Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums - pētījuma prezentācija
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Like this? Share it with your network

Share

Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums - pētījuma prezentācija

on

  • 583 views

Autori: ...

Autori:
Mikus Āriņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākais ekonomists.
Dr.math. Nadežda Siņenko, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas vecākā ekonomiste.
Laura Laube, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu stabilitātes daļas ekonomiste.

Prezentācija sniegta Latvijas Bankas Ekspertu sarunās "Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums", Rīgā 2014. gada 21. maijā. http://www.makroekonomika.lv/majsaimniecibu-kreditnemeju-analize-aptauja-un-finansu-ievainojamibas-novertejums

Statistics

Views

Total Views
583
Views on SlideShare
442
Embed Views
141

Actions

Likes
0
Downloads
2
Comments
0

2 Embeds 141

http://www.makroekonomika.lv 129
https://twitter.com 12

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

CC Attribution-NoDerivs LicenseCC Attribution-NoDerivs License

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Mājsaimniecību-kredītņēmēju analīze: aptauja un finanšu ievainojamības novērtējums - pētījuma prezentācija Presentation Transcript

  • 1. MĀJSAIMNIECĪBU- KREDĪTŅĒMĒJU ANALĪZE: APTAUJA UN FINANŠU IEVAINOJAMĪBAS NOVĒRTĒJUMS
  • 2. Prezentācijas plāns  Ievads – pētījuma motivācija;  Ievainojamās mājsaimniecības definīcija;  Aptaujas raksturojums;  Stresa testa metodoloģija;  Stresa testa rezultāti;  Secinājumi.
  • 3. Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.
  • 4. Straujā tautsaimniecības izaugsme veicināja parāda pieaugumu, krīze – parāda sloga eksploziju Eiro
  • 5. Latvijas mājsaimniecību parāds strauji pieauga, pietuvojoties attīstīto ES valstu līmenim Mājsaimniecību aizņēmumi pret rīcībā esošo ienākumu (%, šķirots dilstoši pēc 2008. gada datiem) Avots: ECB Statistikas datubāze (ECB Statistical Data Warehouse)
  • 6. Mērķis: novērtēt mājsaimniecību-kredītņēmēju finansiālo ievainojamību Motivācija: finanšu krīzes laikā mājsaimniecības saskārās ar nozīmīgu ienākumu un nodarbinātības sarukumu, tajā pat laikā saglabājot ievērojamu parāda slogu. Līdz šim mājsaimniecību stāvokļa uzlabošanās ir bijusi samērā lēna un trūka informācijas tieši par kredītņēmēju finansiālo stāvokli Uzdevumi: Ar aptaujas palīdzību iegūt datus par mājsaimiecībām-kredītņēmējām, kas nav pieejami no citiem avotiem: - ienākumi un to avoti; - izdevumi un to sadalījums; - mājsaimniecības sastāvs. Novērtēt kredītņēmēju finansiālo situāciju; Modelēt kredītņēmēju jutīgumu pret nelabvēlīgām makroekonomisko rādītāju pārmaiņām.
  • 7. MĀJSAIMNIECĪBU-KREDĪTŅĒMĒJU APTAUJAS RAKSTUROJUMS
  • 8. 2013. gadā Latvijas Bankas uzdevumā tika veikta mājsaimniecību- kredītņēmēju aptauja  Aptaujas veicējs – socioloģisko pētījumu firma TNS;  Kritērijs – mājsaimniecībai ir vismaz viens kredīts mājokļa iegādei;  Izlases izmērs – 1002 mājsaimniecības;  Analīzē izmantoti dati par 974 mājsaimniecībām;  37% respondentu tika aptaujāti dzīves vietās, 63% – ar interneta starpniecību.  Šī ir otrā šāda veida aptauja. Pirmā – izmēģinājuma aptauja tika veikta 2011. gadā un tajā tika aptaujāta 801 mājsaimniecība. Respondentu sadalījums pēc dzīvesvietas (% no izlases)
