Latvijas Banka Eirosistēmā

5,166 views

Published on

Latvijas Bankas ekonomistes Antras Trenko prezentācija skolotāju seminārā "Aktualitātes ekonomikā un finanšu jautājumos", kas notika Latvijas Bankā 2014. gada 25. augustā.

Published in: Economy & Finance
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
5,166
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3,363
Actions
Shares
0
Downloads
8
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Latvijas Banka Eirosistēmā

  1. 1. Latvijas Banka Eirosistēmā Antra Trenko Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvalde 2014. gada 25. augustā
  2. 2. SATURS 1. Eirosistēmas mērķi, funkcijas un vispārīgie darbības principi 2. Izmaiņas Latvijas Bankas (LB) funkcijās, kļūstot par Eirosistēmas dalībnieci 3. LB interešu aizstāvēšana Briselē un Frankfurtē
  3. 3. Eirosistēmas mērķis Eirosistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt cenu stabilitāti Tas nozīmē, ka arī LB mērķis Eirosistēmā ir līdzdalība cenu stabilitātes nodrošināšanā eiro zonā [ne Latvijā]
  4. 4. Eirosistēmas pamatuzdevumi Noteikt un īstenot eiro zonas monetāro politiku Veikt ārvalstu valūtas operācijas Glabāt un pārvaldīt eiro zonas valstu oficiālās ārvalstu valūtas rezerves Veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību
  5. 5. Citi Eirosistēmas uzdevumi Ekskluzīvas tiesības emitēt banknotes eiro zonā Vākt statistikas informāciju vai nu no nacionālajām iestādēm, vai tieši no tautsaimniecības dalībniekiem Finanšu stabilitātes uzraudzība, nacionālo uzraugu konsultēšana un sadarbības veicināšana Institucionālā sadarbība ES un starptautiskā līmenī
  6. 6. Eirosistēmas neatkarība Eirosistēma ir neatkarīga savā darbībā: ne ECB, ne Eirosistēmas valstu centrālās bankas, ne kāds to lēmējinstitūciju loceklis nedrīkst ne lūgt, ne pieņemt citu institūciju norādījumus. ES institūcijas un ES valstu valdības ir apņēmušās respektēt šo principu Lai nepakļautu ECB politiskai ietekmei, Eirosistēma nedrīkst piešķirt aizdevumus ES vai nacionālo valdību institūcijām ECB kapitālu veido ES valstu centrālo banku kapitāla daļu iemaksas proporcionāli šo valstu īpatsvaram ES IKP un iedzīvotāju skaitā ECB ir savs neatkarīgs budžets, tāpēc tā ir neatkarīga no ES finanšu interesēm ECB lēmējinstitūciju locekļus nevar atlaist par “nepareiziem“ lēmumiem
  7. 7. 7 •ECB kapitāls - ~ 10 mljrd. eiro/ eiro zonas valstu centrālo banku pilnībā apmaksātā ECB kapitāla apjoms ir ~ 7 mljrd. eiro/Latvijas iemaksa ECB kapitālā ~30 milj. eiro •ECB kapitāla vienīgās dalībnieces un īpašnieces ir dalībvalstu centrālās bankas •NCB kapitāla daļas aprēķina, izmantojot atslēgu, kas atspoguļo attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju skaita un IKP īpatsvaru ES •Kapitāla korekcija reizi 5 gados, vai plašinoties ES ECB kapitālu veido visu ES dalībvalstu centrālo banku iemaksas
  8. 8. Lēmumu pieņemšana Eirosistēmā ECB prezidents Viceprezidents 4 valdes locekļi Padome Valde Ģenerālpadome • Apstiprina pamatnostādnes un pieņem lēmumus, kas nepieciešami Eirosistēmai uzticēto uzdevumu izpildei • Formulē € zonas monetāro politiku • Īsteno € zonas monetāro politiku saskaņā ar Padomes pamatnostādnēm un lēmumiem •Sagatavo Padomes sanāksmes • Vada ECB praktisko darbu • ECB padomdevēja funkcijas:  Sagatavo ECB Gada pārskatu; vāc statistikas datus Nosaka ECB darbinieku nodarbināšanas kārtību, u.c. Sanāksmes 2 reizes mēnesī Ieceļ Eiropadome ECB prezidents Viceprezidents 28 NCB prezidenti Pastāvēs, līdz visas ES dalībvalstis būs ieviesušas € Sanāksmes četras reizes gadā 6 Valdes locekļi 18 eiro zonas NCB prezidenti
