Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas? Ojārs Rode

Idejas, kas būtu jādara, lai visi bērni mācītos
Jāpalielina skolotāju kvalifikācija (profesi onālisms);
Jāpaaugstina skolotāja prestižs;
Jāievieš modernas tehnoloģijas;
Savstarpēji jā integrē mācī bu priekšmetus;
Humanitarizējot mācības;
Dabiskojot mācības;
Liekot strādāt abām smadzeņu puslodēm;
Ievērot dzimum u atšķirības;
Ievērot indivī da temperamentu;
Attīstīt cilvēkā līdz šim neizmantotās psihiskās spējas;
Paaugstināt prasības, disciplīnu;
Individualizējot apmācības;
Garīgums izglītības (nacionālā kultūra, latviskā dzīves ziņa);
Iesaistot vecākus audzināšanā, izglītošanā.

LATVIJAS NACION Ā L Ā S SKOLOT Ā JU SAVIEN Ī BAS PAMATNOST Ā DNES IZGL Ī T Ī BAS SIST Ē MAS SAK Ā RTO Š ANAI (E. Kramiņš)
profesion ā li piem ē roties main ī gajai pasaulei
atgriezties pie Latvijas br ī vvalsts un citu Eiropas valstu pieredzes - ne pretnostat ī t izgl ī t ī bu kult ū rai
atjaunot valsts atbild ī bu izgl ī t ī bas att ī st ī bas programmas izstr ā d āš an ā, m ē rka sasnieg š anai un uzdevumu veik š anai.
atgriezties pie klasisk ā s izgl ī t ī bas
Pedagoga darba vērtējums piecos kvalitātes novērtēšanas līmeņos
Samazin ā t IZM kontroles mehanismu
Pan ā kt, lai valsts p ā rvaldes strukturvien ī bas nevis administr ē tu, bet l ī dzdarbotos

Latvisko vērtību sistēma izglītībā 21.gs. ( SANDIS REINVALDS )
Izglītība jābalsta uz kristīgo un nacionālo vērtību sistēmām
jāmāca priekšmetus - kristīgā morāle un ētika; Bībeles stundas, Baltās stundas
jāmāca latviska Dzīves vērtību izpratne
skolai jāprognozē mainīgā politiskā konjunktūra
Latviskā izglītība ir arī Mūžizglītība
jāatbalsta pozitīvs nacionālisms; jāceļ nācijas pašapziņa

„ LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ 2030.GADAM” ( Roberts Ķīlis)
lielākie izaicinājumi ir tolerances, sadarbības, inovatīvas izglītības un darba tirgus prasībām piemērota darbaspēka jautājumi
ka vislabāk ekonomikai piešķirt ilgtspēju, bet ilgtspējai – konkurētspēju
integrētu augsto radošo profesiju prestižu sabiedrībā ar izglītības sistēmu, attīstot vispārēju radošumu sabiedrībā
visas vecuma grupas būtu jāpārfokusē uz radošuma veicināšanu, kas saistīts arī ar komandas darbu un starpdisciplinaritāti
etnocentriskuma pārliecības un prakses traucē attīstībai

Latvijas ilgtspējiīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam (Ķīļa Saeimā iesniegtā )
obligāta visu pamata mācību priekšmetu apguve visās vidusskolās,
vecākiem ir jādod lielākas iespējas izvēlēties izglītības iestādi
uzsvaru uz teoretiskajām zināšanām, jānomaina ar pragmatiskāku pieeju
sākumskola izglītībai jābūt vērstai uz bērna saskarsmes prasmju, individualitātes un zinātkāres attīstību.
integrējot mācību procesa tālmācības elementus
jāveido m azo lauku pamatskolu saglab ā šanas programma
jāsagatavo jaunieti kā darba ņēmēji, bet ari jāorientē viņu uz uz ņē m ē ja karjeras veido š anas iesp ē j ā m
Vispārējās izglītības sistēmai ikvienā skolēnā ir jāattīsta radoša personība, kultūras un mākslas izpratne, spēja mācīties un darboties komandā
nepieciešama skolu un bibliotēku digitalizācija.

