• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Nodokļu politika Latvijā
 

Nodokļu politika Latvijā

on

  • 1,026 views

Nodokļu politika Latvijā un tās attīstības

Nodokļu politika Latvijā un tās attīstības
virzieni. Zvērināta advokāta Jāņa Zelmeņa prezentācija Latvijas Uzņēmēju biedrības konferencē 2010.gada 16.septembrī.

Statistics

Views

Total Views
1,026
Views on SlideShare
1,026
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
8
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Nodokļu politika Latvijā Nodokļu politika Latvijā Presentation Transcript

    • NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Latvijas UzĦēmēju Biedrība LUB konference Jānis Zelmenis Zvērināts advokāts 2010. gada 16. septembris
    • Saturs 1. NodokĜi - fiskālās funkcijas instruments: • Salīdzinošā analīze par nodokĜu ieĦēmumiem Latvijā, Baltijā: - tiešie nodokĜi; - netiešie nodokĜi. • Vispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizēšanā. 2. NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai: • Eksportu veicinošie nodokĜu aspekti; • Ēnu ekonomikas novēršana; • Atlaides / atvieglojumi / stimuli; • Neizmantotās iespējas. 3. NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments: • Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona; • Progresīvās IIN likmes ieviešana; • Sociālo pabalstu nosacījumu sakārtošana; • PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu. 4. Diskusijas LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 2
    • NodokĜi – fiskālās funkcijas instruments Baltijas valstu nodokĜu ieĦēmumi 2009 LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 3
    • Baltijas valstu nodokĜu ienākumi 1. pusgadā* * Milj. EUR LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 4
    • NodokĜi ienākumi Latvijā (1. pusgadā)* * Milj. EUR LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 5
    • NodokĜi ienākumi Igaunijā (1. pusgadā)* * Milj. EUR LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 6
    • NodokĜi ienākumi Lietuvā (1. pusgadā)* * Milj. EUR LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 7
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Tiešie nodokĜi UIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos strauji samazinās uzĦēmumu peĜĦa, attiecīgi arī UIN ieĦēmumi budžetā. Būtu pārskatāma UIN atvieglojumu lietderība. IIN - ekonomikas lejupslīdes apstākĜos samazinās atalgojuma apmērs, palielinās bezdarbs, palielinās aplokšĦu algas, attiecīgi samazinās ieĦēmumi arī budžetā. Latvijas IIN slogs nav lielākais starp ES valstīm, tomēr Ħemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, šī nodokĜa sloga tālāka paaugstināšana nebūtu lietderīga. Tas izraisītu darbaspēka sadārdzināšanos un vēl vairāk veicinātu ēnu ekonomikas attīstību. NĪN – lai gan veiktas būtiskas izmaiĦas, tā slogs nav pārāk liels, jo īpaši uz dzīvojamām platībām. Turklāt fiskālā ietekme no šī nodokĜa nav īpaši liela. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 8
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Netiešie nodokĜi PVN – ietekmē patēriĦa cenas un arī patēriĦu apjomu. PVN likmes šobrīd ir vienas no augstākajām ES. Lai gan 2009.gadā tās tika paaugstinātas par 3 procentpunktiem, tas pilnība nespēja kompensēt nodokĜa ienākumu kritumu, kas saistīts ar iekšējā pieprasījuma samazināšanos. Akcīzes nodoklis - akcīzes nodokĜa politika galvenokārt tika īstenota akcīzes nodokĜa likmju saskaĦošanai ar ES prasībām. Akcīzes likmju palielināšana sekmēja stabili augstu akcīzes nodokĜa ieĦēmumu pieauguma tempu 2008.gadā, tomēr akcīzes likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ietekmēja preču realizācijas apjoma straujo kritumu, salīdzinot ar 2008.gada rādītājiem, kā rezultātā akcīzes nodokĜa ieĦēmumi samazinājās. DaĜēji akcīzes preču realizācijas kritums ir izskaidrojams arī ar nelegālo akcīzes preču tirdzniecību. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 9
