Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010

on

  • 3,805 views

 

Statistics

Views

Total Views
3,805
Views on SlideShare
3,663
Embed Views
142

Actions

Likes
1
Downloads
62
Comments
0

2 Embeds 142

http://www.ilgtspejasindekss.lv 141
http://www.slideshare.net 1

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010 Ilgtspējas indekss: Pārskats 2010 Document Transcript

  • ilgtspējas indekss Inga Latkovska, Indra Lazdiņa, Latvijas Sabiedrisko laikraksta attiecību kompāniju «Dienas Bizness» asociācijas (LSAKA) galvenā redaktore prezidente Ļoti iespējams, no šī brīža Latvijā uzņēmumi tiks vērtēti ne Līdzšinējie uzņēmumu topi nereti līdzinās tikai pēc to lieluma – lieli, vidēji un mazi, reputācijas vai kā citā- skaistumkonkursiem, kuros visu izšķir mārketin- di, bet arī pēc tā, kādu no Ilgtspējas indeksa kategorijām – platīna, ga, atpazīstamības vai apgrozījuma rādītāji. Tātad zelta, sudraba vai bronzas – uzņēmums ieguvis. Tas nenozīmē, vērtēts tiek rezultāts. Ilgtspējas indekss vērtē uzņē- ka uzņēmumi automātiski tiek sadalīti starp «pelēko un balto» mumu praksi – to, kas reāli notiek uzņēmumā, arī uzņēmējdarbību vai arī saimnieciskās darbības veicējos, kurus komunikācijas procesu kontekstā. pastiprināti turpmāk kontrolēs Valsts ieņēmumu dienests vai arī Nav mazums uzņēmumu, kuri savu darbību uz- nekontrolēs vispār, jo valsts «represīvie orgāni» nemaz nezinās skata un dēvē par atbildīgu un ilgtspējīgu, un tāda tā par šādu uzņēmumu eksistenci. Protams, vienmēr pastāv zinā- arī ir, bet, dīvainā kārtā, uzņēmumi to nekomunicē mas bažas, ka būs tirgus dalībnieki, kas nevēlēsies par sevi runāt, – informācija nav atrodama pat mājaslapā. Kāpēc? baidīsies atklāt savu ekonomisko potenciālu vai kā citādi sevi No malas raugoties, šādu rīcību var vērtēt kā vēlmi «izgaismot». Tomēr ilgtermiņā šādi uzņēmumi nebūs ieguvēji, atstāt vaļā sētas durvis, jo publiska apņemšanās jo starptautiskā uzņēmējdarbības prakse liecina, ka uzņēmuma tomēr ir atbildīgs solis – uz to var atsaukties gan atrašanās Ilgtspējas indeksa «listē» ir signāls godprātīgiem inves- darbinieks, gan klients, gan mediju pārstāvis. Tāpēc toriem uzlūkot to kā vērtīgu ieguldījumu objektu. var droši apgalvot, ka visi ilgtspējīgie uzņēmumi ir Ilgtspējas indekss tiek veidots, lai sekmētu atbildīga biznesa labi saziņas veidotāji, kas komunicē pārdomāti. attīstību, vienlaikus publiskojot Latvijas uzņēmumus, kas atbilst Indeksa reģistrācijas dati liecina, ka lielākajā daļā šādiem starptautiski atzītiem kritērijiem. Turklāt tā ir iespēja bez gadījumu pienākums nodrošināt uzņēmuma piedalī- maksas, piesaistot ekspertus, novērtēt uzņēmumu un izmantot šanos Ilgtspējas indeksā, vismaz pirmajā gadā, ir uzti- Ilgtspējas indeksu kā mārketinga instrumentu biznesa attiecību cēts tieši sabiedrisko attiecību vai komunikācijas spe- dibināšanā vai nostiprināšanā. ciālistiem, retāk kvalitātes un personāla vadītājiem Nav noslēpums, ka pie pašreizējām pasaules ekonomiskajām vai valdes locekļiem. Tas mums nav pārsteigums, jo nedienām lielā mērā ir vainojama vērtību erozija uzņēmējdar- komunikācijas speciālistiem piemīt profesionālās bībā. Tāpēc arvien skaļāki kļūst aicinājumi par biznesa modeļa spējas būt informācijas plūsmas centrā, ātri apkopot pārdomāšanu, institūciju pārveidošanu un uzticības un pār- datus no dažādiem avotiem un iedvesmot kolēģus liecības atjaunošanu, citiem vārdiem sakot – par korporatīvo līdzdalībai kopējā rezultāta sasniegšanā. sociālo atbildību. Sociāli atbildīga un ilgtspējīga attīstība nav «izre- Ilgtspējas indeksa ieviešanu kā vienu no kritērijiem uz- dzēto» priekšrocība, tā ir nopietna biznesa ikdiena, ņēmuma vērtēšanā atbalsta arī Diena un Dienas Bizness, jo viens no uzņēmuma būtiskiem vadības instrumen- vienmēr esam iestājušies par godīgu un atbildīgu uzņēmēj- tiem. Iesaistoties Ilgtspējas indeksa ieviešanā, LSAKA darbību, kas ilgtermiņā vairo gan paša uzņēmuma, gan valsts uzņēmās daļu atbildības par līdzšinējo salīdzinoši labklājību, nevis «vienas dienas» biznesu. Mēs visi esam ie- zemo korporatīvās atbildības un ilgtspējas jēdzienu interesēti uzņēmumu rūpēs par zaļāku dzīvesveidu, veselīgu izpratni Latvijā. Mēs uzskatījām par savu pienākumu darba vidi, kā arī godprātīgām tirgus attiecībām un atbildību atbalstīt uzņēmumu iedrošināšanu piedalīties indek- pret sabiedrību kopumā. sā. Darījām to un turpināsim. Darāmā vēl daudz! Žurnāls «Ilgtspējas indekss» Žurnāla iznākšanu nodrošina: Speciālpielikums laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» abonentiem Redaktore: Dace Skreija Lapu redaktore: Ilze Zalcmane Korektūra: Anita Inte Foto: Edmunds Brencis, Vitālijs Stīpnieks, Ritvars Skuja, Eva Šavdine Žurnāls iespiests: Poligrāfijas grupa Mūkusala, tirāža 21 500 eksemplāru
  • ilgtspējas indekss Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā ir daudz sociāli atbil- dīgu uzņēmumu gan starp lieliem, gan vidējiem un maziem uzņēmumiem, taču šai praksei nav tendence izplatīties. Indekss ir radīts, lai atbildīgie uzņēmumi gūtu priekšrocības konkurences cīņā un dalītos ar labas pārvaldības principiem. Pārņemot pieredzi no citām valstīm, kā arī apvienojot spē- kus ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām, esam atraduši veidu, kā ar nelieliem līdzekļiem izveidot Pēteris Krīgers, instrumentu, kurš šogad un turpmāk kalpos par mērauklu Latvijas Brīvo arodbiedrību uzņēmumu atbildībai un ilgtspējai. savienības priekšsēdētājs Esam gandarīti, ka Ekspertu padome, balstoties uz citu valstu pieredzi un lokālo problemātiku, par būtiskāko Ilgt- spējas indeksa kritēriju atzinusi darba vidi. Ņemot vērā, ka Latvijā dažādas organizācijas jau vairāku gadu garumā indeksā piedalās virkne lielo uzņēmumu, kuriem Latvijascentušās atrast, izcelt un godināt labāko praksi uzņēmējdar- mērogā ir liela ietekme gan uz nodarbinātību, gan daudziembībā. Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ik ekonomiskiem rādītājiem, to īstenotā prakse attiecībās argadu godina sadarbības partnerus, kuri uzrādījuši pārāku darbiniekiem rada kopējo noskaņu biznesa vidē.sniegumu sociālajā dialogā ar saviem darbiniekiem. Tomēr Darba vides eksperti katram Ilgtspējas indeksa dalībnie-jāatzīst, ka gan mūsu apbalvojumu, gan vairums citu ir bals- kam sniegs individuālus ieteikumus par ieteicamajiemtīti uz viedokļu apkopojumu, nevis stingru metodoloģiju, uzlabojumiem, taču ikvienam uzņēmumam Latvijā vēloskādu sniedz Ilgtspējas indekss. atgādināt – jūsu darbinieki ir jūsu lielākā vērtība. darba devējus Latvijas reģionos. Pēc pieciem gadiem, 2010. gada 10. februārī LDDK un vairāk nekā 22 publiskā, privātā un NVO sektora organizācijas noslēdza Memoran- du par KSA principiem Latvijā (Memorands) un vienojās par KSA platformas izveidi, apliecinot savu gatavību būt par neatņemamu sabiedrības sastāvdaļu un rūpēties par saviem cilvēkiem, apkārtējo vidi un valsti kopumā, nerau- Elīna Egle, goties uz ekonomisko situāciju. Memorands šodien kalpo Latvijas Darba devēju par pamatu LDDK darbam, aizstāvot godīgu uzņēmējdar- konfederācijas bību, kā arī kļūs par praktisku instrumentu KSA biznesa ģenerāldirektore atbalstam, nodrošinot šo uzņēmumu konkurētspēju caur labās prakses pārņemšanu un sabiedrības iesaistīšanu. Balstoties uz Memoranda principiem, LDDK biedri un Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas aprit divdes- sadarbības partneri ir uzsākuši darbu pie rekomendācijāmmit gadi. Tas ir atskaites punkts ne tikai valsts un tās publiskajam sektoram par nepieciešamību atbalstīt sociālidemokrātijas pastāvēšanai, bet arī sabiedrisko procesu atbildīgu biznesu.izvērtēšanai. Aktīvākā sabiedrības daļa un ekonomikas KSA ietver sevī godprātīgu attieksmi pret tiesisko re-virzītājspēks ir uzņēmēji, kas ar savu darbinieku atbalstu gulējumu valstī, kurā darbojas uzņēmums, un brīvprātīgurada finanšu un ekonomisko vērtību valstij, rada darba sociālo programmu integrāciju biznesa stratēģijā. KSAvietas iedzīvotājiem un ietekmē sabiedriskos procesus. arvien vairāk atspoguļo uzņēmuma «racionālo emociona-Pārejot no plānveida ekonomikas, Latvijas uzņēmējiem litāti», piemēram, uzņēmums, kas orientē KSA praksi uzbija jārada pamati tautsaimniecībai, jāintegrējas Eiropas patērētājiem, kļūst par patērētāju izvēli Nr.1, personālaSavienībā un jāsāk konkurēt starptautiskajos tirgos. vadībā tiek izmantota emocionālās inteliģences metode,Divdesmit gadu laikā uzņēmējiem ir bijis daudz jāmācās, lai kāpinātu darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet, sadar-lai izveidotu Latvijas biznesa kultūru, apzinoties savu bojoties ar pašvaldību un valsti, tiek veicināta atbalstošaietekmi uz sabiedrības attīstību un vidi. uzņēmējdarbības vide. 2005. gadā Latvijas Darba devēju konfederācija LDDK vārdā vēlos pateikt paldies tiem pirmajiem,(LDDK) kļuva par ANO Globālā līguma kustības nacio- drosmīgajiem uzņēmumiem, kas ir apliecinājuši KSAnālo kontaktpunktu, sniedzot atbalstu uzņēmējiem korpo- lomu uzņēmuma stratēģijā un ilgtspējā. Novēlu katramratīvās sociālās atbildības (KSA) ziņojumu sagatavošanā. uzņēmumam spēku domāt un pilnveidoties, sasniegtTas deva impulsu LDDK vērtēt uzņēmumu labo praksi atbildīgus un ambiciozus mērķus, sniedzot ieguldījumuinovācijās, efektīvā pārvaldībā un KSA, apzināt labākos Latvijas tautsaimniecībā un kopējā labklājībā! 
