteineru blokvilciens • Regularitāte: divi vilcieni nedēļā • Tranzīta laiks: 8 -10 dienas • Pārvadājumu apjoms 2010. gadā: 20 188 TEUs
  22. 22. 22 Regulārie konteineru vilcieni (3/4) Savienojumi • Regulārs blokvilciens, lai piegādātu nemilitāra rakstura kravas ASV spēkiem Afganistānā • Pārvadājumi uzsākti 2009. gadā • Tranzīta laiks: 10 - 11 dienas Blokvilciens Rīga – Hairatona
  23. 23. 23 Regulārie konteineru vilcieni (4/4) Savienojumi • Regulārs konteinervilciens Rīga - Minska, ar tālāku piegādi līdz Iļjičevskai caur Oršu (Baltkrievija) un Odesu (Ukraina) • Tranzīta laiks: 2d 18h (Rīga - Iļjičevska) • Operators: LDZ Cargo Loģistika (Latvijas teritorijā) “Zubr” Rīga-Minska-Iljičevska
  24. 24. 24 EMMA - Eurasian Multi-Modal Alliance Savienojumi 2011. gadā Latvijas kravu pārvadātājs SRR un Francijas loģistikas grupa GEFCO nodibināja kopuzņēmumu EMMA kravu pārvadājumiem starp Rīgu un Vidusāzijas Valstīm Eurasian Multi-Modal Alliance
  25. 25. 25 Infrastruktūra Ostas infrastruktūra Ostas teritorija 6 348 ha Ostas zeme 1 962 ha Brīvās zemes 445 ha Piestātņu garums 14.3 km Max dziļums 16.5 m Max kuģu iegrime 14.5 m Ostas infrastruktūra
  26. 26. 26 Kravu pārkraušanas iespējas • Kravu pārkraušanas jauda- 55 milj.t/gadā • Kravu apgrozījums 2013. gadā- 35.5 milj.t • Izmantotā jauda ~ 65 % Infrastruktūra Atklātie kravu laukumi 1 783 362 m² Slēgtās noliktavas 358 988 m² Saldētavu ietilpība 46 600 m³ Saldētavas (platība) 15 623 m² Saldētavas (kravu apjoms) 14 000 t Beramkravu rezervuāru ietilpība 250 000 m³ Lejamkravu rezervuāru ietilpība 435 263 m³
  27. 27. 27 Ostas uzņēmumi 34 stividorkompānijas (kravu termināļi); 25 kuģu aģentēšanas uzņēmumi; 37 uzņēmumi, kas piedāvā noliktavu pakalpojumus; 19 uzņēmumi, kas piedāvā muitas noliktavu pakalpojumus; 13 kravu ekspedēšanas uzņēmumi; 9 ražošanas uzņēmumi; Infrastruktūra
  28. 28. 28 Beramkravu pārkraušanas iespējas • Kopējā jauda- 31 milj.t/gadā • Galvenie kravu veidi: ogles, minerālmēsli, koksnes šķelda, rūda, labība • 19 termināļi • Maksimālā iegrime pie beramkravu piestātnēm – 14.5 m Infrastruktūra UBC Onsan (2012) Garums (m) 260 DW 118 590 GT 65 976 Krava- 112 tūkst.t ogļu Lielākais kuģis
  29. 29. 29 Ģenerālkravu pārkraušanas iespējas (izņemot konteinerus) • Kopējā jauda- 5.5 milj.t/gadā • Galvenie kravu veidi: kokmateriāli, ro-ro, saldētās kravas • 20 termināļi • Saldētavu ietilpība– 14 000 t • Maksimālā iegrime pie ģenerālkravu piestātnēm – 10.3 m Infrastruktūra POLA MED (2012) Garums (m) 170 DW 29 324 GT 18 977 Krava- 18.8 tūkst.t kokmateriālu Lielākais kuģis
  30. 30. 30 Konteineru pārkraušanas iespējas • Kopējā jauda- 630 tūkst. TEU/gadā • 3 termināļi: SIA Baltic Container Terminal, SIA Rīgas Universālais termināls, SIA Riga Container terminal • Visiem termināļiem ir sliežu pievedceļi un tiešs savienojums ar galvenajām dzelzceļa līnijām; • Visiem termināļiem iespējas pieslēgt refkonteinerus; • Konteineru vietas uz zemes– 9500; • Maksimālā iegrime pie konteinerkuģu piestātnēm- 13.5 m Infrastruktūra EM PSARA (2012) Garums(m) 206 DW 37 125 GT 32 903 Ietilpība (TEU) 2 785 Lielākais kuģis
