Bezskaidras naudas maksājumi 2013
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Bezskaidras naudas maksājumi 2013

on

  • 376 views

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja Egona Gailīša prezentācija par Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbu 2013. gadā un izmaiņām 2014. gada sākumā līdz ar eiro ...

Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītāja Egona Gailīša prezentācija par Latvijas Bankas maksājumu sistēmu darbu 2013. gadā un izmaiņām 2014. gada sākumā līdz ar eiro ieviešanu. Apkopota informācija par bezskaidras naudas norēķinu attīstību un statistiku Latvijā 2013. gadā.

Statistics

Views

Total Views
376
Views on SlideShare
278
Embed Views
98

Actions

Likes
0
Downloads
3
Comments
0

6 Embeds 98

http://www.bank.lv 84
https://twitter.com 4
http://feedly.com 4
http://m.bank.lv 3
http://vision24.lv 2
http://naudaszinas.lv 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

CC Attribution-NoDerivs LicenseCC Attribution-NoDerivs License

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Bezskaidras naudas maksājumi 2013 Bezskaidras naudas maksājumi 2013 Presentation Transcript

  • Bezskaidras naudas maksājumi Egons Gailītis Latvijas Bankas Maksājumu sistēmu pārvaldes vadītājs 16.04.2014
  • • bezskaidras naudas norēķiniem Latvijā 2013. gadā un 2014. gada sākumā; • izmaiņām starpbanku norēķinos pēc eiro ieviešanas Latvijā. Šodien runāsim par:
  • Viens no Latvijas Bankas pamatuzdevumiem – veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību. Kopš eiro ieviešanas Latvijas Banka šo uzdevumu veic kopā ar citām Eirosistēmas centrālajām bankām. Kāds ir Latvijas Bankas uzdevums maksājumu sistēmu jomā?
  • No kā sastāv valsts maksājumu sistēma? Liela apjoma starpbanku maks. sist. (TARGET2-Latvija, SAMS) Neliela apjoma maksājumu sistēmas (EKS, FDL, OpusCapita) Banku pakalpojumi klientiem Personu savstarpējie maksājumi
  • Ko Latvijas Banka pārrauga visvairāk? Liela apjoma starpbanku maks. sist. (TARGET2-Latvija, SAMS) Neliela apjoma maksājumu sistēmas (EKS, FDL, OpusCapita) Banku pakalpojumi klientiem Personu savstarpējie maksājumi
  • Kā izpaužas maksājumu sistēmu pārraudzība? • maksājumu sistēmu datu apsekošanā un analīzē; • sadarbībā ar maksājumu tirgus dalībniekiem un infrastruktūras nodrošinātājiem; • viedokļa paušanā par dažādiem maksājumu sistēmu attīstības jautājumiem; • maksājumu sistēmu novērtēšanā; • risku analīzē valsts maksājumu sistēmā kopumā, iespēju robežās mazinot to negatīvo ietekmi.
  • Vidēji dienā sistēmās apstrādāti: • 140.0 tūkst. maksājumu 1.3 mljrd. eiro apjomā (2013.g.); • 143.3 tūkst. maksājumu 1.7 mljrd. eiro apjomā (2014.g. 1.cet.). 2013. gadā – trīs maksājumu sistēmas norēķiniem latos un eiro (SAMS, Target2-Latvija, EKS). 2014. gadā – divas maksājumu sistēmas norēķiniem eiro (Target2-Latvija, EKS). Cik un kāda apjoma starpbanku maksājumu Latvijas Bankas sistēmās apstrādāts?
  • Maksājumu apjomi Latvijas Bankas sistēmās pieaug
