4.nodaļa "POLITISKĀS PARTIJAS UN VĒLĒŠANAS"

2,924 views
2,612 views

Published on

Kas ir partijas? Kā tās darbojas? Kas finansē to darbību? Kas drīkst kandidēt vēlēšanās?

Published in: Education, Business, Technology
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
2,924
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
128
Actions
Shares
0
Downloads
19
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

4.nodaļa "POLITISKĀS PARTIJAS UN VĒLĒŠANAS"

  1. 1. POLITISKĀS PARTIJAS UNVĒLĒŠANAS1. Kas ir partijas?2. Kā tās darbojas?3. Kas finansē to darbību?4. Kas drīkst kandidēt vēlēšanās? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  2. 2. Kas ir partijas?Līdzdalības demokrātijā parlamentā ievēlētie sabiedrībaspārstāvji – deputāti - rīkojas ar mūsu naudu un arī pieņemlikumus mūsu vārdā. Mēs paši viņiem šīs tiesības esamdevuši, apliecinot savu uzticību demokrātiskās vēlēšanās.Tajās uz vienlīdzīgiem noteikumiem par varu cīnās politiskāspartijas.Demokrātijā vēlēšanām irjābūt brīvām, vienlīdzīgām,aizklātām, vispārējām untiešām. http://en.wikipedia.org/wiki/File:Booths.gif
  3. 3. Vēlēšanas sākas ar priekšvēlēšanukampaņuPriekšvēlēšanu kampaņa nav tikai plakātu izlīmēšanapa visu pilsētu un apbēršana ar solījumiem. Tās laikāveidojas visciešākā saikne starp mums – sabiedrību –un iespējamajiem pārstāvjiem parlamentā. Notiekdialogs, kura laikā ikvienam ir iespēja politiķusizprašņāt, izteikt tiem savus priekšlikumus un tādējādiietekmēt sabiedriskos procesusVai esi kādreiz mēģinājis? Tas ir diezgan aizraujoši!
  4. 4. Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa irkā eksāmens IViņi atbild uz mūsu uzdotajiemjautājumiem, bet mēs „liekamviņiem atzīmi”, vēlēšanāsizdarot savu izvēli. Tā ir reālaiespēja sajust, ka varapatiesībā ir mūsu pašu rokās.Taču, lai par savu izvēli mēsbūtu pārliecināti, ir vērts aktīvisekot līdzi politiskajām norisēm. 1. http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/2/20/Nixon_campaigns.jpg 2. http://www.flickr.com/photos/infomatique/5462733949/
  5. 5. Politiķiem priekšvēlēšanu kampaņa irkā eksāmens II Iespējams, visinteresantāk ir vēlēšanas aplūkot kā aizraujošu procesu, kurā vēlēšanu cīņas dalībnieki – politiskās partijas – cīnās par noteiktu sabiedrības attīstības virzienu. Katra partija pārstāv kādas noteiktas vērtības un priekšstatus par valsts pārvaldes veidu, ko apraksta savās priekšvēlēšanu programmās. Šo programmu pārzināšana un sekošana, vai politiķu darbi tiešām programmām atbilst, mums var izvērsties par azartisku un aizgrābjošu detektīva darbiņu. Vēlēšanu rezultātu veido pilsoņu balsu summa, tādēļ katra cilvēka piedalīšanās vēlēšanās ir ārkārtīgi nozīmīga. Tikai tā mēs varam būt pārliecināti, ka parlamentā patiešām būs pārstāvētas plašas tautas intereses. Arī mēs paši šādam parlamentam uzticamies daudz labprātāk.
  6. 6. POLITISKĀS PARTIJAS Politiskās partijas ir politiskas organizācijas, kurām irsavs priekšstats, kā sabiedrībai būtu jādarbojas (to sauc arīpar ideoloģiju); kuras pārstāv kādas sabiedrības grupasintereses; kā arī rūpējas, lai tās tiktu īstenotas. Politiskās partijas no citām sabiedriskajāmorganizācijām atšķir mērķis iegūt varu. Politiskās partijas ir viens no svarīgākajiemdemokrātijas elementiem. Tajās brīvprātīgi apvienojascilvēki ar līdzīgām interesēm un vajadzībām. Politiskāspartijas ir kā starpnieks starp valsti un sabiedrību. Tāsveido ciešu saikni ar mums – iedzīvotājiem - un pēc tampiedalās cīņā par varu, lai mūsu intereses un vajadzībaspārvērstu likumos.
