Your SlideShare is downloading. ×
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Ilgtspējas indekss 2013
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

Ilgtspējas indekss 2013

3,756

Published on

Sadarbībā ar žurnālu IR izdotais Ilgtspējas indeksa 2013. gada pārskats

Sadarbībā ar žurnālu IR izdotais Ilgtspējas indeksa 2013. gada pārskats

Published in: Business
0 Comments
4 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
3,756
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
5
Actions
Shares
0
Downloads
63
Comments
0
Likes
4
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. SarunasparaizliegtoaugliuncitipieredzesstāstiPlatīnavirsotnēAldarimpievienojasLatvenergoVērtēpilsoņi:kurunozaruuzņēmumiiratbildīgāki?PIELIKUMSIlgtspējasindekss2013
  • 2. 2 ILGTSPĒJAS INDEKSSŽurnāla Ir speciālizdevumsIzdevējs: a/s Cits medijsReģistrācijas apliecība: nr.000703359Iespiests Poligrāfijas grupā MūkusalaGalvenā redaktore: Nellija LočmeleVāks: Frank&SteinSATURSApritējis jau ceturtdaļ­gadsimts, kopš apjē­ga par to, cik bīstamapretruna pastāv starpcilvēces vajadzībām unpasaules resursu ierobe­žotību, radīja ilgtspējasjēdzienu.Kad ANO veidotā Pasaules Vides un at­tīstības komisija 1987.gadā definēja ilgtspē­jīgas attīstības principus, mūsu valsts vēlnebija atjaunota, un tās ilgtspēja bija sāpīgssapnis. Pat tikai ticību Latvijas neatkarībaipadomju vara bargi sodīja — lai atceramiesdrosmīgo latvieti Gunāru Astru, kurš šajālaikā joprojām sēdēja cietumā par DžordžaOrvela 1984 un Latvijas vēstures sējumuglabāšanu, kādi tagad brīvi pieejami katrābibliotēkā.Pārmaiņas, ko esam piedzīvojuši šajāceturtdaļgadsmitā, ir neticami vērienīgas.Mazāk pamanāma, taču ļoti būtiska attīstī­ba Latvijā turpinās arī biznesa vidē.Atgūstot savu valsti un iedarbinot tirgusratu, tā dunai ir viegli noslāpēt sirdsapziņasbalsi, ko modernā menedžmenta valodāsauc par korporatīvo sociālo atbildību. Šajāsirdsapziņas balsī patiesībā saplūst daudzasbalsis, kuras tālredzīgam saimniekam jāspējsadzirdēt. Tās ir gan nākamās paaudzes,kuras grib piedzimt zaļā pasaulē, gan dar­binieki, kas tepat blakus griež tirgus ratu jodienas, jo straujāk. Tās ir aizvien prasīgā­kas klientu balsis un partneri ik brīdi ciešāksatīklotā globālā tirgus placī.Modernajā pasaulē, kurā troksnis kļuvispar bīstamu piesārņojumu, gudru saimnie­ku no viendienīga šeptētāja atšķir spēja ie­klausīties. Ilgtspējas indekss trenē šo spēju,un četru gadu pieredze ļauj ar gandarījumusecināt — kļūstam dzirdīgāki! l— Nellija Ločmele,Ir galvenā redaktoreSirdsapziņasbalssDārgmetālu lietussargiKas irIlgtspējas indekss?Pieredze: kāpēc uzņēmumi piedalās?Ilgtspējas indekss 2013Galvenie secinājumi — klubs aug!Rezultātu tabulaStratēģijaTuvplānā: kā Latvija Statoil apvieno prasīgumu ardāsnumuLabā prakse: azartspēļu riski, bankas, elektrības ražošanaTendences un vērtējums: stratēģijas eksperts Jānis AndžānsSabiedrībaTuvplānā: arko Cēsu alus kliedē tīņu garlaicībuLabā prakse: sadzīves elektrotehnika, stipendijas studentiem, veselības dienasTendences un vērtējums: korporatīvo attiecību konsultante Kitija BalcareDarba videTuvplānā: kā Draugiem.lv lutina savus talantusLabā prakse: parvelo, pret smēķiem un sacensības pie stūresTendences un vērtējums: organizāciju attīstības eksperts Jānis GredzensTirgus attiecībasTuvplānā: kāpēc Exigen Services rūpējas parmatemātiku pamatskolāLabā prakse: drošība taksometros, nelegālais alkohols, invalīdi lidostāTendences un vērtējums: advokāts Indriķis LiepaVideTuvplānā: kā apdrošinātājs Balta rūpējas parbaltajiem lāčiem ziemeļpolāLabā prakse: gudrās mājas, kāpnes nav jāgaida, taupām ūdeniTendences un vērtējums: vides eksperte Laura BergaNozaru attīstībaAnalīze: konkurencē noslāpētais koplabumsSkaitļi un fakti: kā sociālo atbildību izprot sabiedrība4466810111214151618192022232426272830ŽURNĀLAIZNĀKŠANUNODROŠINAIlgtspējas indeksainiciatīva tiek īstenotaar Eiropas Savienībasun Eiropas Sociālā fondaatbalstu.Projekta nr.1DP/1.3.1.3.2./08./IPIA/NVA/001
  • 3. 3ILGTSPĒJAS INDEKSSDace Helmane,KorporatīvāS ilgtspējas unatbildības institūta vadītājaLatvijā veidojas arvien lielākaplaisa starp uzņēmumiem, kuridomā ilgtspējas un atbildībaskategorijā, un «vidējiem» uzņēmu­miem, kuri uzskata, ka to vienīgāatbildība ir godprātīgi maksātnodokļus. Ilgtspējas indekss palīdznovērtēt savu sniegumu un iegūtpārskatu par nepieciešamajiemuzlabojumiem, tāpēc dalībniekurezultāti ar katru gadu būtiski aug.Tieši šie uzņēmumi spēj ne tikaiietekmēt savas nozares attīstību,bet arī sekmēt valsts ilgtspēju.Pēteris Krīgers,Latvijas Brīvo arodbiedrībusavienības priekšsēdētājsPirmais solis ceļā uz ilgtspējīgu,atbildīgu un konkurētspējīgu uzņēmēj­darbību ir darba vides sakārtošana,padarot to saistošu gan esošajiem, ganpotenciālajiem darbiniekiem. Iepriek­šējo gadu ilgtspējas indeksa rezultātiliecina, ka Latvijas uzņēmumi to sākapzināties arvien vairāk, jo dialogs ardarbiniekiem tiek organizēts aizvienatbildīgāk. Šī pozitīvā tendence ap­liecina, ka ilgtspējas indekss nav tikaivārdu salikums. Ka tas ir efektīvs ins­truments ar augstu pievienoto vērtībuilgtspējīgas un atbildīgas uzņēmējdar­bības vides attīstīšanai.Līga Meņģelsone,Latvijas Darba devēju konfederācijaspriekšsēdētājaPiedaloties ilgtspējas indeksā, uzņē­mumi demonstrē ne tikai spēju efektīvikomunicēt ar sabiedrību par stratēģis­kajiem mērķiem, bet parāda — patiesiilgtspējīga attīstība ir cieši saistītaar brīvprātīgu iniciatīvu ieviešanuattiecību stiprināšanai ar darbiniekiem,klientiem, piegādātājiem un sabiedrībukopumā. Pozitīvi, ka daudzi uzņēmumipiedalās atkārtoti, turklāt nozaru ietek­mīgāko uzņēmumu iesaiste ilgtspējasindeksā un to sociāli atbildīgā darbībaveicina arī viņu partneru, klientu unpiegādātāju izpratni par ilgtspējīgusaimniekošanu un pārdomātu uzņē­mējdarbības attīstību ilgtermiņā.Ilgtspējas indeksapartneri
  • 4. 4 ILGTSPĒJAS INDEKSSIlgtspējas indeksu droši var salīdzināt ar sportistu treniņu. Tas vienlaikus ganattīsta, gan pārbauda varēšanu, ļaujot justies pārliecinoši īstajā uzņēmumu sa­censību arēnā — tirgū.Šogad treniņā iesaistījušās 72 Latvijas uzņēmumu komandas. To biznesaprakse pēc starptautiski atzītas metodoloģijas tiek vērtēta piecās svarīgās jomās— stratēģijā, tirgus attiecībās, darba organizācijā, ietekmē uz vidi un sabiedrību.Process norit divos posmos — vispirms detalizētu pārskatu sniedz pats uz­ņēmums, pēc tam to analizē eksperti, kuru uzdevums ir novērtēt uzņēmumasniegumu 100 punktu skalā.Konkrētie rezultāti līdz ar rekomendācijām netiek atklāti, bet nodoti tieši uzņēmumam,taču publiski ir zināms, kurai ilgtspējas kategorijai uzņēmums ir kvalificējies — platīna, zel­ta, sudraba vai bronzas līmenim. Par metodoloģiju un citiem indeksa aspektiem sīkāk varuzzināt mājaslapā Ilgtspejasindekss.lv. lSTRATĒĢIJA.Šajā sadaļānoskaidro, kāuzņēmumianalizē un plānosavu darbībuilgtermiņā,cik lielā mērābūtisku lēmumupieņemšanāiesaistadarbiniekus,klientus uncitas «ietekmespuses» unkā informēsabiedrībupar darbībasrezultātiem.Ietekmeindeksakopvērtējumā:15%.sabiedrība.Šajā sadaļāvērtē, vai uncik tālredzīgiuzņēmumisekmē vietējāskopienasizaugsmi:demogrāfijas uninfrastruktūrasattīstību,sabiedrībaslabklājībaspaaugstināšanu,veselībasveicināšanu uncitus līdzīgusmērķus.Ietekmeindeksakopvērtējumā:15%.darba vide.Te analizēts,kā uzņēmuminovērtēun attīstapersonālu, kādāmērā sekmēdarbiniekudrošību unlabsajūtu darbavietā.Ietekmeindeksakopvērtējumā:25%.tirgusattiecības.Šie kritēriji palīdznoskaidrot,cik uzņēmumiir atklāti unatbildīgipret saviemklientiem,piegādātājiemun uzņēmēj-darbībasvidi kopumā.Ietekmeindeksakopvērtējumā:20%.vide.Šajā sadaļāvērtē, vai unkā uzņēmuminovērtē savasdarbības ietekmiuz apkārtējo vidiun kāduspasākumus veic,lai samazinātuizejvielupatēriņu unatkritumuapjomu.Ietekmeindeksakopvērtējumā:25%.Sasniedzis platīna virsotniPiedalāmies ilgtspējasindeksā no 2010.gada,jo augstu vērtējamLatvenergo korporatī­vo sociālo atbildību.Indeksa vajadzībāmsniegtā informācija,ziņošanas veids daļējisakrīt ar Latvenergokoncerna ilgtspējaspārskatos sniegto infor­māciju, kuru gatavo­jam pēc starptautiskaziņošanas standarta(General Reporting Initiative, GRI) jauno 2009.gada. Katru gadu pilnveidojamun paplašinām atklātās informācijasapjomu.JaunpienācējsRTU ir bijusi Latvijā150 gadus un 150 gadusvēl būs, bet ilgtspē­jas indekss ir stilīgsinstruments, ar kurupalūkot, kā mēs izska­tāmies salīdzinājumāar citiem uzņēmu­miem. Protams, arīlabs treniņš. Pagāju­šajā gadā RTU tika at­zīta par darba devējuieteiktāko augstākāsizglītības iestādi,saņēmām arī balvu par elektronisko stu­diju vidi ORTUS, kas tagad ir atzīta parIlgtspējastreniņšIlgtspējas pieci pamatiIngrīda Lāce,Latvenergostarptautiskoattiecību unzīmolvadībasdirektoreModris Ozoliņš,RTU rektoravietnieks biznesaattiecību unattīstībasjautājumosČetras atbildesuz jautājumu,kāpēc piedalītiesilgtspējas indeksā
  • 5. 5ILGTSPĒJAS INDEKSSPēc pauzes atgrieziesSavus darbiniekus,darba vides aspektusun plašāku darbībaskontekstu uzskatāmpar mijiedarbessistēmu, kurai jābūtlīdzsvarā un jāredzattīstības perspektīvas.RBSSKALS darbībasvirziens ir ilgtspējīgabūvniecība, tāpāt vei­dojam atbildīgu politiku sociālā atbalstaun vides jomā. Ilgtspējas indekss dodobjektīvu iespēju palūkoties uz sevi kā uzdzīvu daudzšūnu organismu no malas —citu biznesa kompāniju kontekstā.Krīzes smagākajā laikā bijām paņē­muši pārtraukumu, jo uzņēmuma kapa­citāte tika koncentrēta dzīvībai svarīgā­kajos punktos. Esam pārliecinājušies,ka ilgtermiņā nozīme ir visām indeksāiekļautajām jomām, tāpēc mūsu mērķisir turpināt veiksmīgu atveseļošanāsceļu un rast jaunas pievienotās vērtībassaviem darbiniekiem, realizētajiemprojektiem un nozarei.Palūkojoties ar radošu un svaiguskatienu, var atrast izaugsmes iespējas,kas nepieciešamas uzņēmuma attīstī­bai, sakārtotai biznesa videi un efek­tīvas uzņēmējdarbības realizēšanai.Šī iniciatīva ir būtisks pienesums arībūvniecības nozares prestiža celšanai.Sākot no 2012.gada, gatavojam arīkorporatīvās pārvaldības ziņojumu at­bilstoši NASDAQ OMX Riga korporatīvāspārvaldības principiem.Uzņēmuma ieguvums ir laba praksepilnveidot informācijas atklāšanasmetodes, profesionālāk strukturējot in­formāciju par koncernu. Vērtīgi ir katrugadu saņemtie ieteikumi.Latvenergo turpina pilnveidotkorporatīvo pārvaldību, 2012.gadanogalē darbu sāka neatkarīga revīzijaskomiteja, un pilnveidojam arī cituskontroles pasākumus. Dalība ilgtspē­jas indeksā ir komandas darbs, kasdod iespēju analizēt nepilnības unreizē motivē sasniegt aizvien labākusrezultātus. Šogad ceram uz visaugstā­ko novērtējumu.Panācis straujāko uzlabojumuŠis ir jau trešais gads,kad piedalāmiesilgtspējas indeksā, untagad tas ir kopdarbs— katram uzņēmumanodaļas vadītājam irsava sadaļa, par koviņš ir atbildīgs. Galve­nā ir dalība, bet, līdzīgikā sportistam, medaļair patīkama.Pagājušajā gadāizmantojām konsultācijas — pastrīdējā­mies ar konsultantu, bet beigās pārlie­cinājos par ieviešamajām aktivitātēm,piemēram, tagad mums ir sabiedriskoattiecību speciālists iekšējai un ārējaikomunikācijai. Konkrēti definējamurezultātu tam vēl nav, bet ir diezgandaudz iestrādņu — komunikācija tviterī,Draugiem.lv, mājaslapas uzlabojumi. Šisspeciālists ir atbildīgs arī par uzņēmumadarbinieku apmierinātības anketām,tāpēc informācijas vākšana ir kvalitatī­vāka, jo iepriekš to darīja finanšu daļaspārstāvji paralēli pamatdarbam. Konsul­tācijā mums ieteica arī diezgan daudzideju, ko var paveikt bez naudas.Ilgtspējas indeksā ir laba iespējasalikt kopā dažādus uzņēmumus unnovērtēt to darbību. Mums patīk anketāredzēt kopsavilkumu par uzņēmumu —visa gada aktivitātes kopainā. Indeksajautājumi ir uzvedinoši, līdz ar to piekaut kā jauna padomājam, kāpēc mēsvēl to nedarām. Esmu aicinājis arī kolē­ģus no citiem uzņēmumiem piedalīties.EdgarsŠtrauss,RBSSKALS valdespriekšsēdētājsIvars Ķiksis,Valmierasūdensdirektorslabāko Latvijā. Tā kā mums tik labi veicāsiepriekš, domājām — varbūt veiksies arīilgtspējas indeksā.Anketas aizpildīšanas laikā sēdējāmdarba grupiņās, un bija pārsteidzoši at­klāt, cik daudz dažādu lietu mēs darām.Bija jomas, kur mums īsti nebija ko teikt,jo tās tieši neattiecas uz augstskolasdarba specifiku, piemēram, «zaļums»,izmešu daudzums un tamlīdzīgi. Tomērarī mēs domājam par «zaļumu» — nulenosvinējām spāru svētkus Enerģētikasun elektrotehnikas fakultātei, kurai ir,piemēram, siltumizolējoši logi un būsarī saules baterijas. Mūsu mērķis ir tādāpašā veidā turpināt veidot universitātespilsētiņu.
  • 6. 6 ILGTSPĒJAS INDEKSSIndekss 2013Cemex cementa ražošanaCēsu alus dzērienu ražošanaElectrolux Latvia Ltd.sadzīves tehnikas tirdzniecībaGrifs AG apsardzeNeste Latvija degvielas mazumtirdzniecībaNordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle finanšu pakalpojumiOlympic Casino Latvia azartspēles un derībasRimi Latvia mazumtirdzniecībaSEB banka finanšu pakalpojumiStatoil Fuel and Retail Latvija degvielas mazumtirdzniecībaSwedbank finanšu pakalpojumiValmieras stikla šķiedra ķīmiskā un tekstila rūpniecībaZELTA GRUPAJau ceturto pavasariilgtspējas indekss vērtēLatvijas atbildīgos uzņē­mumus. Šajā laikā izveido­jies uzņēmumu «klubiņš»,kas regulāri veic pašvēr­tējumu, izmanto izglītībasiespējas un pilnveidosavu risku un procesuvadību. Pateicoties tam,dalībnieku sniegums ikgadu turpina augt, tomērdati liek izdarīt arī dažussatraucošus secinājumus.Uzņēmumi, kas pie­dalās indeksā, demonstrēdrosmi, atklātību un ap­ņemšanos pilnveidot savusniegumu. Diemžēl jauceturto gadu viskūtrākās irvalsts kapitālsabiedrības,kaut tām būtu jākalpo kālabās prakses piemēriemprivātajam sektoram.Prieks, ka uzņēmumiir kļuvuši atklātāki un aktī­vāk sāk dalīties savā labajāpraksē. Īpašs lepnums partiem, kas sākuši nefinanšuziņošanas praksi, publis­kojot darbības rezultātusilgtspējas pārskatos.Uzņēmumiem jo­projām ir plašas iespējaspilnveidot komunikāciju,it īpaši ar darbiniekiem,tajā skaitā izglītojot paruzņēmuma mērķiem unvērtībām. Pirms pārisgadiem Eiropā veiktā pē­tījumā tikai trešā daļa novisiem darbiniekiem zinājasava darba devēja mērķus,lai gan visi apgalvoja, kauzņēmuma mērķu sasnieg­šanai velta 90% sava darbalaika. Tas liek jautāt — cikefektīvi ir šādi uzņēmumi?Darba vidē, kas ir kat­ras organizācijas ilgtspējaspamatā, diemžēl jau otrogadu ir zemākie rezultāti.Viens no galvenajiem klup­šanas akmeņiem — infor­mēšanas un konsultēšanāstrūkums ar darbiniekiem.Biznesa vides attīstībasbūtisks priekšnoteikumsir arī aktīva uzņēmumuiesaiste nozares attīstībā,tāpēc eksperti šogad tamveltīja īpašu uzmanību.Ilgtspējas indeksā varpiedalīties jebkurš Latvijāreģistrēts uzņēmums,tāpēc bieži šo instrumentuizmanto arī mazie un patmikrouzņēmumi, kuriemprasības lielākoties izrādāspārāk augstas. Lai dotuiespēju arī tiem gūt ob­jektīvu pārskatu par savudarbu, jau šogad tiem pie­dāvāsim «mikroindeksu».Latvijā aug plaisastarp uzņēmumiem, kuridomā ilgtspējas katego­rijās un kuri to nedara.Situāciju var mainītvaldības atbalsts atbildī­gajiem uzņēmumiem,kā arī mūsu kā klientu,darbinieku un iedzīvotājupieprasījums pēc patiesitālredzīgas un atbildīgasuzņēmējdarbības. lDace Helmane,Korporatīvās ilgtspējas unatbildības institūta vadītājaKlubs aug!EKSPERTA VIEDOKLISAldaris dzērienu ražošanaLatvenergo enerģētikaPLATĪNA GRUPAPlatīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90%un tie korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējuši savā darbībā.Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūstzemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti.Uzlabojies Pasliktinājies Palicis nemainīgs Jaunpienācējs
  • 7. 7ILGTSPĒJAS INDEKSSPlatīna grupa. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvoatbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā, un tajās ir noteikti atbildīgie gan valdes, ganizpildītāju līmenī. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtē­šana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās, kurās uzņēmumamir ietekme. Tie darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurskatāmības un ietekmesauditoriju iesaistes līmeni, bet to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.Zelta grupa. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtis­kākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riskavadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Šo uzņēmumukorporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.Sudraba grupa. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietek­mes auditoriju iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus un iespējas.Šīm kompānijām ir arī apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomāspēdējā gada vai divu laikā.Bronzas grupa. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiskikomunicētu par savu praksi būtiskākajos jautājumos par ietekmi uz vidi, sabiedrību, darbavidi un kopējo tirgu, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi irnoteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildībasprincipus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.AGA SIA Gāzes produktu ražošana un tirdzniecībaBalta apdrošināšanaCSDD transportlīdzekļu un vadītāju reģistra uzturēšanaDaugavpils siltumtīkli siltumapgādeExigen Services Latvia IT pakalpojumiFortumJelgava siltumapgādeG4S Latvia apsardzeGlaxoSmithKline Latvia SIA farmācijaLatvijas balzams alkoholisko dzērienu ražošanaLatvijas loto azartspēles un derībasPricewaterhouseCoopers SIA auditoru pakalpojumiRBSSKALS būvniecībaRE&RE būvniecībaRīgas siltums siltumapgādeSiemens tehnoloģiskie risinājumi un pakalpojumiSiguldas būvmeistars būvniecība, tirdzniecība un karjeru izstrādeStarptautiskā lidosta «Rīga» lidostas pakalpojumiUnited Oils naftas un ķīmijas produktu ražošanaValmieras piens piena pārstrādeValmieras ūdens pilsētas ūdensapgāde«Ventspils nafta» termināls naftas uzglabāšana un pārkraušanaVentpils reiss auto pasažieru pārvadājumiVTU Valmiera auto pasažieru pārvadājumiZiemelvidzemes atkritumu apsaimniekošanasorganizācija atkritumu apsaimniekošanaSUDRABA GRUPADanske Bank finanšu pakalpojumiDHL Latvia kurjeru darbībaDraugiem IT PAKALPOJUMIEversheds Bitāns JURIDISKIE PAKALPOJUMIIf P&C Insurance apdrošināšanaKonekesko Latvija lauksaimniecības tehnikas tirdzniecībaLatvijas gaisa satiksme gaisa satiksmes vadībaLiepājas RAS atkritumu apsaimniekošanaMerks būvniecībaPoligrāfijas grupa Mūkusala iespieddarbiRīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesaadministrācijas augstskola augstākā izglītībaRīgas Tehniskā universitāte izglītībaVidzemes slimnīca veselības aprūpeBRONZAS GRUPAUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMS 66,4%Pērn62%
  • 8. 8 ILGTSPĒJAS INDEKSSSTRATĒĢIJALai vienmēr atrastos cilvēku gaitu epicentrā, Latvija Statoil prasīgumupret sevi un partneriem prot apvienot ar gādību par tiem, kuru dzīvipiemeklējušas bedres, gluži kā mūsu lielceļusBūt pa ceļamMēs esam pie cil­vēkiem. Uz šīsvienkāršās atziņasdegvielas mazum­tirgotājs LatvijaStatoil ir uzbūvējissava uzņēmumastratēģiju. Rūpīgiizstrādātajā uz­ņēmuma misijā, vīzijā un vērtībās galve­nais fokuss vienmēr ir un paliek uz klien­tu, kuram Statoil sola dzīvi padarīt ērtākugan ikdienā, iepērkoties degvielas uzpildesstacijā, gan ilgtermiņā — uzņēmumam īste­nojot savu sociālās atbildības stratēģiju. Tāizstrādāta 2012.—2015.gadam, un ilgtspējasindeksa eksperti to uzteic par precīzu mēr­ķu un uzdevumu definēšanu gan attiecībāuz pašu uzņēmumu, gan uz tā piegādātā­jiem un klientiem.Mērķu piramīda«Mēs parasti sākam ar misiju, vīziju unvērtībām,» Latvija Statoil mārketinga unkomunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis stāsta,uz kā balstās uzņēmuma ilgtermiņa korpo­ratīvās atbildības ieceres. Statoil grupā irstratēģiskie mērķi, kas tiek definēti kopīgivisām valstīm. Taču nav tā, ka «centrs» pa­saka stratēģiskos virzienus — tos formulēpaši, iniciatīvu uzņemoties Statoil Eiropasorganizācijai, kas sadarbojas ar valstu va­dības grupām. Pēc tam katra valsts nosakasavus stratēģisko plānus.Statoil vīzija, misija un vērtības ir vei­dotas piramīdas formā. Pašā augšā — uz­ņēmuma ilgtermiņa mērķi. Statoil savuvīziju definējis kā «būt cilvēku notikumuepicentrā» jeb vienmēr būt klāt cilvēkamsvarīgos mirkļos. «Mēs cilvēkam neesampati svarīgākā lieta pasaulē, bet tajā brīdī,kad cilvēks lemj, kur iepildīt degvielu, mēsesam viņa dzīves epicentrā,» skaidro Eglī­tis. Nākamais piramīdas posms — misija,kas nosaka ikdienā darāmo, lai uzņēmumssasniegtu savu ilgtermiņa vīziju. Statoil mi­sija skan: iesaistīt klientus un padarīt viņuikdienas dzīvi ērtāku.Misijas un vīzijas definēšanā nav iesais­tīti visi darbinieki, bet notikušas klasiskāsklientu aptaujas, kurās jautāts, ar ko cil­vēkiem asociējas Statoil. Balstoties uz šīmatziņām, uzņēmums arī sapratis, ka ir mazsepicentrs cilvēku dzīvē.Četras izraudzītās vērtības gan uzņēmu­mam nāk no senākiem laikiem, kad Statoilvēl tirgū darbojās kā naftas ieguvējs. Tagaddegvielas mazumtirdzniecība ir atdalītano naftas ieguves biznesa, tāpēc svarīga irorientēšanās uz klientu. Drosmīgi, atklāti,iejūtīgi un aizrautīgi — tā uzņēmums apņē­mies īstenot savu saimniecisko darbību.Līdzcilvēkiem un videiPati uzņēmuma ilgtspējas stratēģija gan irtikai un vienīgi Latvijas «produkts», kas ta­pināts, iesaistoties ne tikai vadībai, bet da­žādu līmeņu Latvija Statoil darbiniekiem.Latvija Statoil īpaši uzsver, ka uzņēmumakorporatīvās atbildības aktiviātes sniedzaspāri sponsorēšanas un labdarības projek­tiem. Šis aspekts Latvijas uzņēmējiem irviens no klupšanas akmeņiem, jo, kā lieci­na ilgtspējas indeksa dati, daļa uzņēmumusociālo atbildību saprot nevis kā ilgtermiņaieguldījumu sabiedrības labā, bet gan kāīstermiņa sponsorēšanas projektus — iedodnaudu kādai aktivitātei un pēc tam par toaizmirst.Interesants irprojekts, kad kolēģivar mainītiesdarba vietām— Dita ArājaFOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  • 9. 9ILGTSPĒJAS INDEKSSLatvija Statoil mārketinga unkomunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis
  • 10. 10 ILGTSPĒJAS INDEKSSSTRATĒĢIJACITI LABIPIEMĒRILatvija Statoil mērķis ir ilgtspējīga uzņēmēj­darbība, kas apzinās gan savas un partne­ru,gan klientu darbības sekas, izprot kopējosituāciju un rīkojas tā, lai pēc iespējas ma­zāk negatīvi ietekmētu vidi, kā arī veido at­tīstītu un savstarpēji izprotošu sabiedrību.Tāpēc Latvija Statoil ilgtermiņa stratēģijabalstās uz trim dimensijām: sociā­lo, ekono­misko un ekoloģisko.Sabiedrības jeb sociālajā sadaļā LatvijaStatoil iegulda gan izglītībā, gan atbalstāmazāk aizsargātajām un riska grupām. Pie­mēram, kopš 2002.gada uzņēmums katrugadu sadarbībā ar Vītolu fondu sagādā sti­pendiju vairāk nekā desmit spējīgiem uncentīgiem maznodrošinātajiem jauniešiem,lai viņi varētu studēt kādā no Latvijas augst­skolām. Vītolu fonda stipendiātiem arī tiekorganizētas iepazīšanās vizītes uzņēmu­mā, kur speciālisti dalās savās zināšanās arjauniešiem. Tāpat Latvija Statoil atbalstaDziesmusvētkus un Iespējamo misiju, kāarī kopā ar CSDD veido kampaņas, lai vei­cinātu autovadītāju ieradumu maiņu unpaaugstinātu satiksmes drošību. Kampaņulaikā Latvija Statoil piedāvā savu degvielasuzpildes staciju tīklu kā informācijas izpla­tīšanas kanālu autovadītājiem.Taču ir vēl kāda sirsnīga tradīcija, kobrīvprātīgi un pēc pašiniciatīvas īsteno Lat­vija Statoil darbinieki. Tas ir atbalsts Auceskrīžu centram, kur ikdienā uzturas maztu­rīgo un riska ģimeņu bērni. Kad radusiesideja par palīdzību bērniem, uzņēmumskonsultējies ar Ziedot.lv, kas ieteikuši šocentru. Tagad darbinieki paši organizē­joties, meklējot sadarbības partnerus unbraucot pie bērniem gan vienkārši tāpatparunāties, gan aizvedot līdzi pazīstamusmūziķus. Latvija Statoil divreiz gadā atvedbērnus uz Rīgu — uz pašu uzņēmumu, kāarī kādu kultūras pasākumu. Bet uz Zie­massvētkiem degvielas uzpildes stacijasizvēloties konkrētus centra bērnus, kuriempērk dāvanas un sūta uz Auci.Maināmies ar darbiem!Stratēģijā Latvija Statoil ir akcentējis, kasavā darbībā stingri īsteno antikorupcijasun ētikas politiku. Te spēkā ir uzņēmēj­darbības prakses kodekss, kurā ietvertigan godīgas konkurences noteikumi, gancīņa ar korupciju, gan attiecības ar valstsierēdņiem, piegādātājiem, partneriem unklientiem, gan arī lobēšanas pamatprincipiun uzņēmuma attiecības ar politisko vidi.Piemēram, kodeksā noteikts, ka uzņēmumsneatbalsta konkrētas partijas vai politiķus,bet darbinieki drīkst piedalīties politiskāsdarbībās, ja tas neietekmē viņu attiecībasar Statoil.Īpašas attiecības uzņēmumam veidojasar piegādātājiem, pret kuriem tam ir ļotiaugstas prasības. «Viss sākas ar risku analī­zi — izanalizējam, kas ir mūsu lielākie riski,ar ko varam saskarties. Piemēram, pārtikasdrošība, jo nekad nevaram pieļaut, piemē­ram, saindēšanos ar mūsu tirgotajiem pro­duktiem,» stāsta Artūrs Eglītis. Tāpēc Latvi­ja Statoil pārtikas piegādātājiem izvirzot vēlstingrākas prasības, nekā noteikusi valsts,un auditējot piegādātāja produkciju.Uzņēmumam, kurš pats jau sesto gaduir pasludināts par lielāko nodokļu maksā­tāju valstī, esot svarīgi arī tas, lai partnerigodīgi maksā nodokļus un savā darbā ievē­ro cilvēktiesības un darba drošību.Būdams degvielas pārdevējs, uzņēmumssavā darbībā orientējas uz ilgtspējīgu attīstī­bu un videi draudzīgiem risinājumiem, ne­baidoties no augstām prasībām. Par savumērķi izvirzot «nulles kaitējumu uz vidi»,uzņēmums izveidojis īpašu programmuVide. Veselība. Drošība, kurā definējis savuvides politiku. Piemēram, apņemšanos no­vērst jebkādus negadījumus, samazināt savuietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu un at­klāti runāt ar sabiedrību. Kopš 2003.gadauzņēmums arī pasniedz vides, veselības undrošības gada balvu, un to par ieguldījumuvides saudzēšanā saņēmuši gan paši uzņē­muma darbinieki, gan sadarbības partneri.Arī klientiem Statoil sniedz padomusekonomiskā braukšanā, kas ļauj ietaupītdegvielu un radīt mazāk kaitīgo izmešu.Piemēram, jumta bagāžnieki vai divriteņaLatvenergo patlaban ir vienīgaisLatvijas uzņēmums, kas sistemātiskiseko līdzi saviem nefinanšu rādītājiemdažādās ilgtspējas jomās, balstoties uzstarptautiski atzītajām globālās ziņošanasiniciatīvas vadlīnijām.Pievilcīgākie darba devēji*Kā, Jūsuprāt, varētu veicināt ilgtermiņabezdarbnieku skaita samazināšanos un šocilvēku atgriešanos aktīvajā nodarbinātībā? strādājošo uztverēstudentu uztverēTNS, 2012. * Šos uzņēmumuskā pievilcīgākos nosaukušivismaz 3% aptaujātoTNS, 2012.gada oktobris29%11%4%29%10%16%5%3%2%1%2%Latvijas valsts mežiLatvenergoLatvijas dzelzceļšLidosta RīgaGrindeksSEB bankaairBalticLatvijas gāzeNP FoodsairBalticSwedbankLidosta RīgaLatvijas valsts mežiSEB bankaLMTVentspils naftaLatvenergoLauma LingerieStatoilLattelecomSiemensNodarbinātības valsts aģentūraiaktīvāk jāstrādā ar šiem cilvēkiemJāsamazina pabalsti,jāpārskata pabalstu sistēmaJāveicina jaunu darbavieturadīšana un jāattīsta uzņēmējdarbībaJāpārveido nodokļu politikaCitsJāiegulda papildu nauda šo cilvēkuizglītības līmeņa paaugstināšanāJāpaaugstina minimālās unvidējās algas valstīNav nepieciešams neko darītNepieciešams ieviest«mobilitātes» pabalstuŠie cilvēki jāmotivē,jāpiedāvā psiholoģiska palīdzībaGrūti pateikt
  • 11. 11ILGTSPĒJAS INDEKSSUzņēmumi ilgtspējasjautājumus integrē savāsstratēģijās un labākajāgadījumā arī strādā,lai sasniegtu ilgtspējasmērķus. Man patīk, kaarvien vairāk mazo unvidējo uzņēmumu sākpievērst uzmanību savasdarbības vērtēšanai, joviņi strādā konkrētā vidē,un, ja tā sabruks, tadsabruks arī uzņēmums.Taču lielākā problēmair nevis mērķu definē­šana, bet gan prioritāšuun sociālās atbildībasīstenošana praktiskajālīmenī. To pašu var teiktpar vērtībām, uzņēmu­mu misiju un vīziju. Bettajā pašā laikā negribētuzīmēt tikai melnu bildi, jouzņēmumi ir sākuši mērītsavu sniegumu un skatās,kāds ir progress mērķusasniegšanā.Viens no stratēģijassadaļas jautājumiem — kāuzņēmumi savā dar­bībā iesaista ietekmespuses — klientus, sadarbī­bas partnerus, piegā­dātājus — un ņem vērāviņu viedokli. Ieguvumsir risku monitorēšanasiespējas, piemēram,ja nerunā ar klientiemun neņem vērā viņuviedokli, tad uzņēmu­mi nesaskata iespējasmainīgajā biznesa vidē.Ir uzņēmumi, kas definē,ka tiem visas ietekmespuses ir prioritāras, unbieži šādos gadījumosuzņēmumi nestrādā near vienu pusi. Es ieteiktuskaidrāk definēt prioritā­rās un kvalitatīvi strādātar tām. Protams, šisdarbs prasa resursus —ja ir liels klientu skaits,viņu izzināšanai vajadzīgidiezgan lieli resursi. Vēlviens aspekts — jo atvēr­tāks uzņēmums, jo vairāktas ņem vērā darbiniekuvēlmes. Šādam uzņēmu­mam biznesa izdošanāsir daudz augstāka nekātam, kas to nedara.Nākamgad es nouzņēmumiem gaidītukorektāk aizpildītasanketas un lai viņi vairākstrādātu ar prioritātēm,jo pat lielākie uzņēmu­mi nespēs vērtēt savuietekmi visos aspektos,tāpēc daudz kvalitatīvākir analizēt būtiskos jau­tājumus. Vēl labāk būtu,ja uzņēmumi ņemtuvērā to, ko viņiem iesakaietekmes puses uniesaistītu tās uzņēmumaattīstībā. lstiprinājumi degvielas patēriņu var palie­lināt pat par 20%, tāpēc ieteicams tos no­ņemt, ja netiek izmantoti. Kopā ar Drošasbraukšanas skolu uzņēmums izstrādājis arīīpašu ekobraukšanas kursu.Iepriekšējās stratēģijas darbības termi­ņā 2010. un 2011.gadā uzņēmums izvirzījadažādus taupības mērķus, lai samazinātusavu ietekmi uz vidi, un, kā liecina aprēķi­ni, tos arī sasniedzis. Piemēram, elektro­enerģijas patēriņš samazināts par aptuveni15%, papīra izlietojums — par 10%, vairākāsdegvielas uzpildes stacijās ierīkoti siltum­sūkņi, kā arī sākta ceturkšņa vides resursupatēriņa analīze degvielas uzpildes stacijās,tā ļaujot laikus konstatēt neatbilstoši lieluūdens un elektrības patēriņu.Kā vēl vienu prioritāti Latvija Statoil iz­virzījis darba vidi, ko uzskata par pamatuuzņēmuma vērtību iedzīvināšanai un efek­tīvai darbībai. Uzņēmumā strādā ap 850darbinieku, lielākā daļa — degvielas uzpil­des stacijās. Latvijā ir 58 pilna servisa, sešaspašapkalpošanās un vēl 12 franšīzes stacijas.Darbiniekiem Latvija Statoil nodrošina ve­selības apdrošināšanu, dāvanas bērna pie­dzimšanas gadījumā un par nostrādāto stā­žu uzņēmumā, kā arī brīvdienu 1.septembrīpamatskolēnu vecākiem. Darbiniekiem iriespēja sportot un dziedāt uzņēmuma korī.Interesants ir projekts, kad kolēģi varmainīties darba vietām. Ideja aizgūta nobiedrības JuniorAchievement organizētajāmēnu dienām vidusskolēniem, un pēc šādapaša principa Statoil darbinieki var mēģi­nāt iejusties kolēģa ādā un izzināt dažādāsdarba iespējas savā uzņēmumā. Degvielasuzpildes staciju darbinieki var doties uzbiroju, bet biroja darbinieki, kā arī vadībasgrupas pārstāvji — uz stacijām. Ik gadu šajāakcijā piedalās ap 100 uzņēmuma darbinie­ku, un Latvija Statoil uzskata, ka tas veicinadarbinieku karjeras izaugsmi. Pēc šiem pa­sākumiem uzlabojas savstarpējā komunikā­cija un sapratne starp struktūrvienībām, kāarī kolektīvs kļūst saliedētāks.Šie ir tikai daži piemēri no Latvija Stat­oil korporatīvās atbildības aktivitāšu klās­ta. Laika gaitā uzņēmums ir pārliecinājies— ilgtspējīga sociālā atbildība ir investīcija,kas nav pašmērķis, bet gan instruments uz­ņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai,lai šodienas panākumus pārvērstu ilgtermi­ņa nodrošinājumā. lUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMSTādā mērā visi uzņēmumikopā (vidēji) apliecinājušikategorijas kritēriju izpildi68,8%Azartspēļu uzņēmums Olympic Casinoveic analīzi par savas darbībaspotenciālo kaitējumu sabiedrībai.Piemēram, ir veikts pētījums par atkarībasproblēmām un par azartspēļu ietekmi uzģimeni un vidi un veikti pasākumišīs ietekmes mazināšanai.NordeA banka ieviesusi darbiniekuapmierinātības indeksu. Daudziem uzņēmumiemir prakse organizēt darbinieku aptaujas, taču šībanka to dara mērķtiecīgi, lai saprastu, kāds tiešiir darbinieku apmierinātības koeficients. Svarīgi,ka pēc aptaujas rezultātu noskaidrošanasuzņēmuma vadība tos pārrunā ar darbiniekiem.Jānis Andžāns,aģentūras McCannConsulting konsultants,lektors Rīgas StradiņauniversitātēProgresamērīšanaEKSPERTA VIEDOKLISPērn58,7%
  • 12. 12 ILGTSPĒJAS INDEKSSSABIEDRĪBACēsu alus ar vidusskolēniem atklāti runā par alkohola atkarību un izveidoskeitparku, lai garlaicība neliktu jauniešiem sniegties pēc pudelesSarunas paraizliegto augliDzer, bet ar mēru. Unnekļūsti atkarīgs. Uzšādu principu savussociālās atbildības pa­sākumus balsta vecābrāļa alutiņa darītājsCēsu alus. Uzņēmumspar savu izglītojošopasākumu mērķgrupuizvēlējies vidusskolēnus un līdztekus se­mināriem par alkohola atkarību piedāvājauniešiem arī saturīgu laika pavadīšanasveidu, Cēsīs izbūvējot skeitparku.Klauvē pie tīņu prātiemDzīve jau sen pierādījusi, ka aizraušanāsar alkoholu pie laba gala nenoved, tomērneviena sabiedrība līdz šim nav pavisamiztikusi bez kādiem apreibinošiem dzērie­niem. Un — kur pieprasījums, tur vienmērbūs arī dzērienu darītāji un tirgotāji. Tikaijautājums — cik atbildīgi šie uzņēmumi at­tiecas pret savu sabiedrību?«Jaunieši nav mērķauditorija, lai pirktumūsu produktus,» saka Cēsu alus sabiedris­ko attiecību vadītāja Agita Baltbārde. Tačujauniešu izglītošanu par alkohola kaitīgu­mu Cēsu alus ir izvirzījis kā savu galvenoprioritāti sociālās atbildības jomā. Šis irjau trešais gads, kopš uzņēmums strādā arjauniešiem. Sākumā sadarbībā ar atkarībuprofilakses biedrības Esi brīvs! psihologiemdefinējuši mērķgrupu — vidusskolēni, kasuzskatāma par riska grupu attiecībā uz al­kohola lietošanu, jo padsmitnieku gadi irlaiks, kad dzīvē gribas izmēģināt aizliegtosaugļus un daudzi šajā vecumā jau ir izveido­juši «attiecības» ar grādīgajiem dzērieniem.Tapa projekts Esi neatkarīgs! Vidusskolēniparasti grib būt neatkarīgi no vecākiem,skolas, skolotājiem — tad kāpēc būt atka­rīgiem no alkohola? «Skaidrs, ka tas ir te­mats, par ko viņiem īsti negribas runāt, betmums jābūt godīgiem un jāsaprot, ka daļaijauniešu jau ir bijusi saskare ar alkoholu,»saka Baltbārde.Sākotnēji uzņēmums kopā ar psiholo­giem rīkojis seminārus Latvijas vidusskoluaudzēkņiem, bet kopš 2012.gada tie modi­ficējušies, pārtopot interaktīvā pasākumāvisas dienas garumā. Jaunieši izspēlē lomuspēles, diskutē par alkohola ietekmi, stāstapar savu pieredzi un uzklausa vietējā ko­pienā pazīstamus cilvēkus, kuri ir lieliskspiemērs tam, ka iespējams attīstīt savustalantus un veidot veiksmīgu karjeru. Pērnšādi pasākumi notikuši Cēsu skolu 10.klašuskolēniem, bet šogad — Daugavpils reģiona10.—11.klašu skolēniem. Uzņēmuma mērķisir aptvert visus Latvijas vidusskolēnus, tačuDaugavpils izraudzīta kā viena no pirma­jām, jo Latgales pusē alkohola problēmasšķiet akūtākas nekā citviet Latvijā.Cēsīs vidusskolēnistāstījuši, ka iedzer,garlaicības mākti,bet Daugavpilsreģionā — kapiemēru ņem novecākiem unapkārtējās vides— Dita ArājaFOTO—EMĪLSDESJATŅIKOVS,F64
  • 13. 13ILGTSPĒJAS INDEKSSCēsu alus sabiedrisko attiecībuvadītāja Agita Baltbārde
  • 14. 14 ILGTSPĒJAS INDEKSSSABIEDRĪBACITI LABIPIEMĒRIInteresanti bijis salīdzināt jauniešu mo­tivāciju, kāpēc viņi pamēģina alkoholu.Cēsīs vidusskolēni stāstījuši, ka iedzer,garlaicības mākti, bet Daugavpils reģionā— ka piemēru ņem no vecākiem un apkār­tējās vides. «Tur varēja just, ka strādājampareizajā virzienā — ar zināšanu vairo­šanu, jo izpratne par to, kas ir atbildīgaun mērena alkohola lietošana, ir dažāda.Jaunieši nesaprot, ka, piemēram, noteiktsdaudzums alus pilnīgi citādi ietekmē jau­nieša organismu un pilnīgi citādi — pieau­gušo,» secina Baltbārde.Skeitparka atdzimšanaJauniešu diskusijas uzņēmuma Cēsu alusdevušas ierosmi praktiskākiem sociāli at­bildīgiem projektiem. Ja jau padsmitniekiatzīst, ka garlaicības dēļ ķeras pie pude­les, tātad jāpalīdz noorganizēt brīvā laikaaktivitātes! Viens virziens — uz jauniešupasākumiem tiek uzaicināti pārstāvji novietējo ielu vingrotāju kustības. Viņi pa­rāda, ka fiziskām aktivitātēm nemaz navnepieciešams dārgs aprīkojums un labasporta zāle, bet pietiek ar improvizētāmlīdztekām pagalmā.Cita palīdzība — Cēsu alus par saviemlīdzekļiem drīz pabeigs skeitparka izbūviCēsīs. Jauniešu iecienīts skeitparks sa­vulaik pilsētā jau bijis, taču laika zobs touzvarējis. Tagad atkal būs vieta, kur brī­vo laiku pavadīt sportiskā garā. Izmak­su summu Baltbārde gan nevēlas atklāt.Taču labprāt stāsta, ka Cēsu alus kopā arpilsētas domi un Cēsu jauniešu domi jauplānojot arī to, kādus pasākumus nākotnēskeitparkā rīkot.Kopumā uzņēmumam, kurš dod dar­bavietu aptuveni 220 vietējiem iedzīvo­tājiem un ir viens no lielākajiem nodokļumaksātājiem, ar pašvaldību izveidojusieslaba sadarbība. Vietējā vara palīdzot iden­tificēt mērķgrupas, kurām Cēsu alus varē­tu palīdzēt. Piemēram, pašvaldība uzņē­mumu savedusi ar dienas centru Saulestaka, kurā brīvo laiku iespējams pavadītnelabvēlīgo un riska ģimeņu bērniem.Kopš 2011.gada Cēsu alus uzņēmies rūpespar šo centru, un uzņēmuma darbiniekiieteikuši, kā savākt līdzekļus labdarībasmērķiem.Katru gadu Cēsu alus rīko Ziemas­svētku tirdziņu, kur darbinieki cits citampārdod un pērk pašu darinātas lietas. Parietirgoto naudu uzņēmums, iepriekš sa­zinoties ar dienas centru un uzzinot akū­tākās vajadzības, nopērk nepieciešamāslietas. Tad uzņēmuma pārstāvji dodassveikt Saules takas bērnus un darbiniekussvētkos.Sociālās atbildības eksperti min pie­mērus, ka daudzi uzņēmumi nereti atbil­dību pret sabiedrību izprot tikai ar finan­sējuma piešķiršanu kādam projektam vaiaktivitātei — iedod naudu un pēc tam aiz­mirst, nedomājot par ieguldījumu ilgter­miņā. Cēsu alus uzsver, ka viņiem sponso­rēšanas un sociālās atbildības projekti irskaidri nošķirti.Domājot par sponsorēšanu, uzņē­mums izsludinājis iespēju pieteikties vie­tējām sporta komandām, lai izvērtētu,kuru komandu atbalstīt, turklāt ne tikaivienreizēji, bet veidojot sadarbību ilgter­miņā. Taču uzņēmums nepiedalās, pie­mēram, kampaņās, kas aicina autovadī­tājus nebraukt dzērumā, to atstājot Ceļusatiksmes drošības direkcijas ziņā, kamjau ir liela pieredze, kā strādāt ar konkrē­to mērķauditoriju.Kaut arī uz jauniešu mērķgrupu uzņē­mums ilgtermiņā liek vislielāko akcentu,kā ikvienam ražotājam, tam ir arī zināmaietekme uz vidi, tāpēc nākas piedomātarī par videi draudzīgu saimniekošanu.«Skaidrs, ka alus ražošanā galvenā sastāv­daļa ir kvalitatīvs ūdens, un Cēsīs tāds ir.Mums gribas «atdot atpakaļ» tikpat tīruūdeni, kā paņēmām,» stāsta Baltbārde.Tāpēc vislielākais vides projekts, ko Cēsualus īstenojis, ir jaudīgu, modernu ūdensattīrīšanas iekārtu uzstādīšana pirms pie­ciem gadiem. Tas ir lielākais darītavas ie­guldījums vides saimniecībā.Protams, ikdienā, tāpat kā tagaddaudzos birojos, uzņēmuma darbiniekicenšas dzīvot zaļi. Izveidot «zaļo biroju»bijusi pašu darbinieku iniciatīva, un uzņē­mumā apkopoti darbinieku ieteikumi, kāikdienā samazināt kaitīgo ietekmi uz vidi.Izveidojuši uzlīmes ar dažādiem atgādinā­jumiem. Piemēram, pie printera lasāms,ka papīru var drukāt no abām pusēm, piegaismas slēdžiem — ka elektrība jāizslēdz,e–pastos ieviesta parakstu josla, aicinotpadomāt, vai dokumentu nepieciešamsizdrukāt. Tāpat nevajadzīgais papīrs tiekUzņēmumā Electrolux Latvia sabiedrībasatbalsta principus un prioritātes definējuši pašiuzņēmuma darbinieki un sadarbības partneri,nevis vadība vai komunikācijas aģentūra. Katrugadu atbalsta projektu izvēlē līdzās darbiniekiempiedalās arī uzņēmuma vadība un Izglītības unzinātnes ministrijas speciālisti.Vai piekrītat apgalvojumam«Esmu gatavsziedot savu laiku cēlu mērķu labā»?TNS, 2012.gada pavasaris27% Pilnībā piekrītu27%Daļēji piekrītu27% Pilnībā nepiekrītu9% Daļējinepiekrītu20%Ne piekrītu,ne nepiekrītu2% Nav atbildes
  • 15. 15ILGTSPĒJAS INDEKSSLielākiem uzņēmumiemar starptautisku piere­dzi sociālās atbildībasaktivitātes ir sakārtotā­kas un mērķtiecīgākas,bet mazākie uzņēmumipārsvarā koncentrējas uzgadījuma aktivitātēm — jakāds palūdz atbalstu, toizvērtē, taču pietrūkstmērķtiecības. Latvijāsociālā atbildība ir jaunsjēdziens, tāpēc starptau­tiskās uzņēmumu ķēdesieliek pamatus un liekvietējiem uzņēmumiemdomāt šajā virzienā. Unmazie uzņēmumi mācāsno lielajiem.Joprojām labdarī­ba un sponsorēšana irklasiskais priekšstats parsociālo atbildīgumu. Tāir amerikāniskā pieeja,kad uzņēmumi līdz­darbojas, mērķgrupāmdodot naudu, produktusun sniedzot pakalpoju­mus. Eiropas pieeja, kasarvien vairāk attīstās, irvērsta uz investīcijām, tāssasaistot ar uzņēmumastratēģiskajiem mērķiem.Piemēram, uzņēmums,kas nodarbojas ar finanšupakalpojumiem, iesaistotdarbiniekus, pēc iekšējasizvērtēšanas par prioritātiizvirza jauniešus. Tadnaudu nevis vienkāršinovirza, teiksim, bērnu­namam, bet gan piedāvāsavu darbinieku zināšanasun māca bērnunamaaudzēkņus rīkoties ar savubudžetu. Savukārt sensi­tīvās nozares, piemēram,alkohola vai ne visaiveselīgas pārtikas ražotāji,apzinoties savu ietekmi,var darboties preventīvi,izglītojot sabiedrību šo uz­ņēmumu produkciju lietotatbildīgi. Šādas investīcijasatgriežas atpakaļ sabiedrī­bā izglītotāku sabiedrībaspārstāvju veidā.Vēl viena no prob­lēmām — uzņēmumineseko rezultātiem, unpietrūkst ieguldījumaizvērtējuma. Tā ir vien­virziena darbība, tačubūtu nepieciešams, laiuzņēmumi izvērtētu savuieguldījumu un tālākdalītos ar citiem savāpieredzē, kā arī izvirzītunākamos mērķus, pilnvei­dojot savu darbu sociālāsatbildības jomā. Tāpatvajadzētu izvairīties novientuļās salas sindroma,jo nav ieteicams paļautiestikai uz vienas reizesaktivitātēm, kas beidzasar mazu projektu, kampietrūkst pēctecības. lsavākts vienkopus un aizceļo uz Līgatnespapīrfabriku, bet izlietotajām baterijāmiekārtotas savākšanas kastes.Atbildība katram savaSociālās atbildības jomā svarīgi, lai uz­ņēmuma nostāju pret sabiedrību nevisizveidotu uzņēmuma vadība, bet gan visskolektīvs izprastu, kāpēc viņu darbavie­ta naudu, laiku un enerģiju iegulda tiešikonkrētajos projektos. Baltbārde stāsta,ka pirms gada, pilnveidojot uzņēmumadefinētās vērtības, tikušies ar visu līmeņuuzņēmuma darbiniekiem, lai izkristalizē­tos vienota sapratne par tām: «Definējot,ka mūsu vērtības ir pozitīva attieksme vaiatbildība, bieži vien katrs ar to saprot kocitu. Tāpēc izrunājām, ko saprotam arvērtībām un kā ar tām varam dzīvot ikdie­nas profesionālajā dzīvē.» Izvēlējušies arī«vērtību vēstnešus», kas tālāk informāci­ju par uzņēmuma korporatīvo atbildībuskaidrojuši savās struktūrvienībās.Jautājot, kā darbinieki izprot atbildībupret sabiedrību, iezīmējas tendence, kato katrs vērtē caur savu konkrēto pienā­kumu prizmu. Teiksim, tirdzniecības pār­stāvji uzskata, ka viņu darbā atbildība iz­paužas kā ierašanās laikus pie klienta vaidotā vārda turēšana, savukārt ražošanasceha darbinieki atbilstoši savai pozīcijaipar savu atbildību uzskata, piemēram,perfektu etiķetes uzlīmēšanu uz pudeles.«Gribētos domāt, ka sapratne par iegul­dījumu sabiedrībā ir visā uzņēmumā, jomums ir darbinieku iekšējā avīze, kurā ko­municējam par prioritārajiem projektiem,ko darām sociālās atbildības jomā,» sakaBaltbārde. Tāpat uzņēmumā esot regulā­ras sanāksmes gan vadības līmenī, gan arvisiem darbiniekiem, kurās notiekot netikai informācijas nodošana, bet pašiemstrādājošajiem esot iespējams izteikt vie­dokli un priekšlikumus.Uz jautājumu, vai atbildība pret sa­biedrību uzņēmumam «atmaksājas»,Baltbārde atbild: nav iespējams runāt tā­dos terminos, jo «mēs ticam, ka zināšanuvairošana un sapratnes radīšana veido nā­kotnes sabiedrību». «Veido izpratni, kas iratbildīga alkohola lietošana un mērens tāpatēriņš. Tikai tad, ja to zini, vari būt at­bildīgs par saviem lēmumiem un atbildētarī par sekām.» lUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMSTādā mērā visi uzņēmumikopā (vidēji) apliecinājušikategorijas kritēriju izpildi70,4%Tehnoloģiju kompānija Siemens Latvijā kopš2000.gada rīko kompānijas dibinātāja Verne-ra fon Sīmensa Izcilības konkursu. Tā mērķis— atbalstīt Latvijas augstskolu studentu unjauno zinātnieku radošās spējas un veicināt toproduktīvu izmantošanu valsts ekonomikai nozī-mīgās jomās. Šogad balvās sadalīti 5000 eiro.Farmācijas uzņēmums GlaxoSmithKline Latviairnodibinājis mazo grantu programmu, lai atbals-tītu uzņēmumu darbinieku iniciatīvas kopienasilgstpējīgai attīstībai.Pērn īstenoja piecus projektus,piemēram, organizēja veselības dienas, mācīja brīv-prātīgos darbam arcilvēkiem arīpašām vajadzībāmun izveidoja mājaslapu parbērnu paliatīvo aprūpi.Kitija Balcare,aģentūras Hauska&partnerkorporatīvo attiecībukonsultanteProm novientuļās salasEKSPERTA VIEDOKLISPērn69,5%
  • 16. 16 ILGTSPĒJAS INDEKSSDARBA VIDEDraugiem.lv darbinieki tiek lutināti ar pusdienām un pat datorpele katram ir tiešitāda, kādu vēlas, ja tikai izpildīta uzņēmuma galvenā prasība — acis degMājīgā ligzdāMums Tevis ļoti pie­trūkst! Šādu īsziņutelefonā saņem ik­viensportālaDrau­giem.lv darbinieks,kurš slimības vaicita iemesla dēļnav ieradies biro­jā. Melots nav, jouzņēmums, kuru savulaik radīja trīs šķieta­mi neprātīgas idejas apsēsti jauni cilvēki, jaugandrīz desmit gadus virtuālām draudzībassaitēm sien Latvijas iedzīvotājus un gluži ģi­meniskā lokā iekļauj arī darbiniekus. Tāpēcne bez pamata Draugiem.lv sevi pozicionēkā labāko darbavietu Latvijā, kur strādājoša­jiem nodrošinātas nepieciešamās ērtības, laiviņi maksimāli varētu veltīt sevi darbam.Šāda attieksme dod augļus, kas atspo­guļojas ne tikai uzņēmuma izaugsmesskaitļos, bet arī biroja vides uzlabošanā, joDraugiem.lv komanda, izmantojot savas in­formācijas tehnoloģiju zināšanas, turpinapilnveidot biroja aprīkojumu, lai pašiemdarba vide ikdienā būtu draudzīgāka, ie­kļaujošāka un ērtāka.Kā ģimeneĢimeniskuma sajūta uzņēmumā ielikta jaupirmsākumā, kad portāla idejas autori Lau­ris Liberts, Agris Tamanis un pirmais pro­grammētājs Mārtiņš Pikšs 2004.gadā radījaDraugiem.lv. «Kad strādā visi kopā, acis degun ir viens mērķis, videi jābūt tādai, lai vissir ērti, lai visi cits par citu rūpējas. Uz tā pa­mata šī filozofija ir tālāk attīstījusies,» stāstaDraugiem.lv personāla un klientu attiecībuvadītāja Santa Līce–Krūze. Tāpēc, definējotuzņēmuma vērtības, Draugiem.lv pašā pa­matā licis draudzīgumu, kas uzņēmuma uz­tverē nozīmē cienīt un būt atvērtiem citampret citu — domubiedriem un citādi domājo­šajiem. Vēl Draugiem.lv svarīgs ir godīgums,radošums, aizrautība, eksperimentu kāre,atvērtība zināšanām un globāla domāšana:«Mēs sapņojam lielus sapņus par visaug­stāko virsotni, ceļā uz to sasniedzot daudzasmazākas.»Draugiem.lv radītāju galvās šis vērtībukopums bijis jau kopš uzņēmuma dzim­šanas, taču uz papīra noformulēts pirmsgadiem 4—5, aptaujājot arī darbiniekus unniansētāk izstrādājot vērtību definējumu.Tagad šis vērtību saraksts, glīti noformētsuz plastikāta plāksnes, piesaista aci, tiklīdzkāja sperta pāri biroja slieksnim Mārupespievārtē.Turpat pie ieejas atnācējam par uzņē­muma draudzīgumu vēstī «elektroniskāsekretāre» — planšetdators ar pašu pro­grammētu sistēmu, kura, uzrakstot dar­binieka vārdu, aizsūta viņam ziņu paratnākušo viesi, un jau pēc pāris minūtēmvajadzīgais cilvēks smaidīgs nāk apsveicinā­ties ar savu ciemiņu. «Elektroniskā sekretā­re» ir darbinieku pašiniciatīvas rezultāts,lai lieki pie durvīm nebūtu jādežūrē kādamadministratīvajam darbiniekam, stāstaDraugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks. Unšis nav vienīgais pašu izgudrojums. Atvērtātipa birojā pie sienas redzams tablo, kurāizlasāma sadzīvei nepieciešamā informā­cija — sākot ar to, kuri darbinieki patlabannav birojā, un beidzot ar to, kuras tualeteskonkrētajā mirklī aizņemtas.Meklējam talantusNāc un strādā! — aicina darba vide, un kopšsākuma 2004.gada martā Draugiem.lv izau­guši par sazarotu uzņēmumu, kurā patlabanstrādā aptuveni 120 darbinieku. Un nepavi­sam nav tā, ka te strādā pārsvarā program­mētāji. Nē, tie ir tikai trešā daļa no darbi­niekiem, pārējie ir reklāmas pārdevēji unprojektu vadītāji, grāmatvedība un māksli­nieki, vadība un administratīvais personāls.Un arī stereotips par vīriešu kolektīvu navpareizs — šogad 8.martā saskaitījuši, ka 40%no darbiniekiem ir sievietes.«Galvenais, laitalants atnāk piemums, mēs darbuviņam atradīsim»— Dita ArājaFOTO—emīlsdesjatņikovs,F64
  • 17. 17ILGTSPĒJAS INDEKSSDraugiem.lv personālavadītāja Santa Līce–Krūzeun sabiedrisko attiecībuspeciālists Jānis Palkavnieks
  • 18. 18 ILGTSPĒJAS INDEKSSDARBA VIDECITI LABIPIEMĒRITurklāt pats portāls, kaut arī joprojām cen­trālais produkts, vairs nebūt nav vienīgais.Ap to laika gaitā, pateicoties informācijastehnoloģiju iespējām un komandas radošu­mam, sazēlusi virkne jaunu produktu. Pie­mēram, vēl citas interneta vietnes: Mammāmun tētiem, Pērkam kopā, bezmaksas sludinā­jumu serviss Zip.lv, DraugiemTV. Uzņēmumspiedāvā arī sociālo mediju monitoringa sistē­mu, autoparka kontroles sistēmu, internetalietotāju biznesa analīzes platformu un patmājas siltuma taupīšanas rīkus.Lai šo darba apjomu varētu paveikt,Draugiem.lv faktiski visu laiku meklē darbi­niekus. Pie vainas nav liela kadru mainība— tā ir pat ļoti zema, jo gadā uzņēmumu at­stāj vidēji divi darbinieki —, bet gan vēlmepiesaistīt jaunus kolēģus. «Divas program­mētāju vakances mums vienmēr stāv vaļā— meklējam talantīgus programmētājus.Galvenais, lai talants atnāk pie mums, mēsdarbu viņam atradīsim,» saka Santa.Draugiem.lv īpaši nesūdzas par Latvi­jas informācijas tehnoloģiju videi patlabansamērā raksturīgo problēmu — augsti kvali­ficētu, izcilu programmētāju trūkumu. San­ta gan atzīst, ka izcilie IT speciālisti ir īpašijāuzrunā. «Viņu personības introvertais tipsneliek iet un izrādīt interesi par jaunu dar­bu. Pat ja nav izcilu apstākļu, viņi sēdēs unstrādās.» Vēl joprojām saglabājies stereotips,ka Draugiem.lv darbā ņem tikai savējos. Jā,pirmsākumos tā bijis, taču tagad gan vairsne. Draugiem.lv darbiniekus atrodot ļoti da­žādi — gan ar sludinājumu palīdzību, gan uz­runājot konkrētus cilvēkus. Īpaša uzmanībatiek veltīta arī studentiem, kam dota iespējagan savienot darbu ar studijām, gan arī izietpraksi uzņēmumā. Jaunākajam Draugiem.lvdarbiniekam ir tikai 16 gadu, viņš mācās sko­lā un uzņēmumā strādā tikai dažas stundasnedēļā. Viņam uzņēmums noteicis principu,ka darba dēļ sekmes nedrīkst pasliktināties.CentralizētutālākizglītošanāsiespējuganDraugiem.lv nepiedāvā cilvēku pārāk atšķirī­go darba uzdevumu dēļ, tomēr noorganizēmācības, ja kādam darbiniekam vajag apgūtkonkrētas jaunas zināšanas vai iemaņas. Arīpaši strādājošie tiek aicināti meklēt papild­izglītības vai pieredzes gūšanas iespējas, kouzņēmums apmaksā, ja uzskata par darbamnepieciešamu.Draugiem.lv iespējamos kolēģus kārdinaar ērtiem darba apstākļiem, konkurētspējīguatalgojumu, elastīgu darba laiku un atseviš­ķām apmaksātām brīvdienām, piemēram,darbinieka dzimšanas dienā un 1.—4.klašuskolēnu vecākiem 1.septembrī. Komplektānāk arī veselības apdrošināšana un kopējipasākumi — laivošana, orientēšanās sacen­sības, Ziemassvētku un uzņēmuma jubilejasballītes. Kā arī Latvijas birojiem neraksturīgaekstra — uzņēmuma apmaksātas pusdienas.Krīzi nav izjutuši nekad«Zinot, kā programmētāji aizraujas ar dar­bu, viņi aizmirstu paēst, un no veselībasviedokļa tas būtu ļoti kaitīgi,» skaidro Santa.Tāpēc ikdienā uz ekrāna pie sienas pulksten12 dienā iedegas zaļš gaismas signāls, aicinotvisus «biznesa pusdienās», kuru laikā kolēģisaviesīgās sarunās ne tikai labāk iepazīst citscitu, bet nereti, saliekot prātus kopā, atrisinaarī kādu darba problēmu. «Auklīte Ilzīte», kākolēģi mīļi sauc saimniecības pārzini Ilzi Āze­ri, katru dienu sarūpē ne tikai pusdienas, betarī veselīgus našķus un gadalaikam atbilsto­šus dzērienus — bērzu sulas pavasarī un tējuar ingveru ziemā. Viņa ir tā, kas nodrošina«pasaulē mājīgāko biroju», lai kolēģi var no­doties darbam.Draugiem.lv darbinieki krīzi izjutuši ne­esot nekad. Pat ja bijušas kādas problēmasar finansēm, uzņēmums atradis iespēju pa­ņemt kredītlīniju, lai tikai darbinieku kontosnoteiktajā dienā varētu pārskaitīt algu. Patkrīzes laikā Draugiem.lv, atrodoties vēl ie­priekšējā birojā Sapņu fabrikā, raduši iespē­ju paplašināties un aicinājuši darbā jaunuskolēģus.Vai tik labā maizē nerodas tieksme uz«aptaukošanos»? «Lai arī vide tik ļoti laba,mēs darbiniekus kontrolējam. Ja kādampasliktinās darba rezultāti, tad runājam unmeklējam atbildi — kāpēc? Ja ir darba problē­ma, tad pieslēdzam kolēģus un to atrisinām,ja problēma skolā vai ģimenē, tad iesakāmizmantot atvaļinājuma dienas un atpūsties,»stāsta Santa Līce–Krūze. Draugiem.lv darbi­nieki tiek vērtēti gan pēc termiņu, gan pēckvalitātes prasību ievērošanas. Uzņēmumsizmanto pašu radīto darba uzskaites rīkuDesk­Time, kas ļauj vadībai saprast, kā dar­binieki organizē savu laiku, kā arī identificētun novērst laika zudumus.Pārrunas un darbinieku vērtēšana Drau­giem.lv notiek divas reizes gadā, taču tā ne­esot domāta, lai savilktu treknus mīnusus unNordea banka ir ieviesusi korporatīvo velosipēdu,un pagājušajā velosezonā kopā veikti aptuveni1000 izbraucienu, bankas darbiniekiem dodotiespie klientiem vai kopējās pusdienās ar kolēģiem.Banka nodrošinājusi velosipēdu ērtu lietošanu— drošības aprīkojumu, velosipēdu novietnes undušas darba telpās.Vai jŪs personīgi jūtaties drošspar savu darbavietu?Cik lielai, jūsuprāt, jābūt minimālajaialgai pēc nodokļu nomaksas?Darbavieta: TNS, 2012.gada Februāris; alga: TNS, 2013.gada februāris15%Noteikti jā3%Līdz Ls 20042%Ls 201—30042%Ls 301—4009%Noteikti ne23%Drīzākne2% Grūtipateikt11% Vairāknekā Ls 40045%Drīzāk jā8%Grūti pateikt
  • 19. 19ILGTSPĒJAS INDEKSSDarbinieku iesaistelēmumu pieņemšanājoprojām ir nepietiekama.Jautājumi par darba vidiun uzņēmuma stratēģijutiek izlemti šaurā lokā, undarbinieki par to uzzinatikai pēc tam.Daļa uzņēmumudarbinieku atalgoju­mu joprojām saista aruzņēmuma mērķiem unieņēmumiem. Tomēr mazuzņēmumu darbiniekusniegumu vērtē individu­āli — vienalga, vai darbi­nieks strādā labi vai slikti,ja uzņēmums mērķussasniedz, tad visiem labi.Tas veicina situāciju, kad«teicamnieki» mazāk cen­šas izcelties, bet tie, kasdara mazāk, tā turpina.Uzņēmumiem ir arīsamērā vāja izpratne partā dēvēto aprūpēto darbauzteikumu, kad būtujāpalīdz aizejošajam darbi­niekam sameklēt nākamodarbu. Arī elastīgais darbalaiks nav dokumentēts,kaut principā elastībapastāv un darbinieks varsarunāt brīvu dienu, ja tasnepieciešams.Interesanta ir ten­dence, ka uzņēmumuaugstākā vadība netiekregulāri vērtēta.Ir apsveicami, ja vadī­tāji ir aizrautīgi un strādāne tikai naudas dēļ, betir gatavi domāt un ņemtvērā arī darbinieku idejas,jo kolektīvu satur radošapieeja. Taču, ja darbiniekskļūst pārāk laimīgs, taduzņēmumam vairs navrentabilitātes. Latvijāgan darbinieki tiek ganapresēti, tāpēc, ja ilgtspējasindekss uzņēmumiemliek par šiem jautājumiemaizdomāties, tad tas vienjau ir pozitīvs moments.Starp 20 labāka­jiem uzņēmumiem 12 irarodbiedrības, un noslēgtidarba koplīgumi. Aktīvasarodbiedrības ir abosplatīna uzņēmumos. Tasliecina, ka darba devējaun arodbiedrību auglīgāsadarbībā uzņēmums varpilnveidot darba vidi —sekmīgi attīstīties un celtkopējo labumu. Tādēļnākotnē aicinām darbi­niekus kļūt aktīvākiem unnebaidīties veidot arod­biedrības, savukārt darbadevējus uztvert arodbied­rības nevis kā šķērsli, betkā uzņēmumu ilgtspējasveicinātāju. lplusus darbinieku novērtējuma lapās, betgan izzinātu viņu vēlmes — varbūt ir apnikusipašreizējā darba pozīcija, varbūt gribas ap­gūt ko jaunu. Draugiem.lv nav plašu iespējukāpt pa vertikālām karjeras kāpnēm, no iz­sūtāmā zēna uzkalpojoties līdz valdes priekš­sēdētājam, taču ir iespēja iesaistīties jaunosprojektos. Piemēram, kāds kolēģis izdomājisjaunu produktu uzņēmumam — sociālo me­diju monitoringa rīku ProDesk — un kļuvispar tā vadītāju. Nepieciešama tikai ideja, unDraugiem.lv atbalsta un palīdz, ja redz, kapiedāvātais ir nozīmīgs ieguldījums uzņēmu­ma attīstībā. «Mēs ņemam darbā cilvēkus,kuriem deg acis, tas nozīmē, ka viņiem jau iriekšējā motivācija izdarīt darbu,» saka Santa.Prēmijas Draugiem.lv neuzskata par motivē­jošu līdzekli, jo cilvēki pie tām pierodot. Tā­pēc uzņēmums jau sākotnēji ar darbiniekuvienojas par adekvātu samaksu un regulāripārskata algu apjomu.Darba apstākļi arī nedod iespēju darbi­niekiem aizbildināties, ja darbs nav pada­rīts. «Vide sakārtota, tāpēc nav attaisnojumateikt, ka darbu neizdarīja, jo vainīgi blakus­apstākļi,» piebilst Jānis Palkavnieks. Drau­giem.lv uzstādījums — darbiniekam, atnākotuz darbu, ne par ko citu nav jādomā, kā ti­kai par darba uzdevumu, pārējo nodrošinauzņēmums. «Lai viņam ir iespējams iedzertkafiju, padzerties bērzu sulas, ir pusdienas,ērts krēsls un lai datora pele ir tāda, kāduvēlas,» saka Santa, kas laika gaitā pārliecinā­jusies, ka ērtie darba apstākļi veicina kolēģudarba spējas, kas jau tālāk nodrošina uzņē­muma attīstību. Tieši ģimeniskuma sajūtasdēļ cilvēki uzņēmumā jūtoties labi un jūtotatbildību arī pret savu darbu — to vadība no­skaidrojusi darba pārrunās. Tā jūtas arī San­ta pati, kas komandai pievienojusies pirmsdivarpus gadiem pēc dažu Draugiem.lv dar­binieku ieteikuma.Ja cilvēks vairs nav motivēts palikt Drau­giem.lv, viņu uzņēmums necenšas paturēt— lai iet! Taču šādu gadījumu neesot daudz.Nesenākais — kad darbinieks citā uzņēmumāsaskatījis sev plašākas izaugsmes iespējas.Taču pamatā Draugiem.lv cenšas izvēlētiesdarbiniekus, kam līdzīga vērtību izpratne,un tad nav grūti, kā formulēts Draugiem.lvvērtību komplektā, kopīgi meklēt jaunus ap­vāršņus, mācīties no kļūdām un kļūt gudrā­kiem, lai sasniegtu rezultātu, kas aizrauj ganpašus, gan citus. lUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMSTādā mērā visi uzņēmumikopā (vidēji) apliecinājušikategorijas kritēriju izpildi63,8%Degvielas tirgotājs Neste Oil atbalstasmēķēšanas ierobežošanu, tāpēc birojosir likvidētas speciālās smēķēšanas telpas,kā arī pieņemts lēmums, ka elektroniskāscigaretes uzskatāmas par tikpat kaitīgām kāparastās, tāpēc arī to lietošana uzņēmumabirojos nav atļauta.Pasažieru pārvadātājs Ventspils reissjau četrus gadus rīko autobusu vadītājuprofesionālās meistarības konkursu, kurā nosakasatiksmes noteikumu zināšanas un drošasbraukšanas iemaņas. Vadītāji, kuri gada laikāsasnieguši vislabākos rezultātus, pie algasiegūst piemaksu no Ls 25 līdz 100 mēnesī.Jānis Gredzens,organizāciju attīstībascentra Spring ValleyizpilddirektorsKaspars Rācenājs,darba vides eksperts,Latvijas Brīvo arodbiedrībusavienībaStarp laimi un peļņuEKSPERTA VIEDOKLISPērn57,7%
  • 20. 20 ILGTSPĒJAS INDEKSSTIRGUSATTIECĪBASIT nozare prasa tālredzīgumu, tāpēc Exigen Services rūp, lai pamatskolāvairāk mācītu matemātiku, bet vidusskolā — programmēšanu,jo drīz ES trūks jau 0,7 miljoni šīs nozares profesionāļuNākotnes kodsJo ciešāk ikdienā sevi sasais­tām vadiem, jo vairāk dzīvepiespiež draudzēties ar cilvē­kiem, kas mūsu idejas pārvēršciparos, programmās un sis­tēmās, kas darba un ikdienasdzīvei piešķir pavisam jaunasaprises un kvalitāti. Sarunva­lodā mēs viņus mīlīgi saucampar cipargalvām, bet patiesībā informācijasun komunikācijas tehnoloģijas nozare Latvi­jā ir viena no visstraujāk augošajām un per­spektīvākajām — tās uzņēmumi par klientuapsīkumu var nesatraukties, bet ar labu spe­ciālistu trūkumu gan nākas pacīnīties. Infor­mācijastehnoloģiju(IT)projektuizstrādātājsun īstenotājs Exigen Services atzīst, ka bizne­sa vidē neviens nevar justies pašapmierinātiun komfortabli, taču sajūt sevi kā stabilu uz­ņēmumu, kurš redz nākotni saviem IT risi­nājumiem un var balstīties uz plašu klientuloku un profesionālu komandu.Iegulda jaunajos«Krīzes sekas jutām un arī pašu krīzi pārdzī­vojām — bijām spiesti samazināt strādājošoskaitu un šķirties arī no ļoti labiem speciā­listiem,» Exigen Services biznesa attīstībasdirektore Ivonna Bibika koriģē priekšstatu,ka IT nozare globālo ekonomisko krīzi vis­pār nav pamanījusi. Taču uzņēmumam noilgtspējas viedokļa satricinājumi nav bijušiīpaši dramatiski plašā klientu loka dēļ. Unarī tāpēc, ka vajadzība pēc IT pakalpoju­miem nekur nepazūd, tikai jautājums — cikdaudz konkrētajā brīdī klienti ir gatavi partiem maksāt? Tā kā Exigen Services, Bibikasvārdiem runājot, ir uzņēmums — divdabis,jo tam ir klienti gan Latvijā un Baltijā, gankā ASV kompānijas meitasuzņēmumamarī Amerikā, tad pasūtījumus saņēmušino abiem tirgiem. Tas palīdzējis biznesusabalansēt un nodrošināties ilgtermiņā.Patlaban uzņēmums, kura apgrozījumspērn pārsniedza 10 miljonus latu, kurā no­darbināti vairāk nekā 300 darbinieku un irdivas reģionālās filiāles Liepājā un Jelgavā,investē savā komandā. Exigen Services au­dzē klāt jaunos speciālistus, jo jebkurastirgus attiecības vispirms balstās spēcīgāuzņēmuma komandā, kas var piedāvāt kva­litatīvu produktu, to pielāgojot tieši klientavajadzībām.«Trūkst labu speciālistu,» IT nozaresvājo pusi atklāj Bibika. Exigen Services strā­dā pēc projektu principa. Ja domā par di­namisku attīstību un tirgiem ārpus Latvijas,tad nokomplektēt lielu projekta komandu,20—30 cilvēkus, ar pašreizējiem uzņēmu­ma resursiem nav iespējams, jo darbiniekiir jau noslogoti. Šādas komandas savākša­nai nepieciešami 2—3 mēneši, un, ja vaja­dzīgs, kā sadarbības partneri jāpiesaista arīapakšuzņēmēji. Tāpēc, lai risinātu speciā­listu trūkuma problēmu, Exigen Servicescenšas labus darbiniekus audzināt paši.«Mēs esam pievilcīga prakses vieta, kurir faktiski visi programmatūras izstrādesposmi,» stāsta Bibika.Tikko studijasbeigušaispar kvalitatīvuspeciālistu jāaudzinavismaz gadu— Dita ArājaFOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  • 21. 21ILGTSPĒJAS INDEKSSExigen Services biznesaattīstības direktore Ivonna Bibika
  • 22. 22 ILGTSPĒJAS INDEKSSTIRGUSATTIECĪBASCITI LABIPIEMĒRILīdz ar to uzņēmumā praktizēties var da­žādu specializāciju studenti, jo ir mānīgspriekšstats, ka IT uzņēmumā strādā tikaiprogrammētāji. Nē, te nodarbināti arī testē­tāji un tehniskās dokumentācijas rakstītāji,konsultanti un mācību speciālisti, analītiķiun projektu vadītāji. Vēl uzņēmums strādā­jošajiem studentiem maksā stipendiju unpiedāvā papildu mācību atvaļinājumu piejau likumā noteiktajām piecām dienām,tā atbalstot mācību procesu. Sākot strādātuzņēmumā, students tiek pietiekami no­slogots, un nereti gadās, ka labi darbiniekikļūst par ne tiem labākajiem studentiem.Exigen Services dibināts 1995.gadā, unpaaudžu maiņa pilnībā tajā vēl nav notiku­si. «Nepieredzējušo speciālistu īpatsvars uz­ņēmumā nedrīkstētu pārsniegt 10—15%. Jastudentu īpatsvars ir ļoti liels, mēs nevaramnodrošināt kvalitāti,» skaidro Bibika. Viensir augstskolā iegūtās teorētiskās zināšanas,bet, sākot strādāt uzņēmumā, jaunais spe­ciālists iziet «reālo skolu», un Bibika lēš —nule studijas beigušais par kvalitatīvu spe­ciālistu jāaudzina vismaz gadu.Saķere ar klientuExigen Services saka — nozares statistika lie­cina, ka vairāk nekā 65% IT projektu izrādāsneveiksmīgi vai pārlieku sarežģīti, turklātdaļā no veiksmīgajiem projektiem tomēr peļ­ņa attiecībā pret kapitāla ieguldījumu ir salī­dzinoši maza. Tāpēc sadarbībā ar klientiemIT uzņēmumam ir svarīgi izprast viņu vēlmesun piedāvāt kvalitatīvākos, progresīvākos untālredzīgākos IT risinājumus pasūtītāju biz­nesam. Lai to nodrošinātu, atkal ir jāieguldadarbinieku tālākizglītībā — jāorganizē kvali­fikācijas celšanas mācības, jāsūta darbiniekiuz starptautiskām konferencēm un seminā­riem, lai uzzinātu aktualitātes nozarē.Tāpat jāattīsta darbinieku komunikāci­jas prasmes, kas īpaši svarīgas sadarbībā arklientiem, jo savstarpēja sapratne ir viensno būtiskākajiem aspektiem, lai IT pro­dukts klientam nestu gaidītos augļus. «Uz­programmēt, protams, ir viegli, bet — vaitas ir tas, kas vajadzīgs klientam? Vai viņš tolietos? Vai viņam tas patiks? Lai būtu saķe­re ar klientu, ir vajadzīgas lietas, kas mūsunozarē strādājošajiem klibo. Tā ir komuni­kācija, atvērtība, prasme sadzirdēt klientavēlmes un transformēt tās mūsu valodā —pārlikt kodā,» saka Bibika.Exigen Services sevi pozicionē kā uz­ņēmumu, kura piedāvātie risinājumi dodbiznesa ieguvumus klientiem, rodot iespē­ju optimizēt rutīnas lietas un radoši attīs­tīt biznesu ar lielāku pievienoto vērtību.«Partnerim ir jāzina, kādu mērķi viņš gribsasniegt ar sistēmas ieviešanu. Viņam būsjāatbild, cik ilgā laikā šī sistēma atmaksā­sies, vai varbūt viņa bizness var eksistēt beztās,» stāsta Bibika. Protams, Exigen Servicespiedāvā arī jau gatavus aprobētus produk­tus, piemēram, dokumentu vai personālva­dības sistēmas, kur klientu vajadzības jauir konsolidētas vienā produktā un jaunaizstrāde vairs nav nepieciešama.Gana dzīvs klientu prātos ir stereotips,ka ar programmētājiem kā ar bitēm nekadneko nevar zināt — projektu nodošanastermiņi ievelkas, budžeti aug un beigās vēluzražotais neatbilst klienta iedomātajam.Exigen Services lepojas, ka savos projektosnovērš visus būtiskākos programmnodro­šinājuma defektus: kavētus termiņus, bu­džeta robežu pārsniegšanu un izstrādātoprojektu neatbilstību mainīgajām biznesaprasībām. Viens no veidiem, kas to palīdznodrošināt, ir Agile metode — tas nozīmē,ka tiek veidots sistēmas prototips, kas navprodukta gala versija un kuru klients var«pataustīt». Tā uzņēmums saņem pirmāsatsauksmes un saprot, kas klientam ir vainav skaidrs — varbūt ir kaut kas jāmaina unprodukta izstrādē jāiet cits ceļš. Savukārtklients šādā veidā ne tikai jau izstrādes gai­tā iepazīstas ar produktu, bet pasargā sevino situācijas, kad beigās ierauga pavisamko citu, nekā bija domājis.Neo kā katalizatorsPirms trim gadiem Exigen Services vārdsīpaši skaļi tika piesaukts saistībā ar tā dēvē­to Neo lietu. Par Neo sauktais LU pētnieksIlmārs Poikāns, izmantojot «robu» Valstsieņēmumu dienesta elektroniskās deklarē­šanas sistēmā (EDS), bija ieguvis lielu skaitudokumentu, no kuriem daļu publiskoja, pa­rādot valsts informācijas sistēmu drošībasvājās vietas. EDS bija programmējis ExigenServices.«No šīs situācijas mēs izgājām stiprā­ki, jo iekšēji pārvērtējām gan metodoloģi­ju, gan testēšanas fāzi. Mums bija iespējaAlkoholisko dzērienu ražotājs Rīgas balzamsaktīvi iesaistās nelegālā tirgus izpētes unapkarošanas aktivitātēs. 2012.gadā uzņē-mums ierosināja un veica pirmo pētījumupar nelegālā alkohola apriti Latvijā, un šāpētījuma rezultāti izraisīja interesi arī aizLatvijas robežas.Vai piekrītat apgalvojumam «Esmupārtraucis iegādāties to uzņēmumuražojumus, kuru rīcību neatbalstu»?Vai piekrītat apgalvojumam«Ir svarīgi, lai uzņēmumi darbotosatbilstoši ētikas principiem»?TNS Atlas, 2012.gada pavasaris41%Piekrītu84%Piekrītu25%Nepiekrītu3%Nepiekrītu33% Ne piekrītu,ne nepiekrītu11% Ne piekrītu,ne nepiekrītu1% Navatbildes1% Navatbildes
  • 23. 23ILGTSPĒJAS INDEKSSUzņēmumi tirgus attiecī­bu jomā kļūst atbildīgāki.Domāju, viņi saprot —ilgtspējas indeksa anketapalīdz pašiem iekšējisakārtoties. Šogad anketuesam papildinājuši ardiviem būtiskiem jautā­jumiem: kā uzņēmumsrūpējas par industrijasattīstību, un vai sekolīdzi, kādu kaitējumuuzņēmuma radītais pro­dukts nodara sabiedrībai.Uz šiem jautājumiemuzņēmumi kopumā navbijuši īsti gatavi atbildēt.Lielo uzņēmumurūpes par industrijasattīstību izpaužas pētīju­mos par tirgu vai tieši parjaunu produktu radīšanu,kā arī strādājot nozaresasociācijās un ietekmējotlikumdošanu. Savukārtmazajiem uzņēmumiemīsti nav resursu, lai pašidomātu par industrijasattīstību, tāpēc viņi vainu nedara neko, vaipiedalās asociāciju darbā.Tomēr jebkurā industrijādarbs pie attīstības noritvairāk kampaņveidīgi, jouzņēmumi spēj aizmirstkonkurenci un vienotiesvienīgi tad, kad jārisinakādi būtiski industrijuietekmējoši jautājumi.Par produkta iespēja­mo kaitējumu sabiedrībaijautājām, lai saprastu, cikdaudz uzņēmumi par tovispār domā. Liela daļanav domājuši ne tāpēc,ka baidītos no atklātības,bet tāpēc, ka mēs vēlneesam pārdzīvojuši me­žonīgā kapitālisma fāzi,kad produkts ātri jāpār­dod, lai ātri nopelnītu.Ļoti daudzi norādījuši,ka uzņēmuma piedāvātiepakalpojumi vai precesnenodara nekādu kaitēju­mu, kas nevarētu būt tie­sa. Viena lieta ir alkoholsun azartspēles, kam irtieša ietekme uz sabiedrī­bu, bet par šo jautājumujādomā plašāk. Man kāadvokātam pirmajā brīdīšķiet, ka mani pakalpoju­mi neko ļaunu nenodara,bet, ja, piemēram, pie­tiekami neiedziļinoties,es publiski komentējukādu jautājumu, tad radunepareizu priekšstatu parkonkrēto likuma normu.Ņemot vērā, ka ilgtspējasindeksam ir izglītojošafunkcija, mēs ceram,ka uzņēmumi turpmākaizdomāsies, cik drošs irviņu produkts. lpaskatīties uz sevi, pārvērtēt, izanalizēt,»secina Bibika. Guvuši vairākas atziņas.Viena no tām — jebkurš projekta izstrādesposms ir svarīgs. Izanalizējuši, cik ļoti kva­litātes sistēma atbalsta reālos projektus, unstiprinājuši iekšējo kvalitātes auditu. Vēl se­cinājuši, ka svarīgi, kā pēc izstrādes sistēmatiek ekspluatēta. «Viens ir izstrādāt sistēmuun atdot to lietošanā, bet tālāk ir svarīgi, laitā tiktu uzturēta un pārraudzīta atbilstošilabākās prakses standartiem,» saka biznesaattīstības direktore. Ir lielākas sistēmas, kouztur paši izstrādātāji, bet citu uzturēšanāapmāca klientus. Bibika atzīst — pēc Neo lie­tas uzņēmumam nācies skaidrot klientiemsavu iesaisti tajā, tomēr VID datu noplūdesdēļ klienti un projekti neesot zaudēti.Sekmīgs bizness nav iespējams nesakār­totos tirgus apstākļos, tāpēc Exigen Servicesir aktīvs nozares organizāciju biedrs uncaur tām sniedz savu ieguldījumu nozaressakārtošanā. Piemēram, uzņēmuma valdespriekšsēdētājs Ivars Puksts ir Latvijas Tirdz­niecības un rūpniecības kameras padomē.Bibika stāsta, ka caur nozares organizāci­jām snieguši rekomendācijas Iepirkumu li­kumam par iepirkumu kritēriju pamatotību— nozarē vērojama tendence, ka neatkarīgino projekta rakstura pasūtītājs nosakot ne­adekvāti augstas nefunkcionālās izmaksas,piemēram, veiktspēju vai pieejamību, tānepamatoti sadārdzinot budžetu.Taču īpaši IT uzņēmumiem sāp paš­reizējā izglītības sistēma. Caur LatvijasInformācijas un komunikācijas tehnoloģi­jas asociāciju arī Exigen Services atbalstījispriekšlikumu Izglītības un zinātnes minis­trijai pamatskolās nodrošināt vismaz pie­cas matemātikas stundas nedēļā, ieviestjaunu mācību priekšmetu — datoriku — unvidusskolā mācīt programmēšanas pa­matus, jo ES prognozes liecina, ka 2015.gadā Eiropā varētu trūkt 700 000 nozaresprofesionāļu.«IT nozare ir viena no lielākajām no­dokļu maksātājām valstī. Ja mēs valsts lī­menī cērtam šo koku nost, tad mums būsmazāk labi apmaksātu darbavietu ar lieluintelektuālo pievienoto vērtību,» skaidroBibika. Bet patlaban, ņemot vērā IT indus­trijas attīstību kopumā, Exigen Services sevisajūt kā stabilu uzņēmumu, kuram norisesun konkurence nozarē ir motīvs rosīties unneatslābt. lUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMSTādā mērā visi uzņēmumikopā (vidēji) apliecinājušikategorijas kritēriju izpildi66,7%Apzinoties, ka uzņēmumapiedāvātos pakalpojumus biežiizmanto ģimenes ar bērniem, pasažierupārvadātājuzņēmums VTU Valmierabērnu drošībai taksometrospiedāvā gan bērnu sēdeklīšus,gan paliktņus.Lidosta Rīga rūpējas ne tikai parklientiem, kas atrodasgaisā, bet arī partiem, kas vēl iruz zemes.Lidosta sniedzbezmaksas palīdzību pasažieriem arkustību traucēju-miem, redzes vai citām problēmām, kas liedz patstāvīgipārvietoties. Pakalpojums iepriekš jāpiesaka. Pie ieejas lid-ostā ierīkotas pogas ļaus izsaukt darbiniekus, kuri palīdzēsreģistrēties, iziet drošības kontroli un tikt līdz lidmašīnai.Indriķis Liepa, zvērinātsadvokāts, advokātu birojaBorenius partnerisMežonīgaiskapitālisms turpināsEKSPERTA VIEDOKLISPērn63,5%
  • 24. 24 ILGTSPĒJAS INDEKSSVIDEKomandējumu un papīra kalnu vietā — interneta risinājumi palīdz Baltasapdrošinātājiem kaut mazliet parūpēties arī par baltajiem lāčiem ziemeļpolāZaļā drošībaUzņēmumi, kuru dar­ba dzīve galvenokārtnorit pilsētas birojos,nereti rausta plecus —kāda gan mūsu uzņē­mējdarbībai ietekmeuz vidi? Tomēr, skato­ties plašāk, vai ikvienarīcība un izvēle ietek­mē to, cik liels ir mūsu ekoloģiskās pēdasnospiedums. Vairāki Latvijas uzņēmumi,galvenokārt tie, kas pieder lielām starptau­tiskām ķēdēm, ir sākuši mērīt savu ietekmiuz vidi un cenšas dzīvot zaļāk. Apdrošinā­šanas kompānija Balta vidi ir izvirzījusi parvienu no korporatīvās atbildības pīlāriem,un uzņēmuma rūpes par to atspoguļojasgan biznesā, gan biroja ikdienas dzīvē.Papīra patēriņu rēķina kokosBalta ietilpst Lielbritānijā bāzētajā starptau­tiskajā apdrošināšanas kompāniju RSA gru­pā, kurai meitasuzņēmumi ir 140 valstīs visāpasaulē un kas par savu prioritāti sociālajā at­bildībā izvirzījusi trīs jomas: drošību, vidi unsociālo integrāciju. Balta no mātesuzņēmu­ma ir pārņēmusi šīs prioritātes, pielāgojot ie­cerētās aktivitātes vietējiem apstākļiem. Uz­ņēmumā ir izveidota korporatīvās atbildībasdarba grupa, kura izskata dažādas iespējas,kā, izmantojot gan Baltas pakalpojumus,gan strādājot ar piegādātājiem un klientiem,samazināt uzņēmuma ietekmi uz vidi. «Navtā, ka paķeram kaut ko no vides viedokļa, betdarām, lai vides aktivitātes būtu saistītas arbiznesu un tām būtu arī finansiāla ietekme,»uzņēmuma zaļo filozofiju skaidro Baltas ko­munikācijas vadītāja Ilze Rassa.Apdrošināšana pēc būtības ir pa­pīrs. Klients saņem dokumentu mapīti,kurā ietilpst prāva kaudze ar papīriem— apdrošināšanas polise un nosacījumipar atlīdzības atmaksu. Taču papīra kalninozīmē nocirstus kokus, tāpēc Balta, pie­mērojoties 21.gadsimta elektroniskajām ie­spējām, ir radījusi klientu pašapkalpošanāsinterneta portālu, kur klienti var apskatītiessavu apdrošināšanas vēsturi, pieteikt atlī­dzības, samaksāt prēmijas, saņemt no ap­drošinātāja turpmākos sūtījumus, kas tadvairs nekrājas papīra mapē, bet gan elek­troniski. «Protams, tas prasa lielus resursusgan no darba, gan no IT sistēmas izstrādesviedokļa, bet tas palīdz kļūt draudzīgākiemgan pret klientiem, gan pret vidi,» uzskataIlze Rassa.Baltai ir 800 000 klientu datubāze, unviņi visi kopš februāra var izmantot šo por­tālu — klientam tikai pašam jāapliecina, kaviņš to vēlas, un tad uzņēmums viņa datusievada sistēmā. Ņemot vērā, ka kompānijaidaudz klientu ir reģionos un arī vecāka gada­gājuma ļaudis, kas internetu izmanto mazāk,uzņēmums rēķinās, ka daļa klientu joprojāmpriekšroku dos mapītēm. Pirmajos četrosmēnešos elektronisko iespēju pieteikušiesizmantot 4% no Baltas klientiem, taču uzņē­mums uzstādījis izaicinošu mērķi — šāgadalaikā reģistrēt 20%, bet piecu gadu laikā jaupusi klientu.Gadā no cirvja tikspaglābti 16 koki.«Tas ir daudz.Papīra patēriņšir jāsamazina par136 436 lapām»— Dita ArājaFOTO—emīlsDesjatņikovs,f64
  • 25. 25ILGTSPĒJAS INDEKSSBaltas komunikācijasvadītāja Ilze Rassa
  • 26. 26 ILGTSPĒJAS INDEKSSVIDECITI LABIPIEMĒRIBalta savu papīra patēriņu ir sākusi rēķinātkokos un aplēsusi, ka, vēršot plašumā klien­tu aktivitāti portālā, gadā no cirvja tiks pa­glābti 16 koki. «Tas ir daudz. Lai nosargātu16 kokus, papīra patēriņš ir jāsamazina par136 436 lapām. Ir citi biznesi, kur pat divuskokus paglābt būtu grūti,» saka Rassa. Bal­ta iecerējusi ar citām aktivitātēm šogad no­sargāt vēl sešus kokus — uzņēmums ir pār­skatījis klientiem mapītēs izsniegto papīruapjomu un turpmāk samazinās arī to. Tāpatsamazināts poligrāfijas materiālu, piemē­ram, produktu reklāmas bukletu apjoms,un tagad aģenti bukletus drukā tikai tad, jaklients to vēlas, jo visi apraksti par piedāvā­tajiem produktiem atrodami uzņēmuma mā­jaslapā internetā.Lai īstenotu programmu 0 ietekmes uzkokiem, Baltas darbiniekiem papildus jaubiznesā veiktajām papīra taupīšanas aktivitā­tēm ik gadu būtu jāiestāda 517 koki. Šo akci­ju gribējuši sākt jau šogad Lielajā talkā, tačuaukstais laiks plānus daļēji izjaucis. KolēģiLiepājā iestādījuši 100 priedītes, bet pārējiegaida nākamo pavasari.Uzņēmumam arī esot plāns pakāpeniskinomainīt neefektīvos kopētājus un drukātā­jus, lai materiālus varētu drukāt un pavairotuz abām lapas pusēm. Savukārt izlietoto pa­pīru Balta nodod otrreizējai pārstrādei Līgat­nes papīrfabrikai, taču paši birojā otrreizējopapīru izmantot nevar — tas bojā printerus.Samazina izmešusKaut arī apdrošināšanas lielajā ķēdē uzņē­mumi darbojas līdzīgi, vides aktivitātes to­mēr nākas piemērot atbilstoši katras valststirgus īpatnībām. Piemēram, Polijā apdroši­nāšanas bizness balstoties tikai uz pārdoša­nu pa telefonu vai internetā, bet Latvijā jop­rojām ar klientu klātienē strādā aģenti. Esotdaļa klientu, kam ar komunikāciju virtuālajāpasaulē nepietiek un nepieciešams personis­kais kontakts — lai aģents izskaidro visus daž­kārt krietni sarežģītos apdrošināšanas aspek­tus. Baltai reģionos ir 51 filiāle, un kādreizesot bijis ļoti populāri, ka filiāļu darbiniekiregulāri brauc uz Rīgu uz sanāksmēm.Tagad, domājot par CO2izmešu sama­zināšanu, Balta ieviesusi vebinārus — sa­nāksmes internetā. «Tas nāk ar RSA grupaskultūru, jo mums grupā arī ir daudz vebinā­ru, lai samazinātu lidojumus. Pēdējā gadalaikā visos līmeņos komandējumu skaits irsamazinājies, tā ietaupot gan laiku, gan re­sursus,» stāsta Ilze Rassa. Protams, bez cil­vēciskā kontakta jau neiztikt, ja grib saglabātkomandas sajūtu, tāpēc ir lielāki pasākumi,kur uzņēmuma cilvēki tomēr pulcējas vien­kopus, taču ikdienas jautājumus nokārto arinterneta starpniecību.Daļu no «biznesa zaļuma» nosaka arī uz­ņēmējdarbības profils — ja ir filiāļu bizness,tad ir arī autoparks un jārēķinās, ka laukosaģentiem, dodoties pie klientiem, bieži viennākas nobraukt vairākus desmitus kilomet­ru. Tāpēc, izvērtējot finansiālo efektivitātiun ietekmi uz vidi, Balta pērn decembrī au­toparkam uzstādījusi gāzes iekārtas, kas ma­zāk patērē degvielu un līdz ar to arī samazinaCO2izmešus, šāgada sākumā automašīnāmuzstādītas GPS navigācijas iekārtas, tā sa­mazinot nobraukto kilometru skaitu. Uzņē­mums rēķinās, ka šādi 2013.gadā samazināsdegvielas patēriņu par 5%.Birojā veikti vēl dažādi zaļie pasākumi.Piemēram, parastās lampas tiek pakāpenis­ki nomainītas ar videi draudzīgajām LEDspuldzēm, tā par 10% samazinot elektrībaspatēriņu uz izgaismoto kvadrātmetru. Arīdzeramo ūdeni Baltai vairs nepiegādā noCēsīm — uzņēmums uzstādījis ūdens filtruaparātus, un, veicot ķīmiskās analīzes, ap­stiprinājies, ka veselībai nav kaitīgs arī pa­rastais krāna ūdens. Darbinieki vienojušies,ka dzers to. Uzņēmums regulāri piedalās arīDienā bez auto, taču arī ikdienā vismaz 20—30 strādājošo no aptuveni 200 darbiniekulielā Baltas Rīgas biroja kolektīva uz darbubraucot ar velosipēdiem. Pagalmā izveidotasnovietnes aptuveni 30 riteņiem, bet birojā— dušas.Pieradina klientus domāt zaļiApdrošināšanas bizness pēc būtības pārdoddrošību, un, piemērojoties savam profilam,Balta arī biznesa piedāvājumos klientiem iriekļāvusi ar vidi saistītus aspektus. Piemē­ram, lai samazinātu atkritumu kalnus unarī lai saglabātu sabojātās vērtības, Baltaklientiem piedāvā ķīmisko tīrīšanu mantai,kas cietusi no uguns un ūdens. «Klients varizvēlēties — atlīdzību saņemt naudā vai veikttīrīšanu, jo mums ir sadarbības partneris,kas to nodrošina, un māja pēc nelaimes pa­liek tāda, kā bijusi — bez dūmu smakas unJaunā CSDD ēka Talsos irviena no videi draudzīgā-kajām un mūsdienīgākajām publiskajām celtnēmLatvijā.Apkurei turizmanto zemes dzīļu resursus noģeotermāliem urbumiem, savukārt saules enerģijakalpo gan ūdens uzsildīšanai, gan kā atbalsts apku-res sistēmai. Rezultātā — zems energopatēriņš unizmaksas ilgtermiņā.Vai piekrītat apgalvojumam«Esmu gatavs maksāt vairāk parekoloģiski tīriem produktiem»?Vai piekrītat apgalvojumam«Es apzināti šķiroju atkritumus»?TNS Atlas, 2012.gada pavasaris33%Piekrītu33%Piekrītu41%Nepiekrītu47%Nepiekrītu24% Ne piekrītu,ne nepiekrītu19% Ne piekrītu,ne nepiekrītu2% Navatbildes1%Nav atbildes
  • 27. 27ILGTSPĒJAS INDEKSSDaļa uzņēmumu videsjautājumiem uzmanībupievērš aiz pārliecības,taču daļa ir tādi, kas todara bez dziļākas izprat­nes — tikai tāpēc, ka tasir moderni. Piemēram,uzņēmums uzskata, ka irpietiekami «zaļš», ja tamir piešķirta atļauja veiktpiesārņojošu darbību arnosacījumu, ka iekārtasfunkcionē atbilstošivides aizsardzības regu­lējumam, bet vairāk tasneko praktiski nedara,lai uzlabotu apkārtējovidi.Indeksa pašos pirm­sākumos pakalpojumusniedzēji, piemēram,bankas un apdrošināšanaskompānijas, uzskatīja, kaviņu darbā nav nekādasietekmes uz vidi. Šāgadapozitīvā iezīme — šādaveida uzņēmumi irsapratuši, ka viņu uzņē­mējdarbība vidi ietekmē.Viņi ir iedziļinājušies šajosjautājumos, lūguši eksper­tu konsultācijas un cenšasļoti nopietni pievērstiesvides jautājumiem, jouzskata, ka tas ir viens nokonkurētspējas aspek­tiem. Tomēr vēl joprojāmir ļoti maz zaļo publiskoiepirkumu, kuros integrētivides nosacījumi. Tāpatvēl neliels skaits uzņēmu­mu nodarbojas ar piegāžuanalīzi — kā sadarbībaspartneri ražo produktus,un kas ar tiem notiek pēcizlietošanas.Nākamgad nouzņēmumiem gribētusagaidīt labāku iekšējokomunikāciju un skaid­rāku izpratni par videsjautājumiem. Papīra unizlietoto bateriju nodoša­na otrreizējai pārstrādei irpats vienkāršākais veids,kā mazināt kaitīgo ietekmiuz vidi. Tomēr patlabantrūkst radošuma, tāpēcuzņēmumiem jāstāsta parsaviem veiksmīgajiem uninovatīvajiem piemēriem,jo tas rosina aizdomātiesarī pārējos. Protams, irjautājums, vai uzņēmumsir gatavs investēt vides uz­labošanā, jo šie ieguldīju­mi neatmaksāsies uzreiz,taču tas ir jautājums pargribu. Galvenais — neskatītsevi atrauti no globālajāmnorisēm. Ja ir ausis, acisun veselais saprāts, tadcilvēks spēj sevi sasaistītar uzņēmumu un saskatīttā ietekmi uz vidi visplašā­kajā izpratnē. lsodrējiem,» stāsta Ilze Rassa. Pērn šo pakal­pojumu izvēlējusies trešdaļa klientu, kurumantu vēl bijis iepējams glābt iztīrot.Savukārt, ja apdrošināta krava un notieksatiksmes negadījums, tad kompānija no­drošina arī kravas drupu savākšanu. Tas ganneattiecas, piemēram, uz bīstamo atkritumusavākšanu, kam nepieciešamas īpašas tehno­loģijas, bet gan uz parastām kravām, piemē­ram, gaļas vai dzērienu, kas pēdējā laikā itinbieži apgāžas uz Latvijas ceļiem.Lai samazinātu CO2izmešus un arīklienta laika un naudas tēriņus, Balta kāpirmā kompānija Latvijā ieviesusi atlīdzībupieteikšanu telefoniski vai internetā. Tāpatsatiksmes negadījumā cietušo transportlī­dzekli vairs nevajag vest atrādīt apdrošinā­tāju tehniskajam darbiniekam, bet klientspa taisno var doties uz servisu, kur notiekpārbaude. Pēc uzņēmuma aprēķiniem, tāgadā ietaupīti 330  000 kilometru. Savu­kārt, reaģējot uz globālo sasilšanu un tāsizraisītajām dabas stihijām, kam pamatāir cilvēka radītā kaitīgā ietekme uz dabuun ko pēdējos gados izjūtam arī Latvijā,kompānija piedāvā apdrošināt elektroierī­ces pret zibens spērieniem. Gada laikā šajāsegmentā Balta izmaksājusi vairāk nekā10 000 latu.Protams, zaļi dzīvot ir dārgāk nekā tad,ja nedomājam par ietekmi uz vidi. Ilze Ras­sa atzīst — klientiem, izvēloties apdrošinā­šanas kompāniju, pagaidām pirmajā vietāvēl nepavisam nav kritērijs, cik atbildīga iruzņēmuma vides politika. «Vairāk noteiktiir finansiālais un ērtību rakurss. Ja mēs pa­skatītos kopumā, vai patērētāji, piemēram,izvēlas ekoloģisko bieti, kas dārgāka, vaiparasto, tad arī redzētu, ka vairākumā ga­dījumu atbalsts tomēr tiek lētākajai.» Tačutas jau nav šķērslis, lai uzņēmums soli pasolim klientus nepieradinātu domāt zaļi.Arī pašus darbiniekus mātesuzņēmumsrosina aizdomāties par kompānijas ietekmiuz vidi, jo ik gadu visi ķēdes uzņēmumosstrādājošie ir aicināti iesniegt savus priekš­likumus vides projektiem. Konkursa uz­varētāji vienugad braukuši uz ziemeļpoluskatīt, kā klimata pārmaiņas ietekmē baltolāču dzīvi, bet citugad — uz Brazīlijas lietusmežiem. Latvijas pārstāvji gan pagaidāmpalikuši bez balvām, taču, kas zina, kā būscitugad, jo Baltas darbinieki zaļajam izaici­nājumam jau atdevuši mazo pirkstiņu. lUZŅĒMUMUVIDĒJAISSNIEGUMSTādā mērā visi uzņēmumikopā (vidēji) apliecinājušikategorijas kritēriju izpildi64,8%SEB bankā pērn bija Zaļais gads —īstenoti dažādi pasākumi, lai mazinātuuzņēmuma ietekmi uz vidi.Piemēram, pieprinteriem pielīmētas uzlīmes «KociņšTevi vēro, drukā atbildīgi!», bet izvēlētieskāpnes, nevis liftus, mudināja pamācība«Kāpnes nekad nav jāgaida».Lai ekoloģiskās pēdas nospiedums saruktu, cementa ra-žošanas uzņēmums Cemex samazinājis ražošanā patē-rēto enerģiju un ūdeni uz produkcijas vienību. Tāpat fosilokurināmo aizvieto aralternatīvajiem kurināmajiem, kasražoti no atkritumiem, bet dažus izejmateriālus aizvieto arcitās rūpniecības nozarēs radītajiem atkritumiem, piemē-ram, granulētajiem domnu sārņiem un filtru putekļiem.Laura Berga,Latvijas Zaļā punkta videspārvaldības vadītājaZaļš — mode vaipārliecībaEKSPERTA VIEDOKLISPērn62,5%
  • 28. 28 ILGTSPĒJAS INDEKSSNOZARUATTĪSTĪBAVairāk konkurenti, ne­vis sabiedrotie — tā netikai biznesā, bet arīdarbojoties nozaresattīstībā, jūtas Latvijasuzņēmumi. Rezultātātie apvienojas galve­nokārt tikai kampaņ­veidīgi, lai reaģētu uzkādām nozīmīgām izmaiņām likumos, betmazāk rūpējas par biznesa vides sakārtoša­nu ikdienā. Kaut arī tieši skaidri biznesa ēti­kas principi ļautu izvairīties no strīdus situā­cijām un palīdzētu uzņēmumiem ieguldītsabiedrības attīstībā, saka ilgtspējas attīstī­bas indeksa tirgus attiecību sadaļas eksperteElīna Dobulāne, kas ikdienā ir aģentūras Mc­Cann Consulting klientu servisa direktore.Pēc ilgtspējas indeksa statistikas da­tiem, lielākā daļa jeb 87% uzņēmumu veicieguldījumus savas nozares attīstībā. To­mēr Elīna Dobulāne saka: šie dati jāvērtēkritiski, jo uzņēmumu izpratne par savuieguldījumu nozares attīstībā un formas,kā viņi to dara, ir dažādas. Piemēram, 45%uzņēmumu atzīst, ka veic ieguldījumus no­zares zinātniskajā attīstībā, tomēr katrs aršiem ieguldījumiem saprot ko savu. Kādspar investīciju zinātnē uzskata intervijusniegšanu studentiem viņu mācību darbuizstrādes laikā, bet citi patiešām veic no­pietnus pētījumus. Pamatā, protams, ir iz­pratne par to, kādi ilgtermiņa ieguldījumiir jāveic nozares attīstībā. Taču šo izpratnivarētu panākt vai vismaz veicināt, ja uzņē­mumi savstarpēji sadarbotos.Reaģē uz likumu grozījumiemDobulāne uzskata — ļoti labs piemērs sav­starpējas sadarbības trūkumam ir teleko­munikāciju nozare, gan skatoties televīzijaspakalpojumu sniedzēju, gan mobilo sakarunodrošinātāju jomā, jo tur konkurentu kariir bijuši ļoti spilgti. «Protams, tirgus ekono­mikas pamati noteic, ka konkurence veicinapakalpojumu kvalitāti, bet Latvijas ekono­mika ir pietiekami šaura un maza. Ja gri­bam skatīties tālāk un plašākā mērogā ieietSavstarpējos cīkstiņos Latvijas uzņēmumipalaiž garām iespējas, ko dod nozares pārstāvjuvienošanās par kopējiem mērķiemKoplabumsnoslīkstkonkurencēTelekomunikācijunozarēkonkurentu kari irbijuši ļoti spilgti— Dita ArājaZīmējums—Ernests
  • 29. 29ILGTSPĒJAS INDEKSStirgū, tad sadarbība ir atslēgas vārds,» sakaDobulāne.Patlaban viņas novērojumi, analizējotilgtspējas indeksa anketas, liecina — uzņē­mumi ir pietiekami noslēgti un neizmantosavu potenciālu, lai radītu kopējas vērtības,kas būtu vērstas uz nozares attīstību vai ino­vāciju radīšanu. Uzņēmumi pārsvarā sāk sa­darboties tikai tajā brīdī, ja kādi ārēji faktori,piemēram, likumu izmaiņas, ietekmē viņubiznesu. Tad viņi ir spiesti apvienoties, laikopīgi veidotu dialogu ar valsti un norādītuuz konkrētiem riskiem un ietekmēm noza­rē, un skaidrotu savu argumentāciju, kā unkāpēc konkrēto jautājumu risināt.Ilgtspējas indekss arī parāda, ka uzņē­mumi reti definē savu pozīciju pret izmai­ņām tiesību aktos, kuru izstrādē viņi pašiir ieinteresēti. Lielākoties viņi uzskata, kapietiek ar viedokļa paušanu medijos.Kāds ir bijis uzņēmuma ieguldījums nozares attīstībā?Stipendijas studentiem ar nozarisaistītās studiju programmāsTirgus un līdzīgi pētījumi,kas padarīti publiskiNozares produktu attīstībainoderīgi pētījumiAtbalsts zinātniskaidarbībai, izpēteiDiskusiju, konferenčuorganizēšana par nozares attīstībuCitsvariantsRespondenti — visi 2013.gada Ilgtspējas indeksa dalībnieki, kuri pilnībā aizpildīja anketu41%45%52%32%43%29%
  • 30. 30 ILGTSPĒJAS INDEKSSTaču indeksa eksperti aicina uzņēmumuspirmām kārtām definēt iekšēji, kuru tiesībuaktu izstrādē viņi ir ieinteresēti un kāda irviņu pozīcija, un šo informāciju ievietot arīuzņēmuma interneta mājaslapā. Kā pozitīvopiemēru viņa min Aldari, kura mājaslapāminēts, kādās pārmaiņās uzņēmums ir ie­interesēts. Tas esot progress salīdzinājumāar pērno gadu — Aldaris ir izpildījis indeksāsniegtās ekspertu rekomendācijas.Pozitīvā prakse būtu, ja uzņēmumi skatī­tos ilgtermiņā, nevis rosītos kampaņveidīgi.Taču te ir jautājums, cik aktīvas un spēcīgasir nozares asociācijas. Lielākoties gan tās vēr­stas uz lobēšanu, taču Dobulāne kā piemē­ru, no kura aizgūt labo praksi, min LatvijasKomercbanku asociāciju. Tā ne tikai aktīvireaģē uz likumdošanas procesu, bet arī strā­dā, lai nozare attīstītos, iegulda zināšanās,pasniedz nozares balvu. Piemēram, Komerc­banku asociācija ir sākusi finanšu pratībasprojektu, kura laikā asociācija sadarbojasar Latvijas izglītības iestādēm, palīdzot tāmveikt mācību programmu un satura izvērtē­jumu, lai piedāvātu satura papildinājumuspar finanšu izglītību.Aizmirsts sabiedriskais labumsIlgtermiņa ieguldījumi nozarē augļus nes­tu arī tad, ja uzņēmumi atbildīgi ieguldītuaugstskolu zināšanu attīstībā. Spriežot pēcanketām, augstskolas diezgan proaktīvi do­das pie biznesa pārstāvjiem, tos aicinot uzsadarbību un rosinot dažādus nozaru pētī­jumus. Tomēr liela daļa uzņēmumu šajā sa­darbībā aprobežojas ar stipendiju un balvupiešķiršanu, bet viņus neinteresē kvalitatīvipētījumi, ko augstskolas tiem var piedāvātun kas pašiem uzņēmumiem, visticamāk,palīdzētu attīstīt biznesu. Ja arī tiek veiktipētījumi, tā biežāk ir tirgus izpēte — patērē­tāju paradumu analīze, sabiedriskās domasaptaujas, kam ir īstermiņa raksturs, nevis ie­guldījums nozares ilgtermiņa attīstībā. «Mēsvisi esam audzināti, lai savstarpēji sacen­stos, nevis kopīgi veidotu un uzlabotu vidi,kurā dzīvojam. Atceros no savas augstskolasNOZARUATTĪSTĪBAKā uzņēmumiietekmēsabiedrību?FOTO—emīlsdesjatņikovs,F64Aģentūras McCann Consulting klientu servisa direktore Elīna DobulāneDarbavieturadīšanaNodokļumaksāšanaEkonomiskās izaugsmesveicināšanaMācībassaviem darbiniekiemFinansiāla atbalsta sniegšanavietējiem iedzīvotājiemInovatīvu produktu unpakalpojumu attīstībaAtdeves sniegšanainvestoriemKorupcijaDarbinieku skaitasamazināšanaVidespiesārņošanaSlikti darba apstākļi,darba standartu neievērošanaSlikta produktu vaipakalpojumu kvalitātePārmērīga ietekme uzvalsts politikuPārlieku lielapatēriņa veicināšana62%45%33%31%24%18%7%52%48%37%37%25%23%11%JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS POZITĪVĀS SEKAS,KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU?JŪSUPRĀT, KURAS NO ŠĪM IR GALVENĀS NEGATĪVĀS SEKAS,KO UZŅĒMUMI ATSTĀJ UZ LATVIJAS SABIEDRĪBU?CIK CILVĒKU UZSKATA, KA KOPUMĀ UZŅĒMUMUIETEKME UZ SABIEDRĪBU IR POZITĪVA?CIK CILVĒKU UZSKATA, KA DAŽĀDU NOZARU UZŅĒMCENŠAS BŪT SOCIĀLI ATBILDĪGI? (VIDĒJI ES)BRAZĪLIJA INDIJA IGAUNIJA LATVIJA ASV ĶĪNA TURCIJA VIDĒJI ES LIETUVA79%73% 70%60% 60% 59% 56% 52% 52% Pārtikas ražošana unlauksaimniecībaTirdzniecība unlielveikaliIT untelekomunikācijas aFarmācijaskompānijasBūvniecība Ķīmijas prečuražotāji ba70% 67% 62%50% 49% 40%
  • 31. 31ILGTSPĒJAS INDEKSS— tur tikai pamazām iedibinājās kultūra, kastudenti cits citam palīdz, kopīgi strādā pēclekcijām, dalās zināšanās,» konkurences do­minēšanu pār savstarpējo sadarbību skaidroDobulāne.Sacensība, kas darbojas pret kopējo sa­biedrisko labumu, viņasprāt, novērojama arīpubliskajos iepirkumos. Ja kāds uzņēmumsnav ieguvis kāda objekta, piemēram, bēr­nudārza būvniecības vai renovācijas pasūtī­jumu, tas izmanto savas likumīgās iespējasun iesniedz sūdzību Iepirkumu uzraudzībasbirojā. «Domājot no uzņēmuma viedokļa, ie­spējams, tas neatstāj nekādu ietekmi — viņšbūs iztraucējis vienu iepirkumu, bet tas viņadzīvi nemainīs. Taču, paskatoties plašāk,bērnudārzs, visticamāk, paliks neuzcelts,»saka Dobulāne.Virkne jautājumu rodas par biznesa untiesiskuma interešu sadursmi ar sabiedris­ko labumu. Vai iepirkuma leģitimitātes as­pekts būtu jāupurē sabiedriskā labuma dēļ?«Ja vidē, kurā uzņēmumi paši strādā, būtuizstrādāti augsti ētikas standarti un nozarepar tiem būtu vienojusies, tad šādu disku­siju būtu arvien mazāk,» atbild Dobulāne.Viņasprāt, protestēšana pret iespējami nego­dīgiem iepirkumiem ir cīņa ar sekām: «Ja gri­bam attīstīt pakalpojumus, būt inovatīvi unradīt jaunas, eksportspējīgas lietas, tad no­zares sadarbībā viena no svarīgām formāmir pašregulācija, kad uzņēmumi vienojas parkvalitātes standartiem un veido biznesa vidi,kurā paši strādā. Jo vairāk veidosim vidi, jomazāk būs aizdomu par katru soli vai iepir­kumu, kurā piedalāmies.»Ilgtspējas indeksa eksperti ieteikuši uz­ņēmumiem definēt savus principus attiecī­bās ar valsts institūcijām. «Piemēram, nekadnedosim kukuļus. Tad ikviens darbinieks,nonākot konkrētā situācijā, zinās, kāda iruzņēmuma politika un kā rīkoties,» sakaDobulāne. Viņa gan atzīst, ka indekss, kurāpiedalās tikai daļa uzņēmumu, nedod vispā­rēju priekšstatu par kopējo vidi Latvijā, jo iruzņēmumi, kas biznesa ētikas regulēšanā jaudaudz paveikuši, un tas parasti noticis noza­rēs, kur ir spēcīgas nozares organizācijas.Vēl viens no jautājumiem, par ko uzņē­mumiem būtu jāpadomā, — kāda ir to ie­tekme uz sabiedrību kopumā, un jāmēģinarosināt par to publiskas diskusijas. Dobulāneuzskata, ka, piemēram, mobilo telefonu ra­žotāju atbildība būtu sabiedrībai skaidrot, kapie auto stūres nedrīkst sarunāties pa telefo­nu, lasīt īsziņas vai sērfot internetā. Salīdzi­nājumā ar pagājušo gadu, viņasprāt, daļauzņēmumu ir vairāk sākuši domāt par šo jau­tājumu un mēģinājuši analizēt savu ietekmiun definēt pozīciju. Taču tajā pašā laikā navpārliecinošu datu, vai patērētājiem vispār irsvarīgi uzņēmumu atbildības aspekti un vaitas ietekmē viņu rīcību, izvēloties konkrētouzņēmumu sniegtos pakalpojumus vai pro­duktus. Dobulānei ir doma izpētīt šo patērē­tāju motivācijas aspektu, un, iespējams, jaunākamais ilgtspējas indekss rādīs uzņēmu­mu attieksmes maiņu pret savu darba vidiun sabiedrību. lDow Jones SustainabilityIndexes ir ilgtspējas mērījumuglobālais veterāns, kura datusinvestori visā pasulē ņem vērā,ceļot īkšķi uz augšu vai liecot uzleju, kad jāpieņem lēmumi parieguldījumiem. Šie Dow Jones ilgt-spējas mērījumi sākti 1999.gadā,un tajos integrēts vērtējums paruzņēmumu pārvaldību, risku me-nedžmentu, ietekmi uz klimatu,darbaspēka izmantošanas unpiegādes ķēdes standartiem.Līdztekus pasaules indeksam tiekveidoti arī reģionu indeksi.Ilgtspējas jēdziens pirmoreizi tika definēts 1987.gadā ANOizveidotajā Pasaules Vides unattīstības komisijā, kuru mēdzdēvēt par Bruntlanes komisiju —tās vadītājas, bijušās Norvēģijaspremjerministres Grū HārlemasBruntlanes vārdā. Ilgtspēja apvie-no vides un attīstības jēdzienus,uzsverot to saistību — cilvēkudarbība ietekmē vidi, tāpēc jāprotsaimniekot tālredzīgi, lai vide spē-tu nodrošināt cilvēku vajadzībasvēl paaudzēm ilgi.3BL jeb Triple bottom lineir organizāciju darbībasvērtēšanas metode, kas pirmoreizi formulēta 1981.gadā, betkopš 2007.gada to pielieto ANO.Šī pieeja integrē ekonomiskos,ekoloģiskos un sociālos faktorus,kā organizāciju darbības mērķiizvirzot ne tikai finansiālusieguvumus, bet arī atbildīguattieksmi pret sabiedrību un vidi.Korporatīvā sociālā atbildībairbiznesa pašregulācijas mehā-nisms, kas paredz uzņēmumuētisku darbību, nodrošinot labumusne tikai īpašniekiem, bet plašākamiesaistīto lokam — darbiniekiem,patērētājiem, partneriem, apkārtējaividei un sabiedrībai. Korporatīvāsociālā atbildība definēta jau60.gados, taču diskusiju un attīstī-bas process joprojām turpinās, tajāskaitā Eiropas Komisija 2011.gadāirpieņēmusi korporatīvās sociālāsatbildības stratēģiju, kas izvirzakonkrētus mērķus ES dalībvalstīm.SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCAMUMI)Apģērbu unapavu ražotājiFinanšu unanku sektors51%34%CIK CILVĒKU UZSKATA, KA KOPUMĀ UZŅĒMUMUIETEKME UZ SABIEDRĪBU IR POZITĪVA?CIK CILVĒKU UZSKATA, KA DAŽĀDU NOZARU UZŅĒMUMICENŠAS BŪT SOCIĀLI ATBILDĪGI? (VIDĒJI ES)BRAZĪLIJA INDIJA IGAUNIJA LATVIJA ASV ĶĪNA TURCIJA VIDĒJI ES LIETUVA79%73% 70%60% 60% 59% 56% 52% 52% Pārtikas ražošana unlauksaimniecībaTirdzniecība unlielveikaliIT untelekomunikācijasApģērbu unapavu ražotājiFarmācijaskompānijasBūvniecība Ķīmijas prečuražotājiFinanšu unbanku sektors70% 67% 62% 51%50% 49% 40% 34%Dati: Eurobarometer, 2013

×