  • 9. Visas mājsaimniecības tiek iedalītas 2 grupās: maksātspējīgās un ievainojamās. Par ievainojamām tiek uzskatītas mājsaimniecības ar negatīvu finansiālo maržu Katrai mājsaimniecībai tika aprēķināta uz pilnu kalendāro gadu attiecināta finanšu marža Finanšu marža = Mājsaimniecības 12 mēnešu ienākumi Mājsaimniecības uzkrājumi+ - Mājsaimniecības 12 mēnešu sadzīves izdevumi - Mājsaimniecības 12 mēnešu saistību dzēšanas maksājumi ≥0 <0 Finanšu marža Maksātspējīga mājsaimniecība (MM) Ievainojama mājsaimniecība (IM) 90% no izlases mājsaimniecībām 10% no izlases mājsaimniecībām
  • 10. 0 5 10 15 20 25 30 35 Mazāk par 200 200.01 - 300 300.01 - 500 500.01 - 1000 1000.01 un vairāk Īpatsvarsnonodarbinātajiem(%) Ienākumi no nodarbinātības mēnesī vidēji uz vienu nodarbināto (latos) Ienākumu no nodarbinātības vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums Valstī kopumā Izlase Aptauja rāda, ka kredītņēmējiem ir vidēji augstāki ienākumi nekā valstī:  aptaujā 62% no nodarbinātajiem mēnesī saņem nodarbinātības ienākumus lielākus par 300 latiem, kamēr valstī kopumā tie ir 39% nodarbināto
  • 11. 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 Mazāk par 200 200.01 - 300 300.01 - 500 500.01 - 1000 1000.01 un vairāk Īpatsvarsnonodarbinātajiem(%) Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi vidēji uz vienu nodarbināto (latos) Mājsaimniecības kopējo ienākumu vidēji uz vienu nodarbināto sadalījums Aptauja 2011 Aptauja 2013 Pēdējo 2 gadu laikā mājsaimniecību ienākumi ir palielinājušies:  mājsaimniecību nodarbināto koncentrācija augstāku ienākumu intervālos kopš 2011. gada aptaujas ir palielinājusies
  • 12. 0 5 10 15 20 25 30 35 40 Mazāk par 200 200.01 - 300 300.01 - 500 500.01 - 750 750.01 - 1000 1000.01 - 1500 virs 1500 Īpatsvarsnomājsaimniecībuskaitaattiecīgajā mājsaimniecībugrupā(%) Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi (latos) Mājsaimniecību sadalījums pēc kopējiem mājsaimniecības neto mēneša ienākumiem Kopā MM IM Ievainojamo mājsaimniecību koncentrācija zemo ienākumu grupās ir ievērojami lielāka nekā vidēji izlasē:  76% no ievainojamām mājsaimniecībām kopumā saņem mazāk kā 500 latus mēnesī, kamēr tikai 23% no maksātspējīgajām mājsaimniecībām
  • 13. 0 5 10 15 20 25 Augstākāvaividējālīmeņa vadītājs Speciālists Ierindasdarbinieks–ierēdnis, kalpotājs Ierindasdarbinieks–strādā fiziskudarbu Pašnodarbinātais Zemnieks Kultūrasdarbinieks Mākslinieks Bezdarbnieks Īpatsvarsnovisiemmājsaimniecībaslocekļiem attiecīgajāmājsaimniecībugrupā(%) Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pēc nodarbinātības statusa MM IM Aptaujas dati par mājsaimniecību nodarbinātajiem liecina:  ievainojamās mājsaimniecībās ir ievērojami vairāk bezdarbnieku un to nodarbinātie retāk ieņem augstākos amatus  un retāk tiek nodarbināti labāk atalgotās nozarēs (sk. nākamo slaidu)
  • 14. 0 100 200 300 400 500 600 700 800 0 2 4 6 8 10 12 14 K J D M O H A F N Q C G L R P I Netodarbasamaksa(latos) Īpatsvarsnovisiemmājsaimniecībasnodarbinātajiem attiecīgajāmājsaimniecībugrupā(%) Mājsaimniecību nodarbināto sadalījums pa nozarēm un vidējā darba samaksa nozarē (%) MM IM Vidējā darba samaksa nozarē (labā ass) A – Lauksaimniecība C – Apstrādes rūpniecība D – Elektroenerģija F – Būvniecība G – Vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība H – Transports un uzglabāšana I – Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi J – Informācijas un komunikācijas pakalpojumi K – Finanšu un apdrošināšanas darbības L – Operācijas ar NĪ M – Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi N – Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība O – Valsts pārvalde, aizsardzība P – Izglītība Q – Veselība un sociālā aprūpe R – Māksla, izklaide un atpūta Nozares ranžētas pēc vidējās darba samaksas nozarē