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Pievienotās vērtības nodoklis Baltijas valstīs Standarta likme Samazinātā likme 10% Latvija 21% medikamenti, medicīnas iekārtas, daiĜliteratūra, mācību literatūra u.c. 9% Lietuva 21% apkure, siltais ūdens līdz 31.08.2010. 9% Igaunija 20% grāmatas, masu informācijas līdzekĜi, viesnīcu pakalpojumi, medikamenti, medicīnas iekārtas u.c. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 10
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments UzĦēmumu ienākuma nodoklis Baltijas valstīs Standarta likme Samazinātā likme Zaudējumu pārnešana Latvija 15% - 8 gadi 5% Lietuva 15% Neierobežoti mazie un vidējie uzĦēmumi Igaunija 21/79 (26,6%) - Neierobežoti LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 11
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Darba algas nodokĜi Baltijas valstīs Darba Ħēmēja Iedzīvotāju ienākuma Darba devēja VSAOI* VSAOI* nodoklis Latvija 9% 24.09% 26% Lietuva 9% 30.98% - 31.70% 15% Igaunija 2.8% 33% 21% LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 12
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Darba algas nodokĜi Baltijas valstīs Algas nodokĜu salīdzinājums un algas apmērs 2010.gadā (no bruto uz neto) Bruto alga EUR 10 000 gadā Neapliek. Neto alga VSAOI VSAOI IIN likme minimums IIN summa (darbinieks) summa (EUR) (gadā) 598 Latvija 26% 9% 900 2211 6889 (LVL 420 gadā) 194 Lietuva 15% 9% (LTL 470 – 900 1336 7764 0.2*(mēnešalga – LTL 800)) 1725 Igaunija 21% 2.8% (EEK 27 000 280 1679 8041 gadā) LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 13
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Nekustamā īpašuma nodoklis Baltijā Objekts NodokĜa likme - Zeme, saimnieciskajā -1.5% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par darbībā izmantojamās katru objektu. ēkas, inženierbūves Latvija - Neapstrādāta -3% no kadastrālās vērtības un minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru lauksaimniecības zeme objektu. - Dzīvojamās mājas un -0.1-0.3% no kadastrālās vērtības par dzīvojamām mājām un dzīvokĜiem un dzīvokĜi minimālais nodokĜa maksājums LVL 5 par katru objektu. - Zeme -Zeme: 1,5% no zemes vērtības, kuru nosaka valdība. Lietuva - Saimnieciskajā - Ēkas: 0,3%-1% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā darbībā izmantojamās teritorijā. Pašvaldībai ir tiesības noteikt samazinātu likmi vai atbrīvojumu no ēkas nodokĜa. 0.1%-2.5% no tirgus vērtības, nosaka pašvaldība savā administratīvajā Igaunija -Zeme teritorijā. Zemei, uz kuras ir ierobežota saimnieciskā darbība, ar valdības lēmumu var tikt piemērots likmes samazinājums par 25%, 50% vai 75%. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 14
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla Baltijas valstīs Procentu Ienākums no Ienākums no dzīvības Standarta ienākums ieguldījumiem Dividendes apdrošināšanas (ar likme (tajā skaitā privātajos pensiju līdzekĜu uzkrāšanu) depozītu %) fondos Latvija 26% 10% 10% 10% 10% 15% / 0% (ja līgums ar pensiju fondu ir vismaz 5g; 15% / 0% (ja ievēroti Lietuva 15% 20% 0%* / 15% izmaksa notiek pēc vismaz vairāki nosacījumi) pēc 5g.kad saĦēmējs ir pensijas vecumā) 21%/ 10% (no ES vai EFTA Igaunija 21% 0% 0%** / 21% valstīs reăistrētiem pensiju 21% fondiem) *- procentiem no vērtspapīriem; kredītiestāžu depozītu procentiem; procentiem par aizdevumiem, kas atmaksāti ne ātrāk kā pēc 366 dienām. ** - procentiem, kas saĦemti no ES vai EFTA valstīs reăistrētām kredītiestādēm vai no ārvalstu kredītiestāžu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas reăistrētas ES vai EFTA valstīs. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 15
