ilgtspējas indekss                                                                                                        ...
ilgtspējas indekss                                                                  Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir d...
metodoloģijakas ir ilgtspējas indekss?   Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt-spējas indekss ir sistemātisks vadības rīksu...
metodoloģijakā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai          ar tikpat augstu datu aizsardzības līme-           Iespējamie a...
ilgtspējas indekss                                             Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoš...
ilgtspējas indekssPlatīna grupa   Kompānijas, kuras sasniedz                                      Uzsvars Uz pašiniciatīvU...
ilgtspējas indeksslīdz zeltam nedaUdz pietrŪkst                                                                           ...
stratēģijaLai darbi saskan ar vārdiem                                           Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņē...
stratēģija – labākā prakse VAS Latvenergo                  dības politika, kurā noteikti                                 g...
stratēģija – labākā praksestrat‰ÌijaSIA Fazer                         mēs to konsekventi komu-          produktus, drošu d...
darba videNeder formāla pieeja darba videi                                                                     instruments...
darba vide – labākā prakseAS Aldaris                        dzot ar darbinieku vadību u.c.                                ...
darba vide – labākā prakse AS SEB banka                       saistīts ar SEB Mācību centra                               ...
tirgUs attiecībassvarīgi iegūt partneru uzticību   Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā arpeļņu. Tāpēc sv...
tirgUs attiecības – labākā prakse AS Rīgas siltums                             SIA VTU Valmiera Linda Rence,              ...
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

3,546

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
3,546
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
64
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

  1. 1. ilgtspējas indekss Inga Latkovska, Indra Lazdiņa, Latvijas Sabiedrisko laikraksta attiecību kompāniju «Dienas Bizness» asociācijas (LSAKA) galvenā redaktore prezidente Ļoti iespējams, no šī brīža Latvijā uzņēmumi tiks vērtēti ne Līdzšinējie uzņēmumu topi nereti līdzinās tikai pēc to lieluma – lieli, vidēji un mazi, reputācijas vai kā citā- skaistumkonkursiem, kuros visu izšķir mārketin- di, bet arī pēc tā, kādu no Ilgtspējas indeksa kategorijām – platīna, ga, atpazīstamības vai apgrozījuma rādītāji. Tātad zelta, sudraba vai bronzas – uzņēmums ieguvis. Tas nenozīmē, vērtēts tiek rezultāts. Ilgtspējas indekss vērtē uzņē- ka uzņēmumi automātiski tiek sadalīti starp «pelēko un balto» mumu praksi – to, kas reāli notiek uzņēmumā, arī uzņēmējdarbību vai arī saimnieciskās darbības veicējos, kurus komunikācijas procesu kontekstā. pastiprināti turpmāk kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests vai arī Nav mazums uzņēmumu, kuri savu darbību uz- nekontrolēs vispār, jo valsts «represīvie orgāni» nemaz nezinās skata un dēvē par atbildīgu un ilgtspējīgu, un tāda tā par šādu uzņēmumu eksistenci. Protams, vienmēr pastāv zinā- arī ir, bet, dīvainā kārtā, uzņēmumi to nekomunicē mas bažas, ka būs tirgus dalībnieki, kas nevēlēsies par sevi runāt, – informācija nav atrodama pat mājaslapā. Kāpēc? baidīsies atklāt savu ekonomisko potenciālu vai kā citādi sevi No malas raugoties, šādu rīcību var vērtēt kā vēlmi «izgaismot». Tomēr ilgtermiņā šādi uzņēmumi nebūs ieguvēji, atstāt vaļā sētas durvis, jo publiska apņemšanās jo starptautiskā uzņēmējdarbības prakse liecina, ka uzņēmuma tomēr ir atbildīgs solis – uz to var atsaukties gan atrašanās Ilgtspējas indeksa «listē» ir signāls godprātīgiem inves- darbinieks, gan klients, gan mediju pārstāvis. Tāpēc toriem uzlūkot to kā vērtīgu ieguldījumu objektu. var droši apgalvot, ka visi ilgtspējīgie uzņēmumi ir Ilgtspējas indekss tiek veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa labi saziņas veidotāji, kas komunicē pārdomāti. attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst Indeksa reģistrācijas dati liecina, ka lielākajā daļā šādiem starptautiski atzītiem kritērijiem. Turklāt tā ir iespēja bez gadījumu pienākums nodrošināt uzņēmuma piedalī- maksas, piesaistot ekspertus, novērtēt uzņēmumu un izmantot šanos Ilgtspējas indeksā, vismaz pirmajā gadā, ir uzti- Ilgtspējas indeksu kā mārketinga instrumentu biznesa attiecību cēts tieši sabiedrisko attiecību vai komunikācijas spe- dibināšanā vai nostiprināšanā. ciālistiem, retāk kvalitātes un personāla vadītājiem Nav noslēpums, ka pie pašreizējām pasaules ekonomiskajām vai valdes locekļiem. Tas mums nav pārsteigums, jo nedienām lielā mērā ir vainojama vērtību erozija uzņēmējdar- komunikācijas speciālistiem piemīt profesionālās bībā. Tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa spējas būt informācijas plūsmas centrā, ātri apkopot pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pār- datus no dažādiem avotiem un iedvesmot kolēģus liecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot – par korporatīvo līdzdalībai kopējā rezultāta sasniegšanā. sociālo atbildību. Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība nav «izre- Ilgtspējas indeksa ieviešanu kā vienu no kritērijiem uz- dzēto» priekšrocība, tā ir nopietna biznesa ikdiena, ņēmuma vērtēšanā atbalsta arī Diena un Dienas Bizness, jo viens no uzņēmuma būtiskiem vadības instrumen- vienmēr esam iestājušies par godīgu un atbildīgu uzņēmēj- tiem. Iesaistoties Ilgtspējas indeksa ieviešanā, LSAKA darbību, kas ilgtermiņā vairo gan paša uzņēmuma, gan valsts uzņēmās daļu atbildības par līdzšinējo salīdzinoši labklājību, nevis «vienas dienas» biznesu. Mēs visi esam ie- zemo korporatīvās atbildības un ilgtspējas jēdzienu interesēti uzņēmumu rūpēs par zaļāku dzīvesveidu, veselīgu izpratni Latvijā. Mēs uzskatījām par savu pienākumu darba vidi, kā arī godprātīgām tirgus attiecībām un atbildību atbalstīt uzņēmumu iedrošināšanu piedalīties indek- pret sabiedrību kopumā. sā. Darījām to un turpināsim. Darāmā vēl daudz! Žurnāls «Ilgtspējas indekss» Žurnāla iznākšanu nodrošina: Speciālpielikums laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» abonentiem Redaktore: Dace Skreija Lapu redaktore: Ilze Zalcmane Korektūra: Anita Inte Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Ritvars Skuja, Eva Šavdine Žurnāls iespiests: Poligrāfijas grupa Mūkusala, tirāža 21 500 eksemplāru
  2. 2. ilgtspējas indekss Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir daudz sociāli atbil- dīgu uzņēmumu gan starp lieliem, gan vidējiem un maziem uzņēmumiem, taču šai praksei nav tendence izplatīties. Indekss ir radīts, lai atbildīgie uzņēmumi gūtu priekšrocības konkurences cīņā un dalītos ar labas pārvaldības principiem. Pārņemot pieredzi no citām valstīm, kā arī apvienojot spē- kus ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām, esam atraduši veidu, kā ar nelieliem līdzekļiem izveidot Pēteris Krīgers, instrumentu, kurš šogad un turpmāk kalpos par mērauklu Latvijas Brīvo arodbiedrību uzņēmumu atbildībai un ilgtspējai. savienības priekšsēdētājs Esam gandarīti, ka Ekspertu padome, balstoties uz citu valstu pieredzi un lokālo problemātiku, par būtiskāko Ilgt- spējas indeksa kritēriju atzinusi darba vidi. Ņemot vērā, ka Latvijā dažādas organizācijas jau vairāku gadu garumā indeksā piedalās virkne lielo uzņēmumu, kuriem Latvijascentušās atrast, izcelt un godināt labāko praksi uzņēmējdar- mērogā ir liela ietekme gan uz nodarbinātību, gan daudziembībā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ik ekonomiskiem rādītājiem, to īstenotā prakse attiecībās argadu godina sadarbības partnerus, kuri uzrādījuši pārāku darbiniekiem rada kopējo noskaņu biznesa vidē.sniegumu sociālajā dialogā ar saviem darbiniekiem. Tomēr Darba vides eksperti katram Ilgtspējas indeksa dalībnie-jāatzīst, ka gan mūsu apbalvojumu, gan vairums citu ir bals- kam sniegs individuālus ieteikumus par ieteicamajiemtīti uz viedokļu apkopojumu, nevis stingru metodoloģiju, uzlabojumiem, taču ikvienam uzņēmumam Latvijā vēloskādu sniedz Ilgtspējas indekss. atgādināt – jūsu darbinieki ir jūsu lielākā vērtība. darba devējus Latvijas reģionos. Pēc pieciem gadiem, 2010. gada 10. februārī LDDK un vairāk nekā 22 publiskā, privātā un NVO sektora organizācijas noslēdza Memoran- du par KSA principiem Latvijā (Memorands) un vienojās par KSA platformas izveidi, apliecinot savu gatavību būt par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu un rūpēties par saviem cilvēkiem, apkārtējo vidi un valsti kopumā, nerau- Elīna Egle, goties uz ekonomisko situāciju. Memorands šodien kalpo Latvijas Darba devēju par pamatu LDDK darbam, aizstāvot godīgu uzņēmējdar- konfederācijas bību, kā arī kļūs par praktisku instrumentu KSA biznesa ģenerāldirektore atbalstam, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju caur labās prakses pārņemšanu un sabiedrības iesaistīšanu. Balstoties uz Memoranda principiem, LDDK biedri un Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aprit divdes- sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pie rekomendācijāmmit gadi. Tas ir atskaites punkts ne tikai valsts un tās publiskajam sektoram par nepieciešamību atbalstīt sociālidemokrātijas pastāvēšanai, bet arī sabiedrisko procesu atbildīgu biznesu.izvērtēšanai. Aktīvākā sabiedrības daļa un ekonomikas KSA ietver sevī godprātīgu attieksmi pret tiesisko re-virzītājspēks ir uzņēmēji, kas ar savu darbinieku atbalstu gulējumu valstī, kurā darbojas uzņēmums, un brīvprātīgurada finanšu un ekonomisko vērtību valstij, rada darba sociālo programmu integrāciju biznesa stratēģijā. KSAvietas iedzīvotājiem un ietekmē sabiedriskos procesus. arvien vairāk atspoguļo uzņēmuma «racionālo emociona-Pārejot no plānveida ekonomikas, Latvijas uzņēmējiem litāti», piemēram, uzņēmums, kas orientē KSA praksi uzbija jārada pamati tautsaimniecībai, jāintegrējas Eiropas patērētājiem, kļūst par patērētāju izvēli Nr.1, personālaSavienībā un jāsāk konkurēt starptautiskajos tirgos. vadībā tiek izmantota emocionālās inteliģences metode,Divdesmit gadu laikā uzņēmējiem ir bijis daudz jāmācās, lai kāpinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet, sadar-lai izveidotu Latvijas biznesa kultūru, apzinoties savu bojoties ar pašvaldību un valsti, tiek veicināta atbalstošaietekmi uz sabiedrības attīstību un vidi. uzņēmējdarbības vide. 2005. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija LDDK vārdā vēlos pateikt paldies tiem pirmajiem,(LDDK) kļuva par ANO Globālā līguma kustības nacio- drosmīgajiem uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši KSAnālo kontaktpunktu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem korpo- lomu uzņēmuma stratēģijā un ilgtspējā. Novēlu katramratīvās sociālās atbildības (KSA) ziņojumu sagatavošanā. uzņēmumam spēku domāt un pilnveidoties, sasniegtTas deva impulsu LDDK vērtēt uzņēmumu labo praksi atbildīgus un ambiciozus mērķus, sniedzot ieguldījumuinovācijās, efektīvā pārvaldībā un KSA, apzināt labākos Latvijas tautsaimniecībā un kopējā labklājībā!