  • 15. 0 10 20 30 40 50 60 70 80 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 1.kvartile Mazāk par 450 2.kvartile 450-680 3.kvartile 700-950 4.kvartile Vairāk par 950 Mājsaimniecībuskaitaīpatsvarskopējā ievainojamomājsaimniecībuskaitā(%) Atlikumaīpatsvarskopējāizlases mājokļukredītportfelī(%) Mājsaimniecības kopējie mēneša ienākumi kvartilē (latos) Mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī (% no atlikuma) un ievainojamo mājsaimniecību skaits sadalījumā pa ienākuma kvartilēm (%) IM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī MM mājokļa kredītu atlikumu īpatsvars portfelī IM skaita īpatsvars kopējā IM mājsaimniecību skaitā (labā ass) Lielākā mājokļa kredītu atlikuma daļa (40%) izsniegta mājsaimniecībām ar augstākajiem ienākumiem. Taču ievainojamo mājsaimniecību un to saistību sadalījumam kvartilēs vērojama pretēja tendence:  ievainojamo mājsaimniecību lielākā saistību daļa ir mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem (1.kvartile)  73% no ievainojamām mājsaimniecībām ir zemāko ienākumu kvartilē
  • 16. 0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100 0 5 10 15 20 25 Nekustamoīpašumucenuindeksavērtība Mājokļakredītuatlikumuīpatsvarskopējāatlikumā(%) Mājokļa kredīta ņemšanas gads Mājokļa kredītu atlikuma sadalījums pēc kredīta ņemšanas gada IM MM Nekustamo īpašumu cenu indekss (2007=100) (labā ass) Mājsaimniecības ir uzņēmušās ievērojamas saistības 2006.-2008. gados jeb NĪ cenu “pīķa” laikā:  šajos gados ir paņemti 60% no visa izlases mājokļa kredītportfeļa atlikuma un 48% no izlases mājokļu kredītu skaita  tieši ievainojamās mājsaimniecības šajā periodā ir uzņēmušās lielāko parāda slogu: – 69% no kopējā ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītu atlikuma – 57% no visiem ievainojamo mājsaimniecību mājokļa kredītiem
  • 17. Lai gan vērojama situācijas uzlabošanās un ievainojamo mājsaimniecību skaits un it īpaši saistību īpatsvars kopējā kredītportfelī sarūk, tas joprojām vērtējams kā samērā augsts  ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars kopējā mājsaimniecību skaitā kopš 2011.gada aptaujas samazinājies par 1 procentpunktu  ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfeļi kopš 2011.gada samazinājies par 8 procentpunktiem 11 21 10 13 0 5 10 15 20 25 Ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars mājokļa kredītportfelī Īpatsvars(%) Ievainojamo mājsaimniecību skaita un saistību īpatsvara mājokļa kredītportfelī salīdzinājums starp 2011. gada un 2013. gada aptaujām (%) Aptauja 2011 Aptauja 2013