  • metodoloģijakas ir ilgtspējas indekss? Pirmo reizi Latvijā izveidotais Ilgt-spējas indekss ir sistemātisks vadības rīksuzņēmuma sasniegumu izvērtēšanai,pārraudzībai un komunikācijai jomās,kurās uzņēmums ietekmē citus – vide,darba vide, tirgus attiecības un atbildībapret sabiedrību. Indekss tiek veidots,lai ar starptautiski atzītu metodoloģijusekmētu ilgtspējīgu un atbildīgu biznesuLatvijā, vienlaicīgi popularizējot labākopraksi Latvijas uzņēmumos.Kāpēc tagad? Laikā, kad ekonomika sarūk, visspilg-tāk parādās atšķirības starp uzņēmumiemar «vienas dienas» stratēģiju un ilgtspējī-giem biznesiem. Turklāt šādā laikā arvienkrasāk iezīmējas plaisa starp pelēko unatbildīgo uzņēmējdarbību. Novērojumiliecina, ka Latvijā ir gana daudz atbildīguuzņēmumu, tomēr šī prakse netiek pienā-cīgi novērtēta, jo nav vienota standarta. dukts, tomēr tā ir balstīta uz korpora- galvenie šķēršļi, kāpēc ir nepieciešamiNereti globālajā biznesa apritē Latvija tīvās sociālās atbildības teoriju, līdzīgu stimuli no malas. Uz šī fona pozitīvijoprojām tiek uzskatīta par «Sūnu ciemu» indeksu ieviešanu Latvijai līdzīgās vērtējams fakts, ka katrs piektais notikai tāpēc, ka neprotam runāt «viņu valo- ekonomikās – Igaunijā un Horvātijā, Latvijas lielajiem uzņēmumiem jaudā» – sistemātiski parādīt, ka esam sociāli kā arī uz nozīmīgākajiem globālajiem pirmajā gadā reģistrējies dalībai Ilgt-atbildīgi un no tā izrietoši – arī ilgtspējī- indeksiem – Dow Jones Sustainability spējas indeksā.gi. Kā pierādījums šai problēmai ir fakts, Index, kurš orientēts uz investoriem, un Nenoliedzami, ka dalība Ilgtspējaska neviens vietējā kapitāla uzņēmums Business in the Community veidoto Cor- indeksā no uzņēmuma prasa ne vienBaltijā vēl nav izdevis ilgtspējas pārska- porate Responsibility Index, kurš, līdzīgi nomaksātus nodokļus, bet arī patiesutu saskaņā ar starptautiski pieņemtām Latvijas indeksam, orientēts uz atbal- vēlmi saņemt objektīvu novērtējumuvadlīnijām (Global Reporting Initiative stu uzņēmumu vadībai. Tāpēc katrs un izmantot to savas attīstības plāno-G3). Ar līdzīgām problēmām saskārušās Latvijas Ilgtspējas indeksa dalībnieks šanai. Katram dalībniekam nācās veltītarī citas Eiropas jaunās ekonomikas, saziņā ar ārvalstu biznesa cilvēkiem var zināmu laiku apmācībai un anketastāpēc pēdējo gadu laikā ilgtspējas vai atsaukties uz saviem Sustainability Index aizpildīšanai, bet galvenais – iesaistītkorporatīvās sociālās atbildības indeksi rezultātiem, un šis kalpos kā nozīmīgs uzņēmuma augstāko vadību un pla-parādījušies Igaunijā, Horvātijā, Polijā, atbalsts biznesa attiecību dibināšanai šu kolēģu loku. Dalība mazāk laikaUngārijā, Čehijā u.c. globālajā telpā. aizņēma tiem uzņēmumiem, kuri jau Tāpat krīzes laiks ir saasinājis vajadzī- līdz šim bija stāstījuši par savu prak-bu pēc uzticama avota drošu piegādātā- Piedalās kā lieli, tā mazi si uzņēmuma ietekmes auditorijāmju meklēšanai. Ilgtspējas indekss uzliek Dalība Ilgtspējas indeksā ir brīvprātī- ar gada pārskata, interneta vietnes,augstu latiņu uzņēmuma sakārtotībai ga, bez maksas un pieejama jebkuram iekštīkla, klientu avīzes, plašsaziņasun risku vadībai, tāpēc kompānijas at- Latvijā reģistrētam uzņēmumam. To- līdzekļu vai citu komunikācijas kanālurašanās indeksā jau ir zināma garantija, mēr indeksa veidotāji nosūtīja uzaici- starpniecību.ka ar šādu piegādātāju nevar rasties tādi nājuma vēstules 500 pēc apgrozījuma Cik daudz katrs uzņēmums iegūst«nepatīkami pārsteigumi» kā nelegāla no- lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai no dalības Ilgtspējas indeksā, atkarīgsdarbinātība, būtiski drošības pārkāpumi neviens no tiem nepalaistu garām ie- no tā atvērtības. Tomēr kā lielākosu.tml. Šādā aspektā indeksu ļoti gaida spēju pieteikt savu dalību. Šo TOP uz- ieguvumus uzņēmumu pārstāvji vis-iepirkumu speciālisti gan valsts pārvaldē, ņēmumu lielā ietekme uz sociālajiem, biežāk min iespēju saņemt individuālogan starptautiskos uzņēmumos. ekonomiskajiem un vides jautājumiem vērtējumu, kurš papildināts ar ekspertu uzliek tiem morālu pienākumu publiski rekomendācijām par uzlabojumu ie-Novērtēs arī partneri ārvalstīs komunicēt par savu īstenoto praksi, spējām, iespēju izmantot rezultātus kā Kaut arī Ilgtspējas indeksa metodo- taču atbilstošu tradīciju trūkums un indikatoru mērķiem un vadības sistē-loģija ir Latvijas zinošāko galvu pro- salīdzinoši zemā vadītāju izglītotība ir mām (līdzsvarotā vadības karte u.tml.),
  • metodoloģijakā saturu uzņēmuma iekšējai un ārējai ar tikpat augstu datu aizsardzības līme- Iespējamie atbilžu variantu svari:komunikācijai un kā argumentu saru- ni kā internetbankas, un ievadītajiem 100 – norāda uz pilnīgu uzņēmu-nās ar partneriem un investoriem ār- datiem pieeja ir tikai indeksa koordina- ma sniegumu attiecīgajā jautājumā;valstīs. Tāpat tiek uzsvērta iespēja iegūt toriem un Ekspertu padomes locekļiem norādīta atsauce uz publiski pieejamuplašākas zināšanas, saņemt publisku atsauču pārbaudei. informācijuatzinību par atbildīgu darbu, kā arī Ikviena atbilde uzņēmumam jāap- 25 – uzņēmums rādītāju izpildījis tikaiiespēja izvēlēties savam uzņēmumam liecina ar atsauci uz publiski pieejamu daļēji; ja iespējamas vairākas atbildes,drošus piegādātājus. informāciju, kas norāda, ka ar to ir bijis attiecīgais punktu skaits tiek piešķirts iespējams iepazīties atbilstošām ietekmes katrai no tām; norādīta atsauce uz pub-Indeksa ilgtspēja auditorijām. Piemēram, informācijai par liski pieejamu informāciju Saprotama ir interese par paša Ilgt- uzņēmuma politiku attiecībā uz darbi- 0 – uzņēmums atbildējis noraidoši;spējas indeksa ilgtspēju. Tās pamatā nieku apmācību jābūt komunicētai vai nav sniegta atbilde uz jautājumu; navir stingra stratēģija – nekomerciāls nu iekštīklā, darbinieku avīzē, vai inter- norādīta atsauce uz publiski pieejamuikgadējs uzņēmumu vadības pašno- neta vietnē. Tieši uzņēmuma interneta informācijuvērtējuma modelis, kura metodoloģija vietne ir visbiežāk minētais informācijasbalstīta uz starptautisko praksi un avots, tomēr indeksa dalībnieki bieži kālokālo ekspertīzi un kurš dod iespēju komunikācijas kanālu izmantojuši arī Vērtējuma aprēķināšanauzņēmumiem novērtēt savu izaugsmi iekštīklus, elektroniskas vai drukātas jau-un attīstību, vienlaikus saņemot par numu lapas, gada pārskatus, darbinieku Kritērijs Svars % Koeficientsto publisku atzinību un konkurences un klientu avīzes. Profils un stratēģija 10 0.10priekšrocības. Ilgtspējas indeksa anketā ir 93 jautājumi Tirgus attiecības 15 0.15 Ilgtspējas indeksa iniciatori un orga- 5 sadaļās – profils un stratēģija, darbanizatori ir Latvijas Brīvo arodbiedrību vide, tirgus attiecības, sabiedrība, vide. Sabiedrība 15 0.15savienība (LBAS), Latvijas Darba Katrai sadaļai un katram jautājumam Vide 25 0.25devēju konfederācija (LDDK) un Lat- ir savs svars (sk. tabulu) atbilstoši jautā- Darba vide 35 0.35vijas Sabiedrisko attiecību kompāniju jumu skaitam sadaļā un kritērija lomaiasociācija (LSAKA), kuri rūpēsies par uzņēmuma ilgtspējas kopvērtējumā. Ja uzņēmums ir atzīmējis atbildi A,tā ikgadējas norises nodrošināšanu, kā Lai izslēgtu subjektīvismu vērtējumā, šī jautājuma vērtējums tiek aprēķinātsarī sekos, lai indekss tiktu uzskatīts par jautājumi konstatē faktu – ir vai nav šādi:nopietnu arī valdības gaiteņos. konkrēta prakse uzņēmumā. Rezultātus 100 X 0.05 X 0.10 = 0.50 Metodoloģiskās bāzes izstrādē, ap- automātiski apkopo sistēma, Ekspertukopojot pieredzi no visas pasaules, padome tikai pārliecinās, vai iesniegtās Rezultātidivu gadu garumā iesaistījušies savas atsauces pēc būtības atbilst jautājumam. Ilgtspējas indeksa rezultāti tiek pa-jomas eksperti no LBAS, LDDK, ziņoti ikgadējā noslēguma pasākumā,LSAKA, Pasaules dabas fonda Latvijas publicēti interneta vietnē ilgtspejasin-nodaļas, Ideju partneru fonda, Latvijas dekss.lv un īpaši veidotā pārskatā, kurš Ilgtspējas indeksa svēršanas principiKvalitātes asociācijas, Latvijas Uni- 2010. gadā tiek izdots sadarbībā ar laik-versitātes, Sabiedrības par atklātību rakstiem Diena un Dienas Bizness. Tā kāDELNA, Lursoft un NASDAQ OMX Atbilde Punkti Jautājuma Kritērija indeksa mērķis ir veicināt uzņēmumu svars svarsRiga. Šo organizāciju pārstāvji veido izaugsmi, nevis sāncensību, publiskotsEkspertu padomi, kuras darbs balstīts Atbilde A 100 0.05 0.10 tiek tikai uzņēmumu dalījums katego-uz sabiedriskā labuma principiem. Par Atbilde B 25 rijās atkarībā no to indeksa rādītājiem:metodoloģijas uzturētāju un indeksa Atbilde C 0 platīna, zelta, sudraba un bronzas.koordinatoru izraudzīta starptautiskā Katrs Ilgtspējas indeksa dalībnieks Nav atsauces 0komunikācijas konsultāciju kompānija saņem Ekspertu padomes sagatavotuHauska & Partner, kurai ir līdzīgu pro- Nav atbildēts 0 individuālu vērtējumu, kurā norādītsjektu vadības pieredze arī citās Centrā- uzņēmuma iegūtais summārais rezul-lās un Austrumeiropas valstīs. tāts un katras sadaļas ietekme uz to, Jautājumu svars. Vērtēšana uzskaitīti pasākumi, ko uzņēmumsMetodoloģija Katra jautājuma svaru nosaka attiecī- apņēmies īstenot 2010. gada laikā, Lai uzņēmums iegūtu savu Ilgtspējas gās jomas eksperts, balstoties uz starptau- kā arī sniegti ekspertu komentāri unindeksa rezultātu, tam bija jāreģistrējas tisko pieredzi un Latvijas situāciju. Viena ieteikumi par soļiem, kuri palīdzētuinterneta vietnē ilgtspejasindekss.lv, jāpa- kritērija visu jautājumu kopējais svars uzņēmumam pilnveidot savu devumuraksta apliecinājums par maksātnespējas ir 100%. 0% svars jeb koeficients 0.00 katrā no sadaļām.statusa un nodokļu parādu neesamību un tiek piešķirts statistikas jautājumiem,jāaizpilda pašvērtējuma anketa. Internetā piemēram, «Norādiet darbinieku skaitu Dace Avena,bāzētā informācijas ievades forma veidota Jūsu uzņēmumā». Ilgtspējas indeksa koordinatore 
  • ilgtspējas indekss Uzņēmumi sarindoti alfabēta kārtībā četrās grupās atbilstoši kopējam indeksa rezultātam. Platīna grupā iekļūst uzņēmumi, kuru ilgtspējas PLATĪNS indekss pārsniedz 90%, zelta – no 80 līdz 89,9%, sudraba – no 60 līdz 79,9%, bronzas – no 40 līdz 59,9%. 2010. gadā, kad Latvijā pirmo reizi noteikts uzņēmumu ilgtspējas līmenis, zelta un platīna grupās nav iekļuvis neviens no indeksa dalīb- niekiem. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, ZELTS netiek publicēti, tomēr tie tāpat kā pārējie uzņēmumi saņem ekspertu rekomendācijas savas ilgtspējas uzlabošanai, kas dod iespēju atkārtoti piedalīties nākamajā gadā. Uzņēmums Darbības joma ABB SIA elektroiekārtu vairumtirdzniecība Aldaris AS alus ražošana Arčers SIA būvniecība Balticovo AS olu ražošana Ceļu satiksmes drošības direkcija VAS valsts dienestu darbība Cemex SIA cementa ražošana SUDRABS Cēsu alus AS alus ražošana Electrolux Latvia Ltd SIA elektrisko mājsaimniecības ierīču vairumtirdzniecība Latvenergo VAS enerģētika Latvija Statoil SIA degvielas mazumtirdzniecība Latvijas Finieris AS kokapstrāde Latvijas Gāze AS enerģētika Rimi Latvia SIA mazumtirdzniecība Rīgas siltums AS siltumapgāde SEB banka AS banku darbība Swedbank AS banku darbība TNT Latvia SIA starptautiskie pārvadājumi Valmieras Piens AS piena pārstrāde Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija VTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Uzņēmums Darbības joma Binders SIA ceļu būve Brīvais Vilnis AS zivju pārstrāde Daugavpils siltumtīkli AS siltumapgāde DHL Latvia AS loģistikas pakalpojumi Elsana SIA elektromontāža, elektroinstalācija Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošana Fortum Jelgava SIA siltumapgāde BRONZA Grifs AG SIA apsardze Konekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas vairumtirdzniecība Latsin SIA mežsaimniecība, kokmateriālu tirdzniecība Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošana Latvijas Pasts VAS pasta pakalpojumi MAXIMA Latvija SIA mazumtirdzniecība Merks SIA būvniecība Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle banku darbība Olimps SIA būvprojektu vadība Olympic Casino Latvia SIA azartspēles un derības RBSSKALS AS būvniecība Rīgas Satiksme SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Siguldas Būvmeistars AS būvniecība, tirdzniecība, grants un smilts karjeru izstrāde Skonto būve SIA būvniecība Skrivanek Baltic SIA tulkošanas pakalpojumi, apmācība Tele2 SIA bezvadu telekomunikācijas pakalpojumi Veolia vides serviss SIA atkritumu apsaimniekošana Vidzemes slimnīca SIA slimnīcas
  • ilgtspējas indekssPlatīna grupa Kompānijas, kuras sasniedz Uzsvars Uz pašiniciatīvU Un pašorganizēšanosIlgtspējas indeksa Platīna līmeni,korporatīvo atbildību ir pilnībāintegrējušas savā darbībā un tajāsir noteikti atbildīgie gan valdes,gan izpildītāju līmenī. Šajos uzņē-mumos notiek sistemātiska datuvākšana un ietekmes novērtēšana,kas norāda uz 3-4 gadu stabilusnieguma uzlabojumu visās jomās,kurās uzņēmumam ir ietekme.Tie darbojas un atskaitās par savudarbību ar augstu caurspīdībasun ietekmes auditoriju iesaisteslīmeni, bet to publiskotos datus irapstiprinājis ārējs auditors.Zelta grupa Uzņēmumi ar Zelta statusudemonstrē atklātību un caurspī-dību, visus būtiskākos ilgtspējasaspektus komunicējot publiski. Tietiecas paplašināt un pielāgot savusriska vadības procesus, iekļaujot Roberts Ķīlis,tajos būtiskākos korporatīvās at- sociālantropologs,bildības aspektus. Šo uzņēmumu Rīgas Ekonomikaskorporatīvās atbildības stratēģi- augstskolasja ietver skaidrus un izmērāmus asociētais profesorsmērķus. Ilgtspējas indekss ir ļoti apsveicama uzņēmumu sabiedrisko stāju, līdztekusSudraba grupa iniciatīva un vairākās nozīmēs tā pa- reputācijas topam, kas ir vairāk pētnie- Sudraba līmeņa uzņēmumi tiesībā īsteno vēl Saeimas līdz galam cisks, jo neiekļauj apmācību kā daļu nomērķtiecīgi darbojas, lai īsteno- nepieņemto Latvija 2030. Indeksa iz- indeksa radīšanas. Šādi divi mērījumitu efektīvu ietekmes auditoriju veidē ir uzsvars uz lielu pašiniciatīvu ļauj arī labāk izvērtēt dažādas uzņēmu-iesaisti un ieviestu procesus, ar un pašorganizēšanos – bizness pats mu darbības puses un, kā pareizi apgal-kuriem identificēt un vadīt riskus apņemas standartizēt savas darbības. vo Ilgtspējas indeksa radītāji, izcelt pašuun iespējas. Šīm kompānijām ir arī Otrkārt, ilgtspēja šeit tiek skaidri pa- jautājumu dienas gaismā. Ir jāapsveic,apkopoti dati, kuri uzrāda sniegu- rādīta nevis kā rūpes par dabu, bet kā ka ilgtspēja tiek mērīta un veicināta arīma uzlabojumus galvenajās jomās principu īstenošana, kas ļauj biznesam vai it īpaši krīzes laikā.pēdējā gada vai divu laikā. sekmīgi darboties ilgākā laika posmā. Jālatvisko jēdzieniBronzas grupa Ne tikai finanses Ilgtspējas indeksā, līdzīgi kā citos, Uzņēmumi, kuri iekļauti bron- Tiek uzsvērts, ka biznesa sekmīgums ir problēmas ar terminu latvisku unzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, noteikti nav tikai peļņas vai apgrozīju- pieņemamu atveidošanu. Korporatīvālai publiski komunicētu par savu ma rādītāji. Bizness tiek apmācīts aiz- pilsonība, piemēram, būs ļoti grūti sa-praksi būtiskākajos jautājumos pildīt anketu, bet reizē apmācībā apgūst protama. Proti, ja ir vēlme, lai Ilgtspējaspar ietekmi uz vidi, sabiedrību, ilgtspējīgas darbības pamatprincipus; indekss «ietu tautās», izplatītos, nepie-darba vidi un kopējo tirgu, tomēr bizness tiek mudināts uzlūkot savas ciešams veltīt papildu pūles, latviskojotrezultāti nav viendabīgi augsti ikdienas darbības, piemēram, ofisā kā jēdzienus.visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir tādas, kas var tieši nest zaudējumus Domāju, ka arī konkrēti piemēri,noteikuši savu vīziju, misiju un vai ieguvumus pie saprātīgas resursu kas raksturo kompāniju ar augstiemvērtības, kā arī publiskojuši savus izmantošanas. No otras puses, tiek sa- ilgtspējas rādītājiem, panākumiem nokorporatīvās atbildības principus, asināta interese un uzmanība uz apkār- citām valstīm, būtu jauki un iedvesmo-kuru īstenošanā iesaistīts viss uz- tējās sabiedrības viedokļu dažādību. joši. Tāpat noderīgs ir konkrētu rīcībuņēmums. No metodoloģiskā viedokļa, patī- ieteikums tām organizācijām, kas vēlas kami redzēt vēl vienu mērījumu par kļūt ilgtspējīgākas. 
