• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
 

Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā

on

  • 3,055 views

Pēc LR Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2005.gadā realizēts pētījums par e-komerciju Latvijā. Pētījumā analizēti e-komercijas attīstību veicinošie un kavējošie faktori.

Pēc LR Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2005.gadā realizēts pētījums par e-komerciju Latvijā. Pētījumā analizēti e-komercijas attīstību veicinošie un kavējošie faktori.
Pētījums publiski pieejams: http://bit.ly/KSAfG

Statistics

Views

Total Views
3,055
Views on SlideShare
3,055
Embed Views
0

Actions

Likes
1
Downloads
37
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft Word

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā Document Transcript

    • PĒTĪJUMS PAR E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAS DINAMIKU LATVIJĀ (EM 2005/150) RĪGA, 2005
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 „MARKETING HOUSE” SATURS PĒTĪJUMA APRAKSTS ..............................................................................................................4 GALVENIE SECINĀJUMI ...........................................................................................................5 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS REZULTĀTU ATSKAITE .......................7 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS .................................................................................8 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums ................................................................8 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums ......................................................................9 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu griezums ................................................10 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums ...........................................12 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums ......................................................13 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu biznesa vides griezums ...........................................................14 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums .........................................................14 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības reģionu griezums ......................................................15 E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums............................................................................................16 Uzņēmumos izmantotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas...........................................................................17 KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI .....................................................18 Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus ............................................................................................18 Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus ...................................................................................................22 Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas ........................................................................................................25 Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt .....................................................................................................................26 Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt ..................................................................................................................28 Iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus ....................................................................................................29 IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS ..............................................31 Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā ...........................................................................................31 Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2B jomā ...........................................................................................34 IEMESLI, KAS VEICINA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS ..........................................36 Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2C jomā ........................................................................................36 Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2B jomā ........................................................................................39 E-KOMERCIJAS B2C SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .......................................................................41 Apgalvojumi par e-komerciju B2C sfērā ...........................................................................................................41 E-KOMERCIJAS B2B SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .......................................................................43 Apgalvojumi par e-komerciju B2B sfērā ...........................................................................................................43 FAKTORI, KAS VARĒTU VEICINĀT E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ 45 Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2C jomā tuvākajā nākotnē ....................................................45 Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2B jomā tuvākajā nākotnē ....................................................48 MARKETING HOUSE 2
