Vērtībveidojoša vide smiltene 2010

Matemātikas stundas vērtībradošā mācībvide
Ojārs Rode
DU doktorants, Tautskolas „ 99 baltie zirgi” vadītājs, matemātikas skolotājs
ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” Vienošanās Nr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015

norise
Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti
Terminoloģija
Humānās pedagoģijas izpratne
Motivācija (ārējā, iekšējā)
Dzīves uzdevuma - dzīves jēgas meklējums
pedagoga 1. uzdevums: jāapjēgt pašam sevi
pedagoga 2. uzdevums: palīdzēt atrast dzīves jēgu skolniekam
pedagoga 3. uzdevums: attīstīt skolniekā nepieciešamās īpašības pašaktualizācijai
pedagoga 4. uzdevums: audzināt būt gatavam dzīvi dzīvot
Skolas uzdevums
Brīvība Atbildība
Praktiskā daļā
Tautskola
Kopdarbs
Darbvietu izkārtojums
Pašregulācija
Skolas ieskaišu sistēma
Vērtēšana
Īpašie pasākumi skolēnu dzīves uzdevumu noskaidrošanā
Diskusija - tēma Brīvība

Terminoloģija
Izglītība – personības veidošana atbilstoši tai videi, kurā indivīds ir ienācis. Tādu darbību kopums, kuru vektoru sākums meklējams ārpus indivīda (kultūra, vēsture, zināšanas, tradīcijas) ;
Vērtības – kaut kas tāds, kas ir kļuvis svarīgs indivīdam, tā orientieri dzīvē;
Vērtīborientācija – indivīda vērtību sistēma, kas atklājas konkrētā darbībā, attieksmēs (pedagoģijā tas ir vērtībizglītības galaprodukts)
Vērtībizglītība – vērtīborientācijas veidošanas process izglītojamam (parasti ar to saprot: «jādara tā, kā visi to dara»);
Vērtību mācīšana – vērtībizglītības teorētiskā komponente;
Vērtībvide, vērtībveidojoša vid e - skolas vides adaptācija (pielāgošana) - vērtībizglītības praktiskā komponente ;
Vērtībradošā, vērtībrodošā vide – vide, kurā indivīds atklāj sevī esošo, savai būtībai atbilstošo.

Vērtībradošas mācību vides veidošanas teorētiskie aspekti veseluma filozofijas skatījumā (1)
Humānās pedagoģijas izpratnē
«Humānā pedagoģija ved skolnieku pa savas garīgās pasaules attīstības un pilnveidošanās ceļu, pa savas būtības un pienākuma apzināšanās ceļu ; pa labestības un mīlestības pavairošanas ceļu uz Zemes,» – (Šalva Amonašvili 2004, 9.lpp.)
Humānisms pedagoģijā - viss, kas vairo cēlsirdību, skaistumu, smalkāku kultūru (Gorelikova , 2006) ;
-visi brīvi; - visi spējīgi; -visi līdztiesīgi (Mitrofanova, 2006)

Humānās pedagoģijas izpratnē
visi bērni ir apdāvināti - Cilvēks nāk pasaulē noteiktu uzdevumu veikšanai, ar tam atbilstošiem instrumentiem - noteiktiem psihiskiem, garīgiem un fiziskiem dotumiem ;
tāpēc viens no pedagoģijas uzdevumiem ir
skolotājam sadarbības procesā ar bērnu jāraisa viņā slēptie potenciāli, lai viņš varētu pašapliecināties;

Motivācija
Ārējā motivācija
tās veidošanas varianti:
nostiprinot mācību saikni ar dzīvi (Симметрия, 2005),
matemātikas humanitarizācija ( Биневская, 2008) ,
mācību dabiskošana (Сиротюк, 2005; Деревякина, 2005) - individuāli psihofizioloģisko īpatnību ievērošana (smadzeņu pusložu dominante, dzimumi, temperaments u.c.), vides faktoru ietekmes ievērošana (problēmas sabiedrībā, ģimenē, skolā; astronomiskie faktori u.c.)
Ārēji motivētai vērtīborientācijai īslaicīgs raksturs – tās pamatā situatīvas vērtības