  • ilgtspējas indeksslīdz zeltam nedaUdz pietrŪkst nav nozīmes, ja tas netiek attiecināts uz Latvijas specifiku. Šajā kategori- jā ietilpst tādi pazīstami uzņēmumi kā SIA Rimi Latvia, AS Aldaris, AS Latvijas Gāze, SIA Latvija Statoil, AS Swedbank, SIA Electrolux Latvia Ltd u.c. Jāatzīmē, ka dažiem uzņēmumiem pietrūka tikai pāris punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Sudraba līmeni sasniedza gan valsts, gan pašvaldību, gan arī vietējā kapitāla uzņēmumi, piemēram, AS Latvenergo, AS Rīgas siltums, AS Latvijas Finieris, u.c., kas norāda uz Latvijas uzņēmumu attīstības progresu pēdējos gados. Savējiem bronza Bronzas līmeni sasniedza 25 indeksa dalībnieki, un lielākoties tie ir pašmāju uzņēmumi. Jāatzīmē, ka te ir iespējas izaugsmei vismaz 10 uzņēmumiem, ku- riem pietrūka dažu punktu, lai iekļūtu augstākā kategorijā. Nespēj komunicēt Lielākā daļa vērtējumu balstījās uz publiski pieejamiem dokumentiem un uz komunikāciju. Tā kā lielākā daļa vērtēto uzņēmumu nevarēja uzrādīt uz publiski pieejamu dokumentāciju, kas atbalstītu viņu darbību, tas norāda uz vāju spēju komunicēties ne tikai ar sabiedrību vispār, bet arī ar saviem darbiniekiem un klientiem. Šai aspektā var minēt tādus kritērijus kā saturīgu un labi noformētu interneta mājaslapu u.c. komunikācijas veidus, kas varētu ne tikai paaugstināt uzņēmuma publis- ko redzamību, bet arī sakārtot iekšējās komunikācijas politiku.Viesturs Pauls Karnups, Dr. oec., Latvijas Universitātes Ekonomikas un Jātiecas uz platīnuvadības fakultāte, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Latvijas uzņēmumiem ir jāstrādā un jākonkurē vienotā ekonomiskā telpā ar Ir noslēdzies 2010. gada Ilgtspējas dzēt, ka lielākā daļa ir uzņēmumi, kuri citiem ES valstu uzņēmumiem. Latvi-indeksa vērtējums un iegūti rezultāti. vai nu ir ārzemju uzņēmuma filiāles, vai jas Ilgtspējas indekss dod iespēju katramKaut gan visaugstākos iespējamos lī- tieši pieder ārzemniekiem, kas ir galve- Latvijas uzņēmumam sevi novērtēt pēcmeņus – Platīnu un Zeltu – nesasniedza nie akciju turētāji. Tas norāda uz to, ka tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtētineviens no vairāk nekā 70 uzņēmumiem, šie uzņēmumi ir lielā mērā pārņēmuši arī citu ES valstu uzņēmumi. Katrskuri piedalījās vērtējumā, tomēr var uz- (vismaz teorētiski) ārzemju praksi. uzņēmums, kas piedalījās, saņems savuskatīt, ka pasākums bijis veiksmīgs. Arī šiem uzņēmumiem ir potenciāls individuālo vērtējumu, kā arī norādes, izaugsmei, jo vairāki nebija adaptējuši kas būtu jāuzlabo, lai iekļūtu augstākāSudrabs ārzemniekiem ārzemju praksi Latvijas apstākļiem un kategorijā. Cerēsim, ka drīzumā lielākā Analizējot 20 uzņēmumu rezultātus, samierinājušies ar atsauci uz mātes daļa Latvijas uzņēmumu būs Platīnakuri sasniedza Sudraba līmeni, var re- uzņēmuma izstrādāto politiku, kam līmenī.
  • stratēģijaLai darbi saskan ar vārdiem Stratēģijas sadaļa nebūtu pilnīga, ja uzņēmumiem nebūtu jānorāda, vai tiem ir noteikti skaidri, stratēģiski mērķi, kurus tie vēlas sasniegt attiecībā uz savas ilgtspējas būtiskākajiem elementiem – personāla un vides resursiem, korporatīvo pārvaldību, biznesa ētiku un sabiedrības attīstību. Jāsecina, ka kritiski mazs ir to uzņēmumu skaits, kuri ir noteikuši savus mērķus atsevišķās ilgtspējas disciplīnās. Tomēr esmu drošs, ka šajā jautājumā Ilgtspējas indekss būs īpaši noderīgs tā dalībniekiem – noteikt turpmāko gadu mērķus un prioritātes attiecībā uz uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību. Ievieš formāli Analizējot iesniegtos apliecinājumus, patīkami pārsteidza fakts, ka 84% uzņēmumu ir izstrādāta vīzija un vēl 7% to apņēmušies izdarīt šī gada laikā. Objektīvi priekšrocības stratēģijas sadaļā ir starptautisko koncernu meitas uzņē- mumiem, jo tiem ir iespēja (un nepieciešamība) mācīties no globālās pieredzes, pārņemot un adaptējot to vietējiem apstākļiem. Tomēr ir uzņēmumi, kuri savu mātes kompāniju politiku pārņēmuši tikai deklaratīvi. Viens no indikatoriem,Māris Plūme, kas liecina par vāju globālo korporāciju stratēģiju ieviešanuSIA Hauska & Partner vadošais partneris Latvijā Latvijā, ir netulkotie, nelokalizētie pamatdokumenti. Vēl vairāk tas attiecināms uz vērtībām, jo tām jābūt saskaņotām Ilgtspējas indeksa stratēģijas sadaļā galvenā uzmanība pie- ar Latvijas iedzīvotāju mentalitāti un kultūras tradīcijām.vērsta uzņēmuma sakārtotībai visaugstākajā – uzstādījumu Pārsteidz indeksa dalībnieku salīdzinoši vājais sniegums at-līmenī. Te raugāmies, lai uzņēmumam, tā darbiniekiem un tiecībā uz darbinieku iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā.citām ietekmes auditorijām būtu skaidrs, kāda ir uzņēmuma Kā vienīgais iesaistes veids tiek minētas darbinieku sapulces,politika, un lai ikdienas darbi būtu saskaņā ar to, kas «uz kuras faktiski var notikt tikai pēc vadītāja iniciatīvas. Taspapīra». Pluss ir tiem uzņēmumiem, kuri ieviesuši kādu no vedina domāt, ka arī bieži daudzinātie iekšējās komunikācijasvadības sistēmām, jo tas nodrošina, ka būtiskākie procesi ir labie piemēri Latvijā ir ar dubultdibenu – tie tiek izmantotiaprakstīti. Latvijā lielākā daļa uzņēmumu cenšas «darīt kaut tikai tad, kad vadītājiem tas ir vēlami. Kaut gan situācijako labu», tomēr, ja šīs labās gribas darbības īsākā vai garākā ekonomikā prasa pretējo – uzņēmumam grūtos un pārmaiņutermiņā neatbalsta biznesa mērķus, tad to nevar uzskatīt par laikos jāstiprina saikne ar darbiniekiem un jāpanāk to atbalstsilgtspējīgu ieguldījumu. grūtu lēmumu pieņemšanā, lai kopīgi pārvarētu grūtības. Darbinieki var sniegt daudz lielāku pienesumu pārmaiņuDefinē vīziju un misiju vadībā nekā vairums vadītāju spēj iedomāties. Būtisks kritērijs uzņēmuma ilgtspējai ir fakts, vai uzņē-mums vispār ir definējis pamatnostādnes – vīziju un misiju,un vai tajos iespējams atrast norādes uz ilgtspējīgas attīstības stratēģija. ekspertu izvēlemodeli. Ja ir noteikts un darbiniekiem izskaidrots uzņēmu-ma lielais mērķis, tad ir sagaidāms, ka viss kolektīvs strādā Uzņēmums Darbības jomavienā virzienā, nevis katra struktūrvienība savā. Tomēr ne Balticovo AS olu ražošanamazāk svarīgs ir jautājums, vai kāds uzņēmuma valdes līmenīir tieši atbildīgs par ilgtspējas jeb korporatīvās atbildības Fazer maiznīcas SIA maizes un mīklas izstrādājumu ražošanajautājumiem un vai kādam no darbiniekiem tas atrodams Latvenergo VAS enerģētikastarp tiešajiem darba pienākumiem. RBSSKALS AS būvniecība Šī iemesla dēļ Ilgtspējas indekss pievērš uzmanību arīveidam, kādā un cik sistemātiski uzņēmumi komunicē savupraksi. Brīvprātīga ziņošana par savu korporatīvo sociālo UzŅēmUmU vidējais sniegUms 46,0%atbildību un ilgtspējīgu attīstību pasaulē tiek vērtēta augstāk tādā mērānekā sausi finanšu skaitļi. Ilgtspējas indeksā visaugstāk tiek visi uzņēmumivērtēti tie uzņēmumi, kuri izmanto starptautiskas ziņošanas kopā (vidēji)vadlīnijas, piemēram, Global Reporting Initiative (GRI G3), apliecinājušitomēr par labu praksi uzskatāma arī sistemātiska komuni- kategorijas kritēriju izpildikācija interneta vietnē un gada pārskata ietvaros. 
  • stratēģija – labākā prakse VAS Latvenergo dības politika, kurā noteikti galvenie darbības virzieni. uzskatām par lietderīgu un nepieciešamu apkopot līdz- zēšana, energoefektivitātes veicināšana (Energoefektivi- Ingrīda Lāce, Pēdējos trijos gados korpo- šinējo korporatīvās sociālās tātes centra bezmaksas kon- Komunikācijas un ratīvās sociālās atbildības atbildības praksi un izveidot sultācijas), kultūras, vēstures starptautisko attiecību sadaļa tiek iekļauta ikgadējā nefinanšu pārskatu, ņemot un sporta aktivitāšu atbalstī- direktore konsolidētajā gada pārskatā, par pamatu Global Reporting šana, darbinieku labklājības tomēr starptautiskās konku- Initiative (GRI) vadlīnijas, un lojalitātes stiprināšana. Pirmie Baltijā, kas gatavo rences apstākļos Latvenergo kuras ir vispiemērotākās Realizējot uzņēmuma mi- Ilgtspējas pārskatu pēc apzinās, ka nefinanšu pārska- ražošanas un pakalpojumu siju «Nodrošināt drošu, kva- GRI G3 vadlīnijām. ta izstrāde kļūst par nepiecie- sniegšanas uzņēmumam. litatīvu un videi draudzīgu šamību uzņēmumiem, kuri Saskaņā ar korporatīvās enerģijas ražošanu un piegā- Latvenergo koncerns – darbojas vai vēlas darboties sociālās atbildības politiku, di, kas veicina līdzsvarotu un viens no lielākajiem Latvijas starptautiskajā tirgū, ekspor- esam veikuši aktivitātes šādos ilgtspējīgu tautsaimniecības uzņēmumiem jau vairākus tējot produkciju vai veicot virzienos: bērnu elektrodro- attīstību», saskatām iespē- gadus darbojas korporatī- ieguldījumus ārvalstīs. Šādi šība, zinātnes un izglītības jamo korporatīvās sociālās vās sociālās atbildības jomā. pārskati dod iespēju novēr- atbalstīšana (konkursi, sti- atbildības nišu – «zaļās» ener- 2009. gadā ir apkopota labākā tēt organizācijas pašreizējo pendijas, konferences, prak- ģijas lietošanas popularizēša- uzņēmuma prakse un izstrā- stāvokli nefinanšu griezumā. ses u.tml.), vides aizsardzība, na, «zaļās» domāšanas veici- dāta Latvenergo koncerna Darbojoties elektroenerģi- industriālā mantojuma izpē- nāšana, klientu apkalpošanas korporatīvās sociālās atbil- jas brīvā tirgus apstākļos, te, saglabāšana un populari- pilnveidošana.strat‰Ìija AS Balticovo izmērīt uzņēmuma kopējo procesu rezultātus un veikt efektīvas uzlabošanas darbības. Arnis Veinbergs, valdes priekšsēdētājs Mums ir būtiski, lai visi uzņēmuma darbinieki strādā pēc vienotiem principiem un ar pārliecību, jo tad rezultāts Definēti un publiskoti uzņēmuma mērķi, tiek sasniegts ātrāk un ir stabilāks. Sadarbības partneri misija, vīzija un vērtības. un klienti zina vai jebkurā brīdī var iegūt informāciju par mūsu mērķiem, vīziju un vērtībām, un tādēļ mūsu Mūsu uzņēmums kļūst lielāks, konkurences cīņā tas ir sadarbība ir saskaņotāka un prognozējamāka. izdzīvojis un ieguvis stabilitāti, un tādēļ jābūt skaidram Mums ir svarīga finanšu perspektīva, kuru uztveram caur nākotnes redzējumam, lai tikpat veiksmīgi turpinātu saviem akcionāriem, klientu perspektīva – ar apmierinā- virzību. Jānodrošina pietiekoša procesu kontrole un tiem klientiem, procesa perspektīva – ar pilnveidojamiem līdzsvarota attīstība. procesiem, mācīšanās un jaunievedumu perspektīva – ar Skaidra misija, mērķi, vīzija un savu vērtību apzināšana kompetentiem, motivētiem darbiniekiem un jauniem pro- mums palīdzējusi efektīvi organizēt savas darbības un duktiem. Un visas šīs vērtības esam publiskojuši, formulējot resursus. Ja mums ir izvēlēts galamērķis, tad mēs zinām misiju, vīziju, mērķus un politiku. vai uzzināsim ceļu, pa kuru iet. Mērķus formulējām tā, lai Projektā Ilgtspējas indekss piedalījāmies tā nosaukumā tie būtu specifiski, izmērāmi, sasniedzami, atbilstoši un ieliktās idejas (ilgtspēja un indekss) ieinteresēti. Visa mūsu noteikti laikā. Uzskatām, ka mūsu vīzijai jābūt reālai un līdzšinējā darbība un nākotnes plāni ir vērsti uz uzņēmu- saredzamai. Mums ir svarīgi skaidri saprast savas vērtības, ma darbības nodrošināšanu ilgtspējā. Esam apmierināti, kuras varam izmantot mērķu sasniegšanai, tādēļ vērtības ka piedalījāmies projektā – uzzinājām virzienus, kuros esam apzinājuši un publiskojuši. būtu lietderīgi strādāt vairāk, t.i., darbs pie attiecībām Misijas, vīzijas, uzņēmuma kopējo mērķu un darbības ar sabiedrību. politikas izstrādāšana ir valdes priekšsēdētāja pienākums. Pēc anketas aizpildīšanas esam sapratuši, ka kopumā Līdz ar to katrs darbinieks savā atbildības līmenī var mūsu idejas, darbs un nākotnes plāni ir pareizi vērsti. pildīt tam deleģētos un pakārtotos uzdevumus, vienlaikus Tagad mums ir iespēja atkal pilnveidoties, papildinot ievērojot izpildes termiņus. Rezultātā augstākā vadība var esošo sistēmu.10