  31. 31. 31 Lejamkravu pārkraušanas iespējas • Kopējā jauda- 11 milj.t/gadā • Galvenie kravu veidi: naftas produkti t.sk. - benzīns, dīzeļdegviela, aviācijas degviela, kerosīns u.c. • 8 termināļi • Lejamkravu rezervuāri– 391 tūkst. m³ • Maksimālā iegrime pie lejamkravu piestātnēm 12.5 m Infrastruktūra Northern Bell (2010) Garums(m) 228 DW 83 651 GT 44 324 Krava– 54,9 tūkst.t. benzīna Lielākais kuģis
  32. 32. 32 Kuģu satiksme Rīgas brīvostā 2013.gadā Darbības rādītāji • Rīgas ostu apmeklēja 3 850 tirdzniecības kuģi ar kopējo bruto tonnāžu 47,6 milj. GT; • Salīdzinājumā ar 2012.gadu, kuģu skaits samazinājās (-2.7%) un bruto tonnāža (-0.8%) gandrīz sasniedza iepriekšējā gada līmeni; Skaits GT milj. Sauskravu kuģi 1778 6.75 Tankeri 648 6.76 Konteinerkuģi 592 6.82 Pasažieru kuģi 429 16.49 Balkeri 320 9.91 Pārējie 83 0.51 Kuģu apmeklējumi 2013. gadā (sadalījumā pa kuģu tipiem)
  33. 33. 33 Kravu apgrozījums Rīgas brīvostā (milj.t) 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 13.4 14.9 18.1 21.7 24.0 24.4 25.4 25.9 29.6 29.7 30.5 Kopā Lejamkravas Ģenerālkravas Beramkravas 40 35 30 25 20 15 10 5 0 34.1 Vidējais pieaugums pārskata periodā- 8,6 % gadā Darbības rādītāji 35.536.1
  34. 34. 34 Saņemtās un nosūtītās kravas 2013.gadā Darbības rādītāji 77% no Rīgas brīvostā pārkrautajām kravām ir tranzītkravas Saņemtās Nosūtītās Tranzīts Tranzīts 55% Tranzīts 81% Saņemtās Nosūtītās
  35. 35. 35 Kravu apgrozījuma struktūra Rīgas brīvostā 2013.gadā (35.5 milj.t) Darbības rādītāji Beramkravas 61% Ģenerālkravas 19% Lejamkravas 20%
  36. 36. 36 Ogles 39.6% 14 042 tūkst. t (-5.8%) Naftas produkti 19.8% 7 030 tūkst. t (-8.4%) Konteineru kravas 11.0% 381 099 TEU (+5.2%) Kokmateriāli 5.8% 2 071 tūkst. t (-10.4%) Ķīmiskās beramkravas (minerālmēsli) 4.0% 1 412 tūkst. t (-0.3%) Lielākie kravu veidi 2013.gadā Darbības rādītāji
  37. 37. 37 Pasažieru skaits (tūkst. pasažieru) 815 195 247 442 503 691 764 776 900 800 700 600 500 400 300 200 100 0 • 2013. gadā Rīgas brīvostā apkalpots rekordliels pasažieru skaits- 837.7 tūkst. pasažieru (+2.8%); • Tai skaitā apkalpoti 66.9 tūkst. kruīzu pasažieri (-19.4%); 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Darbības rādītāji 837
  38. 38. 38 Prāmju satiksme 150 295 384 541 632 712 732 770 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 TALLINK pasažieri (tūkst.) • Tallink nodrošina ikdienas pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma; • Tallink nodrošina 92% no pasažieru apgrozījuma Rīgas ostā; • Tallink pārvadāto pasažieru skaits 2013.gadā pieaudzis par 5.2%; 700 600 500 400 300 200 100 0 Darbības rādītāji
  39. 39. 39 Darbības rādītāji • 2013.gadā Rīgas ostā apkalpoti 66 968 kruīza pasažieri (par 19,4% mazāk kā iepriekšējā gadā); • 2013.gadā Rīgas ostā kruīzu kuģi ienākuši 64 reizes (par 30% mazāk kā iepriekšējā gadā); • 2013 gadā Rīgas ostu apmeklēja 30 kruīzu līniju kuģi; • 2014. gadā Rīgas ostā gaidāmi 59 kruīzu kuģu apmeklējumi; • 2014. gada kruīzu sezonā plānots uzņemt ap 66 tūkst. kruīza pasažieru; Kruīza kuģu satiksme (1/2)
  40. 40. 40 Vācija 29% ASV 16% Zviedrija 9% Lielbritānija 6% Krievija 5% Francija 4% Itālija 3% Spānija 3% Kanāda 3% Norvēģija 1% Citas valstis 21% Darbības rādītāji Kruīza pasažieru sadalījums pēc valsts piederības 2013.gadā Kruīza kuģu satiksme (2/2)
  41. 41. 41 Kruīzu līnijas Rīgas ostā Darbības rādītāji
