Atkritumu saimniecības raksturojums Rīgā Askolds Kļaviņš Rīgas domes  Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks - ...
Rīga skaitļos  <ul><li>Teritoriālais sadalījums: </li></ul><ul><li>Rīgas teritorija ir 307,17 km2 , tai skaitā: </li></ul>...
Rīga skaitļos  <ul><li>Teritoriālais iedalījums - Teritorijas platība -Iedzīvotāju  skaits </li></ul><ul><li>Centra rajons...
Uzskaites  dati <ul><li>2008. gada beigās tika uzsākta un līdz Vides departamenta likvidācijai 2009.gadā tika veikta atkri...
Sadzīves atkritumu daudzumi <ul><li>Saskaņā ar sadzīves atkritumu poligona “Getliņi EKO” sniegtajām atskaitēm  </li></ul>
Pilsētā savākto otrreizējo atkritumu daudzumi 2,43 36,343 Jaukts iepakojums 508,46 51,19 Koka iepakojums 283,53 369,16 Met...
Sadzīves atkritumu apsaimniekotāji <ul><li>Rīgas pilsētai par tiesībām nodarboties ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu i...
Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi <ul><li>Līdz 2007.gada 3. jūlijam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtīb...
Paredzamās izmaiņas <ul><li>Pieņemot jaunus saistošos noteikumus tika paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas atkritumu apsa...
Paldies par uzmanību !
Upcoming SlideShare
Loading in …5
×

Atkritumu saimnieciba riga-1

996 views
896 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
996
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Atkritumu saimnieciba riga-1

