Ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas izpēte un ieteikumi tās pilnveidošanai

ĀRPUSĢIMENES APRŪPES (ĀRPUSĢIMENES APRŪPES IESTĀDES, AUDŽUĢIMENES, AIZBILDNĪBA) UN ADOPCIJAS SISTĒMAS IZPĒTE UN IETEIKUMI TĀS PILNVEIDOŠANAI Pētījuma pasūtītājs : LR Bērnu un ģimenes lietu ministrija Pētījuma veicējs : SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” Rīga, 2008

Pētījuma tehniskā informācija

Pētījuma mērķa grupas. Pētījuma ietvaros kopumā tika apzinātas 9 (deviņas) mērķa grupas:

Izmantotās pētījumu metodes. Apzinot minētās 9 mērķa grupas, tika izmantotas:

Kopējā sasniegtā izlase. Kopumā dažādās mērķa grupās tika iegūts 1901 respondenta viedoklis kvantitatīvajās aptaujās un 23 respondentu viedoklis individuālajās padziļinātajās intervijās.

Pētījuma realizācijas laiks. 2008.g.oktobris līdz decembris.

PĒTĪJUMA REZULTĀTI: AIZBILDŅU UN AUDŽUĢIMEŅU VIEDOKLIS

Iemesli konkrētā statusa izvēlei Grafikos attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Nepieciešamā informācija tiem, kas nolēmuši iegūt statusu Grafikos attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Nepieciešamā palīdzība tiem, kas nolēmuši iegūt statusu Grafikos attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Galvenās grūtības ikdienā Grafikos attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Pabalsta apjoma pietiekamības novērtējums

Pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju ieinteresētību Grafikos attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

PĒTĪJUMA REZULTĀTI: PAŠVALDĪBU PĀRSTĀVJU VIEDOKLIS

Pakalpojumu nodrošināšanas savlaicīgums

Esošās finansēšanas sistēmas novērtējums Grafikā attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Audžuģimeņu kustība pašvaldībās

Galvenie šķēršļi iedzīvotāju vēlmei pieņemt ģimenē bērnus Grafikā attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Veicamie pasākumi aprūpes uzlabošanai

PAŠVALDĪBAS – jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts, jāpiešķir lielāks finansējums.

SOCIĀLAIS DIENESTS – jāinformē sabiedrība, jānodrošina institūciju sadarbība.

BĀRIŅTIESAS – jānodrošina institūciju sadarbība, jāinformē sabiedrība.

ĀRPUSĢIMENES APRŪPES IESTĀDES – jānodrošina sekmīga pilngadību sasniegušo bērnu integrācija sabiedrībā.

NVO – jārīko labdarības pasākumi.

VALSTS – jāsniedz lielāks finansiālais atbalsts, jāpiešķir lielāki pabalsti.

PĒTĪJUMA REZULTĀTI: LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VIEDOKLIS

Iedzīvotāju informētība par iespējām kļūt par...

Iedzīvotāju ieinteresētība saņemt informāciju Grafikā attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Ieinteresētība kļūt par viesģimeni un/vai adoptētāju Grafikā attēlotas tikai visbiežāk minētās atbildes! Atbilžu detalizētāku izvērsumu skatīt pētījuma atskaitē.

Iedzīvotāju attieksmes/ viedokļi

PĒTĪJUMA REZULTĀTI: KOPSAVILKUMS – GALVENĀS PROBLĒMAS UN IETEIKUMI

Galvenās problēmas I

Zems sabiedrības informētības līmenis, neinformētība par bērnu ārpusģimenes aprūpi kopumā un konkrētām tās formām, veidiem.

^ 77% Latvijas iedzīvotāju informētību par iespējām ģimenē pieņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus vērtē kā vāju. ^ 84% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka nav informēti par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptētāju vai viesģimeni. ^ 61% aizbildņu uzskata, ka sabiedrībai nav patiess priekšstats par to, kas ir aizbildnis, kā arī 86% audžuģimeņu uzskata, ka sabiedrībai nav patiess priekšstats par to, kas ir audžuģimene.

Neiecietīga, negatīva sabiedrības attieksme pret ģimenēm, kuras pieņem bez vecāku gādības palikušus bērnus UN Aizspriedumi, stereotipiski viedokļi par ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, uzskats, ka šiem bērniem ir slikti gēni.

^18% Latvijas iedzīvotāju piekrīt, ka bez vecāku gādības palikušajiem bērniem noteikti ir slikti gēni. ^ 50% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem būtu bail savā ģimenē pieņemt svešu bērnu. ^ 29% aizbildņu uzskata, ka sabiedrības attieksme pret aizbildņiem ir pārāk negatīva. ^ 64% audžuģimeņu uzskata, ka sabiedrības attieksme pret audžuģimenēm ir pārāk negatīva. ^ 17% audžuģimeņu kā galveno problēmu ikdienā min negatīvo sabiedrības attieksmi pret pieņemtiem bērniem.

Galvenās problēmas II

Zems kopējais sabiedrības ieinteresētības līmenis kļūt par aizbildņiem, audžuģimenēm, adoptētājiem, viesģimenēm.

^ Tikai 13% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka būtu ieinteresēti kļūt par viesģimeni un tikai 9% - par adoptētājiem; tādu, kuri pauž gatavību kļūt gan par adoptētājiem, gan viesģimenēm (ko varētu interpretēt kā padziļinātu ieinteresētību) ir tikai 6%. ^ 84% ārpusģimenes aprūpes iestāžu iedzīvotāju aktivitāti vēlmē pieņemt ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus vērtē kā nepietiekamu. ^ 76% aizbildņu un 83% audžuģimeņu iedzīvotāju ieinteresētību kļūt par audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem vērtē kā nepietiekamu.

Kopumā sabiedrībā valda uzskats, ka bez vecāku gādības palikušo bērnu problēmas jārisina valstij un pašvaldībai, nevis jāiesaistās arī iedzīvotājiem. Būtiski, ka šāds viedoklis ir arī lielai daļai audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju.

^ 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka bez vecāku gādības palikušo bērnu problēma jārisina valstij un pašvaldībai, nevis sabiedrībai.

Iedzīvotāji kopumā vairāk gatavi bez vecāku gādības palikušos bērnus atbalstīt materiāli, nevis uzņemot viņus savās ģimenēs.

^ 42% Latvijas iedzīvotāju ir gatavi ziedot kādu naudas summu bērnu namos dzīvojošo bērnu situācijas uzlabošanai. ^ 32% atzīst, ka labprāt atbalstītu kādu konkrētu bērnu, bet nevēlas uzņemties pastāvīgu atbildību par viņu.

Galvenās problēmas III

Pirms statusa ieguves aizbildņiem un audžuģimenēm ir nepilnīga informācija par to, ar kādām grūtībām nāksies saskarties, ikdienā pildot audžuģimenes vai aizbildņa pienākumus (īpaši attiecībā uz psiholoģiskajām problēmām bērnu audzināšanā).

^ 14% audžuģimeņu norādījušas, ka informācija par to, ar kādām problēmām nāksies saskarties audžuģimenes pienākumu pildīšanas gaitā, ir visbūtiskākā informācija, kāda nepieciešama cilvēkiem, kuri vēlas iegūt audžuģimeņu statusu. ^ 12% audžuģimeņu kā būtisku informāciju cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti audžuģimenes statusa saņemšanā, min pieredzes apmaiņu ar jau esošajām audžuģimenēm.

Aizbildņu un arī audžuģimeņu zināšanu trūkums par bērnu un pusaudžu psiholoģiju, sekojoši – neprasme risināt problēmsituācijas ģimenē (īpaši attiecībā uz pusaudžiem).

^ 42% to pašvaldību, kurās ir bijuši gadījumi, kad aizbildņi tiek atcelti no pienākumu veikšana, kā iemeslu atcelšanai minējušas aizbildņu nesaskaņas ar bērniem, strīdus, konfliktus. Un 14% minējušas paaudžu konfliktus. ^ 18% aizbildņu kā galvenās problēmas ikdienā minējuši psiholoģiskās problēmas bērnu audzināšanā.

Pieņemot ģimenē bērnus no ārpusģimenes aprūpes iestādēm, nereti netiek sniegts pilnīgs un patiess pārskats par bērnu veselības stāvokli, tādējādi liedzot bērniem saņemt pilnvērtīgu nepieciešamo veselības aprūpi, ārstniecību, kā arī audžuvecāki vai adoptētāji nav sagatavoti problēmām, kādas rodas konkrētā bērna veselības dēļ.

^ 10% aizbildņu un 7% audžuģimeņu norādījuši, ka visvairāk cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par aizbildņiem, nepieciešams sniegt patiesu un pilnīgu informāciju par bērnu veselības stāvokli. ^ 4% audžuģimeņu kā vienu no galvenajām problēmām ikdienā minējušas, ka institūcijas slēpušas informāciju par bērnu patieso veselības stāvokli.

Galvenās problēmas IV

Nepietiekamais audžuģimenēm un aizbildņiem izmaksāto pabalstu apmērs.

^ 12% pašvaldību uzskata, ka nepieciešams palielināt pabalstus audžuģimenēm un 40% - ka aizbildņiem. ^ 17% pašvaldību kā iemeslu, kādēļ iedzīvotāji nav ieinteresēti pieņemt savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus, min mazo finansiālo pabalstu. ^ 33% aizbildņu un 17% audžuģimeņu kā galvenās problēmas to ikdienā min finansu līdzekļu trūkumu. ^ 89% aizbildņu un 76% audžuģimeņu šobrīd saņemto pabalsta apjomu novērtē kā nepietiekamu. ^ 20% audžuģimeņu norāda, ka būtu nepieciešams palielināt uzturnaudas apmēru, maksāt uzturnaudu iztikas minimuma apjomā. ^ 9% audžuģimeņu norāda, ka būtu nepieciešams palielināt atlīdzību par pienākumu pildīšanu, maksāt to minimālās algas apmērā.

Nepietiekams finansējums bērnu ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanai, esošā finansēšanas modeļa nepiemērotība reālajai situācijai.

^ 33% pašvaldību kā galveno iemeslu dažādu institūciju savā teritorijā darba neefektivitātei min finansējuma trūkumu, nepietiekamo finansējumu. ^ Kopumā 71% pašvaldību novērtē, ka esošā bērnu ārpusģimenes aprūpes finansēšanas sistēma ir nepiemērota reālajai situācijai un kā galvenos iemeslus šādam vērtējumam min nepietiekamos pabalstu apjomus audžuģimenēm un aizbildņiem. ^ 1/10 pašvaldību uzskata, ka ārpusģimenes aprūpe būtu pilnībā jāfinansē no valsts budžeta. ^ 12% pašvaldību atzīst, ka to bāriņtiesas par bērnu ārpusģimenes aprūpi lemj tikai tad, ja ir pieejams valsts finansēts pakalpojums.

Galvenās problēmas V

Atšķirīgs audžuģimenēm izmaksāto pabalstu apjoms dažādās pašvaldībās.

^ 9% pašvaldību norādījušas, ka audžuģimeņu pabalstiem būtu jābūt vienādiem visās pašvaldībās.

Audžuģimenēm un aizbildņiem izmaksāto pabalstu atšķirīgais apjoms.

^ 34% audžuģimeņu kā galveno iemeslu, kādēļ izvēlējušās tieši audžuģimenes statusu, min iespēju saņemt lielāku pabalstu. ^ Padziļinātajās intervijās ar bāriņtiesu pārstāvjiem nereti tiek minēts, ka audžuģimeņu pakalpojumu pieejamību būtiski ietekmē konkrētās pašvaldības maksātais pabalsts par ģimenē pieņemtajiem bērniem, t.i., audžuģimenes pieņem bērnus no tām pašvaldībām, kuras maksā lielākus pabalstus, kamēr mazākas pašvaldības, kurām nav iespēju maksāt lielus pabalstus, nespēj nodrošināt saviem bērniem aprūpi ģimenē.

Ieteikumi I

Veikt plašāku skaidrošanas darbu sabiedrībā kopumā par ārpusģimenes aprūpes sistēmu un konkrētām ārpusģimenes aprūpes formām, veicinot izpratni par ārpusģimenes aprūpes nepieciešamību un pozitīvu attieksmi pret tās nodrošinātājiem.

Veicot informēšanas pasākumus, īpaši vēlams norādīt arī būtiskākās problēmas, ar kādām ikdienā nākas saskarties aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem.

Popularizēt audžuģimeņu, aizbildņu, adoptētāju pozitīvo pieredzi.

Vairāk un plašāk iepazīstināt sabiedrību ar ārpusģimenes aprūpes iestāžu darbu, tajos dzīvojošajiem bērniem, piemēram, rīkojot ikgadējas atvērto durvju dienas vai iestādē dzīvojošajiem bērniem kopīgus pasākumus ar citiem pašvaldības bērniem (tai skaitā bērniem, kuri no iestādes nokļuvuši aprūpē ģimenēs).

Plašāk popularizēt un veicināt tādas bērnu ārpusģimenes aprūpes formas, kas ļauj bērniem nonākt ģimeniskā vidē arī uz neilgu laiku, piemēram, brīvdienās, vasaras brīvlaiku laikā u.tml.

Pilnveidot audžuģimeņu apmācību saturu.

Audžuģimenēm un aizbildņiem izstrādāt un ieviest pieredzes apmaiņas mehānismus.

Ieteikumi II

Ieviest audžuģimeņu un aizbildņu pabalstu vienādu finansēšanas sistēmu, paredzot atlīdzības par pienākumu pildīšanu un uzturnaudas maksāšanu no valsts budžeta.

Noteikt, ka pabalsts par audžuģimenes un aizbildņa pienākumu pildīšanu tiek piesaistīts minimālās algas rādītājam, savukārt uzturnaudas apjoms – iztikas minimuma apmērā.