  42. 42. 42 • Kuģošanas kanāla padziļināšana līdz 15-17m • Jaunu teritoriju izveide Krievu salā daudzfunkcionālu sauskravu termināļu būvniecībai; • Ostas dzelzceļa tīkla modernizācija un dzelzceļa tilta būvniecība uz Kundziņsalu; • Molu rekonstrukcija; Privātās investīcijas • Naftas produktu terminālis Bolderājā • Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Daugavgrīvā • Termināļi (minerālmēslu, labības produktu, konteineru, u.c. ģenerālkravu) un loģistikas parks Kundziņsalā; • Bioetanola ražošanas/pārkraušanas terminālis Voleros; Attīstības projekti (2010.–2020.g.) Attīstība Kopējais ostas investīciju portfelis - 1.1 mljrd. EUR • Ostas pārvaldes investīcijas 300 milj. EUR • Privātās investīcijas 845 milj. EUR 1 2 3 4 5 5 7 1 2 3 7 8 6 4 8 6 Brīvostas pārvaldes investīcijas 3
  43. 43. 43 Kuģošanas kanāla padziļināšana (1/6) Attīstība 16 m 13.5 m 12.5 m 10 m Pašreizējais kuģošanas kanāla dziļums
  44. 44. 44 Kuģošanas kanāla padziļināšana (2/6) Attīstība 17.0 m 15.5 m 12.5 m 10 m • 1. posms: padziļināšana līdz 15.5m • 2. posms: padziļināšana līdz 17.0m Kanāla paplašināšana no 100m līdz 135-165m Plānotās investīcijas ~ EUR 100 milj. Darbu veikšana divos posmos:
  45. 45. 45 Beramkravu komplekss Krievu salā (3/6) • Projekts: “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” • Projekta realizācija (būvniecības periods): 2012.- 2014. g. • Investīcijas (būvniecība) : EUR 126 milj. • Teritorija: 56 ha • Kravu pārkraušanas jauda: 17-22 milj. t/gadā • 4 piestātnes ar kopējo garumu 1180 m Attīstība
  46. 46. 46 Dažāda profila kravu termināļi Kundziņsalā (4/6) • Kopējā platība: 181 ha; • Projektu realizācija: 2010.-2020.g.; • Investīcijas: EUR 460 milj.; • 10 termināļi ar dažādu kravu apstrādes profilu: Beramkravu (tai skaitā minerālmēslu, labības produktu) pārkraušana, Multimodāls konteinerkravu komplekss, Daudzfunkcionāls (tai skaitā saldētas pārtikas) kravu komplekss, Ģenerālo kravu (tai skaitā Ro-Ro) pārkraušana; Loģistikas un industriālais parks. Attīstība
  47. 47. 47 Dažāda profila kravu termināļi Kundziņsalā (5/6) Attīstība SIA Kundziņsalas ziemeļu projekts 59 ha SIA Riga Fertilizer Terminal, 41 ha SIA Nacionālais konteineru termināls 36 hа SIA Kundziņsalas dienvidu projekts 22 hа
  48. 48. 48 Dažāda profila kravu termināļi Bolderājā, Daugavgrīvā un Voleros (6/6) • Kopējā platība: 80 ha • Projektu realizācija: 2010.-2020.g. • Investīcijas: EUR 385 milj. • 3 termināļi ar dažādu kravu apstrādes profilu: Tumšo naftas produktu pārkraušana; Biodegvielas ražošanas un pārkraušana; Sašķidrinātās dabas gāzes (LNG) pārkraušana; Attīstība
  49. 49. 49 Investīciju iespējas Rīgas brīvostā • Ilgtermiņa zemes nomas līgumi ar izdevīgiem nosacījumiem (līdz 45 gadiem) • 445 ha brīvas teritorijas projektu attīstībai • Licencētas komercdarbības un Brīvās zonas režīms ļauj uzņēmumiem saņemt nodokļu atvieglojumus • Brīvostas pārvaldes palīdzība privāto termināļu infrastruktūras attīstībā • Labvēlīgs investīciju klimats Latvijā Investīcijas
  50. 50. 50 Brīvās teritorijas attīstībai Investīcijas • Aptuveni 445 ha ostas teritorijas šobrīd ir pieejamas jaunu ostas termināļu un uzņēmumu attīstībai (kravu sadale, loģistika, noliktavas) u.c.) Brīvās teritorijas