  7. 7. Partiju galvenās funkcijas • Politiskās partijas apkopo un izteic vārdos sabiedrības Pārstāvniecība intereses un prasības. • Partijas izvēlas no sava vidus biedrus, kas kandidē vēlēšanu Elites veidošana, valsts līderu sarakstos un pēc ievēlēšanas ieņem nozīmīgus amatus atlase valsts pārvaldē. • Partijas veido saikni starp iedzīvotājiem un politisko Līdzdalība sistēmu, tās nodrošina indivīdu un grupu politisko līdzdalību sabiedrības pārvaldīšanā. • Saikne starp iedzīvotājiem un grupām (valstiskām un nevalstiskām organizācijām) palīdz izprast politiskās varas Leģitimācija nozīmi un nepieciešamību. Tādējādi mēs arvien vairāk uzticamies valsts varas institūcijām. • Politiskās partijas apkopo mūsu dažādās intereses politiskosPolitisko programmu veidošana, konceptos un programmās, kurām mēģina panākt prasību uzklausīšana vairākuma atbalstu. • Iesaistoties politiskajās partijās, cilvēki panāk savu interešu Politiskā socializācija un īstenošanu dzīvē, kā arī iegūst zināšanas par politiskajām mobilizēšana norisēm, ko sauc par politisko socializāciju. • Darbība politiskā partijā palīdz izprast politisko sistēmu, līdz Sociālā integrācija ar to mazinās dažādu konfliktu iespējamība.
  8. 8. POLITISKĀS PARTIJASPartijas atšķiras pēc sociālpolitiskajiem mērķiem, piemēram, irliberālās, konservatīvās, sociāldemokrātiskās, komunistiskāspartijas.Atkarībā no tā, kādu vietu partijas ieņem politiskajā sistēmā, tāsiedala valdošajās un opozīcijas partijās. Valdošās partijas parastiieņem visvairāk vietu parlamentā, un to locekļi veido valdību,turpretī opozīcijas partijām parasti ir mazāks vietu skaitsparlamentā. Partijas var būt gan reģionālas, gan nacionāla mēroga.Vairāk par politisko partiju iedalījumu un organizācijas atšķirībāmvar lasīt UNESCO izglītības portālāhttp://www.dadalos.org/int/parteien/Grundkurs2/grundkurs_2.htm
  9. 9. POLITISKĀS PARTIJAS LATVIJĀLatvijā politisko partiju izveidošanos un darbību regulē Politiskopartiju likums, Politisko partiju (organizāciju) finansēšanaslikums u.c.Politiskās partijas Latvijā var dibināt Latvijas Republikas pilsoņi,un gatavību atbalstīt partiju jāapliecina vismaz 200 Latvijaspilsoņiem. Politiskās partijas biedri var būt 18 gadu vecumusasniegušie Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji. 2011.gadaaprīlī Uzņēmumu reģistrā oficiāli reģistrētas 57 politiskāspartijas un to apvienības. Taču jāatceras, ka ne visas no tām irpolitiskās partijas.Uzņēmumu reģistra mājas lapa:http://www.ur.gov.lv/partijas.html
  10. 10. PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA Lai partija spētu darboties, tai ir vajadzīgs birojs, telpas, kur sapulcēties, piekļuve plašsaziņas līdzekļiem, iespēja publicēt partijas materiālus un daudzas citas lietas, kurām nepieciešama nauda. Partiju iekšējā finansējuma lielāko daļu veido ienākumi no biedru naudām. Citi partiju iekšējie finansējuma avoti ir peļņa no saimnieciskās darbības un dažādiem sarīkojumiem.
  11. 11. PARTIJU IENĀKUMI UN FINANSĒŠANA Tomēr iekšējais partijas finansējums parasti navpietiekams, lai partiju varētu uzturēt, tādēļ arviennozīmīgāka loma ir arī ārējam finansējumam. Tas var būt gan privātpersonu, gan juridiskopersonu ziedojumi (Latvijā partijām ziedot drīkst tikaiprivātpersonas un noteiktā apjomā) vai arī valstsdotācijas. Ar valsts dotācijām politisko partiju var finansētpilnībā vai arī daļēji, piemēram, piešķirot bezmaksasraidlaiku sabiedriskajā televīzijā u.c. Ārējosfinansējuma avotus un veidu, kā nauda nonāk līdzpartijai, nosaka katra valsts savos likumos.
  12. 12. Politiskās partijas Latvijā drīkstfinansēt no:• biedru naudas un iestāšanās naudas (partijas biedra ieskaitīto iemaksu un veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai partijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 100 minimālās mēnešalgas);• fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem), kas kalendārā gada laikā nepārsniedz 100 minimālās mēnešalgas no vienas personas vienai partijai;• ienākumiem, ko dod attiecīgās partijas saimnieciskā darbība;• citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās partijas.Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/
  13. 13. Politisko partiju saņemtie ziedojumi (latos) 2002. – 2010.gada pirmais pusgads Avots: KNAB mājas lapa: http://knab.gov.lv/lv/finances/
  14. 14. Latvijas politisko partiju finansēšana Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā partiju finansēšanassistēma ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. 2002.gadagrozījumi likumā ierobežoja partiju tēriņus vēlēšanās,nosakot partiju priekšvēlēšanu kampaņās izdevumu griestus.Sākotnēji tika noteikts, ka partijas nedrīkst izlietot vairāk par0,20 latu uz katru vēlētāju (kopā aptuveni 279 631 latu). 2008.gadā izdevumu ierobežojumiem tika noteiktscits, elastīgāks aprēķina veids: mēneša vidējā bruto darbasamaksai piemērojot koeficientu 0,0008 uz katru attiecīgāvēlēšanu apgabala vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.Piemēram, 10.Saeimas priekšvēlēšanu aģitācijai partijastēriņu ierobežojumi ir 571 211,72 lati jeb 38,32 santīmi uzvienu vēlētāju.
  15. 15. VĒLĒŠANAS Vēlēšanas ir process, kurā mēs tiešā veidā paužamsavu izvēli, atbalstot noteiktus kandidātus, uzticot viņiemturpmāk visas sabiedrības vārdā rīkoties ar kopējiemlīdzekļiem un nodrošināt ikviena sabiedrības locekļa tiesībuaizsardzību. Vēlēšanās mēs labprātīgi nododam daļu no savasbrīvības ievēlētajiem pārstāvjiem. Tiesības vēlēt sauc arī paraktīvajām vēlēšanu tiesībām. Vēlēšanas nav tikai aizpildītās zīmes iemešanavēlēšanu urnā. Tas ir arī krietns laika posms pirms vēlēšanām,kurā partijas skaidro savas nostādnes, kandidāti iepazīstina arsevi un iecerēm ievēlēšanas gadījumā. Tā ir mūsu visu iespējaatrast saviem uzskatiem tuvāko politisko spēku. Tādēļ varētuteikt, ka vēlēšanas ir demokrātijas kodols.
  16. 16. Demokrātiskās valstīs vēlēšanas raksturoVAIRĀKAS PAZĪMES • Vēlēšanās var piedalīties visi pilsoņi neatkarīgi no dzimuma, Vispārīgums rases, tautības, reliģiskās vai politiskās pārliecības. • Pirmkārt, vienlīdzīgs balsu svars, otrkārt, vienlīdzība vēlēšanu apgabalu sadalījumā, kur deputātu mandātu Vienlīdzīgums iegūst tie deputāti, par kuriem ir lielāks balsotāju skaits (proporcionalitāte). • Vēlētājs aizklātās vēlēšanās ir brīvs savā izvēlē un apzinās, ka pēc vēlēšanām viņš par savu izvēli netiks apspiests vai Aizklātums vajāts. Aizklātuma princips pasargā vēlētājus no balsu uzpirkšanas. Tiešums • Vēlēšanās pilsoņi tieši ietekmē kandidātu likteni. • Deputātu kandidātiem ir vienādas iespējas cīnīties par varuVēlēšanas ir brīvas un vēlētājam. Veicot izvēli, ikvienam no mums ir tiesības uz brīvību no jebkāda veida ietekmēm.
  17. 17. SAEIMAS VĒLĒŠANASReizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, LatvijasRepublikas pilsoņi ievēl Saeimu. Vēlēšanas Latvijānorisinās piecos vēlēšanu apgabalos –• Rīgā,• Vidzemē,• Latgalē,• Zemgalē un• Kurzemē.Latvijā pastāv proporcionālā vēlēšanu sistēma, tādēļ nokatra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts noteikts deputātuskaits.
  18. 18. KAS DRĪKST PIEDALĪTIES?• Latvijā vēlēšanu kārtību nosaka Saeimas vēlēšanu likums. Ja esi Latvijas pilsonis un tev ir 18 gadu, tu esi balsstiesīgs.• Tu vari piedalīties Saeimas vēlēšanās arī, ja atrodies ārvalstīs - personiski ierodoties kādā no izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem vēlēšanu dienā vai arī pa pastu likumā noteiktajā kārtībā.• Kopš 2009.gada tie vēlētāji, kuri atrodas apcietinājumā, var piedalīties vēlēšanās ieslodzījuma vietā.• Savukārt, tiesību vēlēt nav tiem, kuri likumā paredzētajā kārtībā atzīti par rīcības nespējīgiem.
  19. 19. KAS DRĪKST KANDIDĒT?Kandidātu sarakstus Saeimas vēlēšanām iesniedzlikumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas vaipartiju apvienības. Saeimā var ievēlēt ikvienu Latvijaspilsoni, kas vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.Tiesības tikt ievēlētam sauc par pasīvajām vēlēšanutiesībām.
  20. 20. Jauniešu SaeimaNodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna» Tālrunis: 67285585 E-pasts: ti@delna.lv Internetā: www.delna.lv

×