SlideShare a Scribd company logo

Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017

•
•
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

Īpašais 2017. gada Uzņēmēja Dienas izdevums, kas tapis Atbildīga biznesa nedēļas ietvaros.

Business
1 of 13
Download to read offline
LAIKRAKSTA DIENA PIELIKUMS. otrdiena, 6. jūnijs, 2017 Par ilgtspējīgu attīstību Ilgtspēja nozīmē, ka uzņēmumam var uzticēties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc pieciem un desmit gadiem 10. lpp. Izpratne par ilgtspēju pieaug, un domāt par ilgtspēju – tas ir priekšnoteikums tam, lai vispār sekmīgi strādātu 14. lpp. Latvijā ir inovatīvi uzņēmumi, kas spēj startēt globālajos tirgos un ātri sasniegt ievērojamus apgrozījumus, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 2. lpp.
Kā vērtējat,vai Latvijā strādā- jošie uzņēmumi ir pietiekami inovatīvi XXI gadsimta situāci- jai? Ir inovatīvi uzņēmumi, kas spēj startēt globālajos tirgos un ātri sasniegt ievērojamus apgrozīju- mus. Šādi uzņēmumi ir dažādās nozarēs, to vidū informācijas tehnoloģiju jomā, būvniecībā, enerģētikā, finanšu tehnoloģiju sektorā. Taču inovatīvo uzņēmu- mu masa Latvijā ir nepietieka- ma. Latvija atpaliek no daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ierindojas cetur- tajā vietā no beigām, aiz Latvijas ir tikai Horvātija, Bulgārija un Rumānija. Tas liek mums, valdī- bai, nopietni domāt, kā mēs risi- nām inovāciju attīstības jautāju- mu. Latvijas uzņēmumu investī- cijas pētniecībā un attīstībā rā- da, ka neesam sasnieguši inovā- ciju mērķi, izsakot to procentos noiekšzemeskopprodukta(IKP). Statistikas datus gan bieži kriti- zē, taču tendenci tie parāda, un šī tendence ir, ka uzņēmumu in- vestīcijas pētniecībā un attīstībā strauji nepieaug. Ir vairākas lietas, ko valdība gatavojas darīt, un te ir runa par vērienīgu pasākumu kopumu. Runājat par šā gada aktuali- tāti – nodokļu reformu? Nodokļu reforma ir fundamen- tāla reforma. No valdības puses ir milzīgs risks, bet tiek dots arī ļoti būtisks signāls uzņēmējiem par to, ka mums ir būtiski tas, lai uzņēmēji investētu uzņēmumu attīstībā. Lēts darbaspēks vairs nevienu neinteresē. Lēts darba- spēks varbūt nedaudz balsta in- dustriālo attīstību, varbūt ne- daudz palīdz kāpt reģionu eko- nomikai, bet skaidrs, ka rit pēdē- jie gadi, kuros lētajam darbaspē- kam ir būtiska nozīme, un prob- lēma tā, ka Latvijā nav pietieka- ma skaita inovatīvu uzņēmumu, ar kuriem kāds gribētu sadarbo- ties un investēt. Jāuzsver, ka nodokļu reforma vērsta uz to, lai stimulētu uzņē- mumus investēt pašu kapitālā. Ieviešot uzņēmumu ienāku- ma nodokļa 0% likmi reinvestē- tajai peļņai? Jā. Prioritāte ir Latvijas uzņēmu- mu finanšu kapacitātes stiprinā- šana.Te ir divi mērķi – viens mēr- ķis ir, lai uzņēmumi varētu in- vestēt produktos un pakalpoju- mos, efektivitātē un cilvēkresur- sos, otrs mērķis saistīts ar uzņē- mumu spēju aizņemties naudu. Ja uzņēmumiem ir laba nodroši- nājuma bāze, tad uzņēmumi ir labi partneri bankām. Ir jāpie- min arī milzīgais valdības inovā- ciju atbalsta mehānisms, kopu- mā inovāciju portfelis ir 195 mil- joni eiro, un te ir tādi projekti kā, teiksim, kompetenču centru at- balsts, atbalsts pētniecībai un inovatīvu iekārtu iegādei, tehno- loģiju pārnese, jaunu produktu ieviešana ražošanā, uzņēmējdar- bības motivācijas programmas, nodarbināto apmācības, un mērķis ir stimulēt uzņēmumu vēlmi ieguldīt inovatīvos risinā- jumos. Tā nav valdības iegriba, bet globālu notikumu diktēta rī- cība. Mums visiem ir svarīgi sa- prast tehnoloģiskās izmaiņas, ko nes tā dēvētā ceturtā industriālā revolūcija – tas nav tikai inter- nets kā saziņas līdzeklis un in- formācijas krātuve, tas ir daudz plašāks moderno tehnoloģiju kopums un pārmaiņas, ko rada ļoti plaši interneta pielietojuma varianti, piemēram, valsts e-pār- valde. Mēdz sacīt, ka jaunais, vērtī- gais derīgais izraktenis ir dati, un dati ir arī lielākais ienākumu avots. Tas Latvijas un citu valstu valdību nostāda izaicinājuma priekšā, vai valstij būt atvērtai globālajiem izaicinājumiem, vai arī virzīties protekcionisma vir- zienā un teikt – mēs kādu laiku gribam pasargāt savu vietējo tir- gu. Inovācijas jāuztver kā viens no ilgtspējas balstiem? Ilgtspējas vērtēšanas kritēriji mainās. Līdz šim galvenie jautā- jumi bija stratēģija, tirgus attie- cības, darba vide, attieksme pret vidi kopumā. Tie ir būtiski jautā- jumi, bet, ja mēs runājam par uzņēmumu inovētspēju, tad jā- iekļauj jauni indeksi, kas saistīti ar to, kā novērtēt uzņēmumu spēju adaptēties jaunajiem, lie- lajiem izaicinājumiem. Lielākais izaicinājums ir, kā uzņēmumam ar pēc iespējas mazākiem iegul- dījumiem adaptēties jaunajā si- tuācijā, eksistēt un sekmīgi pie- dāvāt savus produktus un pakal- pojumus. Ļoti svarīgs faktors ir ieguldī- jumi cilvēkkapitālā. Pārmaiņas ieviesušas dienaskārtībā to, ka jādomā par spēcīgām darbinie- ku komandām, kas spēj adekvāti novērtēt situāciju un pieņemt adekvātus lēmumus, uzņēmu- miem svarīgs ir ieguldījums ta- lantos un to komandās. Cilvēk- kapitāla attīstība ir ļoti būtiska un kļūst vēl aizvien būtiskāka. Tāpat svarīgi ir ieguldījumi iz- pētē un attīstībā, kas paredz, ka uzņēmums strādā pie tā, lai savu piedāvājumu tirgū adaptētu jau- najos apstākļos. Vēl viens būtisks jautājums ir digitālie risinājumi. Ir zināms, ka digitālie risinājumi ļauj efektivizēt uzņēmuma dar- bību par 30%, turklāt bieži rada jaunus notikumus industrijā. Trīs faktori – cilvēkkapitāla attīs- tība, pētniecība un digitālie risi- nājumi – ir tie, uz kuriem mēs ai- cinām. Jāpiemin, ka Ekonomikas mi- nistrija strādā pie konkurētspē- jas un produktivitātes monito- ringa institūcijas izveides. Eiro- pas Komisijas rekomendācija ir izveidot attiecīgu padomi un zi- nātnisku institūciju. Tā ir reko- mendācija visām ES dalībval- stīm, un arī Latvijai šis ceļš jāiet. Mēs esam konsultējušies ar NB8 formāta valstīm (NB8 jeb Nor- dic–Baltic Eight ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietu- va, Norvēģija, Somija un Zviedri- ja – red.). Pamatā visām ir šādas institūcijas. Rezumējot jāteic, mums, pirmkārt, jādod būtisks un strukturēts impulss izmai- ņām, otrkārt, mums jāmonitorē notiekošie procesi, jo te nav ie- spējams izveidot milzīgu valsts programmu. Nacionālais attīstī- bas plāns ir piemērs tam, ka tika izdomāts un uz papīra uzraks- tīts, kā notiks valsts attīstība, bet dzīve aizvirzīja citā virzienā. Jūsuprāt, uzņēmēju vidē ir pietiekami inovatīvu ideju un pietrūkst vienīgi valsts atbalsta to īstenošanai, vai arī inovatīvu ideju nav daudz? Latvijā inovatīvām idejām daudz lielākā apjomā būtu jārodas uni- versitātēs, patlaban tieši univer- sitātēm vajadzētu būt inovatīvo ideju avotiem. Latvijā funda- mentāla problēma ir tā, ka izglī- tības sistēma risina tikai pašai iz- glītības sistēmai vien zināmus mērķus, kas atrodas tālu no ko- pējām tirgus vajadzībām. Ir gan arī pozitīvi piemēri. Te varu mi- nēt Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Redzams, ka RTU domā, piemēram, par studentu jaunuz- ņēmumiem. Mēs gan redzam arī to, ka jauniešiem, kuri pretendē uz kļūšanu par RTU un citu augstskolu studentiem, ir neie- domājami vājas zināšanas STEM mācību priekšmetos, respektīvi, matemātikā, fizikā, bioloģijā, ķī- mijā, un tā ir milzīga problēma. Radošums ir ļoti svarīgs, bet ra- došums jābalsta zināšanās. Jābūt arī zināšanām par situāciju tirgū, nepietiek ar to, ka radusies skais- ta ideja, jo skaistās idejas jāspēj transformēt tirgū pieprasītā un reāli pielietojamā rezultātā. Mēs arī trīs ministru Nodarbi- nātības padomē, kurā darbojos kopā ar labklājības ministru un ar izglītības un zinātnes minis- tru, spriežam par to, kā veicināt ideju rašanos Latvijas universitā- tēs, un te es domāju gan par na- cionālā līmeņa universitātēm, kas runātu par nacionālo nozaru attīstību, gan par reģionālajām universitātēm un augstskolām, kurām vajadzētu aktīvi piedalī- ties reģionu ekonomiskajā iz- augsmē. Tieši universitātēm vajadzētu būt tām, kas uzņēmējdarbības videi dod impulsu pārmaiņām inovāciju virzienā. Varbūt problēma tā, ka dau- dzi cilvēki, kuri strādā universi- tātēs, ir ļoti zinoši akadēmiska- jā aspektā,bet ir tālu no biznesa vides? Ārvalstu universitāšu pieredze rāda, ka universitātēm ļoti svarī- ga ir augsta kapacitāte funda- mentālajās zinātnēs, kas univer- sitātei ļauj iegūt augstu vietu starptautiska mēroga reitingu to- pā. Diemžēl Latvijas augstskolas ir tālu no pirmā desmitnieka, va- ram runāt par sesto septīto sim- tu, un arī tas Latviju padara gar- laicīgu investoriem. Jāsaprot, ka mēs dzīvojam laikā, kurā galve- nokārt interesē idejas, respektīvi, cilvēki ar idejām, nevis lēts dar- baspēks, un tieši universitātes daudzās valstīs ir tā vide, kur uz strukturētas bāzes rodas idejas. Paralēli fundamentālajām zināt- nēm universitātēm svarīgi ir arī tā dēvētie lietišķie pētījumi. Uni- versitāšu atbildība ir domāt par to, kā fundamentālos pētījumus var izmantot valsts attīstībai, teiksim, tautsaimniecībā. Pro- tams, zinātnieki nav jāpārvērš par uzņēmējiem, zinātnieka do- māšana un uzņēmēja domāšana pēc būtības atšķiras – zinātnieks ir zinātkārs, uzņēmējs izmanto iespējas, bet tieši tāpēc ļoti svarī- ga ir zinātnieku un uzņēmēju sa- darbība, zinātniekiem definējot – te ir iespējas, un uzņēmējiem meklējot veidus, kā šīs, zinātnie- ka norādītās iespējas materiali- zēt reālos ekonomiskos panāku- mos. Zinātnieku un uzņēmēju sadarbība ir tas ķēdes posms, ku- ra Latvijā, situāciju kopumā vēr- tējot, iztrūkst. Taču universitātes pārstāvjiem būtu jāizvērtē, kā- pēc vispār notiek fundamentālie pētījumi, ko tie var dot reālās ekonomikas sektoram, jāsaprot, kas šim sektoram vajadzīgs, un tad jāiesaista zinātnieki lietišķa- jos pētījumos, lai šī lietišķo pētī- jumu programma piedalītos to jautājumu, kurus risina reālais ekonomikas sektors, atrisināša- nā. Gribu minēt vienu konkrētu pozitīvo piemēru par Rīgas Eko- nomikas augstskolu un ekono- mikas pētnieku Arni Sauku. Ļoti īsā laikā Arnis Sauka kļuvis ne ti- kai par Latvijas mērogā, bet arī globālā mērogā augsti vērtētu ekspertu ēnu ekonomikas izpē- tē. Jā, tā ir, varu vienīgi piekrist. Atceros, kad sāku darboties poli- tikā, austriešu profesors Šnei- ders bija absolūta autoritāte ēnu ekonomikas pētniecībā. Tagad par autoritatīviem tiek atzīti ne No augstskolām līdz uzņēmumiem Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens intervijā Magdai Riekstiņai Mēs dzīvojam laikā, kurā galvenokārt interesē idejas, respektīvi, cilvēki ar idejām, nevis lēts darbaspēks 0 «Mēs gatavojamies svinēt mūsu valsts simtgadi, un svarīgi ir pateikt, kas būs pēc tam, pateikt to, kā Latvijai kļūt par viedvalsti – par valsti, kura globālajā mērogā notiekošās pārmaiņas pieņem un prot šīs pārmaiņas izmantot savā labā. Te svarīga ir virzība uz to, ka mēs Latvijā vēlamies redzēt inovatīvu ekonomiku,» norāda Arvils Ašeradens. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 3uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20172 tikai profesora Šneidera pētīju- mi, bet arī Arņa Saukas kopā ar Tāli Putniņu veiktie ēnu ekono- mikas pētījumi. Pētījums, ko Ar- nis Sauka maijā prezentēja par ēnu ekonomiku būvniecībā, bija izcili analītisks, un mums, politi- kas veidotājiem, šis pētījums pa- līdz redzēt, ko vajadzētu darīt, lai konstatētās problēmas risinātu. Latvijai inovāciju jomā ir vērts ko aizgūt no Lietuvas un Igaunijas? Ja runājam par inovētspēju, tad Igaunija Latvijai ir tālu priekšā, bet Lietuva tikai nedaudz ap- steidz Latviju. Tāpēc Latvijai pa- raugs no mūsu Baltijas kaimiņ- valstīm varētu būt Igaunija, un ļoti būtisks faktors te ir Igaunijas inovētspēja valsts pārvalde, res- pektīvi, e-pārvalde. Igaunijā ir daudz augstāka e-pārvaldes lie- tojamība nekā Latvijā. Igaunijā e-pārvaldi saziņā ar valsti lieto aptuveni 80%, Latvijā – aptuveni 36% iedzīvotāju. Tā ir būtiska at- šķirība, kas liecina, ka Igaunijā e- pārvaldei ir daudz augstāks efek- tivitātes līmenis. Igaunija uz e- pārvaldes attīstību ir koncentrē- jusies daudz ātrāk un mērķtiecī- gāk nekā Latvija. Pēdējā laikā bieži tiek pieminēts Igaunijas Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir, jāteic, pat nedaudz para- militarizēta organizācija, kura cī- nās ar ekonomiskajiem noziegu- miem. Latvijas VID ir ap četriem tūkstošiem darbinieku – nu jau nedaudz mazāk, bet tik un tā ir milzīgs darbinieku skaits, Igau- nijas VID pēc inovāciju un digi- tālo sistēmu ieviešanas ir aptu- veni pusotra tūkstoša darbinie- ku, un Igaunijas VID koncentrē- jas uz tirgus analīzi, uzņēmēju atbalstu un nodokļu iekasēšanu, kopumā tā ir pilnīgi cita pieeja nekā VID Latvijā. Ēnu ekonomi- kas pētījumi rāda, ka Latvijā jop- rojām saglabājas ēnu ekonomi- kas toksiskais līmenis – ap 20% no IKP, bet Igaunijā tiek runāts par gandrīz divreiz zemāku ēnu ekonomikas līmeni, un tā ir bū- tiska divu Baltijas kaimiņvalstu atšķirība. Jaunuzņēmumu darbības at- balsta likums, kas stājies spēkā no šā gada 1. janvāra, varētu veicināt inovācijas Latvijā? Nešaubīgi. Patlaban jaunuzņē- mumi jau izveidoti dažādās no- zarēs, bet ievērojami liela daļa darbojas informācijas un komu- nikācijas tehnoloģiju jomā. Bū- tisks ir arī finanšu tehnoloģiju sektors, un, manuprāt, Latvija vismaz reģionālajā mērogā var kļūt par līdervalsti finanšu teh- noloģiju jomā. Jāpiebilst, ka ak- tuāls jautājums ir par to, kā at- balstīt zinātniskas ievirzes jaun- uzņēmumus, un tāpat tiek dis- kutēts par to, ko darīt ar indus- triālajiem jaunuzņēmumiem. Jāteic, ka ķēdes posms, kura mums patlaban iztrūkst, vērtējot inovatīvu uzņēmumu attīstības iespējas, ir pašvaldību iesaiste. Piemēram, Zviedrijā, kur ir ļoti attīstīta zinātnes parku un biz- nesa inkubatoru sistēma, visā šajā sistēmā ļoti būtisks spēlētājs ir tieši pašvaldības. Valdība, uni- versitātes, privātais sektors un pašvaldības cieši sadarbojas. Zviedrijā pašvaldības pat sacen- šas par to, kuras teritorijā dzīvo un dzīvos vairāk talantīgu cilvē- ku, kuriem ir inovatīvas idejas. Kāpēc Latvijā pašvaldību ie- saiste inovāciju attīstībā ir nie- cīgāka nekā varētu vēlēties? Nevar teikt, ka Latvijā vispār ne- viena pašvaldība nedomā par inovācijām.Ventspilī, piemēram, vērojama nopietna inovāciju at- tīstība. Rīgā gan ir pilnīgi pretēja situācija – Rīga neiesaistās ino- vāciju jautājumos, lai gan tieši Rīga kā Baltijas mērogā vērienīga pilsēta varētu būt viens no lielā- kajiem inovāciju centriem, Rīgas pašvaldības iesaiste inovāciju at- tīstībā varētu būt daudz nopiet- nāka un izpausties rūpēs par to, lai Rīgā dzīvotu liels skaits cilvē- ku ar inovatīvām idejām. No reģionu pilsētām es vēlos nosaukt trīs – jau minētajāVents- pilī augstskola apliecina prasmi darboties ne tikai kāVentspils at- tīstības dzinējspēks, bet kā visas Kurzemes attīstības dzinējspēks. Otra ir Valmiera ar tur esošo Vi- dzemes Augstskolu, un domāju, ka nākotnē Vidzemes Augstskola iesaistīsies ekonomiskās kopie- nas attīstībā. Trešā ir Daugavpils, un īpaši jāuzsver Daugavpils Universitātes loma. Daugavpils Universitāte ir sava ceļa meklē- jumos, bet apsveicama ir vēlme inovācijas attīstīt. Taču Rīgai vajadzētu dot vis- lielāko ieguldījumu, Rīgai vaja- dzētu koordinēt arī Lielrīgas ko- pienu, kas patlaban vairāk kon- centrējas uz guļamrajonu infra- struktūras veidošanu, nevis ino- vācijas veicinošu vidi. Tieši Rīgai vajadzētu uzņemties vadošo lo- mu, aicināt kopā kopienas un diskutēt par to, kādai jābūt ne- pieciešamajai infrastruktūrai, jo pašvaldību iesaistīšanās tajā, lai nodrošinātu talantīgu cilvēku klātbūtni, ir ļoti būtiska.5
 OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 5uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20174 Kurās uzņēmējdarbības jo- mās, jūsuprāt, Latvijā patlaban ir lielākās iespējas inovāciju at- tīstībai? Domāju, ka Latvijā vēl vairāk at- tīstīsies finanšu tehnoloģiju jo- ma. Jau tagad redzams, ka šī jo- ma aug. Latvijas uzņēmumi, kas darbojas finanšu tehnoloģiju jo- mā, ir ļoti eksportspējīgi, un šī ir nozare, kurā darbojoties eks- ports var būt iespējams uz ļoti dažādām valstīm – sākot no Liel- britānijas līdz Gruzijai. Mans no- vēlējums visiem, kuri jau darbo- jas vai vēlas darboties finanšu tehnoloģiju jomā, ir atcerēties, ka pastāv iespēja interesēties par atbalstu, vēršoties Altum. Arī informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā ir liels potenciāls un labi produkti. Domāju, ka nākot- nē labu produktu IT sektorā būs vēl vairāk. Rūpniecībā arī re- dzam inovācijas, un jāuzsver, ka ievērojama daļa Altum klientu nāk tieši no rūpniecības. Kopu- mā inovatīva darba piemēri ir ļo- ti dažādi – teiksim, kosmētikas ražošanas uzņēmums Madara Cosmetics, jaunuzņēmums Gi- raffe360 un plaši zināmais, ar būvmateriālu jomu saistītais uz- ņēmums Primex. Tātad inovācijas bieži vēroja- mas uzņēmumos un jomās, kas orientējas ne tikai uz Latvijas tirgu, bet domā globālā mēro- gā? Jā, un tas ir patīkami. Mēs praksē novērojam, ka parasti mazāk problēmu ir uzņēmumiem, kuri eksportē, nevis orientējas tikai uz Latvijas tirgu. Ar Latvijas tirgu bieži ir par maz, lai uzņēmums varētu iegūt spēcīgu vilkmi un kļūt par nopietnu biznesa vides spēlētāju, bet, protams, būtiski ir tas, ko un cik daudz uzņēmums grib sasniegt. Veiksmīgs un sta- bils var būt arī tāds uzņēmums, kas darbojas tikai vietējā tirgū. Tomēr uzņēmumam ir daudz vieglāk strādāt tad, ja uzņēmums var darboties vērienīgā tirgū, kaut vai ES mērogā, nekā tikai un vienīgi Latvijas vidē ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju. Ja runājam tieši par inovatī- viem uzņēmumiem, tad liela da- ļa no šiem uzņēmumiem sākot- nēji darbojas Latvijā, bet pēc tam Latvija paliek tikai kā viena no vairākām darbības vietām, un uzņēmumi pārorientējas uz eks- porta tirgiem, uz globālu darbī- bas mērogu. Notiek arī tā, ka uz- ņēmumi laika gaitā sāk strādāt tikai un vienīgi eksporta tirgos. XXI gadsimtā viegli organizēt, ka preci vai pakalpojumu var sa- ņemt citās valstīs. Mēs, Altum, piedāvājam pro- duktus, kas vērsti uz eksporta tir- gu. Piemēram, mums ir produkts – eksporta garantijas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Līdz šim bija eksporta garantijas tikai uz tā dēvētajām trešajām pasaules valstīm. Ir izdarīts liels darbs, lai sagatavotu program- mu un saskaņotu to ar Eiropas Komisiju, tagad jau ir pirmie klienti, kas jau ieguvuši eksporta garantiju uz ES. Banku pārstāvji uzsver, ka būtiska biznesa kredītņēmēju grupa ir lauksaimnieki. Kā lauksaimniecība izskatās Altum skatījumā? Lauksaimnieki mums ir ļoti bū- tiski klienti, ir aizdevumi lauk- saimniekiem – gan investīcijām, gan apgrozāmajiem līdzekļiem, ir programma, kura vērsta uz to, lai lauksaimnieks varētu iegādā- ties zemi, kas lauksaimniecībā ir ļoti būtisks aktīvs tam, lai vispār uzņēmējdarbību varētu veikt. Ir arī Zemes fonds – mēs iepērkam lauksaimniecības zemi un izno- mājam tālāk. Inovācijas lauksaimniecībā redzat? Lauksaimniecība ir konservatīvā- ka joma par daudzām citām, taču arī lauksaimniecībā ik pa brīdim redzam inovatīvus uzņēmumus. Te ir runa, piemēram, par inova- tīvu iekārtu iegādi un inovatīviem ražošanas risinājumiem. Uzņēmums, kas vēlas atbal- stu inovācijām, var vērsties Al- tum gan tad, ja tas ir jau piere- dzējis uzņēmums,gan arī tad,ja ir iesācējs biznesā? Jā, bet jāpiebilst, ka mēs rūpēja- mies par to, lai tautsaimniecība kopumā attīstītos, mēs neesam institūcija, kuras mērķis ir atbal- stīt tikai un vienīgi inovācijas uz- ņēmējdarbībā. Ja uzņēmums ir inovatīvs, tas ir ļoti augstu vērtē- jams, taču kopumā uzņēmējiem – gan tiem, kuri liek uzsvaru uz inovācijām, gan tiem, kuri ir kon- servatīvāki, gribu novēlēt, lai at- ceras, ka ir Altum – institūcija, kas darbojas ar finanšu instru- mentiem, kas ir gatava atbalstīt dažādus projektus, ja tie atbilst konkrētiem nosacījumiem, tur- klāt, ja citur neizdodas saņemt finansējumu, tad var vērsties pie mums. Tomēr arī jāteic – nepietiek ar uzstādījumu: «Es labprāt pieteik- tos naudai, kuru man uzdāvi- nās.» Te ir runa par naudu, ko būs jāspēj atdot, un tam nepie- ciešams tāds biznesa plāns, kas spēj pierādīt, ka ideja ir dzīvot- spējīga. Biznesa plāns tiek anali- zēts, vērtējot, vai ir padomāts par to, kā produkts atšķirsies no kon- kurentu piedāvājuma, vai ir pa- reizi ieplānota naudas plūsma un vēl no citiem būtiskiem as- pektiem. Banku pārstāvji teikuši, ka, pat rūpīgi izvērtējot, kuram uz- ņēmumam piešķirt kredītu, jā- rēķinās, ka būs kāds, kuram ar kredīta atmaksu radīsies grūtī- bas. Kā ir jūsu praksē? Mums ir Risku vadības departa- ments, un mēs savas program- mas gatavojam kā biznesa plā- nus – līdzīgi kā mēs to prasām no uzņēmumiem. Arī mums pašiem situācija jāvērtē reāli, balstoties uz vēsturisko pieredzi, skatoties, kā attīstās tautsaimniecība, do- mājot, kas varētu notikt nākotnē. Nenoliedzami ir noteikts pro- cents darījumu, par kuriem mēs pieļaujam – var būt problēmas, un šis procents ir atšķirīgs dažā- dās programmās. Tomēr gribu uzsvērt – pētī- jums, ko veicām sadarbībā ar Firmas.lv, atklāja – pirmajos tri- jos darbības gados 21 uzņēmu- mam no katriem simts uzņēmu- miem ir maksātnespējas rakstu- ra problēmas Savukārt to uzņē- mumu, kuri ir Altum klienti, vidū maksātnespējas problēmas ir ti- kai septiņiem uzņēmumiem no katriem simts – tātad trīs reizes retāk. Par to mēs esam ļoti prie- cīgi.5 Inovācija kā svarīga vērtība Altum vadītājs Reinis Bērziņš intervijā Magdai Riekstiņai 0 Dati rāda, ka Altum valsts atbalsta finanšu instrumentus saņēmušie uzņēmēji pirmo trīs darbības gadu laikā trīs reizes retāk izbeidz komercdarbību nekā pārējie biznesa sācēji, jo, lai iegūtu šo atbalstu, jāspēj argumentēti pamatot savu biznesa ideju, turklāt saņemtais atbalsts disciplinē un motivē neapstāties, uzsver Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Ar Latvijas tirgu bieži ir par maz, lai uzņēmums varētu iegūt spēcīgu vilkmi un kļūt par nopietnu biznesa vides spēlētāju Magda Riekstiņa Pašreizējo situāciju rakstu- ro vārds «pārmaiņas», atklājot Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremoniju, sacīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja Dace Helmane un atgādināja uzņēmēju vidē po- pulāro apgalvojumu, ka patla- ban konkurences cīņā uzvar tas, kurš vislētāk, ieguldot vismazāk resursu, prot pielāgoties pārmai- ņām. Ilgtspējas indekss Latvijā tiek organizēts jau astoto gadu. Šis indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas palīdz uzņēmu- miem diagnosticēt darbības ilgt- spēju un korporatīvās atbildības līmeni. Ilgtspējas indekss vērtē uzņēmumu, balstoties uz pie- cām ilgtspējīgu darbību aplieci- nošām jomām – ilgtspējīgas dar- bības stratēģija, darba vide, in- vestīcijas sabiedrībā, atklāta un caurskatāma darbība un saudzī- ga attieksme pret apkārtējo vidi. Iniciatīvas partneri ir InCSR, Lat- vijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arod- biedrību savienība (LBAS). Šo- reiz Ilgtspējas indeksā piedalījās 80 uzņēmumu, no kuriem tika izvēlēti vairāk nekā 50 uzņēmu- mi, kas saņēma balvu vienā no četrām kategorijām – platīna, zelta, sudraba vai bronzas. Ikviens uzņēmums, kurš izlē- mis piedalīties Ilgtspējas indek- sā, pelnījis atzinību, jo tie ir uz- ņēmumi, kuri vēlas kļūt vēl labā- ki, iegulda ne tikai savā biznesā, bet arī cilvēkos, balvu pasniegša- nas ceremonijā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un izteica vēlējumu, lai nākotnē Ilgtspējas indeksam pieteiktos aizvien vairāk uzņēmumu. Ministru prezidents Māris Ku- činskis norādīja, ka uzņēmumi, kas tiecas uz aizvien labāku snie- gumu, paaugstina kopējo Latvi- jas ekonomikas līmeni. Latvija ta- gad jau nonākusi attīstīto valstu klubā, akcentēja Ministru prezi- denta biedrs, ekonomikas mi- nistrs Arvils Ašeradens, sakot par to paldies uzņēmējiem – Ilgtspē- jas indeksa balvu ieguvējiem. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone mudināja atcerē- ties, ka nekas nenotiek pats no sevis, bet visu nosaka cilvēks – lī- deris, kurš iedvesmo apkārtējos cilvēkus un pats daudz strādā. Apbalvošanas ceremonijā tika pasniegtas arī deviņas īpašās balvas. Swedbank ieguva balvu Dzimumu līdztiesīgākais uzņē- mums, ko piešķīra Sabiedrības integrācijas fonds. Ekonomikas ministrijas piešķirto apbalvoju- mu Inovāciju līderis saņēma ve- selības aprūpes kompānija Roc- he Latvija. InCSR speciālā balva Ilgtspējas čempions nonāca pie tehnoloģiju jomas uzņēmuma AE Partner. Apbalvojumu Ilgt- spējas līderis LDDK vārdā L. Meņģelsone pasniedza Cēsu alus valdes priekšsēdētājai Evai Sie- tiņsonei, un tieši E. Sietiņsones vadītais uzņēmums Cēsu alus ie- guva arī Sociālā dialoga balvu, ko LBAS vārdā pasniedza LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Godīgas tirdzniecības balvu ie- guva mazumtirdzniecības uzņē- mums Rimi. Sabiedrības integrā- cijas fonda balvu nominācijā Da- žādībai atvērtākais uzņēmums saņēma SEB banka. Vides aizsar- dzības un reģionālās attīstības ministrijas balva Reģiona spēks nonāca pie vides jomā strādājošā pašvaldību SIA ZAAO. Savukārt par Gada vēstnesi pasludināta žurnāliste The Baltic Center for In- vestigative Journalism Re:Baltica dibinātāja Inga Spriņģe.5 Uzņēmumu, kas saņēmuši balvas platīna, zelta, sudraba vai bronzas kategorijā, saraksts lasāms uz 4. vāka Izdarīta izvēle – kļūt aizvien atbildīgākiem Pasniegtas Ilgtspējas indeksa balvas. Ilgtspējas indekss Latvijā tiek organizēts jau astoto gadu 0 Par ilgtspējas būtisko nozīmi gan biznesa vidē, gan valstī kopumā atgādina InCSR vadītāja Dace Helmane (no kreisās), Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš un LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Ministru prezidents Māris Kučinskis, pasniedzot Ingai Spriņģei Gada vēstneša balvu, uzsvēra, ka šobrīd, kad «hibrīdkarš primāri notiek informatīvajā laukā», sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Pasniedzot balvu Ilgtspējas līderis Cēsu alus valdes priekš- sēdētājai Evai Sietiņsonei, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentēja to, ka uzņēmuma izaugsmē būtiska loma ir līderim. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Ilgtspējas indeksa balvu platīna kategorijā ieguva SEB banka. Pērn pietrūka trīs punktu, lai sasniegtu augstāko vērtējumu, tā bija laba motivācija censties, teic SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce priecājas par to, ka lidosta izcīnījusi Ilgtspējas indeksa balvu zelta kategorijā. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Iedrošinājums soļiem biznesā 5 Attīstības finanšu institūcija Altum ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldīju- mi riska kapitāla fondos u. c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 5 «Ja kaļat plānus par uzņēmējdarbības uzsākšanu, tad šobrīd ir īstais laiks. Naudas atbalsta saņemšanai ir daudz. Tik zemas kredītlikmes nav bijušas jau sen. Un pats svarīgākais – nekas dzīvē neradīs lielāku pārliecības sajūtu, neatkarību un prieku par veiksmēm kā sava biznesa uzsākšana. To apliecina arī jaunais Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums – 68% jauno uzņēmēju atzina, ka, kopš viņi pievērsušies uzņēmējdarbībai, ir uzlabojusies viņu apmierinātība ar dzīvi,» norāda Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Avots: Altum. Plašāka informācija – www.altum.lv