Iekšējā motivācija
evolūcijas „ritma likumu” noteikta - sinerģētika (Князева, 2010);
pašaktualizācijas nepieciešamības noteikta ( Maslow, 1968)
Iekšēji motivēta vērtīborientācija balstīta nemainīgās vispārcilvēciskās vērtībās un ir ilgtspējīga
Pašaktualizācija realizējama pašorganizējošās sitēmās – pašizpēte, pašvadība, pašvērtēšana, pašmācība u.c.
un ir personības dzīves jēgas nosacīta – pēc Gespera atklājama iegremdējoties zemākajos apziņas līmeņos: arhaiskajā, mītiskajā apziņā (Neville, 1999),

pedagoga 1. uzdevums:
Tikt skaidrībā pašam par sevi
Kāds ir mans dzīves uzdevums, mana dzīves jēga, misija? Vai esmu savā vietā?
Kā mani darbi saskan ar vārdiem (ar domām)?
Kā mainīt sevi, ja ir kas maināms?

Palīdzēt bērniem atrast dzīves jēgu pašaktualizācijai
To var veikt:
Pētot indivīdu – vērojot, fiksējot, analizējot dotumus, īpatnības, patiku-nepatiku, motivētību u.c.;
Palīdzot bērnam pievērsties viņa iekšējai pasaulei (iegremdējoties zem. apziņas līmeņos) - pašizpēte, neverbālās nodarbības, intuīcijas attīstīšana u.c.;
Attīstot darba tikumu.

Darbības piemēri neverbālām nodarbībām un prātošanai:
Sēdēšana, darba darīšana, pastaiga dabā, tās vērošana, klausīšanās un tamlīdzīgi klusumā;
Darbošanās mākslās, muzicēšana, dziedāšana, rotaļa, deja utt.;
Mākslas darbu aplūkošana (bilžu grāmatu), mūzikas klausīšanās utt.;
Meditācija – koncentrēšanās, vizualizācija;
Prātošanā: eksistenciālu jautājumu risināšana (esejas par sevi, pamatvērtībām, saikni ar citiem, vidi un tamlīdzīgi; atbilžu meklēšana uz jautājumiem: kā man vajadzētu dzīvot, vai dzīvei ir jēga, kādēļ pastāv lietas ap mums un tamlīdzīgi; diskusijas; Dzīves stāstu studijas; dillemu (pretrunu) risināšana.
u.c.

Nostiprināt un attīstīt nepieciešamās īpašības indivīda pašaktualizācijai ( pēc Sternberga (2003) ir nepieciešamas trīs lietas: spēcīgs un attīstīts intelekts (1), jaunrades spējas (2) un gudrība (3) .
intelekts (1) kā
spēja sasniegt savus dzīves mērķi,
spēja apzināties un izmantot savas īpašības, dotumus,
spēja veidot (atrast, pielāgot) pašrealizācijai atbilstošu vidi;
spēja kombinēt analītiskās, radošās un praktiskās iemaņas.
jaunrade (2)
Spēja ģenerēt idejas, spēju analizēt idejas un spēju praktiski realizēt. gudrība (3)
cenšanos kopīgam labumam

pedagoga 4. uzdevums: audzināt būt:
gatavam dzīvot dzīvi atbilstoši savai iekšējai motivācijai, kas rosināta dzīves mērķī (jēgā);
gatavam mīlēt to, ko dara;
gatavam ticēt sev – jāattīsta iekšējs spēks, lai pārvarētu šķēršļus;
gatavam pieļaut neskaidrības;
gatavam „aizkavētam iepriecinājumam”
gatavam neieslīgt kārdinājumos atiet, nedarīt - būt neatlaidīgam;
gatavam būt drosmīgam;
gatavam riskēt un uzņemties atbildību…

Skolas uzdevums
Darboties kā vienam veselumam – ne tikai sadarbība visos līmeņos, bet kopā dzīvi dzīvojot
Būt sociālo attiecību skolai;
Būt vietai, kurā caur sadzīvi, kalpošanu, darbu, katrs meklē sevi un attīsta augstāk minēto īpašību kopumu;
Būt kopienai.