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā .......................................................................................49 UZTICĪBAS VEIDOŠANAS METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS .....................................................51 Uzņēmumos izmantotās uzticības veidošanas metodes ......................................................................................51 INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA KOMERSANTIEM PAR PASĀKUMIEM UN ATBALSTA PROGRAMMĀM E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAS VEICINĀŠANAI ..............................................................52 Informētība par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai .................52 Nepieciešamība pēc konsultācijām vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu aktīvākai izmantošanai ..........53 NORMATĪVO ŠĶĒRŠĻU PASTĀVĒŠANA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAI ..................................................55 Normatīvu šķēršļu pastāvēšana e-komercijas attīstībai ......................................................................................55 E-KOMERCIJAS DARĪJUMU APMĒRS UZŅĒMUMOS .........................................................................56 E-komercijas darījumu apjoms procentuāli no kopējā uzņēmuma apgrozījuma .....................................................56 E-komercijas darījumu apjoms latos ...............................................................................................................56 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTĀTU ATSKAITE . .58 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANA ......................................................................................59 Lēmuma pieņemšana par e-komercijas risinājumu ieviešanu ..............................................................................59 Galvenie mērķi ieviešot e-komercijas risinājumus .............................................................................................59 Nepieciešamās informācijas ieguves avoti .......................................................................................................60 Problēmas, ar kurām uzņēmumi sastapušies ieviešot e-komercijas risinājumus ....................................................60 E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ ............................................................................................62 E-komercijas attīstības potenciāla novērtējums ................................................................................................62 Faktori, kas kavē e-komercijas attīstību ..........................................................................................................62 Faktori, kas veicina e-komercijas attīstību .......................................................................................................63 Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi būtu efektīvi ...........................................................................................64 Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi nebūtu efektīvi ........................................................................................64 Normatīvie šķēršļi e-komercijas attīstībai ........................................................................................................64 Latvijas situācijas atšķirības no citām valstīm ..................................................................................................65 Darījumu veikšanas drošības e-vidē izvērtējums ..............................................................................................65 Attīstības perspektīvu vērtējums ....................................................................................................................67 Informētība par valsts atbalsta programmām un informatīviem pasākumiem .......................................................67 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU PIELIETOŠANA IKDIENAS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ .......................................69 Ieguvumi ieviešot e-komercijas risinājumus .....................................................................................................69 Informētība par uzticības veidošanas metodēm ................................................................................................70 Prognozes par iespējamo e-darījumu apjoma pieaugumu uzņēmumā ..................................................................70 PIELIKUMS ............................................................................................................................72 Pētījuma anketa ...........................................................................................................................................73 MARKETING HOUSE 3