  3. 3. metodoloģijakas ir ilgtspējas indekss? Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt-spējas indekss ir sistemātisks vadības rīksuzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai,pārraudzībai un komunikācijai jomās,kurās uzņēmums ietekmē citus – vide,darba vide, tirgus attiecības un atbildībapret sabiedrību. Indekss tiek veidots,lai ar starptautiski atzītu metodoloģijusekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesuLatvijā, vienlaicīgi popularizējot labākopraksi Latvijas uzņēmumos.Kāpēc tagad? Laikā, kad ekonomika sarūk, visspilg-tāk parādās atšķirības starp uzņēmumiemar «vienas dienas» stratēģiju un ilgtspējī-giem biznesiem. Turklāt šādā laikā arvienkrasāk iezīmējas plaisa starp pelēko unatbildīgo uzņēmējdarbību. Novērojumiliecina, ka Latvijā ir gana daudz atbildīguuzņēmumu, tomēr šī prakse netiek pienā-cīgi novērtēta, jo nav vienota standarta. dukts, tomēr tā ir balstīta uz korpora- galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešamiNereti globālajā biznesa apritē Latvija tīvās sociālās atbildības teoriju, līdzīgu stimuli no malas. Uz šī fona pozitīvijoprojām tiek uzskatīta par «Sūnu ciemu» indeksu ieviešanu Latvijai līdzīgās vērtējams fakts, ka katrs piektais notikai tāpēc, ka neprotam runāt «viņu valo- ekonomikās – Igaunijā un Horvātijā, Latvijas lielajiem uzņēmumiem jaudā» – sistemātiski parādīt, ka esam sociāli kā arī uz nozīmīgākajiem globālajiem pirmajā gadā reģistrējies dalībai Ilgt-atbildīgi un no tā izrietoši – arī ilgtspējī- indeksiem – Dow Jones Sustainability spējas indeksā.gi. Kā pierādījums šai problēmai ir fakts, Index, kurš orientēts uz investoriem, un Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējaska neviens vietējā kapitāla uzņēmums Business in the Community veidoto Cor- indeksā no uzņēmuma prasa ne vienBaltijā vēl nav izdevis ilgtspējas pārska- porate Responsibility Index, kurš, līdzīgi nomaksātus nodokļus, bet arī patiesutu saskaņā ar starptautiski pieņemtām Latvijas indeksam, orientēts uz atbal- vēlmi saņemt objektīvu novērtējumuvadlīnijām (Global Reporting Initiative stu uzņēmumu vadībai. Tāpēc katrs un izmantot to savas attīstības plāno-G3). Ar līdzīgām problēmām saskārušās Latvijas Ilgtspējas indeksa dalībnieks šanai. Katram dalībniekam nācās veltītarī citas Eiropas jaunās ekonomikas, saziņā ar ārvalstu biznesa cilvēkiem var zināmu laiku apmācībai un anketastāpēc pēdējo gadu laikā ilgtspējas vai atsaukties uz saviem Sustainability Index aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistītkorporatīvās sociālās atbildības indeksi rezultātiem, un šis kalpos kā nozīmīgs uzņēmuma augstāko vadību un pla-parādījušies Igaunijā, Horvātijā, Polijā, atbalsts biznesa attiecību dibināšanai šu kolēģu loku. Dalība mazāk laikaUngārijā, Čehijā u.c. globālajā telpā. aizņēma tiem uzņēmumiem, kuri jau Tāpat krīzes laiks ir saasinājis vajadzī- līdz šim bija stāstījuši par savu prak-bu pēc uzticama avota drošu piegādātā- Piedalās kā lieli, tā mazi si uzņēmuma ietekmes auditorijāmju meklēšanai. Ilgtspējas indekss uzliek Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātī- ar gada pārskata, interneta vietnes,augstu latiņu uzņēmuma sakārtotībai ga, bez maksas un pieejama jebkuram iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņasun risku vadībai, tāpēc kompānijas at- Latvijā reģistrētam uzņēmumam. To- līdzekļu vai citu komunikācijas kanālurašanās indeksā jau ir zināma garantija, mēr indeksa veidotāji nosūtīja uzaici- starpniecību.ka ar šādu piegādātāju nevar rasties tādi nājuma vēstules 500 pēc apgrozījuma Cik daudz katrs uzņēmums iegūst«nepatīkami pārsteigumi» kā nelegāla no- lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgsdarbinātība, būtiski drošības pārkāpumi neviens no tiem nepalaistu garām ie- no tā atvērtības. Tomēr kā lielākosu.tml. Šādā aspektā indeksu ļoti gaida spēju pieteikt savu dalību. Šo TOP uz- ieguvumus uzņēmumu pārstāvji vis-iepirkumu speciālisti gan valsts pārvaldē, ņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, biežāk min iespēju saņemt individuālogan starptautiskos uzņēmumos. ekonomiskajiem un vides jautājumiem vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu uzliek tiem morālu pienākumu publiski rekomendācijām par uzlabojumu ie-Novērtēs arī partneri ārvalstīs komunicēt par savu īstenoto praksi, spējām, iespēju izmantot rezultātus kā Kaut arī Ilgtspējas indeksa metodo- taču atbilstošu tradīciju trūkums un indikatoru mērķiem un vadības sistē-loģija ir Latvijas zinošāko galvu pro- salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir mām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.),
  4. 4. metodoloģijakā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai ar tikpat augstu datu aizsardzības līme- Iespējamie atbilžu variantu svari:komunikācijai un kā argumentu saru- ni kā internetbankas, un ievadītajiem 100 – norāda uz pilnīgu uzņēmu-nās ar partneriem un investoriem ār- datiem pieeja ir tikai indeksa koordina- ma sniegumu attiecīgajā jautājumā;valstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt toriem un Ekspertu padomes locekļiem norādīta atsauce uz publiski pieejamuplašākas zināšanas, saņemt publisku atsauču pārbaudei. informācijuatzinību par atbildīgu darbu, kā arī Ikviena atbilde uzņēmumam jāap- 25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikaiiespēja izvēlēties savam uzņēmumam liecina ar atsauci uz publiski pieejamu daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes,drošus piegādātājus. informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes katrai no tām; norādīta atsauce uz pub-Indeksa ilgtspēja auditorijām. Piemēram, informācijai par liski pieejamu informāciju Saprotama ir interese par paša Ilgt- uzņēmuma politiku attiecībā uz darbi- 0 – uzņēmums atbildējis noraidoši;spējas indeksa ilgtspēju. Tās pamatā nieku apmācību jābūt komunicētai vai nav sniegta atbilde uz jautājumu; navir stingra stratēģija – nekomerciāls nu iekštīklā, darbinieku avīzē, vai inter- norādīta atsauce uz publiski pieejamuikgadējs uzņēmumu vadības pašno- neta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta informācijuvērtējuma modelis, kura metodoloģija vietne ir visbiežāk minētais informācijasbalstīta uz starptautisko praksi un avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kālokālo ekspertīzi un kurš dod iespēju komunikācijas kanālu izmantojuši arī Vērtējuma aprēķināšanauzņēmumiem novērtēt savu izaugsmi iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jau-un attīstību, vienlaikus saņemot par numu lapas, gada pārskatus, darbinieku Kritērijs Svars % Koeficientsto publisku atzinību un konkurences un klientu avīzes. Profils un stratēģija 10 0.10priekšrocības. Ilgtspējas indeksa anketā ir 93 jautājumi Tirgus attiecības 15 0.15 Ilgtspējas indeksa iniciatori un orga- 5 sadaļās – profils un stratēģija, darbanizatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Sabiedrība 15 0.15savienība (LBAS), Latvijas Darba Katrai sadaļai un katram jautājumam Vide 25 0.25devēju konfederācija (LDDK) un Lat- ir savs svars (sk. tabulu) atbilstoši jautā- Darba vide 35 0.35vijas Sabiedrisko attiecību kompāniju jumu skaitam sadaļā un kritērija lomaiasociācija (LSAKA), kuri rūpēsies par uzņēmuma ilgtspējas kopvērtējumā. Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A,tā ikgadējas norises nodrošināšanu, kā Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķinātsarī sekos, lai indekss tiktu uzskatīts par jautājumi konstatē faktu – ir vai nav šādi:nopietnu arī valdības gaiteņos. konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus 100 X 0.05 X 0.10 = 0.50 Metodoloģiskās bāzes izstrādē, ap- automātiski apkopo sistēma, Ekspertukopojot pieredzi no visas pasaules, padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās Rezultātidivu gadu garumā iesaistījušies savas atsauces pēc būtības atbilst jautājumam. Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek pa-jomas eksperti no LBAS, LDDK, ziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā,LSAKA, Pasaules dabas fonda Latvijas publicēti interneta vietnē ilgtspejasin-nodaļas, Ideju partneru fonda, Latvijas dekss.lv un īpaši veidotā pārskatā, kurš Ilgtspējas indeksa svēršanas principiKvalitātes asociācijas, Latvijas Uni- 2010. gadā tiek izdots sadarbībā ar laik-versitātes, Sabiedrības par atklātību rakstiem Diena un Dienas Bizness. Tā kāDELNA, Lursoft un NASDAQ OMX Atbilde Punkti Jautājuma Kritērija indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu svars svarsRiga. Šo organizāciju pārstāvji veido izaugsmi, nevis sāncensību, publiskotsEkspertu padomi, kuras darbs balstīts Atbilde A 100 0.05 0.10 tiek tikai uzņēmumu dalījums katego-uz sabiedriskā labuma principiem. Par Atbilde B 25 rijās atkarībā no to indeksa rādītājiem:metodoloģijas uzturētāju un indeksa Atbilde C 0 platīna, zelta, sudraba un bronzas.koordinatoru izraudzīta starptautiskā Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks Nav atsauces 0komunikācijas konsultāciju kompānija saņem Ekspertu padomes sagatavotuHauska Partner, kurai ir līdzīgu pro- Nav atbildēts 0 individuālu vērtējumu, kurā norādītsjektu vadības pieredze arī citās Centrā- uzņēmuma iegūtais summārais rezul-lās un Austrumeiropas valstīs. tāts un katras sadaļas ietekme uz to, Jautājumu svars. Vērtēšana uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmumsMetodoloģija Katra jautājuma svaru nosaka attiecī- apņēmies īstenot 2010. gada laikā, Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas gās jomas eksperts, balstoties uz starptau- kā arī sniegti ekspertu komentāri unindeksa rezultātu, tam bija jāreģistrējas tisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētuinterneta vietnē ilgtspejasindekss.lv, jāpa- kritērija visu jautājumu kopējais svars uzņēmumam pilnveidot savu devumuraksta apliecinājums par maksātnespējas ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 katrā no sadaļām.statusa un nodokļu parādu neesamību un tiek piešķirts statistikas jautājumiem,jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā piemēram, «Norādiet darbinieku skaitu Dace Avena,bāzētā informācijas ievades forma veidota Jūsu uzņēmumā». Ilgtspējas indeksa koordinatore
  5. 5. ilgtspējas indekss Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši kopējam indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas PLATĪNS indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz 79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%. 2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu ilgtspējas līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens no indeksa dalīb- niekiem. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, ZELTS netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem ekspertu rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas dod iespēju atkārtoti piedalīties nākamajā gadā. Uzņēmums Darbības joma ABB SIA elektroiekārtu vairumtirdzniecība Aldaris AS alus ražošana Arčers SIA būvniecība Balticovo AS olu ražošana Ceļu satiksmes drošības direkcija VAS valsts dienestu darbība Cemex SIA cementa ražošana SUDRABS Cēsu alus AS alus ražošana Electrolux Latvia Ltd SIA elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība Latvenergo VAS enerģētika Latvija Statoil SIA degvielas mazumtirdzniecība Latvijas Finieris AS kokapstrāde Latvijas Gāze AS enerģētika Rimi Latvia SIA mazumtirdzniecība Rīgas siltums AS siltumapgāde SEB banka AS banku darbība Swedbank AS banku darbība TNT Latvia SIA starptautiskie pārvadājumi Valmieras Piens AS piena pārstrāde Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Uzņēmums Darbības joma Binders SIA ceļu būve Brīvais Vilnis AS zivju pārstrāde Daugavpils siltumtīkli AS siltumapgāde DHL Latvia AS loģistikas pakalpojumi Elsana SIA elektromontāža, elektroinstalācija Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana Fortum Jelgava SIA siltumapgāde BRONZA Grifs AG SIA apsardze Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecība Latsin SIA mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana Latvijas Pasts VAS pasta pakalpojumi MAXIMA Latvija SIA mazumtirdzniecība Merks SIA būvniecība Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle banku darbība Olimps SIA būvprojektu vadība Olympic Casino Latvia SIA azartspēles un derības RBSSKALS AS būvniecība Rīgas Satiksme SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Siguldas Būvmeistars AS būvniecība, tirdzniecība, grants un smilts karjeru izstrāde Skonto būve SIA būvniecība Skrivanek Baltic SIA tulkošanas pakalpojumi, apmācība Tele2 SIA bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi Veolia vides serviss SIA atkritumu apsaimniekošana Vidzemes slimnīca SIA slimnīcas
  6. 6. ilgtspējas indekssPlatīna grupa Kompānijas, kuras sasniedz Uzsvars Uz pašiniciatīvU Un pašorganizēšanosIlgtspējas indeksa Platīna līmeni,korporatīvo atbildību ir pilnībāintegrējušas savā darbībā un tajāsir noteikti atbildīgie gan valdes,gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņē-mumos notiek sistemātiska datuvākšana un ietekmes novērtēšana,kas norāda uz 3-4 gadu stabilusnieguma uzlabojumu visās jomās,kurās uzņēmumam ir ietekme.Tie darbojas un atskaitās par savudarbību ar augstu caurspīdībasun ietekmes auditoriju iesaisteslīmeni, bet to publiskotos datus irapstiprinājis ārējs auditors.Zelta grupa Uzņēmumi ar Zelta statusudemonstrē atklātību un caurspī-dību, visus būtiskākos ilgtspējasaspektus komunicējot publiski. Tietiecas paplašināt un pielāgot savusriska vadības procesus, iekļaujot Roberts Ķīlis,tajos būtiskākos korporatīvās at- sociālantropologs,bildības aspektus. Šo uzņēmumu Rīgas Ekonomikaskorporatīvās atbildības stratēģi- augstskolasja ietver skaidrus un izmērāmus asociētais profesorsmērķus. Ilgtspējas indekss ir ļoti apsveicama uzņēmumu sabiedrisko stāju, līdztekusSudraba grupa iniciatīva un vairākās nozīmēs tā pa- reputācijas topam, kas ir vairāk pētnie- Sudraba līmeņa uzņēmumi tiesībā īsteno vēl Saeimas līdz galam cisks, jo neiekļauj apmācību kā daļu nomērķtiecīgi darbojas, lai īsteno- nepieņemto Latvija 2030. Indeksa iz- indeksa radīšanas. Šādi divi mērījumitu efektīvu ietekmes auditoriju veidē ir uzsvars uz lielu pašiniciatīvu ļauj arī labāk izvērtēt dažādas uzņēmu-iesaisti un ieviestu procesus, ar un pašorganizēšanos – bizness pats mu darbības puses un, kā pareizi apgal-kuriem identificēt un vadīt riskus apņemas standartizēt savas darbības. vo Ilgtspējas indeksa radītāji, izcelt pašuun iespējas. Šīm kompānijām ir arī Otrkārt, ilgtspēja šeit tiek skaidri pa- jautājumu dienas gaismā. Ir jāapsveic,apkopoti dati, kuri uzrāda sniegu- rādīta nevis kā rūpes par dabu, bet kā ka ilgtspēja tiek mērīta un veicināta arīma uzlabojumus galvenajās jomās principu īstenošana, kas ļauj biznesam vai it īpaši krīzes laikā.pēdējā gada vai divu laikā. sekmīgi darboties ilgākā laika posmā. Jālatvisko jēdzieniBronzas grupa Ne tikai finanses Ilgtspējas indeksā, līdzīgi kā citos, Uzņēmumi, kuri iekļauti bron- Tiek uzsvērts, ka biznesa sekmīgums ir problēmas ar terminu latvisku unzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, noteikti nav tikai peļņas vai apgrozīju- pieņemamu atveidošanu. Korporatīvālai publiski komunicētu par savu ma rādītāji. Bizness tiek apmācīts aiz- pilsonība, piemēram, būs ļoti grūti sa-praksi būtiskākajos jautājumos pildīt anketu, bet reizē apmācībā apgūst protama. Proti, ja ir vēlme, lai Ilgtspējaspar ietekmi uz vidi, sabiedrību, ilgtspējīgas darbības pamatprincipus; indekss «ietu tautās», izplatītos, nepie-darba vidi un kopējo tirgu, tomēr bizness tiek mudināts uzlūkot savas ciešams veltīt papildu pūles, latviskojotrezultāti nav viendabīgi augsti ikdienas darbības, piemēram, ofisā kā jēdzienus.visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir tādas, kas var tieši nest zaudējumus Domāju, ka arī konkrēti piemēri,noteikuši savu vīziju, misiju un vai ieguvumus pie saprātīgas resursu kas raksturo kompāniju ar augstiemvērtības, kā arī publiskojuši savus izmantošanas. No otras puses, tiek sa- ilgtspējas rādītājiem, panākumiem nokorporatīvās atbildības principus, asināta interese un uzmanība uz apkār- citām valstīm, būtu jauki un iedvesmo-kuru īstenošanā iesaistīts viss uz- tējās sabiedrības viedokļu dažādību. joši. Tāpat noderīgs ir konkrētu rīcībuņēmums. No metodoloģiskā viedokļa, patī- ieteikums tām organizācijām, kas vēlas kami redzēt vēl vienu mērījumu par kļūt ilgtspējīgākas.