  • Gadu mija atnesa izmaiņas EKS darbībā
  • Norēķinu ātrums • Līdz 2013. gada beigām latu norēķiniem divi cikli • No 2013. gada 30. septembra eiro norēķiniem septiņi cikli • No 2014. gada 1. janvāra tie maksājumi, kas pirms tam tika veikti latos, tiek veikti eiro un apstrādāti septiņos ciklos. Lēti norēķini 0.0043 līdz 0.0384 eiro par transakciju Ko sniedz EKS sistēma tās dalībniekiem?
  • Klientu maksāšanas līdzekļi – pieaugums 12.8% pēc skaita (līdz 297.7 milj.) un 17.8% pēc apjoma (līdz 579.2 mljrd. eiro) • 91.4% - latos, 5.2% - eiro un 3.4% - pārējās valūtās; • pirmo reizi visvairāk maksājumi ar kartēm – 50.9%; • kredīta pārvedumi – 46.9%; • pārējie (čeki, tiešais debets, u.c.) – 2.2%. Kā pērn attīstījās maksāšanas līdzekļi?
  • 151.6 milj. maksājumu ar kartēm (18.5% pieaugums; 2013. gads) • 116.1 milj. no tiem – karšu pieņemšanas vietās (84.2%) Kas bija straujāk augošais un biežāk izmantotais maksāšanas līdzeklis? internetā
  • Maksājumi ar kartēm 2013. gadā – pieaugums 18.5% pēc skaita (līdz 151.6 milj.) un 17.6% pēc apjoma (līdz 3.2 mljrd. eiro). • Kopumā izdotas 2.4 milj. maksājumu karšu (17.8 tūkst. karšu vairāk nekā 2012. gada beigās). • Pieejamas 25.9 tūkst. vietu (POS) karšu norēķiniem (pieaugums 5.3%) Klientu kredīta pārvedumi – pieaugums 7.3% pēc skaita (līdz 139.7 milj.) un 17.8% pēc apjoma (līdz 575.7 mljrd. eiro). Biežāk lietoto maksāšanas līdzekļu attīstība
  • Kā mēs izskatāmies Baltijā?
  • Latvija viena no pirmajām eiro zonā, kur pilnībā ieviesti SEPA kredīta pārvedumi
  • Komisijas maksa Latvijas kredītiestāžu internetbankās Pirms 01.01.2014. Pēc 01.01.2014 par iekšzemes pārskaitījumu vidēji 0.25 lati (0.36 eiro) vidēji 0.36 eiro par SEPA kredīta pārvedumu eiro vidēji 5 lati (7.11 eiro) vidēji 0.36 eiro Vienādi standarti iekšzemes un pārrobežu SEPA kredīta pārvedumiem Viena cena – lētāki pārrobežu SEPA kredīta pārvedumi Kāds ieguvums no SEPA kredīta pārveduma?
  • • Latvijas Banka veicina raitu maksājumu sistēmu darbību. Latvijas Banka turpina nodrošināt divu starpbanku maksājumu sistēmu - TARGET2-Latvija un EKS - darbību. Vērojamas maksājumu skaita un apjoma pieauguma tendences pēc eiro ieviešanas; • EKS - ātra, lēta un droša SEPA maksājumu sistēma. Septiņi norēķinu cikli nodrošina maksājumu izpildi starp bankām ik pēc 1-2 stundām visas dienas garumā; tai pat laikā zemās komisijas maksas nodrošina lētus maksājumus banku klientiem; • Veiksmīga Latvijas Bankas latu maksājumu sistēmu pāreja uz eiro norēķiniem (SAMS funkcijas pārņem TARGET2-Latvija, EKS latu norēķini pārtraukti); Secinājumi
  • • Latvija viena no pirmajām eiro zonas valstīm, kur tiek veikti tikai SEPA kredīta pārvedumi. Eiro ieviešana Latvijā pavēra durvis uz SEPA priekšrocībām - maksājumi eiro uz ārvalstīm tikpat izdevīgi un ērti kā Latvijā; • Būtisks pieaugums klientu maksāšanas līdzekļos. Visstraujāk augošais maksāšanas līdzeklis Latvijā - karšu maksājumi. Pirmo reizi karšu maksājumu skaits pārsniedz klientu kredīta pārvedumu skaitu. Secinājumi