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Iedzīvotāju ienākuma nodoklis kapitāla pieaugumam Baltijas valstīs IIN likme ienākumam IIN likme ienākumam Standarta IIN likme ienākumam no no nekustamā īpašuma no vērtspapīru likme kapitāldaĜu pārdošanas pārdošanas pārdošanas 15% 15% (izĦemot no NĪ, kas īpašumā Latvija 26% 60 mēnešus un 12 mēnešus 15% (izĦemot ienākumu no ES līdz atsavināšanai ir un EFTA valstu un deklarētā dzīvesvieta) pašvaldību parādzīmēm) 15% 15% 15% (izĦemot, kas īpašumā ilgāk (izĦemot, kas īpašumā ilgāk (izĦemot mājokĜa pārdošanu par 366 dienām un personai par 366 dienām un personai Lietuva 15% un NĪ pārdošanu, kas ir piederējuši ne vairāk kā ir piederējuši ne vairāk kā īpašumā vismaz 3g. un NĪ 10% no attiecīgā uzĦēmuma 10% no attiecīgā uzĦēmuma pārdošana nav personas kapitāla 3g.periodā pirms kapitāla 3g.periodā pirms saimnieciskā darbība) kapitāldaĜu atsavināšanas vērtspapīru atsavināšanas gada beigām) gada beigām) 21% 21% (izĦemot mājokĜa (izĦemot ienākumu no Igaunija 21% pārdošanu, kas ir pastāvīgā kapitāla daĜu apmaiĦas 21% dzīvesvieta, un vasarnīcu kompāniju reorganizācijas, pārdošanu, kas īpašumā apvienošanās vai sadalīšanās ilgāk nekā 2g.) rezultātā) LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 16
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Jaunu nodevu ieviešana – pašvaldību budžeta ieĦēmumu palielināšana: Iespējamās nodevas, balstoties uz citu valstu pieredzi: Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs; Diskotēku un naktsklubu nodeva; Laimētavu nodeva; Kredītiestāžu nodeva; Bankomātu nodeva; Taksometru nodeva; Nodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu; + Nodeva par Rīgas / Latvijas pilsētu vārda izmantošanu preču zīmē. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 17
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Nodeva par reklāmas bukletu izplatīšanu pastkastītēs ES pilsētās EUR 5 Brisele par 100 bukletiem * Pilsētas Likme EUR 0,9 Antverpene par 100 bukletiem * Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās Likme LVL 0,35 par 100 bukletiem LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 18
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Diskotēku un naktsklubu nodeva ES pilsētās EUR 0,35 Brisele no ieejas biĜetes cenas EUR 500 – 1’980 ceturksnī Antverpene par klubu* Pilsētas Likme *atkarībā no kluba atrašanās vietas 15% Vīne no ieejas biĜetes cenas 10% Luksemburga no ieejas biĜetes cenas Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās 10% LVL 2500 gadā Likme vai no ieejas biĜetes cenas par klubu* LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 19
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Jaunu nodevu ieviešana – laimētavu nodeva EUR 5’500 – 16’500 gadā Londona par laimētavu* *atkarībā no laimētavas lieluma Likme EUR 100 gadā Pilsētas Luksemburga par vienu spēĜu automātu EUR 100 mēnesī par vienu Vīne spēĜu automātu; EUR 1’400 mēnesī par vienu spēĜu galdu Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās LVL 50 gadā LVL 2’500 gadā Likme vai par vienu spēĜu automātu par laimētavu* * Rīgā ir apmēram 350 laimētavas; iespējamā atdeve piemērojot maksu par laimētavu: LVL 875’000 gadā. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 20