Kāda ir sabiedriskā atbalsta projektu uztveres Latvijas sa- biedrībā izpētes jēga un mēr- ķis? Patiesībā šo izpēti sākām kā ne- lielu pētījumu Ilgtspējas indeksa Sabiedrības sadaļas ietvaros, kas pēc vairākiem gadiem izvērtās plaša apjoma izpētē. Galvenais mērķis bija novērtēt uzņēmumu sabiedriskā atbalsta un investīci- ju projektu lietderību. Vērojot tendences, ir redzams, ka aizvien vairāk uzņēmumu, īpaši to sa- biedrisko attiecību stratēģijās, paredz atbalstu dažādiem sa- biedriski nozīmīgiem projek- tiem, un par to komunicē pub- liskajā telpā. Tā kā reklāma... Tas īsti nav salīdzināms ar klasis- ko reklāmu. Tas ir kā uzņēmuma komunikācijas ar sabiedrību veids, kas kļūst aizvien aktuālāks, un daudzi uzņēmumi to īsteno. Daži pat vairāk iet tieši šo ceļu, nevis izvēlas klasisko reklāmu. Līdz ar to, uzņēmumam ir svarī- gi saprast atdevi no šādām akti- vitātēm. Pētījumu sākām ar mēr- ķi noskaidrot – cik tas ir jēgpilni, ko uzņēmumi dara. Vai tas ir ak- tuāli sabiedrībai, vai sabiedrība to pamana? Vai tas palīdz uzņē- muma zīmola vērtības pieaugu- mam? Vai tas saskan ar uzņēmu- ma misiju, vīziju un mērķiem? Viens aspekts ir tas, ka uzņē- mums vērtē, cik daudz un skaļi izskan uzņēmuma vārds un kā aug atpazīstamība un populari- tāte – tas, protams, ir svarīgi. Ta- ču vēroties ilgtermiņā – sevišķi lielo uzņēmumu vidū, kas ļoti nopietni izturas pret sabiedrisko attiecību projektiem, tie skatās uz to, vai šīs aktivitātes iet roku rokā ar ilgtermiņa mērķiem, un izvēlas atbalstīt tās iniciatīvas un projektus, kas saskan ar uzņē- muma vīziju, paustajām vērtī- bām. Tomēr vienmēr pastāv disku- sija, cik šis atbalsts ir nesavtīgs, un cik tam visam apakšā ir ko- merciālās intereses. Bizness ir bizness, tādēļ nekad neizpaliks arī komerciālā intere- se. Taču sabiedrība novērtē, un pozitīva aura rodas tiem projek- tiem, kuros uzņēmums apliecina savu sapratni par to, kas ir vaja- dzīgs sabiedrībai. Sabiedrība sa- gaida to, lai lielie, stabilie uzņē- mumi ieguldītu daudz līdzekļu sabiedriskos projektos, iesaistī- tos valsts labklājības paaugstinā- šanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ir kaut kādi cauru- mi, kur valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu, tad šo robu aizpildīšanu sagaida tieši no lielajiem uzņēmumiem. Te mēs runājam par dažā- diem sociāli svarīgiem projek- tiem, kuriem trūkst budžeta naudas? Tās ir jomas, kur pietrūkst valsts naudas, bet vienlaikus cilvēki šā- dus projektus redz kā ieguldīju- mu nākotnē. Tā ir atbildība par valsts izaugsmi, nākotni, labklā- jību. Sabiedrība šos projektus redz caur diviem skatu punk- tiem. Pirmais ir – vai tas palīdz attīstīties valstij – visu, kas tiek pamanīts šajā jomā, vispirms vērtē no tā, vai tā ir investīcija nākotnē – un kā tas sniegs labu- mu sabiedrībai kopumā. Otrais – ka tas saliedē sabiedrību, veicina pozitīvu noskaņu un apmierinā- tību ar dzīvi Latvijā. Katrā ziņā tiek augstu vērtēti projekti, kas veicina saliedētību, pozitīvas emocijas, nojauc dažādas robe- žas un barjeras. Gribētos teikt, veicina labklājību, bet šķiet, Lat- vijas sabiedrība šo vārdu uztver caur ekonomisko šķautni. Bet doma ir – lai es te labi justos, lai man un maniem bērniem šeit būtu ko darīt. Runa ir ne tikai par materiālo pusi. Mēs gribam jus- ties piederīgi šai valstij, droši, ka nepastāv nepārvaramu robežu starp dažādām grupām. Ko rāda pētījums? Mūs pašus pārsteidza sabiedrī- bas nostāja, ka tiek sagaidīts, ka uzņēmumi šajos projektos vadī- sies no stratēģiskā viedokļa, ne- vis sekos «modes tendencēm». Respektīvi, ka nevis atbalsta, pie- mēram, konkrētajā brīdī populā- rākos sporta veidus, pasākumus vai tamlīdzīgi, bet gan idejas vai projekta unikalitāti un atkal jau ar skatu – ko tas dos Latvijas sa- biedrībai nākotnē. Arī globāla- jam kontekstam blakus kļūst svarīgs lokālais – mūsu pašapzi- ņa, identitāte. Un stratēģiskā pie- eja šādiem sabiedrības atbalsta projektiem tieši savijas ar nācijas pašapziņu – esam maza valsts, bet ar savu vietu pasaules kon- tekstā, ar savām spējām. Mēs aizvien ļoti zemu vērtējam valdī- bas darbību, tādēļ arī savu veik- smes stāstu vairāk saistām tieši ar biznesa vidi – iedzīvotāji sa- gaida tieši biznesa vides iesaistī- šanos valsts attīstībā. Kāda ir pašu uzņēmēju stra- tēģija – vai tā atbilst tam, ko sa- gaida nācija? Daļēji. Šie sabiedrisko investīciju projekti ir salīdzinoši jauni Latvi- jā. Pagaidām ir tikai neliels uzņē- mumu skaits, kas īsteno šādu stratēģiju ar ilgtspējīgu skatīju- mu. Joprojām vērojams, ka liela daļa uzņēmumu šiem projek- tiem tomēr pieiet virspusēji. Ne- noliedzami, arī šīs – virspusīgās – aktivitātes ir svarīgas un node- rīgas, tomēr tās vairāk vērstas uz popularitātes gūšanu īstermiņā. Lielākoties uzņēmumi primāri domā tikai par atbalstu labdarī- bai, dažādiem pasākumiem, sportam, un tas nav labi plašākā mērogā. Taču tas ir tradicionāli. Jā, un tā joma ir diezgan pieblī- vēta, sevišķi sports. Taču sabied- rība tāpat šīs aktivitātes vēro un analizē ilgtermiņu investīcijas kontekstā – tas viņiem sniedz prieku, jo mēs ar saviem sportis- tiem lepojamies. Galvenais – lai šīs aktivitātes uzņēmumiem ne- kļūst par modes lietu: tagad šajā sezonā veiksmīgi startē šāds sportists – visi atbalstām. Tajā pašā laikā ir vairāki piemēri, kur uzņēmumi konkrētu sportistu atbalsta no pašiem pirmsāku- miem, nevis sāk atbalstīt tad, kad viņš kļuvis slavens. Tā jau ir ilg- termiņa atbildība – uzņemamies atbildību un tā arī turpinām at- balstīt. Viena gada laikā sportists nekļūst populārs – tas ir ilgter- miņa projekts, kas vienlaikus ļauj attīstīties jomai, rosinot jaunie- šus pievērsties konkrētam sporta veidam, jo viņi saredz perspektī- vu. Tam visam ir cita jēga, ja šāds atbalsts tiek īstenots ilgtermiņā. Manuprāt, uzņēmumiem vaja- dzētu domāt vēl mērķtiecīgāk un precīzāk, izvēloties atbalstāmos projektus. Piemēram, šobrīd ir aktuāla jauniešu tēma – visi do- mā, kā iepatikties jauniešiem, maina savu komunikācijas stilu un reklāmas sejas, bet cik daudz ir uzņēmumu, kas domā par jau- niešu prasmēm un integrāciju darba tirgū, sabiedrībā kopumā? Tad arī tiek pieļautas komunikā- cijas kļūdas, jo tiek rīkotas vien- kāršas un tradicionālas kampa- ņas, bet tajā pašā laikā tiek aiz- mirstas jauniešu reālās vajadzī- bas. Ir uzņēmumi, kas jau vidus- skolās sāk izglītot jauniešus un cenšas pievērst viņus profesio- nālajām prasmēm vai eksakta- jām zināšanām. Varbūt tas tik plaši neizskan, taču ilgtermiņā šie uzņēmumi ir ieguvēji, jo viņi audzina savus nākamos darbi- niekus. Cik lielā mērā uzņēmuma ilg- termiņa stratēģija šādos pro- jektos ir atkarīga no konkrē- tiem cilvēkiem uzņēmumā, ku- ri ir atbildīgi par šo jomu? Jo par šādu stratēģiju jāpārliecina arī citus darbiniekus, vadību un īpašniekus. Tas ir atkarīgs ne tikai no mārke- tinga un sabiedrisko attiecību speciālista, bet arī no vadības – viņu skatījuma uz stratēģiju. Tā- pēc arī Ilgtspējas indekss māca uzņēmumus, ka svarīgi ir darbo- ties ne tikai ar mērķi šeit un ta- gad, bet arī ar skatījumu nākot- nē. Ja šis redzējums ir sakārtots arī vadības līmenī, tad, protams, mārketinga cilvēks spēs to reali- zēt. Mūsu veiktais pētījums tieši dod argumentus, kādēļ ir svarīgi meklēt savu unikālo virzienu, jē- gu. Vadoties no pētījumā gūta- jām atbildēm, katrs uzņēmums var izstrādāt vai papildināt savus kritērijus sabiedrisko projektu Nepakļauties modes kliedzienam, bet atbalstīt vērtības Atbalsta vērtību garantē idejas ilglaicība, sarunā ar Guntaru Gūti teic pētījumu kompānijas Kantar TNS vecākā klientu vadītāja Inta Priedola Sabiedriski nozīmīgi projekti savijas ar nācijas pašapziņu – ka esam maza valsts, bet ar savu vietu pasaulē 0 Vairāk jāīsteno mērķtiecīgas lokāla mēroga iniciatīvas. Tas rada uzticēšanos, to vairāk uztver kā darīšanu caur jēgpilno rīcību. Šādi projekti arī vairāk saliedē sabiedrību. Tie lauž «šķēres», kas veidojas starp dažādām iedzīvotāju grupām. Uzņēmums, kas pamana šīs plaisas un īsteno iniciatīvas problēmu mazināšanai, arī tiek pamanīts sabiedrībā, uzskata Inta Priedola. FOTO – KRISTAPS KALNS, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 7uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20176 atbalstīšanai, jo cilvēki uzņēmu- mā var mainīties, taču stratēģijai jābūt stabilai un ilgtspējīgai. Kuras ir galvenās jomas, ku- rās sabiedrība sagaida atbalstu no uzņēmumiem? Tās ir jau tradicionālas – veselī- ba, kultūra, izglītība, sports – lie- lās jomas, kurām valstij mūždien pietrūkst naudas. Šeit arī ir vēro- jami lielākie atbalsta projekti.Ta- ču uzņēmumam jāatrod veids, lai tas neizskatītos pēc modes lietas – iedeva naudu un ieguva arī kaut ko pats. Svarīgi, lai tā bū- tu investīcija nākotnē, ar savu at- balstu mazinot problēmas kon- krētās iedzīvotāju grupās, pie- mēram, starp laukiem un pilsē- tām, starp paaudzēm, starp da- žādās valodās runājošajiem. Sa- biedrībā ir daudz dažādu «šķē- ru», kas subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ veidojas, un visi pro- jekti, kas palīdz šo atšķirību ma- zināt, varbūt vairāk tiek uztverti kā emocionālā labsajūta, bet vienlaikus tā ir ļoti liela investīci- ja nākotnē, jo pozitīvi noskaņots, ar dzīvi valstī apmierināts un lai- mīgs cilvēks ir vērtīgs valstij. Cil- vēki grib pozitīvās ziņas, un šādi projekti arī parāda, ka notiek arī labas lietas. Varbūt kādam no malas izskatās, ka esam patērē- tāju sabiedrība – gribam iet uz svētkiem, dažādiem citiem pasā- kumiem, bet mēs taču šajos pa- sākumos arī paši līdzdarboja- mies. Tie savā veidā saliedē sa- biedrību. Cik liels risks ir uzņēmumam veidojot savu identitāti, izdo- mājot savu unikālo projektu, iniciatīvu un finansējot to? Vieglāk tomēr ir pieslieties jau tradicionāli populārai tēmai. Risks vienlaikus ir arī iespēja at- šķirties no citiem uzņēmumiem. Tas ir grūtāk, prasa spēcīgu mo- bilizēšanos un prasmes. Taču mūsdienu plašās komunikācijas iespējas ļauj salīdzinoši viegli nokomunicēt plašai sabiedrībai savu ideju un atbalstu projek- tam. Tomēr vienlaikus uzņēmu- mam ir svarīgi arī skatīties, kas ir viņa mērķa auditorija. Ja tas ir projekts masām, tad, protams, ir vieglāk komunicēt. Specifiskāku atbalsta projektu jāprot pareizi komunicēt. Iespējams, auditori- ja nāks lēnāk, bet tā nāks pama- tīgi un ar augstu lojalitāti: kas lē- ni nāk, tas labi nāk. Ja tiek īste- nots kāds projekts tieši reģionā, kas ir svarīgs lokālajai sabiedrī- bai – to pamana un novērtē. Un pieķeršanās šim uzņēmumam kļūst ļoti dziļa un uz ilgu laiku. Turklāt šādu iniciatīvu pamanīs ne tikai konkrētā reģiona iedzī- votāji. Tas ir stāsts, kas notiek Latvijā. Mūsu ikdienas ziņās ir pārāk daudz stāstu par globāla- jām lietām, bet par maz stāstu, kas notiek Latvijā. Un šādi pro- jekti ļauj parādīt uzņēmumam, ka viņu interesē tas, kas notiek mūsu valstī. Kas vairāk paliek cilvēku prā- tos – uzņēmuma unikālā inicia- tīva, labs darbs vai arī klasiska reklāma, populāra pasākuma atbalstīšana? Priekšnoteikums sabiedriskā at- balsta projektu efektivitātei ir ie- degšanās par lietu un ticība sa- vas iniciatīvas jēgai. Sabiedrība uzreiz pamana, kādā noskaņā uzņēmums runā par savu pro- jektu. Cilvēku nevar apmānīt, un agrāk vai vēlāk viņš saprot, vai konkrētā iniciatīva ir ar ilgtermi- ņa ideju, vai vienkārši komerci- āls projekts. Savā ziņā šādu ini- ciatīvu izdošanos veicina arī uz- ņēmēju emocionālā inteliģence, cilvēciskais faktors. Patiesībā šā- dos projektos viss īstenojams pa- visam vienkārši brīdī, kad tu pa- tiesi sāc interesēties par savu mērķa auditoriju un tās vajadzī- bām. Ja tevi interesē nevis tikai piesaistīt uzmanību un pārdot savu produktu, bet gan vēlies sa- prast sabiedrību, «iekāpt viņas kurpēs» – paskatīties uz ikdienu un vajadzībām no cita skatupun- kta, uzsāktā iniciatīva izdosies un būs īstenojama ilgtermiņā.5 Koiedzīvotājisaskatakāieguvumuno uzņēmumusniegtāatbalstasabiedrībai Kādāsjomāssagaidaatbalstu nouzņēmumiem Vieno, saliedē cilvēkus 29% 23% 22% Investīcijas nākotnē Rada prieku, pozitīvas emocijas 33% 31% 27% 22% 22% Veselības joma Labdarība Izglītības joma Lauku, reģionu attīstība Sporta pasākumi
Magda Riekstiņa Satuvināt skolā apgūsta- mās, teorētiskās zināšanas un mūsdienu reālajā dzīvē nepie- ciešamās prasmes – šādu mērķi īsteno Swedbank, kas piedāvā īpašu, skolām paredzētu mā- cībstundu programmu Dzīvei gatavs. «Mēs esam analizējuši, kas ir mūsu valsts attīstībai būtiskākās jomas,» skaidro Swedbank Kor- poratīvo attiecību vadītāja Ad- riāna Kauliņa un turpina: «Mek- lējot kopsaucējus, nonācām līdz divām lietām – demogrāfijas šī jēdziena plašākajā nozīmē, ie- tverot arī emigrāciju, reemigrā- ciju un imigrāciju, un līdz izglītī- bai. Gan demogrāfijas, gan izglī- tības nolikšana uz pareizajiem pamatiem ir ļoti būtiska Latvijas turpmākajai attīstībai. Domājot, kurā no šīm jomām mēs, Swed- bank, varam dot būtiskāku iegul- dījumu, esam izvēlējušies izglītī- bu un savas iniciatīvas koncen- trējam tieši uz izglītību.» Vēlas dalīties zināšanās Domājot par to, kas šodien ir bū- tiskākais izglītībā, «apzināmies, ka aktualitāte ir izglītības satura pārskatīšana. Mēs, sastopoties ar bankas klientiem, redzam, ka ir mainījusies sabiedrība, ir mainī- jusies ekonomikas struktūra, ir mainījusies cilvēku domašana, un skaidrs, ka izglītība vairs ne- var būt tāda, kāda tā bijusi pēdē- jā simtgadē un vēl senāk. Izglītī- bā jāienāk jauniem risināju- miem,» stāsta A. Kauliņa. Aktuāla ir arī nepieciešamība veicināt jauniešu izpratni par to, kas notiek darba tirgū, jo «re- dzam, ka jaunieši pēc izglītības iestāžu absolvēšanas ienāk dar- ba vidē ar teorētiskām, dzīvē ne īpaši izmantojamām zināšanām. Savukārt izglītības iestādēs pa- vadītajā laikā jaunieši nereti ne- saskata, kur dzīvē būs nepiecie- šama liela daļa no zināšanām, kas jāapgūst, bet šīs saiknes ie- raudzīšana jauniešiem ir ļoti bū- tiska», teic Swedbank Korporatī- vo attiecību vadītāja. Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons atceras, ka savulaik augstskolā nācies ie- mācīties no galvas formulas, bet nav bijis skaidrs, kur tās būtu pielietojamas. «Iekalu no galvas šīs formulas un, protams, pēc pusgada biju tās aizmirsis, bet, kad atnācu strādāt uz banku, tre- šajā darba dienā sapratu, kur ir apgūto formulu praktiskais pie- lietojums.» Lai stiprinātu teorētisko zinā- šanu un praktiskās pieredzes sa- saisti, bankas pārstāvji izveido- juši praktisko mācībstundu programmu 11. klašu skolēniem. «Mēs – Swedbank – esam tehno- loģiska un progresīva organizā- cija. Mums gribētos domāt, ka mums piemīt XXI gadsimtam at- bilstošās prasmes. Turklāt mēs esam liela organizācija, ar dau- dziem darbiniekiem, kas spēj sa- vās zināšanās dalīties un nest sa- vas zināšanas uz skolām,» ceļu līdz mācībstundu programmas īstenošanai ieskicē A. Kauliņa un piebilst, ka bankas sagatavoto programmu izskatījis arī Valsts izglītības saturas centrs. Mēs ar savu kompetenci fi- nanšu jomā vēlamies dalīties, turklāt dalīties tā, lai tā būtu vēr- tība vidusskolēniem, uzsver R. Jansons. Piecos mācību priekšmetos Praktisko mācībstundu prog- ramma 11. klašu skolēniem ie- tver stundas piecos dažādos mā- cību priekšmetos – ekonomikā, matemātikā, informātikā, angļu valodā, kā arī tā dēvētajā klases stundā. 11. klašu vecumgrupa iz- vēlēta, jo Swedbank pārstāvju ie- skatā tas ir īstais brīdis, kad pie- vērst jauniešu uzmanību tam, ka ir svarīgi iegūt augstāko izglītību, neapstāties, saņemot vidussko- las vai profesionālās izglītības iestādes diplomu. «Princips visos mācību priekš- metos ir viens un tas pats – mēs teorētiskās zināšanas skolēniem izskaidrojam, izmantojot finan- šu jomas piemērus, un tā veici- nām izpratni par to, kā tas, ko vi- ņi skolā apgūst, tiek izmantots dažādās profesijās,» teic A. Kau- liņa un uzsver, ka «pamatā ir XXI gadsimtā nepieciešamo prasmju apgūšana. Mūsu mācību stun- das uzbūvētas tā, ka šo stundu laikā notiek prasmju izkopšana – prasmes mācīties, prasmes pre- zentēt savu darbu, prasmes kri- tiski domāt. Te nav stāsts par to, ko mācīt, bet par to, kā mācīt un kā pielietot iemācīto». Visos minētajos piecos mācī- bu priekšmetos stunda tiek dalī- ta divās daļās. «Pirmā daļa ir vai- rāk teorētiska, nosedzot tēmu, kas skolotājam tāpat būtu jāiz- stāsta, piemēram, ja mācību priekšmetā «ekonomika» ir tēma par kredītiem, tad mēs kā banku speciālisti stāstām par kredītiem – kādi kredītu veidi pastāv, kas jāņem vērā, izvēloties kredītu, kāda kreditēšana ir atbildīga kre- ditēšana un tamlīdzīgi. Otrajā stundas daļā skolēni iejūtas kon- krētas profesijas pārstāvja lomā, teiksim, minētajā tēmā par kre- dītiem, bankas kredītkomitejas dalībnieku lomā un lemj par to, vai piešķirt konkrētajam cilvē- kam kredītu vai nepiešķirt, tiek izmantotas situācijas no reālās dzīves, un tas mācību stundai piešķir ticamību. Pēc tam skolē- ni savu lēmumu var salīdzināt ar bankas lēmumu līdzīgā situāci- jā,» stāsta R. Jansons. Informātikas stundās Swed- bank pārstāvji stāsta par datu drošību, kas mūsdienās ir ļoti būtiska tēma. «Jauniešiem drošī- ba virtuālajā vidē ir īpaši aktuāla tēma, jo viņi plaši izmanto sociā- los tīklus un ne vienmēr ir pietie- kami uzmanīgi attiecībā uz pa- roļu sargāšanu, ne vienmēr ir pietiekami apdomīgi, sniedzot informāciju par sevi sociālajos tīklos,» mudina ņemt vērā Swed- bank Finanšu institūta vadītājs un turpina: «Mēs skolēniem ļau- jam iejusties bankas drošības speciālista lomā un identificēt, darījums ir krāpniecisks vai nav.» Angļu valodas mācību stundās mēs runājam par to, kādas pras- mes ir un būs vajadzīgas tehno- loģiju laikmetā, teic R. Jansons un piebilst: «Mēs dzīvojam laik- metā, kad jāņem vērā – varbūt tā profesija, kurā 11. klases skolēns šobrīd vēlas strādāt, brīdī, kad viņš beigs studijas, vispār vairs nepastāvēs. Mūsdienās darba tirgus ļoti strauji mainās, un teh- noloģijas strauji ievieš dažādas izmaiņas. Angļu valodas mācību stundā galvenais vēstījums ir par to, ka jāattīsta prasmes un iema- ņas, kas ļauj pielāgoties pārmai- ņām, un ka jāspēj pieņem pār- maiņas. Skolēni iejūtas karjeras konsultantu jomā un vērtē karje- ras izvēles ieceres šādā kontek- stā.» Matemātikā 11. klasē jāmācās par statistiku, un «mēs par šo tē- mu runājam no vērtspapīru priz- mas, izstāstām par vērtspapīru tirgu, ļaujam skolēniem iejusties brokeru lomā un spriest, vai in- vestēt kādā uzņēmumā būtu vai nebūtu lietderīgi. Esam gan kon- statējuši, ka jauniešiem Excel programma ir visai sveša, tāpēc skaidrojam, kur mūsdienās šī programma var būt praktiski pielietojama, jo realitātē dau- dzās profesijās Excel programma tiek izmantota», izklāsta bankas pārstāvis. Klases stundās Swedbank dar- binieki stāsta par finanšu plāno- šanu, par to, kā naudu tērēt prā- tīgi. Skolēni iejūtas bankas finan- šu konsultantu lomā un konsul- tē no dzīves aizgūtās situācijās par to, kā būtu pareizāk rīkoties ar naudu, kādus pirkumus veikt vispirms, kādus – pēc tam, lai privātais budžets būtu ilgtspējī- gāks. Pēdējā laikā Latvijas sa- biedrībā daudz tiek runāts par fi- nanšu pratību, un R. Jansons no- vērojis, ka arī skolēni šajā tēmā orientējas aizvien labāk. Swedbank minētā izglītojošā programma pastāv trīs gadus un «kļūst populārāka. Ir patīkami uzzināt, ka daudzas Latvijas sko- las mūsu programmu pazīst, zi- na, ko mēs darām, un to novērtē. Pedagogu vidē notiek informāci- jas aprite, un mūs uz skolām ai- Svarīga ir XXI gadsimtā nepieciešamo prasmju apgūšana Swedbank darbinieki par savām darba gaitā iegūtajām zināšanām un pieredzi stāsta Latvijas izglītības iestāžu 11. klašu skolēniem Kad atnācu strādāt uz banku, tad sapratu, kur ir apgūto formulu praktiskais pielietojums. Reinis Jansons 0 Mūsu programmas mērķis ir jauniešus labāk sagatavot darba dzīvei, lai viņi varētu dot lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai un no tā iegūtu visa mūsu valsts, norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Izglītības pārtapšana no viduvējas par izcilu ir šīs simtgades lielākais uzdevums Latvijā, uzsver Swedbank Korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Praktiskā mācībstundu programma 5 Swedbank savas praktisko mācībstundu programmas Dzīvei gatavs ietvaros piedāvā 11. klases skolēniem aicināt bankas darbiniekus uz matemātikas, ekonomikas, angļu valodas un informātikas stundu, kā arī uz klases stundu, kur līdztekus mācību programmā paredzētās tēmas apgūšanai bankas darbinieks ar praktiska uzdevuma palīdzību sniegs priekšstatu par kādu konkrētu profesiju, kurā attiecīgās zināšanas tiek izmantotas. 5 Mācībstundas Dzīvei gatavs skolēniem sniegs ieskatu dažādās finanšu nozares profesijās un ļaus iejusties bankas speciālista lomā. Apgūstot šo programmu, jaunieši attīstīs XXI gadsimta kompetences, piemēram, finanšu pratību, sadarbības prasmes, komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, prasmi pielietot iegūtās zināšanas dažādās situācijās. 5 Stundas plānā paredzētas dažādas aktivitātes ar skolēnu iesaisti, kā arī praktisku piemēru un situāciju analīze. 5 Programmā iesaistījušies aptuveni 130 bankas darbinieku, kuri darbojas kā vieslektori. Avots: Swedbank  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 9uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20178 cina aizvien biežāk», gandarīju- mu pauž R. Jansons. Atbildot uz jautājumu, kā vēr- tējamas dažādās Latvijas skolās sastapto jauniešu zināšanas, viņš izklāsta savus secinājumus: «Nav tā, ka Rīgas skolās līmenis ir daudz augstāks nekā skolās ār- pus Rīgas. Ir arī reģionu skolas, kurās skolēnu zināšanas ir ļoti augstā līmenī. Kopumā vērtējot, vājā vieta skolēniem noteikti ir Excel lietošanas prasme. Ļoti at- šķirīgs ir skolēnu angļu valodas zināšanu līmenis. Rīgas skolās biežāk skolēniem ir ļoti labas an- gļu valodas zināšanas, bet nevar viennozīmīgi teikt, ka visi sastap- tie Rīgas skolēni angļu valodu pārvalda labāk nekā jaunieši ār- pus Rīgas.» R. Jansons arī uzsver, ka «jau- niešu zināšanas iet kopsolī ar pe- dagogu profesionālajām pras- mēm un to, vai, piemēram, eko- nomikas skolotājs jauniešus vai- rāk vai mazāk ieinteresē par savu mācību priekšmetu». Spriežot par to, vai šolaiku vi- dusskolēnos jūtams nākamo uz- ņēmēja gars, R. Jansons teic, ka varētu vēlēties spēcīgāku jau- niešu interesi par sava biznesa veidošanu. «Ja cilvēks izvēlas kļūt par uzņēmēju, tas no viņa prasa ļoti daudz kompetenču. Te nav stāsts par to, kā veidot biznesu, te ir stāsts par uzņēmē- ja darbam atbilstošu personību. Būtu labi, ja no skolām un augstskolām nāktu vairāk jau- niešu ar vēlmi veidot uzņēmu- mus, kas darbotos ne tikai Lat- vijas tirgū, bet arī starptautiska- jā mērogā. Latvija bagātāka var kļūt tad, ja būs vairāk uzņēmu- mu, kas orientējas uz darbību starptautiskajā mērogā.» Motivē pašu darbiniekus Secināts, ka praktisko mā- cībstundu programma ir noderī- ga arī pašiem Swedbank darbi- niekiem, un «šī programma ir gan iešana ārpus komforta zo- nas, gan personības pilnveides iespēja tiem aptuveni 130 darbi- niekiem, kuri brīvprātīgi iesaistī- jušies šajā programmā», teic A. Kauliņa un turpina: «Šī program- ma mūsu darbiniekiem ir gan vērtību nešanas ceļš, gan izaug- smes ceļš, jo nav prasīgākas au- ditorijas par pusaudžiem. Ja cil- vēks pusaudžu auditorijā māk savu tēmu izstāstīt tā, ka viņu sa- prot, un prot rast kopīgu valodu ar pusaudžu auditoriju, tad šis cilvēks jau kļuvis par meistaru, kurš var droši uzstāties daudzās citās auditorijās.» Arī R. Jansons uzskata, ka ik- vienam cilvēkam jebkurā vecu- mā var būt noderīgas iemaņas uzrunāt auditoriju un pārlieci- nāt par to, kāpēc konkrētajā ru- nātājā vispār vērts ieklausīties, kāpēc stāstītais ir vērtīgs un «ie- saistīšanās mūsu programmā darbiniekiem palīdz šīs prasmes noslīpēt». Aicina citus uzņēmumus sekot Izglītības pārtapšana no viduvē- jas par izcilu ir šīs simtgades lie- lākais uzdevums Latvijā, uzsver A. Kauliņa un norāda: «Protams, mēs varētu domāt tā – banka da- ra savu darbu, Izglītības un zi- nātnes ministrija dara savu dar- bu, skolas – savu darbu, bet ļoti būtiski ir tas, lai izglītībā nepie- ciešamās pārmaiņas nepaliktu tikai kādas vienas ministrijas uz- manības lokā, ir būtiski, lai ie- saistītos vecāki un darba devēji un kopumā veidotos pieprasī- jums pēc labākas izglītības.» To apzinoties, «mēs vēlētos vairāk sabiedroto no uzņēmumu vidus, kas būtu gatavi doties uz skolām, nest zināšanas lekciju formā vai arī aicināt skolēnus viesos uz savu uzņēmumu, vei- dojot spēcīgāku reālās dzīves un skolas sasaisti. Tikai tad nākotnē būs tādi darbinieki, kuri, jau no izglītības iestādēm ienākot dar- ba vidē, ir gatavi strādāšanai iz- vēlētajā profesijā», uzsver A. Kauliņa. Tam piekrīt R. Jansons, sakot, ka mudina uzņēmumus, kuri pagaidām vēl neīsteno nevienu izglītojošu programmu, sekot Swedbank piemēram. «Mūsu ai- cinājums ikvienam ir būt dros- mīgākam un atvērtākam savā domāšanā,» teic R. Jansons un raksturo situāciju, sakot: «Mūs- dienās skolēni vairs nedodas uz skolu pēc informācijas, bet fak- tiski visa informācija dzīvo ār- pus skolas. Teiksim, izmantojot Google, var atrast milzīgu infor- mācijas apjomu, kurā ir ļoti da- žāda satura un kvalitātes infor- mācija. Skolēnam XXI gadsimtā ir svarīgi apgūt prasmi analizēt informāciju un saprast, vai vi- ņam konkrētā informācija der vai neder. Tāda ir jaunā realitā- te.» 5
Šā gada 14. septembrī Rīgā notiks VAS Latvijas dzelzceļš rīkotā starptautiskā konference Globālās transporta kustības izaicinājumi, kurā transporta nozares eksperti diskutēs par to, kā dažādas norises pasaulē – politikā, ekonomikā, zinātnē un sabiedrībā – ietekmē transporta nozari un kā attīstīt šo nozari. «Mūsu ceļi, dzelzceļš un ostas nodrošina ievēroja- mu transporta un tranzīta apjomu valstī. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi attīstīt transporta un loģistikas infrastruktū- ru, piesaistīt jaunus partnerus un stiprināt mūsu lomu pasaules transporta infrastruktūras kartē,» uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis (attēlā). Pagājušā gada LDz pārskatu esat pirmo reizi gatavojuši pēc jaunas metodikas, proti, esat sagatavojuši LDz Ilgtspējas pār- skatu, ievērojot GRI (Global Re- porting Initiative) vadlīnijas.Ko tas dod uzņēmumam? Stājoties amatā, viens no ma- niem pamatmērķiem bija pada- rīt visu LDz koncernu par vienu no labāk pārvaldītajiem uzņē- mumiem Baltijā. Lai to sasnieg- tu, jāizstrādā ceļa karte, ar kā- dām konkrētām darbībām šo mērķi var panākt, jo ar vienkāršu saukli ir daudz par maz. Jābūt skaidrai vīzijai, kā to panākt. GRI gan ilgtermiņa, gan ilgtspējas pārskats ir viens no instrumen- tiem, ar kuriem var novērtēt eso- šo situāciju un precīzāk identifi- cēt tos jautājumus un nepiecie- šamos soļus, lai panāktu izvirzī- tos attīstības mērķus. Veidojot GRI pārskatu, tajā iesaista uzņē- muma ietekmes puses – ar to sa- protot sabiedrības pārstāvjus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar LDz darbību. Tika iesaistīts gan akcionārs – Satiksmes ministrija, gan arodbiedrības, gan mūsu sa- darbības partneri, gan klienti, gan finansētāji jeb bankas. Kopī- gi identificējam būtiskākās tē- mas, par tām ziņojam gada pār- skatā. Līdz ar to GRI pārskatā de- finētais ir ne tikai mūsu iekšējais skatījums uz lietām, bet arī part- neru skatījums. Šajā gadījumā ar gandarījumu konstatējām, ka gan mums, gan ietekmes pusēm ir vienāds redzējums uz LDz vir- zību. Esam arī identificējuši gal- venās prioritātes – tās ir darbības energoefektivitāte un mūsu klientu drošība. Taču pats galve- nais kopīgais secinājums – LDz ir ļoti būtiska ekonomiskā ietek- me uz Latvijas tautsaimniecību. Kas ir būtiski – tagad jebkurš pasaulē var paskatīties šo LDz pārskatu, un viņiem tas ir daudz pārskatāmāks nekā tikai tā skait- ļu valoda, kā tas parasti ir pārska- tos. GRI pārskatā ir pēc noteik- tiem standartiem veidota gan fi- nanšu, gan nefinanšu informāci- ja. Jebkurš var atrast atbildes uz jautājumiem, piemēram, par LDz pieeju vides jautājumu risināša- nai. Tas ir būtiski, jo ir daudz lielu piegādātāju un klientu, kuri, izvē- loties tranzīta koridorus un pār- vadātājus, skatās, vai šis uzņē- mums ir videi draudzīgs, vai tas ievēro dažāda veida ētikas, pret- korupcijas standartus. Ja tiek se- cināts, ka ir problēmas ar šiem jautājumiem vai tie pat netiek iz- skatīti, tad pie vienādiem nosacī- jumiem, es diezgan droši varu teikt, klienti izvēlēsies citus sa- darbības partnerus. Izvēle var būt negatīva arī tad, ja problēmu nav, taču kompā- nijas dokumentos šie jautājumi nav atrunāti? Jā. Tad ir divas iespējas – vai nu papildus uzdot šos jautājumus, vai vienkārši tālāk vairs neintere- sēties par sadarbības partneri kā tādu. Mēs esam pirmā transpor- ta kompānija Baltijā, kas šo GRI pārskatu izmanto. Otrie vispār, kopumā vērtējot, – pirmais ir Latvenergo. Turpmāk veidojot GRI standartiem atbilstošus pār- skatus, nākotnē LDz varētu attīs- tības veicināšanai izmantot arī dažādus finanšu instrumentus, varbūt pat kotācijas, tādā veidā papildus saņemot investīciju naudu dažāda veida projektiem. Tas ir tāds ļoti ilgtermiņa mērķis, līdzīgi kā to īstenoja Latvenergo. Arī mēs nākotnē varētu iet soli pa solim šajā virzienā. Jūs ar to domājat obligāciju izlaišanu? Tieši tā! Taču, lai to varētu īste- not, pirms tam vēl jāveic daudzi pasākumi, un viens no tiem ir GRI standartu pārskats. Eiropā un pasaulē infrastruktūras ob- jekti ir pietiekami interesanti in- vestīcijām, un te mēs runājam tiešām par dažāda veida obligā- ciju kotācijām. Īpaši interesanta LDz gadījumā varētu būt tā dē- vēto zaļo obligāciju emisija ino- vāciju un vides uzlabošanas pro- jektu finansēšanai. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, uzreiz pil- nībā gribu noliegt jebkādas LDz privatizācijas iespējamību, jo in- frastruktūrai ir jābūt valsts pār- raudzībā. Tas savā ziņā varētu atrisināt finansējuma piesaistīšanas ne- pieciešamību saistībā ar LDz at- tīstības plāniem? No finansējuma viedokļa raugo- ties – finansētāji mums uzticas un dažāda veida iepirkumos, kur iepērkam nepieciešamos kredīt- resursus, viņu piedāvājumi jop- rojām ir ļoti izdevīgi. Ņemot vē- rā, ka katrai kredītiestādei ir sava analītiķu komanda, kas ikdienā arī no ārpuses seko uzņēmuma aktivitātēm, uzskatu to par ļoti lielu uzticēšanos LDz. Jebkurā gadījumā obligācija ir tas instruments, kas ļauj pie saistīt vēl lētākus finanšu resur- sus nekā kredītresursi. Protams, tāda iespēja ir. Obligā- cijas mērķis ir iegūt finansējumu par iespējami lētāku cenu nākot- nes investīcijām, lai nodrošinātu ne tikai veiksmīgu infrastruktū- ras ikdienas darbību, bet sniegtu finansējumu izpētei un jauniem Latvijas dzelzceļš iezīmē Rīgu pasaules tranzīta kartēs VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) nākotnē varētu emitēt obligācijas attīstības projektu īstenošanai, Guntaram Gūtem pauž LDz prezidents Edvīns Bērziņš Īpaši interesanta varētu būt zaļo obligāciju emisija inovāciju un vides uzlabošanas projektu finansēšanai  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 11uzņēmēja diena tik daudz 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits, rāda Centrālas statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kopumā pērn ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāti 244,7 miljoni pasažieru, kas gan ir par 1,9% mazāk nekā 2015. gadā. uzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 201710 0,9% Latvijai un Azerbaidžānai (att.) ir abpusēja interese paplašināt sadarbību transporta un loģistikas, kā arī lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, izglītības un tūrisma jomā. To atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdē- tājs Ogtajs Asadovs, vēsta Ekonomikas ministrija. attīstības projektiem – piemē- ram, tādiem kā ūdeņraža loko- motīves izveide, pie kā pašlaik strādājam. Kā sokas ar pērn ieviestās krāpšanas novēršanas politikas īstenošanu uzņēmumā? Viens faktors ir klientu uzticēša- nās. Taču zināms dzinulis izstrā- dāt šo politiku bija arī dažādu lie- lu Eiropas kredītiestāžu jautāju- mi par šīs tēmas risinājumiem LDz – skatoties uz nākotnes ie- spējām saņemt nepieciešamos aizdevumus attīstībai, diskutē- jām ar šīm finanšu iestādēm par tālākās sadarbības perspektīvu, un viens no nosacījumiem bija šādas politikas izstrāde, ko 2016. gadā izstrādājām un ieviesām. Ja jebkurai personai ir pamatotas aizdomas vai kāda informācija par negodīgiem darījumiem vai rīcību, kas saistās ar LDz koncer- nu, ir nodrošinātas anonīmas zi- ņošanas iespējas. Uzsveru vārdu – anonīmas. Informāciju iespē- jams iesniegt gan mūsu uzņēmu- ma iekšējā mājaslapā intranetā, gan arī publiski pieejamajā LDz mājaslapā. Ir noteikta kārtība, kā uz šiem ziņojumiem reaģē infor- mācijas saņēmējs – speciāli izvei- dota LDz struktūra, kurā darbojas krāpšanas novēršanā apmācīti cilvēki. Savukārt jau profilaktis- kos nolūkos esam ieviesuši ētikas pamatprincipus, kas jāievēro arī sadarbības partneriem.Visos jau- najos līgumos, vienošanās, me- morandos iekļaujam atsauces uz ētikas pamatprincipiem un pra- sām,laiarīmūsusadarbībaspart- neri ievērotu tos savā darbībā.Tas nav nekas jauns, lielie pasaules uzņēmumi jau sen šāda veida klauzulas jeb pamatprincipus ie- kļauj savos līgumos un seko to iz- pildei. Ar to LDz definē, ka gadīju- mā, ja pēc šāda līguma paraks- tīšanas tiks konstatēts, ka part- neris nerīkojas atbilstoši jūsu definētajiem ētikas principiem, ar viņu var tikt lauzts līgums? Jūs precīzi definējāt šo sistēmu. Tas ir mūsu redzējums, kā ir jā- notiek pareizi un labi pārvaldī- tam biznesam. Jāsaprot – ja kāds no sadarbības partneriem no- kļūs kaut kāda veida aizdomās, tas metīs ēnu arī uz mums. Ir tie- siskie principi, kādā veidā iespē- jams izbeigt sadarbību. Tas ir diezgan niansēts un samērā jau- ns jautājums tiesību zinātnē. Kā šī prakse iedzīvosies Latvijā, vēl nevar prognozēt, jo līdz šim nav bijuši precedenti, bet tikai tāpēc, ka šādu precedentu nav bijis, ne- esam gatavi atteikties no šīs poli- tikas. Tad, kad būs šāda situācija, kopā ar tiesību ekspertiem vēr- tēsim, kā jautājumu atrisināt. Savā ziņā, protams, varam priecāties, ka šādu precedentu līdz šim nav bijis... Tik tiešām varu būt priecīgs, ka nav daudz šādu gadījumu, bet būsim godīgi – pret kaut kāda veida prettiesiskām darbībām nevaram katrā situācijā nolikt spilventiņu apakšā, un būtībā arī no sadarbības partneru puses vai kāda viņu darbinieka puses nevaram būt pilnībā pasargāti. Ētikas principi ir zināmā mērā priekšdarbi gadījumam, ja kāds no partneriem ir darbojies pre- tēji tajos definētajam. Ir skaidri spēles noteikumi, kuru pārkāp- šanas gadījumā turpmākas sa- darbības nebūs vai to vispār nav vērts uzsākt. Aprīlī sāka darboties LDz ide- ju banka, kurā ikviens uzņēmu- ma darbinieks var iesūtīt priekšlikumu vai ideju par uz- labojumiem Ldz darbībā. Kāds ir galvenais mērķis? Un kāpēc tieši jums šīs idejas jāsūta,nevis kādai speciālistu komandai? Jums ir laiks šīs idejas izlasīt? LDz koncernā strādā nedaudz mazāk par 12 tūkstošiem darbi- nieku, un katram no viņiem vienmēr ir kādas idejas, bet tajā pašā laikā uzņēmuma hierarhija un struktūra ir pietiekami sarež- ģīta, lai šīs idejas kādā brīdī ap- stātos pie noteikta līmeņa vadī- tājiem un varbūt pat netiktu iz- skatītas, jo varbūt idejas nav tieši saistītas ar konkrētā cilvēka ik- dienas darba funkcijām, bet ir par kaimiņu struktūru. Un var- būt vienas struktūras vadītājs negribēs mācīt citu līdzīga līme- ņa struktūras vadītāju. Šobrīd LDz ir izveidotas vairākas darbi- nieku grupas, kuru dalībniekiem jādefinē nepieciešamās kompe- tences, lai varētu attīstīt perso- nisko karjeru uzņēmumā. Kopu- mā tādu ir 90 cilvēki, no kuriem arī izskanēja viedoklis, ka idejas par dažādu procesu uzlabošanu ne vienmēr nonāk uz struktūras vadītāja galda, nemaz nerunājot par valdi. Šeit es runāju ne tikai par konkrētām lietām, piemē- ram, pārmiju nomaiņu vai cita materiāla šķembu izmantošanu, bet tieši par dažāda veida tehnis- kajiem, biznesa procesiem, ku- rus iespējams uzlabot, padarot tos efektīvākus. To vislabāk jūt un redz tie cilvēki, kas strādā konkrētajā objektā. Esmu saņēmis jau vairākus konkrētus piedāvājumus, kurus esmu apsolījis pats izskatīt un arī iedot izveidotajai ekspertu gru- pai viedokļa paušanai, vai un kā tās būtu vai nebūtu integrējamas LDz procesos. Piedāvājumi ir ļoti dažādi – no pašiem vienkāršāka- jiem līdz pat sarežģītāko biznesa procesu izmaiņām. Būtiskākais ir tas, ka ikkatram cilvēkam ir kā- das idejas par uzlabojumiem, bet, ja tādu ir 12 tūkstoši, tad tas ir krietni lielāks informācijas daudzums. Diez vai visas ie- sniegtās idejas izmantosim, un tas arī nav mērķis. Ja vienu no desmit idejām varēsim īstenot un iegūt ekonomisko efektu uz- ņēmumam, tas būs liels iegu- vums. Mēs arī neaizmirsīsim pa- šu idejas autoru, piešķirot vi- ņam, piemēram, prēmiju. Ja ska- tāmies uz uzņēmuma pārvaldī- bu, būtisks ir ne tikai valdes priekšsēdētāja, direktoru redzē- jums konkrētajā situācijā, bet tas, ka visi koncerna cilvēki ska- tās vienādi uz uzņēmuma attīstī- bu un katrs pieliek savu roku ša- jā procesā. Jāuzsver, ka ideju banka ir veids, kā jebkurš darbi- nieks var tieši pozitīvi ietekmēt LDz attīstību. Ja cilvēkam ir ide- ja, bet neviens viņu neuzklausa, loģiski, ka ar laiku šim cilvēkam zūd iniciatīva ieteikt kādus priekšlikumus. Cilvēkresurss ir pats vērtīgākais, kas uzņēmu- mam ir, un ideju banka ir viens no veidiem, kā atrast šos briljan- tus starp visiem darbiniekiem. Gribam arī attīstīt procesu, ka sākumā mēs atrodam nepiecie- šamo speciālistu uzņēmuma struktūrā, jo ir tik daudz nepa- manītu talantu, piemēram, kurš strādā kā labs meistars infra- struktūras objektā, bet varbūt vi- ņam ir apslēptas vēlmes un ta- lants vadīt kādus biznesa proce- sus, un mums ir jādod iespējas cilvēkiem izpausties. Šogad ir trīs LDz koncerna uzņēmumi, kas iekļauti uzņē- mumu Ilgtspējas indeksā. Kā- pēc jums tas ir svarīgi? Jau pati definīcija «ilgtspēja» no- zīmē to, kā uzņēmums redz savas darbības stratēģiju un attīstību. Kad LDz pirmo reizi piedalījās Ilgtspējas indeksā, tā atkal bija ie- spēja mums paskatīties pašiem uz sevi no malas, atbildēt uz ne- ērtiem jautājumiem. It kā kon- krēts process mums ir, bet īsti ap- rakstīts tas nav. Atbildes uz jautā- jumiem, kas jāsniedz, lai piedalī- tos Ilgtspējas indeksā, ļauj sare- dzēt, kā visi koncerna uzņēmumi saprot attīstības stratēģiju. Pro- tams, to zināmā mērā arī nosaka LDz kā mātes uzņēmums, taču arī koncerna uzņēmumiem pa- šiem jābūt savam redzējumam. Pozitīvi ir tas, ka dažādi grupas uzņēmumi piedalās Ilgtspējas in- deksā un to mēs īstenojam soli pa solim, katru gadu iesaistot nāka- mo uzņēmumu. Šogad indeksā piedalās LDz, LDz Cargo un LDz Ritošā sastāva serviss. Pērn man pašam bija pārsteigums, kad jau pirmajā reizē LDz Cargo ieguva sudraba godalgu. Tāpat patīkama likumsakarība bija tā, ka pats LDz ieguva zelta godalgu, iepriekš bi- jām sudraba kategorijā. Jo nav vērts tikai piedalīties un konstatēt vienas un tās pašas neatbilstības. Augstāks novērtējums nozīmē, ka bijām paveikuši nepieciešamos darbus, lai paceltos nākamajā lī- menī. Šogad pirmoreiz startēja arī LDz Ritošā sastāva serviss. Tas vispirms jau ir pašvērtējums uz- ņēmumam, gan arī skaidrība par to, kas jāpaveic, lai nākamajā ga- dā uzņēmums kļūtu labāks un ilgtermiņā uzņēmums būtu pār- skatāms, prognozējams un at- klāts. Tas savukārt ir svarīgi biz- nesā – ja ir šāds novērtējums, tu vari piesaistīt jaunus klientus, gūt papildu ieņēmumus. Šeit ir bū- tisks vārds «ilgtspēja» un arī ilg- termiņš pēc savas būtības. Tas nozīmē, ka uzņēmumam var uz- ticēties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc pieciem un desmit ga- diem. Šādu uzticēšanās līmeni dod tikai biznesa caurskatāmība un atklātība sabiedrības un part- neru priekšā. Jāpiebilst, ka saska- ņā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pētījuma da- tiem LDz atklātības indekss ir 92,9% un tas ir būtiski augstāks nekā vairumam Latvijas uzņēmu- mu. Pieņemu, ka līdz ar GRI pār- skata publiskošanu LDz indekss šajā jomā varētu vēl pieaugt. Īstermiņā jebkurš uzņēmums var iziet zināma veida procedū- ras, kaut kāda veida dokumentā- ciju iegūt, vai tas būtu ISO sertifi- kāts vai kāds cits. Taču praksē ne- īstenojot šo standartu, būtībā ne- kur tālāk neaiziesi. Papīrs jau pēc būtības pacieš visu. Tu vari sa- rakstīt daudzas lietas. Taču tikai darbībā vari pārliecināt sadarbī- bas partnerus, ka tas viss, ko esi aprakstījis, par ko esi saņēmis godalgas, reāli strādā. Iespējams, daudziem LDz asociējas tikai ar to, ko redzam Latvijā – dzelzceļa sastāvus, sliedes. Patiesībā mēs kļūstam par pasaules līmeņa lo- ģistikas spēlētāju un ejam šajos tirgos, jo ir brīži, kad, piemēram, divām loģistikas lielvalstīm ir vieglāk īstenot sadarbību ar kāda mazāka starpnieka iesaisti. Mēs šādā veidā spējam mīkstināt abu lielo kompāniju savstarpējās am- bīcijas un panākt, lai loģistikas ķēdēvarētuizmantotmūsutrans- porta koridoru. Lai to izdarītu, jābūt uzticībai, jo neviens ar tevi nestrādās, ja tev neuzticēsies, un vienkārši atradīs citu sadarbības partneri un citu darbības virzienu. Uzti- cēšanos nevar iegūt pirmajā rei- zē, parādot kādu dokumentu, ir jāpierāda ar reāliem darbiem. Kad vari parādīt reālus rezultā- tus, reālus transporta koridorus, kuru veidošanā LDz bijis kura- tors, tad potenciālie partneri daudz nopietnāk izskata sadar- bības iespējas. 5 Kravas LDz pārvadāto kravu apjoms 1. ceturksnī 5 Kopējais kravu apjoms: 14,1 miljons tonnu 5 Akmeņogles: 6,2 miljoni tonnu 5 Minerālmēsli: 1,04 miljoni tonnu 5 Nafta un naftas produkti: 4,3 miljoni tonnu 5 Importa pārvadājumi: 12,5 miljoni tonnu 5 Eksporta pārvadājumi: 0,38 miljoni tonnu 0 Mēs kļūstam par pasaules līmeņa loģistikas spēlētāju un ejam globālajos tirgos, turklāt «ir brīži, kad divām loģistikas lielvalstīm ir vieglāk īstenot sadarbību ar kāda mazāka starpnieka iesaisti. Mēs šādā veidā spējam mīkstināt abu lielo kompāniju savstarpējās ambīcijas, lai loģistikas ķēdē varētu izmantot mūsu transporta koridoru», skaidro VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš. FOTO – LETA
Mārtiņš Apinis Līdz ar plašākām iespējām strā- dāt ārvalstīs un aizvien izteiktā- ku kvalificēta darbaspēka deficī- tu, kas saistīts arī ar to, ka Latvi- jas darba samaksas līmenis atpa- liek no daudzu citu Eiropas val- stu darba samaksas līmeņa, la- bāko darbinieku noturēšanai mūsu valsts korporatīvajā sekto- rā nākas strādāt ar aizvien kreat- īvākām metodēm. Kā viens no potenciālajiem ri- sinājumiem ekspertu vidū tiek minēta rietumos izplatītā darbi- nieku prēmēšana ar vērtspapī- riem – akcijām, kā arī opcijām uz šo akciju iegādi par kādu noteik- tu cenu, tādējādi ļaujot strādājo- šajiem kļūt par uzņēmuma līdz- īpašniekiem. Tas savukārt ir ilg- termiņa risinājums darbinieka motivācijas veicināšanai, jo šajā gadījumā labāki rezultāti var no- zīmēt ne tikai vienreizēju prēmi- ju un tās iztērēšanu, bet veik- smes gadījumā arī ilgtermiņa darbinieka īpašuma vērtības pie- augumu. Aizvien aktīvākas dis- kusijas par vērtspapīru piešķir- šanu uzņēmumu darbiniekiem vedina domāt par to, ka, lai arī lēni, taču tomēr mūsu valsts dar- baspēka tirgus evolucionējis un spēcīgākajos uzņēmumos pama- zām tuvojas attīstītajām valstīm. Tas savukārt var kļūt par izšķiro- šu soli brīdī, lai laikā, kad Rie- tumeiropas ekonomikas tempi kļūs straujāki, labākos darbinie- kus noturētu Latvijā. Jācenšas pieturēt Advokātu biroja Cobalt partneris Indriķis Liepa norāda, ka galve- nais ieguvums ir darbinieka ilg- termiņa piesaiste uzņēmumam. Turklāt šajā gadījumā varam ru- nāt par darbinieka piesaisti ilg- termiņā gan attiecībā uz strādā- jošā uzņēmumā pavadīto dzīves periodu, gan viņa ieinteresētību kompānijas ilgtermiņa izaugs- mē. Viņš atsaucas uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri vēstot, ka bezdarba līmenis Lat- vijā pērn ir bijis 9,6%. «Taču praksē pierādās, ka šāda statisti- ka ir fikcija – Latvijā bezdarbnie- ku pūļi apkārt pa uzņēmumiem darbu lūgdami neklīst un par vē- dera tiesu arī nav gatavi strādāt. Tieši pretēji – uzņēmējiem atrast labus darbiniekus ir teju vai ne- iespējami, un daudzi uzņēmumi ķeras pie radikālām metodēm, vervējot darbiniekus ārpus Lat- vijas,» darbaspēka trūkuma si- tuāciju ieskicē I. Liepa, piebils- tot, ka ar darbinieku atrašanu problēma vēl nav atrisināta – darbinieki uzņēmumā jānotur ilgtermiņā, jo pastāv ievērojama konkurence darba dēvēju starpā, un pāreja no viena uzņēmuma uz citu ir vienkārša. Tāpēc, lai nodrošinātu darbinieku piesaisti uzņēmumam, papildus labai al- gai pastāv virkne materiālās mo- tivācijas līdzekļu, piemēram, ap- drošināšana, maksājumi pensiju fondos, papildu izglītošanās kompensācijas un līdzīgi. Taču pēdējā laikā arvien populārāka kļūst tendence papildus algai kā prēmiju alternatīvu darbinie- kiem piešķirt personāla akcijas vai akciju opcijas, tendences rak- sturo Cobalt eksperts. Viņš stās- ta, ka parasti personāla akcijas vai akciju opcijas tiek piešķirtas vadošiem vai ilglaicīgiem un strukturāli svarīgiem darbinie- kiem, turklāt piešķiršanas pro- cess piesaistīts noteiktiem ter- miņiem vai sasniegtiem mēr- ķiem, tāpēc akciju vai opciju skaits darbiniekam palielinās pakāpeniski. Pēc speciālista teik- tā, Komerclikums nosaka, ka pa- stāv ierobežojumi darbinieku rī- cībai ar personāla akcijām, tur- klāt sabiedrība var regulēt šādu akciju atsavināšanu. Opciju paš- reizējais regulējums ir mazāk skaidrs. I. Liepa zina teikt, ka pašlaik Tieslietu ministrija un Saeima strādā pie Komercliku- ma grozījumiem, kas personāla akciju un akciju opciju piešķirša- nu uzņēmumiem padarīs vēl pievilcīgāku, tajā skaitā uzņēmu- mi varēs elastīgāk paredzēt no- sacījumus, ar kādiem darbinie- kiem tiek piešķirtas un izlietotas personāla akcijas un akciju opci- jas, tajā pašā laikā paredzēt lielā- ku noteiktību attiecībās starp uz- ņēmumiem un valsts iestādēm. Pēc biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas- Melalksnes domām, akciju opci- ju regulējums dos būtiskus iegu- vumus arī kapitāla tirgus attīstī- bā. «Lai šāda ilgtermiņa akciju opciju programma uzņēmumā varētu pilnvērtīgi funkcionēt, uz- ņēmuma akcijām vajadzīga bir- žas cena. Līdz ar to tas ir papildu stimuls uzņēmumiem nākt uz biržu. Vienlaikus darbinieku ak- ciju tirdzniecība biržā uzlabos uzņēmuma akciju likviditāti un tirgus cenas veidošanos otrreizē- jā tirgū,» spriež biržas vadītāja. Viņa skaidro, ka regulējums rada būtiskas personāla politikas priekšrocības, jo tas ir ilgtermiņa darbinieku motivācijas instru- ments, ko līdz šim aktīvi izman- tojuši ārvalstu uzņēmumi. Šāda ilgtermiņa akciju opciju prog- rammu esamība dod iespēju sa- saistīt uzņēmuma finanšu rezul- tātus ar akciju cenu, radot papil- du motivāciju darbiniekiem, vienlaikus samazinot nodokļu izmaksas darba devējam. Nodokļu aspekts «Jebkurā gadījumā darbinieku ienākumi no akcijām vai opci- jām ir tieši atkarīgi no uzņēmu- ma veiksmīgas uzņēmējdarbī- bas, tādējādi darbinieki ir tieši ieinteresēti tās uzplaukumā. No uzņēmuma viedokļa raugoties, personāla akciju vai akciju opci- ju piešķiršana ir racionāla un fi- nansiāli pamatota, ja tā tiek pa- reizi plānota un ieviesta. Ienā- kums, ko gūst darbinieki no per- sonāla akcijām un akciju opci- jām, nav apliekams ar algas no- dokļiem, kā tas būtu prēmiju iz- maksu gadījumā, bet definējams kā kapitāla pieaugums,» skaidro I. Liepa. Šajā gadījumā ļoti būtisks ie- guvums saistīts ar izmaksu opti- mizāciju uz nodokļu rēķina. Pro- ti, brīdī, kad premiālās akcijas tiek atsavinātas, nākas maksāt kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā, kas ir mazāk nekā tad, ja tiktu maksāti arī visi darbaspē- ka nodokļi. Ekonomēšana uz no- dokļu rēķina sanāk arī tad, ja darbinieki akcionāri tiek prēmēti uz dividenžu rēķina. Pagaidām ienākumi no dividendēm tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā. Tiesa, šobrīd pastāv iespējamība, ka līdz ar valstī plānoto nodokļu re- formu IIN dividendēm varētu palielināties, sasniedzot 20% no dividenžu ienākuma summas. Jautāts, vai izmaksas, kas saistī- tas ar akciju emisijām darbinie- ku prēmēšanai, no uzņēmuma viedokļa rada finansiālu efektivi- tāti, I. Liepa atbild apstiprinoši. Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka daudzi uzņēmumi, piemēram, jaunuzņēmumu industrijā, sā- kotnējās attīstības procesā ne- maz nevar atļauties maksāt lielas prēmijas, līdz ar to opcijas par akciju iegādi vai paša akciju pre- miāla piešķiršana ļauj uzņēmu- mam ekonomēt izmaksas. Tas vienlaikus arī veicina darbinieku ieinteresētību labākā kompāniju sniegumā, jo tas savukārt palieli- na iespēju tikt pie lielākām divi- dendēm, vai arī veicina akciju tirgus vērtības straujāku kāpu- mu. Šajā gadījumā ieguvēji ir arī darbinieki. «Ja uzņēmums ir veiksmīgs un maksā dividendes, tad arī darbinieks ir ieguvējs un ieinteresēts uzņēmuma finan- siālajā izaugsmē,» spriež korpo- ratīvā sektora eksperts. I. Liepa Ar līdzīpašnieka statusupretdarbaspēkadeficītu Demogrāfiskās un profesionālās bedres uzņēmējiem liek domāt par aizvien inovatīvākiem risinājumiem labāko darbinieku noturēšanai Izmaksāt prēmijas naudā ir daudz dārgāk nekā akcijās. Indriķis Liepa 0 Brīdī, kad premiālās akcijas tiek atsavinātas, nākas maksāt kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā, kas ir mazāk nekā tad, ja tiktu maksāti arī visi darbaspēka nodokļi, skaidro advokātu biroja Cobalt partneris Indriķis Liepa. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 13uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 201712 gan atzīst, ka uzņēmumi ir visai dažādi, tāpat kā to dividenžu po- litika – vieni maksā samērā lielas dividendes, kamēr citi to nedara vispār. Tomēr, kā min I. Liepa, šādi uzņēmumi bieži vien nopel- nīto izlieto attīstībai, līdz ar to vērtspapīru tirgū straujāk aug šo kompāniju akciju vērtība. Viņam piekrīt D. Auziņa-Melalksne, sa- kot, ka darbiniekiem uzņēmuma finanšu rezultātu sasaiste ar ak- ciju cenu dod iespēju gūt labu- mu no akciju cenas izaugsmes biržā, kā arī iespējas tās vienkār- ši pārdot, izmantojot biržu un par tirgus cenu. Lai arī lielas daļas uzņēmumu nav publiskajā vērtspapīru tirgū, I. Liepa pieļauj iespēju, ka lie- liem uzņēmumiem, sevišķi vēl tad, ja tas ir veiksmīgs uzņē- mums, strādā pašiem savs akciju tirgus. Kā vienu no pazīstamāka- jiem uzņēmumiem, kura nav publiskajā vērtspapīru tirgū, bet kas veiksmīgi prēmē savus dar- biniekus ar akcijām, I. Liepa min Latvijas kokapstrādes flagmani Latvijas finieri. Pagaidām nogaida Biržā kotētā zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš stāsta, ka viņa uzņē- mums patlaban ar šāda veida prēmēšanu nenodarbojas, to- mēr šāda iespēja nākotnē tiekot izskatīta un notiekot konsultāci- jas ar kādu juridisko firmu. To- mēr kompānijas pārstāvis norā- da arī uz vairākām tehniskām niansēm, kas procesu padara sa- režģītāku par ierasto prēmēša- nas sistēmu ar naudu. «Tā ir jau- na akciju emisija, kas pieprasa attiecīgu emisijas prospektu, kas nav vienkārši,» skaidro S. La- piņš. Līdz ar to nav skaidrs, kā nokārtot ar nodokļiem saistītos juridiskos jautājumus. Jautāts, vai prēmēšanas ar akcijām gadī- jumā uzņēmums varētu būt ie- guvējs, jo šādi vismaz daļēji kompānija prēmijas gadījumā ietaupa naudu, maksājot akci- jās, S. Lapiņš teic, ka Olainfarm gadījumā tā nebūta argumentā- cija, jo zāļu ražotājam kontos esot pietiekami naudas atliku- mi. Tomēr viņš neizslēdz iespē- ju, ka atsevišķu nozaru uzņēmu- miem ar nelielu peļņas maržu, kuriem turklāt būtiskas ir arī aiz- devumu likmju svārstības, prē- mijas vērtspapīros naudas vietā varētu būt būtiskas finanšu lik- viditātei. Vienlaikus likviditātes jautā- jums prēmēšanā ar akcijām ir skatāms arī kādā citā aspektā. S. Lapiņš piekrīt viedoklim, ka Lat- vijas gadījumā šādas darbinieku prēmēšanas shēmas pievilcība atduras pret zemo likviditāti vietējā vērtspapīru tirgū. Proti, uzņēmuma paša akciju skaits, lai arī ir liels, tomēr to tirdznie- cības apgrozījums biržā ir mazs. Līdz ar to, tiklīdz darbinieki vē- lēsies savas akcijas atprečot naudā, strauji augošais piedāvā- jums uz mazā tirdzniecības ap- grozījuma fona, visticamāk, no- vedīs pie būtiska akcijas cenas krituma, ar ko, protams, nebūs apmierināti citi uzņēmuma ak- cionāri. Turklāt pastāv arī iespē- ja, ka, izplatoties ziņai par pre- miālo vērtspapīru piešķiršanu, potenciālie akciju pircēji varētu ieturēt visai nogaidošu politiku, samazinot savas aktivitātes, tā- dējādi zemas tirdzniecības akti- vitātes apstākļos ar nodomu iz- provocējot cenu samazināša- nos, lai savus ieguldījuma port- feļus piepildītu ievērojami lē- tāk. S. Lapiņš arī norāda uz kādu citu jau esošo uzņēmuma akcio- nāru neapmierinātības iemeslu. Proti, ar premiālo akciju emisi- jām tiek «atšķaidīta» līdzšinējā akcionāru struktūra, respektīvi, samazinās viņu procentuālā ie- tekme kopējā uzņēmuma pa- matkapitālā. Vienlaikus, ja pre- miālo akciju skaits ir liels, tas potenciāli bremzē arī tāda in- vestoriem būtiska indikatora kā peļņa uz vienu akciju potenciālo pieaugumu. Ja peļņa uz akciju aug lēnāk, tas savukārt var kļūt par ieganstu tam, lai arī akcijas cenas pieaugums biržā notiktu lēnāk nekā tad, ja līdzīgos peļ- ņas gūšanas apstākļos premiālo akciju piešķiršana nebūtu noti- kusi. Arī investīciju kompānijas INLV Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Marti- novs premiālo akciju piešķirša- nā Latvijas kapitāla tirgus attīstī- bā saskata vairāk plusu nekā mī- nusu. «Jautājums ir par to, kādā veidā un ka šīs akcijas ir piešķir- tas, vai sabiedrība ir publiskā vērtspapīru tirgū. Protams, ne- var cerēt, ka vietējā vērtspapīru tirgū attīstība notiks tikai uz tā rēķina vien, ka uzņēmums uz ie- priekšējā gada peļņas rēķina pa- lielinās akciju skaitu vai prēmēs ar tām darbiniekus,» spriež A. Martinovs. Tomēr viņš piekrīt viedoklim, ka tai iedzīvotāju da- ļai, kura Latvijā iepriekš par ak- ciju tirgu nav interesējusies, pre- miālo akciju parādīšanās var pa- lielināt interesi par finanšu tir- gus norisēm un veicināt vēlmi investēt. Arī pašiem uzņēmu- miem interese par akciju emitē- šanu prēmijām, galu galā, var iz- vērsties par interesi nonākt pub- liskajā vērtspapīru tirgū, tādējā- di ļaujot darbiniekiem ne tikai atprečot savas prēmijas, bet uz- ņēmuma veiksmīgas darboša- nās gadījumā, visticamāk, pie- dzīvot sava ieguldījuma vērtības straujāku kāpumu nekā tad, ja vērtspapīru apgrozība notiek slēgtā tirgū, kurš turklāt ir arī mazāk likvīds. Lai arī vēl pagai- dām nav skaidrības par to, cik lielā mērā premiālās akcijas un opcijas šos vērtspapīrus iegādā- ties par kādu noteiktu cenu va- rētu ietekmēt vietējā kapitāla tir- gus attīstību, I. Liepa norāda, ka pats ar vērtspapīru prēmijām saistītais aspekts ir ar augšup- ejošu raksturu. Tas var norādīt uz to, ka vērtspapīru nozīme plašāku iedzīvotāju slāņu uzkrā- jumos varētu pieaugt, līdz ar to veicinot investīciju kultūras at- tīstību pēc līdzīgiem principiem kā rietumvalstīs, turklāt vienlai- kus audzējot arī darbinieku loja- litāti uzņēmumam un veicinot ieinteresētību tā attīstībā. 5
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017

Recommended

Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 

Recommended

Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Atbildīgu ideju katalogs 2017
Atbildīgu ideju katalogs 2017Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Atbildīgu ideju katalogs 2015
Atbildīgu ideju katalogs 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Atbildīgu ideju katalogs 2016
Atbildīgu ideju katalogs 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.
Atbildīgs bizness 2013. Žurnāla IR pielikums.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Atbildīgs bizness 2015
Atbildīgs bizness 2015Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Ilgtspējas indeksa pārskats 2012
Ilgtspējas indeksa pārskats 2012Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Atbildīgu ideju katalogs 2018
Atbildīgu ideju katalogs 2018Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiOECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiLatvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Institute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020 Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020 Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Ekonomikas ministrija
 
Juc seminars finanses
Juc seminars finansesJuc seminars finanses
Juc seminars finansesGints Turlajs
 
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriemFinansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriemIlva Āķe
 
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"Latvijas Banka
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"Jauniešu Saeima
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsInstitute for Corporate Sustainability and Responsibility
 
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstētiesAr atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstētiesEkonomikas ministrija
 
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāLIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāAddiction SIA
 

More Related Content

What's hot

What's hot (8)

OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībaiOECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
OECD vadlīnijas sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai
 
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
Biznesa ētika loma uzņēmumos. Latvijas lielo uzņēmumu atklātība.
 
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2016
 
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
 
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
Ilgtspējas indeksa pārskats 2011
 
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumiLatvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
Latvijas lielo uzņēmumu atklātība: iespējas un izaicinājumi
 
Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019Atbildīgu ideju katalogs 2019
Atbildīgu ideju katalogs 2019
 
Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019Uzņēmēja Diena 2019
Uzņēmēja Diena 2019
 

Similar to Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017

Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija/ Dzīvo siltāk
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Ekonomikas ministrija
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Ekonomikas ministrija
 
Juc seminars finanses
Juc seminars finansesJuc seminars finanses
Juc seminars finansesGints Turlajs
 
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriemFinansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriemIlva Āķe
 
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"Latvijas Banka
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"Jauniešu Saeima
 
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstētiesAr atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstētiesEkonomikas ministrija
 
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāLIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāAddiction SIA
 
Ar atbalstu ir vieglāk attīstīties
Ar atbalstu ir vieglāk attīstītiesAr atbalstu ir vieglāk attīstīties
Ar atbalstu ir vieglāk attīstītiesEkonomikas ministrija
 
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...Ekonomikas ministrija
 

Similar to Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017 (20)

Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
Ko valsts sagaida no jaunuzņēmumiem?
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020 Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā Horizonts 2020
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020” Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
Mazo un vidējo uzņēmumu iespējas programmā „Horizonts 2020”
 
Juc seminars finanses
Juc seminars finansesJuc seminars finanses
Juc seminars finanses
 
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriemFinansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
Finansējums un citi atbalsta instrumenti inovatīvo ideju autoriem
 
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
Mācību stunda kopā ar "Mana ekonomika"
 
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
7.nodaļa "VALSTS ATTĪTĪBAS PLĀNOŠANA UN MĒRĶI"
 
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciālsDažādības vadība - nākotnes potenciāls
Dažādības vadība - nākotnes potenciāls
 
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstētiesAr atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
Ar atbalstu ir vieglāk uzdrīkstēties
 
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā LatvijāLIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
LIAA loma uzņēmējdarbības veicināšanā Latvijā
 
NAP2020 - ekonomikas izrāviens
NAP2020 - ekonomikas izrāviens NAP2020 - ekonomikas izrāviens
NAP2020 - ekonomikas izrāviens
 
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējasEiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
Eiropas gads attīstībai: privātā sektora loma un iespējas
 
Ar atbalstu ir vieglāk attīstīties
Ar atbalstu ir vieglāk attīstītiesAr atbalstu ir vieglāk attīstīties
Ar atbalstu ir vieglāk attīstīties
 
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra M.Lazdovska uzruna forumā "Atbalsts u...
 
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
Kā pateikt, lai darbinieki sadzird?
 
LIAA pakalpojumi uzņēmējiem
LIAA pakalpojumi uzņēmējiemLIAA pakalpojumi uzņēmējiem
LIAA pakalpojumi uzņēmējiem
 

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility

More from Institute for Corporate Sustainability and Responsibility (20)

Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēgaIekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
Iekļaujoša darba vIde — organizācijas panākumu atslēga
 
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
Korporatīvo dāvanu kult;ura šķērsgriezumā. Vai ir iespējams pateikties par sa...
 
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņāmNākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
Nākotnes birojs un darbinieku sagatavošana pārmaiņām
 
Ceļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo birojuCeļā uz zaļo biroju
Ceļā uz zaļo biroju
 
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidiKā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
Kā ar minimāliem resursiem izveidot izcilu darba vidi
 
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvanaJēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
Jēgpilna un zaļi pakota korporatīvā dāvana
 
Korporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likumsKorporatīvās dāvanas un likums
Korporatīvās dāvanas un likums
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanaSieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana
 
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
Latvijas Dzelzceļa ilgtspējas un gada pārskats 2018
 
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018Baltic International Bank ESG pārskats 2018
Baltic International Bank ESG pārskats 2018
 
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskatsCoca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
Coca-Cola HBC Baltics ilgtspējas pārskats
 
Sustainability reporting that matters
Sustainability reporting that mattersSustainability reporting that matters
Sustainability reporting that matters
 
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
Kāpēc ESG? Baltic International Bank pieredze.
 
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
Latvenergo koncerna ilgtspējas pārskats - ieinteresēto pušu iesaiste satura n...
 
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskatsTrīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
Trīs valstis, divi uzņēmumi un viens pārskats
 
Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.Sustainability. We are optimistic about future.
Sustainability. We are optimistic about future.
 
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
Infografika "Izdegšana darbā"fakti, pazīmes, profilakse"
 
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
12 soļi kvalitatīva ilgtspējas pārskata plānošanā un sagatavošanā
 
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
Sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšana. Aprīlis-maijs...
 

Recently uploaded

EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /Ekonomikas ministrija
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)Ekonomikas ministrija
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Ekonomikas ministrija
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasEkonomikas ministrija
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemEkonomikas ministrija
 
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiEkonomikas ministrija
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāstsEkonomikas ministrija
 

Recently uploaded (7)

EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
EDIC atbalsta iespējas uzņēmuma digitalizācijai /
 
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
Nauda biznesam ar valsts un ES atbalstu (Altum)
 
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
Kā LIAA var palīdzēt Tava uzņēmuma attīstībai?
 
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējasAtbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
Atbalsts digitālajai transformācijai un citas #ESfondi iespējas
 
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiemPlānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
Plānošanas reģiona pašvaldību atbalsts uzņēmējiem
 
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanaiValsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
Valsts #atbalstsuzņēmējiem - impulss produktivitātes kāpināšanai
 
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāstsSIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
SIA “Himalayan International” pieredzes stāsts
 