  • stratēģija – labākā praksestrat‰ÌijaSIA Fazer mēs to konsekventi komu- produktus, drošu darba vidi, zultātiem, nozīmīgākajiemmaiznīcas nicējam mūsu ārējām un iek- šējām publikām. Komunikā- darbinieku attīstības iespējas un sociālo garantiju prog- projektiem u.c. uzņēmumam svarīgām lietām.Ivars Skrebelis, cija ir būtisks mūsu darbības rammu, kā arī ieguldījumu Mums ir arī uzņēmumarīkotājdirektors elements, tas ir viens no sabiedrībā – mēs atbalstām žurnāls Fazer Way – drukāts mūsu veiksmes faktoriem. daudz sociālos un labdarības izdevums šodien tik ierastāsStarptautiskā stratēģija Fazer uzņēmumu darbība projektus. Piemēram, pagā- elektroniskās komunikācijasveiksmīgi lokalizēta un balstās uz trim pamatvēr- jušajā gadā, izprotot smago vietā, pieejams visiem Fazerizskaidrota darbiniekiem. tībām – klients, kvalitātes ekonomisko situāciju, dažā- uzņēmumu darbiniekiem izcilība un komandas gars. diem sociāliem projektiem katras valsts nacionālajā va- No neliela uzņēmuma Fa- Fazer pamatdokumenti ir ziedojām vairāk nekā 85 lodā. Latvijā lasām žurnāluzer maiznīcas septiņu gadu sagatavoti nacionālajās valo- tūkst. kukulīšu maizes. latviski un krieviski. Fazerlaikā ir izaugušas par otro dās katrā valstī un tos saņem Darbinieki ir mūsu vērtī- Way ir viens no informācijaslielāko spēlētāju maizes tir- katrs grupas darbinieks, ne- ba! Tāpēc lielu uzmanību uz- avotiem par uzņēmumā no-gū Latvijā, ieņemot 23,2% atkarīgi no tā, vai esi strād- ņēmumā pievēršam iekšējās tiekošo, un tas iepazīstina artirgus daļas. Tas ir labākais nieks maizes cehā vai struk- komunikācijas nodrošinā- dažādu valstu kolēģiem unpierādījums tam, ka jau no tūrvienības vadītājs. šanai. Uzņēmumā ir darbi- viņu sasniegumiem. Fazerpirmsākumiem sekmīgi īs- Korporatīvā sociālā atbil- nieku pārstāvības institūci- Way informāciju nostipri-tenota sociāli atbildīga uz- dība ir neatņemama uzņē- ja, kas veicinājusi vadības na citi komunikācijas ins-ņēmējdarbība sniedz labus muma darbības un attīstības un darbinieku savstarpējo trumenti – iekšējais tīkls,rezultātus. Protams, tas nav sastāvdaļa. Arī Latvijā so- sapratni un komunikāciju. sanāksmes, gada sanāksmesnācis viegli un ir prasījis ne ciālās atbildības program- Darbinieki ievēl savus pār- u.c. Fazer korporatīvā kultū-mazums pūļu, taču viennozī- mas ietver finansiālo atbil- stāvjus vadības sapulcēm, ra saka – ja Tev ir jautājums,mīgi ieguldītais ir atmaksā- dību – ilgtermiņa attīstības pārstāvji informē par ak- ierosinājums vai kritika, nācjies. To pierāda arī Ilgtspējas stratēģiju, darbību saskaņā tualitātēm ražotnē, nāk ar un runā! Tāpēc attiecībasindeksa rezultāti. ar likumdošanas prasībām; priekšlikumiem darba vides uzņēmumā ir demokrātis- Tas izdevies ar darbu, t.i., vides atbildību – attīstību, sakārtošanā, rosina vadību kas. Lai uzlabotu uzņēmu-skaidri definētu uzņēmuma nekaitējot videi, vides sakop- risināt aktuālus jautājumus, ma ilgtspēju, mēs ievērojamdarbības profilu, mērķtiecī- šanu un vides projektu atbal- pēc tam savukārt nodod ko- sociālās atbildības principusgu attīstības stratēģiju, un stu; sociālo atbildību – drošus lēģiem informāciju par re- visās sava darba jomās. šādas rokasgrāmatas priekšrocības, jo tā sniedz atbildes uz AS RBSSKALS nozīmīgākajiem jautājumiem, un tas ir svarīgi ne tikai jauno, Edgars Štrauss, valdes priekšsēdētājs bet jau esošo darbinieku kontekstā, īpaši, ja vēlamies visu grupas uzņēmumu līmenī noturēt vienu kvalitātes latiņu. Katram darbiniekam rokasgrāmatā izskaidroti Uzņēmuma stratēģija un atbildība pret vidi ir svarīgā- uzņēmuma mērķi un īstenotā politika. kie no ilgtspēju raksturojošajiem aspektiem, jo no tiem izriet uzņēmuma darbības pārējās sfērās: sabiedrībā, RBSSKALS Darbinieka Rokasgrāmata ir kā ceļvedis darba vidē un citur. Ja mēs esam elastīgi un sekojam darbiniekam uzņēmuma «pasaules kārtībā». Rokasgrāmata līdzi globālajām un vietējām tendencēm, definējam savu tiek izsniegta visiem jaunajiem darbiniekiem, un tajā ir ap- darbību un attieksmi pret vidi, pārskatām to, koriģējam, kopota vērtīga informācija par uzņēmuma politiku, noteikto tad attiecīgi arī mūsu saskarsme ar sabiedrību un mūsu kārtību, prasībām un citiem jautājumiem, kas ir saistoši darbība konkrētajā uzņēmējdarbības telpā ir šim laikam ikvienam darbiniekam. Līdz šim mēs esam spējuši novērtēt atbilstoša un atbildīga. 11
  • darba videNeder formāla pieeja darba videi instruments jeb kontroljautājumu saraksts, kas palīdzējis apzināties turpmāk veicamās darbības. Veiksmīgāk ar arodbiedrībām Ja runājam par darbinieku pārstāvību, ir interesanti, ka tiem uzņēmumiem, kuros ir nodibinātas arodbiedrības vai iecelti darbinieku pārstāvji, ir mazāk tiesas procesu. Problē- mas un konflikta situācijas darbinieki var atrisināt ar arod- biedrību palīdzību, bet, ja tādu nav, tad nesaskaņu gadījumā bieži vien vienīgais risinājums darbiniekam ir tiesa. Trūkst komunikācijas Būtiska iezīme, kas bija vērojama lielā daļā uzņēmumu – ko- munikācijas trūkums ar darbiniekiem. Biju pārsteigts, cik kūtri uzņēmumi savus esošos un potenciālos darbiniekus informē, piemēram, par viņiem sniegtajām priekšrocībām, bieži vien pat sludinājumos darba meklētāji netiek informēti par papildu soci- ālajām garantijām. Tomēr, neskatoties uz to, esam novērojuši pir- mās pozitīvās izmaiņas – neilgi pēc Ilgtspējas indeksa uzsākšanas vairāki uzņēmumi ir būtiski papildinājuši savu interneta vietņu saturu, tādējādi paaugstinot ne tik daudz esošo darbinieku, kā potenciālo speciālistu zināšanas par uzņēmumu. Jānovērtē rezultāti Domājot par nākotni, uzņēmumos noteikti lielāka uzmanī-Kaspars Rācenājs,Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, ba būtu jāpievērš ne tikai iekšējai komunikācijai, bet arī siste-darba tiesību eksperts mātiskai pieejai attiecībā uz darbinieku apmācību un rezultātu novērtēšanu. Skaidri izstrādāti principi ne tikai atvieglotu Darba vides sadaļai gan pasaulē, gan Latvijā ir bijis at- apmācības organizēšanu, bet arī palīdzētu efektīvāk plānot unvēlēts lielākais svars Ilgtspējas indeksa noteikšanā, kas vien- izlietot darbinieku izaugsmei nepieciešamos resursus.nozīmīgi skaidrojams ar darbinieku lielo ietekmi jebkura Lai arī darba vides jomā uzņēmumiem būtu jābūt daudzuzņēmuma darbībā, tāpēc, vērtējot uzņēmumu sniegumu, atklātākiem pret saviem esošajiem un potenciālajiem dar-balstījāmies uz trīs galvenajiem pīlāriem, un tie bija darba biniekiem, ir prieks, ka valstī ir uzņēmumi, no kuriem varaizsardzība un darba tiesiskās attiecības, kā arī sociālais iedvesmoties arī citi.dialogs uzņēmuma līmenī. Darba aizsardzības jomā mums likās svarīgi vedināt uzņēmu-mus aizdomāties, vai pasākumi tiek veikti tikai formāli vai arītie patiešām ir vērsti uz darba vides sakārtošanu un darbinieku darba vide. ekspertu izvēleizpratnes paaugstināšanu. Līdzīgi kā citos darba vides aspektosarī darba aizsardzībā būtiska ir komunikācija ar darbiniekiem, Uzņēmums Darbības jomair svarīgi ne tikai panākt parakstīšanos instruktāžas žurnālā, bet Aldaris AS alus ražošanapārliecināties par personāla izpratni un arī laikā starp obligāta- Latvijas Balzams AS alkoholisko dzērienu ražošanajām apmācībām veicināt zināšanu pilnveidi. SEB banka AS banku darbībaPozitīvāki ārvalstu uzņēmumi Valmieras stikla šķiedra AS ķīmiskā rūpniecība, tekstilindustrija Jāsaka, ka pozitīvākie piemēri arī attiecībā uz darba vidisaistās ar ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumiem Latvijā, jotajos ir gan skaidrāk izstrādāta atalgojuma sistēma, gan apmā- UzŅēmUmU vidējais sniegUms 54,3%cību kārtība, diemžēl ne vienmēr šie dokumenti ir tulkoti un tādā mērāpielāgoti vietējām vajadzībām, bet tā noteikti būs uzņēmumu visi uzņēmumiiespēja uzlabot savu sniegumu turpmākajos gados. kopā (vidēji) Pirmie uzņēmumu komentāri liecina, ka ir piepildījusies apliecinājuši kategorijasmūsu sākotnējā iecere – indeksa novērtējuma anketa dau- kritēriju izpildidziem uzņēmumiem ir kalpojusi kā sava veida izglītojošs1
  • darba vide – labākā prakseAS Aldaris dzot ar darbinieku vadību u.c. Tostarp šogad nodrošinājām apmācības kursu «Iedvesmo- joša un iesaistoša vadība». biznesa lēmumi. Lai šīs Veik- smes Formulas iedzīvinātuPārsla Baško, Aldara kravas automobiļu va- Visi Aldara nākotnes poten- uzņēmumā, tika veikti vairākiPersonāla vadības dītāju un ekspeditoru apmācī- ciālie vadītāji šobrīd strādā praktiski apmācību mode-un administratīvā bas, lai papildinātu zināšanas pie projekta, lai efektivizētu ļi visos Aldara darbiniekudepartamenta direktore gan par ekonomisku un drošu pārmaiņu vadību uzņēmumā līmeņos. Līdz ar jaunajām braukšanu, gan apgūtu Aldara jaunu biznesa procesu ievie- vērtībām uzņēmumā tika ie-Moto: sniegt darbiniekiem standartus klientu apkalpo- šanas jomā. vēlēti arī to vēstnieki – dažāduiespēju iesaistīties. šanas jomā. Šādu apmācību Maksimāli cenšamies līmeņu darbinieki no visdažā- modeli izvēlējāmies, jo vie- izmantot arī priekšrocības, dākajām struktūrvienībām, Apmācības plānojam un na no Aldara stratēģiskajām ko mums sniedz dalība lielā kuru uzdevums ir strādāt di-veicam saskaņā ar AS Aldaris prioritātēm ir būt par labāko starptautiskā grupā (Aldaris ir vos virzienos – gan izglītotdarbības stratēģiju, lai darbi- servisa sniedzēju saviem sa- Carlsberg Grupas uzņēmums), kolēģus, stāstot, kas ir jau-nieks iegūtu ne tikai zināša- darbības partneriem. piemēram, Mārketinga aka- nās Veiksmes Formulas, gannas sev, bet arī izpratni par Tāpat Aldarī norit regulā- dēmija, Pārdošanas akadēmi- sniegt vadībai atgriezeniskouzņēmuma darbības stratēģi- ras apmācības, kas paredzē- ja, Ražošanas un Loģistikas saiti par to, kāda ir atmosfēraju un prioritātēm. Galvenais tas saskaņā ar likumdošanu akadēmija, Vadības akadēmija uzņēmumā.moto: sniegt darbiniekiem saistībā gan ar darba drošību, u.c. Tā, piemēram, Latvijā nav Izvēloties apmācību tema-iespēju iesaistīties! Viens no gan higiēnas prasībām. Tā iespējams pilnībā apgūt alus tiku un veidus, mēģinām, cikjaunumiem apmācību jomā, kā Aldarim ir ISO sertifikāts, tehnologa zināšanas, tādēļ mū- vien iespējams, «iet prom» noko ieviesām pagājušā gadā, ir darbinieki no dažādiem uzņē- su aldarus apmācām speciālā akadēmiskajām apmācībām,apmācību projekts «Iekšējais muma līmeņiem ir apmācīti akadēmijā Skandināvijā. bet izmantojam darba sesijas,treneris». Laikā, kad tiek sa- par iekšējiem auditoriem. Savu artavu iekšējās kul- kurās tiek apvienotas teorētis-mazinātas personālvadības Mums ir arī pašiem sava tūras un apmācību sistēmas kās zināšanas ar praktiskāmizmaksas, šis bija labs veids, degustatoru komanda. Tā- mainīšanā deva arī 2008. gada zināšanām. Vēl viens svarīgskā attīstīt savus talantīgos dējādi mēs sniedzam iespēju nogalē noformulētās Alda- priekšnosacījums – apmācī-darbiniekus, kā arī dot zināša- darbiniekiem iesaistīties gan ris Veiksmes Formulas, kas bām jāsaskan ar uzņēmumanas citiem. Apmācību tēmas, produktu jaunrades procesā, ieviestas, lai ikvienam uzņē- stratēģiskajām prioritātēm.kuras šī projekta ietvaros ap- gan kvalitātes uzlabošanā. mumā būtu skaidrs, ar ko tas Aldarī mēģinām veidot vidi,guva mūsu iekšējie treneri, Šobrīd izraudzīti arī vairā- atšķiras no konkurentiem, lai darbinieks varētu izmantotbija visdažādākās, sākot no ki potenciālie Aldara vadības un lai darbinieki zinātu, uz apmācībās iegūtās zināšanasmārketinga, pārdošanas, bei- talanti, kuri apgūst speciālu ko balstoties tiek pieņemti arī savā turpmākajā karjerā.darba videAS Valmieras stikla šķiedra smīgai komunikācijai uzņēmumā kalpo noslēgtais koplīgums. Valmieras stikla šķiedrā tas paredz būtiskas sociālās garantijasAndris Oskars Brutāns, valdes priekšsēdētājs darbiniekiem. Patlaban noris aktīvs darbs pie darba koplī-Mudīte Virza, arodbiedrības priekšsēdētāja guma izmaiņām, ko, strādājot darba grupās, ar vienlīdz lielu atbildību veic gan uzņēmuma administrācijas, gan arodbied-Arodbiedrība un uzņēmuma vadība rības pārstāvji.strādā roku rokā Ikdienā uzņēmums organizē regulāras vadības un darbinie- ku tikšanās rūpnīcas komitejas sēdēs un darbinieku sanāks- AS Valmieras stikla šķiedra nepārtrauktu sociālo dialogu mēs, kur tiek pārrunāti nodarbinātības, tehnisko jauninājumu,starp uzņēmuma vadību, arodorganizāciju un darbiniekiem investīciju un operatīvās darbības jautājumi. Tas ir laika unuzskata par neatņemamu uzņēmuma ikdienas darba sastāv- līdzekļu ieguldījums, kas uzlabo darba apstākļus uzņēmumā,daļu. Veiksmīgas sadarbības pamatā ir partnerība. Nereti uz- nodrošina uzņēmuma darbiniekiem sociālās garantijas unņēmumu vadības un arodorganizāciju starpā valda opozīcija, kopumā veicina uzņēmuma darbinieku izpratni par situāciju.un tas visbiežāk ir lielākais klupšanas akmens. Šāda ieguldījuma vērtība ne vienmēr parādās ikdienā, bet bieži Uzņēmuma veiksmīgai darbībai ir nepieciešama sadarbība vien tieši krīzes situācijās tas palīdz nezaudēt perspektīvu unvisu iesaistīto pušu starpā. Par nozīmīgu apliecinājumu veik- sadarboties. 1