  1. 1. Atkritumu saimniecības raksturojums Rīgā Askolds Kļaviņš Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietnieks - vides pārvaldes priekšnieks
  2. 2. Rīga skaitļos <ul><li>Teritoriālais sadalījums: </li></ul><ul><li>Rīgas teritorija ir 307,17 km2 , tai skaitā: </li></ul><ul><li>Apdzīvojamās platības 67,00 km2 (21,8%) </li></ul><ul><li>  Rūpnieciskās platības 52,45 km2 (17,0%) </li></ul><ul><li>  Ielas un ceļi  24,64 km2 (8,0%) </li></ul><ul><li>  Parki   57,54 km2 (19,0%) </li></ul><ul><li>  Ūdens   48,50 km2 (15,8%) </li></ul><ul><li>Administratīvais dalījums : </li></ul><ul><li>Austrumu izpilddirekcija – apsaimnieko Latgales priekšpilsētu un Centra rajonu </li></ul><ul><li>Pārdaugavas izpilddirekcija – apsaimnieko Zemgales priekšpilsētu un Kurzemes rajonu </li></ul><ul><li>Ziemeļu izpilddirekcija – apsaimnieko Vidzemes priekšpilsētu un Ziemeļu rajonu. </li></ul>
  3. 3. Rīga skaitļos <ul><li>Teritoriālais iedalījums - Teritorijas platība -Iedzīvotāju skaits </li></ul><ul><li>Centra rajons 3 km² 26466 </li></ul><ul><li>Zemgales priekšpilsēta 41 km² 134817 </li></ul><ul><li>Latgales priekšpilsēta 50 km² 197166 </li></ul><ul><li>Vidzemes priekšpilsēta 57 km² 173124 </li></ul><ul><li>Ziemeļu rajons 77 km² 106068 </li></ul><ul><li>Kurzemes rajons 79 km² 81972 </li></ul><ul><li>(Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati uz 01.01.2008) </li></ul>
  4. 4. Uzskaites dati <ul><li>2008. gada beigās tika uzsākta un līdz Vides departamenta likvidācijai 2009.gadā tika veikta atkritumu ražotāju uzskaite. </li></ul><ul><li>Kopumā tika apzināti: </li></ul><ul><li>20 110 sadzīves atkritumu laukumi, jeb atkritumu tvertņu izvietošanas vietas: </li></ul><ul><li>Centra rajonā 356 </li></ul><ul><li>Latgales priekšpilsētā 3627 </li></ul><ul><li>Vidzemes priekšpilsētā 4250 </li></ul><ul><li>Ziemeļu rajonā 2504 </li></ul><ul><li>Zemgales priekšpilsētā 5642 </li></ul><ul><li>Kurzemes rajonā 3731 </li></ul><ul><li>13 202 Potenciālie atkritumu apsaimniekošanas līgumu slēdzēji. </li></ul><ul><li>Datu bāzē uzskaitītas 111 585 ēkas (gan dzīvojamās, gan nedzīvojamās), kuru īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem būtu jāslēdz līgumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu </li></ul>
  5. 5. Sadzīves atkritumu daudzumi <ul><li>Saskaņā ar sadzīves atkritumu poligona “Getliņi EKO” sniegtajām atskaitēm </li></ul>
  6. 6. Pilsētā savākto otrreizējo atkritumu daudzumi 2,43 36,343 Jaukts iepakojums 508,46 51,19 Koka iepakojums 283,53 369,16 Metāllūžņi 14 077 16 628 Otrreizēji pārstrādājami atkritumi 1 835,4 5 094,6 „ Zaļie” atkritumi 34 546,8 34 962,6 Lielgabarīta sadzīves atkritumi 15 321 86 505 Papīrs/kartons 8 871,9 302,38 Stikls 5 973,7 2634,6 PET 635 046,8 440 493 Nešķiroti sadzīves atkritumi 2008. gads 2007.gads Pozīcija (tonnas)
  7. 7. Sadzīves atkritumu apsaimniekotāji <ul><li>Rīgas pilsētai par tiesībām nodarboties ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ir noslēgti vairāki ilgtermiņa līgumi: </li></ul><ul><li>SIA „Nehlsen Atkritumu saimniecība”, tagad „Veolia Vides serviss”, līguma darbības termiņš no 23.03.1995 līdz 23.03.2020. </li></ul><ul><li>SIA „HOETIKA-ATU”, tagad SIA „L&T” , līguma darbības termiņš no 19.12.1997 līdz 19.12.2020. </li></ul><ul><li>2004.gada 16.decembrī tika noslēgti vēl 3 līgumi: </li></ul><ul><li>SIA „Eko Kurzeme” līguma darbības termiņš līdz 31.12.2020. </li></ul><ul><li>PS „EXTO D” līguma darbības termiņš līdz 31.12.2020. </li></ul><ul><li>SIA „Eko Rīga” līguma darbības termiņš līdz 31.12.2020. </li></ul><ul><li>Pēdējais līgums par sadzīves atkritumu apkalpošanu tika noslēgts 09.03.2005. ar SIA “Cleanaway”, līguma darbības termiņš līdz 31.12.2020. </li></ul>
  8. 8. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi <ul><li>Līdz 2007.gada 3. jūlijam sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību regulēja Rīgas domes 22.10.2002. saistošie noteikumi Nr.37 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”. </li></ul><ul><li>2007. gada 6. novembrī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu Nr.2-02/387 tika apturēti Rīgas domes 03.07.2007. saistošie noteikumi Nr. 86 „Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi”, kā rezultātā Rīgas pilsētā šobrīd nav spēkā esošu saistošo noteikumu, kas noteiktu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas kārtību. </li></ul>
  9. 9. Paredzamās izmaiņas <ul><li>Pieņemot jaunus saistošos noteikumus tika paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanas kārtībā: </li></ul><ul><li>Sadzīves atkritumu savākšana tiktu organizēta pēc pašvaldības stingri noteiktiem maršrutiem vai arī pilsētas teritorija tiktu sadalīta zonās, katru zonu apkalpotu viens, konkursa kārtībā izraudzīts komersants. </li></ul><ul><li>Tiktu ieviesta centralizēta norēķinu sistēmu, kuru pārraudzītu pilsētas pašvaldība, nosakot ka maksa par atkritumu apsaimniekošanu atkritumu radītājiem tiek noteikta pēc faktiski radītā atkritumu daudzuma. </li></ul><ul><li>Pašvaldība veiktu norēķinu ar komersantu pēc poligonā ievesto un apglabāšanai nodoto sadzīves atkritumu daudzuma. </li></ul><ul><li>Atkritumu tvertņu parks tiktu nodots apsaimniekošanai pašvaldībai, kas ļautu nodrošināt tvertņu identifikāciju centralizētai atkritumu uzskaitei un vienota vizuālā noformējuma veidošanai. </li></ul>
  10. 10. Paldies par uzmanību !

×