  9. 9. Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā
  10. 10. Latvijas Bankas funkcijās, kļūstot par Eirosistēmas dalībnieci, galvenokārt stratēģiskas pārmaiņas • Būtiski pieaugusi LB pārstāvības Eirosistēmā kvalitātes nozīme :  Latvijas Bankas prezidents piedalās Eirosistēmas monetārās politikas formulēšanā  Atsevišķos jautājumos Latvijas Bankas pārstāvji vieni no vadošajiem viedokļa paudējiem • Latvijas Bankas izaicinājumi: Pakāpeniska stereotipu laušana Komunikācija par norisēm un procesiem Eirosistēmas ietvaros Pārmaiņas naudas loģistikā un ar to saistītajās jomās
  11. 11. • Agrāk: Latvija,  pārējā pasaule • Tagad: Latvija/eiro zona pārējā pasaule • Eiro zonas monetārās politikas lēmumi cieši saistīti ar norisēm eiro zonā un citos reģionos Piedalāmies Eirosistēmas monetārās politikas noteikšanā un īstenošanā
  12. 12. • Eiro zonas centrālo banku darbības pārraugs skaidras naudas jomā - ECB • Eirosistēmas centrālās bankas ir atbildīgas par savas valsts skaidrās naudas sadales sistēmu funkcionēšanu  Gatavojoties eiro ieviešanai, Latvijas vajadzībām nepieciešamos 110. milj. eiro banknošu saņēmām no Vācijas centrālās bankas, bet 400 milj. Latvijas eiro monētu 98.80 milj. eiro vērtībā nokala Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā  Nākamajos gados banknotes Latvijas Banka plānotā kārtībā drukās saskaņā ar ECB koordinētiem plāniem • Citi Eirosistēmas centrālās bankas uzdevumi attiecībā uz skaidro naudu Eiro apgrozības monētu un eiro piemiņas un kolekcijas monētu dizaina izveide, izgatavošana un piegāde Eiro naudas zīmju aizsardzība pret viltojumiem Skaidrās naudas jautājumi arī turpmāk Latvijas Bankas pārziņā
  13. 13. Naudas ceļš pie lietotājiem Latvijā - tāds pats kā citās eiro zonas valstīs Skaidrā nauda Latvijā līdz 2013. gada 31. decembrim: Latvijas Banka Skaidrā nauda Latvijā kopš 2014. gada 1. janvāra: Latvijas Banka kredītiestādes tūristi uzņēmēji u.c. Vizualizēts stāsts par naudaszīmju ražošanu, transportēšanu, uzglabāšanu, kvalitātes pārbaudi Latvijas Bankā un to piegādi klientiemnaudasskola.lv
  14. 14. Latvijas Bankas emitētās skaidrās naudas daudzums apgrozībā samazinās Avots: Latvijas Banka • Līdz 01.08.2014 no apgrozības izņemti 37% LVL monētu (140.7 milj. gab.) un 94% banknošu (46.4 milj. gab.) • No monētām visvairāk neapmainīti ir mazo nominālu - 1 un 2 - santīmi (244.2 miljoni gab.) • No banknotēm visvairāk neapmainītas ir LVL 5 (1.9 miljoni gabalu) un LVL 20 (1.2 miljoni gabalu) naudaszīmes
  15. 15. • Lētāki norēķini 0.0043 līdz 0.0384 eiro par transakciju • Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem (vidēji 0.36 €, iepr. 7 € par pārrobežu maksājumiem) • Norēķinu ātrums uzlabojies  Līdz 2013. gada beigām latu norēķiniem 2 cikli; no 2013. gada 30. septembra eiro norēķiniem 7 cikli  No 2014. gada 1. janvāra tie maksājumi, kas pirms tam tika veikti latos, tiek veikti eiro un apstrādāti 7 ciklos •Karšu maksājumi - visstraujāk augošais maksāšanas līdzeklis Latvijā Latvijas Banka veicina raitu maksājumu sistēmu darbību
  16. 16. • Vidēji dienā sistēmās apstrādāti:  140.0 tūkst. maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā (2013.g.);  144.6 tūkst. maksājumu 1.7 mljrd. eiro apjomā (2014.g. 1.pusgads) • 2013. gadā – trīs maksājumu sistēmas norēķiniem latos un eiro (SAMS, Target2-Latvija, EKS) • 2014. gadā – divas maksājumu sistēmas norēķiniem eiro (Target2-Latvija, EKS) Latvijas Bankas sistēmās apstrādātie starpbanku maksājumi