Brīvība Atbildība
Brīvība ir saistāma ar Visa Veseluma apziņu , ar Sadarbību visos līmeņos un aspektos.
«Brīvība ir nepieciešams nosacījums dabīgai psihiskās enerģijas aktivitātei,…» (Gorelikova , 2006, 129.lpp.)
Izrietošie (šim brīdim aktuālie) uzdevumi:
nelietojot vardarbīgus līdzekļus meklēt līdzsvaru starp sabiedrības un indivīda interesēm;
atbrīvoties no formālisma;
atbrīvot skolotāju;

Praktiskā daļā – Tautskola
Privāta mācībiestāde, pamatskola – dibinātājs biedrība Tautskola 99 Baltie zirgi;
Struktūrvienības:
Drustus tautskola;
Ikšķiles Brīvā skola
Darba pieredze – 17 gadi;
Bērnu skaits – 37;
Skolotāji – 11;
Meistari darbnīcās – 4;
Darba stils – pašregulējošs;
Pedagoģija - humānā

Pašregulācija
Laika limita noņemšana:
mācību stundai (plūstoša pāreja no viena veida nodarbībām uz citām, dotās situācijas nosacīta);
programmas apgūšanai (programmas apgūšanas ātrums atkarīgs no skolēna motivētības, dotumiem un nav stingri noteiktas laika robežas);
ieskaišu sistēma
Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā darba stils (2)

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Ieskaišu sistēma (3)
Skolas ieskaišu sistēma
… mācību process tiek organizēts pēc ieskaišu sistēmas principa. Ieskaite ir apkopojošs rakstisks, mutisks vai cita veida pārbaudes darbs par attiecīgo tēmu vai tēmu kopumu;
Ieskaišu skaitu semestrī nosaka priekšmeta skolotājs;
Ieskaišu vērtējums kalpo par pamatu semestra atzīmes izlikšanai, savukārt semestra atzīmes – gada atzīmes izlikšanai…. ;
Nenokārtota ieskaite nav pamats skolēna nepārcelšanai nākošā klasē. Iepriekšējā klase tiek skaitīta par pabeigtu tikai pēc visu iepriekšējā klasē nepieciešamo ieskaišu saņemšanas;
Ieskaišu grāmatiņa ir oficiāls dokuments, kas apliecina skolēna pamatizglītības programmas apguves gaitu…
…… ...

..................................................................................
izglītības iestādes nosaukums

skolnie......
......................................................
Vārds, uzvārds
4.- 6. klases

IESKAIŠU - ATZĪMJU
GRĀMATIŅA
Grāmatiņā pavisam ......lpp

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (6) ....................................................................... Izglītības iestādes nosaukums ........................................................................... individuālā darba programma algebrā 7.klasē Vārds, uzvārds 1.temats. 6.kl. programmas atkārtošana (20 stundas) plānotie izpildes datumi........................................................... reālais izpildes datums................................................................. Apgūstamais Apgūstamās prasmes un praktiskais lietojums pašvērtējums Skolotāja vērtējums
Parastās daļas un decimāldaļas.
… .
Prot:
saskaitīt, atņemt, reizināt dalīt
un kāpināt naturālā pakāpē racionālus skaitļus;
aprēķināt dotajam skaitlim apgriezto skaitli;
atrasta pretējo skaitli;
……
Izprot:
proporcijas lietojumu teksta uzdevumu risināšanā.

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā vērtēšana (7)
atzīmju sistēma - totalitārisms (R.Hahele, 2006);
skolēna pašvērtējums - iedarbīgākais virzītājspēks mācībās ( E.Krastiņa un A.Pipere, (2004);
svarīga pašrefleksija (I.Beļickis, 2000).
Bezatzīmju sistēma
Nav bezvērtējums (R.Hahele, 2006);
Mērķis: nepieļaut skolēnu salīdzināšanu (nedalīt skolēnus spējīgākos mazāk spējīgos) skolēns pats salīdzina savus sasniegumus laika gaitā;

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā kopdarbs (8)
Jaukta vecuma grupas (saimes) no 1. - 9.kl. vai 1. – 4.kl., 5.- 9.kl.;
Individualizēts darbs – katrs strādā ar savu programmu;
Darbs pāros;
Pašmācīšanās;
Pašvērtēšana;
Pašorganizēšanās
Sadarbība (skolotāja palīga loma);

Praktiskā daļā – matemātika stunda tautskolā Darbvietu izkārtojums (9)
Aplī
komunikācijai labvēlīgus apstākļus;
visi atrodas vienādās telpiskas pozīcijas;
līdztiesību;
tiešu acu kontaktu;
noņem barjeras;
labi viens otru redzam, dzirdam;
ergonomiskums.

