Siltājieši

997 views

Published on

Published in: Travel, Business
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
997
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
2
Actions
Shares
0
Downloads
3
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Siltājieši

  1. 2. <ul><li>Mūsu moto – “Neuztver Internetu kā spēli” </li></ul><ul><li>Tēma: Informāciju latviešu valodā par Latviju, tās vēsturi, valodu, kultūru un dabu iespējams atrast interneta resursos un izklaides iespējas internetā. </li></ul><ul><li>Mērķis: Paplašināt skolēnu redzesloku, dot iespēju pašiem meklēt informāciju un iegūt plašāku informācijas materiālu. Ievirzīt pareizas izklaides iespēju meklēšanu internetā. Tas ir apvienot lietderīgo un patīkamo. </li></ul><ul><li>Mērķauditorija: Gulbīšu vidusskolas filiāles Siltāju pamatskolas skolēni, skolotāji un pagasta iedzīvotāji. </li></ul>
  2. 4. <ul><li>1.Kas jāzina, lietojot datoru: </li></ul><ul><li>Kurš izmanto datoru </li></ul><ul><li>Tagad pavingrosi </li></ul><ul><li>Pārbaudi sevi! </li></ul><ul><li>2.Kā sazināties ar draugu: </li></ul><ul><li>Drošība internetā </li></ul><ul><li>Uzvedības noteikumi Intrenetā </li></ul><ul><li>Kas ir elektroniskais pasts un tā lietošana </li></ul><ul><li>Pārbaudi sevi! </li></ul><ul><li>3.Kā lietot Internetu un bibliotēku: </li></ul><ul><li>Ko var darīt internetā </li></ul><ul><li>Informācijas meklēšana </li></ul><ul><li>Kas ir bibliotēka </li></ul><ul><li>Informācija bibliotēkā </li></ul><ul><li>Pārbaudi sevi! </li></ul><ul><li>4.Kā atpūsties ar datoru: </li></ul><ul><li>Pasaku portāls pasakas.net </li></ul>
  3. 10. <ul><li>Apkopotu informāciju latviešu valodā par Latviju, tās vēsturi, valodu, kultūru un dabu iespējams atrast interneta resursā: </li></ul><ul><li>www.letonika.lv </li></ul><ul><li>Enciklopēdijas </li></ul><ul><li>Gulbene – pilsēta Vidzemes kultūrvēsturiskajā reģionā, rajona centrs, 186 km no Rīgas. Z ZA un A Gulbene robežojas ar Beļavas, DA un D ar Stradu, DR un R ar Daukstu pagastu. Gulbene atrodas starp Vidzemes un Alūksnes augstieni, Gulbenes paugurvalnī Gar pilsētas D, DA robežu tek Pededzes pieteka Krustalīce, bet A daļā tās pieteka Asarupe. Gulbene pirmoreiz minēta 1224 zemes dalīšanas aktā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Ap Rīgas bīskapa uzcelto pili (1340), tagadējās Vecgulbenes muižas ēku vietā, sāka veidoties Gulbenes pilsēta. Visvecākie arhitektūras pieminekļi ir Vecgulbenes muižas un baznīcas komplekss ar parku; pilsētas D atrodas Pils un Slimnīcas parks, ZA daļā Emzes un Spārītes parks. Dzīvojamā platība 11,3 m 2 uz 1 cilvēku; 5 un vairāk stāvu mājas 2,3%, individuālā apbūve 75,4%. Autoceļi Gulbeni savieno ar autoceļu Rīga – Sigulda – Igaunijas robeža, Pļaviņām un Balviem; dzelzceļa stacija Gulbene (līnija Rīga – Gulbene), šaursliežu dzelzceļa līnija Gulbene – Alūksne. </li></ul>
  4. 11. <ul><li>Gulbenes muiža ( Gulben ) atradās Ilūkstes apriņķī Prodes pagastā (pēc 1940. gada administratīvā iedalījuma). LR zemes reformas gaitā sadalīta 56 saimniecībās un zemes piegriezumos citām saimniecībām (kopplatība 883 ha). </li></ul>
  5. 12. <ul><li>Gulbenes parki – romantiskā stilā veidoti ainavu parki. Pirmsākums bijis 17. gadsimts Vecgulbenes muižas dārzs. 1870 uzcelta Sarkanā pils , 1900– Baltā pils , 1789 ap tām ierīkots 500 hektārs liels parks. Mežaparka daļu pie dzelzceļš sauc par Marijas dārzu (platība 222 hektārs), tajā atrodas burta M veidā izrakts dīķis (tā Z daļu sauc par Emzes parku, D daļu par Spārītes parku (tajā atrodas mākslīgi veidotie Svētais un Asaru ezers). Gulbenes parki raksturīgi paviljoni, tiltiņi, grotas. Pie pilīm saglabājies Pils un Slimnīcas parks. Vecgulbenes pils parka daļā atrodas Gulbenes parks (platība 19,25 hektārs). </li></ul><ul><li>Līgo pagasts atrodas Gulbenes rajonā Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; platība 79 km 2 ; 546 iedzīvotāji (2000). Administratīvais centrs Līgo. Z Līgo pagasts robežojas ar Jaungulbenes, A ar Daukstu, D ar Indrānu , R ar Dzelzavas pagastu . Mežainums ~46% (1997). Tautsaimniecības nozares – lopkopība, augkopība. </li></ul><ul><li>Jaungulbenes pagasts atrodas Gulbenes rajonā galvenokārt Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī; platība 91 km 2 ; 1520 iedzīvotāji (2000). Administratīvais centrs Jaungulbene; citas lielākās apdzīvotās vietas – Aduliena, Gulbītis. Z Jaungulbenes pagasts robežojas ar Galgauskas pagastu , A ar Daukstu pagastu , D ar Līgo pagastu , DR ar Dzelzavas pagastu , R ar Tirzas pagastu . Dzelzceļa stacija Jaungulbene. Jaungulbenes pagasta lielākie ūdeņi – Ušura ezers , Liedes upe. Mežainums ~31% (1997). Parki – Jaungulbenes parks . Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Jaungulbenes muižas apbūve (19., 20. gadsimts). Tautsaimniecības nozares – kokapstrāde, augkopība. </li></ul>
  6. 13. <ul><li>Pakulis Hermanis (1912. 15. X Jaunpiebalgas muižā kalpu ģimenē – 2004. 25. VII, apbedīts Jaunpiebalgas kapos) – Latvijas kara aviācijas veterāns, ceļu būves inženieris, tehnikas vēstures pētnieks. Mācījies Jaunpiebalgas Mārtiņskolā, Jaunpiebalgas draudzes skolā pie A. Rudīša . 1928–32 mācījies Rīgas Valsts tehnikuma Ceļu būvniecības nodaļā. 1932 ceļu meistars Smiltenē. 1935–36 karadienestā aviācijas pulkā, beidzis aviācijas skolu, ieguva lidotāja diplomu. Strādājis Rīgas ceļu direkcijā, ar lidošanu nodarbojies aizsargu aviācijas pulkā. 1937 piedalījās sacensībās &quot;Apkārtlidojums Latvijai&quot; – 2. vieta. Līdz 1943 XII studēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, ko nepabeidza.1943 XII mobilizēts latviešu leģionā, dienējis aviācijā, uzlidojumā aerodromam smagi ievainots. Nokļuva amerikāņu gūstā, izdots PSRS. Gadu pavadījis karagūstekņu filtrācijas nometnē Intā, Sibīrijā. Pēc atbrīvošanas atgriezās Jaunpiebalgā. Strādājis projektēšanas birojā Cēsīs. Darbojās Dārzkopības un biškopības biedrībā, vadīja Jaunpiebalgas nodaļu. Aktīvs Latvijas Tautas frontes dalībnieks. Organizējis piemiņas plākšņu uzstādīšanu jaunpiebaldzēniem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, gādājis par K. Zāles veidotā pieminekļa apkārtnes sakopšanu Jaunpiebalgas baznīcas dārzā, projektējis Jaunpiebalgas vidusskolas estrādi, sporta namiņu, muzeju. H. Pakuļa vadībā uzcelts novadpētniecības muzejs. Projektējis estrādi Jaunpiebalgas svētku laukumam. Apkopojis materiālus par kultūras dzīvi Jaunpiebalgas pagastā. H. Pakulis raksta Latvijas aviācijas vēsturi, par ko bijušas publikācijas vietējā un ārzemju presē. 1997 apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi. </li></ul>
  7. 14. <ul><li>Latviešu – Angļu, Angļu- Latviešu, Latviešu – Krievu. </li></ul><ul><li>Tulkojām vārdus Bibliotēka un skola </li></ul><ul><li>LV bibliotēka RU библиотека , EN library, DE Bibliothek </li></ul><ul><li>LV skola   RU школа , RU заведение учебное , EN school, DE Schule </li></ul><ul><li>Sinonīmi </li></ul><ul><li>skola  lietv. 1. iemaņa; ķēriens; lietpratība; māka; māksla; meistarība; nags; prasme; praša; skunste apmeklēt skolu iestāties skolā iet skolā pamest skolu skolas direktore  lietv. - zēnu pansionāta īpašniece </li></ul>
  8. 15. <ul><li>R.Blaumanis </li></ul><ul><li>Rūdolfa Blaumaņa novele </li></ul><ul><li>Nāves ēnā </li></ul><ul><li>A.Brigadere </li></ul><ul><li>“ Sprīdītis” </li></ul>
  9. 16. <ul><li>Mūsdienu Latvijas attēlos </li></ul><ul><li>Jaungulbenes muižas pils </li></ul><ul><li>Gulbenes raj. , Jaungulbenes pag. , Jaungulbenes muižā </li></ul><ul><li>19. gadsimta 30jos gados celta pils ar apbūves kompleksu, </li></ul><ul><li>pils pārbūvēta 1900-1903. gadā. Fasādē </li></ul><ul><li>cilnis &quot;Ģerbonis&quot; (veidots ap 1878.), </li></ul><ul><li>pilī iekšā vērtīga krāsns (19.-20.gs.), interjera </li></ul><ul><li>dekoratīvā apdare vestibilā (ap 1878. gadu). </li></ul><ul><li>Vecgulbenes muižas Sarkanā pils </li></ul><ul><li>Gulbenes raj. , Gulbene , Parka ielā 1, Vecgulbenes muižā </li></ul><ul><li>Ap 1870. gadu celta pils ēka, cēlis </li></ul><ul><li>barons Heinrihs fon Volfs savai sievai Marisai. </li></ul><ul><li>Nodedzināta 1905. gadā, atjaunota bez agrākās greznības. </li></ul><ul><li>Līdz 2004. gadam ēkā bija pamatskola. </li></ul>
  10. 17. <ul><li>Sendienu Latvijas attēlos </li></ul><ul><li>Gulbene. Baltā pils </li></ul><ul><li>Jaungulbenes pils 1920. gadā </li></ul><ul><li>Vēstures enciklopēdijas video ieraksti – </li></ul><ul><li>Noklausījāmies A.Kirhenšteina runa PSRS Augstākās Padomes sēdē. 1940.5.VIII </li></ul><ul><li>Vēstures enciklopēdijas audio ieraksti – noklausījāmies &quot;Ai, bāliņi!&quot; </li></ul><ul><li>Fragments no strēlnieku dziesmas &quot;Ai, bāliņi!&quot;. Izpilda vīru kopa &quot;Vilki&quot;. &quot;Stobri jau karsti&quot; (streļķu un leģionāru dziesmas). Skaņu ieraksta režisors: A.Grāvers. 1997 </li></ul>
  11. 20. <ul><li>Audiogrāmatas – </li></ul><ul><li>A. Lidgrēnas „Madikena ”un noklausīties fragmentu </li></ul><ul><li>Pasaku kino – “Čatiņš” </li></ul><ul><li>Teikas – Vidzemes teikas “”Ušurs </li></ul><ul><li>Šūpuļdziesmas – “”Čuči, guli, mazais šmuli” </li></ul><ul><li>Mīklas </li></ul><ul><li>Skaitāmpanti </li></ul>
  12. 24. <ul><li>Jaunākais portālā </li></ul><ul><li>Filmas - Kultūras kanons kino </li></ul><ul><li>Animācijas </li></ul><ul><li>Dokumentālās </li></ul><ul><li>Spēlfilmas -Nāves ēnā (1971) </li></ul><ul><li>Uzņemta Rīgas kinostudijā, </li></ul><ul><li>Filma uzņemta pēc Rūdolfa Blaumaņa noveles motīviem. </li></ul><ul><li>19. gadsimta beigas Latvijā. Atlūzis ledus gabals nes 14 zvejniekus </li></ul><ul><li>un viņu pajūgus arvien tālāk jūrā. </li></ul><ul><li>Studentu filmas </li></ul>
  13. 26. <ul><li>www.doremi.lv </li></ul><ul><li>DoREMI jaunumi </li></ul><ul><li>Lejupielāde </li></ul><ul><li>Klausīties - Renārs Kaupers un bērnu ansamblis &quot;Nianse&quot; Joka pēc alfabēts </li></ul><ul><li> </li></ul><ul><li>www.platforma.lv </li></ul><ul><li>Jaunākais mūzikā </li></ul><ul><li>AUDIO - žanri – pop/rok - Tāpēc, lai būtu – lejupielādēt </li></ul><ul><li>Bezmaksas lejupielāde </li></ul><ul><li>Pasakas </li></ul>
  14. 29. <ul><li>http://vesture.sauc.lv – pasaules un Latvijas vēsture; </li></ul><ul><li>http://www.vesture.eu – Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca; </li></ul><ul><li>http://castle.lv – Latvijas viduslaiku pilis </li></ul><ul><li>http://vesture.lv – Rīgas pilsētas vēsture; </li></ul><ul><li>http://www.segewoldiana.sigulda.lv/vesture.htm – Siguldas vēsture; </li></ul><ul><li>http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv – Daugavpils cietokšņa un pilsētas vēsture. </li></ul>
  15. 30. <ul><li>Digitālā kolekcija – Dinaburgas cietoksnis laiku lokos </li></ul><ul><li>Kordegardija pie Mihaila vārtiem. Cietokšņa galvenie (Mihaila) vārti. 1950.g. </li></ul>
  16. 31. <ul><li>Daugavpils cietoksnis šodien </li></ul><ul><li>Mihailovskas vārti Galvenā vaļņa eskarpu siena </li></ul><ul><li>Ūdenstornis Nikolaja vārti </li></ul>
  17. 33. <ul><li>Paldies par uzmanību! </li></ul>

×