  • 18. 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 <20 20-40 40-59 60-79 80-100 >=100 Īpatsvarskopējāmājsaimniecībuskaitā(%) Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%) Mājsaimniecību visu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem salīdzinājumā starp 2011. gada un 2013. gada aptaujām Aptauja 2011 Aptauja 2013 Kopumā visā izlasē vidējais parāda slogs ir mazinājies, galvenokārt maksātspējīgo mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanās dēļ  vidējā visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret ienākumiem 2011. gada aptaujā bija 31%, kamēr 2013. gadā – 29%  40% maksājumu pret ienākumiem slieksni 2011. gadā pārsniedza 23% mājsaimniecību, taču 2013. gadā 16%
  • 19. 20 71 9 19 0 10 20 30 40 50 60 70 80 MM IM Vidējākredītumēnešamaksājumuattiecībapret mēnešaienākumiem(%) Mājsaimniecību grupa Vidējās kredītu mēneša maksājumu attiecības pret mājsaimniecības mēneša ienākumiem mājsaimniecību grupās Vidējā mājokļu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem Vidējā citu kredītu maksājumu attiecība pret ienākumiem Mājokļu kredītu maksājumu attiecības pret ienākumiem mediāna Ievainojamas mājsaimniecības  ievērojami lielāks kredītu maksājumu slogs – vidējās ikmēneša kredītmaksājumu attiecības pret ienākumiem ir lielākas gan mājokļa, gan citiem kredītiem  biežāk ņem citus kredītus – 53% ievainojamo mājsaimniecību ir vēl citi kredīti, kamēr 33% maksātspējīgo mājsaimniecību
  • 20. Lielākajai daļai ievainojamo mājsaimniecību visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs ir pārmērīgs  68% ievainojamo mājsaimniecību ikmēneša kredītu maksājumu slogs pārsniedz 40% attiecībā pret ienākumiem, savukārt maksātspējīgām tie ir 10% mājsaimniecību 0 5 10 15 20 25 30 35 Īpatsvarskopējāmājsaimniecībuskaitāattiecīgajā mājsaimniecībugrupā(%) Mājsaimniecības visu kredītu mēneša maksājumu attiecība pret mēneša ienākumiem (%) Vidējais visu kredītu ikmēneša maksājumu slogs MM IM 99.3
  • 21. Maksātspējīgo un ievainojamo mājsaimniecību salīdzinājums Rādītāji MM IM Vidējie mēneša ienākumi uz mājsaimniecību (Ls) 863 386 Vidējais mājokļa kredītu atlikums (tūkst. Ls) 18.5 23.8 Vidējais citu kredītu atlikums (tūkst. Ls) 0.5 0.8 Vidējais kopējais kredītu atlikums (tūkst. Ls) 19.1 24.6 Vidējais mājokļa kredīta maksājums mēnesī (Ls) 158 212 Vidējais pārējo kredītu maksājums mēnesī (Ls) 26 39 Vidējais kredītu skaits 1.5 1.8 Vidējais nodarbināto skaits 1.8 1.4 Vidējais locekļu skaits 3.2 3.4 Vidējais nodarbināto vecums 39.5 40.0 Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars (%) 51 35 Kopējais mājokļa kredītu apjoms izlasē (milj. Ls) 16.2 (87.3%) 2.4 (12.7%) Mājsaimniecību skaits izlasē 875 (89.8%) 99 (10.2%) Ievainojamās mājsaimniecības raksturo:  Zemāki ienākumi  Lielāki kredītu atlikumi  Lielāki kredītu maksājumi (gan nomināli, gan attiecībā pret ienākumiem)  Vidēji vairāk kredītu uz vienu mājsaimniecību  Ģimenē vidēji vairāk bezdarbnieku
  • 22. Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no maksājuma pret ienākumiem un ienākumu kvartiles Maksātnespējas novērtējums Maksājums pret ienākumiem (%) 0.00 0.10 0.20 0.30 0.40 0.50 0.60 0.70 0.80 0.90 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 95 100 1. kvartile 2. kvartile 3. kvartile 4. kvartile Pieļaujamais maksājuma pret ienākumiem līmenis ir atkarīgs no ienākuma līmeņa: 1. kvartile 32% 2. kvartile 47%
  • 23. Loģistiskā regresija: Maksātnespējas novērtējums atkarībā no apgādājamo skaita un uzkrājumiem Maksātnespējas novērtējums Uzkrājumu esamība samazina maksātnespējas varbūtību 2 reizes (par 50%) Katrs apgādājamais palielina maksātnespējas varbūtību ~ par 2pp Jo vairāk apgādājamo, jo svarīgāki uzkrājumiApgādājamo skaits 0.00 0.05 0.10 0.15 0.20 0.25 0.30 0.35 0.40 0 1 2 3 4 5 6 Uzkrājumi ir Uzkrājumu nav