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Kredītiestāžu nodeva ĥujorkā Pilsēta ĥujorka Sabiedrības, kurām saskaĦā ar ĥujorkas likumiem, ir tiesības nodarboties ar Nodevas maksātāji kredītiestāžu darbību, ieskaitot komercbankas un krājbankas, krājaizdevu sabiedrības, ārvalstu kredītiestāžu filiāles un trasta kompānijas. Maksājamā nodevas summa* ir lielākā no summām, ko iegūst saskaĦā ar zemāk minētajām aprēėina metodēm: 1) 9% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu; vai 2) (a) Ja ASV sabiedrība: 0,001 USD par katru apliekamā ienākuma dolāru, kas Likme attiecināms uz ĥujorkas pilsētu; (b) Ja ārvalstu sabiedrība: 0,0026 USD par katru parakstītā pamatkapitāla dolāru (ja akcijām nav nominālvērtības, Ħem vērā tirgus vērtību, bet ne mazāk kā 5 USD par akciju); (c) Ja nav parakstītā pamatkapitāla: 0,0026 USD no summas, par kuru nodokĜu maksātāja vidējā aktīvu summa pārsniedz tā vidējo saistību summu, kas attiecināma uz ĥujorkas pilsētu; vai 3) 3% no apliekamā ienākuma, kas attiecināms uz ĥujorkas pilsētu un nav samazināts par dažādiem nodokĜu atvieglojumiem; vai 4) Minimālais nodevas maksājums: 125 USD. * Nodeva tiek maksāta vienu reizi gadā. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 21
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Bankomātu nodeva ES pilsētās EUR 100 gadā Pilsēta Brisele Likme par bankomātu Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās LVL 50 gadā Likme par bankomātu* * Rīgā ir apmēram 600 bankomātu; iespējamā atdeve piemērojot maksu par bankomātu: LVL 30’000 gadā. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 22
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Taksometru nodevas piemēri pasaulē EUR 250 – 430 gadā Antverpene par taksometru* *atkarībā no taksometra stāvvietas EUR 500 gadā Pilsētas Luksemburga Likme par taksometru EUR 0,35 par braucienu ĥujorka ar taksometru Iespējamā piemērošana Rīgā LVL 250 gadā Likme par taksometru LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 23
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Nodeva par ēkām, kuru izskats bojā pilsētas ainavu ES pilsētās EUR 500 gadā Brisele par ēku Pilsēta Likme EUR 148 x stāvu skaits Antverpene (gadā)* *minimālais maksājums: EUR 740 gadā Iespējamā piemērošana Rīgā/ Latvijas pilsētās LVL 100 x stāvu skaits Likme (gadā) LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 24
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Nodeva par Rīgas/ Latvijas pilsētas vārda izmantošanu preču zīmē Iespējamā piemērošana Rīgā / Latvijas pilsētās LVL 1000 gadā Likme par preču zīmi Lai varētu piemērot šo nodevu, ir nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 25
    • NodokĜi – fiskālās politikas instruments Vispārzināmās koncepcijas fiskālās funkcijas realizācijā NodokĜu politikas pamatuzdevumi: Nodrošināt atbilstošus ieĦēmumus valsts budžetā; Veicināt ekonomikas konkurētspēju, palielinot tirgojamo nozaru īpatsvaru, veicinot produktivitāti un inovācijas un uzlabojot uzĦēmējdarbības vidi; Samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 26
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Eksportu veicinošie nodokĜu aspekti: Iespēja ātrāk saĦemt no valsts budžeta pārmaksāto PVN (līdz šim); PVN 0% preču / pakalpojumu pārdošanai ārpus Latvijas; nav tiešo nodokĜus stimulu konkrēti eksporta veicināšanai. Ieteicamās darbības: -ieviest akcīzes nodokĜa atmaksu degvielai dzelzceĜam, kas radītu LR dzelzceĜa pārvadājumu konkurētspēju ar Lietuvu un tādējādi sekmētu kravu tranzītu caur Latviju; - ieviest tieši uz eksportu vērstus stimulus tiešajos nodokĜos (UIN), gan caur pamatlīdzekĜu nolietojumu, gan arī caur atvieglojumiem (piem. atĜaut atskaitīt % pilnā apmērā par aizĦēmumiem, kas saĦemti no trešo valstu nekomerciestādēm un aizĦēmumi ir bijuši nepieciešami eksporta preču ražošanas finansēšanai; samazināt UIN likmi, ja eksports ir virs 90%). LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 27