  7. 7. ilgtspējas indeksslīdz zeltam nedaUdz pietrŪkst nav nozīmes, ja tas netiek attiecināts uz Latvijas specifiku. Šajā kategori- jā ietilpst tādi pazīstami uzņēmumi kā SIA Rimi Latvia, AS Aldaris, AS Latvijas Gāze, SIA Latvija Statoil, AS Swedbank, SIA Electrolux Latvia Ltd u.c. Jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem pietrūka tikai pāris punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Sudraba līmeni sasniedza gan valsts, gan pašvaldību, gan arī vietējā kapitāla uzņēmumi, piemēram, AS Latvenergo, AS Rīgas siltums, AS Latvijas Finieris, u.c., kas norāda uz Latvijas uzņēmumu attīstības progresu pēdējos gados. Savējiem bronza Bronzas līmeni sasniedza 25 indeksa dalībnieki, un lielākoties tie ir pašmāju uzņēmumi. Jāatzīmē, ka te ir iespējas izaugsmei vismaz 10 uzņēmumiem, ku- riem pietrūka dažu punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Nespēj komunicēt Lielākā daļa vērtējumu balstījās uz publiski pieejamiem dokumentiem un uz komunikāciju. Tā kā lielākā daļa vērtēto uzņēmumu nevarēja uzrādīt uz publiski pieejamu dokumentāciju, kas atbalstītu viņu darbību, tas norāda uz vāju spēju komunicēties ne tikai ar sabiedrību vispār, bet arī ar saviem darbiniekiem un klientiem. Šai aspektā var minēt tādus kritērijus kā saturīgu un labi noformētu interneta mājaslapu u.c. komunikācijas veidus, kas varētu ne tikai paaugstināt uzņēmuma publis- ko redzamību, bet arī sakārtot iekšējās komunikācijas politiku.Viesturs Pauls Karnups, Dr. oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un Jātiecas uz platīnuvadības fakultāte, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā un jākonkurē vienotā ekonomiskā telpā ar Ir noslēdzies 2010. gada Ilgtspējas dzēt, ka lielākā daļa ir uzņēmumi, kuri citiem ES valstu uzņēmumiem. Latvi-indeksa vērtējums un iegūti rezultāti. vai nu ir ārzemju uzņēmuma filiāles, vai jas Ilgtspējas indekss dod iespēju katramKaut gan visaugstākos iespējamos lī- tieši pieder ārzemniekiem, kas ir galve- Latvijas uzņēmumam sevi novērtēt pēcmeņus – Platīnu un Zeltu – nesasniedza nie akciju turētāji. Tas norāda uz to, ka tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtētineviens no vairāk nekā 70 uzņēmumiem, šie uzņēmumi ir lielā mērā pārņēmuši arī citu ES valstu uzņēmumi. Katrskuri piedalījās vērtējumā, tomēr var uz- (vismaz teorētiski) ārzemju praksi. uzņēmums, kas piedalījās, saņems savuskatīt, ka pasākums bijis veiksmīgs. Arī šiem uzņēmumiem ir potenciāls individuālo vērtējumu, kā arī norādes, izaugsmei, jo vairāki nebija adaptējuši kas būtu jāuzlabo, lai iekļūtu augstākāSudrabs ārzemniekiem ārzemju praksi Latvijas apstākļiem un kategorijā. Cerēsim, ka drīzumā lielākā Analizējot 20 uzņēmumu rezultātus, samierinājušies ar atsauci uz mātes daļa Latvijas uzņēmumu būs Platīnakuri sasniedza Sudraba līmeni, var re- uzņēmuma izstrādāto politiku, kam līmenī.
  8. 8. stratēģijaLai darbi saskan ar vārdiem Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņēmumiem nebūtu jānorāda, vai tiem ir noteikti skaidri, stratēģiski mērķi, kurus tie vēlas sasniegt attiecībā uz savas ilgtspējas būtiskākajiem elementiem – personāla un vides resursiem, korporatīvo pārvaldību, biznesa ētiku un sabiedrības attīstību. Jāsecina, ka kritiski mazs ir to uzņēmumu skaits, kuri ir noteikuši savus mērķus atsevišķās ilgtspējas disciplīnās. Tomēr esmu drošs, ka šajā jautājumā Ilgtspējas indekss būs īpaši noderīgs tā dalībniekiem – noteikt turpmāko gadu mērķus un prioritātes attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību. Ievieš formāli Analizējot iesniegtos apliecinājumus, patīkami pārsteidza fakts, ka 84% uzņēmumu ir izstrādāta vīzija un vēl 7% to apņēmušies izdarīt šī gada laikā. Objektīvi priekšrocības stratēģijas sadaļā ir starptautisko koncernu meitas uzņē- mumiem, jo tiem ir iespēja (un nepieciešamība) mācīties no globālās pieredzes, pārņemot un adaptējot to vietējiem apstākļiem. Tomēr ir uzņēmumi, kuri savu mātes kompāniju politiku pārņēmuši tikai deklaratīvi. Viens no indikatoriem,Māris Plūme, kas liecina par vāju globālo korporāciju stratēģiju ieviešanuSIA Hauska Partner vadošais partneris Latvijā Latvijā, ir netulkotie, nelokalizētie pamatdokumenti. Vēl vairāk tas attiecināms uz vērtībām, jo tām jābūt saskaņotām Ilgtspējas indeksa stratēģijas sadaļā galvenā uzmanība pie- ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti un kultūras tradīcijām.vērsta uzņēmuma sakārtotībai visaugstākajā – uzstādījumu Pārsteidz indeksa dalībnieku salīdzinoši vājais sniegums at-līmenī. Te raugāmies, lai uzņēmumam, tā darbiniekiem un tiecībā uz darbinieku iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā.citām ietekmes auditorijām būtu skaidrs, kāda ir uzņēmuma Kā vienīgais iesaistes veids tiek minētas darbinieku sapulces,politika, un lai ikdienas darbi būtu saskaņā ar to, kas «uz kuras faktiski var notikt tikai pēc vadītāja iniciatīvas. Taspapīra». Pluss ir tiem uzņēmumiem, kuri ieviesuši kādu no vedina domāt, ka arī bieži daudzinātie iekšējās komunikācijasvadības sistēmām, jo tas nodrošina, ka būtiskākie procesi ir labie piemēri Latvijā ir ar dubultdibenu – tie tiek izmantotiaprakstīti. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu cenšas «darīt kaut tikai tad, kad vadītājiem tas ir vēlami. Kaut gan situācijako labu», tomēr, ja šīs labās gribas darbības īsākā vai garākā ekonomikā prasa pretējo – uzņēmumam grūtos un pārmaiņutermiņā neatbalsta biznesa mērķus, tad to nevar uzskatīt par laikos jāstiprina saikne ar darbiniekiem un jāpanāk to atbalstsilgtspējīgu ieguldījumu. grūtu lēmumu pieņemšanā, lai kopīgi pārvarētu grūtības. Darbinieki var sniegt daudz lielāku pienesumu pārmaiņuDefinē vīziju un misiju vadībā nekā vairums vadītāju spēj iedomāties. Būtisks kritērijs uzņēmuma ilgtspējai ir fakts, vai uzņē-mums vispār ir definējis pamatnostādnes – vīziju un misiju,un vai tajos iespējams atrast norādes uz ilgtspējīgas attīstības stratēģija. ekspertu izvēlemodeli. Ja ir noteikts un darbiniekiem izskaidrots uzņēmu-ma lielais mērķis, tad ir sagaidāms, ka viss kolektīvs strādā Uzņēmums Darbības jomavienā virzienā, nevis katra struktūrvienība savā. Tomēr ne Balticovo AS olu ražošanamazāk svarīgs ir jautājums, vai kāds uzņēmuma valdes līmenīir tieši atbildīgs par ilgtspējas jeb korporatīvās atbildības Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošanajautājumiem un vai kādam no darbiniekiem tas atrodams Latvenergo VAS enerģētikastarp tiešajiem darba pienākumiem. RBSSKALS AS būvniecība Šī iemesla dēļ Ilgtspējas indekss pievērš uzmanību arīveidam, kādā un cik sistemātiski uzņēmumi komunicē savupraksi. Brīvprātīga ziņošana par savu korporatīvo sociālo UzŅēmUmU vidējais sniegUms 46,0%atbildību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē tiek vērtēta augstāk tādā mērānekā sausi finanšu skaitļi. Ilgtspējas indeksā visaugstāk tiek visi uzņēmumivērtēti tie uzņēmumi, kuri izmanto starptautiskas ziņošanas kopā (vidēji)vadlīnijas, piemēram, Global Reporting Initiative (GRI G3), apliecinājušitomēr par labu praksi uzskatāma arī sistemātiska komuni- kategorijas kritēriju izpildikācija interneta vietnē un gada pārskata ietvaros.
  9. 9. stratēģija – labākā prakse VAS Latvenergo dības politika, kurā noteikti galvenie darbības virzieni. uzskatām par lietderīgu un nepieciešamu apkopot līdz- zēšana, energoefektivitātes veicināšana (Energoefektivi- Ingrīda Lāce, Pēdējos trijos gados korpo- šinējo korporatīvās sociālās tātes centra bezmaksas kon- Komunikācijas un ratīvās sociālās atbildības atbildības praksi un izveidot sultācijas), kultūras, vēstures starptautisko attiecību sadaļa tiek iekļauta ikgadējā nefinanšu pārskatu, ņemot un sporta aktivitāšu atbalstī- direktore konsolidētajā gada pārskatā, par pamatu Global Reporting šana, darbinieku labklājības tomēr starptautiskās konku- Initiative (GRI) vadlīnijas, un lojalitātes stiprināšana. Pirmie Baltijā, kas gatavo rences apstākļos Latvenergo kuras ir vispiemērotākās Realizējot uzņēmuma mi- Ilgtspējas pārskatu pēc apzinās, ka nefinanšu pārska- ražošanas un pakalpojumu siju «Nodrošināt drošu, kva- GRI G3 vadlīnijām. ta izstrāde kļūst par nepiecie- sniegšanas uzņēmumam. litatīvu un videi draudzīgu šamību uzņēmumiem, kuri Saskaņā ar korporatīvās enerģijas ražošanu un piegā- Latvenergo koncerns – darbojas vai vēlas darboties sociālās atbildības politiku, di, kas veicina līdzsvarotu un viens no lielākajiem Latvijas starptautiskajā tirgū, ekspor- esam veikuši aktivitātes šādos ilgtspējīgu tautsaimniecības uzņēmumiem jau vairākus tējot produkciju vai veicot virzienos: bērnu elektrodro- attīstību», saskatām iespē- gadus darbojas korporatī- ieguldījumus ārvalstīs. Šādi šība, zinātnes un izglītības jamo korporatīvās sociālās vās sociālās atbildības jomā. pārskati dod iespēju novēr- atbalstīšana (konkursi, sti- atbildības nišu – «zaļās» ener- 2009. gadā ir apkopota labākā tēt organizācijas pašreizējo pendijas, konferences, prak- ģijas lietošanas popularizēša- uzņēmuma prakse un izstrā- stāvokli nefinanšu griezumā. ses u.tml.), vides aizsardzība, na, «zaļās» domāšanas veici- dāta Latvenergo koncerna Darbojoties elektroenerģi- industriālā mantojuma izpē- nāšana, klientu apkalpošanas korporatīvās sociālās atbil- jas brīvā tirgus apstākļos, te, saglabāšana un populari- pilnveidošana.strat‰Ìija AS Balticovo izmērīt uzņēmuma kopējo procesu rezultātus un veikt efektīvas uzlabošanas darbības. Arnis Veinbergs, valdes priekšsēdētājs Mums ir būtiski, lai visi uzņēmuma darbinieki strādā pēc vienotiem principiem un ar pārliecību, jo tad rezultāts Definēti un publiskoti uzņēmuma mērķi, tiek sasniegts ātrāk un ir stabilāks. Sadarbības partneri misija, vīzija un vērtības. un klienti zina vai jebkurā brīdī var iegūt informāciju par mūsu mērķiem, vīziju un vērtībām, un tādēļ mūsu Mūsu uzņēmums kļūst lielāks, konkurences cīņā tas ir sadarbība ir saskaņotāka un prognozējamāka. izdzīvojis un ieguvis stabilitāti, un tādēļ jābūt skaidram Mums ir svarīga finanšu perspektīva, kuru uztveram caur nākotnes redzējumam, lai tikpat veiksmīgi turpinātu saviem akcionāriem, klientu perspektīva – ar apmierinā- virzību. Jānodrošina pietiekoša procesu kontrole un tiem klientiem, procesa perspektīva – ar pilnveidojamiem līdzsvarota attīstība. procesiem, mācīšanās un jaunievedumu perspektīva – ar Skaidra misija, mērķi, vīzija un savu vērtību apzināšana kompetentiem, motivētiem darbiniekiem un jauniem pro- mums palīdzējusi efektīvi organizēt savas darbības un duktiem. Un visas šīs vērtības esam publiskojuši, formulējot resursus. Ja mums ir izvēlēts galamērķis, tad mēs zinām misiju, vīziju, mērķus un politiku. vai uzzināsim ceļu, pa kuru iet. Mērķus formulējām tā, lai Projektā Ilgtspējas indekss piedalījāmies tā nosaukumā tie būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un ieliktās idejas (ilgtspēja un indekss) ieinteresēti. Visa mūsu noteikti laikā. Uzskatām, ka mūsu vīzijai jābūt reālai un līdzšinējā darbība un nākotnes plāni ir vērsti uz uzņēmu- saredzamai. Mums ir svarīgi skaidri saprast savas vērtības, ma darbības nodrošināšanu ilgtspējā. Esam apmierināti, kuras varam izmantot mērķu sasniegšanai, tādēļ vērtības ka piedalījāmies projektā – uzzinājām virzienus, kuros esam apzinājuši un publiskojuši. būtu lietderīgi strādāt vairāk, t.i., darbs pie attiecībām Misijas, vīzijas, uzņēmuma kopējo mērķu un darbības ar sabiedrību. politikas izstrādāšana ir valdes priekšsēdētāja pienākums. Pēc anketas aizpildīšanas esam sapratuši, ka kopumā Līdz ar to katrs darbinieks savā atbildības līmenī var mūsu idejas, darbs un nākotnes plāni ir pareizi vērsti. pildīt tam deleģētos un pakārtotos uzdevumus, vienlaikus Tagad mums ir iespēja atkal pilnveidoties, papildinot ievērojot izpildes termiņus. Rezultātā augstākā vadība var esošo sistēmu.10
  10. 10. stratēģija – labākā praksestrat‰ÌijaSIA Fazer mēs to konsekventi komu- produktus, drošu darba vidi, zultātiem, nozīmīgākajiemmaiznīcas nicējam mūsu ārējām un iek- šējām publikām. Komunikā- darbinieku attīstības iespējas un sociālo garantiju prog- projektiem u.c. uzņēmumam svarīgām lietām.Ivars Skrebelis, cija ir būtisks mūsu darbības rammu, kā arī ieguldījumu Mums ir arī uzņēmumarīkotājdirektors elements, tas ir viens no sabiedrībā – mēs atbalstām žurnāls Fazer Way – drukāts mūsu veiksmes faktoriem. daudz sociālos un labdarības izdevums šodien tik ierastāsStarptautiskā stratēģija Fazer uzņēmumu darbība projektus. Piemēram, pagā- elektroniskās komunikācijasveiksmīgi lokalizēta un balstās uz trim pamatvēr- jušajā gadā, izprotot smago vietā, pieejams visiem Fazerizskaidrota darbiniekiem. tībām – klients, kvalitātes ekonomisko situāciju, dažā- uzņēmumu darbiniekiem izcilība un komandas gars. diem sociāliem projektiem katras valsts nacionālajā va- No neliela uzņēmuma Fa- Fazer pamatdokumenti ir ziedojām vairāk nekā 85 lodā. Latvijā lasām žurnāluzer maiznīcas septiņu gadu sagatavoti nacionālajās valo- tūkst. kukulīšu maizes. latviski un krieviski. Fazerlaikā ir izaugušas par otro dās katrā valstī un tos saņem Darbinieki ir mūsu vērtī- Way ir viens no informācijaslielāko spēlētāju maizes tir- katrs grupas darbinieks, ne- ba! Tāpēc lielu uzmanību uz- avotiem par uzņēmumā no-gū Latvijā, ieņemot 23,2% atkarīgi no tā, vai esi strād- ņēmumā pievēršam iekšējās tiekošo, un tas iepazīstina artirgus daļas. Tas ir labākais nieks maizes cehā vai struk- komunikācijas nodrošinā- dažādu valstu kolēģiem unpierādījums tam, ka jau no tūrvienības vadītājs. šanai. Uzņēmumā ir darbi- viņu sasniegumiem. Fazerpirmsākumiem sekmīgi īs- Korporatīvā sociālā atbil- nieku pārstāvības institūci- Way informāciju nostipri-tenota sociāli atbildīga uz- dība ir neatņemama uzņē- ja, kas veicinājusi vadības na citi komunikācijas ins-ņēmējdarbība sniedz labus muma darbības un attīstības un darbinieku savstarpējo trumenti – iekšējais tīkls,rezultātus. Protams, tas nav sastāvdaļa. Arī Latvijā so- sapratni un komunikāciju. sanāksmes, gada sanāksmesnācis viegli un ir prasījis ne ciālās atbildības program- Darbinieki ievēl savus pār- u.c. Fazer korporatīvā kultū-mazums pūļu, taču viennozī- mas ietver finansiālo atbil- stāvjus vadības sapulcēm, ra saka – ja Tev ir jautājums,mīgi ieguldītais ir atmaksā- dību – ilgtermiņa attīstības pārstāvji informē par ak- ierosinājums vai kritika, nācjies. To pierāda arī Ilgtspējas stratēģiju, darbību saskaņā tualitātēm ražotnē, nāk ar un runā! Tāpēc attiecībasindeksa rezultāti. ar likumdošanas prasībām; priekšlikumiem darba vides uzņēmumā ir demokrātis- Tas izdevies ar darbu, t.i., vides atbildību – attīstību, sakārtošanā, rosina vadību kas. Lai uzlabotu uzņēmu-skaidri definētu uzņēmuma nekaitējot videi, vides sakop- risināt aktuālus jautājumus, ma ilgtspēju, mēs ievērojamdarbības profilu, mērķtiecī- šanu un vides projektu atbal- pēc tam savukārt nodod ko- sociālās atbildības principusgu attīstības stratēģiju, un stu; sociālo atbildību – drošus lēģiem informāciju par re- visās sava darba jomās. šādas rokasgrāmatas priekšrocības, jo tā sniedz atbildes uz AS RBSSKALS nozīmīgākajiem jautājumiem, un tas ir svarīgi ne tikai jauno, Edgars Štrauss, valdes priekšsēdētājs bet jau esošo darbinieku kontekstā, īpaši, ja vēlamies visu grupas uzņēmumu līmenī noturēt vienu kvalitātes latiņu. Katram darbiniekam rokasgrāmatā izskaidroti Uzņēmuma stratēģija un atbildība pret vidi ir svarīgā- uzņēmuma mērķi un īstenotā politika. kie no ilgtspēju raksturojošajiem aspektiem, jo no tiem izriet uzņēmuma darbības pārējās sfērās: sabiedrībā, RBSSKALS Darbinieka Rokasgrāmata ir kā ceļvedis darba vidē un citur. Ja mēs esam elastīgi un sekojam darbiniekam uzņēmuma «pasaules kārtībā». Rokasgrāmata līdzi globālajām un vietējām tendencēm, definējam savu tiek izsniegta visiem jaunajiem darbiniekiem, un tajā ir ap- darbību un attieksmi pret vidi, pārskatām to, koriģējam, kopota vērtīga informācija par uzņēmuma politiku, noteikto tad attiecīgi arī mūsu saskarsme ar sabiedrību un mūsu kārtību, prasībām un citiem jautājumiem, kas ir saistoši darbība konkrētajā uzņēmējdarbības telpā ir šim laikam ikvienam darbiniekam. Līdz šim mēs esam spējuši novērtēt atbilstoša un atbildīga. 11
  11. 11. darba videNeder formāla pieeja darba videi instruments jeb kontroljautājumu saraksts, kas palīdzējis apzināties turpmāk veicamās darbības. Veiksmīgāk ar arodbiedrībām Ja runājam par darbinieku pārstāvību, ir interesanti, ka tiem uzņēmumiem, kuros ir nodibinātas arodbiedrības vai iecelti darbinieku pārstāvji, ir mazāk tiesas procesu. Problē- mas un konflikta situācijas darbinieki var atrisināt ar arod- biedrību palīdzību, bet, ja tādu nav, tad nesaskaņu gadījumā bieži vien vienīgais risinājums darbiniekam ir tiesa. Trūkst komunikācijas Būtiska iezīme, kas bija vērojama lielā daļā uzņēmumu – ko- munikācijas trūkums ar darbiniekiem. Biju pārsteigts, cik kūtri uzņēmumi savus esošos un potenciālos darbiniekus informē, piemēram, par viņiem sniegtajām priekšrocībām, bieži vien pat sludinājumos darba meklētāji netiek informēti par papildu soci- ālajām garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, esam novērojuši pir- mās pozitīvās izmaiņas – neilgi pēc Ilgtspējas indeksa uzsākšanas vairāki uzņēmumi ir būtiski papildinājuši savu interneta vietņu saturu, tādējādi paaugstinot ne tik daudz esošo darbinieku, kā potenciālo speciālistu zināšanas par uzņēmumu. Jānovērtē rezultāti Domājot par nākotni, uzņēmumos noteikti lielāka uzmanī-Kaspars Rācenājs,Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ba būtu jāpievērš ne tikai iekšējai komunikācijai, bet arī siste-darba tiesību eksperts mātiskai pieejai attiecībā uz darbinieku apmācību un rezultātu novērtēšanu. Skaidri izstrādāti principi ne tikai atvieglotu Darba vides sadaļai gan pasaulē, gan Latvijā ir bijis at- apmācības organizēšanu, bet arī palīdzētu efektīvāk plānot unvēlēts lielākais svars Ilgtspējas indeksa noteikšanā, kas vien- izlietot darbinieku izaugsmei nepieciešamos resursus.nozīmīgi skaidrojams ar darbinieku lielo ietekmi jebkura Lai arī darba vides jomā uzņēmumiem būtu jābūt daudzuzņēmuma darbībā, tāpēc, vērtējot uzņēmumu sniegumu, atklātākiem pret saviem esošajiem un potenciālajiem dar-balstījāmies uz trīs galvenajiem pīlāriem, un tie bija darba biniekiem, ir prieks, ka valstī ir uzņēmumi, no kuriem varaizsardzība un darba tiesiskās attiecības, kā arī sociālais iedvesmoties arī citi.dialogs uzņēmuma līmenī. Darba aizsardzības jomā mums likās svarīgi vedināt uzņēmu-mus aizdomāties, vai pasākumi tiek veikti tikai formāli vai arītie patiešām ir vērsti uz darba vides sakārtošanu un darbinieku darba vide. ekspertu izvēleizpratnes paaugstināšanu. Līdzīgi kā citos darba vides aspektosarī darba aizsardzībā būtiska ir komunikācija ar darbiniekiem, Uzņēmums Darbības jomair svarīgi ne tikai panākt parakstīšanos instruktāžas žurnālā, bet Aldaris AS alus ražošanapārliecināties par personāla izpratni un arī laikā starp obligāta- Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošanajām apmācībām veicināt zināšanu pilnveidi. SEB banka AS banku darbībaPozitīvāki ārvalstu uzņēmumi Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija Jāsaka, ka pozitīvākie piemēri arī attiecībā uz darba vidisaistās ar ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, jotajos ir gan skaidrāk izstrādāta atalgojuma sistēma, gan apmā- UzŅēmUmU vidējais sniegUms 54,3%cību kārtība, diemžēl ne vienmēr šie dokumenti ir tulkoti un tādā mērāpielāgoti vietējām vajadzībām, bet tā noteikti būs uzņēmumu visi uzņēmumiiespēja uzlabot savu sniegumu turpmākajos gados. kopā (vidēji) Pirmie uzņēmumu komentāri liecina, ka ir piepildījusies apliecinājuši kategorijasmūsu sākotnējā iecere – indeksa novērtējuma anketa dau- kritēriju izpildidziem uzņēmumiem ir kalpojusi kā sava veida izglītojošs1
  12. 12. darba vide – labākā prakseAS Aldaris dzot ar darbinieku vadību u.c. Tostarp šogad nodrošinājām apmācības kursu «Iedvesmo- joša un iesaistoša vadība». biznesa lēmumi. Lai šīs Veik- smes Formulas iedzīvinātuPārsla Baško, Aldara kravas automobiļu va- Visi Aldara nākotnes poten- uzņēmumā, tika veikti vairākiPersonāla vadības dītāju un ekspeditoru apmācī- ciālie vadītāji šobrīd strādā praktiski apmācību mode-un administratīvā bas, lai papildinātu zināšanas pie projekta, lai efektivizētu ļi visos Aldara darbiniekudepartamenta direktore gan par ekonomisku un drošu pārmaiņu vadību uzņēmumā līmeņos. Līdz ar jaunajām braukšanu, gan apgūtu Aldara jaunu biznesa procesu ievie- vērtībām uzņēmumā tika ie-Moto: sniegt darbiniekiem standartus klientu apkalpo- šanas jomā. vēlēti arī to vēstnieki – dažāduiespēju iesaistīties. šanas jomā. Šādu apmācību Maksimāli cenšamies līmeņu darbinieki no visdažā- modeli izvēlējāmies, jo vie- izmantot arī priekšrocības, dākajām struktūrvienībām, Apmācības plānojam un na no Aldara stratēģiskajām ko mums sniedz dalība lielā kuru uzdevums ir strādāt di-veicam saskaņā ar AS Aldaris prioritātēm ir būt par labāko starptautiskā grupā (Aldaris ir vos virzienos – gan izglītotdarbības stratēģiju, lai darbi- servisa sniedzēju saviem sa- Carlsberg Grupas uzņēmums), kolēģus, stāstot, kas ir jau-nieks iegūtu ne tikai zināša- darbības partneriem. piemēram, Mārketinga aka- nās Veiksmes Formulas, gannas sev, bet arī izpratni par Tāpat Aldarī norit regulā- dēmija, Pārdošanas akadēmi- sniegt vadībai atgriezeniskouzņēmuma darbības stratēģi- ras apmācības, kas paredzē- ja, Ražošanas un Loģistikas saiti par to, kāda ir atmosfēraju un prioritātēm. Galvenais tas saskaņā ar likumdošanu akadēmija, Vadības akadēmija uzņēmumā.moto: sniegt darbiniekiem saistībā gan ar darba drošību, u.c. Tā, piemēram, Latvijā nav Izvēloties apmācību tema-iespēju iesaistīties! Viens no gan higiēnas prasībām. Tā iespējams pilnībā apgūt alus tiku un veidus, mēģinām, cikjaunumiem apmācību jomā, kā Aldarim ir ISO sertifikāts, tehnologa zināšanas, tādēļ mū- vien iespējams, «iet prom» noko ieviesām pagājušā gadā, ir darbinieki no dažādiem uzņē- su aldarus apmācām speciālā akadēmiskajām apmācībām,apmācību projekts «Iekšējais muma līmeņiem ir apmācīti akadēmijā Skandināvijā. bet izmantojam darba sesijas,treneris». Laikā, kad tiek sa- par iekšējiem auditoriem. Savu artavu iekšējās kul- kurās tiek apvienotas teorētis-mazinātas personālvadības Mums ir arī pašiem sava tūras un apmācību sistēmas kās zināšanas ar praktiskāmizmaksas, šis bija labs veids, degustatoru komanda. Tā- mainīšanā deva arī 2008. gada zināšanām. Vēl viens svarīgskā attīstīt savus talantīgos dējādi mēs sniedzam iespēju nogalē noformulētās Alda- priekšnosacījums – apmācī-darbiniekus, kā arī dot zināša- darbiniekiem iesaistīties gan ris Veiksmes Formulas, kas bām jāsaskan ar uzņēmumanas citiem. Apmācību tēmas, produktu jaunrades procesā, ieviestas, lai ikvienam uzņē- stratēģiskajām prioritātēm.kuras šī projekta ietvaros ap- gan kvalitātes uzlabošanā. mumā būtu skaidrs, ar ko tas Aldarī mēģinām veidot vidi,guva mūsu iekšējie treneri, Šobrīd izraudzīti arī vairā- atšķiras no konkurentiem, lai darbinieks varētu izmantotbija visdažādākās, sākot no ki potenciālie Aldara vadības un lai darbinieki zinātu, uz apmācībās iegūtās zināšanasmārketinga, pārdošanas, bei- talanti, kuri apgūst speciālu ko balstoties tiek pieņemti arī savā turpmākajā karjerā.darba videAS Valmieras stikla šķiedra smīgai komunikācijai uzņēmumā kalpo noslēgtais koplīgums. Valmieras stikla šķiedrā tas paredz būtiskas sociālās garantijasAndris Oskars Brutāns, valdes priekšsēdētājs darbiniekiem. Patlaban noris aktīvs darbs pie darba koplī-Mudīte Virza, arodbiedrības priekšsēdētāja guma izmaiņām, ko, strādājot darba grupās, ar vienlīdz lielu atbildību veic gan uzņēmuma administrācijas, gan arodbied-Arodbiedrība un uzņēmuma vadība rības pārstāvji.strādā roku rokā Ikdienā uzņēmums organizē regulāras vadības un darbinie- ku tikšanās rūpnīcas komitejas sēdēs un darbinieku sanāks- AS Valmieras stikla šķiedra nepārtrauktu sociālo dialogu mēs, kur tiek pārrunāti nodarbinātības, tehnisko jauninājumu,starp uzņēmuma vadību, arodorganizāciju un darbiniekiem investīciju un operatīvās darbības jautājumi. Tas ir laika unuzskata par neatņemamu uzņēmuma ikdienas darba sastāv- līdzekļu ieguldījums, kas uzlabo darba apstākļus uzņēmumā,daļu. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir partnerība. Nereti uz- nodrošina uzņēmuma darbiniekiem sociālās garantijas unņēmumu vadības un arodorganizāciju starpā valda opozīcija, kopumā veicina uzņēmuma darbinieku izpratni par situāciju.un tas visbiežāk ir lielākais klupšanas akmens. Šāda ieguldījuma vērtība ne vienmēr parādās ikdienā, bet bieži Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir nepieciešama sadarbība vien tieši krīzes situācijās tas palīdz nezaudēt perspektīvu unvisu iesaistīto pušu starpā. Par nozīmīgu apliecinājumu veik- sadarboties. 1
  13. 13. darba vide – labākā prakse AS SEB banka saistīts ar SEB Mācību centra organizētajām apmācībām, visi SEB grupas darbinieki pasaulē un šīs apmācības ir tības pētījumus Voice, kurā aicināts piedalīties un sniegt Gunita Meiere, lai veicinātu finanšu pakal- tulkotas katras SEB darbības savu vērtējumu tiek ikviens Personāla pārvaldes pojumu pārzināšanu un to valsts valodā. SEB banka darbinieks. 2009. gadā 91% vadītāja pārdošanu. Šīs apmācības regulāri organizē arī līderī- SEB grupas darbinieku Lat- parasti vada SEB bankas ek- bas treniņus dažāda līmeņa vijā sniedza savu vērtējumu Apmācību procesā sperti ar ievērojamu darba un vadītājiem. par darba vidi. Šis ikgadē- iesaista iespējami daudz zināšanu pieredzi. Šogad esam uzsākuši jau- jais novērtējums ļauj gan darbinieku. Nu jau vairākus gadu SEB nu pieeju apmācību proce- starptautiski, gan arī Latvijas banka ir ieviesusi e-apmā- sam – caur spēles prizmu. līmenī novērtēt darbinieku Apmācību process SEB cības, kad virkne svarīgu «Vērtību spēli» izspēlējuši viedokli un reaģēt uz būtis- bankā tiek veidots tā, lai tas jautājumu, kas jāapgūst, tiek augstākā līmeņa vadītāji, ta- kām šī novērtējuma niansēm. aptvertu pēc iespējas lielāku organizēti e-apmācību formā. gad plānojam, lai spēli izspēlē- Paralēli Voice novērtējumam darbinieku skaitu, jo neat- E-apmācība nozīmē to, ka tu visi SEB grupas darbinieki SEB bankā 2009. gadā pir- karīgi no pienākumiem un cilvēki pie saviem datoriem Latvijā. Reizi gadā SEB banka mo reizi veicām arī valdes atbildības cilvēki vēlas stipri- sev ērtā laikā atbild uz saga- lemj arī par augstākā līmeņa jeb augstākā līmeņa vadības nāt savas zināšanas un apgūt tavotajiem apmācību jautāju- darbinieku mācībām Valen- novērtējumu. Par tradīciju ko jaunu. Šobrīd darbinieku miem. E-apmācības parasti berga institūtā, kur augstā- kļuvušas pusgada pārrunas apmācības SEB bankā tiek tiek organizētas gadījumos, kā līmeņa vadītāji no visām ar darbiniekiem jeb darba iz- veidotas vairākos posmos. kad jāpārbauda darbinieku valstīm, kur pārstāvēta SEB pildes un attīstības pārrunas. Uzsākot darbu bankā, rī- zināšanas un izpratne, un banka, apgūst vadības pras- Visi šie pasākumi – gan novēr- kojam ievadapmācības, kur caur dažādiem dzīves piemē- mes, pilnveido savas zināša- tēšanas, gan apmācību – ir ļoti jebkurš jaunais darbinieks riem (case studies) tiek parādī- nas cilvēku vadīšanā. svarīgs SEB bankas iekšējās iegūst pamatinformāciju par ta pareizā jeb vēlamā pieeja Kas attiecas uz darbinieku kultūras attīstību veicinošs SEB banku un tās struktūru. noteiktam jautājumam. Tieši apmierinātības vērtējumu, process, jo esam pārliecinā- Darbinieki apgūst arī finanšu šobrīd SEB bankā notiek SEB grupa starptautiski, tai jušies, ka tādus, kādi esam pakalpojumu nianses. Otrs e-apmācības par informācijas skaitā arī Latvijā, ik gadu bankas iekšienē, mūs redz arī nozīmīgs apmācību bloks ir sistēmu drošību, kuras iziet veic darbinieku apmierinā- mūsu klienti. darba vide AS Latvijas Balzams tas vietu un garderobju sakārtošanā. Remontus veic uzņēmuma remonta un celtniecības dienesta darbinieki, kuri regulāri seko Signe Bīdermane, valdes locekle līdzi telpu kosmētiskā remonta nepieciešamībai. Uzņēmuma vadība apzinās, ka nepieciešami līdzekļu iegul- Drošības pasākumi pilnīgi novērsuši dījumi darba vietu ergonomiskam iekārtojumam, un nākotnes negadījumus darbā. mērķos ir iekļauta datoru monitoru pakāpeniska nomaiņa un ergonomisku krēslu iegāde. Uzņēmums seko līdzi darba aizsardzības jautājumiem gan Pērn nenotika neviens nelaimes gadījums darbā, par ko tehnoloģiskas nepieciešamības dēļ, gan lai nodrošinātu darbi- būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Atsevišķi incidenti darba niekiem atbilstošus darba apstākļus. Līdzīgi kā citi, darba vides vietā ir bijuši, bet bez nopietnām sekām darbinieku veselībai. risku novērtēšanas rezultātā esam izstrādājuši pasākumu plānu Nepieciešams mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību, darba aizsardzības jomā un, pamatojoties uz katrai darba vietai lai viņi nebaidītos norādīt darba devējam par iespējamiem noteiktajiem darba vides riskiem, noteiktas profesijas, kurās riskiem darba vietā un notikušajiem nelielajiem incidentiem. strādājošo veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie Īpaša uzmanība drošas darba vides garantēšanā tiek pievērsta darba vides faktori un jāveic obligātās veselības pārbaudes, speciālām apmācībām. Neviens jauns darbinieks neuzsāk darbu ko uzņēmums saviem darbiniekiem regulāri organizē. Risku bez nepieciešamās sākotnējās apmācības un darba drošības ins- vērtējums nosaka arī darba apģērba un individuālo darba aiz- truktāžas. Ražošanas līniju jaunie darbinieki pirmos mēnešus sardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību. strādā pieredzējuša darbinieka vadībā un patstāvīgi sāk strādāt Pēdējo gadu laikā ir paaugstināta ventilācijas sistēmas tikai pēc zināšanu un iemaņu pārbaudes sekmīgas nokārto- efektivitāte, kas ir uzlabojusi gaisa apmaiņu, kā arī palielināta šanas. Regulāri tiek organizēta darbinieku apmācība darba apgaismojuma intensitāte. Daudz ir paveikts darbinieku atpū- aizsardzībā, ugunsdrošībā un darbā ar bīstamām iekārtām.1