Praktiskās daļas īpašie elementi klasē matemātikas dienās, kuru mērķis ir palīdzēt atrast katram savu būtību, atrast Dieva dāvanas:
dziesma;
klusēšana;
koncentrēšanās uz iekšējiem procesiem;
Domāšana:
sevis apjēgsme - dzīves koks (augsne, saknes …. ziedi, augļi);
dzīves «lielo lietu» apcerēšana;
nakts sapņu pieraksti;
pozitīvās un negatīvās noskaņas izraisītāju konstatēšana;
savu stipro un vājo pušu apzināšana;
sava dzīves sapņa apcerēšana utt.
Darbs mākslās (pārmaiņus matemātikas priekšmeta apgūšanas laiki mijas ar darbu mākslas darbnīcās).

Dzīves koks
Augsne – kultūras, sociālā, ekonomiska, dabas vide (ģimene, sēta, ciems, dzimtene utt.);
Saknes – mans dzīves pamatlietu redzējums (Dieva esamība, dzīvība un nāve, ļaunums – labestība, brīvība utt.);
Stumbrs – mana cilvēka koncepcija (kas ir cilvēks? Labs, ļauns utt.);
Zari – manas vērtības (paskaidrot kāpēc, kas man ir vērtība);
Ziedi – manas emocijas (vēlamas, nevēlamas);
Augļi – mani darbi, mana rīcība.

Literatūra
Beļickis Inārs (2000) Vērtīborientētā mācību stunda. – R.: RaKa. 2000.
Hahele Rudīte (2006) Pašnovērtējums mācību procesā. – R.: RaKa.
Krastiņa E., Pipere A. (2004) Mācību sasniegumu pašvērtēšana. – R.:Raka (2004).
Neville B . (1999). Towards integrality: Gebserian Reflections on Education and Consciousness. Encounter: Education for Meaning and Social Justice, 12 (2), 4-20.
Maslow A. H . (1968). Toward a Psychology of Being. Litton Education Publishing.
STERNBERG R . J. (2003) WICS as a Model of Giftedness High Ability Studies, Vol. 14, No. 2, Carfax Publishing, December 2003 .
Амонашвили Ш.А . (2004) Почему не прожить нам жизнь героями духа. // Педагогический вестник Три ключа 8/2004. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.
Биневская, С., А . (2008) Воспитание ценностных качеств личности через содержание учебного материала на уроках математики. perspectiva . omsk . edu . ru / mat / binevskaja - ped -08. doc ;
Деревякина, Н., Ю. (2005) Методическая система дифференциации обучения математике с учетом особенностей темперамента школьников подросткового возраста : Дис. ... канд. пед. наук : 13.00.02 Волгоград, 2005 218 с. РГБ ОД, 61:06-13/357;
Сиротюк, А.,Л. (2005) Природосообразность обучения: дифференцированный или холистический подходы? //Народное образование. №1. 2005. С.117-124.
Симметрия , П . (2005) Эстетический потенциал уроков математики http://209.85.135.132/search?q=cache:qbsMWdWCx2gJ:sputnik.master-telecom.ru/
Гореликова M.B . (200 6 ) Школьное образование как перспективная основа пути духовново развитияю // Педагогический вестник Три ключа, 9/2005 – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.
Mитрофанова C.B. (2006) Индивидуальное обучение. // Педагогический вестник Три ключа, 10/2006. – Москва: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.
Князева Е. (2010) НАУЧИСЬ УЧИТЬСЯ. http://spkurdyumov.narod.ru/knyazevalena33.htm ;

Diskusija
Kas ir brīvība?

Līdzdalību konferencē atbalstīja ESF projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” (vienošanās Nr. 2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015) Paldies par uzmanību!

http://www.drustutautskola.lv	1201
http://drustutautskola.lv	181
http://drustutautskola.lv.	1
http://www.drustutautskola.lv.	1

Vērtībveidojoša vide smiltene 2010

by Konstantins Kiuka on Mar 03, 2011

Accessibility

Tags

Upload Details

Usage Rights

4 Embeds 1,384

Statistics

Vērtībveidojoša vide smiltene 2010 — Presentation Transcript