  51. 51. 51 Licencētas komercdarbības statuss un Brīvās zonas režīms Brīvostas statuss nodrošina būtiskus nodokļu atvieglojumus • Licencētas komercdarbības statuss atļauj saņemt tiešo nodokļu atvieglojumus • Licencēta uzņēmējsabiedrība, izpildot brīvās zonas režīmā noteiktās prasības, var saņemt tiešo un netiešo nodokļu atlaides • Licences izsniedz Rīgas brīvostas pārvalde uz 5 gadiem Investīcijas Tiešie nodokļi Ienākumu nodoklis 80 % Nekustamā īpašuma nodoklis 80-100% Netiešie nodokļi PVN 100 % Akcīzes nodoklis 100 % Muitas nodeva 100 % Nodokļu atvieglojumi:
  52. 52. 52 Investīciju klimats Latvijā • Bizness bez robežām: ES dalībvalsts • Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un NVS valstīm • Augsti kvalificēts darbaspēks ar svešvalodu prasmēm • Vienkārša biznesa uzsākšana un turpmāka vadīšana • Vienādas tiesības un priekšrocības vietējiem un ārvalstu investoriem • Iespējas kvalificēties līdzekļu apguvei no ES Struktūrfondiem Investīcijas
  53. 53. 53 Rīgas brīvostas pārvalde Funkcijas atbilstoši Likumam par ostām: • Landlord funkcija (infrastruktūras nodrošināšana) • Kuģošanas drošības nodrošināšana • Hidrotehnisko būvju uzturēšana • Kuģošanas kanāla uzturēšana • Ostas noteikumu ieviešana un kontrole • Ostas maksu iekasēšana • Brīvostas licenču izsniegšana • ISPS Kodeksa izpilde Brīvostas pārvalde
  54. 54. 54 Valdes sastāvs Valsts pilnvarotie pārstāvji Rīgas domes pilnvarotie pārstāvji Satiksmes ministrija Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija Valdes priekšsēdētājs Rīgas dome Rīgas dome Rīgas dome Brīvostas pārvalde
  55. 55. 55 Rīgas brīvostas pārvaldes struktūra Valde Pārvaldnieks Juridiskais dep. Finanšu dep. Mārketinga dep. Ostas policija Pārvaldnieka vietnieks Kuģošanas dep. Kapteiņdienests Starptautisko sakaru un administratīvais dep. Sabiedrisko attiecību dep. Kopējais darbinieku skaits – 385 Brīvostas pārvalde Informācijas tehnoloģiju dep. Vides un attīstības dep.
  56. 56. 56 Mūsu vīzija un misija • klientu pirmo izvēli, jo Rīgas brīvosta ir vieta, kur klienti var saņemt drošus un kvalificētus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām • daudzfunkcionālu ostu, kas pilnībā izmanto brīvostas statusa priekšrocības un nodrošina ilgtspējīgu ekonomisko attīstību • sociāli atbildīgu un videi draudzīgu ostu, kas spējīga pielāgoties globālā tirgus tendencēm un mainīgām klientu prasībām Brīvostas pārvalde Mēs turpināsim attīstīt Rīgas brīvostu par vadošo ostu Baltijas valstīs un par nozīmīgu Latvijas ekonomiskās attīstības avotu Mūsu misija: Mūsu mērķis ir attīstīt Rīgas brīvostu par:
  57. 57. 57 Kvalitātes vadība • 1999.g. Rīgas brīvostas pārvaldē tika ieviesta Kvalitātes vadības sistēma (KVS) • Kvalitātes sertifikāts iegūts saskaņā ar starptautisko standartizācijas sistēmu ISO, kuru izniedz Bureau Veritas Quality International • Kvalitātes vadības sertifikāts ISO 9001:2008 • 2005.g. Rīgas brīvostas pārvaldei piešķirts ISO 14001:2004 kvalitātes sertifikāts Brīvostas pārvalde
  58. 58. 58 Drošība un aizsardzība • Drošības prasības pamatojas uz ISPS Kodeksu un citām starptautiskajām regulām • Vienota ostas aizsardzības vadības sistēma ietver: • Elektronisko apziņošanas sistēmu (ENS), vienīgo Austrumeiropā • Modernu akvatorijas video novērošanas sistēmu, kas ieviesta 2010.g. • Atbilstoši starptautiskajām regulām, ostā pastāv vienota sistēma drošai kravu apstrādei • Tiek veikti pasākumi drošas ziemas navigācijas nodrošināšanai • 2011. gadā izveidota Ostas policija Brīvostas pārvalde