  • 24. IEVAINOJAMĪBAS ANALĪZE – STRESA TESTI
  • 25. Stresa testu pieņēmumi  Analīzes laiks – viens gads (2014);  Šoki tiek piemēroti 2014. gada sākumā, pieņemot, ka pārējie mainīgie faktori saglabājas nemainīgi (ceteris paribus princips);  Gada laikā mājsaimniecības ienākumi nemainās;  Mājsaimniecība var izmantot savus uzkrājumus izdevumu segšanai;  Novērtējot ienākumu samazinājuma šoka ietekmi, ienākumu līmenis tiek samazināts visām mājsaimniecībām proporcionāli;  Procentu likmju šoks tiek piemērots tikai kredītiem mājokļa iegādei;  Bezdarba pieaugums tiek modelēts ar Montekarlo simulācijām;  Gada laikā nemainās kredītu līgumu nosacījumi.
  • 26. Sagaidāmo zaudējumu aizdevējiem aprēķins individuālas mājsaimniecības līmenī Algas samazinājums Finanšu marža Maksātspējīga mājsaimniecība (MM) Ievainojama mājsaimniecība (IM) ≥0 <0 Procentu likmes pieaugums Bezdarba pieaugums Makro šoki: Zaudējumi nerodas Sagaidāmie zaudējumi = Saistības – nodrošinājuma vērtība Papildus nepieciešamie uzkrājumi
  • 27. Mājsaimniecības ir ļoti jutīgas pret ienākumu samazinājuma šoku:  pat 5% ienākumu samazinājums izraisītu ievainojamo mājsaimniecību pieaugumu vairāk kā 1.5 reizes (par 7.5pp); 14% ienākumu samazinājums trīskāršotu IM īpatsvaru (pieaugums par 24.1pp); IM saistību īpatsvars kredītportfeli pieaugtu par 23.4pp; banku zaudējumi pieaugtu par 3.5 pp no kredītu atlikuma 0 5 10 15 20 25 30 35 0 10 20 30 40 50 60 70 0 5 10 15 20 Ienākumu samazinājums (%) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass) Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass) Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem) Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
  • 28. Procentu likmju pieauguma šoks vairāk ietekmē mājsaimniecības ar lieliem kredītiem 200 bps (2 pp) pieauguma gadījumā:  IM īpatsvars pieaugtu vairāk kā 1,5 reizes (par 7.2pp) IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 11.4 pp). Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 2.1 pp no mājokļa kredītu portfeļa 0 5 10 15 20 25 30 35 0 10 20 30 40 50 60 70 - 50 100 150 200 250 300 Procentu likmes pieaugums (bps) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass) Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass) Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem) Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
  • 29. Bezdarba pieauguma ietekme ir ierobežota, jo nodarbinātības ienākumu kritumu mazina bezdarbnieku pabalstu pieejamība: pie 11pp pieauguma:  IM īpatsvars dubultotos (pieaugums par 11.2 pp);  IM saistību īpatsvars portfelī gandrīz dubultotos (pieaugums par 10.8 pp)  Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 1.7 pp no mājokļa kredītu portfeļa 0 5 10 15 20 25 30 35 0 10 20 30 40 50 60 70 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 4.5 5.0 5.5 6.0 6.5 7.0 7.5 8.0 8.5 9.0 9.5 10.0 10.5 11.0 11.5 12.0 12.5 13.0 13.5 14.0 14.5 15.0 Bezdarba līmeņa palielinājums (pp) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass) Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass) Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem) Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
  • 30. Apvienojumā ar ienākumu samazinājumu*, mājsaimniecību jutīgums pret bezdarba pieaugumu palielinās: pie 11pp bezdarba pieauguma un 5.2% algas samazinājuma:  IM īpatsvars pieaugtu par 18.1 pp  IM saistību īpatsvars portfelī pieaugtu par 17.1 pp  Banku zaudējumi (pie pašreizējām NĪ cenām) palielinātos par 2.5 pp no mājokļa kredītu portfeļa * - Balstoties uz LB makroekonomiskā modeļa rezultātiem, pieaugums bezdarba līmenī par 1 pp rada darba samaksas samazinājumu par apmēram 0.47 pp. 0 5 10 15 20 25 30 35 0 10 20 30 40 50 60 70 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 4.5 5.0 5.5 6.0 6.5 7.0 7.5 8.0 8.5 9.0 9.5 10.0 10.5 11.0 11.5 12.0 12.5 13.0 13.5 14.0 14.5 15.0 Bezdarba līmeņa palielinājums (pp) Sagaidāmo zaudējumu pieaugums (% no kredītu atlikuma, labā ass) Papildu nepieciešamie kredītiestāžu uzkrājumi (% no kredītu atlikuma, labā ass) Ievainojamās mājsaimniecības (% no kredītņēmējiem) Ievainojamo mājsaimniecību kredītu īpatsvars (% no kopējā mājokļu kredītu atlikuma)
  • 31. GALVENĀS ATZIŅAS
  • 32. Galvenās atziņas  Mājsaimniecības-kredītņēmējas ir jutīgas pat pret nelieliem nelabvēlīgiem šokiem;  Visievainojamākās – mājsaimniecības, kuras saistības uzņēmās neilgi pirms krīzes sākuma;  Lai gan tautsaimniecības izaugsme ir atjaunojusies, daļa mājsaimniecību-kredītņēmēju nav spējušas atgūt zudušo maksātspēju un saskaras ar grūtībām sabalansēt savus ienākumus un izdevumus;  Iespējamie papildu zaudējumi aizdevējiem, īstenojoties nelabvēlīgiem šokiem, ir kļuvuši mērenāki;  Mājsaimniecību ienākumi, it īpaši maksātspējīgo, pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, tādējādi mazinot to ievainojamības risku.
  • 33. PIELIKUMS
  • 34. Analīzes metodoloģija I Bi = RIi + Ui - SIi – Ki  Bi –i-tās mājsaimniecības finansiālā marža (ienākumu-izdevumu bilance)  RIi – i-tās mājsaimniecības kopējie rīcībā esošie ienākumi  Ui – i-tās mājsaimniecības uzkrājumi  SIi – i-tās mājsaimniecības sadzīves izdevumi pārtikas un patēriņa preču iegādei un komunālo maksājumu segšanai  Ki – i-tās mājsaimniecības kopējie maksājumi saistību izpildei Bi≥0 – Maksātspējīga mājsaimniecība (MM) Bi<0 – Ievainojama mājsaimniecība (IM) Individuālās mājsaimniecības finanšu marža nākamajām kalendāram gadam
  • 35. Analīzes metodoloģija II  Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums  KNAi (LTV)– i-tās mājsaimniecības kopējā (summāra) mājokļa kredītu atlikuma intervālam atbilstoša kredīta un nodrošinājuma attiecības vērtība  tika izmantotas no Kredītu reģistra datiem aprēķinātas vidējas KNA vērtības, kas atbilst aizņēmēju kopējām mājokļa kredītu atlikumam Zaudējumi, kas var rasties saistību nepildīšanas gadījumā Kredīta nodrošinājuma vērtība (Vi ): Individuālās ievainojamās mājsaimniecības (Bi<0) sagaidāmie zaudējumi (SZi ): 𝑆𝑍𝑖 = 0, ja 𝑉𝑖 ≥ 𝑆𝑖 𝑆𝑖 − 𝑉𝑖 , ja 𝑉𝑖 < 𝑆𝑖 𝑉𝑖 = 𝑆𝑖/𝐾𝑁𝐴𝑖,
  • 36. Analīzes metodoloģija III  Nepiemērojot nekādus šokus, aprēķinātie sagaidāmie zaudējumi vienkārši atspoguļo zaudējumus no mājsaimniecībām, kuras jau gada sākumā nepildīja saistības. Uz šādiem zaudējumiem jau jābūt izveidotiem uzkrājumiem. Reakcijas uz piemērotiem šokiem atspoguļošanai tika aprēķināti sagaidāmo zaudējumu pieaugumi šoku gadījumā: Sagaidāmie zaudējumi 𝐼 𝐵 𝑖<0 = 0, ja 𝐵𝑖 ≥ 0, 1, ja 𝐵𝑖 < 0. 𝑆𝑍 = 𝐼{𝐵 𝑖<0} ∙ 𝑆𝑍𝑖 𝑁 𝑖=1 , kur i-tās mājsaimniecības negatīvas finansiālās maržas indikatorfunkcija, kas pieņem vērtību 1, ja mājsaimniecības finansiālā marža ir negatīva: ∆𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 = 𝑆𝑍𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝑆𝑍 𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 ,
  • 37. Analīzes metodoloģija III  kalpo kā kavēto kredītu īpatsvara aizstājējmainīgais (proxy)  kavēto virs 90 dienām kredītu īpatsvars ir publiski pieejams un plaši analizēts rādītājs (FKTK) Ievainojamo mājsaimniecību saistību īpatsvars kopējā atlikumā EAD% 𝐸𝐴𝐷% = 𝐼 𝐵𝑖<0 ∙ 𝑆𝑖 𝑁 𝑖=1 𝑆𝑖 𝑁 𝑖=1 ∙ 100, kur Si –i-tās mājsaimniecības kopējais (summārais) mājokļa kredītu saistību atlikums.  Papildus nepieciešamie uzkrājumi (PNU) tiek rēķināti kā 60% no kavētajiem kredītiem: 𝑃𝑁𝑈 = 0.6 ∗ (𝐸𝐴𝐷%𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 − 𝐸𝐴𝐷%𝑛𝑜 𝑠ℎ𝑜𝑐𝑘 )
  • 38. Analīzes metodoloģija IV  Bezdarba pieaugums tika modelēts ar Montekarlo simulācijām (1000 atkārtojumi);  Katrā simulācijā bezdarbnieka statuss indivīdam tika piešķirts ar nejaušās atlases paņēmienu;  Katram Latvijā nodarbinātajam izlasē šāda statusa piešķiršana ir vienlīdziespējama;  Visas personas, kas kļuvušas par bezdarbniekiem bezdarba pieauguma simulācijas rezultātā, saņem bezdarba pabalstus;  Iegūtie zaudējumi ir vidējie 1000 simulācijās. Bezdarba pieauguma modelēšana
  • 39. Loģistiskā regresija: maksātnespējas varbūtības ietekmējošo faktoru noteikšana  Modelēšanas atkarīgais mainīgais  mājsaimniecība pieder riska grupai, ja: – uz jautājumu “Vai aizņēmuma atmaksa sagādā Jūsu ģimenei grūtības?” sniegta atbilde: “Sagādā nozīmīgas grūtības, atmaksa jau tiek kavēta”; – uz jautājumu “Kā Jūs vērtējat savas aizņēmuma atmaksāšanas spējas, ja Jūsu ikmēneša maksājumi par aizņēmumu pieaugtu par 20-25%?” sniegta atbilde: “Es jau pašlaik nevaru pilnībā veikt ikmēneša maksājumus.”     grupairiskapiederm/sja,1 grupairiskanepiederm/sja,0 Y
  • 40. Loģistiskā regresija: koeficientu novērtējumi un diagnostika 2 RNagelkerke Mainīgais Marginālie efekti koeficie nts p - vērtība ME at means Averaged ME C -3.36 0.000 0.035 APGĀDĀJAMO SKAITS 0.39 0.002 1.47 0.002 0.022 MAKSĀJUMS PRET IENĀKUMIEM 4.31 0.000 75.15 0.181 0.242 UZKRĀJUMI (BINĀRS) -0.68 0.068 0.51 -0.029 -0.038 BEZDARBNIEKU SKAITS & LAUKI 1.34 0.018 3.80 0.056 0.075 IENĀKUMI 2. KVARTILĒ -0.63 0.034 0.53 -0.027 -0.035 IENĀKUMI 3. KVARTILĒ -2.28 0.000 0.10 -0.096 -0.128 IENĀKUMI 4. KVARTILĒ -1.91 0.001 0.15 -0.081 -0.107  e AUROC 0.876 McFadden R-sq Nagelkerke R-sq 0.341 0.409 HL p - vērtība 4.58 0.801
  • 41. Mājsaimniecību aptauja vairāk reprezentē vidējos un vidēji mazos mājokļa kredītus Mājokļa kredītu atlikumu īpatsvara kopējā mājokļu kredītu atlikumā salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem 0 2 4 6 8 10 12 14 16 18 20 ≤ 10 tūkst. 20 tūkst. 30 tūkst. 40 tūkst. 50 tūkst. 60 tūkst. 70 tūkst. 80 tūkst. 90 tūkst. 100 tūkst. 150 tūkst. >150 tūkst. Atlikumuīpatsvarskopējāatlikumā(%) Mājokļa kredītu atlikums (latos) Izlases dati Kredītu reģistrs Mājokļa kredītu skaita īpatsvara no kopējā mājokļu kredītu skaita salīdzinājums ar Kredītu reģistra datiem 0 5 10 15 20 25 30 35 40 45 50 ≤ 10 tūkst. 20 tūkst. 30 tūkst. 40 tūkst. 50 tūkst. 60 tūkst. 70 tūkst. 80 tūkst. 90 tūkst. 100 tūkst. 150 tūkst. >150 tūkst. Kredītuskaitaīpatsvarskopējāskaitā(%) Mājokļa kredītu atlikums (latos) Izlases dati Kredītu reģistrs
  • 42. MAKROEKONOMIKA.LV Vairāk informācijas: