Your SlideShare is downloading. ×
0
DEMOKRĀTISKA VALSTS1. Kas ir demokrātija?2. Kā strādā likumdošanas vara, izpildvara un   tiesu vara?3. Ko dara pašvaldības...
Kas ir demokrātija IVārds demokrātija ir cēlies no sengrieķuvalodas (demos – „tauta”, kratos – „vara”) un                 ...
Kas ir demokrātija IISenās Grieķijas pilsētvalstīs balsstiesīgie pulcējāslaukumos un, kopīgi diskutējot, valstiski svarīgu...
Kas ir demokrātija IIIMūsdienās tiešo demokrātiju realizēt vairs naviespējams lielā pilsoņu skaita dēļ. Senās Grieķijaspil...
Tādēļ tauta savuvaru          īsteno,ievēlot pārstāvjus.                        Saeima.lv
Kas ir demokrātija IVMūsdienās demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurāvalsti vada šie tautas vēlētie pārstāvji un kurā...
DEMOKRĀTIJA KĀ TIESĪBU SISTĒMACILVĒKA TIESĪBASKas un kādas ir cilvēka tiesības?Kā tiesības saistītas ar pienākumiem?Kāda i...
CILVĒKA TIESĪBAS IICilvēka tiesības un brīvības ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas(ANO) Vispārējā cilvēktiesību d...
CILVĒKA TIESĪBAS IIICilvēka tiesību un demokrātijas saistību varētu salīdzināt arnoslēgtu apli, kur cilvēka tiesības veido...
CILVĒKA TIESĪBAS IVCilvēktiesības iedala pēc dažādiem kritērijiem, betviens no izplatītākajiem klasifikācijas veidiem ir i...
1. paaudzes tiesības: pilsoniskās unpolitiskās tiesībasŠīs ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tāspiemīt ikvie...
2. paaudzes tiesības: sociālās,ekonomiskās un kultūras tiesībasSociālo un ekonomisko tiesību atzīšana kļuvaiespējama, pali...
3. paaudzes tiesības: solidaritātestiesībasTās veidojušās 20.gs. otrajā pusē – tiesības uz atbalstucilvēces katastrofu gad...
DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANASFORMA• Ja demokrātija ir tautas valdīšanas forma, tad  kādēļ ir nepieciešama valsts un vēlētas va...
DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANASFORMA II       Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam, ir veidota nodaudzām un atšķirīgām interešu grupām,...
Varas dalīšanas principsDemokrātiskās sabiedrībās tiek ievērots varas dalīšanas princips, laipolitiķu rokās neatrastos vis...
VALDĪŠANAS FORMAS I       Pirms pievēršamies katra varas atzara lomai,apskatīsim valdīšanas formas, kas atšķiras ar pienāk...
VALDĪŠANAS FORMAS IIParlamentārā demokrātijanoteicošā ir likumdevēja vara jeb parlaments, kas tiek ievēlētstiešās vēlēšanā...
VALDĪŠANAS FORMAS IIIJaukta sistēmaTā pastāv daudzās valstīs, kurā savienoti gan parlamentārisma,gan prezidentālisma princ...
LIKUMDEVĒJVARA ILatvijā likumdevēja vara ir Latvijas Republikas Saeima jeb parlaments,kas sastāv no 100 ievēlētiem deputāt...
LIKUMDEVĒJVARA IILikumdevēja varas pamatuzdevums ir veidot un pilnveidot likumusFUNKCIJAS• pārstāvniecības funkcija – vēlē...
LIKUMDEVĒJVARA III• kontroles funkcija – likumdevēja vara ievēl izpildvaru jeb valdību,  un, ja tās darbs vairs neapmierin...
IZPILDVARA IViens no likumdevējvaras jeb parlamenta uzdevumiemir apstiprināt valdību jeb Ministru kabinetu, kampieder izpi...
Mk.gov.lv
IZPILDVARA II       Ja valdību veido partijas, kurām ir vietu vairākumsparlamentā, tad to dēvē par vairākuma valdību. Latv...
IZPILDVARA III        Valdības darbības ilgums ir atkarīgs no uzticības, ko taipiešķir parlaments. Ja deputātus neapmierin...
Kopš 2011.gada 25. oktobra premjerministra Valda  Dombrovska vadītajā valdībā ir 13 ministri un            attiecīgi 13 mi...
IZPILDVARA IV       Tā kā mūsdienās sabiedrība pati nevarnodarboties ar sabiedrības pārvaldīšanu, ir nepieciešamsar vajadz...
VALSTS PREZIDENTSPie izpildvaras mēdz piederēt arīvalsts prezidents, bet prezidentapilnvaras dažādās valstīs būtiskiatšķir...
Latvijā Valsts prezidenta funkcijassaskaņā ar Satversmi:• reprezentēt valsti              • Valsts prezidents ir bruņoto  ...
TIESU VARA I       Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpilduvarai pastāv neatkarīga tiesu vara. Jāatceras, kademok...
TIESU VARA II• Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu)  tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satvers...
PAŠVALDĪBAS I        Pašvaldība ir zemākais politikas jeb sabiedrībaspārvaldīšanas līmenis, kurai ir noteikta administratī...
PAŠVALDĪBAS II         Pašvaldības ir demokrātiskas valsts pamats, jo vietējaispārvaldes līmenis atrodas vistuvāk iedzīvot...
PAŠVALDĪBAS IIILATVIJA:• pašvaldību sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi ievērojamas  izmaiņas: tika īstenota pašvald...
Latvijas administratīvi teritoriālā karte                                    Avots: Wikipedia.org
KORUPCIJAS DRAUDI DEMOKRĀTIJAIKas ir korupcija?Kā tā apdraud demokrātiju?      Ja kāds no valsts institūcijā ievēlētajiem ...
KORUPCIJAS FORMULA                             K = M + Rb – A – ĒK = korupcijas risksM = monopolvara (lēmumu pieņem amatpe...
Mūsu katraKORUPCIJA                                               personīgā izvēle,Korupcijai ir iespējams pieaug gadījumo...
Jo augstāks līmenis, jo lielāks kaitējumsKORUPCIJAS LĪMEŅI                                                           demok...
Jauniešu SaeimaNodaļu sagatavoja:           Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem –                             kand...
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS"

4,994

Published on

Kas ir demokrātija? Kā strādā likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara? Ko dara pašvaldības? Kādēļ korupcija „nerullē”?

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
4,994
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
47
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Transcript of "1.nodaļa "DEMOKRĀTISKA VALSTS""

  1. 1. DEMOKRĀTISKA VALSTS1. Kas ir demokrātija?2. Kā strādā likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara?3. Ko dara pašvaldības?4. Kādēļ korupcija „nerullē”? Jauniešu Saeima Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju!
  2. 2. Kas ir demokrātija IVārds demokrātija ir cēlies no sengrieķuvalodas (demos – „tauta”, kratos – „vara”) un nozīmētautas vara jeb tautvaldība
  3. 3. Kas ir demokrātija IISenās Grieķijas pilsētvalstīs balsstiesīgie pulcējāslaukumos un, kopīgi diskutējot, valstiski svarīgus lēmumuspieņēma tur.Šo demokrātijas veidu,kad pilsoņi tieši piedalāssabiedrības pārvaldībājeb politikā, tā arīdēvē - partiešodemokrātiju.
  4. 4. Kas ir demokrātija IIIMūsdienās tiešo demokrātiju realizēt vairs naviespējams lielā pilsoņu skaita dēļ. Senās Grieķijaspilsētvalstīs iedzīvotāju skaits bija salīdzinoši neliels,turklāt par pilsoņiem neuzskatīja ne sievietes, nevergus.Savukārt, runājot par mūsdienām, iedomājieties šāduainu: visi Latvijas pilsoņi grib satilpt, teiksim, Domalaukumā Vecrīgā. Šķiet, ka viņiemneizdosies... http://www.flickr.com/photos/greenpeacefinland
  5. 5. Tādēļ tauta savuvaru īsteno,ievēlot pārstāvjus. Saeima.lv
  6. 6. Kas ir demokrātija IVMūsdienās demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurāvalsti vada šie tautas vēlētie pārstāvji un kurā vienlaicīgisabiedrība līdzdarbojas lēmumu pieņemšanas procesā.Tādā veidā tiek panākta valsts darbība sabiedrībasinteresēs.-To sauc parlīdzdalības demokrātiju.
  7. 7. DEMOKRĀTIJA KĀ TIESĪBU SISTĒMACILVĒKA TIESĪBASKas un kādas ir cilvēka tiesības?Kā tiesības saistītas ar pienākumiem?Kāda ir saistība cilvēka tiesībām un demokrātijai?Katram no mums, t.i. cilvēkiem, ir tiesības uz dzīvību, personas, apziņas undomu brīvību, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, un daudzāmcitām tiesībām. Tiesības varētu raksturot arī kā indivīda iespējas brīviizpausties un sevi pilnveidot sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Šīs tiesībascilvēkam ir dotas tādēļ, ka viņš ir cilvēks. Neviens tās nevar atņemt. Šīstiesības tiek iegūtas, cilvēkam piedzimstot, tādēļ tās mēdz dēvēt arī pardabiskajām tiesībām.
  8. 8. CILVĒKA TIESĪBAS IICilvēka tiesības un brīvības ir noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas(ANO) Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Šo deklarāciju ir parakstījušasvairāk nekā 130 pasaules valstis, arī Latvija.Tiesībām ir ārkārtīgi liela nozīme ikviena cilvēka dzīvē. Parasti tās pildaaizsargfunkciju, kas nozīmē, ka tās pasargā mūs no valsts un līdzpilsoņuiejaukšanās mūsu „brīvības teritorijā”. Tādējādi tiesības ir mūsuimunitāte. Tomēr tās uzliek arī pienākumu.Mūsu tiesības vienlaicīgi ir saistītas ar citu cilvēku pienākumiem unotrādi. Piemēram, tiesības uz izglītību citiem uzliek par pienākumumums šīs tiesības nodrošināt. Līdzīgi arī mums pašiem ir pienākumsrīkoties tā, lai citi cilvēki varētu netraucēti īstenot savas tiesības un viņubrīvība netiktu ierobežota.Avots: Waldron Jeremy. The Philosophy of Rights. In An Encyclopaedia of Philosophy. Routledge, 1988, p.727.
  9. 9. CILVĒKA TIESĪBAS IIICilvēka tiesību un demokrātijas saistību varētu salīdzināt arnoslēgtu apli, kur cilvēka tiesības veido demokrātiju, betdemokrātija tās garantē. Svarīgi atcerēties, ka mūsu tiesībasdarbosies tikai tad, ja tās būs nodrošinātas dzīvē. To, savukārt,var garantēt vienīgi, ja valsts vara ir balstīta uz likuma spēku.Demokrātija nodrošina arī to, lai mēs savas tiesības varam attīstīttālāk, brīvi veidojot likumus un kontrolējot valsts varu. Tā,piemēram, mēs varam izmantot tiesības pulcēties un paust savuviedokli tikai tad, ja mūs tādēļ neapdraud valsts vara. Citiemvārdiem, būs grūti sarīkot piketu vai aizrakstīt ministram vēstuli,un tālāk dzīvot mierīgi, ja valsts vara par to mūs grūdīs aizrestēm.
  10. 10. CILVĒKA TIESĪBAS IVCilvēktiesības iedala pēc dažādiem kritērijiem, betviens no izplatītākajiem klasifikācijas veidiem ir izdalīt trīs paaudžu cilvēktiesībasAvots: Pleps, J., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004, 668.-697.lpp.
  11. 11. 1. paaudzes tiesības: pilsoniskās unpolitiskās tiesībasŠīs ir citu tiesību funkcionēšanas priekšnoteikums, tāspiemīt ikvienam cilvēkam un bez tām dzīve mūsdienusabiedrībā nebūtu iespējama – diskriminācijasaizliegums; aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības;vienlīdzība likuma un tiesas priekšā; tiesības uz dzīvību;tiesība uz personas brīvību un drošību; nevainīgumaprezumpcija; reliģijas un ticības brīvība; tiesības uzīpašumu; pulcēšanās un biedrošanās tiesības; vārdabrīvība, cenzūras aizliegums; spīdzināšanas aizliegums;verdzības aizliegums; līdzdalība valsts lietu kārtošanāu.c.
  12. 12. 2. paaudzes tiesības: sociālās,ekonomiskās un kultūras tiesībasSociālo un ekonomisko tiesību atzīšana kļuvaiespējama, palielinoties indivīda atkarībai no valsts – jovairāk valstij bija iespējams ietekmēt indivīdu, jo vairāksabiedrībā pieauga prasības pēc efektīviem aizsardzībaslīdzekļiem. Daļa no šī tiesībām kļuva aktuālas jauviduslaikos. Pie šīs cilvēktiesību grupas pieder – tiesībasuz darbu; tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos;tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumu, invaliditātesun citos gadījumos; tiesības uz izglītību; tiesības uzveselības aprūpi; tiesības uz uzturu, apģērbu unmājokli; tiesības piedalīties kultūras dzīvē; tiesības uzkultūras mantojumu u.c.
  13. 13. 3. paaudzes tiesības: solidaritātestiesībasTās veidojušās 20.gs. otrajā pusē – tiesības uz atbalstucilvēces katastrofu gadījumā; tiesības uz atšķirību;tiesības uz attīstību, mieru, tīru vidi; tiesības uzaizsardzību pret starptautisko terorismu u.c. Pārbaudi, kuras no minētajām cilvēktiesībām ir iekļautas Latvijas Republikas Satversmes VIII nodaļā – „Cilvēka pamattiesības”: http://www.likumi.lv/doc.php?id=57980 !!!
  14. 14. DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANASFORMA• Ja demokrātija ir tautas valdīšanas forma, tad kādēļ ir nepieciešama valsts un vēlētas varas institūcijas?• Kas veido varu un kā tā darbojas?• Kādas ir tautas iespējas ietekmēt varu?
  15. 15. DEMOKRĀTIJA KĀ VALDĪŠANASFORMA II Sabiedrība, kurā mēs dzīvojam, ir veidota nodaudzām un atšķirīgām interešu grupām, kuru vēlmesatšķiras. Piemēram, panks vēlas redzēt citādākusabiedrību kā balerīna. Vēlmēm saduroties, rodas strīdi.Valsts darbojas kā strīdu izlīdzinātājs un interešusamērotājs, lai nerastos “visu karš pret visiem” – laipankam labi un balerīna apmierināta. Tātad valstsnodrošina kārtību. Lai šo kārtību varētu uzturēt, mums irjāziedo kāda daļa savas brīvības. Filozofi to nodēvējuši par dabisko līgumu, kurindivīds “slēdz līgumu” ar valsti. Tas nozīmē - valstsapņemas rūpēties par mūsu (tajā skaitā panka unbalerīnas) drošību un labklājību, bet mēs solāmpakļauties tās noteikumiem.
  16. 16. Varas dalīšanas principsDemokrātiskās sabiedrībās tiek ievērots varas dalīšanas princips, laipolitiķu rokās neatrastos visi groži.Varas atzari:likumdevēja varā, izpildvarā, tiesu varā tie cits citu uzrauga un līdz ar to nepieļauj cilvēktiesību pārkāpumus,varas koncentrēšanos vienās rokās vai tās ļaunprātīgu izmantošanu.Varas dalīšanas princips nostiprina mūsu tiesības un brīvības. Varusavstarpējā uzraudzība nodrošina divkāršu drošību pret valsts pārliekuiejaukšanos mūsu dzīvē un seko līdzi, lai mūsu dāvātā uzticībaievēlētajām personām netiek izmantota savtīgiem nolūkiem. Varusadalot vairākās „rokās”, tiek novērsta situācija, kad likumus pieņem tiepaši indivīdi, kas tos arī īsteno un strīda gadījumā izšķir.
  17. 17. VALDĪŠANAS FORMAS I Pirms pievēršamies katra varas atzara lomai,apskatīsim valdīšanas formas, kas atšķiras ar pienākumu unatbildību apjomu. Pēc valdīšanas formas demokrātijas iedalamonarhijās un republikās, savukārt republikas tālāk iedalāsparlamentārās, prezidentālās un pusprezidentālāsrepublikās. Republikas ir vairums valstu pasaulē. Tālākielūkosimies, kā tās atšķiras pēc valdīšanas formas. Prezidentālas un parlamentāras demokrātijasbūtiskākā atšķirība ir ietverta pašā nosaukumā, uzsverotvaras institūciju, kurai ir galvenā loma.
  18. 18. VALDĪŠANAS FORMAS IIParlamentārā demokrātijanoteicošā ir likumdevēja vara jeb parlaments, kas tiek ievēlētstiešās vēlēšanās. Parlaments pārstāv sabiedrību, veidojotizpildvaru un pieņemot likumus. Šāda pārvaldes forma irlielākajā daļā Eiropas valstu, arī Latvijā.Prezidentālā demokrātijalielākas pilnvaras ir prezidentam, kurš, tāpat kā likumdevējavara, tiek ievēlēts tiešās vēlēšanās. Prezidents veido valdību,kura par savu darbu atbild prezidentam. Līdz ar toprezidentālā demokrātijā prezidents ir valsts galva unvienlaikus arī valdības vadītājs. Šāda pārvaldes forma ir,piemēram, ASV.
  19. 19. VALDĪŠANAS FORMAS IIIJaukta sistēmaTā pastāv daudzās valstīs, kurā savienoti gan parlamentārisma,gan prezidentālisma principi: vēlētāji ievēl gan parlamentu, ganprezidentu. Lai gan prezidenta un valdības vadītāja pienākumi irnošķirti, prezidents aktīvi iesaistās valdības veidošanā, kura iratbildīga ne tikai parlamenta, bet arī prezidenta priekšā.Latvija ir parlamentāra republika, tādēļ turpmāk, aplūkojotvalsts varas atzarus un to savstarpējās attiecības, runāsim parparlamentāro demokrātiju.
  20. 20. LIKUMDEVĒJVARA ILatvijā likumdevēja vara ir Latvijas Republikas Saeima jeb parlaments,kas sastāv no 100 ievēlētiem deputātiem.Tiesiskā valstī ikviens valsts iedzīvotājs pakļaujas likumiem, un pēc tiemsavā darbībā vadās arī visas valsts pārvaldes institūcijas. Likumdevējavara jeb parlaments sabiedrības intereses un vajadzības pārvēršlikumos. To izstrādes process ir visai laikietilpīgs, jo, pirms likums tiekparlamentā pieņemts, pie tā strādā plašs institūciju tīkls.Demokrātiskās valstīs likumdevēja vara ir augstākais varas nesējs, jopilnvarojumu izdot likumus tas saņem tieši no pilsoņiem. Piedalotiesvēlēšanās, mēs izsakām savu uzticību un piešķiram pilnvaras saviempārstāvjiem pieņemt likumus mūsu visu vārdā. vienlaicīgi mēs paužamarī savu gatavību pakļauties ievēlēto pārstāvju izstrādātajiem likumiem.
  21. 21. LIKUMDEVĒJVARA IILikumdevēja varas pamatuzdevums ir veidot un pilnveidot likumusFUNKCIJAS• pārstāvniecības funkcija – vēlēšanas, kurās ievēl parlamenta locekļus, tiek organizētas pa vēlēšanu apgabaliem. Parasti noteiktos apgabalos kandidē šim apgabalam labāk zināmi deputātu kandidāti. Ievēlētie deputāti visbiežāk nāk no vēlētājiem līdzīgas sociālās vides un tādējādi labāk zina šo iedzīvotāju vēlmes un vajadzības. Turklāt pastāvīgas tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem nodrošina viņiem iespēju izklāstīt problēmas, iebildumus un ierosinājumus, lai uzlabotu savu dzīvi, bet pārstāvim ir jāatskaitās par līdz šim paveikto. Tātad deputāts ne tikai pārstāv iedzīvotājus, bet veido ar viņiem pastāvīgu saikni, lai uzzinātu viņu vajadzības;
  22. 22. LIKUMDEVĒJVARA III• kontroles funkcija – likumdevēja vara ievēl izpildvaru jeb valdību, un, ja tās darbs vairs neapmierina tautas pārstāvjus, parlamentam ir tiesības valdību atlaist. Turklāt daudzviet parlamentam ir tiesības iztaujāt izpildvaras pārstāvjus, lai noskaidrotu viņu rīcības vai bezdarbības iemeslus;• parlaments arī apstiprina virkni amatpersonu, dažādu valsts pārvaldes institūciju vadītājus, piemēram, ģenerālprokuroru, tiesnešus, valsts prezidentu u.c.
  23. 23. IZPILDVARA IViens no likumdevējvaras jeb parlamenta uzdevumiemir apstiprināt valdību jeb Ministru kabinetu, kampieder izpildvara.Izpildvaras galvenais uzdevums ir ieviest parlamentapieņemtos likumus dzīvē. Valdība tiek veidota līdz arjauna parlamenta ievēlēšanu. Parlamentā ievēlētās –parasti lielākās – partijas vienojas par Ministruprezidenta kandidātu, kuru Valsts prezidents aicinaveidot valdību. Partijas izvirza savus kandidātusministru amatiem. Pēc tam parlaments ar savubalsojumu apstiprina valdību un tās vadītāju.
  24. 24. Mk.gov.lv
  25. 25. IZPILDVARA II Ja valdību veido partijas, kurām ir vietu vairākumsparlamentā, tad to dēvē par vairākuma valdību. Latvijāvairākuma valdība tiek izveidota, ja valdību veidojošāmpartijām kopā parlamentā ir vismaz 51 deputāts. Taču valdību var veidot arī mazāk deputātu – tādāgadījumā to dēvē par mazākuma valdību. Ministri, kasveido valdību, nāk no partijām, kuras ir izteikušas savuatbalstu valdības sastāvam. Šādu partiju vienošanos sauc arīpar koalīciju. Uzsākot darbu, valdības locekļi paraksta deklarāciju,kurā īsi aprakstīti veicamie uzdevumi, ko valdība iecerējusipaveikt katrā nozarē.
  26. 26. IZPILDVARA III Valdības darbības ilgums ir atkarīgs no uzticības, ko taipiešķir parlaments. Ja deputātus neapmierina kāda ministradarbs, tad parlaments var balsot par atsevišķa ministraatcelšanu no amata. Savukārt, ja likumdevēja varuneapmierina valdības vadītāja darbība, tad, izsakot neuzticībuvadītājam, tiek izteikta neuzticība valdībai kopumā, un tājāveido no jauna. Valdībai ir jāatkāpjas arī gadījumā, ja Saeimā netiekatbalstīts tās iesniegtais valsts budžets Valsts budžets ir valstsnaudas ieņēmumu uz izdevumu saraksts, kas tiek veidotskatru gadu. Valsts budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādilīdzekļi nepieciešami valsts politikas īstenošanai un pārvaldei.
  27. 27. Kopš 2011.gada 25. oktobra premjerministra Valda Dombrovska vadītajā valdībā ir 13 ministri un attiecīgi 13 ministrijas:1. Aizsardzības, 8. Labklājības,2. Ārlietu, 9. Satiksmes,3. Ekonomikas, 10.Tieslietu,4. Finanšu, 11.Vides aizsardzības un5. Iekšlietu, reģionālās attīstības,6. Izglītības un zinātnes, 12.Veselības un7. Kultūras, 13.Zemkopības ministrija.
  28. 28. IZPILDVARA IV Tā kā mūsdienās sabiedrība pati nevarnodarboties ar sabiedrības pārvaldīšanu, ir nepieciešamsar vajadzīgajām zināšanām un pieredzi apveltītu cilvēkuloks, kas to dara sabiedrības vietā. Tādēļ Ministru kabinetam jeb valdībai ir pakļautsplašs institūciju tīkls – birokrātija jeb administratīvā vara,kuras uzdevums ir realizēt apjomīgo likumu klāstu. Arī tāir daļa no izpildvaras.
  29. 29. VALSTS PREZIDENTSPie izpildvaras mēdz piederēt arīvalsts prezidents, bet prezidentapilnvaras dažādās valstīs būtiskiatšķiras. Latvijā prezidentu uzčetriem gadiem ievēl Saeima arvismaz 51 deputāta atbalstu.Latvijā prezidents savā amatā varatrasties tikai divus termiņus pēckārtas – tātad 8 gadus no vietas.Prezidentam ievēlēšanas brīdījābūt vecākam par 40 gadiem. President.lv
  30. 30. Latvijā Valsts prezidenta funkcijassaskaņā ar Satversmi:• reprezentēt valsti • Valsts prezidents ir bruņoto starptautiski; spēku augstākais vadonis.• likuma ierosināšanas • Valsts prezidents ir tiesīgs tiesības; ierosināt Saeimas atlaišanu,• tiesības pasludināt karu (uz taču pēc šī ierosinājuma ir Saeimas lēmuma pamata); jānotiek tautas balsošanai.• tiesības apžēlot Ja tautas balsošanā vairāk noziedzniekus, kuru tiesas nekā puse balsotāju noraida spriedums ir stājies likumīgā Saeimas atlaišanu, tad par spēkā; atlaistu uzskatāms pats Valsts prezidents.• tiesības sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi, nosakot tai darba kārtību;
  31. 31. TIESU VARA I Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpilduvarai pastāv neatkarīga tiesu vara. Jāatceras, kademokrātija ir atkarīga no taisnīgām un atklātāmprocedūrām, kuras ir likumos noteiktas un darbojaskopā ar cilvēkam garantētām tiesībām šīs procedūrasizmantot, piemēram, piedaloties vēlēšanās, iesaistotiesdemonstrācijās vai citādi pašorganizācijas ceļāietekmējot lēmumu pieņēmējus. Tiesu sistēma garantē mūsu tiesības iesaistītiessabiedrības pārvaldīšanā, kā arī vienlīdzīgu aizsardzībulikuma priekšā neatkarīgi no mūsu sociālās izcelsmes,politiskās pārliecības, rases dzimuma, tautības utt.
  32. 32. TIESU VARA II• Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai.• Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesās, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, 6 apgabaltiesas un Augstākā tiesa.• Savukārt Satversmes jeb konstitucionālā tiesa uzrauga, lai Saeimas pieņemtie likumi un citi ārējie normatīvie akti atbilstu Latvijas pamatlikumam - Satversmei.Avots: Latvijas Tiesu portāls – http://www.tiesas.lv/index.php?id=45
  33. 33. PAŠVALDĪBAS I Pašvaldība ir zemākais politikas jeb sabiedrībaspārvaldīšanas līmenis, kurai ir noteikta administratīvāteritorija, pastāvīgi iedzīvotāji un iedzīvotāju vēlētalēmējinstitūcija. Pašvaldībai ir arī savs budžets un tiesībasiekasēt vietējos nodokļus un nodevas. Pašvaldību pilnvaras un pienākumi ir noteikti katrasvalsts normatīvajos aktos. Lai arī pašvaldības īsteno funkcijas,ko tām uzticējusi valsts, tām ir tiesības darboties arī jomās,kuras nav uzdots veikt kādai citai valsts varas institūcijai.Avots: Vanags, Edvīns, Vilka, Inga. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005 – 12.lpp.
  34. 34. PAŠVALDĪBAS II Pašvaldības ir demokrātiskas valsts pamats, jo vietējaispārvaldes līmenis atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, tas ir - mums.Līdz ar to mums ir lielākas iespējas ietekmēt lēmumus, kas attiecasuz mūsu ikdienas dzīvi noteiktā teritorijā. Ikviens no mums varizmantot savas zināšanas, prasmes un iemaņas, lai ietekmētuvietējās kopienas dzīvi. Daudzu ikdienas jautājumu risināšana, piemēram, skolas,mājokļa vai braucamo ceļu uzturēšana, būvniecības atļaujusaņemšana ir iedzīvotāju pirmā saskarsme ar vietējo administrāciju.Salīdzinājumā ar nacionālo līmeni – Ministru kabinetu unparlamentu – cilvēku saskarsme ar pašvaldībām notiek samērābieži, jo skar mūsu ikdienas nepieciešamības. Tādēļ sadarbība, kasveidojas starp iedzīvotājiem un vietējo pārvaldi, atspoguļo ganpilsoniskās sabiedrības attīstības līmeni, gan demokrātiju valstīkopumā.
  35. 35. PAŠVALDĪBAS IIILATVIJA:• pašvaldību sistēma pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi ievērojamas izmaiņas: tika īstenota pašvaldību jeb administratīvi teritoriālā reforma.• pirms reformas LV bija vairāk nekā 500 vietējo pašvaldību. Starp tām pastāvēja ievērojamas atšķirības gan finansējuma, gan sniegto pakalpojumu kvalitātes ziņā. Piemēram, 2009.gada 1.janvārī LV lielākajā pašvaldībā Rīgā dzīvoja 715978 iedzīvotāji, bet mazākajā pašvaldībā - Alūksnes rajona Kalncempju pagastā - 256 iedzīvotāji.• lai pašvaldību darbību padarītu efektīvāku un izlīdzinātu attīstības iespējas, tika īstenota reforma, mazās pašvaldības apvienojot novados. Tādējādi kopš 2009.gada 1.janvāra LV ir 110 novadi un 9 lielās pilsētas. Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde
  36. 36. Latvijas administratīvi teritoriālā karte Avots: Wikipedia.org
  37. 37. KORUPCIJAS DRAUDI DEMOKRĀTIJAIKas ir korupcija?Kā tā apdraud demokrātiju? Ja kāds no valsts institūcijā ievēlētajiem pārstāvjiempārkāpj tautas dāvāto uzticību, lai gūtu personīgu labumu, taddemokrātija ir būtiski apdraudēta. Tādējādi korupcija graujdemokrātijas pamatprincipu – viens likums, viena taisnībavisiem. Korupcija ir sabiedrības uzticētās varas ļaunprātīgaizmantošana personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešulabā. Korupcijas risks ir augsts, ja persona, kas pieņemlēmumus, var to izdarīt vienpersoniski vai slepeni un tai navpienākuma atskaitīties par savu rīcību sabiedrībai. Avots: Knab.gov.lv
  38. 38. KORUPCIJAS FORMULA K = M + Rb – A – ĒK = korupcijas risksM = monopolvara (lēmumu pieņem amatpersona vieta pati)Rb = rīcības brīvība (personas rīcību nenosaka likumi vainoteikumi, vai arī regulējums ir ļoti vispārīgs)A = atbildība (amatpersonas darbs ir atklāts un vieglipārskatāms)Ē = ētika (godprātīga attieksme pret darbu jeb princips, kadsabiedrības intereses tiek stādītas augstāk par savām)Avots: Klitaargd R., Maclean – Abaroa R., Parris H.L. Corrupt Cities. A Practical Guide to Cure and Prevention. Oakland, California: ICSPress, 2000, p. 26.
  39. 39. Mūsu katraKORUPCIJA personīgā izvēle,Korupcijai ir iespējams pieaug gadījumos, ja personai kā rīkotiesir monopolvara un plaša rīcības brīvība pieņemt saskarsmē arlēmumus, izvirzīt noteikumus, bet tai pretī navlīdzsvarojoša atbildības, kontroles un sodīšanas korupciju, veidomehānisma. arī kopējoKorupcijas risku mazināšanā liela nozīme ir ne tikai demokrātijas ainu.dažādām speciālām kontroles institūcijām,piemēram, KNAB, bet arī sabiedrībai jeb mumspašiem.Korupcija demokrātijā liecina par demokrātijastrūkumu. Tādēļ mūsu atbildīga rīcība var nostiprinātgan taisnīgu institūciju un procedūru esamību, gankatra cilvēka iespējas izmantot savas tiesības unbrīvības pēc vienlīdzīgiem noteikumiem.
  40. 40. Jo augstāks līmenis, jo lielāks kaitējumsKORUPCIJAS LĪMEŅI demokrātijai, kā arī grūtāk atklājams noziegumsIII VALSTS SAGRĀBŠANA vai institūciju de facto pārņemšana – valsts institūciju izmantošana, lai vairotu savubagātību• slepenu sadarbības tīklu izmantošana, vienojoties par koruptīvām darbībām• vēlēšanu un politiskās konkurences graušana (nelikumīga kampaņa un partiju finansēšana/ slēpto reklāmu izmantošana)• likumdevēja varas izmantošana (“likuma pārdošana” privātām vajadzībām/ pretkorupcijas likumdošanas bloķēšana / apzināti vāju likumu pieņemšana / pienākuma pārraudzīt izpildvaru nepildīšana, u.c.)• tiesu sistēmas korupcija - “labvēlīgu tiesu spriedumu pārdošana”• auditēšanas, izmeklēšanas un pārraudzības varas ļaunprātīga izmantošana• kompromitējošu materiālu vai draudu izmantošana politiska spiediena īstenošanai • plašsaziņas līdzekļu korupcijaII IEDZĪVOŠANĀS, VALSTS LĪDZEKĻU IZŠĶĒRDĒŠANA PRIVĀTĀM VAJADZĪBĀM• slēpts atalgojums, luksusa automašīnas, ceļojumi, pieņemšanas, aprīkojums• spekulēšana ar valsts līdzekļiem, īpašumiem (biznesa novirzīšana sev/ tuviem draugiem/ interešu konflikta ignorēšana, kukuļņemšana)• savas ietekmes uzstiepšana, manipulācija ar personāla lēmumiem (labumu izspiešana no pakļautajiem vai amata pretendentiem, iesaistīšanās interešu konfliktā, nodrošinot labumu saviem radiniekiem, draugiem, utt.)I ZEMA LĪMEŅA ADMINISTRATĪVĀ KORUPCIJA• ierēdņu kukuļošana, lai apietu likumu (iedzīvotāju iniciatīva/ierēdņu iniciatīva) • pārregulēšana, slēpšana un dezorganizācija no ierēdņu puses (lai izspiestu vairāk kukuļus, iegūtu lielāku varu un kontroli) Avots: Kārkliņa, Rasma. Korupcija postkomunisma valstīs. - Valters un Rapa, 2006 – 33.-34.lpp.
  41. 41. Jauniešu SaeimaNodaļu sagatavoja: Gribi būt viens no 100 jaunajiem deputātiem – kandidē ar savu ideju! Biedrība «Sabiedrība par atklātību - Delna» Tālrunis: 67285585 E-pasts: ti@delna.lv Internetā: www.delna.lv
  1. A particular slide catching your eye?

    Clipping is a handy way to collect important slides you want to go back to later.

×