  17. 17. 18 Finanšu aktīvu un zelta pārvaldīšana  Ārvalstu rezervju portfelī ir eiro, USD, JPY, CAD, GBP, DDK, Singapūras dolāri  Latvijas Bankas zelta rezerves tiek glabātas Bank of England Avots: www.bank.lv/statistika Latvijas Bankas ārējo rezervju vadlīnijas nosaka LB padome
  18. 18. Latvijas Bankas ārvalstu valūtas un zelta rezerves pēc eiro ieviešanas 95.6% ārvalstu valūtas un zelta rezervju paliek Latvijas Bankas īpašumā • ECB pārvaldīšanā nodoti tikai 4.4% ārējo rezervju (t.i. ārvalstu valūtu un zelts 205 milj. eiro vērtībā),  zelta īpatsvars šajā summā 15% jeb aptuveni 30 milj. eiro vērtībā, atlikusī daļa - aktīvi ārvalstu valūtā • Par ECB nodoto rezervju daļu Latvijas Banka saņem procentu ienākumus • Visa pārējā ārvalstu valūtas un zelta rezervju daļa arī turpmāk veidos Latvijas Bankas rezerves aktīvus:  tos Latvijas Banka iegulda drošos finanšu instrumentos Prezentācija par Latvijas zelta vēsturi naudasskola.lv
  19. 19. Finanšu stabilitātes jautājumi - institucionālā infrastruktūra Latvijā Latvijas Banka Makrouzraudzība: Vērtē visas finanšu sistēmas drošību un stabilitāti Finanšu un kapitāla tirgus komisija Mikrouzraudzība: Vērtē katras individuālās finanšu institūcijas drošību un stabilitāti
  20. 20. • Kāpēc finanšu stabilitātei pievērsta pastiprināta uzmanība? Finanšu krīze izcēla saikni starp makroekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmas stabilitāti Krīžu ietekme uz ekonomiku - nozīmīga un bieži arī ilgstoša Radās nepieciešamība uzlabot spēju novērtēt finanšu sistēmu ievainojamību • Rezultāts - jauna pieeja pieeju finanšu sektora uzraudzībai  Banku savienība = vienota atbildība par uzraudzību, noregulējumu un finansējumu ES līmenī; visām eiro zonas bankām vienoti noteikumi  Sākot ar 04.11.2014. tiešā uzraudzībā 130 eiro zonas bankas (Latvijā – Swedbank, SEB banka, ABLV Bank) Uzraudzību īstenos ECB sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm  Jaunie noteikumi garantē, ka bankas un to akcionāri – ne vairs nodokļu maksātāji – uzņemas risku un sedz iespējamos zaudējumus Finanšu stabilitātes nozīme ekonomikā Banku savienības galvenie elementi un ieguvumi no līdzdalības banku savienībā
  21. 21. Statistikas jautājumi • Pareiza statistika ir būtiskākais priekšnosacījums monetārās politikas īstenošanai /A. Lamfalusi, viens no eiro idejas tēviem/ • Latvijas Banka sniedz datus ECB un Eurostat • Latvijas Bankas īstenotie principi datu apsekojumu veikšanā  atbilstība, kvalitāte, konfidencialitāte, neitralitāte
  22. 22. Latvijas Banka Briselē Briselē – Eiropas Komisija, politiski lēmumi, tiesību aktu izstrāde, interešu lobēšana un viedokļu paušana Latvijas Banka vairākās Padomes un EK komitejās/darba grupās Latvijas Bankas “acis un ausis Briselē” – nozares padomnieks LR pārstāvniecībā
  23. 23. Secinājumi • No Latvijas valsts viedokļa - Eirosistēma un eiro zona vairs nav reģions “kaut kur ārzemēs”  LB pārstāvji piedalās procesos, kas ietekmē procesu attīstību eiro zonā • Centrālās bankas funkcijas Eirosistēmā nemainās, Latvijas Banka joprojām veic iedzīvotājiem un valstij svarīgus uzdevumus  nodrošina skaidras naudas apriti  nodrošina starpbanku norēķinus apkopo svarīgu finanšu statistiku • BŪTISKI paplašinās Latvijas Bankas darbības lauks ECB Padomes darba kārtības jautājumi Padziļināta eiro zonas un dalībvalstu ekonomikas analīze
  24. 24. Paldies par uzmanību! Jautājumi? Latvijas Banka Eirosistēmā

×