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Eksportu un biznesu kopumā veicinošie citi aspekti: normatīvo aktu bāzes stabilitāte; normatīvo aktu bāzes prognozējamība; strīdu izskatīšanas efektivitāte; taisnīga, ātra tiesa. NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums: 2008.gads: 12-24 mēneši 1.instances tiesā (67%) 12-18 mēneši apelācijas tiesā (57%) 2009.gads: 12-30 mēneši 1.instances tiesā (49%) 12-18mēneši apelācijas tiesā (59%) Secinājums: NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums 1.instances tiesā ir vidēji 18-24 mēneši, apelācijas tiesā ir vidēji līdz 18 mēnešiem, rezultātā nodokĜu lieta Senātā nonāk pēc aptuveni 36-42 mēnešiem. NodokĜu lietu izskatīšanas ilgums, salīdzinot pa gadiem, nesamazinās. Jāapsver izmaiĦas un iespējamie uzlabojumi nodokĜu strīdu izskatīšanas procesā!!! LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 28
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomika Saprātīgs nodokĜu slogs - instruments ekonomikas stimulēšanai, savukārt neatbilstoša nodokĜu sloga radīšana fiskālās funkcijas ietvaros noved pie ēnu ekonomikas. Parādība tiek apzīmēta ar dažādiem nosaukumiem - “pelēkā ekonomika”, “pārskatos neuztvertā ekonomikas daĜa”, “neformālā ekonomika”, “ēnu ekonomika”. Šie nosaukumi var tikt dažādi interpretēti. “Ēnu ekonomika ir iekšzemes kopprodukts, kas nedeklarēšanas un (vai) nepilnīgas deklarēšanas rezultātā nav uzskaitīts oficiālajā statistikā.” LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 29
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas cēloĦi Ēnu ekonomikas veicinošie faktori ir dalāmi divās grupās: Ekonomiski pamatoti faktori Izpratnes un zināšanu faktori Ietaupījumi. Darbojoties ārpus oficiālās Vainas apziĦas trūkums. Ēnu ekonomika ekonomikas var ietaupīt. sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība. Viegla iespēja iesaistīties. Neierobežoti Nezināšana par samaksāto nodokĜu norēėini ar skaidru naudu, jo tos ir Ĝoti grūti izlietojumu. Sabiedrība uztver nodokĜus kā izsekot. abstraktu naudu, kas tiek tērēta abstraktiem Zems atklāšanas risks. Nelielas iespējas tikt mērėiem un valsts pārvaldes algošanai. pieėertam un mazi sodi veicina iesaistīšanos Zema uzticēšanās valstij un oficiālām ēnu ekonomikā. struktūrām, attiecīgi arī valsts pārvaldes spējai efektīvi un godīgi izlietot nodokĜos samaksāto naudu. TādēĜ ēnu ekonomikas apkarošanai nepieciešami kompleksi, inovatīvi risinājumi, lai mainītu sabiedrības attieksmi pret iesaistīšanos ēnu ekonomikā un radītu motivāciju darboties legāli. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 30
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas sekas Ēnu ekonomika veicina: • nevienlīdzīgu konkurenci; • izkropĜo tirgu; • negatīvi ietekmē nodokĜu iekasēšanu; • pieejamie statistikas dati var sniegt politikas veidotājiem maldīgu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 31
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas salīdzinājums no 1999. līdz 2009. gadam Procentuāli no IKP: Valsts 1999 2005 2009 Vidēji Lietuva 30,0 % 32,6 % 37,0 % 33,2 % Igaunija 36,6 % 39,1 % 40 % 38,6 % Latvija 39,6 % 42,6 % 43 % 41,7 % Šveice 8,0 % 8,7 % 8,3 % 8,3 % Polija 27,4 % 27,9 % 28,2 % 27,8 % LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 32
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas īpatsvars pa nozarēm LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 33
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Ēnu ekonomikas apkarošana Lai novērstu ēnu ekonomiku, nepieciešamas: NodokĜu sloga izmaiĦas; Administratīvo prasību vienkāršošana; Normatīvo aktu piemērošanas efektivitātes palielināšana; Valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 34