  • darba vide – labākā prakse AS SEB banka saistīts ar SEB Mācību centra organizētajām apmācībām, visi SEB grupas darbinieki pasaulē un šīs apmācības ir tības pētījumus Voice, kurā aicināts piedalīties un sniegt Gunita Meiere, lai veicinātu finanšu pakal- tulkotas katras SEB darbības savu vērtējumu tiek ikviens Personāla pārvaldes pojumu pārzināšanu un to valsts valodā. SEB banka darbinieks. 2009. gadā 91% vadītāja pārdošanu. Šīs apmācības regulāri organizē arī līderī- SEB grupas darbinieku Lat- parasti vada SEB bankas ek- bas treniņus dažāda līmeņa vijā sniedza savu vērtējumu Apmācību procesā sperti ar ievērojamu darba un vadītājiem. par darba vidi. Šis ikgadē- iesaista iespējami daudz zināšanu pieredzi. Šogad esam uzsākuši jau- jais novērtējums ļauj gan darbinieku. Nu jau vairākus gadu SEB nu pieeju apmācību proce- starptautiski, gan arī Latvijas banka ir ieviesusi e-apmā- sam – caur spēles prizmu. līmenī novērtēt darbinieku Apmācību process SEB cības, kad virkne svarīgu «Vērtību spēli» izspēlējuši viedokli un reaģēt uz būtis- bankā tiek veidots tā, lai tas jautājumu, kas jāapgūst, tiek augstākā līmeņa vadītāji, ta- kām šī novērtējuma niansēm. aptvertu pēc iespējas lielāku organizēti e-apmācību formā. gad plānojam, lai spēli izspēlē- Paralēli Voice novērtējumam darbinieku skaitu, jo neat- E-apmācība nozīmē to, ka tu visi SEB grupas darbinieki SEB bankā 2009. gadā pir- karīgi no pienākumiem un cilvēki pie saviem datoriem Latvijā. Reizi gadā SEB banka mo reizi veicām arī valdes atbildības cilvēki vēlas stipri- sev ērtā laikā atbild uz saga- lemj arī par augstākā līmeņa jeb augstākā līmeņa vadības nāt savas zināšanas un apgūt tavotajiem apmācību jautāju- darbinieku mācībām Valen- novērtējumu. Par tradīciju ko jaunu. Šobrīd darbinieku miem. E-apmācības parasti berga institūtā, kur augstā- kļuvušas pusgada pārrunas apmācības SEB bankā tiek tiek organizētas gadījumos, kā līmeņa vadītāji no visām ar darbiniekiem jeb darba iz- veidotas vairākos posmos. kad jāpārbauda darbinieku valstīm, kur pārstāvēta SEB pildes un attīstības pārrunas. Uzsākot darbu bankā, rī- zināšanas un izpratne, un banka, apgūst vadības pras- Visi šie pasākumi – gan novēr- kojam ievadapmācības, kur caur dažādiem dzīves piemē- mes, pilnveido savas zināša- tēšanas, gan apmācību – ir ļoti jebkurš jaunais darbinieks riem (case studies) tiek parādī- nas cilvēku vadīšanā. svarīgs SEB bankas iekšējās iegūst pamatinformāciju par ta pareizā jeb vēlamā pieeja Kas attiecas uz darbinieku kultūras attīstību veicinošs SEB banku un tās struktūru. noteiktam jautājumam. Tieši apmierinātības vērtējumu, process, jo esam pārliecinā- Darbinieki apgūst arī finanšu šobrīd SEB bankā notiek SEB grupa starptautiski, tai jušies, ka tādus, kādi esam pakalpojumu nianses. Otrs e-apmācības par informācijas skaitā arī Latvijā, ik gadu bankas iekšienē, mūs redz arī nozīmīgs apmācību bloks ir sistēmu drošību, kuras iziet veic darbinieku apmierinā- mūsu klienti. darba vide AS Latvijas Balzams tas vietu un garderobju sakārtošanā. Remontus veic uzņēmuma remonta un celtniecības dienesta darbinieki, kuri regulāri seko Signe Bīdermane, valdes locekle līdzi telpu kosmētiskā remonta nepieciešamībai. Uzņēmuma vadība apzinās, ka nepieciešami līdzekļu iegul- Drošības pasākumi pilnīgi novērsuši dījumi darba vietu ergonomiskam iekārtojumam, un nākotnes negadījumus darbā. mērķos ir iekļauta datoru monitoru pakāpeniska nomaiņa un ergonomisku krēslu iegāde. Uzņēmums seko līdzi darba aizsardzības jautājumiem gan Pērn nenotika neviens nelaimes gadījums darbā, par ko tehnoloģiskas nepieciešamības dēļ, gan lai nodrošinātu darbi- būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Atsevišķi incidenti darba niekiem atbilstošus darba apstākļus. Līdzīgi kā citi, darba vides vietā ir bijuši, bet bez nopietnām sekām darbinieku veselībai. risku novērtēšanas rezultātā esam izstrādājuši pasākumu plānu Nepieciešams mainīt darbinieku attieksmi pret darba drošību, darba aizsardzības jomā un, pamatojoties uz katrai darba vietai lai viņi nebaidītos norādīt darba devējam par iespējamiem noteiktajiem darba vides riskiem, noteiktas profesijas, kurās riskiem darba vietā un notikušajiem nelielajiem incidentiem. strādājošo veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt kaitīgie Īpaša uzmanība drošas darba vides garantēšanā tiek pievērsta darba vides faktori un jāveic obligātās veselības pārbaudes, speciālām apmācībām. Neviens jauns darbinieks neuzsāk darbu ko uzņēmums saviem darbiniekiem regulāri organizē. Risku bez nepieciešamās sākotnējās apmācības un darba drošības ins- vērtējums nosaka arī darba apģērba un individuālo darba aiz- truktāžas. Ražošanas līniju jaunie darbinieki pirmos mēnešus sardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamību. strādā pieredzējuša darbinieka vadībā un patstāvīgi sāk strādāt Pēdējo gadu laikā ir paaugstināta ventilācijas sistēmas tikai pēc zināšanu un iemaņu pārbaudes sekmīgas nokārto- efektivitāte, kas ir uzlabojusi gaisa apmaiņu, kā arī palielināta šanas. Regulāri tiek organizēta darbinieku apmācība darba apgaismojuma intensitāte. Daudz ir paveikts darbinieku atpū- aizsardzībā, ugunsdrošībā un darbā ar bīstamām iekārtām.1
  • tirgUs attiecībassvarīgi iegūt partneru uzticību Lai uzņēmums strādātu ilgi un veiksmīgi, tam jāstrādā arpeļņu. Tāpēc svarīga ir sadarbības partneru, klientu uzticība,tāpat arī uzņēmuma spēja gan labos laikos, gan grūtos brīžospiesaistīt papildu finansējumu – banku aizdevuma, obligāci-ju vai akciju emisijas veidā. Finanšu investoru – vietējo unstarptautisko pensiju, ieguldījumu fondu un citu privāto in-vestoru rīcībā ir neierobežota apjoma finansējums; ieguvējsir uzņēmums, kurš spēj pārliecināt investorus tam uzticētkaut nelielu daļu no to rīcībā esošās naudas un izmantot tosavai attīstībai vai konkurētspējas nostiprināšanai. Biržas NASDAQ OMX Riga speciālisti ikdienā seko līdzibiržā kotēto uzņēmumu paziņojumiem, vietējo un starptau-tisko investoru reakcijām un darījumiem, tiekas ar biržānekotētiem uzņēmumiem, apspriež tiem pieejamos kapitālapiesaistes veidus, un redz gan labos piemērus, gan pastāvošāsproblēmas. Biržas speciālistu zināšanas deva iespēju iekļautprojektā arī vairākus svarīgus kritērijus uzņēmumu finan-siālās ilgtspējas noteikšanai.Svarīga caurskatāmība Potenciālo investoru acīs obligāta, bet bieži arī daudzplašākām interešu grupām svarīga ir uzņēmuma caurskatāmī-ba – zināt, kas ir uzņēmuma vadītāji, vai uzņēmuma darbībair īpaši atkarīga no kāda konkrēta īpašnieka. Uzņēmuma Āris Dreimanis,caurskatāmību un pārliecību par tā vadības profesionalitāti un Biržas NASDAQ OMX Riga Komunikāciju daļas vadītājsneatkarību finanšu investori min kā vienu no būtiskākajiemfaktoriem lēmumu pieņemšanā, līdzās tādiem kritērijiem kāuzņēmuma darbības veiksme un finanšu rezultāti. iespējas un riskus un rezultātā paaugstinātu uzņēmuma gatavību iespējas izmantot, bet riskus samazināt. NākamaisDefinē rakstiski solis ir šos kodeksus un normas skaidri komunicēt darbinie- Savukārt ētikas kodeksa, produktu un citu politiku un kiem un publiskot. Indeksa dalībnieku vidū redzami daudzinormu rakstiska definēšana liecina, ka uzņēmums ir veltījis labi piemēri, kā uzņēmumi veidojuši tieši savai darbībaslaiku un resursus, lai saskatītu un aprakstītu potenciālās specifikai atbilstošas un konkrētas vadlīnijas, bet daļa ār- valstu uzņēmumu grupas ietvaros izstrādātos dokumentus ir iztulkojuši latviešu valodā. It kā sīkums, bet svarīgs sīkums. Vienoti un katram uzņēmuma darbiniekam saistoši standartitirgUs attiecības. ekspertu izvēle efektīvi uzliek visiem uzņēmuma darbiniekiem pienākumu ievērot šīs normas un sniedz pašiem darbiniekiem, kā arī sa-Uzņēmums Darbības joma darbības partneriem un klientiem zināmas garantijas, ka tasKonekesko Latvija SIA lauksaimniecības tehnikas tā arī notiks. Savukārt gadījumiem, kad tas nenotiek, ir dots vairumtirdzniecība atskaites punkts, lai situāciju risinātu. Šo pasākumu kopums padara uzņēmumus stiprākus un prognozējamākus darbībā,Latvijas Gāze AS enerģētika labāk pasargātus no negaidītiem pārsteigumiem.Rīgas siltums AS siltumapgādeVTU Valmiera SIA pasažieru sauszemes pārvadājumi Jāsaredz iespējas Daudzi Latvijas izcelsmes uzņēmumi sliecas uztvert šīs lietas kā apgrūtinājumu un risku, taču vērts ir padomāt arīUzŅēmUmU vidējais sniegUms par iespējām. Var paraudzīties uz veiksmīgiem, ilgtermiņā 37,3% tādā mērā darbojošamies uzņēmumiem, kas to uztvēruši kā iespēju visi uzņēmumi un pratuši izmantot biznesa attīstībai. Daudzi no tiem kotē kopā (vidēji) savas akcijas biržās vai ir biržās kotētu uzņēmumu meitas apliecinājuši sabiedrības, kam šo normu ievērošana ir nodrošinājusi vieg- kategorijas lāku un lētāku pieeju finansējumam vai lielāku akcionāru kritēriju izpildi atbalstu grūtos laikos. 1