  14. 14. tirgUs attiecībassvarīgi iegūt partneru uzticību Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā arpeļņu. Tāpēc svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība,tāpat arī uzņēmuma spēja gan labos laikos, gan grūtos brīžospiesaistīt papildu finansējumu – banku aizdevuma, obligāci-ju vai akciju emisijas veidā. Finanšu investoru – vietējo unstarptautisko pensiju, ieguldījumu fondu un citu privāto in-vestoru rīcībā ir neierobežota apjoma finansējums; ieguvējsir uzņēmums, kurš spēj pārliecināt investorus tam uzticētkaut nelielu daļu no to rīcībā esošās naudas un izmantot tosavai attīstībai vai konkurētspējas nostiprināšanai. Biržas NASDAQ OMX Riga speciālisti ikdienā seko līdzibiržā kotēto uzņēmumu paziņojumiem, vietējo un starptau-tisko investoru reakcijām un darījumiem, tiekas ar biržānekotētiem uzņēmumiem, apspriež tiem pieejamos kapitālapiesaistes veidus, un redz gan labos piemērus, gan pastāvošāsproblēmas. Biržas speciālistu zināšanas deva iespēju iekļautprojektā arī vairākus svarīgus kritērijus uzņēmumu finan-siālās ilgtspējas noteikšanai.Svarīga caurskatāmība Potenciālo investoru acīs obligāta, bet bieži arī daudzplašākām interešu grupām svarīga ir uzņēmuma caurskatāmī-ba – zināt, kas ir uzņēmuma vadītāji, vai uzņēmuma darbībair īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka. Uzņēmuma Āris Dreimanis,caurskatāmību un pārliecību par tā vadības profesionalitāti un Biržas NASDAQ OMX Riga Komunikāciju daļas vadītājsneatkarību finanšu investori min kā vienu no būtiskākajiemfaktoriem lēmumu pieņemšanā, līdzās tādiem kritērijiem kāuzņēmuma darbības veiksme un finanšu rezultāti. iespējas un riskus un rezultātā paaugstinātu uzņēmuma gatavību iespējas izmantot, bet riskus samazināt. NākamaisDefinē rakstiski solis ir šos kodeksus un normas skaidri komunicēt darbinie- Savukārt ētikas kodeksa, produktu un citu politiku un kiem un publiskot. Indeksa dalībnieku vidū redzami daudzinormu rakstiska definēšana liecina, ka uzņēmums ir veltījis labi piemēri, kā uzņēmumi veidojuši tieši savai darbībaslaiku un resursus, lai saskatītu un aprakstītu potenciālās specifikai atbilstošas un konkrētas vadlīnijas, bet daļa ār- valstu uzņēmumu grupas ietvaros izstrādātos dokumentus ir iztulkojuši latviešu valodā. It kā sīkums, bet svarīgs sīkums. Vienoti un katram uzņēmuma darbiniekam saistoši standartitirgUs attiecības. ekspertu izvēle efektīvi uzliek visiem uzņēmuma darbiniekiem pienākumu ievērot šīs normas un sniedz pašiem darbiniekiem, kā arī sa-Uzņēmums Darbības joma darbības partneriem un klientiem zināmas garantijas, ka tasKonekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas tā arī notiks. Savukārt gadījumiem, kad tas nenotiek, ir dots vairumtirdzniecība atskaites punkts, lai situāciju risinātu. Šo pasākumu kopums padara uzņēmumus stiprākus un prognozējamākus darbībā,Latvijas Gāze AS enerģētika labāk pasargātus no negaidītiem pārsteigumiem.Rīgas siltums AS siltumapgādeVTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Jāsaredz iespējas Daudzi Latvijas izcelsmes uzņēmumi sliecas uztvert šīs lietas kā apgrūtinājumu un risku, taču vērts ir padomāt arīUzŅēmUmU vidējais sniegUms par iespējām. Var paraudzīties uz veiksmīgiem, ilgtermiņā 37,3% tādā mērā darbojošamies uzņēmumiem, kas to uztvēruši kā iespēju visi uzņēmumi un pratuši izmantot biznesa attīstībai. Daudzi no tiem kotē kopā (vidēji) savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitas apliecinājuši sabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieg- kategorijas lāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru kritēriju izpildi atbalstu grūtos laikos. 1
  15. 15. tirgUs attiecības – labākā prakse AS Rīgas siltums SIA VTU Valmiera Linda Rence, Ineta Kļaviņa, valdes priekšsēdētāja Informācijas daļas vadītāja Kvalitāti sekmē ar Darbinieku uzvedības noteikumu palīdzību. Ētikas kodeksā skaidrotas uzņēmuma pamatvērtības. SIA VTU Valmiera Darbinieku uzvedības noteikumi reglamentē vienotu darbinieku uzvedības standartu komercsabiedrībā un saskar- AS Rīgas siltums Ētikas kodekss tika smē ar klientiem un trešajām personām, un tie ietver dažādas prasī- apstiprināts 2009. gadā. Tā mērķis – vei- bas, kas darbiniekiem jāievēro darba procesā. Darbinieku uzvedības dot biznesa praksi, kas balstīta uz ētikas noteikumu mērķis ir uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un pamatprincipiem un palīdz darbinie- trešajām personām (klientiem), nepieļaut konflikta situācijas, kā arī kiem rast atbildes uz jautājumiem, kas noteikt rīcību nestandarta situācijās. Vairākkārt esam pārliecinājušies, saistīti ar dažādām ētikas dilemmām. ka noteikumi veicina darba pienākumu precīzu izpildi un korektu Ētikas kodekss skaidro tādas uzņēmuma attiecību veidošanos ar klientiem. pamatvērtības kā godīgums, taisnīgums, Uzņēmumam ir definēta arī misija un vīzija, noteikti stratēģiskie atbildība, lojalitāte, profesionalitāte un mērķi darba vides, cilvēkresursu un vides aizsardzības jomās, ir cieņa. Kodeksā iztirzāta komunikācijas sertificēta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2000, notiek regulāri ētika ar mērķi izvairīties no viedokļu auditi. Nākotnē plānojam noteikt stratēģiskos mērķus korporatīvajā nesakritības publiskajā telpā un nodro- pārvaldībā un biznesa ētikā, izstrādāt korporatīvās sociālās atbildības šināt godīgas, precīzas un saprotamas pārskatu, kā arī izvirzīt arvien jaunas kvalitātes prasības vadības un informācijas paušanu. Uzmanība pie- darba procesiem un sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot klientu vērsta jautājumiem saistībā ar interešu apmierinātību. konfliktu, kas palīdz izvairīties no ie- spējām nonākt personīgā vai uzņēmuma tirgus interešu konfliktā. Ētikas kodeksa pieņemšana ir svarīga nevis īstermiņā, bet gan ilgtermiņā. Tas skaidri pozicionē akciju sabiedrības viedokli aktuālos ētikas jautājumos, sek- mē pozitīvu mikroklimatu uzņēmumā, veicina godprātīgu darba pienākumu izpildi un nodrošina lietišķas attiecības ar siltumenerģijas lietotājiem. Centralizētās siltumapgādes ilgtspēju AS Latvijas Gāze raksturo nemitīgas rūpes, lai nodrošinā- Adrians Dāvis, valdes priekšsēdētājs tu viszemākās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, efektīva, videi draudzīga kuri- Īsteno atklātas tirgus attiecības. nāmā izmantošana, pastāvīgi paplašinot atjaunojamo energoresursu ieviešanu sil- AS Latvijas Gāze ir starptautisks uzņēmums un tā akcionāri, kas tumenerģijas ražošanā, kā arī augsta sil- ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē, pret Latvijas tumapgādes drošība un siltumenerģijas Gāzi izvirza augstus standartus gan finanšu pārvaldībā, gan citās lietotājiem pievilcīgs servisa līmenis. uzņēmuma ikdienas jomās. Latvijas Gāze ir NASDAQ OMX biržas Akciju sabiedrība sekmē siltumener- dalībnieks, kas papildus rada virkni nosacījumu ilgtspējīgai finanšu ģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem caurspīdībai – uzņēmums ievēro ne vien starptautiskos un Latvijas energoresursiem palielināšanu, tādējādi standartus finanšu pārvaldībā, bet ievēro arī «Korporatīvās pārvaldības mazinot Latvijas atkarību no primāro principus», kas tiek veidoti sadarbībā ar biržu un tiek vērtēti gan no enerģijas resursu importa. AS Rīgas sil- biržas, gan investoru puses. Vēsturiski Latvijas Gāzes atrašanās biržā ir tums siltumenerģijas ražošanai izmanto saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, tomēr, neskatoties uz mazo akciju Latvijā iegūto šķeldu siltumcentrālē skaitu brīvā finanšu instrumentu tirgū šodien, Latvijas Gāze turpina Daugavgrīva. Šogad iecerēts šķeldu iz- darbu biržā, jo tas padara uzņēmumu pieejamāku ne vien akcionāriem, mantot siltuma ražošanai siltumcentrālē bet arī citām interešu grupām, piemēram, žurnālistiem, sabiedrībai un Vecmīlgrāvis, bet 2011. gadā – siltumcen- valsts iestādēm. Latvijas Gāze ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, trālē Ziepniekkalns. Tādējādi trīs gadu tādēļ vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmuma caurspīdīgumu, ir pa- laikā šķeldas izmantošana siltumapgādē tērētāju un uzņēmumu interešu starpnieks – Sabiedrisko pakalpojumu pieaugs līdz pat sešām reizēm. regulēšanas komisija.1

×