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Atlaides / atvieglojumi / stimuli: stimuls peĜĦas ieguldīšanai uzĦēmuma attīstībā: - nodokĜa maksātājs peĜĦu samazina par taksācijas periodā iekšzemes nefinanšu uzĦēmumiem latos izsniegto kredītu gada vidējās svērtās procentu likmes un pirmstaksācijas periodu nesadalītās peĜĦas reizinājumu. stimuls pamatlīdzekĜu nomaiĦai: - Apliekamo ienākumu var samazināt par ienākumu no pamatlīdzekĜa atsavināšanas, ja 12 mēnešu laikā pirms vai pēc atsavināšanas dienas tiek iegādāts funkcionāli līdzīgi izmantojams pamatlīdzeklis. stimuls patentu un preču zīmju reăistrācijai Latvijā: - Pirms to nemateriālo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes izmaksu norakstīšanas, kuru rezultātā pēc 2009.gada 1.janvāra reăistrēta preču zīme vai patents, šo ieguldījumu izveidošanas vai iegādes vērtību palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. stimuls jaunu tehnoloăisko iekārtu iegādei: - Jaunām ražošanas tehnoloăiskām iekārtām, kas iegādātas vai izveidotas no 2009. līdz 2013.gadam, pirms taksācijas perioda nolietojuma summas aprēėināšanas iekārtas iegādes vai izveidošanas vērtību tajā taksācijas periodā, kurā attiecīgā iekārta iegādāta vai izveidota, palielina, reizinot ar koeficientu 1,5. speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas teritorijas. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 35
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai UIN izmaiĦas - Latvijas konkurētspēja ES ietvaros: UIN likmes salīdzinājums ES valstīs: Valsts Latvija Lietuva Igaunija Malta Kipra Lielbritānija Nīderlande UIN 15% 15% 26,6% 5% 10% 21- 29,75% 20 – 25,5% likme (peĜĦas (efektīvā atkarībā no atkarībā no sadales likme) apliekamā apliekamā gadījumā) ienākuma ienākuma apmēra apmēra Nepieciešamās izmaiĦas, lai Latvija kĜūtu pievilcīga no UIN viedokĜa: UIN likmes samazināšana līdz min. līmenim Eiropā, piem. Kipra 10% (opcija 12,5%); Pakāpeniski atcelt UIN maksāšanu avansā; Holdinga režīma ieviešana. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 36
    • NodokĜi kā instruments ekonomikas stimulēšanai Neizmantotās iespējas: Atlaides uzĦēmumiem, kas investē R&D (šobrīd ir ieviests tikai koeficients radīto nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanai); Valsts ražošanas atbalstīšana; Reāla plāna politika izglītība/zinātne un daĜēji ekonomika (ko attīstām, kādu zinātni veicinām, kādus speciālistus vajadzēs; Palielināt atlaižu atvieglojumu apmēru uzĦēmumiem, kuru ieguldījumi ražošanā pārsniedz konkrētu apmēru, piemēram LVL 10milj. (koeficientus pamatlīdzekĜu nolietošanai, UIN likmes apmēru). LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 37
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments Latvijas iedzīvotāju IIN un VSAOI slogs uz citu Eiropas valstu fona Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI Valsts IIN VSAOI BeĜăija 25-50% 13,07% Islande 24,1-33% 4% Slovākija 19% 13,4% Bulgārija 10-15% 12,1% Īrija 20 vai 41% 5 vai Slovēnija 16-41% 22,1% 8% Horvātija 13,5- 20% Itālija 23-43% 10% Spānija 24-43% 6,35% 42,5% Kipra 0-30% 6,8% Latvija 26% 9% Zviedrija 0-25% 7% Čehija 15% 44,1% Lietuva 15% 9% Šveice Līdz 11,5% 6,05% Dānija 3,67-42% 8% Luksemburga 0-38% 12,35% Lielbritānija 20-50% 9,4 vai 11% Igaunija 21% 2,8% Malta 0-35% 10%, Somija 6,5-30% 8,54% Nīderlande 33,45-52% 7,05% Francija 0-40% Polija 0-32% 9% Vācija 0-45% 20,22% Portugāle 11,08-45,88% 11% Grieėija 0-45% 16 vai Rumānija 16% 10,5% 19,45% Ungārija 17 vai 32% Līdz 17,5% Serbija 10 vai 15% 35% LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 38
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona Ekonomiskais Lietuva Latvija Igaunija BeĜăija rādītājs Bezdarbs 13,7 % 17,2 % 13,8 % 8,9% Vid. Alga 610 EUR 646 EUR 784 EUR 3310 EUR (bruto) Neapliekamais 136 EUR 50 EUR 144 EUR 583 EUR minimums Nominālais IKP uz vienu 8556 EUR 8922 EUR 10939 EUR 31400 EUR iedzīvotāju* Iztikas 229 EUR 231 EUR 64 EUR** 1000 EUR minimums Minimālā alga 232 EUR 255 EUR 278 EUR 1388 EUR *Pasaules bankas dati (2009) **Pēc visiem maksājumiem par dzīves vietu LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 39
