Your SlideShare is downloading. ×
0
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
DTD IZM
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×
Saving this for later? Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime – even offline.
Text the download link to your phone
Standard text messaging rates apply

DTD IZM

367

Published on

0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
367
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
10
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  1. AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA DARBA TIRGUM. VAI TIKAI? M.Mekša Izglītības un zinātnes ministrija Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments 2012.gada 28.septembris
  2. Eiropas Padome un Eiropas Parlaments uzsver 4 galvenos augstākās izglītības mērķus:1. Ilgtspējīgas nodarbinātības nodrošināšana.2. Aktīvu pilsoņu sagatavošana dzīvei demokrātiskā sabiedrībā.3. Personiskā attīstība.4. Plašu un inovatīvu zināšanu bāzes radīšana un attīstība.Avoti: Eiropas Padomes 2010.g. izdevums Higher education for modern societies: competences and values Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju
  3. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju Atsevišķas tēzes I2010.gadā bezdarbs to ES iedzīvotāju vidū, kas ieguvuši augstāko izglītību, bija 5,4 % salīdzinājumā ar vairāk nekā 15 % to iedzīvotāju, kam ir tikai pamatizglītība. No otras puses, lielākajai daļai šo absolventu aizvien ilgāku laiku aizņem stabila darba atrašanaAugstskolas ir devušas svarīgu pieredzi Eiropā gandrīz tūkstoti gadu - to lomas nozīmīgumu sabiedrības progresā nevajadzētu reducēt tikai uz ieguldījumu ekonomikā un to attīstībai nevajadzētu būt atkarīgai tikai no spējas pielāgoties pašreizējā ekonomikas modeļa ekonomiskajām vajadzībāmAicina augstākās izglītības iestādes saglabāt autonomijas gaisotni mācībās un pētniecībā, vienlaikus paredzot īpašas studiju programmas, kuru mērķis ir apmierināt to profesionāļu vajadzības, kas vēlas atjaunināt savas prasmesUzsver nepieciešamību turpināt tradicionālo izglītību akadēmiskā garā un neatļaut izglītības sistēmas pilnīgu pakļaušanu darba tirgum, ievērojot nepieciešamību izveidot studentiem ētiskās un morālās vērtības un vienlaikus rūpējoties par akadēmisko progresu
  4. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju Atsevišķas tēzes IIUzsver, ka augstākā izglītība ir sabiedrisks labums, kas sekmē kultūru, daudzveidību, demokrātiskās vērtības un personīgo attīstību un palīdz studentiem kļūt par aktīviem pilsoņiem, kas atbalstīs Eiropas kohēzijuNorāda, ka galvenokārt publiskais un arī privātais finansējums ir primāri svarīgs augstākās izglītības modernizēšanaiAicina augstākās izglītības iestādes pielāgoties jauniem izaicinājumiem, izveidojot jaunas studiju jomas, kas atspoguļo darba tirgus vajadzības, ņemot vērā zinātnes un tehnoloģijas attīstību un saglabājot atbilstošu līdzsvaru starp teorētiskajām zināšanām un praktiskajām iemaņāmAicina uzraudzīt darba tirgus pieprasījuma tendences, lai mācību iespējas precīzāk atspoguļotu turpmākās vajadzības
  5. Eiropas Parlamenta 2012.g. 20.aprīļa rezolūcija Par Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizāciju Atsevišķas tēzes IIIUzsver nepieciešamību sekot līdzi absolventu nodarbinātības rezultātiem, lai noteiktu, cik labi augstākās izglītības sistēma reaģē uz darba tirgus pieprasījumuAicina izveidot starptautisku datu banku, kas būtu viegli pieejama un palīdzētu absolventiem atrast piemērotas nodarbinātības, apmācības, studiju un pētniecības iespējas, novēršot ekonomiskos šķēršļus ar stipendijām un studiju kredītiem, lai nodrošinātu studentu patiesu līdztiesību, un tādējādi sekmējot arī mobilitāti un prasmēm atbilstoša darba atrašanuNorāda, ka augstākās izglītības mācību programmu un pētniecības programmu izstrādāšanai jāpaliek augstskolu uzdevumam, attiecībā uz nodarbinātību ņemot vērā darba tirgus vajadzībasUzsver kultūras nozīmi augstākajā izglītībā un prasa ietvert īpašus kritērijus attiecībā uz humanitārajām zinātnēm gan inovācijas, gan pētniecības jomā
  6. Eiropas Parlamenta 2011.g. 26.oktobra rezolūcija Par jaunu prasmju un darbavietu programmuKonstatē:Tautsaimniecības arvien vairāk pieprasa radošās, interaktīvās, komunikācijas un problēmrisināšanas prasmes darba vietā, bet mazkvalificētajam darbaspēkam vai darba ņēmējiem, kuri veic standarta funkcijas, draud darba zaudējumsSagaidāms, ka pieaugs pieprasījums pēc darba vietām, kurās nepieciešama augsta tehniskā un zinātniskā kvalifikācija. 2020. gadā salīdzinājumā ar šodienas 29 % līmeni augsta līmeņa kvalifikācija būs vajadzīga 35 % darba vietuLīdz 2015. gadam trūks aptuveni 384 000 līdz 700 000 IT speciālistu, savukārt veselības aprūpes nozarē trūks aptuveni miljons speciālistu, kā arī miljons pētniekuPauž bažas , ka augsti kvalificēti speciālisti strādā viņu spējām neatbilstošu vai nekvalificētu darbuIesaka:Būtiski palielināt līdzdalību mūžizglītībā, sniedzot plašākas nodarbinātības iespējas, atjauninot prasmes, nostiprinot konkurētspējuIevērojami palielināt ieguldījumus izglītībā, pētniecībā un inovācijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts izdevumiem izglītībā, pētniecībā un inovācijā
  7. „Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” jeb „ES 2020” stratēģijaStratēģijas konkrētais mērķis augstākajā izglītībā ir šāds: Vismaz 40% jaunākās paaudzes (30-34 gadi) iedzīvotāju jābūt ar augstāko izglītībuLatvijā: 2005.g. – 19%, 2008.g. – 27%, 2011.g. – 35,7%, 2011.g. Lietuvā – 45,4% Īrijā – 49,4% Igaunijā – 40,3% Lielbritānijā – 45,8% Polijā – 36,9% Somijā – 46% ES 27 – 34,6%Kopumā stratēģijas mērķi augstākajā izglītībā, manuprāt, var definēt plašāk – Pieejama, kvalitatīva augstākā izglītība atbilstoši valsts attīstības un darba tirgus prasībām
  8. Izglītota sabiedrība – ieguvums sabiedrībai un indivīdam
  9. EUROSTUDENT IV "Mana studiju programma kopumā ir labs pamats DARBA GAITU UZSĀKŠANAI" -2 -1 0 1 2 NA % Cik nozīmīgs šis 0.4 mērķis - darba gaitu 1 35 58 1 uzsākšana - ir Jums? 6 Cik labi Jūsu 3 programma šo mērķi 1 11 50 32 2 sasniedz? Bāze: visi respondenti, n=2000 0 20 40 60 80 100 "Mana studiju programma kopumā ir labs pamats PERSONĪGAJAI ATTĪSTĪBAI" -2 -1 0 1 2 NA % Cik nozīmīgs šis 0.1 mērķis - personīgā 1 26 70 1 attīstība - ir Jums? 2 Avots: SKD veiktais pētījums Cik labi Jūsu 1Studentu sociālie un ekonomiskie programma šo mērķi 2 46 44 2 dzīves apstākļi Latvijā; sasniedz? 5 EUROSTUDENT IV Bāze: visi respondenti, n=2000 0 20 40 60 80 100
  10. EUROSTUDENT IV Jautājums: Domājot par nākotni, kur Jūs plānojat strādāt pēc studiju beigšanas?Avots: SKD veiktais pētījums Studentu sociālie un ekonomiskie dzīves apstākļi Latvijā; EUROSTUDENT IV
  11. Valsts budžeta finansēto studiju vietu sadalījuma plānošana atbilstoši darba tirgus vajadzībāmIzmaiņas veiktas jau kopš 2001.gada, par prioritārām uzskatot tādas jomas kā dabas zinātnes, inženierzinātnes, vides zinātnes, medicīna, jomas, kas saistītas ar nacionālās identitātes saglabāšanu (piemēram, letonika, baltu filoloģija), humanitārās zinātnes, kas veicina radošo industriju attīstību. Mazināts vietu skaits sociālajās zinātnēs, pedagoģijā.Kopš 2009.gada ir pieejami ikgadējie EM informatīvie ziņojumi par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā2012.gadā EM sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kas labāk piemērotas augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanas plānošanai EM – prognozes nav precīzs pareģojums, bet tās dod norādījumu, kas notiks vai kas jāmaina !
  12. Izmaiņas valsts budžeta finansēto studiju vietu skaita sadalījumā augstskolās pa jomām kopš 2001.gada, vietu skaits un % no kopskaitaVietu skaits un % no valsts budžeta vietu kopskaita 1 – Izglītība (-1695); 2 – Humanitārās zinātnes un māksla (+758); 3 – Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības (–1906 vietas); 4 – Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas un Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (+1424 vietas); 5 – Lauksaimniecība (–164 vietas); 6 – Veselības aprūpe un sociālā labklājība (+2272 vietas); 7 – Pakalpojumi, t.sk. vides zinātne (+670 vietas)
  13. Daži aptauju dati EUROSTUDENT IV Latvijas studentu aptauja uzrāda:- Latvijas augstākajā izglītībā studentus visvairāk apmierina mācībspēku kvalifikācija (visaugstākais novērtējums 47%, augsts novērtējums 43%),- izvelētā studiju programma ir labs pamats darba gaitu uzsākšanai (visaugstākais novērtējums 32%, augsts novērtējums 50%), kā arī labs pamats personīgai attīstībai (visaugstākais novērtējums 44%, augsts novērtējums 46%) EUROBARAMETER 2010g. rudenī veiktā darba devēju aptauja liecina, ka Latvijā 12% darba devēju sūdzas, ka augstskolu beidzējiem, kurus viņi pieņēmuši darbā pēdējo triju līdz piecu gadu laikā, trūkst vajadzīgo prasmju sava darba veikšanai uzņēmumā. Igaunijā – 16%, Lietuvā - 32%. Zviedrijā – 1%, Austrijā, Vācijā, Dānijā un Kiprā – 3%. „Rīgas Tehniskās universitātes Studentu parlamenta” un pētījumu kompānijas „GFK Customer Research” veiktais pētījumu „Studentu apmierinātības pētījums” - kopumā inženierzinātņu un dabaszinātņu studenti ir apmierināti ar studiju procesu un kopējās apmierinātības novērtējums ir 7,1 balles (10 ballu sistēmā).
  14. Daži risināmie uzdevumi→ Augstākās izglītības satura atbilstība darba tirgum četru augstākās izglītības pamatmērķu kontekstā→ Mūžiglītības piedāvājums darba tirgum→ Kā harmoniski attīstīt augstāko izglītību Latvijā, nodrošinot gan kvalitatīvas studijas, gan efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, gan studiju pieejamību visiem interesentiem, gan atbilstību darba tirgus prasībām
  15. Paldies, ka uzklausījāt!

×