  • tirgUs attiecības – labākā prakse AS Rīgas siltums SIA VTU Valmiera Linda Rence, Ineta Kļaviņa, valdes priekšsēdētāja Informācijas daļas vadītāja Kvalitāti sekmē ar Darbinieku uzvedības noteikumu palīdzību. Ētikas kodeksā skaidrotas uzņēmuma pamatvērtības. SIA VTU Valmiera Darbinieku uzvedības noteikumi reglamentē vienotu darbinieku uzvedības standartu komercsabiedrībā un saskar- AS Rīgas siltums Ētikas kodekss tika smē ar klientiem un trešajām personām, un tie ietver dažādas prasī- apstiprināts 2009. gadā. Tā mērķis – vei- bas, kas darbiniekiem jāievēro darba procesā. Darbinieku uzvedības dot biznesa praksi, kas balstīta uz ētikas noteikumu mērķis ir uzlabot komunikāciju starp darbiniekiem un pamatprincipiem un palīdz darbinie- trešajām personām (klientiem), nepieļaut konflikta situācijas, kā arī kiem rast atbildes uz jautājumiem, kas noteikt rīcību nestandarta situācijās. Vairākkārt esam pārliecinājušies, saistīti ar dažādām ētikas dilemmām. ka noteikumi veicina darba pienākumu precīzu izpildi un korektu Ētikas kodekss skaidro tādas uzņēmuma attiecību veidošanos ar klientiem. pamatvērtības kā godīgums, taisnīgums, Uzņēmumam ir definēta arī misija un vīzija, noteikti stratēģiskie atbildība, lojalitāte, profesionalitāte un mērķi darba vides, cilvēkresursu un vides aizsardzības jomās, ir cieņa. Kodeksā iztirzāta komunikācijas sertificēta kvalitātes vadības sistēma ISO 9001:2000, notiek regulāri ētika ar mērķi izvairīties no viedokļu auditi. Nākotnē plānojam noteikt stratēģiskos mērķus korporatīvajā nesakritības publiskajā telpā un nodro- pārvaldībā un biznesa ētikā, izstrādāt korporatīvās sociālās atbildības šināt godīgas, precīzas un saprotamas pārskatu, kā arī izvirzīt arvien jaunas kvalitātes prasības vadības un informācijas paušanu. Uzmanība pie- darba procesiem un sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot klientu vērsta jautājumiem saistībā ar interešu apmierinātību. konfliktu, kas palīdz izvairīties no ie- spējām nonākt personīgā vai uzņēmuma tirgus interešu konfliktā. Ētikas kodeksa pieņemšana ir svarīga nevis īstermiņā, bet gan ilgtermiņā. Tas skaidri pozicionē akciju sabiedrības viedokli aktuālos ētikas jautājumos, sek- mē pozitīvu mikroklimatu uzņēmumā, veicina godprātīgu darba pienākumu izpildi un nodrošina lietišķas attiecības ar siltumenerģijas lietotājiem. Centralizētās siltumapgādes ilgtspēju AS Latvijas Gāze raksturo nemitīgas rūpes, lai nodrošinā- Adrians Dāvis, valdes priekšsēdētājs tu viszemākās siltumenerģijas ražošanas izmaksas, efektīva, videi draudzīga kuri- Īsteno atklātas tirgus attiecības. nāmā izmantošana, pastāvīgi paplašinot atjaunojamo energoresursu ieviešanu sil- AS Latvijas Gāze ir starptautisks uzņēmums un tā akcionāri, kas tumenerģijas ražošanā, kā arī augsta sil- ir būtiski enerģētikas uzņēmumi Eiropā un pasaulē, pret Latvijas tumapgādes drošība un siltumenerģijas Gāzi izvirza augstus standartus gan finanšu pārvaldībā, gan citās lietotājiem pievilcīgs servisa līmenis. uzņēmuma ikdienas jomās. Latvijas Gāze ir NASDAQ OMX biržas Akciju sabiedrība sekmē siltumener- dalībnieks, kas papildus rada virkni nosacījumu ilgtspējīgai finanšu ģijas ražošanas apjomu no atjaunojamiem caurspīdībai – uzņēmums ievēro ne vien starptautiskos un Latvijas energoresursiem palielināšanu, tādējādi standartus finanšu pārvaldībā, bet ievēro arī «Korporatīvās pārvaldības mazinot Latvijas atkarību no primāro principus», kas tiek veidoti sadarbībā ar biržu un tiek vērtēti gan no enerģijas resursu importa. AS Rīgas sil- biržas, gan investoru puses. Vēsturiski Latvijas Gāzes atrašanās biržā ir tums siltumenerģijas ražošanai izmanto saistīta ar uzņēmuma privatizāciju, tomēr, neskatoties uz mazo akciju Latvijā iegūto šķeldu siltumcentrālē skaitu brīvā finanšu instrumentu tirgū šodien, Latvijas Gāze turpina Daugavgrīva. Šogad iecerēts šķeldu iz- darbu biržā, jo tas padara uzņēmumu pieejamāku ne vien akcionāriem, mantot siltuma ražošanai siltumcentrālē bet arī citām interešu grupām, piemēram, žurnālistiem, sabiedrībai un Vecmīlgrāvis, bet 2011. gadā – siltumcen- valsts iestādēm. Latvijas Gāze ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, trālē Ziepniekkalns. Tādējādi trīs gadu tādēļ vēl viens faktors, kas ietekmē uzņēmuma caurspīdīgumu, ir pa- laikā šķeldas izmantošana siltumapgādē tērētāju un uzņēmumu interešu starpnieks – Sabiedrisko pakalpojumu pieaugs līdz pat sešām reizēm. regulēšanas komisija.1
  • tirgUs attiecības – labākā prakse SIA Konekesko Latvija ekonomisko atbildību, enerģijas, resursu, materiālu izmantošanas efektivitāti, atbildīgu produktu klāstu, Antra Spickus, valdes priekšsēdētāja atbildīgu iepirkuma politiku, loģistiku un darījumu braucienus, bet arī klimata pārmaiņas, veselīgu dzīves Ikvienam skaidras uzņēmuma darbības vadlīnijas. veidu un darbinieku labklājību. Šīs stratēģijas realizācijas ietvaros notika uzņēmuma Kesko ir Somijas korporācijas uzņēmums ar vairākiem strukturālā reorganizācija, nosakot prioritāros darbības darbības virzieniem – Kesko Food, apģērbi un mēbeles virzienus – tehnikas tirdzniecība un tās pēcpārdošanas mājai (Anttila), celtniecības preces un preces mājai (Rau- apkalpošana. Liels uzsvars tika likts uz pēcpārdošanas takesko uzņēmumi), tehnikas tirdzniecība – Konekesko apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu, lai iegūtu ilgtermi- grupa, pie kuras pieder arī SIA Konekesko Latvija. Visi ņā uzticamu un apmierinātu klientu. Tā rezultātā izvei- uzņēmumi darbojas visās trijās Baltijas valstīs un kat- dota vienota Baltijas tehnikas rezerves daļu noliktava ram grupas uzņēmumam ir kopēja stratēģija, mērķi un ar atrašanās vietu tirdzniecības centrā Jelgavā, nosakot uzdevumi, kurus katrs uzņēmums realizē, ņemot vērā optimālo produktu klāstu, optimizējot izmaksas un lo- sava reģiona likumdošanas un tirgus īpatnības. ģistiku, kā arī operatīvāk apmierinot klientu vajadzības Kesko korporācijas vadība ir pasludinājusi par mērķi pēc tehnikas rezerves daļām un servisa. uzlabot klientu apmierinātību, darbinieku apmierinā- Reorganizācijas rezultātā darbs tika uzteikts vairāku tību, konkurētspēju un efektivitāti, veicināt kopējus, nodaļu darbiniekiem. Šiem darbiniekiem tika nodroši- atbildīgus darbības veidus un nodrošināt atbildīgu risku nāts aprūpētais darba uzteikums, organizēta apmācība, vadību un to, ka Kesko ir pievilcīgs darba devējs. Dar- izmantojot Komin Talantor pakalpojumus, kā arī pieai- bības pamatprincipi tika apstiprināti Kesko korporācijas cināti speciālisti no Nodarbinātības valsts aģentūras, lai valdē. Visiem grupas uzņēmumiem bija jāizstrādā savs palīdzētu iekļauties darba tirgū un atrast jaunu darbu. plāns, kā šīs pamata vadlīnijas tiek ieviestas uzņēmuma Katru gadu notiek darbinieku apmierinātības pētījumi darbībā. katras valsts līmenī un salīdzināti rezultāti ar pārējiem 2008. gada sākumā korporācijas vadībā tika izveidota māsas uzņēmumiem. Katru gadu notiek visu darbinieku Baltijas Konekesko (agrāk Kesko Agro) uzņēmumu vadības individuālās pārrunas ar savu vadītāju par iepriekšējā darba grupa, kura detalizēti izstrādāja «Mūsu darbības gadā paveikto un nosprausti mērķi nākošajam gadam; vadlīnijas». Šāda dokumenta izstrādes nepieciešamību gada pirmajos mēnešos uzņēmumā notiek Labo darbu noteica arī korporācijas definētā misija – izveidot labu pasākums, kurā uzņēmuma vadība un korporācijas kolektīvu, pārspēt klientu vēlmes un kļūt par labāko pārstāvji informē par iepriekšējā gada rezultātiem un operatoru savā tirdzniecības sektorā. Vadlīnijas nosaka mērķiem pašreizējam gadam, uzņēmuma darbinieki to, ka mēs ievērojam normatīvos dokumentus un ik- anonīmās anketās nominē aizvadītā gada labāko pār- dienā izvairāmies no interešu konfliktiem, mūs nevar devēju, atbalsta un citu funkciju darbinieku, kuri tiek piekukuļot un veidojam kopā labu darba kolektīvu. sveikti šajā pasākumā. Faktiski vadlīnijas ietver sevī visas uzņēmuma ietekmes 2009. gada beigās, reaģējot uz negatīvo ekonomisko auditorijas. Pamatojoties uz šīm uzņēmuma darbības situāciju, kā arī vadītāju satraukumu par to, ka paslik- vadlīnijām tika izveidota Baltijas Konekesko uzņēmu- tinoties ekonomiskajai situācijai var parādīties nozie- mu vadības darba grupa, kas 2008. gada laikā strādāja dzīgas rīcības pret uzņēmumu, tika organizēta darba pie uzņēmumu stratēģijas 2008.-2012. gadam. 2008. grupa par riska vadības politiku attiecībā uz iespēja- gada decembrī Kesko korporācijas valde apstiprināja miem zagšanas vai citiem noziedzīgiem nodarījumiem Kesko Darbības (Responsibility) vadlīniju programmu un pieņemti lēmumi par konkrētu procesu izstrādi un 2008. – 2012. gadam. Šī programma sevī ietver ne tikai kontroli.attiecÈbas 1
  • videNeapzinās izaugsmes iespējas Latvijas uzņēmumiem ir lielas izaugsmes iespējas, kurasviņi, iespējams, pat neapzinās. Ar uzņēmējiem ir līdzīgi kāar pilsoņiem, kuri paši var būvēt savu valsti. Arī uzņēmējivar to darīt, audzinot un izglītojot gan savus patērētājus,gan piegādātājus. Ārvalstu meitas uzņēmumos tas jau irvērojams, tie biežāk sevi pozicionē kā sabiedriski atbildīgus,šiem uzņēmumiem ir jau izstrādāta politika un noteiktasrobežas un mērķi. Pētījumi un ārvalstu prakse pierāda, kakompānijas, kurām ir augsta atbildība pret sabiedrību unvidi, arī ātrāk un nesāpīgāk pārvar ekonomisko krīzi. Arī valdība varētu sniegt ieguldījumu, izstrādājot un no-sakot konkrētus rāmjus uzņēmējdarbībā, piemēram, nosakot,cik liels samazinājums jāsasniedz CO2 izmešu ierobežošanā,elektroenerģijas patēriņā vai ūdensapgādē. Piemērs ir «zaļieiepirkumi», kuru popularizēšanā valsts varētu pielikt savuroku, lai, piemēram, logu ražotāji, gatavojot koka logus,izmantotu labākus izejmateriālus, lai sabiedrība varētuizvēlēties ekoloģiski drošākus izstrādājumus.Svarīga vadības nostāja Tomēr nedrīkst apgalvot, ka uzņēmējiem atbildības pretvidi trūkst tikai tādēļ, ka tā tiesību aktos nav atrunāta. Tasir atkarīgs no uzņēmuma politikas un tā vadības nostājas.Lielie un mazie uzņēmumi šajā ziņā neatšķiras. Vienīgi lielieuzņēmumi, kuri ir kādu ārvalstu kompāniju meitas uzņē-mumi, vadās jau pēc iepriekš izstrādātas politikas, tiem irlielāka pieredze. Nevar teikt, ka šis pienākums un līdzdalībasabiedrības labā ir atkarīga tikai no naudas. Bieži vien uzņē-mējiem ir ļoti šaura izpratne par korporatīvo atbildību – tiekuzskatīts, ka pietiek, piemēram, tikai ar ziedošanu vien. Ir Uģis Rotbergs,svarīgi, lai uzņēmums vēlētos ilgtermiņā celt savu vērtību Pasaules Dabas fonda direktorssabiedrības acīs, lai bez nodokļiem, kas tiek maksāti valstijun arī iedzīvotājiem, tas vēlētos dot vēl kaut ko citu. Nedrīkst pie mums vēl ir sākuma stadijā un to, kas ir sasniegts, varēsapgalvot, ka uzņēmēji Latvijā nedomā par vides aizsardzības secināt pēc nākamā Ilgtspējas indeksa novērtējuma.jautājumiem, taču jāatzīst, ka vides problēmu risināšana Latvijā ir daudz uzņēmumu, kuros cenšas gan šķirot at- kritumus, gan ekonomēt elektroenerģijas un ūdens patēriņu. Lai gan ir grūti nošķirams, vai tā ir nešaubīga vides apziņavide. ekspertu izvēle vai tomēr pragmatiska domāšana par ekonomiju, novērojumi liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu – gan lielie, gan mazie –Uzņēmums Darbības joma par vides aizsardzības jautājumiem domā, galvenokārt, laiCēsu alus AS alus ražošana taupītu uzņēmuma līdzekļus. Ir labi, ka uzņēmums cenšas ekonomēt, ja tādā veidā pastāv iespēja aizsargāt arī vidi, tačuDHL Latvia AS loģistikas pakalpojumi šādā modelī saskatāmi arī zināmi riski. Proti, ja uzņēmu-Latvija Statoil SIA degvielas mazumtirdzniecība mam, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, un tā vadībaiSwedwood Latvia Ltd. SIA kokapstrāde vairs nebūs tik skrupulozi jāievēro dažādi taupības pasākumi, tā var aizmirst arī par, piemēram, ūdens ekonomiju. Mazliet nopietnāka pieeja vides aizsardzībā novērojamaUzŅēmUmU vidējais sniegUms ārvalstu kompāniju filiālēs Latvijā vai meitas uzņēmumos. 47,8% Tajos biežāk vadība izstrādā konkrētus mērķus, nosakot, kas tādā mērā visi uzņēmumi un cik daudz ir jāietaupa. Šādos uzņēmumos jau ir pieredze kopā (vidēji) un konkrēti mērķi – par cik daudz ir jāsamazina CO2 izmešu apliecinājuši daudzums, cik daudz elektrības jāietaupa šogad un cik – nā- kategorijas kamajā gadā. Šie uzņēmumi vadās pēc ārvalstu pieredzes un kritēriju izpildi pārbaudītiem plāniem.1
  • vide – labākā prakseSIA DHL Latvia AS Cēsu alusKarls-Eriks Lindstrēms (Carl-Eric Lindström), Eva Sietiņsone – Zatlere,valdes priekšsēdētājs valdes priekšsēdētājaAndra Hvaleja, biroja vadītājaLinda Liepiņa, kvalitātes un vides sistēmu vadītāja Ekonomē, attīrot notekūdeņus.Atbalsta tikai makulatūras papīra izmantošanu. Jaunākās paaudzes notekūdeņu attīrīša- nas sistēmas izveidi Cēsu alus uzsāka 2007. Kad vien iespējams, izmantot 100% makulatūras papīru, – tāda ir gadā, pabeigta tā tika 2009. gada sākumā,DHL papīra politika visā pasaulē. Tomēr, ņemot vērā dažādo attiek- un kopā notekūdeņu attīrīšanas sistēmā irsmi pret vides jautājumiem un attiecīgi arī videi draudzīgo produktu ieguldīti 3 milj. Ls. Attīrot notekūdeņus,pieejamību dažādās teritorijās, DHL lieto ļoti skaidrus papīra izvēles notiek koģenerācijas process un tās rezultātākritērijus: primārā izvēle – makulatūras papīrs, ja citāds nav pieejams ne tikai tiek attīrīts ūdens, bet arī tiek iegūtavai pārmērīgi dārgs, otrā izvēle – jaukta sastāva papīrs, kura ražošanā biogāze, kas savukārt lietderīgi tiek izman-izmantotas gan makulatūras, gan saudzīgi apsaimniekotā (FSC) mežā tota ražošanā. Patlaban aptuveni 15-20% noiegūtās koksnes celuloze un trešā izvēle ir papīrs, kura ražošanai 100% ražotnē nepieciešamā gāzes daudzuma tiekizmanto papīrmalku no saudzīgi apsaimniekotiem mežiem. Pasaulē ir saražots biogāzes stacijā attīrīšanas iekārtās.reģioni, kur arī trešā līmeņa prasība nav izpildāma, tad papīra piegādā- Modernas attīrīšanas iekārtas uzņēmumamtājs un ražotājs ir īpaši jāizvērtē pašiem, par kritērijiem ņemot atbilstī- nodrošina apkārtējai videi drošu darbībubu vietējai vides likumdošanai un starptautiskajiem standartiem. un papildus videi drošu energoresursu ie- Latvijā bez ierunām var izpildīt mūsu politikas 3. līmeni – FSC gūšanu. Ieguvums no šādas politikas ir arīsertificēts papīrs ir pieejams visu papīra vairumtirgotāju un arī biroja Cēsu pilsētai, kura savās ūdens sistēmās nopreču piegādātāju klāstā. Šāda bija mūsu papīra iepirkuma politika uzņēmuma saņem attīrītu ūdeni.jau pirms vairākiem gadiem, tomēr esam gandarīti, ka pērn ir izdevies Katru gadu uzlabojam savus izmaksunostabilizēt pozīcijas 2. līmenī un jau ar vienu kāju iekāpt 1. līmenī. rādītājus, ražošanas procesā patērējot mazākZaļā papīra piegādes ir regulāras un DHL darbinieki katru dienu var elektroenerģijas un ūdeni. Tā ir pasauleslietot papīru, kura sastāvā ir 30% makulatūras un 70% FSC celulozes. vadošo uzņēmumu prakse: ražot, taupotDaudzos printeros par ikdienas papīru ir kļuvis nedaudz pelēkais 100% un pēc iespējas samazinot dabas resursumakulatūras papīrs. patēriņu. To panākam ar tehnisko procesu DHL ļoti nopietni uztver savu atbildību par apkārtējo vidi un uzlabošanu un jaudu plānošanu līdz līme-«GoGreen» programmas ietvaros veic dažādus pasākumus visā pasaulē. nim, kad ražošanas procesā ūdens un elek-Meži ir būtiska dabas daļa, tādēļ arī papīrs ir būtisks mūsu ietekmes uz troenerģijas zudumu līmenis ir minimāls.vidi aspekts. Kopumā papīra industrija ir atbildīga par aptuveni piekto Katra uzņēmuma struktūrvienība atbild pardaļu no mežizstrādes pasaulē, ir aprēķināts, ka vidēji viens biroja darbi- savu energoresursu patēriņu. Tāpat mūsu kānieks gadā izmanto 10 tūkst. papīra loksnes, taču vairāk nekā trešdaļa pārtikas ražotāja nozīmīgs ilgtspējas faktorsno birojos savāktajiem atkritumiem ir nevajadzīgais papīrs. Vai tas ir augstvērtīga kvalitātes līmeņa nodrošinā-neliek padomāt par savu paradumu maiņu? Tieši darbinieku paradumu šana. Esam bijis viens no pirmajiem uzņē-maiņa ir bijis svarīgs mērķis arī vides pārvaldības sistēmas ietvaros. mumiem Latvijā, kas ieguvis starptautiskuPašam mainīties ir bezgala grūti, bet mainīt sava kolēģa paradumus ir pārtikas drošības sertifikātu BRC, kuršvēl grūtāk, ir jāvar pamatot papīra izvēles kritēriju būtiskumu. Viens katru gadu prasa atkārtotu sertificēšanasnav cīnītājs, tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot «zaļo aģentu tīklu» katrā ka- procedūru, tādējādi regulāri pilnveidojotbinetā vai katrā stāvā, ir svarīgi, vai nodaļā ir kāds, kurš novērtēs šos kvalitātes procesus ražotnē.centienus, pirmais iesaistīsies un drīz jau iesaistīs pārējos. Nepārtrauktas energoresursu ekonomi- jas programmas ir AS Cēsu alus ilgtermiņa prioritāšu projekti, kas sākotnēji prasa ka- pitālieguldījumus, bet perspektīvā sniedz ievērojamu atdevi gan uzņēmumam efek- tivitātes palielināšanai, gan sabiedrībai, radot apkārtējai videi drošu uzņēmumu. vide Galvenie Cēsu alus ilgtermiņa darbības nodrošināšanas virzieni ir produkta aug- stas kvalitātes uzturēšana, videi drošas ražošanas nodrošināšana, darba vides piln- veidošana, darbinieku attīstība un sociāli atbildīga komunikācija. 1
  • vide – labākā prakse SIA Latvija Statoil Artūrs Eglītis, komunikācijas vadītājs, vadības grupas pārstāvis Drošība pāri visam. SIA Swedwood Viens no Latvija Statoil pamatprincipiem ir radīt nulles kaitējumu cilvēkam un videi. Šī mērķa īstenošanai uzņēmums ir izstrādājis īpašu programmu Vide. Veselība. Drošība., Latvia Ltd. kas ir uzņēmuma filozofijas pamatā. Latvija Statoil bija pirmais degvielas tirdzniecības Kristīne Puze, uzņēmums Latvijā, kas 2004. gadā sertificējis visas uzņēmuma darbības jomas atbilstoši Vides un darba aizsardzības IKVS prasībām, kas ietver ISO 9001 (kvalitātes vadības sistēmas) un ISO 14001 (vi- koordinatore des pārvaldības sistēmas) prasības. Mūsu vides, veselības un drošības (VVD) politika apliecina Statoil izpratni par atbildību – vienam par otru, par sabiedrību un vidi, kurā Ražošanas blakusprodukti dzīvojam. Turklāt mūsu nostāja ir nemainīga visur, kur mēs darbojamies. Mūsu vides tiek otrreizēji izmantoti. prasības attiecas gan uz degvielas uzpildes stacijām (DUS), gan uz naftas termināli Rīnūžos. Mēs sagaidām, ka mūsu piegādātāji un partneri apzinās un atbalsta mūsu Swedwood Latvia ietilpst VVD standartus. Statoil VVD politika: Swedwood grupā, kas savu- • Mēs izprotam un tiekam galā ar riska situācijām kārt ir IKEA ražošanas grupa, • Mēs spējam novērst jebkādus negadījumus tāpēc IKEA politika vides • Mēs apturam nedrošas darbības un procesus aizsardzības un sociālās atbil- • Mēs samazinām savu ietekmi uz apkārtējo vidi un klimatu dības jomā tiek strikti ievē- • Mēs rūpējamies cits par citu rota visos Swedwood grupas • Mēs radām drošu un veselīgu darba vidi uzņēmumos, t.sk. Latvijā, tā • Mēs kopīgi strādājam ar saviem sadarbības partneriem, lai uzlabotu VVD iekļauj atbildīgu attieksmi rezultātus pret vidi, cilvēku veselību un • Mēs atklāti runājam ar sabiedrību drošību un seko Swedwood Mēs lepojamies, ka esam viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas mēra savu grupas noteiktajai ilgtspējīgas ekoloģiskās pēdas nospiedumu un strādā pie tā samazināšanas. Katru gadu visas Statoil attīstības stratēģijai un ikga- DUS Latvijā iesniedz mērījumus par saviem patērētajiem resursiem – elektroenerģiju, dējiem mērķiem. ūdeni, papīru, tie tiek saskaitīti un izrēķināts, cik lielu nospiedumu uz vidi mūsu uz- Zāģmateriālu ražošanā iz- ņēmums ir atstājis. Visi šie rādījumi tiek izanalizēti, un mēs meklējam risinājumus, mantojam koksni no saudzīgi kā ietaupīt resursus, lai samazinātu mūsu darbības ietekmi uz vidi. apsaimniekotiem (FSC serti- Ilgtspējas jomā mēs ne tikai veicinām sabiedrības informētību, bet arī rūpējamies, ficētiem) mežiem un pilnvei- lai mūsu degviela atbilstu visiem kvalitātes standartiem, kā arī meklējam jaunus ceļus, dojam ražošanas procesu, lai kā veicināt ekoloģiski tīrākas degvielas ieviešanu. Piemēram, mēs bijām pirmie un jop- kāpinātu lietderīgi izmantotās rojām esam vienīgie Latvijā, kas tirgo E85 degvielu. Tāpat mūsu Eiropas organizācija koksnes procentu. Ražošanas izstrādā jaunas piedevas, kas samazina CO2 izmešus gaisā. Aktīvi popularizējam arī blakusprodukti tiek otrreizēji ekonomiskāku braukšanu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas spēj samazināt izmantoti un no tiem iegūs- piesārņojumu. Protams, tas ir ne tikai ieguvums sociālajā jomā, bet arī finansiālajā. Mēs tam arī siltumenerģiju. Pē- daudz izmantojam video konferences, lai mazinātu ceļošanu ar lidmašīnu. Esam ievie- tām un ieviešam risinājumus, suši e-rēķinus klientiem, ietaupot ļoti daudz papīra. Ilgtspējas jomā aktīvi strādājam lai samazinātu dabas resursu arī savā veikalā, gan nodrošinot videi draudzīgākus iepakojumus, gan kafijas krūzītes, un enerģijas patēriņu. Mūsu kuras šobrīd tiek ražotas no 100% otrreiz pārstrādājamiem materiāliem. mērķi ietver arī atkritumu Nišu vēl ir ļoti daudz: saules un vēja enerģijas izmantošana, siltumsūkņu izmantoša- apjoma samazināšanu un no- na, elektroenerģijas taupīšana. Ļoti svarīgs faktors ir jaunu enerģijas veidu meklēšana, došanu otrreizējai pārstrādei. darbinot mūsu auto. Tās ir ne tikai biodegvielas, mūsu Eiropas organizācija pēta gan Rūpējamies par darba apstāk- ūdeņraža tehnoloģijas, gan elektromobiļu iespējas un citus alternatīvos veidus. Galve- ļu uzlabošanu, lai piedāvātu nais ir sākt, tad ir iespējams sasniegt lielu rezultātu – īpaši, ja to darām visi kopā! mūsu darbiniekiem veselībai nekaitīgu un drošu darba vidi. Uzņēmuma ilgtspēju nosaka vide arī tā iesaistīšanās sabiedrī- bas informēšanā par paveikto vides un sociālajā jomā, tāpēc viens no mūsu nākamajiem so- ļiem ir iesaistīšanās Ilgtspējas indeksa noteikšanas projektā.0
  • sabiedrībaAtbildīgi pret sabiedrību Līdz šim korporatīvās sociālās atbildības tēmas Latvijasuzņēmumos lielākoties ir raisījušas asociācijas tikai ar labdarībuun ziedojumiem, taču atbalsts sabiedrībai ir pavisam nelieladaļa. Izstrādājot kritērijus Ilgtspējas indeksam, bija svarīgi, lai tieLatvijas uzņēmumiem kalpotu kā izglītojošs instruments unpalīdzētu labāk izprast daudzās un dažādās šķautnes atbildīgamsniegumam pret sabiedrību. Viens no būtiskākajiem aspektiem ir uzņēmuma gatavībaieklausīties to cilvēku viedoklī, kurus ietekmē vai var ietekmētuzņēmuma darbība – klienti, vietējie iedzīvotāji, piegādātāji unciti. Iepazīstoties ar uzņēmumu sniegto pašnovērtējumu, jāsaka,ka Latvijas uzņēmumi šim velta maz uzmanības. Tie, kuri veicizpēti, lielākoties balstās uz pētījumu aģentūru sniegtajiem da-tiem vai arī informāciju iegūst no interneta vietnēs publicētāmanketām, daudz retāki ir gadījumi, kad sabiedrības viedokļanoskaidrošanai uzņēmumi paši īsteno pētījumus. Sabiedrības attieksme ir viens no rādītājiem, kas palīdznoteikt riskus uzņēmuma ietekmei, piemēram, uz vietējiemiedzīvotājiem, diemžēl liela daļa uzņēmumu nesaskata nepiecie-šamību savos stratēģiskajos dokumentos noteikt šādus riskus. Apzinoties, ka liela daļa Latvijas uzņēmumu, lemjot paratbalsta projektiem, biežāk priekšroku dod sportam un lab-darībai, Ilgtspējas indeksa kontekstā mums šķita svarīgi aicināt Sabīne Sīle,uzņēmumu vadību domāt par to, cik stratēģiski tiek īstenotas Ideju partneru fonda direktoresabiedrības atbalsta aktivitātes, respektīvi, vai uzņēmumā irdefinētas prioritātes un cik lielā mērā izvēlētie atbalsta projekti AIDS jomā, kas lielā mērā skaidrojams ar nevēlēšanos saistītsaskan ar uzņēmuma stratēģiju. uzņēmuma vārdu ar negatīvas emocijas raisošām tēmām. Kopējās tendences liecina, ka uzņēmēji daudz labprātākUz pirmā pakāpiena pievienojas jau esošām, piemēram, labdarības organizāciju Šī gada indeksa rezultāti rāda, ka Latvija vēl atrodas uz pir- rīkotām akcijām, taču daudz retāk paši ir aktivitāšu iniciatori.mā pakāpiena sabiedrības atbalsta jomā. Uzņēmējiem Latvijā Neskatoties uz to, Latvijā ir arī uzņēmumi, kuriem šķiet svarīgitrūkst drosmes iesaistīties sarežģītākos sabiedrības atbalsta pro- veidot savus labdarības fondus, lai atbalstītu sabiedrību unjektos, piemēram, piedaloties kampaņās par cilvēku izglītošanu risinātu kādu noteiktu problēmu. Ziedo arī laikusabiedrība. ekspertu izvēle Ir būtiski saprast, ka atbalsts nenozīmē tikai finansiālu palī- dzību, dažkārt mūsu atvēlētais laiks un zināšanas var izrādītiesUzņēmums Darbības joma daudz vērtīgāks ieguldījums, un to nedrīkst atstāt bez ievērības. Man bija patiess gandarījums uzzināt, ka tik daudzu uzņēmumuCemex SIA cementa ražošana vadība labprāt nodrošina prakses vietas nākamajiem speciālis-Grifs AG SIA apsardze tiem, tādējādi ziedojot tam savu speciālistu laiku.Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāle banku darbība Lai arī liela daļa sabiedrības atbalsta aktivitātēs necenšas ie-Rimi Latvia SIA mazumtirdzniecība saistīt darbiniekus, ir atsevišķi uzņēmumi, kuri pat ir piešķīruši saviem darbiniekiem samaksātas brīvdienas brīvprātīgajam dar-Swedbank AS banku darbība bam, tādējādi veicinot viņu aktīvu iekļaušanos arī uzņēmuma atbalstītajos projektos. Iepazīstoties ar Latvijas uzņēmumu sniegumu, galvenaisUzŅēmUmU vidējais sniegUms secinājums – mums ir uzņēmumi, kas ir gatavi ieguldīt sabied- 44,4% rības attīstībā, audzinot nākamos speciālistus, rūpējoties par tādā mērā visi uzņēmumi vietējās infrastruktūras attīstību, risinot sociālās problēmas kopā (vidēji) un īstenojot daudz citu nozīmīgu aktivitāšu. Mans novēlējums apliecinājuši ir nākotnē pārdomāti izvēlēties atbalsta prioritātes un rūpīgi kategorijas sekot līdzi aktivitātēm, jo jāatceras, ka, ieguldot sabiedrībā, mēs kritēriju izpildi ieguldām savos nākotnes darbiniekos, klientos un sabiedrībā. 1