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments Latvijas iedzīvotājs uz citu Eiropas valstu fona IIN slogs Latvijā nav lielākais salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tomēr Ħemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju, algu līmeĦa samazināšanos, bezdarba pieaugumu un ēnu ekonomikas pieaugumu šī nodokĜa tālāka paaugstināšana nav lietderīga. Tieši otrādi – būtu nepieciešams sabalansēt iedzīvotāju IIN slogu. Tā sabalansēšanai būtu pozitīvs iespaids gan uz uzĦēmumu konkurenci, gan iedzīvotāju pirktspēju, tāpēc risinājumi varētu būt: 1) Neapliekamā minimuma paaugstināšana fiskālo iespēju robežās, pārdalot papildu ieĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai paaugstināšanas 2) Progresīvās IIN likmes ieviešana (neskarot pensionārus). LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 40
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments Progresīvās likmes ieviešana: ienākumiem ap minimālo algu līdz LVL 250 – IIN 5%; ienākumiem no LVL 251- LVL 600 - IIN 15%, ienākumiem no LVL 601 līdz LVL 1500 – 26%; ienākumiem virs LVL 1501 – 35%. Pareizi izplānota progresīvās IIN likmes ieviešana: 1) neietekmēs patēriĦa apmēru; 2) nodrošinās līdzīgu IIN ieĦēmumu iekasēšanu kā vienotas IIN likmes gadījumā; 3) izlīdzinās iedzīvotāju ienākumu apmēru. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 41
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments Sociālo maksājumu un pabalstu nosacījumu sakārtošana: Sociālā nodokĜa limita atgriešana (atcelts līdz 31.12.2013); Reformēt sociālos pabalstus ar mērėi, ka valsts rūpējas par saviem pilsoĦiem; Neapliekamā minimuma palielināšana līdz vidējam Baltijas līmenim – apmēram LVL 100 mēnesī; Samazināt dienu skaitu, par kurām darbinieka slimību maksā darba devējs. Sociālās sfēras nosacījumu sakārtošana motivēs iedzīvotājus un darba devējus atteikties no aplokšĦu algām. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 42
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu: PVN standartlikmi iespējams palielināt līdz 22%, vai palielināt samazinātās likmes, ja to prasa fiskālā situācija; IeĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai palielināšanas pārdalīt iedzīvotāju neapliekamā ienākuma palielināšanai. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 43
    • NodokĜi kā iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanas instruments PVN likmju izmaiĦu izlīdzināšana caur sociālo budžetu: PVN standartlikmi iespējams palielināt līdz 22%, vai palielināt samazinātās likmes, ja to prasa fiskālā situācija; IeĦēmumus no PVN samazināto likmju atcelšanas vai palielināšanas pārdalīt iedzīvotāju neapliekamā ienākuma palielināšanai. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 44
    • Diskusijas LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 45
    • Atbildība Šajā prezentācijā ietvertā informācija ir balstīta uz vispārpieĦemtajiem profesionālajiem standartiem, kā arī šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Lūdzam Ħemt vērā, ka šajā prezentācijā sniedzam vispārīgu informāciju un neatsaucamies uz īpašiem apstākĜiem, par kuriem mums nav precīzas informācijas, Attiecīgi šī prezentācija var tikt izmantota tikai kā norāde, un ir pielietojama kā vispārīga norāde. Ja Jums ir pamats uzskatīt, ka mūsu izmantotā informācija nav pilnīga vai mūsu secinājumi nav precīzi, dariet to mums zināmu nekavējoties. Mēs ceram, ka šī prezentācija sniedz atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem. Gadījumā, ja Jums rodas papildus jautājumi vai ir nepieciešama palīdzība, lūdzu dariet to mums zināmu, un mēs labprāt Jums palīdzēsim. LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 46
    • Kontakti Jānis Zelmenis Partneris “BDO Zelmenis & Liberte” Zvērinātu advokātu birojs Alberta 1-2, Rīga, LV-1010 Tel: (+371) 67222237 E-mail: janis.zelmenis@bdolegal.lv LUB - Konference - NodokĜu politika Latvijā un tās attīstības virzieni Page 47