Nacionālais forums „Atspēriens. Latvija 2030” B.Rivža, T.Volkova, R.Kaša, I.Mikiško un citi
radošā pieeja un radošās prasmes ir jāakcentē izglītībā pēc iespējas agrākā izglītības stadijā, mācot radošu domāšanu
jārealizē cilvēku izglītošana atbilstoši esošajām darba tirgus prasībām
nepieciešama starptautiskā sadarbība un starpdisciplinārā pieeja izglītības attīstībā
jārod iespēja veidot jaunus, radošus un kompetentus, cilvēkresursus
jāpanāk, lai nākotnē bērni spētu veiksmīgi iesaistīties sabiedrībā un globālajā ekonomikā
nav jāaizmirst, ka sabiedrībā ir vajadzīgi arī cilvēki, kas dara rutīnas darbus
jāpanāk racionālu cilvēkkapitāla izmantošanu darba tirgū
jāiemāca vecākiem, kā audzināt radošumu savos bērnos

Dūles projekta «21. gadsimta intelekts» uzdevumi
Apmācību metodēs balansēt abu smadzeņu pusložu darbības attīstību
Izmantot praksē pārbaudītas efektīvas metodes, ko izmanto bizness, reaģējot uz pārmaiņām ekonomikā
Izmantot motivāciju metodes, kas ļauj bērnam nevis ienīst skolu, bet gribēt mācīties
Informēt sabiedrību par labāku apmācību, kas dod prasmes, lai strādātu mainīgajā biznesa vidē.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijas projekts B Ē RNIEM DRAUDZ ī GA SKOLA
Bērnu vajadzībām un interesēm piemērotas telpas un inventārs, labvelīga, atbalstoša un uz savstarpējo sapratni balstīta gaisotne
Skolotājs ir profe sionāls, saprotošs, atbalstošs, aktīvs un radošs
Skolēns jūtas piede rīgs skolai un drošs, iztur ā s ar cie ņ u pret skol ē niem, skolotāji em un interesi, atbildību pret macībām
M ā c ī bu process ir veid ots radoši, ievērojot skolēnu in dividuālās īpatnības, t ā rezult ā t ā t iek a tt ī st ī ta b ē rnu dom ā šana , prasmes un iemaņas un veicināta interese izzināt
Skola radījusi sadarbības mehānismu starp skolēniem, skolotājiem, administrāciju un vec ā kiem, sadarb ī bas sh ē mu ar citam institucij ā m, jo ī paši, saskaroties ar b ē rna apdraudējumu.

Cilvēka orientācijas (pēc E.Forma)
neproduktīvā
cilvēks domā, ka visu labumu avots atrodas ārējā pasaulē
jūtas kā prece - cik sekmīgi cilvēks sevi pārdos tirgū
vienlīdzība ir sinonīms „neatšķirībai”.. kad tiek ignorēta cilvēka individualitāte
Domāšanai svarīgs reakcijas ātrums, situācijas pārvaldīšanas ātrums
patstāvīgumam nav šādā orientācijā jēgas, jēga ir mainībā
cilvēks pārdod sevi tirgū caur spēju spēlēt attiecīgas lomas
cilvēks pats nemaz nav ieinteresēts būt patiesīgs un rīkoties taisnīgi…
produktīvā
visu labumu avots meklējams pašā cilvēkā
cilvēks sevi izjūt kā kaut kādu savu spēku iemiesojumu
svarīga ir savu potenciālo spēju un spēku realizācija
cilvēks ar izpratnes spēku ir spējīgs iegremdēties parādības dziļumā, saprast tā būtību
ar mīlestības spēku, tas ir spējīgs pārvarēt barjeras
ar iztēles spēku, tas ir spējīgs iztēloties kaut ko vēl neeksistējošu, plānot un realizēt iecerēto
augstākās pakāpes kritērijs mākai dzīvot ir augstākās pakāpes tikumība

ētika
Autoratīvā
vara nosaka, kas ir labs cilvēkam
likumi un normas nosaka uzvedību.
Paklau sība ir galvenā tiku mība – nepakļaušanās – grēks
tikumība nozīmē pašnoliegsmi un paklausību
individualitātes nomākšanu un tās nepilnīgu realizāciju
humānā
Cilvēka mērķis – būt pašam
tikumisko normu avot s meklējams cilvēka da bā
cilvēks p ats ir lik umde vējs un normu izpild ītājs
labais ir tas, kas ir labs cilvēkam