  59. 59. 59 Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (1/2) Brīvostas pārvalde Dalība starptautiskajās profesionālajās organizācijās: • Starptautiskā ostu asociācija (IAPH) • Starptautiskā ostas pilsētu asociācija (IACP) • Starptautiskā ostu kapteiņu asociācija (IHMA) • Starptautiskā Hidrogrāfijas organizācija (IFHS) • Eiropas jūras ostu asociācija (ESPO) • Eiropas kruīza asociācija (CE) • Eiropas ostu informācijas sistēmu asociācija (EPC SA) • Baltijas ostu asociācija (BPO)
  60. 60. 60 Rīgas brīvostas loma starptautiskajā ostu kopienā (2/2) • Santanderas osta (Spānija) • Rijekas osta (Horvātija) • Havras osta (Francija) • Kasablankas osta (Maroka) • Santosas osta (Brazīlija) Brīvostas pārvalde Sadarbības ostas:
  61. 61. 61 Sociālās atbildības projekti • Atbalsts un aktīva iesaistīšanās projektā “Lielā talka” • Piedalīšanās projektā “Pilsētas un Ostas Integrācija” (City & Port Integration) • Osta piedalās pilsētas svētkos, organizējot lielkoncertus, kanāla regati, basketbola turnīru u.c. pasākumus • Sociālās kampaņas ostas kaimiņu teritorijām – svētki, pasākumi bērniem, izbraucieni pa ostu u.c. • Aprīkots bērnu rotaļu laukums Vecmīlgrāvī • Putnu novērošanas torņa celtniecība Mīlestības saliņā • Atbalsts jūras izglītībai Latvijā un jūrnieku profesiju popularizēšana Sociālā atbildība
  62. 62. 62 Vides aizsardzības aktivitātes (1/2) • Vides pārvaldības sistēmas sertifikāts ISO 14001:2004 • Vides kvalitātes uzraudzības sistēma - regulāri gaisa, augsnes un pazemes ūdeņu monitoringa pasākumi • Green award iniciatīvas - ostu maksu samazinājums jūras kuģiem, kurus sertificējis Green Award fonds • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšana un uzturēšana Sociālā atbildība
  63. 63. 63 Vides aizsardzības aktivitātes (2/2) Lielākie vides aizsardzības projekti: • Vēsturiski piesārņoto vietu sanācija Sarkandaugavā (pašreiz notiekoša ar Šveices valdības atbalstu) • Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija (pabeigta 2008.g.) • Dzelzceļa trokšņu aizsardzības paneļu ierīkošana gar Daugavgrīvas dzīvojamo rajonu (pabeigta 2005.g.) Sociālā atbildība
  64. 64. 64 Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (1/2) • Stratēģiski izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis spēcīgu ekonomisko reģionu tuvumā • Daudzfunkcionāla osta ar spēcīgu infrastruktūru • Konkurētspējīgi ostas tarifi un nodevas • Augstas kvalitātes pakalpojumi • Profesionāla ostas pārvalde ar skaidru vīziju par ostas attīstību • Izdevīgi uzņēmējdarbības nosacījumi: • Brīvās ekonomiskās zonas statuss • Ilgtermiņa zemes nomas līgumi ar klientiem labvēlīgiem nosacījumiem • Brīvas teritorijas attīstībai Kopsavilkums
  65. 65. 65 Rīgas ostas salīdzinošās priekšrocības (2/2) Priekšrocības un pieredze darbā ar Krieviju un NVS • Tuvākā ES osta Maskavai • Eiropas Savienības robeža ar Krieviju • Krievijas dzelzceļa standartam atbilstoša sliežu infrastruktūra (platums: 1520 mm) • Ērtas robežšķērsošanas procedūras un izdevīgi dzelzceļa tarifi • Biznesa kompetence, svešvalodu zināšanas un darba pieredze Krievijas/NVS tirgū Kopsavilkums
  66. 66. 66 Pateicamies par Jūsu uzmanību!

×