Uzņēmēja Diena. Atbildīga biznesa nedēļa 2017

  • 1. LAIKRAKSTA DIENA PIELIKUMS. otrdiena, 6. jūnijs, 2017 Par ilgtspējīgu attīstību Ilgtspēja nozīmē, ka uzņēmumam var uzticēties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc pieciem un desmit gadiem 10. lpp. Izpratne par ilgtspēju pieaug, un domāt par ilgtspēju – tas ir priekšnoteikums tam, lai vispār sekmīgi strādātu 14. lpp. Latvijā ir inovatīvi uzņēmumi, kas spēj startēt globālajos tirgos un ātri sasniegt ievērojamus apgrozījumus, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens 2. lpp.
  • 2. Kā vērtējat,vai Latvijā strādā- jošie uzņēmumi ir pietiekami inovatīvi XXI gadsimta situāci- jai? Ir inovatīvi uzņēmumi, kas spēj startēt globālajos tirgos un ātri sasniegt ievērojamus apgrozīju- mus. Šādi uzņēmumi ir dažādās nozarēs, to vidū informācijas tehnoloģiju jomā, būvniecībā, enerģētikā, finanšu tehnoloģiju sektorā. Taču inovatīvo uzņēmu- mu masa Latvijā ir nepietieka- ma. Latvija atpaliek no daudzām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un ierindojas cetur- tajā vietā no beigām, aiz Latvijas ir tikai Horvātija, Bulgārija un Rumānija. Tas liek mums, valdī- bai, nopietni domāt, kā mēs risi- nām inovāciju attīstības jautāju- mu. Latvijas uzņēmumu investī- cijas pētniecībā un attīstībā rā- da, ka neesam sasnieguši inovā- ciju mērķi, izsakot to procentos noiekšzemeskopprodukta(IKP). Statistikas datus gan bieži kriti- zē, taču tendenci tie parāda, un šī tendence ir, ka uzņēmumu in- vestīcijas pētniecībā un attīstībā strauji nepieaug. Ir vairākas lietas, ko valdība gatavojas darīt, un te ir runa par vērienīgu pasākumu kopumu. Runājat par šā gada aktuali- tāti – nodokļu reformu? Nodokļu reforma ir fundamen- tāla reforma. No valdības puses ir milzīgs risks, bet tiek dots arī ļoti būtisks signāls uzņēmējiem par to, ka mums ir būtiski tas, lai uzņēmēji investētu uzņēmumu attīstībā. Lēts darbaspēks vairs nevienu neinteresē. Lēts darba- spēks varbūt nedaudz balsta in- dustriālo attīstību, varbūt ne- daudz palīdz kāpt reģionu eko- nomikai, bet skaidrs, ka rit pēdē- jie gadi, kuros lētajam darbaspē- kam ir būtiska nozīme, un prob- lēma tā, ka Latvijā nav pietieka- ma skaita inovatīvu uzņēmumu, ar kuriem kāds gribētu sadarbo- ties un investēt. Jāuzsver, ka nodokļu reforma vērsta uz to, lai stimulētu uzņē- mumus investēt pašu kapitālā. Ieviešot uzņēmumu ienāku- ma nodokļa 0% likmi reinvestē- tajai peļņai? Jā. Prioritāte ir Latvijas uzņēmu- mu finanšu kapacitātes stiprinā- šana.Te ir divi mērķi – viens mēr- ķis ir, lai uzņēmumi varētu in- vestēt produktos un pakalpoju- mos, efektivitātē un cilvēkresur- sos, otrs mērķis saistīts ar uzņē- mumu spēju aizņemties naudu. Ja uzņēmumiem ir laba nodroši- nājuma bāze, tad uzņēmumi ir labi partneri bankām. Ir jāpie- min arī milzīgais valdības inovā- ciju atbalsta mehānisms, kopu- mā inovāciju portfelis ir 195 mil- joni eiro, un te ir tādi projekti kā, teiksim, kompetenču centru at- balsts, atbalsts pētniecībai un inovatīvu iekārtu iegādei, tehno- loģiju pārnese, jaunu produktu ieviešana ražošanā, uzņēmējdar- bības motivācijas programmas, nodarbināto apmācības, un mērķis ir stimulēt uzņēmumu vēlmi ieguldīt inovatīvos risinā- jumos. Tā nav valdības iegriba, bet globālu notikumu diktēta rī- cība. Mums visiem ir svarīgi sa- prast tehnoloģiskās izmaiņas, ko nes tā dēvētā ceturtā industriālā revolūcija – tas nav tikai inter- nets kā saziņas līdzeklis un in- formācijas krātuve, tas ir daudz plašāks moderno tehnoloģiju kopums un pārmaiņas, ko rada ļoti plaši interneta pielietojuma varianti, piemēram, valsts e-pār- valde. Mēdz sacīt, ka jaunais, vērtī- gais derīgais izraktenis ir dati, un dati ir arī lielākais ienākumu avots. Tas Latvijas un citu valstu valdību nostāda izaicinājuma priekšā, vai valstij būt atvērtai globālajiem izaicinājumiem, vai arī virzīties protekcionisma vir- zienā un teikt – mēs kādu laiku gribam pasargāt savu vietējo tir- gu. Inovācijas jāuztver kā viens no ilgtspējas balstiem? Ilgtspējas vērtēšanas kritēriji mainās. Līdz šim galvenie jautā- jumi bija stratēģija, tirgus attie- cības, darba vide, attieksme pret vidi kopumā. Tie ir būtiski jautā- jumi, bet, ja mēs runājam par uzņēmumu inovētspēju, tad jā- iekļauj jauni indeksi, kas saistīti ar to, kā novērtēt uzņēmumu spēju adaptēties jaunajiem, lie- lajiem izaicinājumiem. Lielākais izaicinājums ir, kā uzņēmumam ar pēc iespējas mazākiem iegul- dījumiem adaptēties jaunajā si- tuācijā, eksistēt un sekmīgi pie- dāvāt savus produktus un pakal- pojumus. Ļoti svarīgs faktors ir ieguldī- jumi cilvēkkapitālā. Pārmaiņas ieviesušas dienaskārtībā to, ka jādomā par spēcīgām darbinie- ku komandām, kas spēj adekvāti novērtēt situāciju un pieņemt adekvātus lēmumus, uzņēmu- miem svarīgs ir ieguldījums ta- lantos un to komandās. Cilvēk- kapitāla attīstība ir ļoti būtiska un kļūst vēl aizvien būtiskāka. Tāpat svarīgi ir ieguldījumi iz- pētē un attīstībā, kas paredz, ka uzņēmums strādā pie tā, lai savu piedāvājumu tirgū adaptētu jau- najos apstākļos. Vēl viens būtisks jautājums ir digitālie risinājumi. Ir zināms, ka digitālie risinājumi ļauj efektivizēt uzņēmuma dar- bību par 30%, turklāt bieži rada jaunus notikumus industrijā. Trīs faktori – cilvēkkapitāla attīs- tība, pētniecība un digitālie risi- nājumi – ir tie, uz kuriem mēs ai- cinām. Jāpiemin, ka Ekonomikas mi- nistrija strādā pie konkurētspē- jas un produktivitātes monito- ringa institūcijas izveides. Eiro- pas Komisijas rekomendācija ir izveidot attiecīgu padomi un zi- nātnisku institūciju. Tā ir reko- mendācija visām ES dalībval- stīm, un arī Latvijai šis ceļš jāiet. Mēs esam konsultējušies ar NB8 formāta valstīm (NB8 jeb Nor- dic–Baltic Eight ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietu- va, Norvēģija, Somija un Zviedri- ja – red.). Pamatā visām ir šādas institūcijas. Rezumējot jāteic, mums, pirmkārt, jādod būtisks un strukturēts impulss izmai- ņām, otrkārt, mums jāmonitorē notiekošie procesi, jo te nav ie- spējams izveidot milzīgu valsts programmu. Nacionālais attīstī- bas plāns ir piemērs tam, ka tika izdomāts un uz papīra uzraks- tīts, kā notiks valsts attīstība, bet dzīve aizvirzīja citā virzienā. Jūsuprāt, uzņēmēju vidē ir pietiekami inovatīvu ideju un pietrūkst vienīgi valsts atbalsta to īstenošanai, vai arī inovatīvu ideju nav daudz? Latvijā inovatīvām idejām daudz lielākā apjomā būtu jārodas uni- versitātēs, patlaban tieši univer- sitātēm vajadzētu būt inovatīvo ideju avotiem. Latvijā funda- mentāla problēma ir tā, ka izglī- tības sistēma risina tikai pašai iz- glītības sistēmai vien zināmus mērķus, kas atrodas tālu no ko- pējām tirgus vajadzībām. Ir gan arī pozitīvi piemēri. Te varu mi- nēt Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Redzams, ka RTU domā, piemēram, par studentu jaunuz- ņēmumiem. Mēs gan redzam arī to, ka jauniešiem, kuri pretendē uz kļūšanu par RTU un citu augstskolu studentiem, ir neie- domājami vājas zināšanas STEM mācību priekšmetos, respektīvi, matemātikā, fizikā, bioloģijā, ķī- mijā, un tā ir milzīga problēma. Radošums ir ļoti svarīgs, bet ra- došums jābalsta zināšanās. Jābūt arī zināšanām par situāciju tirgū, nepietiek ar to, ka radusies skais- ta ideja, jo skaistās idejas jāspēj transformēt tirgū pieprasītā un reāli pielietojamā rezultātā. Mēs arī trīs ministru Nodarbi- nātības padomē, kurā darbojos kopā ar labklājības ministru un ar izglītības un zinātnes minis- tru, spriežam par to, kā veicināt ideju rašanos Latvijas universitā- tēs, un te es domāju gan par na- cionālā līmeņa universitātēm, kas runātu par nacionālo nozaru attīstību, gan par reģionālajām universitātēm un augstskolām, kurām vajadzētu aktīvi piedalī- ties reģionu ekonomiskajā iz- augsmē. Tieši universitātēm vajadzētu būt tām, kas uzņēmējdarbības videi dod impulsu pārmaiņām inovāciju virzienā. Varbūt problēma tā, ka dau- dzi cilvēki, kuri strādā universi- tātēs, ir ļoti zinoši akadēmiska- jā aspektā,bet ir tālu no biznesa vides? Ārvalstu universitāšu pieredze rāda, ka universitātēm ļoti svarī- ga ir augsta kapacitāte funda- mentālajās zinātnēs, kas univer- sitātei ļauj iegūt augstu vietu starptautiska mēroga reitingu to- pā. Diemžēl Latvijas augstskolas ir tālu no pirmā desmitnieka, va- ram runāt par sesto septīto sim- tu, un arī tas Latviju padara gar- laicīgu investoriem. Jāsaprot, ka mēs dzīvojam laikā, kurā galve- nokārt interesē idejas, respektīvi, cilvēki ar idejām, nevis lēts dar- baspēks, un tieši universitātes daudzās valstīs ir tā vide, kur uz strukturētas bāzes rodas idejas. Paralēli fundamentālajām zināt- nēm universitātēm svarīgi ir arī tā dēvētie lietišķie pētījumi. Uni- versitāšu atbildība ir domāt par to, kā fundamentālos pētījumus var izmantot valsts attīstībai, teiksim, tautsaimniecībā. Pro- tams, zinātnieki nav jāpārvērš par uzņēmējiem, zinātnieka do- māšana un uzņēmēja domāšana pēc būtības atšķiras – zinātnieks ir zinātkārs, uzņēmējs izmanto iespējas, bet tieši tāpēc ļoti svarī- ga ir zinātnieku un uzņēmēju sa- darbība, zinātniekiem definējot – te ir iespējas, un uzņēmējiem meklējot veidus, kā šīs, zinātnie- ka norādītās iespējas materiali- zēt reālos ekonomiskos panāku- mos. Zinātnieku un uzņēmēju sadarbība ir tas ķēdes posms, ku- ra Latvijā, situāciju kopumā vēr- tējot, iztrūkst. Taču universitātes pārstāvjiem būtu jāizvērtē, kā- pēc vispār notiek fundamentālie pētījumi, ko tie var dot reālās ekonomikas sektoram, jāsaprot, kas šim sektoram vajadzīgs, un tad jāiesaista zinātnieki lietišķa- jos pētījumos, lai šī lietišķo pētī- jumu programma piedalītos to jautājumu, kurus risina reālais ekonomikas sektors, atrisināša- nā. Gribu minēt vienu konkrētu pozitīvo piemēru par Rīgas Eko- nomikas augstskolu un ekono- mikas pētnieku Arni Sauku. Ļoti īsā laikā Arnis Sauka kļuvis ne ti- kai par Latvijas mērogā, bet arī globālā mērogā augsti vērtētu ekspertu ēnu ekonomikas izpē- tē. Jā, tā ir, varu vienīgi piekrist. Atceros, kad sāku darboties poli- tikā, austriešu profesors Šnei- ders bija absolūta autoritāte ēnu ekonomikas pētniecībā. Tagad par autoritatīviem tiek atzīti ne No augstskolām līdz uzņēmumiem Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens intervijā Magdai Riekstiņai Mēs dzīvojam laikā, kurā galvenokārt interesē idejas, respektīvi, cilvēki ar idejām, nevis lēts darbaspēks 0 «Mēs gatavojamies svinēt mūsu valsts simtgadi, un svarīgi ir pateikt, kas būs pēc tam, pateikt to, kā Latvijai kļūt par viedvalsti – par valsti, kura globālajā mērogā notiekošās pārmaiņas pieņem un prot šīs pārmaiņas izmantot savā labā. Te svarīga ir virzība uz to, ka mēs Latvijā vēlamies redzēt inovatīvu ekonomiku,» norāda Arvils Ašeradens. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 3uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20172 tikai profesora Šneidera pētīju- mi, bet arī Arņa Saukas kopā ar Tāli Putniņu veiktie ēnu ekono- mikas pētījumi. Pētījums, ko Ar- nis Sauka maijā prezentēja par ēnu ekonomiku būvniecībā, bija izcili analītisks, un mums, politi- kas veidotājiem, šis pētījums pa- līdz redzēt, ko vajadzētu darīt, lai konstatētās problēmas risinātu. Latvijai inovāciju jomā ir vērts ko aizgūt no Lietuvas un Igaunijas? Ja runājam par inovētspēju, tad Igaunija Latvijai ir tālu priekšā, bet Lietuva tikai nedaudz ap- steidz Latviju. Tāpēc Latvijai pa- raugs no mūsu Baltijas kaimiņ- valstīm varētu būt Igaunija, un ļoti būtisks faktors te ir Igaunijas inovētspēja valsts pārvalde, res- pektīvi, e-pārvalde. Igaunijā ir daudz augstāka e-pārvaldes lie- tojamība nekā Latvijā. Igaunijā e-pārvaldi saziņā ar valsti lieto aptuveni 80%, Latvijā – aptuveni 36% iedzīvotāju. Tā ir būtiska at- šķirība, kas liecina, ka Igaunijā e- pārvaldei ir daudz augstāks efek- tivitātes līmenis. Igaunija uz e- pārvaldes attīstību ir koncentrē- jusies daudz ātrāk un mērķtiecī- gāk nekā Latvija. Pēdējā laikā bieži tiek pieminēts Igaunijas Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas ir, jāteic, pat nedaudz para- militarizēta organizācija, kura cī- nās ar ekonomiskajiem noziegu- miem. Latvijas VID ir ap četriem tūkstošiem darbinieku – nu jau nedaudz mazāk, bet tik un tā ir milzīgs darbinieku skaits, Igau- nijas VID pēc inovāciju un digi- tālo sistēmu ieviešanas ir aptu- veni pusotra tūkstoša darbinie- ku, un Igaunijas VID koncentrē- jas uz tirgus analīzi, uzņēmēju atbalstu un nodokļu iekasēšanu, kopumā tā ir pilnīgi cita pieeja nekā VID Latvijā. Ēnu ekonomi- kas pētījumi rāda, ka Latvijā jop- rojām saglabājas ēnu ekonomi- kas toksiskais līmenis – ap 20% no IKP, bet Igaunijā tiek runāts par gandrīz divreiz zemāku ēnu ekonomikas līmeni, un tā ir bū- tiska divu Baltijas kaimiņvalstu atšķirība. Jaunuzņēmumu darbības at- balsta likums, kas stājies spēkā no šā gada 1. janvāra, varētu veicināt inovācijas Latvijā? Nešaubīgi. Patlaban jaunuzņē- mumi jau izveidoti dažādās no- zarēs, bet ievērojami liela daļa darbojas informācijas un komu- nikācijas tehnoloģiju jomā. Bū- tisks ir arī finanšu tehnoloģiju sektors, un, manuprāt, Latvija vismaz reģionālajā mērogā var kļūt par līdervalsti finanšu teh- noloģiju jomā. Jāpiebilst, ka ak- tuāls jautājums ir par to, kā at- balstīt zinātniskas ievirzes jaun- uzņēmumus, un tāpat tiek dis- kutēts par to, ko darīt ar indus- triālajiem jaunuzņēmumiem. Jāteic, ka ķēdes posms, kura mums patlaban iztrūkst, vērtējot inovatīvu uzņēmumu attīstības iespējas, ir pašvaldību iesaiste. Piemēram, Zviedrijā, kur ir ļoti attīstīta zinātnes parku un biz- nesa inkubatoru sistēma, visā šajā sistēmā ļoti būtisks spēlētājs ir tieši pašvaldības. Valdība, uni- versitātes, privātais sektors un pašvaldības cieši sadarbojas. Zviedrijā pašvaldības pat sacen- šas par to, kuras teritorijā dzīvo un dzīvos vairāk talantīgu cilvē- ku, kuriem ir inovatīvas idejas. Kāpēc Latvijā pašvaldību ie- saiste inovāciju attīstībā ir nie- cīgāka nekā varētu vēlēties? Nevar teikt, ka Latvijā vispār ne- viena pašvaldība nedomā par inovācijām.Ventspilī, piemēram, vērojama nopietna inovāciju at- tīstība. Rīgā gan ir pilnīgi pretēja situācija – Rīga neiesaistās ino- vāciju jautājumos, lai gan tieši Rīga kā Baltijas mērogā vērienīga pilsēta varētu būt viens no lielā- kajiem inovāciju centriem, Rīgas pašvaldības iesaiste inovāciju at- tīstībā varētu būt daudz nopiet- nāka un izpausties rūpēs par to, lai Rīgā dzīvotu liels skaits cilvē- ku ar inovatīvām idejām. No reģionu pilsētām es vēlos nosaukt trīs – jau minētajāVents- pilī augstskola apliecina prasmi darboties ne tikai kāVentspils at- tīstības dzinējspēks, bet kā visas Kurzemes attīstības dzinējspēks. Otra ir Valmiera ar tur esošo Vi- dzemes Augstskolu, un domāju, ka nākotnē Vidzemes Augstskola iesaistīsies ekonomiskās kopie- nas attīstībā. Trešā ir Daugavpils, un īpaši jāuzsver Daugavpils Universitātes loma. Daugavpils Universitāte ir sava ceļa meklē- jumos, bet apsveicama ir vēlme inovācijas attīstīt. Taču Rīgai vajadzētu dot vis- lielāko ieguldījumu, Rīgai vaja- dzētu koordinēt arī Lielrīgas ko- pienu, kas patlaban vairāk kon- centrējas uz guļamrajonu infra- struktūras veidošanu, nevis ino- vācijas veicinošu vidi. Tieši Rīgai vajadzētu uzņemties vadošo lo- mu, aicināt kopā kopienas un diskutēt par to, kādai jābūt ne- pieciešamajai infrastruktūrai, jo pašvaldību iesaistīšanās tajā, lai nodrošinātu talantīgu cilvēku klātbūtni, ir ļoti būtiska.5
  • 3.  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 5uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20174 Kurās uzņēmējdarbības jo- mās, jūsuprāt, Latvijā patlaban ir lielākās iespējas inovāciju at- tīstībai? Domāju, ka Latvijā vēl vairāk at- tīstīsies finanšu tehnoloģiju jo- ma. Jau tagad redzams, ka šī jo- ma aug. Latvijas uzņēmumi, kas darbojas finanšu tehnoloģiju jo- mā, ir ļoti eksportspējīgi, un šī ir nozare, kurā darbojoties eks- ports var būt iespējams uz ļoti dažādām valstīm – sākot no Liel- britānijas līdz Gruzijai. Mans no- vēlējums visiem, kuri jau darbo- jas vai vēlas darboties finanšu tehnoloģiju jomā, ir atcerēties, ka pastāv iespēja interesēties par atbalstu, vēršoties Altum. Arī informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā ir liels potenciāls un labi produkti. Domāju, ka nākot- nē labu produktu IT sektorā būs vēl vairāk. Rūpniecībā arī re- dzam inovācijas, un jāuzsver, ka ievērojama daļa Altum klientu nāk tieši no rūpniecības. Kopu- mā inovatīva darba piemēri ir ļo- ti dažādi – teiksim, kosmētikas ražošanas uzņēmums Madara Cosmetics, jaunuzņēmums Gi- raffe360 un plaši zināmais, ar būvmateriālu jomu saistītais uz- ņēmums Primex. Tātad inovācijas bieži vēroja- mas uzņēmumos un jomās, kas orientējas ne tikai uz Latvijas tirgu, bet domā globālā mēro- gā? Jā, un tas ir patīkami. Mēs praksē novērojam, ka parasti mazāk problēmu ir uzņēmumiem, kuri eksportē, nevis orientējas tikai uz Latvijas tirgu. Ar Latvijas tirgu bieži ir par maz, lai uzņēmums varētu iegūt spēcīgu vilkmi un kļūt par nopietnu biznesa vides spēlētāju, bet, protams, būtiski ir tas, ko un cik daudz uzņēmums grib sasniegt. Veiksmīgs un sta- bils var būt arī tāds uzņēmums, kas darbojas tikai vietējā tirgū. Tomēr uzņēmumam ir daudz vieglāk strādāt tad, ja uzņēmums var darboties vērienīgā tirgū, kaut vai ES mērogā, nekā tikai un vienīgi Latvijas vidē ar nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju. Ja runājam tieši par inovatī- viem uzņēmumiem, tad liela da- ļa no šiem uzņēmumiem sākot- nēji darbojas Latvijā, bet pēc tam Latvija paliek tikai kā viena no vairākām darbības vietām, un uzņēmumi pārorientējas uz eks- porta tirgiem, uz globālu darbī- bas mērogu. Notiek arī tā, ka uz- ņēmumi laika gaitā sāk strādāt tikai un vienīgi eksporta tirgos. XXI gadsimtā viegli organizēt, ka preci vai pakalpojumu var sa- ņemt citās valstīs. Mēs, Altum, piedāvājam pro- duktus, kas vērsti uz eksporta tir- gu. Piemēram, mums ir produkts – eksporta garantijas uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Līdz šim bija eksporta garantijas tikai uz tā dēvētajām trešajām pasaules valstīm. Ir izdarīts liels darbs, lai sagatavotu program- mu un saskaņotu to ar Eiropas Komisiju, tagad jau ir pirmie klienti, kas jau ieguvuši eksporta garantiju uz ES. Banku pārstāvji uzsver, ka būtiska biznesa kredītņēmēju grupa ir lauksaimnieki. Kā lauksaimniecība izskatās Altum skatījumā? Lauksaimnieki mums ir ļoti bū- tiski klienti, ir aizdevumi lauk- saimniekiem – gan investīcijām, gan apgrozāmajiem līdzekļiem, ir programma, kura vērsta uz to, lai lauksaimnieks varētu iegādā- ties zemi, kas lauksaimniecībā ir ļoti būtisks aktīvs tam, lai vispār uzņēmējdarbību varētu veikt. Ir arī Zemes fonds – mēs iepērkam lauksaimniecības zemi un izno- mājam tālāk. Inovācijas lauksaimniecībā redzat? Lauksaimniecība ir konservatīvā- ka joma par daudzām citām, taču arī lauksaimniecībā ik pa brīdim redzam inovatīvus uzņēmumus. Te ir runa, piemēram, par inova- tīvu iekārtu iegādi un inovatīviem ražošanas risinājumiem. Uzņēmums, kas vēlas atbal- stu inovācijām, var vērsties Al- tum gan tad, ja tas ir jau piere- dzējis uzņēmums,gan arī tad,ja ir iesācējs biznesā? Jā, bet jāpiebilst, ka mēs rūpēja- mies par to, lai tautsaimniecība kopumā attīstītos, mēs neesam institūcija, kuras mērķis ir atbal- stīt tikai un vienīgi inovācijas uz- ņēmējdarbībā. Ja uzņēmums ir inovatīvs, tas ir ļoti augstu vērtē- jams, taču kopumā uzņēmējiem – gan tiem, kuri liek uzsvaru uz inovācijām, gan tiem, kuri ir kon- servatīvāki, gribu novēlēt, lai at- ceras, ka ir Altum – institūcija, kas darbojas ar finanšu instru- mentiem, kas ir gatava atbalstīt dažādus projektus, ja tie atbilst konkrētiem nosacījumiem, tur- klāt, ja citur neizdodas saņemt finansējumu, tad var vērsties pie mums. Tomēr arī jāteic – nepietiek ar uzstādījumu: «Es labprāt pieteik- tos naudai, kuru man uzdāvi- nās.» Te ir runa par naudu, ko būs jāspēj atdot, un tam nepie- ciešams tāds biznesa plāns, kas spēj pierādīt, ka ideja ir dzīvot- spējīga. Biznesa plāns tiek anali- zēts, vērtējot, vai ir padomāts par to, kā produkts atšķirsies no kon- kurentu piedāvājuma, vai ir pa- reizi ieplānota naudas plūsma un vēl no citiem būtiskiem as- pektiem. Banku pārstāvji teikuši, ka, pat rūpīgi izvērtējot, kuram uz- ņēmumam piešķirt kredītu, jā- rēķinās, ka būs kāds, kuram ar kredīta atmaksu radīsies grūtī- bas. Kā ir jūsu praksē? Mums ir Risku vadības departa- ments, un mēs savas program- mas gatavojam kā biznesa plā- nus – līdzīgi kā mēs to prasām no uzņēmumiem. Arī mums pašiem situācija jāvērtē reāli, balstoties uz vēsturisko pieredzi, skatoties, kā attīstās tautsaimniecība, do- mājot, kas varētu notikt nākotnē. Nenoliedzami ir noteikts pro- cents darījumu, par kuriem mēs pieļaujam – var būt problēmas, un šis procents ir atšķirīgs dažā- dās programmās. Tomēr gribu uzsvērt – pētī- jums, ko veicām sadarbībā ar Firmas.lv, atklāja – pirmajos tri- jos darbības gados 21 uzņēmu- mam no katriem simts uzņēmu- miem ir maksātnespējas rakstu- ra problēmas Savukārt to uzņē- mumu, kuri ir Altum klienti, vidū maksātnespējas problēmas ir ti- kai septiņiem uzņēmumiem no katriem simts – tātad trīs reizes retāk. Par to mēs esam ļoti prie- cīgi.5 Inovācija kā svarīga vērtība Altum vadītājs Reinis Bērziņš intervijā Magdai Riekstiņai 0 Dati rāda, ka Altum valsts atbalsta finanšu instrumentus saņēmušie uzņēmēji pirmo trīs darbības gadu laikā trīs reizes retāk izbeidz komercdarbību nekā pārējie biznesa sācēji, jo, lai iegūtu šo atbalstu, jāspēj argumentēti pamatot savu biznesa ideju, turklāt saņemtais atbalsts disciplinē un motivē neapstāties, uzsver Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Ar Latvijas tirgu bieži ir par maz, lai uzņēmums varētu iegūt spēcīgu vilkmi un kļūt par nopietnu biznesa vides spēlētāju Magda Riekstiņa Pašreizējo situāciju rakstu- ro vārds «pārmaiņas», atklājot Ilgtspējas indeksa apbalvošanas ceremoniju, sacīja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) vadītāja Dace Helmane un atgādināja uzņēmēju vidē po- pulāro apgalvojumu, ka patla- ban konkurences cīņā uzvar tas, kurš vislētāk, ieguldot vismazāk resursu, prot pielāgoties pārmai- ņām. Ilgtspējas indekss Latvijā tiek organizēts jau astoto gadu. Šis indekss ir stratēģisks vadības instruments, kas palīdz uzņēmu- miem diagnosticēt darbības ilgt- spēju un korporatīvās atbildības līmeni. Ilgtspējas indekss vērtē uzņēmumu, balstoties uz pie- cām ilgtspējīgu darbību aplieci- nošām jomām – ilgtspējīgas dar- bības stratēģija, darba vide, in- vestīcijas sabiedrībā, atklāta un caurskatāma darbība un saudzī- ga attieksme pret apkārtējo vidi. Iniciatīvas partneri ir InCSR, Lat- vijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arod- biedrību savienība (LBAS). Šo- reiz Ilgtspējas indeksā piedalījās 80 uzņēmumu, no kuriem tika izvēlēti vairāk nekā 50 uzņēmu- mi, kas saņēma balvu vienā no četrām kategorijām – platīna, zelta, sudraba vai bronzas. Ikviens uzņēmums, kurš izlē- mis piedalīties Ilgtspējas indek- sā, pelnījis atzinību, jo tie ir uz- ņēmumi, kuri vēlas kļūt vēl labā- ki, iegulda ne tikai savā biznesā, bet arī cilvēkos, balvu pasniegša- nas ceremonijā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un izteica vēlējumu, lai nākotnē Ilgtspējas indeksam pieteiktos aizvien vairāk uzņēmumu. Ministru prezidents Māris Ku- činskis norādīja, ka uzņēmumi, kas tiecas uz aizvien labāku snie- gumu, paaugstina kopējo Latvi- jas ekonomikas līmeni. Latvija ta- gad jau nonākusi attīstīto valstu klubā, akcentēja Ministru prezi- denta biedrs, ekonomikas mi- nistrs Arvils Ašeradens, sakot par to paldies uzņēmējiem – Ilgtspē- jas indeksa balvu ieguvējiem. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone mudināja atcerē- ties, ka nekas nenotiek pats no sevis, bet visu nosaka cilvēks – lī- deris, kurš iedvesmo apkārtējos cilvēkus un pats daudz strādā. Apbalvošanas ceremonijā tika pasniegtas arī deviņas īpašās balvas. Swedbank ieguva balvu Dzimumu līdztiesīgākais uzņē- mums, ko piešķīra Sabiedrības integrācijas fonds. Ekonomikas ministrijas piešķirto apbalvoju- mu Inovāciju līderis saņēma ve- selības aprūpes kompānija Roc- he Latvija. InCSR speciālā balva Ilgtspējas čempions nonāca pie tehnoloģiju jomas uzņēmuma AE Partner. Apbalvojumu Ilgt- spējas līderis LDDK vārdā L. Meņģelsone pasniedza Cēsu alus valdes priekšsēdētājai Evai Sie- tiņsonei, un tieši E. Sietiņsones vadītais uzņēmums Cēsu alus ie- guva arī Sociālā dialoga balvu, ko LBAS vārdā pasniedza LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. Godīgas tirdzniecības balvu ie- guva mazumtirdzniecības uzņē- mums Rimi. Sabiedrības integrā- cijas fonda balvu nominācijā Da- žādībai atvērtākais uzņēmums saņēma SEB banka. Vides aizsar- dzības un reģionālās attīstības ministrijas balva Reģiona spēks nonāca pie vides jomā strādājošā pašvaldību SIA ZAAO. Savukārt par Gada vēstnesi pasludināta žurnāliste The Baltic Center for In- vestigative Journalism Re:Baltica dibinātāja Inga Spriņģe.5 Uzņēmumu, kas saņēmuši balvas platīna, zelta, sudraba vai bronzas kategorijā, saraksts lasāms uz 4. vāka Izdarīta izvēle – kļūt aizvien atbildīgākiem Pasniegtas Ilgtspējas indeksa balvas. Ilgtspējas indekss Latvijā tiek organizēts jau astoto gadu 0 Par ilgtspējas būtisko nozīmi gan biznesa vidē, gan valstī kopumā atgādina InCSR vadītāja Dace Helmane (no kreisās), Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, Latvijas dzelzceļa prezidents Edvīns Bērziņš un LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Ministru prezidents Māris Kučinskis, pasniedzot Ingai Spriņģei Gada vēstneša balvu, uzsvēra, ka šobrīd, kad «hibrīdkarš primāri notiek informatīvajā laukā», sabiedrības izglītošanai ir ļoti liela nozīme. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Pasniedzot balvu Ilgtspējas līderis Cēsu alus valdes priekš- sēdētājai Evai Sietiņsonei, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone akcentēja to, ka uzņēmuma izaugsmē būtiska loma ir līderim. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Ilgtspējas indeksa balvu platīna kategorijā ieguva SEB banka. Pērn pietrūka trīs punktu, lai sasniegtu augstāko vērtējumu, tā bija laba motivācija censties, teic SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI 0 Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce priecājas par to, ka lidosta izcīnījusi Ilgtspējas indeksa balvu zelta kategorijā. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Iedrošinājums soļiem biznesā 5 Attīstības finanšu institūcija Altum ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldīju- mi riska kapitāla fondos u. c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas. 5 «Ja kaļat plānus par uzņēmējdarbības uzsākšanu, tad šobrīd ir īstais laiks. Naudas atbalsta saņemšanai ir daudz. Tik zemas kredītlikmes nav bijušas jau sen. Un pats svarīgākais – nekas dzīvē neradīs lielāku pārliecības sajūtu, neatkarību un prieku par veiksmēm kā sava biznesa uzsākšana. To apliecina arī jaunais Altum un Academia veiktais biznesa uzsācēju pētījums – 68% jauno uzņēmēju atzina, ka, kopš viņi pievērsušies uzņēmējdarbībai, ir uzlabojusies viņu apmierinātība ar dzīvi,» norāda Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Avots: Altum. Plašāka informācija – www.altum.lv
  • 4. Kāda ir sabiedriskā atbalsta projektu uztveres Latvijas sa- biedrībā izpētes jēga un mēr- ķis? Patiesībā šo izpēti sākām kā ne- lielu pētījumu Ilgtspējas indeksa Sabiedrības sadaļas ietvaros, kas pēc vairākiem gadiem izvērtās plaša apjoma izpētē. Galvenais mērķis bija novērtēt uzņēmumu sabiedriskā atbalsta un investīci- ju projektu lietderību. Vērojot tendences, ir redzams, ka aizvien vairāk uzņēmumu, īpaši to sa- biedrisko attiecību stratēģijās, paredz atbalstu dažādiem sa- biedriski nozīmīgiem projek- tiem, un par to komunicē pub- liskajā telpā. Tā kā reklāma... Tas īsti nav salīdzināms ar klasis- ko reklāmu. Tas ir kā uzņēmuma komunikācijas ar sabiedrību veids, kas kļūst aizvien aktuālāks, un daudzi uzņēmumi to īsteno. Daži pat vairāk iet tieši šo ceļu, nevis izvēlas klasisko reklāmu. Līdz ar to, uzņēmumam ir svarī- gi saprast atdevi no šādām akti- vitātēm. Pētījumu sākām ar mēr- ķi noskaidrot – cik tas ir jēgpilni, ko uzņēmumi dara. Vai tas ir ak- tuāli sabiedrībai, vai sabiedrība to pamana? Vai tas palīdz uzņē- muma zīmola vērtības pieaugu- mam? Vai tas saskan ar uzņēmu- ma misiju, vīziju un mērķiem? Viens aspekts ir tas, ka uzņē- mums vērtē, cik daudz un skaļi izskan uzņēmuma vārds un kā aug atpazīstamība un populari- tāte – tas, protams, ir svarīgi. Ta- ču vēroties ilgtermiņā – sevišķi lielo uzņēmumu vidū, kas ļoti nopietni izturas pret sabiedrisko attiecību projektiem, tie skatās uz to, vai šīs aktivitātes iet roku rokā ar ilgtermiņa mērķiem, un izvēlas atbalstīt tās iniciatīvas un projektus, kas saskan ar uzņē- muma vīziju, paustajām vērtī- bām. Tomēr vienmēr pastāv disku- sija, cik šis atbalsts ir nesavtīgs, un cik tam visam apakšā ir ko- merciālās intereses. Bizness ir bizness, tādēļ nekad neizpaliks arī komerciālā intere- se. Taču sabiedrība novērtē, un pozitīva aura rodas tiem projek- tiem, kuros uzņēmums apliecina savu sapratni par to, kas ir vaja- dzīgs sabiedrībai. Sabiedrība sa- gaida to, lai lielie, stabilie uzņē- mumi ieguldītu daudz līdzekļu sabiedriskos projektos, iesaistī- tos valsts labklājības paaugstinā- šanā, ekonomiskās izaugsmes veicināšanā. Ir kaut kādi cauru- mi, kur valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu, tad šo robu aizpildīšanu sagaida tieši no lielajiem uzņēmumiem. Te mēs runājam par dažā- diem sociāli svarīgiem projek- tiem, kuriem trūkst budžeta naudas? Tās ir jomas, kur pietrūkst valsts naudas, bet vienlaikus cilvēki šā- dus projektus redz kā ieguldīju- mu nākotnē. Tā ir atbildība par valsts izaugsmi, nākotni, labklā- jību. Sabiedrība šos projektus redz caur diviem skatu punk- tiem. Pirmais ir – vai tas palīdz attīstīties valstij – visu, kas tiek pamanīts šajā jomā, vispirms vērtē no tā, vai tā ir investīcija nākotnē – un kā tas sniegs labu- mu sabiedrībai kopumā. Otrais – ka tas saliedē sabiedrību, veicina pozitīvu noskaņu un apmierinā- tību ar dzīvi Latvijā. Katrā ziņā tiek augstu vērtēti projekti, kas veicina saliedētību, pozitīvas emocijas, nojauc dažādas robe- žas un barjeras. Gribētos teikt, veicina labklājību, bet šķiet, Lat- vijas sabiedrība šo vārdu uztver caur ekonomisko šķautni. Bet doma ir – lai es te labi justos, lai man un maniem bērniem šeit būtu ko darīt. Runa ir ne tikai par materiālo pusi. Mēs gribam jus- ties piederīgi šai valstij, droši, ka nepastāv nepārvaramu robežu starp dažādām grupām. Ko rāda pētījums? Mūs pašus pārsteidza sabiedrī- bas nostāja, ka tiek sagaidīts, ka uzņēmumi šajos projektos vadī- sies no stratēģiskā viedokļa, ne- vis sekos «modes tendencēm». Respektīvi, ka nevis atbalsta, pie- mēram, konkrētajā brīdī populā- rākos sporta veidus, pasākumus vai tamlīdzīgi, bet gan idejas vai projekta unikalitāti un atkal jau ar skatu – ko tas dos Latvijas sa- biedrībai nākotnē. Arī globāla- jam kontekstam blakus kļūst svarīgs lokālais – mūsu pašapzi- ņa, identitāte. Un stratēģiskā pie- eja šādiem sabiedrības atbalsta projektiem tieši savijas ar nācijas pašapziņu – esam maza valsts, bet ar savu vietu pasaules kon- tekstā, ar savām spējām. Mēs aizvien ļoti zemu vērtējam valdī- bas darbību, tādēļ arī savu veik- smes stāstu vairāk saistām tieši ar biznesa vidi – iedzīvotāji sa- gaida tieši biznesa vides iesaistī- šanos valsts attīstībā. Kāda ir pašu uzņēmēju stra- tēģija – vai tā atbilst tam, ko sa- gaida nācija? Daļēji. Šie sabiedrisko investīciju projekti ir salīdzinoši jauni Latvi- jā. Pagaidām ir tikai neliels uzņē- mumu skaits, kas īsteno šādu stratēģiju ar ilgtspējīgu skatīju- mu. Joprojām vērojams, ka liela daļa uzņēmumu šiem projek- tiem tomēr pieiet virspusēji. Ne- noliedzami, arī šīs – virspusīgās – aktivitātes ir svarīgas un node- rīgas, tomēr tās vairāk vērstas uz popularitātes gūšanu īstermiņā. Lielākoties uzņēmumi primāri domā tikai par atbalstu labdarī- bai, dažādiem pasākumiem, sportam, un tas nav labi plašākā mērogā. Taču tas ir tradicionāli. Jā, un tā joma ir diezgan pieblī- vēta, sevišķi sports. Taču sabied- rība tāpat šīs aktivitātes vēro un analizē ilgtermiņu investīcijas kontekstā – tas viņiem sniedz prieku, jo mēs ar saviem sportis- tiem lepojamies. Galvenais – lai šīs aktivitātes uzņēmumiem ne- kļūst par modes lietu: tagad šajā sezonā veiksmīgi startē šāds sportists – visi atbalstām. Tajā pašā laikā ir vairāki piemēri, kur uzņēmumi konkrētu sportistu atbalsta no pašiem pirmsāku- miem, nevis sāk atbalstīt tad, kad viņš kļuvis slavens. Tā jau ir ilg- termiņa atbildība – uzņemamies atbildību un tā arī turpinām at- balstīt. Viena gada laikā sportists nekļūst populārs – tas ir ilgter- miņa projekts, kas vienlaikus ļauj attīstīties jomai, rosinot jaunie- šus pievērsties konkrētam sporta veidam, jo viņi saredz perspektī- vu. Tam visam ir cita jēga, ja šāds atbalsts tiek īstenots ilgtermiņā. Manuprāt, uzņēmumiem vaja- dzētu domāt vēl mērķtiecīgāk un precīzāk, izvēloties atbalstāmos projektus. Piemēram, šobrīd ir aktuāla jauniešu tēma – visi do- mā, kā iepatikties jauniešiem, maina savu komunikācijas stilu un reklāmas sejas, bet cik daudz ir uzņēmumu, kas domā par jau- niešu prasmēm un integrāciju darba tirgū, sabiedrībā kopumā? Tad arī tiek pieļautas komunikā- cijas kļūdas, jo tiek rīkotas vien- kāršas un tradicionālas kampa- ņas, bet tajā pašā laikā tiek aiz- mirstas jauniešu reālās vajadzī- bas. Ir uzņēmumi, kas jau vidus- skolās sāk izglītot jauniešus un cenšas pievērst viņus profesio- nālajām prasmēm vai eksakta- jām zināšanām. Varbūt tas tik plaši neizskan, taču ilgtermiņā šie uzņēmumi ir ieguvēji, jo viņi audzina savus nākamos darbi- niekus. Cik lielā mērā uzņēmuma ilg- termiņa stratēģija šādos pro- jektos ir atkarīga no konkrē- tiem cilvēkiem uzņēmumā, ku- ri ir atbildīgi par šo jomu? Jo par šādu stratēģiju jāpārliecina arī citus darbiniekus, vadību un īpašniekus. Tas ir atkarīgs ne tikai no mārke- tinga un sabiedrisko attiecību speciālista, bet arī no vadības – viņu skatījuma uz stratēģiju. Tā- pēc arī Ilgtspējas indekss māca uzņēmumus, ka svarīgi ir darbo- ties ne tikai ar mērķi šeit un ta- gad, bet arī ar skatījumu nākot- nē. Ja šis redzējums ir sakārtots arī vadības līmenī, tad, protams, mārketinga cilvēks spēs to reali- zēt. Mūsu veiktais pētījums tieši dod argumentus, kādēļ ir svarīgi meklēt savu unikālo virzienu, jē- gu. Vadoties no pētījumā gūta- jām atbildēm, katrs uzņēmums var izstrādāt vai papildināt savus kritērijus sabiedrisko projektu Nepakļauties modes kliedzienam, bet atbalstīt vērtības Atbalsta vērtību garantē idejas ilglaicība, sarunā ar Guntaru Gūti teic pētījumu kompānijas Kantar TNS vecākā klientu vadītāja Inta Priedola Sabiedriski nozīmīgi projekti savijas ar nācijas pašapziņu – ka esam maza valsts, bet ar savu vietu pasaulē 0 Vairāk jāīsteno mērķtiecīgas lokāla mēroga iniciatīvas. Tas rada uzticēšanos, to vairāk uztver kā darīšanu caur jēgpilno rīcību. Šādi projekti arī vairāk saliedē sabiedrību. Tie lauž «šķēres», kas veidojas starp dažādām iedzīvotāju grupām. Uzņēmums, kas pamana šīs plaisas un īsteno iniciatīvas problēmu mazināšanai, arī tiek pamanīts sabiedrībā, uzskata Inta Priedola. FOTO – KRISTAPS KALNS, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 7uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20176 atbalstīšanai, jo cilvēki uzņēmu- mā var mainīties, taču stratēģijai jābūt stabilai un ilgtspējīgai. Kuras ir galvenās jomas, ku- rās sabiedrība sagaida atbalstu no uzņēmumiem? Tās ir jau tradicionālas – veselī- ba, kultūra, izglītība, sports – lie- lās jomas, kurām valstij mūždien pietrūkst naudas. Šeit arī ir vēro- jami lielākie atbalsta projekti.Ta- ču uzņēmumam jāatrod veids, lai tas neizskatītos pēc modes lietas – iedeva naudu un ieguva arī kaut ko pats. Svarīgi, lai tā bū- tu investīcija nākotnē, ar savu at- balstu mazinot problēmas kon- krētās iedzīvotāju grupās, pie- mēram, starp laukiem un pilsē- tām, starp paaudzēm, starp da- žādās valodās runājošajiem. Sa- biedrībā ir daudz dažādu «šķē- ru», kas subjektīvu vai objektīvu iemeslu dēļ veidojas, un visi pro- jekti, kas palīdz šo atšķirību ma- zināt, varbūt vairāk tiek uztverti kā emocionālā labsajūta, bet vienlaikus tā ir ļoti liela investīci- ja nākotnē, jo pozitīvi noskaņots, ar dzīvi valstī apmierināts un lai- mīgs cilvēks ir vērtīgs valstij. Cil- vēki grib pozitīvās ziņas, un šādi projekti arī parāda, ka notiek arī labas lietas. Varbūt kādam no malas izskatās, ka esam patērē- tāju sabiedrība – gribam iet uz svētkiem, dažādiem citiem pasā- kumiem, bet mēs taču šajos pa- sākumos arī paši līdzdarboja- mies. Tie savā veidā saliedē sa- biedrību. Cik liels risks ir uzņēmumam veidojot savu identitāti, izdo- mājot savu unikālo projektu, iniciatīvu un finansējot to? Vieglāk tomēr ir pieslieties jau tradicionāli populārai tēmai. Risks vienlaikus ir arī iespēja at- šķirties no citiem uzņēmumiem. Tas ir grūtāk, prasa spēcīgu mo- bilizēšanos un prasmes. Taču mūsdienu plašās komunikācijas iespējas ļauj salīdzinoši viegli nokomunicēt plašai sabiedrībai savu ideju un atbalstu projek- tam. Tomēr vienlaikus uzņēmu- mam ir svarīgi arī skatīties, kas ir viņa mērķa auditorija. Ja tas ir projekts masām, tad, protams, ir vieglāk komunicēt. Specifiskāku atbalsta projektu jāprot pareizi komunicēt. Iespējams, auditori- ja nāks lēnāk, bet tā nāks pama- tīgi un ar augstu lojalitāti: kas lē- ni nāk, tas labi nāk. Ja tiek īste- nots kāds projekts tieši reģionā, kas ir svarīgs lokālajai sabiedrī- bai – to pamana un novērtē. Un pieķeršanās šim uzņēmumam kļūst ļoti dziļa un uz ilgu laiku. Turklāt šādu iniciatīvu pamanīs ne tikai konkrētā reģiona iedzī- votāji. Tas ir stāsts, kas notiek Latvijā. Mūsu ikdienas ziņās ir pārāk daudz stāstu par globāla- jām lietām, bet par maz stāstu, kas notiek Latvijā. Un šādi pro- jekti ļauj parādīt uzņēmumam, ka viņu interesē tas, kas notiek mūsu valstī. Kas vairāk paliek cilvēku prā- tos – uzņēmuma unikālā inicia- tīva, labs darbs vai arī klasiska reklāma, populāra pasākuma atbalstīšana? Priekšnoteikums sabiedriskā at- balsta projektu efektivitātei ir ie- degšanās par lietu un ticība sa- vas iniciatīvas jēgai. Sabiedrība uzreiz pamana, kādā noskaņā uzņēmums runā par savu pro- jektu. Cilvēku nevar apmānīt, un agrāk vai vēlāk viņš saprot, vai konkrētā iniciatīva ir ar ilgtermi- ņa ideju, vai vienkārši komerci- āls projekts. Savā ziņā šādu ini- ciatīvu izdošanos veicina arī uz- ņēmēju emocionālā inteliģence, cilvēciskais faktors. Patiesībā šā- dos projektos viss īstenojams pa- visam vienkārši brīdī, kad tu pa- tiesi sāc interesēties par savu mērķa auditoriju un tās vajadzī- bām. Ja tevi interesē nevis tikai piesaistīt uzmanību un pārdot savu produktu, bet gan vēlies sa- prast sabiedrību, «iekāpt viņas kurpēs» – paskatīties uz ikdienu un vajadzībām no cita skatupun- kta, uzsāktā iniciatīva izdosies un būs īstenojama ilgtermiņā.5 Koiedzīvotājisaskatakāieguvumuno uzņēmumusniegtāatbalstasabiedrībai Kādāsjomāssagaidaatbalstu nouzņēmumiem Vieno, saliedē cilvēkus 29% 23% 22% Investīcijas nākotnē Rada prieku, pozitīvas emocijas 33% 31% 27% 22% 22% Veselības joma Labdarība Izglītības joma Lauku, reģionu attīstība Sporta pasākumi
  • 5. Magda Riekstiņa Satuvināt skolā apgūsta- mās, teorētiskās zināšanas un mūsdienu reālajā dzīvē nepie- ciešamās prasmes – šādu mērķi īsteno Swedbank, kas piedāvā īpašu, skolām paredzētu mā- cībstundu programmu Dzīvei gatavs. «Mēs esam analizējuši, kas ir mūsu valsts attīstībai būtiskākās jomas,» skaidro Swedbank Kor- poratīvo attiecību vadītāja Ad- riāna Kauliņa un turpina: «Mek- lējot kopsaucējus, nonācām līdz divām lietām – demogrāfijas šī jēdziena plašākajā nozīmē, ie- tverot arī emigrāciju, reemigrā- ciju un imigrāciju, un līdz izglītī- bai. Gan demogrāfijas, gan izglī- tības nolikšana uz pareizajiem pamatiem ir ļoti būtiska Latvijas turpmākajai attīstībai. Domājot, kurā no šīm jomām mēs, Swed- bank, varam dot būtiskāku iegul- dījumu, esam izvēlējušies izglītī- bu un savas iniciatīvas koncen- trējam tieši uz izglītību.» Vēlas dalīties zināšanās Domājot par to, kas šodien ir bū- tiskākais izglītībā, «apzināmies, ka aktualitāte ir izglītības satura pārskatīšana. Mēs, sastopoties ar bankas klientiem, redzam, ka ir mainījusies sabiedrība, ir mainī- jusies ekonomikas struktūra, ir mainījusies cilvēku domašana, un skaidrs, ka izglītība vairs ne- var būt tāda, kāda tā bijusi pēdē- jā simtgadē un vēl senāk. Izglītī- bā jāienāk jauniem risināju- miem,» stāsta A. Kauliņa. Aktuāla ir arī nepieciešamība veicināt jauniešu izpratni par to, kas notiek darba tirgū, jo «re- dzam, ka jaunieši pēc izglītības iestāžu absolvēšanas ienāk dar- ba vidē ar teorētiskām, dzīvē ne īpaši izmantojamām zināšanām. Savukārt izglītības iestādēs pa- vadītajā laikā jaunieši nereti ne- saskata, kur dzīvē būs nepiecie- šama liela daļa no zināšanām, kas jāapgūst, bet šīs saiknes ie- raudzīšana jauniešiem ir ļoti bū- tiska», teic Swedbank Korporatī- vo attiecību vadītāja. Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons atceras, ka savulaik augstskolā nācies ie- mācīties no galvas formulas, bet nav bijis skaidrs, kur tās būtu pielietojamas. «Iekalu no galvas šīs formulas un, protams, pēc pusgada biju tās aizmirsis, bet, kad atnācu strādāt uz banku, tre- šajā darba dienā sapratu, kur ir apgūto formulu praktiskais pie- lietojums.» Lai stiprinātu teorētisko zinā- šanu un praktiskās pieredzes sa- saisti, bankas pārstāvji izveido- juši praktisko mācībstundu programmu 11. klašu skolēniem. «Mēs – Swedbank – esam tehno- loģiska un progresīva organizā- cija. Mums gribētos domāt, ka mums piemīt XXI gadsimtam at- bilstošās prasmes. Turklāt mēs esam liela organizācija, ar dau- dziem darbiniekiem, kas spēj sa- vās zināšanās dalīties un nest sa- vas zināšanas uz skolām,» ceļu līdz mācībstundu programmas īstenošanai ieskicē A. Kauliņa un piebilst, ka bankas sagatavoto programmu izskatījis arī Valsts izglītības saturas centrs. Mēs ar savu kompetenci fi- nanšu jomā vēlamies dalīties, turklāt dalīties tā, lai tā būtu vēr- tība vidusskolēniem, uzsver R. Jansons. Piecos mācību priekšmetos Praktisko mācībstundu prog- ramma 11. klašu skolēniem ie- tver stundas piecos dažādos mā- cību priekšmetos – ekonomikā, matemātikā, informātikā, angļu valodā, kā arī tā dēvētajā klases stundā. 11. klašu vecumgrupa iz- vēlēta, jo Swedbank pārstāvju ie- skatā tas ir īstais brīdis, kad pie- vērst jauniešu uzmanību tam, ka ir svarīgi iegūt augstāko izglītību, neapstāties, saņemot vidussko- las vai profesionālās izglītības iestādes diplomu. «Princips visos mācību priekš- metos ir viens un tas pats – mēs teorētiskās zināšanas skolēniem izskaidrojam, izmantojot finan- šu jomas piemērus, un tā veici- nām izpratni par to, kā tas, ko vi- ņi skolā apgūst, tiek izmantots dažādās profesijās,» teic A. Kau- liņa un uzsver, ka «pamatā ir XXI gadsimtā nepieciešamo prasmju apgūšana. Mūsu mācību stun- das uzbūvētas tā, ka šo stundu laikā notiek prasmju izkopšana – prasmes mācīties, prasmes pre- zentēt savu darbu, prasmes kri- tiski domāt. Te nav stāsts par to, ko mācīt, bet par to, kā mācīt un kā pielietot iemācīto». Visos minētajos piecos mācī- bu priekšmetos stunda tiek dalī- ta divās daļās. «Pirmā daļa ir vai- rāk teorētiska, nosedzot tēmu, kas skolotājam tāpat būtu jāiz- stāsta, piemēram, ja mācību priekšmetā «ekonomika» ir tēma par kredītiem, tad mēs kā banku speciālisti stāstām par kredītiem – kādi kredītu veidi pastāv, kas jāņem vērā, izvēloties kredītu, kāda kreditēšana ir atbildīga kre- ditēšana un tamlīdzīgi. Otrajā stundas daļā skolēni iejūtas kon- krētas profesijas pārstāvja lomā, teiksim, minētajā tēmā par kre- dītiem, bankas kredītkomitejas dalībnieku lomā un lemj par to, vai piešķirt konkrētajam cilvē- kam kredītu vai nepiešķirt, tiek izmantotas situācijas no reālās dzīves, un tas mācību stundai piešķir ticamību. Pēc tam skolē- ni savu lēmumu var salīdzināt ar bankas lēmumu līdzīgā situāci- jā,» stāsta R. Jansons. Informātikas stundās Swed- bank pārstāvji stāsta par datu drošību, kas mūsdienās ir ļoti būtiska tēma. «Jauniešiem drošī- ba virtuālajā vidē ir īpaši aktuāla tēma, jo viņi plaši izmanto sociā- los tīklus un ne vienmēr ir pietie- kami uzmanīgi attiecībā uz pa- roļu sargāšanu, ne vienmēr ir pietiekami apdomīgi, sniedzot informāciju par sevi sociālajos tīklos,» mudina ņemt vērā Swed- bank Finanšu institūta vadītājs un turpina: «Mēs skolēniem ļau- jam iejusties bankas drošības speciālista lomā un identificēt, darījums ir krāpniecisks vai nav.» Angļu valodas mācību stundās mēs runājam par to, kādas pras- mes ir un būs vajadzīgas tehno- loģiju laikmetā, teic R. Jansons un piebilst: «Mēs dzīvojam laik- metā, kad jāņem vērā – varbūt tā profesija, kurā 11. klases skolēns šobrīd vēlas strādāt, brīdī, kad viņš beigs studijas, vispār vairs nepastāvēs. Mūsdienās darba tirgus ļoti strauji mainās, un teh- noloģijas strauji ievieš dažādas izmaiņas. Angļu valodas mācību stundā galvenais vēstījums ir par to, ka jāattīsta prasmes un iema- ņas, kas ļauj pielāgoties pārmai- ņām, un ka jāspēj pieņem pār- maiņas. Skolēni iejūtas karjeras konsultantu jomā un vērtē karje- ras izvēles ieceres šādā kontek- stā.» Matemātikā 11. klasē jāmācās par statistiku, un «mēs par šo tē- mu runājam no vērtspapīru priz- mas, izstāstām par vērtspapīru tirgu, ļaujam skolēniem iejusties brokeru lomā un spriest, vai in- vestēt kādā uzņēmumā būtu vai nebūtu lietderīgi. Esam gan kon- statējuši, ka jauniešiem Excel programma ir visai sveša, tāpēc skaidrojam, kur mūsdienās šī programma var būt praktiski pielietojama, jo realitātē dau- dzās profesijās Excel programma tiek izmantota», izklāsta bankas pārstāvis. Klases stundās Swedbank dar- binieki stāsta par finanšu plāno- šanu, par to, kā naudu tērēt prā- tīgi. Skolēni iejūtas bankas finan- šu konsultantu lomā un konsul- tē no dzīves aizgūtās situācijās par to, kā būtu pareizāk rīkoties ar naudu, kādus pirkumus veikt vispirms, kādus – pēc tam, lai privātais budžets būtu ilgtspējī- gāks. Pēdējā laikā Latvijas sa- biedrībā daudz tiek runāts par fi- nanšu pratību, un R. Jansons no- vērojis, ka arī skolēni šajā tēmā orientējas aizvien labāk. Swedbank minētā izglītojošā programma pastāv trīs gadus un «kļūst populārāka. Ir patīkami uzzināt, ka daudzas Latvijas sko- las mūsu programmu pazīst, zi- na, ko mēs darām, un to novērtē. Pedagogu vidē notiek informāci- jas aprite, un mūs uz skolām ai- Svarīga ir XXI gadsimtā nepieciešamo prasmju apgūšana Swedbank darbinieki par savām darba gaitā iegūtajām zināšanām un pieredzi stāsta Latvijas izglītības iestāžu 11. klašu skolēniem Kad atnācu strādāt uz banku, tad sapratu, kur ir apgūto formulu praktiskais pielietojums. Reinis Jansons 0 Mūsu programmas mērķis ir jauniešus labāk sagatavot darba dzīvei, lai viņi varētu dot lielāku pievienoto vērtību Latvijas ekonomikai un no tā iegūtu visa mūsu valsts, norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Izglītības pārtapšana no viduvējas par izcilu ir šīs simtgades lielākais uzdevums Latvijā, uzsver Swedbank Korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI Praktiskā mācībstundu programma 5 Swedbank savas praktisko mācībstundu programmas Dzīvei gatavs ietvaros piedāvā 11. klases skolēniem aicināt bankas darbiniekus uz matemātikas, ekonomikas, angļu valodas un informātikas stundu, kā arī uz klases stundu, kur līdztekus mācību programmā paredzētās tēmas apgūšanai bankas darbinieks ar praktiska uzdevuma palīdzību sniegs priekšstatu par kādu konkrētu profesiju, kurā attiecīgās zināšanas tiek izmantotas. 5 Mācībstundas Dzīvei gatavs skolēniem sniegs ieskatu dažādās finanšu nozares profesijās un ļaus iejusties bankas speciālista lomā. Apgūstot šo programmu, jaunieši attīstīs XXI gadsimta kompetences, piemēram, finanšu pratību, sadarbības prasmes, komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, prasmi pielietot iegūtās zināšanas dažādās situācijās. 5 Stundas plānā paredzētas dažādas aktivitātes ar skolēnu iesaisti, kā arī praktisku piemēru un situāciju analīze. 5 Programmā iesaistījušies aptuveni 130 bankas darbinieku, kuri darbojas kā vieslektori. Avots: Swedbank  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 9uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 20178 cina aizvien biežāk», gandarīju- mu pauž R. Jansons. Atbildot uz jautājumu, kā vēr- tējamas dažādās Latvijas skolās sastapto jauniešu zināšanas, viņš izklāsta savus secinājumus: «Nav tā, ka Rīgas skolās līmenis ir daudz augstāks nekā skolās ār- pus Rīgas. Ir arī reģionu skolas, kurās skolēnu zināšanas ir ļoti augstā līmenī. Kopumā vērtējot, vājā vieta skolēniem noteikti ir Excel lietošanas prasme. Ļoti at- šķirīgs ir skolēnu angļu valodas zināšanu līmenis. Rīgas skolās biežāk skolēniem ir ļoti labas an- gļu valodas zināšanas, bet nevar viennozīmīgi teikt, ka visi sastap- tie Rīgas skolēni angļu valodu pārvalda labāk nekā jaunieši ār- pus Rīgas.» R. Jansons arī uzsver, ka «jau- niešu zināšanas iet kopsolī ar pe- dagogu profesionālajām pras- mēm un to, vai, piemēram, eko- nomikas skolotājs jauniešus vai- rāk vai mazāk ieinteresē par savu mācību priekšmetu». Spriežot par to, vai šolaiku vi- dusskolēnos jūtams nākamo uz- ņēmēja gars, R. Jansons teic, ka varētu vēlēties spēcīgāku jau- niešu interesi par sava biznesa veidošanu. «Ja cilvēks izvēlas kļūt par uzņēmēju, tas no viņa prasa ļoti daudz kompetenču. Te nav stāsts par to, kā veidot biznesu, te ir stāsts par uzņēmē- ja darbam atbilstošu personību. Būtu labi, ja no skolām un augstskolām nāktu vairāk jau- niešu ar vēlmi veidot uzņēmu- mus, kas darbotos ne tikai Lat- vijas tirgū, bet arī starptautiska- jā mērogā. Latvija bagātāka var kļūt tad, ja būs vairāk uzņēmu- mu, kas orientējas uz darbību starptautiskajā mērogā.» Motivē pašu darbiniekus Secināts, ka praktisko mā- cībstundu programma ir noderī- ga arī pašiem Swedbank darbi- niekiem, un «šī programma ir gan iešana ārpus komforta zo- nas, gan personības pilnveides iespēja tiem aptuveni 130 darbi- niekiem, kuri brīvprātīgi iesaistī- jušies šajā programmā», teic A. Kauliņa un turpina: «Šī program- ma mūsu darbiniekiem ir gan vērtību nešanas ceļš, gan izaug- smes ceļš, jo nav prasīgākas au- ditorijas par pusaudžiem. Ja cil- vēks pusaudžu auditorijā māk savu tēmu izstāstīt tā, ka viņu sa- prot, un prot rast kopīgu valodu ar pusaudžu auditoriju, tad šis cilvēks jau kļuvis par meistaru, kurš var droši uzstāties daudzās citās auditorijās.» Arī R. Jansons uzskata, ka ik- vienam cilvēkam jebkurā vecu- mā var būt noderīgas iemaņas uzrunāt auditoriju un pārlieci- nāt par to, kāpēc konkrētajā ru- nātājā vispār vērts ieklausīties, kāpēc stāstītais ir vērtīgs un «ie- saistīšanās mūsu programmā darbiniekiem palīdz šīs prasmes noslīpēt». Aicina citus uzņēmumus sekot Izglītības pārtapšana no viduvē- jas par izcilu ir šīs simtgades lie- lākais uzdevums Latvijā, uzsver A. Kauliņa un norāda: «Protams, mēs varētu domāt tā – banka da- ra savu darbu, Izglītības un zi- nātnes ministrija dara savu dar- bu, skolas – savu darbu, bet ļoti būtiski ir tas, lai izglītībā nepie- ciešamās pārmaiņas nepaliktu tikai kādas vienas ministrijas uz- manības lokā, ir būtiski, lai ie- saistītos vecāki un darba devēji un kopumā veidotos pieprasī- jums pēc labākas izglītības.» To apzinoties, «mēs vēlētos vairāk sabiedroto no uzņēmumu vidus, kas būtu gatavi doties uz skolām, nest zināšanas lekciju formā vai arī aicināt skolēnus viesos uz savu uzņēmumu, vei- dojot spēcīgāku reālās dzīves un skolas sasaisti. Tikai tad nākotnē būs tādi darbinieki, kuri, jau no izglītības iestādēm ienākot dar- ba vidē, ir gatavi strādāšanai iz- vēlētajā profesijā», uzsver A. Kauliņa. Tam piekrīt R. Jansons, sakot, ka mudina uzņēmumus, kuri pagaidām vēl neīsteno nevienu izglītojošu programmu, sekot Swedbank piemēram. «Mūsu ai- cinājums ikvienam ir būt dros- mīgākam un atvērtākam savā domāšanā,» teic R. Jansons un raksturo situāciju, sakot: «Mūs- dienās skolēni vairs nedodas uz skolu pēc informācijas, bet fak- tiski visa informācija dzīvo ār- pus skolas. Teiksim, izmantojot Google, var atrast milzīgu infor- mācijas apjomu, kurā ir ļoti da- žāda satura un kvalitātes infor- mācija. Skolēnam XXI gadsimtā ir svarīgi apgūt prasmi analizēt informāciju un saprast, vai vi- ņam konkrētā informācija der vai neder. Tāda ir jaunā realitā- te.» 5
  • 6. Šā gada 14. septembrī Rīgā notiks VAS Latvijas dzelzceļš rīkotā starptautiskā konference Globālās transporta kustības izaicinājumi, kurā transporta nozares eksperti diskutēs par to, kā dažādas norises pasaulē – politikā, ekonomikā, zinātnē un sabiedrībā – ietekmē transporta nozari un kā attīstīt šo nozari. «Mūsu ceļi, dzelzceļš un ostas nodrošina ievēroja- mu transporta un tranzīta apjomu valstī. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi attīstīt transporta un loģistikas infrastruktū- ru, piesaistīt jaunus partnerus un stiprināt mūsu lomu pasaules transporta infrastruktūras kartē,» uzsvēris satiksmes ministrs Uldis Augulis (attēlā). Pagājušā gada LDz pārskatu esat pirmo reizi gatavojuši pēc jaunas metodikas, proti, esat sagatavojuši LDz Ilgtspējas pār- skatu, ievērojot GRI (Global Re- porting Initiative) vadlīnijas.Ko tas dod uzņēmumam? Stājoties amatā, viens no ma- niem pamatmērķiem bija pada- rīt visu LDz koncernu par vienu no labāk pārvaldītajiem uzņē- mumiem Baltijā. Lai to sasnieg- tu, jāizstrādā ceļa karte, ar kā- dām konkrētām darbībām šo mērķi var panākt, jo ar vienkāršu saukli ir daudz par maz. Jābūt skaidrai vīzijai, kā to panākt. GRI gan ilgtermiņa, gan ilgtspējas pārskats ir viens no instrumen- tiem, ar kuriem var novērtēt eso- šo situāciju un precīzāk identifi- cēt tos jautājumus un nepiecie- šamos soļus, lai panāktu izvirzī- tos attīstības mērķus. Veidojot GRI pārskatu, tajā iesaista uzņē- muma ietekmes puses – ar to sa- protot sabiedrības pārstāvjus, kas tieši vai netieši ir saistīti ar LDz darbību. Tika iesaistīts gan akcionārs – Satiksmes ministrija, gan arodbiedrības, gan mūsu sa- darbības partneri, gan klienti, gan finansētāji jeb bankas. Kopī- gi identificējam būtiskākās tē- mas, par tām ziņojam gada pār- skatā. Līdz ar to GRI pārskatā de- finētais ir ne tikai mūsu iekšējais skatījums uz lietām, bet arī part- neru skatījums. Šajā gadījumā ar gandarījumu konstatējām, ka gan mums, gan ietekmes pusēm ir vienāds redzējums uz LDz vir- zību. Esam arī identificējuši gal- venās prioritātes – tās ir darbības energoefektivitāte un mūsu klientu drošība. Taču pats galve- nais kopīgais secinājums – LDz ir ļoti būtiska ekonomiskā ietek- me uz Latvijas tautsaimniecību. Kas ir būtiski – tagad jebkurš pasaulē var paskatīties šo LDz pārskatu, un viņiem tas ir daudz pārskatāmāks nekā tikai tā skait- ļu valoda, kā tas parasti ir pārska- tos. GRI pārskatā ir pēc noteik- tiem standartiem veidota gan fi- nanšu, gan nefinanšu informāci- ja. Jebkurš var atrast atbildes uz jautājumiem, piemēram, par LDz pieeju vides jautājumu risināša- nai. Tas ir būtiski, jo ir daudz lielu piegādātāju un klientu, kuri, izvē- loties tranzīta koridorus un pār- vadātājus, skatās, vai šis uzņē- mums ir videi draudzīgs, vai tas ievēro dažāda veida ētikas, pret- korupcijas standartus. Ja tiek se- cināts, ka ir problēmas ar šiem jautājumiem vai tie pat netiek iz- skatīti, tad pie vienādiem nosacī- jumiem, es diezgan droši varu teikt, klienti izvēlēsies citus sa- darbības partnerus. Izvēle var būt negatīva arī tad, ja problēmu nav, taču kompā- nijas dokumentos šie jautājumi nav atrunāti? Jā. Tad ir divas iespējas – vai nu papildus uzdot šos jautājumus, vai vienkārši tālāk vairs neintere- sēties par sadarbības partneri kā tādu. Mēs esam pirmā transpor- ta kompānija Baltijā, kas šo GRI pārskatu izmanto. Otrie vispār, kopumā vērtējot, – pirmais ir Latvenergo. Turpmāk veidojot GRI standartiem atbilstošus pār- skatus, nākotnē LDz varētu attīs- tības veicināšanai izmantot arī dažādus finanšu instrumentus, varbūt pat kotācijas, tādā veidā papildus saņemot investīciju naudu dažāda veida projektiem. Tas ir tāds ļoti ilgtermiņa mērķis, līdzīgi kā to īstenoja Latvenergo. Arī mēs nākotnē varētu iet soli pa solim šajā virzienā. Jūs ar to domājat obligāciju izlaišanu? Tieši tā! Taču, lai to varētu īste- not, pirms tam vēl jāveic daudzi pasākumi, un viens no tiem ir GRI standartu pārskats. Eiropā un pasaulē infrastruktūras ob- jekti ir pietiekami interesanti in- vestīcijām, un te mēs runājam tiešām par dažāda veida obligā- ciju kotācijām. Īpaši interesanta LDz gadījumā varētu būt tā dē- vēto zaļo obligāciju emisija ino- vāciju un vides uzlabošanas pro- jektu finansēšanai. Lai nebūtu nekādu pārpratumu, uzreiz pil- nībā gribu noliegt jebkādas LDz privatizācijas iespējamību, jo in- frastruktūrai ir jābūt valsts pār- raudzībā. Tas savā ziņā varētu atrisināt finansējuma piesaistīšanas ne- pieciešamību saistībā ar LDz at- tīstības plāniem? No finansējuma viedokļa raugo- ties – finansētāji mums uzticas un dažāda veida iepirkumos, kur iepērkam nepieciešamos kredīt- resursus, viņu piedāvājumi jop- rojām ir ļoti izdevīgi. Ņemot vē- rā, ka katrai kredītiestādei ir sava analītiķu komanda, kas ikdienā arī no ārpuses seko uzņēmuma aktivitātēm, uzskatu to par ļoti lielu uzticēšanos LDz. Jebkurā gadījumā obligācija ir tas instruments, kas ļauj pie saistīt vēl lētākus finanšu resur- sus nekā kredītresursi. Protams, tāda iespēja ir. Obligā- cijas mērķis ir iegūt finansējumu par iespējami lētāku cenu nākot- nes investīcijām, lai nodrošinātu ne tikai veiksmīgu infrastruktū- ras ikdienas darbību, bet sniegtu finansējumu izpētei un jauniem Latvijas dzelzceļš iezīmē Rīgu pasaules tranzīta kartēs VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) nākotnē varētu emitēt obligācijas attīstības projektu īstenošanai, Guntaram Gūtem pauž LDz prezidents Edvīns Bērziņš Īpaši interesanta varētu būt zaļo obligāciju emisija inovāciju un vides uzlabošanas projektu finansēšanai  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 11uzņēmēja diena tik daudz 2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits, rāda Centrālas statistikas pārvaldes apkopotie dati. Kopumā pērn ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāti 244,7 miljoni pasažieru, kas gan ir par 1,9% mazāk nekā 2015. gadā. uzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 201710 0,9% Latvijai un Azerbaidžānai (att.) ir abpusēja interese paplašināt sadarbību transporta un loģistikas, kā arī lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes, izglītības un tūrisma jomā. To atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdē- tājs Ogtajs Asadovs, vēsta Ekonomikas ministrija. attīstības projektiem – piemē- ram, tādiem kā ūdeņraža loko- motīves izveide, pie kā pašlaik strādājam. Kā sokas ar pērn ieviestās krāpšanas novēršanas politikas īstenošanu uzņēmumā? Viens faktors ir klientu uzticēša- nās. Taču zināms dzinulis izstrā- dāt šo politiku bija arī dažādu lie- lu Eiropas kredītiestāžu jautāju- mi par šīs tēmas risinājumiem LDz – skatoties uz nākotnes ie- spējām saņemt nepieciešamos aizdevumus attīstībai, diskutē- jām ar šīm finanšu iestādēm par tālākās sadarbības perspektīvu, un viens no nosacījumiem bija šādas politikas izstrāde, ko 2016. gadā izstrādājām un ieviesām. Ja jebkurai personai ir pamatotas aizdomas vai kāda informācija par negodīgiem darījumiem vai rīcību, kas saistās ar LDz koncer- nu, ir nodrošinātas anonīmas zi- ņošanas iespējas. Uzsveru vārdu – anonīmas. Informāciju iespē- jams iesniegt gan mūsu uzņēmu- ma iekšējā mājaslapā intranetā, gan arī publiski pieejamajā LDz mājaslapā. Ir noteikta kārtība, kā uz šiem ziņojumiem reaģē infor- mācijas saņēmējs – speciāli izvei- dota LDz struktūra, kurā darbojas krāpšanas novēršanā apmācīti cilvēki. Savukārt jau profilaktis- kos nolūkos esam ieviesuši ētikas pamatprincipus, kas jāievēro arī sadarbības partneriem.Visos jau- najos līgumos, vienošanās, me- morandos iekļaujam atsauces uz ētikas pamatprincipiem un pra- sām,laiarīmūsusadarbībaspart- neri ievērotu tos savā darbībā.Tas nav nekas jauns, lielie pasaules uzņēmumi jau sen šāda veida klauzulas jeb pamatprincipus ie- kļauj savos līgumos un seko to iz- pildei. Ar to LDz definē, ka gadīju- mā, ja pēc šāda līguma paraks- tīšanas tiks konstatēts, ka part- neris nerīkojas atbilstoši jūsu definētajiem ētikas principiem, ar viņu var tikt lauzts līgums? Jūs precīzi definējāt šo sistēmu. Tas ir mūsu redzējums, kā ir jā- notiek pareizi un labi pārvaldī- tam biznesam. Jāsaprot – ja kāds no sadarbības partneriem no- kļūs kaut kāda veida aizdomās, tas metīs ēnu arī uz mums. Ir tie- siskie principi, kādā veidā iespē- jams izbeigt sadarbību. Tas ir diezgan niansēts un samērā jau- ns jautājums tiesību zinātnē. Kā šī prakse iedzīvosies Latvijā, vēl nevar prognozēt, jo līdz šim nav bijuši precedenti, bet tikai tāpēc, ka šādu precedentu nav bijis, ne- esam gatavi atteikties no šīs poli- tikas. Tad, kad būs šāda situācija, kopā ar tiesību ekspertiem vēr- tēsim, kā jautājumu atrisināt. Savā ziņā, protams, varam priecāties, ka šādu precedentu līdz šim nav bijis... Tik tiešām varu būt priecīgs, ka nav daudz šādu gadījumu, bet būsim godīgi – pret kaut kāda veida prettiesiskām darbībām nevaram katrā situācijā nolikt spilventiņu apakšā, un būtībā arī no sadarbības partneru puses vai kāda viņu darbinieka puses nevaram būt pilnībā pasargāti. Ētikas principi ir zināmā mērā priekšdarbi gadījumam, ja kāds no partneriem ir darbojies pre- tēji tajos definētajam. Ir skaidri spēles noteikumi, kuru pārkāp- šanas gadījumā turpmākas sa- darbības nebūs vai to vispār nav vērts uzsākt. Aprīlī sāka darboties LDz ide- ju banka, kurā ikviens uzņēmu- ma darbinieks var iesūtīt priekšlikumu vai ideju par uz- labojumiem Ldz darbībā. Kāds ir galvenais mērķis? Un kāpēc tieši jums šīs idejas jāsūta,nevis kādai speciālistu komandai? Jums ir laiks šīs idejas izlasīt? LDz koncernā strādā nedaudz mazāk par 12 tūkstošiem darbi- nieku, un katram no viņiem vienmēr ir kādas idejas, bet tajā pašā laikā uzņēmuma hierarhija un struktūra ir pietiekami sarež- ģīta, lai šīs idejas kādā brīdī ap- stātos pie noteikta līmeņa vadī- tājiem un varbūt pat netiktu iz- skatītas, jo varbūt idejas nav tieši saistītas ar konkrētā cilvēka ik- dienas darba funkcijām, bet ir par kaimiņu struktūru. Un var- būt vienas struktūras vadītājs negribēs mācīt citu līdzīga līme- ņa struktūras vadītāju. Šobrīd LDz ir izveidotas vairākas darbi- nieku grupas, kuru dalībniekiem jādefinē nepieciešamās kompe- tences, lai varētu attīstīt perso- nisko karjeru uzņēmumā. Kopu- mā tādu ir 90 cilvēki, no kuriem arī izskanēja viedoklis, ka idejas par dažādu procesu uzlabošanu ne vienmēr nonāk uz struktūras vadītāja galda, nemaz nerunājot par valdi. Šeit es runāju ne tikai par konkrētām lietām, piemē- ram, pārmiju nomaiņu vai cita materiāla šķembu izmantošanu, bet tieši par dažāda veida tehnis- kajiem, biznesa procesiem, ku- rus iespējams uzlabot, padarot tos efektīvākus. To vislabāk jūt un redz tie cilvēki, kas strādā konkrētajā objektā. Esmu saņēmis jau vairākus konkrētus piedāvājumus, kurus esmu apsolījis pats izskatīt un arī iedot izveidotajai ekspertu gru- pai viedokļa paušanai, vai un kā tās būtu vai nebūtu integrējamas LDz procesos. Piedāvājumi ir ļoti dažādi – no pašiem vienkāršāka- jiem līdz pat sarežģītāko biznesa procesu izmaiņām. Būtiskākais ir tas, ka ikkatram cilvēkam ir kā- das idejas par uzlabojumiem, bet, ja tādu ir 12 tūkstoši, tad tas ir krietni lielāks informācijas daudzums. Diez vai visas ie- sniegtās idejas izmantosim, un tas arī nav mērķis. Ja vienu no desmit idejām varēsim īstenot un iegūt ekonomisko efektu uz- ņēmumam, tas būs liels iegu- vums. Mēs arī neaizmirsīsim pa- šu idejas autoru, piešķirot vi- ņam, piemēram, prēmiju. Ja ska- tāmies uz uzņēmuma pārvaldī- bu, būtisks ir ne tikai valdes priekšsēdētāja, direktoru redzē- jums konkrētajā situācijā, bet tas, ka visi koncerna cilvēki ska- tās vienādi uz uzņēmuma attīstī- bu un katrs pieliek savu roku ša- jā procesā. Jāuzsver, ka ideju banka ir veids, kā jebkurš darbi- nieks var tieši pozitīvi ietekmēt LDz attīstību. Ja cilvēkam ir ide- ja, bet neviens viņu neuzklausa, loģiski, ka ar laiku šim cilvēkam zūd iniciatīva ieteikt kādus priekšlikumus. Cilvēkresurss ir pats vērtīgākais, kas uzņēmu- mam ir, un ideju banka ir viens no veidiem, kā atrast šos briljan- tus starp visiem darbiniekiem. Gribam arī attīstīt procesu, ka sākumā mēs atrodam nepiecie- šamo speciālistu uzņēmuma struktūrā, jo ir tik daudz nepa- manītu talantu, piemēram, kurš strādā kā labs meistars infra- struktūras objektā, bet varbūt vi- ņam ir apslēptas vēlmes un ta- lants vadīt kādus biznesa proce- sus, un mums ir jādod iespējas cilvēkiem izpausties. Šogad ir trīs LDz koncerna uzņēmumi, kas iekļauti uzņē- mumu Ilgtspējas indeksā. Kā- pēc jums tas ir svarīgi? Jau pati definīcija «ilgtspēja» no- zīmē to, kā uzņēmums redz savas darbības stratēģiju un attīstību. Kad LDz pirmo reizi piedalījās Ilgtspējas indeksā, tā atkal bija ie- spēja mums paskatīties pašiem uz sevi no malas, atbildēt uz ne- ērtiem jautājumiem. It kā kon- krēts process mums ir, bet īsti ap- rakstīts tas nav. Atbildes uz jautā- jumiem, kas jāsniedz, lai piedalī- tos Ilgtspējas indeksā, ļauj sare- dzēt, kā visi koncerna uzņēmumi saprot attīstības stratēģiju. Pro- tams, to zināmā mērā arī nosaka LDz kā mātes uzņēmums, taču arī koncerna uzņēmumiem pa- šiem jābūt savam redzējumam. Pozitīvi ir tas, ka dažādi grupas uzņēmumi piedalās Ilgtspējas in- deksā un to mēs īstenojam soli pa solim, katru gadu iesaistot nāka- mo uzņēmumu. Šogad indeksā piedalās LDz, LDz Cargo un LDz Ritošā sastāva serviss. Pērn man pašam bija pārsteigums, kad jau pirmajā reizē LDz Cargo ieguva sudraba godalgu. Tāpat patīkama likumsakarība bija tā, ka pats LDz ieguva zelta godalgu, iepriekš bi- jām sudraba kategorijā. Jo nav vērts tikai piedalīties un konstatēt vienas un tās pašas neatbilstības. Augstāks novērtējums nozīmē, ka bijām paveikuši nepieciešamos darbus, lai paceltos nākamajā lī- menī. Šogad pirmoreiz startēja arī LDz Ritošā sastāva serviss. Tas vispirms jau ir pašvērtējums uz- ņēmumam, gan arī skaidrība par to, kas jāpaveic, lai nākamajā ga- dā uzņēmums kļūtu labāks un ilgtermiņā uzņēmums būtu pār- skatāms, prognozējams un at- klāts. Tas savukārt ir svarīgi biz- nesā – ja ir šāds novērtējums, tu vari piesaistīt jaunus klientus, gūt papildu ieņēmumus. Šeit ir bū- tisks vārds «ilgtspēja» un arī ilg- termiņš pēc savas būtības. Tas nozīmē, ka uzņēmumam var uz- ticēties ne tikai šodien vai rīt, bet arī pēc pieciem un desmit ga- diem. Šādu uzticēšanās līmeni dod tikai biznesa caurskatāmība un atklātība sabiedrības un part- neru priekšā. Jāpiebilst, ka saska- ņā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta pētījuma da- tiem LDz atklātības indekss ir 92,9% un tas ir būtiski augstāks nekā vairumam Latvijas uzņēmu- mu. Pieņemu, ka līdz ar GRI pār- skata publiskošanu LDz indekss šajā jomā varētu vēl pieaugt. Īstermiņā jebkurš uzņēmums var iziet zināma veida procedū- ras, kaut kāda veida dokumentā- ciju iegūt, vai tas būtu ISO sertifi- kāts vai kāds cits. Taču praksē ne- īstenojot šo standartu, būtībā ne- kur tālāk neaiziesi. Papīrs jau pēc būtības pacieš visu. Tu vari sa- rakstīt daudzas lietas. Taču tikai darbībā vari pārliecināt sadarbī- bas partnerus, ka tas viss, ko esi aprakstījis, par ko esi saņēmis godalgas, reāli strādā. Iespējams, daudziem LDz asociējas tikai ar to, ko redzam Latvijā – dzelzceļa sastāvus, sliedes. Patiesībā mēs kļūstam par pasaules līmeņa lo- ģistikas spēlētāju un ejam šajos tirgos, jo ir brīži, kad, piemēram, divām loģistikas lielvalstīm ir vieglāk īstenot sadarbību ar kāda mazāka starpnieka iesaisti. Mēs šādā veidā spējam mīkstināt abu lielo kompāniju savstarpējās am- bīcijas un panākt, lai loģistikas ķēdēvarētuizmantotmūsutrans- porta koridoru. Lai to izdarītu, jābūt uzticībai, jo neviens ar tevi nestrādās, ja tev neuzticēsies, un vienkārši atradīs citu sadarbības partneri un citu darbības virzienu. Uzti- cēšanos nevar iegūt pirmajā rei- zē, parādot kādu dokumentu, ir jāpierāda ar reāliem darbiem. Kad vari parādīt reālus rezultā- tus, reālus transporta koridorus, kuru veidošanā LDz bijis kura- tors, tad potenciālie partneri daudz nopietnāk izskata sadar- bības iespējas. 5 Kravas LDz pārvadāto kravu apjoms 1. ceturksnī 5 Kopējais kravu apjoms: 14,1 miljons tonnu 5 Akmeņogles: 6,2 miljoni tonnu 5 Minerālmēsli: 1,04 miljoni tonnu 5 Nafta un naftas produkti: 4,3 miljoni tonnu 5 Importa pārvadājumi: 12,5 miljoni tonnu 5 Eksporta pārvadājumi: 0,38 miljoni tonnu 0 Mēs kļūstam par pasaules līmeņa loģistikas spēlētāju un ejam globālajos tirgos, turklāt «ir brīži, kad divām loģistikas lielvalstīm ir vieglāk īstenot sadarbību ar kāda mazāka starpnieka iesaisti. Mēs šādā veidā spējam mīkstināt abu lielo kompāniju savstarpējās ambīcijas, lai loģistikas ķēdē varētu izmantot mūsu transporta koridoru», skaidro VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Edvīns Bērziņš. FOTO – LETA
  • 7. Mārtiņš Apinis Līdz ar plašākām iespējām strā- dāt ārvalstīs un aizvien izteiktā- ku kvalificēta darbaspēka deficī- tu, kas saistīts arī ar to, ka Latvi- jas darba samaksas līmenis atpa- liek no daudzu citu Eiropas val- stu darba samaksas līmeņa, la- bāko darbinieku noturēšanai mūsu valsts korporatīvajā sekto- rā nākas strādāt ar aizvien kreat- īvākām metodēm. Kā viens no potenciālajiem ri- sinājumiem ekspertu vidū tiek minēta rietumos izplatītā darbi- nieku prēmēšana ar vērtspapī- riem – akcijām, kā arī opcijām uz šo akciju iegādi par kādu noteik- tu cenu, tādējādi ļaujot strādājo- šajiem kļūt par uzņēmuma līdz- īpašniekiem. Tas savukārt ir ilg- termiņa risinājums darbinieka motivācijas veicināšanai, jo šajā gadījumā labāki rezultāti var no- zīmēt ne tikai vienreizēju prēmi- ju un tās iztērēšanu, bet veik- smes gadījumā arī ilgtermiņa darbinieka īpašuma vērtības pie- augumu. Aizvien aktīvākas dis- kusijas par vērtspapīru piešķir- šanu uzņēmumu darbiniekiem vedina domāt par to, ka, lai arī lēni, taču tomēr mūsu valsts dar- baspēka tirgus evolucionējis un spēcīgākajos uzņēmumos pama- zām tuvojas attīstītajām valstīm. Tas savukārt var kļūt par izšķiro- šu soli brīdī, lai laikā, kad Rie- tumeiropas ekonomikas tempi kļūs straujāki, labākos darbinie- kus noturētu Latvijā. Jācenšas pieturēt Advokātu biroja Cobalt partneris Indriķis Liepa norāda, ka galve- nais ieguvums ir darbinieka ilg- termiņa piesaiste uzņēmumam. Turklāt šajā gadījumā varam ru- nāt par darbinieka piesaisti ilg- termiņā gan attiecībā uz strādā- jošā uzņēmumā pavadīto dzīves periodu, gan viņa ieinteresētību kompānijas ilgtermiņa izaugs- mē. Viņš atsaucas uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kuri vēstot, ka bezdarba līmenis Lat- vijā pērn ir bijis 9,6%. «Taču praksē pierādās, ka šāda statisti- ka ir fikcija – Latvijā bezdarbnie- ku pūļi apkārt pa uzņēmumiem darbu lūgdami neklīst un par vē- dera tiesu arī nav gatavi strādāt. Tieši pretēji – uzņēmējiem atrast labus darbiniekus ir teju vai ne- iespējami, un daudzi uzņēmumi ķeras pie radikālām metodēm, vervējot darbiniekus ārpus Lat- vijas,» darbaspēka trūkuma si- tuāciju ieskicē I. Liepa, piebils- tot, ka ar darbinieku atrašanu problēma vēl nav atrisināta – darbinieki uzņēmumā jānotur ilgtermiņā, jo pastāv ievērojama konkurence darba dēvēju starpā, un pāreja no viena uzņēmuma uz citu ir vienkārša. Tāpēc, lai nodrošinātu darbinieku piesaisti uzņēmumam, papildus labai al- gai pastāv virkne materiālās mo- tivācijas līdzekļu, piemēram, ap- drošināšana, maksājumi pensiju fondos, papildu izglītošanās kompensācijas un līdzīgi. Taču pēdējā laikā arvien populārāka kļūst tendence papildus algai kā prēmiju alternatīvu darbinie- kiem piešķirt personāla akcijas vai akciju opcijas, tendences rak- sturo Cobalt eksperts. Viņš stās- ta, ka parasti personāla akcijas vai akciju opcijas tiek piešķirtas vadošiem vai ilglaicīgiem un strukturāli svarīgiem darbinie- kiem, turklāt piešķiršanas pro- cess piesaistīts noteiktiem ter- miņiem vai sasniegtiem mēr- ķiem, tāpēc akciju vai opciju skaits darbiniekam palielinās pakāpeniski. Pēc speciālista teik- tā, Komerclikums nosaka, ka pa- stāv ierobežojumi darbinieku rī- cībai ar personāla akcijām, tur- klāt sabiedrība var regulēt šādu akciju atsavināšanu. Opciju paš- reizējais regulējums ir mazāk skaidrs. I. Liepa zina teikt, ka pašlaik Tieslietu ministrija un Saeima strādā pie Komercliku- ma grozījumiem, kas personāla akciju un akciju opciju piešķirša- nu uzņēmumiem padarīs vēl pievilcīgāku, tajā skaitā uzņēmu- mi varēs elastīgāk paredzēt no- sacījumus, ar kādiem darbinie- kiem tiek piešķirtas un izlietotas personāla akcijas un akciju opci- jas, tajā pašā laikā paredzēt lielā- ku noteiktību attiecībās starp uz- ņēmumiem un valsts iestādēm. Pēc biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētājas Daigas Auziņas- Melalksnes domām, akciju opci- ju regulējums dos būtiskus iegu- vumus arī kapitāla tirgus attīstī- bā. «Lai šāda ilgtermiņa akciju opciju programma uzņēmumā varētu pilnvērtīgi funkcionēt, uz- ņēmuma akcijām vajadzīga bir- žas cena. Līdz ar to tas ir papildu stimuls uzņēmumiem nākt uz biržu. Vienlaikus darbinieku ak- ciju tirdzniecība biržā uzlabos uzņēmuma akciju likviditāti un tirgus cenas veidošanos otrreizē- jā tirgū,» spriež biržas vadītāja. Viņa skaidro, ka regulējums rada būtiskas personāla politikas priekšrocības, jo tas ir ilgtermiņa darbinieku motivācijas instru- ments, ko līdz šim aktīvi izman- tojuši ārvalstu uzņēmumi. Šāda ilgtermiņa akciju opciju prog- rammu esamība dod iespēju sa- saistīt uzņēmuma finanšu rezul- tātus ar akciju cenu, radot papil- du motivāciju darbiniekiem, vienlaikus samazinot nodokļu izmaksas darba devējam. Nodokļu aspekts «Jebkurā gadījumā darbinieku ienākumi no akcijām vai opci- jām ir tieši atkarīgi no uzņēmu- ma veiksmīgas uzņēmējdarbī- bas, tādējādi darbinieki ir tieši ieinteresēti tās uzplaukumā. No uzņēmuma viedokļa raugoties, personāla akciju vai akciju opci- ju piešķiršana ir racionāla un fi- nansiāli pamatota, ja tā tiek pa- reizi plānota un ieviesta. Ienā- kums, ko gūst darbinieki no per- sonāla akcijām un akciju opci- jām, nav apliekams ar algas no- dokļiem, kā tas būtu prēmiju iz- maksu gadījumā, bet definējams kā kapitāla pieaugums,» skaidro I. Liepa. Šajā gadījumā ļoti būtisks ie- guvums saistīts ar izmaksu opti- mizāciju uz nodokļu rēķina. Pro- ti, brīdī, kad premiālās akcijas tiek atsavinātas, nākas maksāt kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā, kas ir mazāk nekā tad, ja tiktu maksāti arī visi darbaspē- ka nodokļi. Ekonomēšana uz no- dokļu rēķina sanāk arī tad, ja darbinieki akcionāri tiek prēmēti uz dividenžu rēķina. Pagaidām ienākumi no dividendēm tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 10% apmērā. Tiesa, šobrīd pastāv iespējamība, ka līdz ar valstī plānoto nodokļu re- formu IIN dividendēm varētu palielināties, sasniedzot 20% no dividenžu ienākuma summas. Jautāts, vai izmaksas, kas saistī- tas ar akciju emisijām darbinie- ku prēmēšanai, no uzņēmuma viedokļa rada finansiālu efektivi- tāti, I. Liepa atbild apstiprinoši. Viņš vērš uzmanību arī uz to, ka daudzi uzņēmumi, piemēram, jaunuzņēmumu industrijā, sā- kotnējās attīstības procesā ne- maz nevar atļauties maksāt lielas prēmijas, līdz ar to opcijas par akciju iegādi vai paša akciju pre- miāla piešķiršana ļauj uzņēmu- mam ekonomēt izmaksas. Tas vienlaikus arī veicina darbinieku ieinteresētību labākā kompāniju sniegumā, jo tas savukārt palieli- na iespēju tikt pie lielākām divi- dendēm, vai arī veicina akciju tirgus vērtības straujāku kāpu- mu. Šajā gadījumā ieguvēji ir arī darbinieki. «Ja uzņēmums ir veiksmīgs un maksā dividendes, tad arī darbinieks ir ieguvējs un ieinteresēts uzņēmuma finan- siālajā izaugsmē,» spriež korpo- ratīvā sektora eksperts. I. Liepa Ar līdzīpašnieka statusupretdarbaspēkadeficītu Demogrāfiskās un profesionālās bedres uzņēmējiem liek domāt par aizvien inovatīvākiem risinājumiem labāko darbinieku noturēšanai Izmaksāt prēmijas naudā ir daudz dārgāk nekā akcijās. Indriķis Liepa 0 Brīdī, kad premiālās akcijas tiek atsavinātas, nākas maksāt kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā, kas ir mazāk nekā tad, ja tiktu maksāti arī visi darbaspēka nodokļi, skaidro advokātu biroja Cobalt partneris Indriķis Liepa. FOTO – AIVARS LIEPIŅŠ, DIENAS MEDIJI  OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 2017 13uzņēmēja dienauzņēmēja diena OTRDIENA, 6. JŪNIJS, 201712 gan atzīst, ka uzņēmumi ir visai dažādi, tāpat kā to dividenžu po- litika – vieni maksā samērā lielas dividendes, kamēr citi to nedara vispār. Tomēr, kā min I. Liepa, šādi uzņēmumi bieži vien nopel- nīto izlieto attīstībai, līdz ar to vērtspapīru tirgū straujāk aug šo kompāniju akciju vērtība. Viņam piekrīt D. Auziņa-Melalksne, sa- kot, ka darbiniekiem uzņēmuma finanšu rezultātu sasaiste ar ak- ciju cenu dod iespēju gūt labu- mu no akciju cenas izaugsmes biržā, kā arī iespējas tās vienkār- ši pārdot, izmantojot biržu un par tirgus cenu. Lai arī lielas daļas uzņēmumu nav publiskajā vērtspapīru tirgū, I. Liepa pieļauj iespēju, ka lie- liem uzņēmumiem, sevišķi vēl tad, ja tas ir veiksmīgs uzņē- mums, strādā pašiem savs akciju tirgus. Kā vienu no pazīstamāka- jiem uzņēmumiem, kura nav publiskajā vērtspapīru tirgū, bet kas veiksmīgi prēmē savus dar- biniekus ar akcijām, I. Liepa min Latvijas kokapstrādes flagmani Latvijas finieri. Pagaidām nogaida Biržā kotētā zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš stāsta, ka viņa uzņē- mums patlaban ar šāda veida prēmēšanu nenodarbojas, to- mēr šāda iespēja nākotnē tiekot izskatīta un notiekot konsultāci- jas ar kādu juridisko firmu. To- mēr kompānijas pārstāvis norā- da arī uz vairākām tehniskām niansēm, kas procesu padara sa- režģītāku par ierasto prēmēša- nas sistēmu ar naudu. «Tā ir jau- na akciju emisija, kas pieprasa attiecīgu emisijas prospektu, kas nav vienkārši,» skaidro S. La- piņš. Līdz ar to nav skaidrs, kā nokārtot ar nodokļiem saistītos juridiskos jautājumus. Jautāts, vai prēmēšanas ar akcijām gadī- jumā uzņēmums varētu būt ie- guvējs, jo šādi vismaz daļēji kompānija prēmijas gadījumā ietaupa naudu, maksājot akci- jās, S. Lapiņš teic, ka Olainfarm gadījumā tā nebūta argumentā- cija, jo zāļu ražotājam kontos esot pietiekami naudas atliku- mi. Tomēr viņš neizslēdz iespē- ju, ka atsevišķu nozaru uzņēmu- miem ar nelielu peļņas maržu, kuriem turklāt būtiskas ir arī aiz- devumu likmju svārstības, prē- mijas vērtspapīros naudas vietā varētu būt būtiskas finanšu lik- viditātei. Vienlaikus likviditātes jautā- jums prēmēšanā ar akcijām ir skatāms arī kādā citā aspektā. S. Lapiņš piekrīt viedoklim, ka Lat- vijas gadījumā šādas darbinieku prēmēšanas shēmas pievilcība atduras pret zemo likviditāti vietējā vērtspapīru tirgū. Proti, uzņēmuma paša akciju skaits, lai arī ir liels, tomēr to tirdznie- cības apgrozījums biržā ir mazs. Līdz ar to, tiklīdz darbinieki vē- lēsies savas akcijas atprečot naudā, strauji augošais piedāvā- jums uz mazā tirdzniecības ap- grozījuma fona, visticamāk, no- vedīs pie būtiska akcijas cenas krituma, ar ko, protams, nebūs apmierināti citi uzņēmuma ak- cionāri. Turklāt pastāv arī iespē- ja, ka, izplatoties ziņai par pre- miālo vērtspapīru piešķiršanu, potenciālie akciju pircēji varētu ieturēt visai nogaidošu politiku, samazinot savas aktivitātes, tā- dējādi zemas tirdzniecības akti- vitātes apstākļos ar nodomu iz- provocējot cenu samazināša- nos, lai savus ieguldījuma port- feļus piepildītu ievērojami lē- tāk. S. Lapiņš arī norāda uz kādu citu jau esošo uzņēmuma akcio- nāru neapmierinātības iemeslu. Proti, ar premiālo akciju emisi- jām tiek «atšķaidīta» līdzšinējā akcionāru struktūra, respektīvi, samazinās viņu procentuālā ie- tekme kopējā uzņēmuma pa- matkapitālā. Vienlaikus, ja pre- miālo akciju skaits ir liels, tas potenciāli bremzē arī tāda in- vestoriem būtiska indikatora kā peļņa uz vienu akciju potenciālo pieaugumu. Ja peļņa uz akciju aug lēnāk, tas savukārt var kļūt par ieganstu tam, lai arī akcijas cenas pieaugums biržā notiktu lēnāk nekā tad, ja līdzīgos peļ- ņas gūšanas apstākļos premiālo akciju piešķiršana nebūtu noti- kusi. Arī investīciju kompānijas INLV Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Marti- novs premiālo akciju piešķirša- nā Latvijas kapitāla tirgus attīstī- bā saskata vairāk plusu nekā mī- nusu. «Jautājums ir par to, kādā veidā un ka šīs akcijas ir piešķir- tas, vai sabiedrība ir publiskā vērtspapīru tirgū. Protams, ne- var cerēt, ka vietējā vērtspapīru tirgū attīstība notiks tikai uz tā rēķina vien, ka uzņēmums uz ie- priekšējā gada peļņas rēķina pa- lielinās akciju skaitu vai prēmēs ar tām darbiniekus,» spriež A. Martinovs. Tomēr viņš piekrīt viedoklim, ka tai iedzīvotāju da- ļai, kura Latvijā iepriekš par ak- ciju tirgu nav interesējusies, pre- miālo akciju parādīšanās var pa- lielināt interesi par finanšu tir- gus norisēm un veicināt vēlmi investēt. Arī pašiem uzņēmu- miem interese par akciju emitē- šanu prēmijām, galu galā, var iz- vērsties par interesi nonākt pub- liskajā vērtspapīru tirgū, tādējā- di ļaujot darbiniekiem ne tikai atprečot savas prēmijas, bet uz- ņēmuma veiksmīgas darboša- nās gadījumā, visticamāk, pie- dzīvot sava ieguldījuma vērtības straujāku kāpumu nekā tad, ja vērtspapīru apgrozība notiek slēgtā tirgū, kurš turklāt ir arī mazāk likvīds. Lai arī vēl pagai- dām nav skaidrības par to, cik lielā mērā premiālās akcijas un opcijas šos vērtspapīrus iegādā- ties par kādu noteiktu cenu va- rētu ietekmēt vietējā kapitāla tir- gus attīstību, I. Liepa norāda, ka pats ar vērtspapīru prēmijām saistītais aspekts ir ar augšup- ejošu raksturu. Tas var norādīt uz to, ka vērtspapīru nozīme plašāku iedzīvotāju slāņu uzkrā- jumos varētu pieaugt, līdz ar to veicinot investīciju kultūras at- tīstību pēc līdzīgiem principiem kā rietumvalstīs, turklāt vienlai- kus audzējot arī darbinieku loja- litāti uzņēmumam un veicinot ieinteresētību tā attīstībā. 5