  • sabiedrība – labākā prakse Sadarbojamies arī ar Lat- SIA Cemex pārstāvji no vietējās sabiedrī- bas – šī vērtētāju komanda zupas virtuvi Saldū. Tā uzsāka darbību 2009. gada rudenī un vijas Ornitoloģijas biedrību, Hosē Luiss mainās katru gadu) un, vado- darbojas joprojām. it īpaši ar Ķemeru Nacionālo Seiho Gonsaless, ties pēc noteiktiem kritērijiem Uzņēmumam ir būtiski parku – esam uzdāvinājuši (Jose Luis Seijo Gonzalez), (kas visiem pieejami), piešķir iesaistīties sabiedrības lab- putnu vērošanas torni pie Ka- valdes priekšsēdētājs projektiem punktus – attiecī- klājības veicināšanā, jo savu ņiera ezera, kā arī atbalstām gi visaugstāk vērtētie projekti rūpnīcu un vietējos novadus putnu vērošanas dienas, kas Iespēju fonds īsteno tikai tiek atbalstīti. Šāds fonds ir redzam kā vienu veselu. Proti, tiek organizētas visā Latvijā. iedzīvotāju ieteiktus nepieciešams arī tāpēc, ka mūsu darbinieku liela daļa Jo īpaši tagad, kad joprojām projektus. Latvijā novērojam to, ka at- dzīvo Brocēnos un Saldū, viņu cīnāmies ar krīzi, ir būtiski balsts pārsvarā koncentrējas bērni apmeklē vietējās skolas nodrošināt iedzīvotājus ar Cemex Iespēju fonds dar- tieši lielpilsētās, tāpēc būtiski un dažādus pulciņus. Investē- iespējām atpūsties, pavadīt bojas kopš 2007. gada, un šajā ir palīdzēt arī pārējiem rajo- jot sabiedrībā, mēs faktiski in- laiku ar bērniem brīvā dabā laika periodā organizēti jau 9 niem. Turklāt fonda konkur- vestējam sevī un nākotnē – jo un aizmirst ikdienas rūpes. konkursi Brocēnu un Saldus siem izstrādātais nolikums apmierinātāki darbinieki, jo Kopumā, domājot par ilgt- novados. Fonda prioritātes ir ir ļoti vienkāršs, cilvēkiem veiksmīgāks uzņēmums. At- spēju, jāatbild uz vienkāršu izglītība un vide, kā arī pilso- saprotams, tāpēc pat iesācē- balstot dažādas aktivitātes, kas jautājumu – kā nodrošināt to, niskas sabiedrības attīstīšana. jiem ir iespēja pieteikties, kā saistītas ar izglītību, saskatām ka esam labi darba devēji sa- Konkursu ietvaros nevals- arī nodrošinām konsultācijas šos jauniešus kā mūsu poten- viem darbiniekiem, kaimiņi tiskās organizācijas iesniedz projektu rakstītājiem. Tāpat ciālos darbiniekus nākotnē, sabiedrībai, kurā strādājam, projektu pieteikumus, kurus Cemex Iespēju fonds ārpus un nākotni plānojam vairāku klienti piegādātājiem, piegā- izvērtē 7 cilvēku komisija konkursiem veica akciju Bro- gadu desmitu garumā, ne tikai dātāji klientiem... tad ar atbil- (trīs pārstāvji no Cemex un 4 cēnos un Saldū, lai atvērtu uz pāris mēnešiem. di nāk padoms, kā rīkoties!sabiedrÈba Nordea Bank jomās, īpaši, ja kompāni- ja vēlas ilgtermiņā veidot nošanā, mūsu darbinieku komanda, un mūsu darbība darba tirgū. Tādēļ kopā ar sadarbības partneriem, sākot Finland Plc ciešas attiecības ar saviem un tās ietekme uz vidi. Tas no pagājušā gada septembra, Latvijas filiāle klientiem un vēlas, lai sa- biedrība to akceptē. Kor- ir nebeidzams process, bet mūsu ambīcija ir kļūt par piedāvājam «Iespēju skolu» – mācību programmu, ku- Dagnija Stuķēna, poratīvā sociālā atbildība ir labākajiem arī šajā KSA jo- ras mērķis ir sniegt atbalstu sabiedrisko attiecību daļa no mūsu DNS. Mums mā. tiem Nordea klientiem, kas vadītāja nav atsevišķas nodaļas vai Jau kopš pagājušā gada ekonomiskās situācijas dēļ cilvēku, kas nodarbojas ar sākuma mēs pastiprināti ir zaudējuši darbu. Tās ir Atbalsts klientiem šiem jautājumiem, jo mūsu sekojam līdzi savu kredīt- bezmaksas lekcijas un semi- Iespēju skolā. mērķis ir, lai katra biznesa ņēmēju iespējām atmaksāt nāri par tematiku, kas pa- nodaļa ir atbildīga. Tikai kredītus un meklējam arvien līdz celt viņu konkurētspēju Nordea banka korporatīvo tādā gadījumā atbildīgs jaunus risinājumus, kas tajā darba tirgū, gan meklējot sociālo atbildību (KSA) izprot bizness kļūst par daļu no brīdī visvairāk spētu sniegt jaunu darbavietu, gan arī kā aktīvu bankas darbinieku identitātes. Ar KSA mēs atbalstu finanšu grūtībās no- rosinot pašiem radīt jaunas līdzdalību dažādos sociālas no- izprotam gan to, kā mēs nākušajiem klientiem. Viens idejas, kas būtu par pamatu zīmes projektos. Pirms diviem vadām savu biznesu, gan no kredītu kavējumu iemes- veiksmīgas uzņēmējdarbības gadiem pieņēmām lēmumu arī, kā sadarbojamies ar ap- liem ir klienta ienākumu sa- sākšanai. Ne mazāk svarīgi par Nordea brīvprātīgo dar- kārtējo sabiedrību. Mūsu mazināšanās, īpaši bezdarba ir motivēt nepadoties šajā badienu – ikviens darbinieks galvenie virzieni ir vērtību gadījumā. Īstermiņā palīdz ekonomiski grūtajā laikā. vienu dienu gadā var veltīt ievērošana ikdienas darbā, dažādi Nordea bankas piedā- Īpašs ir izveidotais Nordea kādam brīvprātīgam darbam aktīva sadarbība ar apkār- vātie restrukturizācijas risi- Stipendiju fonds. Uz to va- pēc saviem ieskatiem, šo dienu tējo sabiedrību – dažādām nājumi, piemēram, Nordea rēja pieteikties mūsu klienti, Nordea banka apmaksā. nozaru organizācijām, ne- bezdarbnieku kredītbrīvdie- lai paši vadītu nodarbības ci- KSA ir jābūt integrētai valstiskajām organizācijām, nas, tomēr ilgtermiņā finanšu tiem bezdarbniekiem, par to visās organizācijas darbības biznesa iesaiste KSA īste- situāciju atrisina atgriešanās saņemot finansiālu atbalstu.
  • sabiedrība – labākā prakseAS Swedbank SIA Rimi LatviaOksana Sivokobiļska, Zane Eniņa,valdes locekle, Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājaSabiedrības atbalsts augstākajā pakāpē. Klientu un sabiedrības viedokli svarīgi noskaidrot pašiem. Organizācijas, tāpat kā cilvēki, ne tikai aug, bet arī kļūstnobriedušākas. Domāju, ka tā ir īsā atbilde, kādēļ Swedbank Mēs vismaz divas reizes gadā organizējam pircēju(iepriekš Hansabanka) tik nopietni izturas pret ilgtspējas fokusgrupas, lai nodrošinātu labāko piedāvājumu Rimijēdzienu ne tikai savā darbībā, bet arī sabiedrībā. Latvijas pircējiem, kā arī uzzinātu viņu vēlmes, vajadzības unbiznesa pirmsākumos 90. gadu sākumā atbalsts, sponsorē- apmierinātību. Tās tiek veiktas visās pilsētās, kurās iršana un ziedošana bija īstermiņa jēdzieni. Pamazām radās Rimi veikali, savukārt Rīgā tiek aptaujāti visu to rajonuapjausma, ka paliekošus rezultātus var sasniegt, tikai kon- vai pilsētas daļu iedzīvotāji, kuru dzīvesvieta atrodascentrējoties noteiktām lietām un neatlaidīgi, mērķtiecīgi tuvumā kādam no Rimi veikaliem. Visa fokusgrupāsdarot tās ilgtermiņā. Tas bieži ir visgrūtākais – izvēlēties, iegūtā informācija, kā arī pircēju vajadzības un vēlmesnolemt un ticēt. To arī sauc par ilgtspēju. iespēju robežās tiek īstenotas un iedzīvinātas Rimi vei- Kad 2003. gadā kopā ar ziedot.lv radās iecere par labdarī- kalos. Turklāt, ņemot vērā pētījumu rezultātus, katrambas portālu internetā, bija daudzi skeptiķi. Tomēr vienkārša, darbiniekam tiek radīts savs personīgais rīcības plāns,skaidra ideja, milzīga pārliecība un profesionāls atbalsts kurā iekļautas vairākas veicamās aktivitātes. Papilduspierādīja, ka visi kopā spējam kaut mazliet mainīt pasauli. fokusgrupu organizēšanai regulāri sekojam līdzi tirgusŠobrīd ziedot.lv ir lielākais ziedošanas portāls un viedokļu attīstības tendencēm un jaunākajiem patērētāju uzvedībaslīderis labdarības jomā. Swedbank cilvēku pārliecība jau un mazumtirdzniecības nozares pētījumiem, kā arī arsākotnēji bija – Latvijas cilvēki ir gatavi piedalīties un at- dažādu tirgus izpētes kompāniju palīdzību veicam pircējubalstīt cits citu. Iespējams, tieši ziedot.lv panākumi apliecina viedokļu izzināšanu.Latvijas sabiedrības ceļu no ziedošanas kā nejauša notikuma Ņemot vērā mūsu mātes kompānijas ICA AB pieredzi,uz regulāru apzinātu rīcību. Un, kas jo svarīgāk, krīzes laikā kā arī domājot un rūpējoties par vidi, kurā mēs dzīvojam,atsaucība nav mazinājusies, bet gluži otrādi – pieaugusi. Jā, Rimi jau šobrīd ļoti daudzas savas aktivitātes balsta uzsummas ir mazākas, bet solidaritātes un vienotības sajūta ilgtspējīgas attīstības principiem. Viens no virzieniem irsabiedrībā ir tomēr augusi. dažādu resursu taupīšana un ekonomiska izmantošana ar No citiem ilgtermiņa projektiem vēl gribētu atzīmēt mērķi saudzēt apkārtējo dabu. Piemēram, Rimi tiek rūpīgi«Iespējamo misiju», starp kuras dibinātājiem ir arī Swed- sekots līdzi gan energoresursu, gan ūdens, gan papīra unbank. Tās mērķis ir stiprināt izglītības kā vērtības ideju, dažādu citu resursu patēriņam. Mēs esam iegādājušiestam ir nepieciešami daudzi gadi. Bet vienā brīdī ir jāsāk, dažādas tehnoloģijas un aparatūru, kas patērē ievērojamiir jāuzdrošinās formulēt to, kas ir svarīgs ne tikai šobrīd, mazāk elektroenerģijas, tāpat liela uzmanība tiek pievērstabet arī nākotnē. atkritumu šķirošanai, to otrreizējai pārstrādei un kopējā Sabiedrība uz lielajām organizācijām lūkojas ar daudz daudzuma samazināšanai. To pārtiku, kurai beidzies de-lielākām prasībām arī ilgtspējas un līderības jomā un sa- rīguma termiņš, bet kura vēl joprojām ir izmantojama ungaida, ka spēsi piedāvāt jaunas idejas un jaunus horizontus nerada kaitējumu veselībai, piemēram, maizi, dārzeņus,arī daudz plašākā mērogā. Bet tas nenozīmē, ka lielas idejas augļus, dažādus graudaugu produktus, mēs atdodamnevar rasties mazās organizācijās. Nebūt ne! Galvenais, dzīvnieku uzturam. Mums ir noslēgti līgumi ar aptuvenilai idejas un darbi dabiski izaugtu no organizācijas un tās 40 dažādām organizācijām, kurām mēs atdodam pārtikucilvēku vērtībām. Tā ir raksturīga kļūda, ka organizācija dzīvniekiem – Zooloģisko dārzu, Rīgas cirku, zirgaudzē-cenšas atbalstīt kaut ko modes pēc vai mārketinga labuma tavām un dažādām dzīvnieku patversmēm visā Latvijā.dēļ, īsti neticot un nesaistot to ar savām vērtībām. Tad arī Atbalstot tīrākas, zaļākas Latvijas ideju, Rimi īstenojispartneri lūkojas uz uzņēmumu kā uz īstermiņa donoru, vairākus ar vides uzlabošanu saistītus projektus. Piemē-nevis ilgtermiņa domubiedru. ram, atkritumu šķirošanas kampaņu, kas tika organizēta Mūsu cilvēku laika horizonts ir ļoti tuvs, lēmumi, kopā ar tīru mežu aizstāvi Cūkmenu, pie Rimi veikaliemkas attiecas uz tālāku nākotni, netiek pieņemti, liecina uzstādot atkritumu šķirošanas konteinerus un mudinotpētījums. Bet nākotne ir tas, kas tiek darīts šobrīd. Tādēļ iedzīvotājus arvien vairāk iesaistīties šajās aktivitātēs.ir tik svarīgi visiem kopā sākt darīt ar mērķtiecīgu skatu Tāpat Rimi vienmēr ir bijusi svarīga jauno speciālistu iz-nākotnē. Veiksmīgi ir tikai tie uzņēmuma projekti, kuru glītošana un ieguldījums to attīstībā. Vairākus gadus Rimiidejai notic un iesaistās paši darbinieki. Tikpat liela vasarās ir nodrošinājis darbu un iespēju gūt pieredzi vai-uzmanība kā ārējām auditorijām ir jāpievērš arī iekšējai rāk nekā 500 skolēniem. Savukārt jaunajiem speciālistiemkomunikācijai, lai iesaistītu, uzklausītu idejas, diskutētu tiek organizētas īpašas mācības un iespēja praktizētiesar saviem cilvēkiem, jo viņi vislabāk jūt un iemieso uz- un smelties zināšanas pie pieredzējušiem tirdzniecībasņēmuma vērtības. nozares ekspertiem. 
  • VIENKOPUS APSKATĪT LATVIJAS ILGTSPēJĪGāKOS UZņēMUMUS PāRLIECINāTIES PAR SADARBĪBAS PARTNERA VAI PIEGāDāTāJA ILGTSPēJU NO LABāKāS PRAKSES PIEMēRIEM SMELTIES IDEJAS SAVAI ATTĪSTĪBAI PIETEIKTIES JAUNUMU SAņEMšANAI PAR ILGTSPēJAS INDEKSU www.ILGTSPEJASINDEKSS.LV ORGANIZATORI UN INICIATORI: METODOLOģIJA UN PROJEKTA VADĪBA: EKSPERTU PADOME: Mediju partneri: