No lata uz eiro gulbene 2010_12_10
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×
 

No lata uz eiro gulbene 2010_12_10

on

  • 1,198 views

 

Statistics

Views

Total Views
1,198
Views on SlideShare
1,198
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
3
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Konkurētspējas zudums nozīmēja to, ka cenu un algu līmenis kontekstā ar ražīgumu Latvijā bija pieaudzis tiktāl, ka mūsu uzņēmumi nevarēja pārdot preces citās valstīs.
  • [page]

No lata uz eiro gulbene 2010_12_10 No lata uz eiro gulbene 2010_12_10 Presentation Transcript

  • Latvijas tautsaimniecība no lata uz eiro Krista Kalnbērziņa Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Gulbenē 2010. gada 10. decembrī
  • Latvija – maza ekonomika ar nelielu iekšējo tirgu jeb patērētāju skaitu <50 000 50 000 – 100000 >250 000 Iedzīvotāju skaits jaunajās ES valstīs* 2009. gadā (milj.) Iekšzemes kopprodukts jaunajās ES valstīs* 2009. gadā (salīdz. cenās, milj. eiro) * pievienojušās ES, sākot no 2004. gada Avots: Eurostat
  • Latvija – atvērta ekonomika Latvijas ekonomiku nozīmīgi ietekmē ekonomiskie notikumi ārpus LV
    • Latvijas ārējā tirdzniecība, t.i., preču un pakalpojumu eksports un imports, ir ap 100 % no kopējā ekonomikas apjoma (iekšzemes kopprodukta) (2010. gada 9 mēn.)
    Igaunija Krievija Vācija Lietuva Igaunija Polija 13.8% 8.1% 7.5% 16.1% 9.8% 6.0% Lietuva Zviedrija 10.9% 5.5% Vācija Krievija 12.0% 6.8% Avots: Centrālā Statistikas pārvalde
  • Latvijā piemērots fiksēts valūtas kurss Izvēle kopš 2005 – lata piesaiste eiro Avots: Centrālā Statistikas pārvalde Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma struktūra pa valstu grupām Latvijas Banka saglabās lata piesaisti eiro līdz eiro ieviešanai Latvijā
  • Fiksēts valūtas kurss veiksmīgi samazināja hiperinflāciju un mazina importēto preču cenu svārstības
    • 1991-93 vid. gadā cenas pieaug 5 reizes
    • (1992. g. pat 10 reizes)
    1994. g. ieviesa fiksēta valūtas kursa režīmu Avots: Centrālā Statistikas pārvalde
  • Ekonomika attīstījās aizvien straujāk. Tomēr pēc straujās izaugsmes sekoja krass kritiens. Kāpēc tā notika? Avots: Centrālā Statistikas pārvalde Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%)
  • Krīze – globāla. Kas nosaka globālās krīzes ietekmes lielumu uz atsevišķām valstīm?
    • Ekonomikas attīstība pirms krīzes
    • Iespēja stimulēt ekonomiku krīzē, piemēram, vai budžetā ir/nav uzkrājumi, vai pieejami ES fondi
    • Valstu īpašās, atšķirīgās pazīmes (liela-maza, atvērta-slēgta)
    • Nesabalansēta izaugsme pirms
    • krīzes;
    • Atkarība no ārējā finansējuma;
    • Biznesa ciklam neatbilstoša
    • budžeta politika
    • Pastiprināja globālās krīzes ietekmi
    • uz Latvijas ekonomiku
    Kas noteica globālās krīzes ietekmes lielumu uz Latviju?
  • Pēc pievienošanās ES Latvija straujāk augošā ekonomika Eiropā Ekonomikas apjoma jeb iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (%) Avots: Eurostat
  • Pēc pievienošanās ES ekonomikā ieplūdusī nauda “audzēja” pieprasījumu Latvijas Banka 1 EUR = 0.702804 LVL Valdības budžets Komercban-kas Ārvalstu tiešās investīcijas ES fondi Ārvalstīs strādājošo pārvedumi
  • Strauji auga ārējā aizņemšanās – atkarība no ārējas naudas un investoru noskaņojuma Ārējā parāda sadalījums pa sektoriem (milj. latu, bruto) Avots: Latvijas Banka 21 mljrd. latu
  • Kreditēšanā rekordpieaugumi – lielākoties saistīti ar nekustamo īpašumu, nevis ražošanu Kredīti nozaru dalījumā (milj. latu) *ietver kredītus: operācijām ar nekustamo īpašumu, būvniecībai, mājsaimniecībām mājokļa iegādei. Avots: Latvijas Banka 14 mljrd. latu
  • Nesabalansētība darba tirgū: algu kāpums, konkurētspējas kritums Darba ražīgums un darba samaksa uz nostrādāto stundu (2000 = 100, reālais) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde
  • “ Uguni piekūra” arī valdība – pat izaugsmes laikā tērēja vairāk par nopelnīto Valsts budžeta bilance – pārpalikums vai deficīts (% no IKP) Avots: Finanšu ministrija; Eurostat
  • Lai izietu no krīzes
    • Valdībai jāoptimizē izdevumi atbilstoši sarūkošajiem ienākumiem
    • Uzņēmumiem bija gan iespēja, gan nepieciešamība optimizēt izmaksas
    • Nedrīkstam dzīvot pāri saviem līdzekļiem
    • Valsts atgūst starptautisko uzticamību
    • Uzņēmumi atgūst konkurētspēju
  • Kāpēc budžeta izdevumi jātuvina ienākumiem? Paveikts ir daudz, tomēr vēl neesam galā!
  • Maza valsts nevar ilgstoši tērēt vairāk, nekā tā nopelna Valsts konsolidētā kopbudžeta bilance , (E KS ’95, % no IKP ) 280 Lai sasniegtu budžeta deficīta mērķi 2011. gadam, ir nepieciešams veikt 280 milj. latu lielu budžeta konsolidāciju
  • Izdevumu samazinājums vēl neatbilst ieņēmumu kritumam 2011. gadā prognozētie ieņēmumi 2006.-2007.g. līmenī, bet izdevumi – 2007.-2008.g. līmenī
  • Izdevumu mazināšana mazina vajadzību valdībai aizņemties; budžeta deficīts nozīmē turpmāku parāda pieaugumu * Latvijas Bankas prognoze Vispārējās valdības parāds un procentu maksājumi (EKS’95 metodoloģija)
  • Budžeta deficīts nozīmē arī turpmāku procentu maksājumu pieaugumu Procentu izdevumi 2010.g. – 235 milj. latu - ir tuvu budžeta gada izdevumu apjomam skolu pedagogu algām
  • Viss nav tik slikti! Konkurētspēja uzlabojas – eksports pārsniedzis pirmskrīzes līmeni Preču eksporta apjoms ( 2004 1. cet. = 100 ) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde
  • Viss nav tik slikti! Ekonomikas izaugsme atjaunojas Iekšzemes kopprodukta pārmaiņas (2004 I = 100) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; * ātrais novērtējums
  • Tomēr - Latvija ir joprojām viena no zemāko ienākumu valstīm Eiropā
    • Atpaliekam pat no Igaunijas un Lietuvas.
    • Kāpēc? Ražojam preces ar zemu pievienoto vērtību.
    Iekšzemes kopprodukts uz 1 iedz.; ES vid. =100 (2009) Avots: Eurostat
  • Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES Darbaspēka produktivitāte 2008. gadā (% no ES vidējā) Avots: Eurostat
  • Zems darba ražīgums nosaka zemu atalgojumu Vidējā bruto mēneša darba alga 2008. gadā, EUR Avots: Eurostat
  • Zemas algas nozīmē zemus nodokļu ieņēmumus un mazas pensijas Vidējā vecuma pensija 2007. gadā (EUR) Avots: Eurostat
  • Krīzes zemākais punkts pārvarēts – jāveic izglītības, pētniecības lomas un augstas pievienotās vērtības produktu īpatsvara palielināšana tautsaimniecībā
    • Piem., ES fondu un EK finansējumu aktīvāka izmantošana zinātnei un pētniecībai.
    Piešķirtais finansējums PĒTNIECĪBAI no EK (uz 1 iedz., EUR) Avots: Eiropas Komisija
  • Vēl viens stūrakmens – stabilitāte. Māstrihtas konverģences kritēriji ir pašas dalībvalsts interesēs Kas tiek izvērtēts Kā izvērtē Konverģences kritēriji Cenu stabilitāte Saskaņotā patēriņa cenu inflācija Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu vidējais rādītājs +1.5 procentu punkti Stabilas valsts finanses Valsts budžeta deficīts, % no IKP Atsauces vērtība – ne vairāk par 3% Ilgtspējīgas valsts finanses Valsts parāds, % no IKP Atsauces vērtība — ne vairāk par 60 % Stabilitāte, ko dalībvalsts panākusi konverģencē Ilgtermiņa procentu likmes Ne vairāk kā triju labāko dalībvalstu cenu stabilitātes ziņā vidējais rādītājs +2 procentu punkti Valūtas kursa stabilitāte Novirze no centrālā kursa +/- 15% Dalība VKM 2 gadus bez nopietnām problēmām
  • Izpildot noteiktos budžeta mērķus, Latvija ieviesīs eiro 2014. gadā Valsts budžeta bilance (% no IKP ) Avots: Centrālā Statistikas pārvalde; Latvijas Bankas prognoze Mērīšanas periods EIRO Budžeta stratēģija
  • Laika plāns ceļam uz eiro: pirms eiro ieviešanas dalībvalstu kopīgs lēmums Pievienoša-nās ES LVL piesaiste EUR, iestāja Valūtas kursa mehānismā II Konverģences ziņojums pavasarī; ECOFIN gala lēmums jūlijā Pievienoša-nās eiro zonai   2004 2005 2013 2014 2010
  • Eiro zonā budžeta un nodokļu politiku joprojām no saka nacionālās valdības Vairāku eiro zonas valstu, īpaši G rieķijas piemērs rāda, ka dalība eiro zonā pati par sevi nav garantija investoru uzticībai – valstij jārealizē atbilstoša fiskālā politika , lai tā spētu finansēt parādu Budžeta deficīts (% no IKP, 2009) Valdības parāds (% no IKP, 2009) Avots: Eurostat
  • Budžeta deficītu mazina vairākas eiro zonas valstis Avots: Konverģences programmas Grieķija : no 13.6% no IKP 2009 uz zem 3% 2014 Portug āle : no 7.3% 2010 uz 4.6% 2011 Sp ānija : no 11.2% 2009 uz 6% 2011 It ālija : no 5.3% 2009 uz 2.7% 2012 Īrija : no 14.3 % 2009 uz 2.9% 2014 Vācija: no 4.5% 2010 uz zem 2% 2013 Nīderlande: no 6% 2010 uz 3.5% 2011 Francija: no 8% 2010 uz 3% 2013
  • Iedzīvotāju ieguvumi no eiro
    • Zūd nedrošība par lata un eiro savstarpējā kursa iespējamām svārstībām, kas ļaus drošāk veidot uzkrājumus, pieņemt izsvērtākus finanšu lēmumus
    • Ikviens iedzīvotājs var iesaistīties vienotajā Eiropas finanšu tirgū, tostarp izmantot banku pakalpojumus, pirkt vērtspapīrus u.tml. Caurspīdīga cenu veidošana – konkurence rada zemākas cenas.
    • Kā kredītņēmēji iegūstam zemākas aizdevumu procentu likmes, kas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti.
    • Tūristiem –ceļošana ērtāka un izdevīgāka - nav jāmaina nauda un jāmaksā komisijas maksa
  • Uzņēmēju ieguvumi no eiro
    • Drošāka, lētāka, ērtāka savstarpējā tirdzniecība: mazinās valūtas risks; likvidētas valūtas maiņas izmaksas.
    • Palielinoties kopējam tirdzniecības apjomam, celsies arī ienākumu līmenis.
    • Palielinās investīciju piesaiste; zemākas procentu likmes, pieejamāki kredīti
  • Valsts ieguvumi no eiro
      • Augstāks valsts kredītreitings sniedz iespēju aizņemties ar zemākām procentu likmēm
    • Pieaug izaugsmes iespējas caur ārējās tirdzniecības un investīciju pieaugumu
      • Pieejamāki un lētāki finansējuma avoti (arī krīžu laikā).
      • Lielāka stabilitāte finanšu sektorā
  • Uzskatāms piemērs - EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas pārsniedz 100 mil j. latu gadā EUR/LVL valūtas maiņas izmaksas banku un valūtas maiņas iestāžu klientiem (milj. latu) Avots: Latvijas Banka
    • Pircējus var maldināt vizuālais cenas pieaugums ( skat. attēlu)
    • Gada sākums – tradicionāls cenu pārskatīšanas laiks
    • Sakrīt ar globāliem cenu pieaugumiem, piemēram, pārtikai
    • Dažās valstīs noapaļošanas ietekme lielāka – atkarīgs no tā, kā valsts pārrauga un vai ir godīgu pāreju veicinoši pasākumi
    Vai cenu pieaugums eiro ieviešanas dēļ? 0,22 Ls = 0,31 € 0,39 Ls = 0,55 € 0,18 Ls = 0,26 € 0,26 Ls = 0,37 €
  • Kā novērst nepamatotu cenu paaugstināšanos?
    • Ar likumu noteikta obligāta dubultā cenu uzrādīšana .
    • Patēriņu cenu pārmaiņu kontrole.
    • Īpaša vienošanās ar tirgotājiem par godīgu tirdzniecības praksi.
    • Igaunijā uzsākta kampaņa - aicinājums uzņēmumiem parakstīt “Godīgu cenu paktu”
  • Cenu kāpums nav bijis tik liels, kā cilvēki atceras – Itālijas piemērs par kino biļešu cenu
    • tikai neliela daļa respondentu atcerējās pareizo cenu;
    • vidējā cena, ko atceras, bija daudz zemāka nekā pareizā cena;
    • līdz ar to kino biļešu cenas pēc eiro ieviešanas iedzīvotāji uztvēra kā pieaugušas
    Avots: CESTARI, Vincenzo et al (2007) – Memory for prices and the euro cash changeover: An analysis for cinema prices in Italy. Banca D'Italia Working Paper, No 619, February.
    • Apgrozībā ir sešu nominālvērtību -1, 2, 5, 10, 20 un 50- eiro centu monētas un divu nominālu - 1 un 2 - eiro monētas
    Eiro monētas Vienots dizains eiro monētu priekšpusei (aversam) – trijos dažādos veidos attēlotas ES kartes aprises, ko ieskauj 12 ES simbolizējošas zvaigznes Atšķiras dažādu valstu eiro monētu aizmugures (reversa) attēli Visas eiro naudas zīmes var lietot visās eiro zonas valstīs!
  • Vai zaudējam savu naudas dizainu? Latvijas eiro monētu reversa dizaina izvēle notika 2004. gadā visas tautas ideju konkursā. Žūrija par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu uz eiro monētām atveidot Latvijas ģerboni, tautumeitas portretu un Brīvības pieminekli.
  • Latvijas eiro monētas Pēc konkursa Latvijas Bankas speciālisti, mākslinieki, kaltuvju un Eiropas Komisijas pārstāvji, strādājot pie monētu modeļiem, vienojās, ka Brīvības pieminekli monētā nav iespējams attēlot tā, lai tas būtu labi uztverams.
    • Šos dizaina paraugus ir apstiprinājusi Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu padomes Eiro monētu apakškomiteja.
    • Monētas kals, kad Latvija būs saņēmusi uzaicinājumu pievienoties eiro zonai.
    • Kalšanai būs vajadzīgs aptuveni pusgads.
    • Eiro banknotes ir veidotas pēc viena parauga - uz tām ir attēloti Eiropas kultūras vēsturi raksturojoši simboli.
    • Eiro banknošu nominālvērtības:
      • 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro banknotes.
    • Tilti – simbolizē Eiropas vienotību un kopīgo monetāro savienību
    Eiro banknotes
  • Eiro ieviešana Latvijā – vienlaikus bezskaidrās un skaidrās naudas maiņa
    • Latvijā vienlaicīga eiro skaidras un bezskaidras naudas ieviešana - mazinās ar norēķinu valūtas maiņu saistītās izmaksas.
    • Vienu mēnesi pēc ieviešanas skaidrā naudā cirkulēs gan eiro, gan lati. Atlikums tiks izdots eiro.
    • Bezskaidrā nauda konvertēta uzreiz €-dienā.
    • Bezmaksas valūtas maiņa bankās un citur, neierobežotu laiku – Latvijas Bankā.
    • Cenu paralēlās atspoguļošanas periods - ceturksni pirms un gadu pēc ieviešanas cenas tiks izrādītas gan eiro, gan latos.
    • Valsts nekompensēs tirgus dalībnieku – banku, uzņēmumu – izdevumus. Katram tirgus dalībniekam jāplāno eiro ieviešanas procesam nepieciešamie līdzekļi.
  • Papildu informācija par eiro Latvijas Bankā http://www.bank.lv/lat/main/euro/ LR Finanšu ministrijā www.eiro.lv Eiropas Centrālajā bankā http://www.ecb.int/euro/html/index.en.html Eiropas Komisijā http://ec.europa.eu/dgs/economy_finance/index_en.htm