laime
Autoritārajā paradigmā (pseido laime)
kalpošanas pienākums
nauda, prestižs un vara
ilūzijā, ka cilvēks darbojas savās personīgās interesēs
Humānajā paradigmā
laimi rod tikai saistībā ar citiem cilvēkiem;
savas būtības realizācija
laime ir cilvēka dzīves mērķis
pašam sevis izpratne
rodas paša produktīvas piepūles rezultātā
vienotība ar pasauli, saglabājot tajā pat laika sava pašas personības veselumu

sirdsapziņa
autoritārā
tā ir internalizētas ārējas autoritātes balss
sabiedriskās domas formēta - ārējās autoritātes likumi un sankcijas kļūst par indivīda daļu
«Sirdsapziņa» ir daudz efektīvāks uzvedības regulātors, nekā bailes no ārējām autoritātēm, jo nevar aizbēgt no internalizētās autoritātes, kura kļuvusi par indivīda Es daļu.
humānā
tā ir mūsu pašu balss neatkarīga no ārējām sankcijām un uzslavām
tā ir mūsu personības veseluma reakcija
iekšējās akceptēšanas vai neakceptēšanas jūtas
paša labuma un veseluma, pilnības, patstāvības un tikumiskas veselības izteiksme
Lai dzirdētu savu sirdsbalsi, mums ir jāiemācās klausīties sevi

Mēs esam ganāmpulks, kurš tic, ka ceļš pa kuru ejam, noteikti novedīs mūs pie vēlamā mērķa, jo mēs redzam, ka arī citi iet pa to pašu ceļu. Mēs ejam pa baigu tumsu, bet ejam drošsirdīgi, jo dzirdam, ka arī citi uzsvilpo kopā ar mums. (E.Froms)

Alternatīvo skolu dibināšanas nepieciemību nosaka:
sabiedrības smagnējais inertums liedz pietiekami strauji pielāgoties jaunām situācijām
liela daļa sabiedrības nebūt nav gatava pieņemt ko jaunu, neatbilstošu iedibinātām, pārbaudītām tradīcijām
cilvēku dažādība
ideju daudzveidība
nepieciešamas dzīvas laboratorijas jaunā aprobēšanai
lai cerīgi varētu lūkoties Latvijas nākotnē

grūtības dibinot alternatīvas izglītības skolu
Normatīvo aktu, likumu spēks nosaka nelabvēlīgus spēles noteikumus
Cilvēku dažādie apziņas līmeņi
Komandas kopveselums
Zināšanu un iemaņu trūkums
Finansiāla un saimnieciska rakstura problēmas

Vibera apziņas memi
holistiskais - visu apziņas līmeņu harmoniska saplūšana veselumā
integrējošais – atzīst nepieciešamību integrēties savā starpā un ar dabisko vidi.
jūtīgā indivīda - iejūtība visās svērās gan savā starpā, gan attiecībās ar dabu
zinātnisko sasniegumu - prāta, visu varoša būtne
mītiskās kārtības - caur autoritātēm meklē dzīves jēgu mūžīgajā, nemirstīgajā
varas dievu – saistīts ar spēka izpausmi
maģiskā animisma - aptverta tuva, eksistencei svarīga vides daļa
arhaisko instinktu - eksistenciālās izdzīvošanas līmenis

Apziņas līmeņi (pēc Vilbera)

Gordons Draidens, Džanete Vosa grāmata NEIEROBEŽOTS Jaunais mācību apvērsums un septiņas atslēgas tā veicināšanai

Bibliography
Krišnamurti. (2009). Dzīves jēgu meklējot. Rīga: Zvaigzne ABC.
Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. Rīga: Jumava.
Йогананда, Ш. П. (1997). Семь ступеней самореализации. Москва: Золотой Век.
Фромм, Э. (Erich Fromm) (2010). Человек для самого себя. Москва: АСТ.
Дж. Гатто (JohnTaylorGatto) (2006) Фабрика марионеток. Москва: Генезис
Ж. Ледлофф ( JeanLiedloff) (2010) Как вырастить ребенка счастливым .Москва: Генезис

Paldies par uzmanību!

http://www.drustutautskola.lv	1192
http://drustutautskola.lv	180
http://drustutautskola.lv.	1
http://www.drustutautskola.lv.	1
http://translate.googleusercontent.com	1

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas

by Konstantins Kiuka on Mar 03, 2011

Accessibility

Categories

Tags

Upload Details

Usage Rights

5 Embeds 1,375

Statistics

Kāpēc nepieciešamas alternatīvas izglītības skolas — Presentation Transcript