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 TABULAS ...............................................................................................................................80 MARKETING HOUSE 4
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 PĒTĪJUMA APRAKSTS Pētījuma mērķa grupa: komersanti, kas izmanto e-komercijas risinājumus preču vai pakalpojumu virzīšanai tirgū Pētījuma metodes: telefonintervijas latviešu vai krievu valodā pēc respondenta izvēles (lielākas respondentu sasniedzamības nolūkā uzņēmējiem tika piedāvāta arī iespēja anketu nosūtīt pa e-pastu); fokusa grupu diskusijas B2C un B2B uzņēmējdarbības sfērā Pētījuma izlases apjoms: 261 mērķa grupai atbilstošs respondents kvantitatīvajā pētījumā; 14 dalībnieki divās fokusa grupas diskusijās Lauka darba norises laiks: 2005. gada 15. novembris – 16. decembris Lauka darba nodrošinājums: „Marketing House” (lauka darba vadītāja – Anita Zaļeniece) Datu apstrāde un analīze: „Marketing House” (Gints Klāsons (kvantitatīvās aptaujas datu analīze), Edgars Zaicevs (fokusa grupu diskusiju analīze)) MARKETING HOUSE 5
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 GALVENIE SECINĀJUMI  Izmantojot e-komercijas risinājumus aptaujātie uzņēmēji visbiežāk tirgū piedāvā: iespējas iegādāties elektro- un saimniecības preces, pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, IT un datorpakalpojumus, viesnīcu pakalpojumus, kā arī interneta veikalu pakalpojumus;  E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu vidū visbiežāk sastopami tirdzniecības un tūrisma sfēras pārstāvji;  Absolūtais vairākums to uzņēmumu, kuru darbībā integrēti e-komercijas risinājumi, atrodas Rīgas statistiskajā reģionā – pārējo reģionu pārstāvība pētījumā ir tik minimāla, ka neļauj veikt padziļinātāku analīzi reģionu griezumā;  Galvenie e-komercijas ieviešanas motīvi uzņēmējiem bijuši: ieviest partneriem un klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, uzņēmuma resursu ietaupīšana, tirgus paplašināšana, uzņēmuma popularizēšana; atsevišķi izdalāmi tie gadījumi, kad e- komercijas risinājumi ieviesti bez konkrēta pamatojuma – kā „sekošana modei”;  Lielākā daļa aptaujāto komersantu novērtē, ka uzņēmumā ir izdevies sasniegt tos mērķus, kādi bijuši e-komercijas ieviešanai; kā galvenie sasniegtie mērķi minami: klientu loka pieaugums, apgrozījuma un pārdošanas apjoma pieaugums, savukārt kā nesasniegtos mērķus jāmin: apgrozījuma palielināšana un klientu loka paplašināšana;  Galvenie iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt noteiktus mērķus, bijuši: zemais e- komercijas attīstības līmenis valstī (pieprasījuma neesamība e-komercijai), kā arī iekšējas organizatoriskas problēmas uzņēmumā;  Puse no aptaujātajiem ieviešot e-komercijas risinājumus sastapušies ar kādām problēmām, visbiežāk – tehniskām, savukārt daļa uzņēmēju ieviešot e-aplikācijas sastapušies ar partneru un klientu neaktivitāti e-vidē, ko iepriekš nav paredzējuši;  Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā, uzņēmēji izdala: ierobežotā interneta pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, kā arī patērētāju zemā pirktspēja;  Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā, uzņēmēji izdala: interneta ierobežotā pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, kā arī biznesa partneru un paša uzņēmuma darbinieku neaktivitāte e-aplikāciju ieviešanā un izmantošanā;  Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā, uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās un patērētāju vēlme veikt iepirkumus ātrāk, ērtāk un izdevīgāk; MARKETING HOUSE 6
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā, uzņēmēji izdala: partneru un klientu vēlme veikt darījumus ērtāk un ātrāk, e-vides attīstība kopumā, interneta pieejamības paplašināšanās, kā arī uzņēmēju konkurence tirgū;  Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās, patērētāju pirktspējas palielināšanās, kā arī patērētāju izglītošana par e-komercijas darījumiem;  Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: tehnoloģisko iespēju paplašināšanās, e-komercijas attīstība kopumā, uzņēmēju izglītošana par e-komercijas darījumiem, valsts atbalsts e-komercijas ieviešanā, kā arī e-paraksta ieviešana;  Aptuveni puse uzņēmēju apgalvo, ka izmanto uzticības veidošanas metodes un visbiežāk kā izmantotās nosauc klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus, kā arī uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus;  Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem nav pieejama informācija par pasākumiem vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanā, bet tie, kuri apgalvojuši, ka ir informēti, konkrētus pasākumus vai atbalsta programmas nespēj nosaukt, lai gan dažkārt tiek minēti nekonkretizēti semināri un kursi, kuri bijuši uzņēmējiem pieejami;  Mazāk kā puse uzņēmēju izteikuši nepieciešamību pēc kādām konsultācijām vai atbalsta programmām un visbiežāk kā nepieciešamas minētas: informācija par likumiem un to maiņu, vispārīga informācija par e-komerciju, apmācības par e- tirdzniecību un e-komercijas mārketingu, kā arī iespējas pieredzes apmaiņai ar citiem uzņēmējiem;  Aptuveni 2/5 uzņēmēju uzskatījuši, ka e-komercijas attīstībai pastāv arī normatīvi šķēršļi, visbiežāk kā tādu minot e-paraksta ieviešanas nepieciešamību, kā arī vienotas e-komercijas likumdošanas nepieciešamību;  E-komercijas darījumu apjomu piekrituši nosaukt tikai neliela daļa uzņēmēju, kādēļ dati nav uzskatāmi par reprezentatīviem, tomēr vairums no minējušajiem nosaukuši apgrozījuma summu zem 100 tk latu gadā, kā arī norādot e-komercijas apgrozījuma apjomu pret visu uzņēmuma kopējo apgrozījumu visbiežāk norādījuši uz procentuālo īpatsvaru zem 30%. MARKETING HOUSE 7
    • E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS REZULTĀTU ATSKAITE
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS Veiktā aptauja, pirmkārt, ļauj secināt, ka ne visi uzņēmumi, kuru pārstāvji apgalvo, ka nodarbojas ar e-komerciju, tiešām ir uzskatāmi par e-komercijas risinājumu izmantotājiem: pētījuma respondentu datu bāzi veidoja to uzņēmumu saraksts, kuri iepriekš veiktās aptaujās (gan Centrālās Statistikas Pārvaldes veiktajās, gan uzņēmuma „Marketing House” realizētajās) kā vienu no savas darbības veidiem uzrādījuši e-komerciju. Tomēr no datu bāzē iekļautajiem aptuveni 1,5 tk uzņēmumu, tikai aptuveni 300 bija atbilstoši pētījuma mērķa grupai. Tas ļauj secināt, ka uzņēmēju vidū informētība par e-komercijas būtību un darbības formām ir ļoti zema – daļa uzņēmēju uzskatīja, ka par e-komerciju uzskatāma arī tikai mājas lapas uzturēšana, daļa par e-komercijas risinājumiem dēvēja iespēju elektroniski sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem, bet vislielākās neskaidrības rada tie gadījumi, kad uzņēmumu mājas lapās iespējams pieteikt kādus pakalpojumus vai pēc kataloga izvēlēties preces un/ vai produktus, apmaksu veicot skaidrā naudā preci piegādājot. Absolūtais vairākums e-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu (87,7%) atrodas Rīgā. Neliela daļa uzņēmumu kā savu atrašanās vietu E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums uzrāda reģionus, (%, visi aptaujātie, n=261) tomēr arī no šiem Rīgas s tatis tis kais 8 7 .7 reģions uzņēmumiem lielākajai daļai P ierīgas s tatis tis kais 3 .1 reģions reģionos atrodas tikai pārstāvniecības, V idzemes 4 .2 s tatis tis kais reģions bet Rīgā – galvenais Kurzemes ofiss. Tādējādi s tatis tis kais reģions 3 .8 Z emgales 2 .7 MARKETING HOUSE s tatis tis kais reģions 8 L atgales s tatis tis kais 0 .8 reģions
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 iespējams apgalvot, ka e-komercijas risinājumu ieviešana un izmantošana uzņēmumu darbībā prioritāri tiek izmantota praktiski tikai Rīgā bāzētajos uzņēmumos, kamēr reģionos izplatās tikai tajos gadījumos, kad tiek atvērtas uzņēmumu pārstāvniecības vai filiāles. Ārpus Rīgas biežāk sastopami tie e-komercijas risinājumu izmantotāji, kuri piedāvā tūrisma un tirdzniecības pakalpojumus B2C sfērā (skatīt 41. tabulu). Tai pat laikā arī B2B sfērā strādājošie uzņēmumi nelielā skaitā reģionos ir atrodami, īpaši Kurzemē. Šī pētījuma kontekstā jāpieņem, ka apskatītā tēma ir aktuāla pagaidām tikai Rīgas uzņēmējiem un tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri pamazām savu darbību pārnes arī uz reģioniem. Arī nozaru griezumā novērojama līdzīga situācija – lielākā daļa uzņēmumu (54,8%) pārstāv vienu - tirdzniecības - nozari. E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums (%, visi aptaujātie, n=261) T irdzniec ība 5 4 .8 T ūris ms 1 8 .0 Ražoš ana 1 0 .3 D atorpakalpojumi 8 .4 Finanš u pakalpojumi 7 .7 T rans ports un s akari 6 .1 T elekomunikāc ijas 3 .4 L auks aimniec ība 1 .1 B ūvniec ība 0 .8 C ita 5 .7 MARKETING HOUSE 9
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Salīdzinoši daudzskaitlīgi pārstāvēta nozare ir arī tūrisms – 18,0% aptaujāto nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu (šeit iekļauti gan viesnīcu pakalpojumu sniedzēji, gan tūrisma ceļojumu piedāvātāji). Izdalāma būtu arī ražošanas nozare – no kopējās izlases 10,3% bijuši ražotāji. Pārējās nozaru kategorijas pārstāvējuši mazāk kā 1/10 izlases katrā no tām. B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā pārstāvēti uzņēmumi tirdzniecības, transporta un sakaru, finanšu un datorpakalpojumu sfērās. Savukārt B2C sfērā salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā sastopami uzņēmumi ražošanas un tūrisma sfērās. Atšķirības novērojamas arī uzņēmumu darbinieku skaita griezumā: mazo uzņēmumu vidū (ar darbinieku skaitu līdz 9) salīdzinoši biežāk kā vidējo un lielo uzņēmēju vidū pārstāvēti tirdzniecības un datorpakalpojumu uzņēmumi, vidējo uzņēmumu vidū (10-49 darbinieki) – tūrisma pakalpojumu sniedzēji, bet lielo uzņēmēju vidū (ar darbinieku skaitu virs 50) – transporta un sakaru, finanšu pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi. (Skatīt 36. tabulu) Arī šajā gadījumā turpmākajā atskaitē analītiskiem griezumiem tiks izmantotas tikai tās nozares, kurās pārstāvēts pietiekams skaits uzņēmumu – vismaz 10% no izlases. Pārējo nozaru griezums nebūtu reprezentatīvs un korekts pārāk mazā skaita dēļ. MARKETING HOUSE 10
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Lai iegūtu pilnvērtīgāku priekšstatu par e-komercijas risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā, aptaujā tika noskaidrots arī, kādus pakalpojumus vai preces uzņēmēji virza tirgū e-vidē. Šie dati atskaites kontekstā ir E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu noderīgi kā papildus sniegto pakalpojumu griezums (%, visi aptaujātie, n=261) informācija nozaru E lektropreč u un s aimniec ības preč u 1 8 .0 tirdzniec ība griezumam, jo ļauj P akalpojumu pieteikš ana un apmaks a 1 6 .5 konkrētāk un I T un datorpakalpojumi 1 4 .6 padziļinātāk analizēt V ies nic u pakalpojumi 1 2 .3 ne tikai nozares, bet I nterneta veikals 1 0 .3 konkrētu A utopiederumi, autopakalpojumi 6 .9 uzņēmējdarbības I nterneta bankas un finanš u pakalpojumi 5 .7 formu problēmas. P ārtikas produktu tirdzniec ība 4 .6 T ūris ma pakalpojumi 4 .6 Pētījuma dati liecina, L oģis tikas pakalpojumi 3 .4 ka šobrīd Kanc elejas preč u tirdzniec ība 2 .7 2 .7 visizplatītākā e- B iļeš u tirdzniec ība G rāmatu tirdzniec ība 2 .7 komercijas Fotopakalpojumi 1 .9 pakalpojumu forma ir M edikamentu tirdzniec ība 1 .1 elektropreču un Z iedu pas ūtīš ana 0 .8 saimniecības preču P res es izdevumu abonēš ana 0 .8 tirdzniecība. Rēķinu apmaks a 0 .8 Jāpiebilst, ka daļa no C its 8 .8 uzņēmumiem, kas par savu darbības veidu uzrādījuši elektropreču un saimniecības preču tirdzniecību, būtu uzskatāmi par interneta veikaliem, tomēr paši uzņēmēji uzskatījuši, ka interneta veikals ir veikals, kurā tiek piedāvātas dažādas preču kategorijas, nevis tikai elektropreces vai tikai grāmatas utml. Šeit iezīmējas viena no problēmām, uz ko norādīts arī turpmākajā atskaitē – Latvijā trūkst vienotu e- MARKETING HOUSE 11
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 komercijas nozares darbības noteikumu un regulatoru, kur būtu definēti gan darbības veidi, gan darbības nosacījumi un kārtība. Pakalpojumu pieteikšana un apmaksa ir otrais izplatītākais pakalpojums e-vidē aptaujāto uzņēmēju vidū. Tomēr arī šajā kategorijā novērojamas neskaidrības – daļa uzņēmēju uzskata, ka arī tikai pakalpojumu pieteikšana būtu uzskatāma par e-komercijas paveidu, jo tas no uzņēmējdarbības viedokļa paplašina klientu loku un uzņēmuma komercdarbības tirgu arī tajā gadījumā, ja apmaksa netiek veikta elektroniski. Tas vēlreiz norāda uz definīciju un e-vides darījumu noteikumu nepieciešamību. Trešā populārākā e-komercijas risinājumu joma ir IT un datorpakalpojumi, kas iekļauj gan datoru tirdzniecību un servisu, gan interneta pakalpojumu piegādi un apmaksu, gan B2B vidē arī programmatūru izstrādi un dažādus citus pakalpojumus. Viesnīcu pakalpojumi ir viena no tām sfērām, kur e-komercijai aptaujāto uzņēmēju vidū tikusi pievērsa visnopietnākā uzmanība un kur tās ieviešanā investēti nozīmīgi laika un cilvēku resursi, kas skaidrojams ar faktu, ka viesnīcu nozarē e-komercijas risinājumi ir akūti nepieciešami darbības nodrošināšanai un attīstībai (jaunu klientu loka piesaistīšanai). Tomēr arī šajā sfērā novērojama situācija, kad, piemēram, viesnīcu numuru rezervācija tikusi uzskatīta par e-komercijas darbības veidu, lai gan apmaksa tiek veikta skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz vietas viesnīcā. Tomēr šī joma konkrētā pētījuma aspektā ir būtiska kā viena no perspektīvākajām e-komercijas risinājumu ieviesējām, kurā ir jau novērojamas būtiskas iestrādes. MARKETING HOUSE 12
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interneta veikali sastāda aptuveni 1/10 no aptaujātajiem uzņēmumiem. Šī ir nozare, kurā novērojamas vislielākās problēmas un kurai tiek veltīti vislielākie pārējo nozaru pārstāvju pārmetumi par e-tirgus kompromitēšanu. Lai gan pēc pēdējiem publicētajiem datiem tiek apgalvots, ka Latvijā reģistrēti un darbojas ap 60 interneta veikalu, tomēr veicot uzņēmumu aptauju un sastādot datu bāzes, jāsecina, ka aktīvi Latvijā darbojas ne vairāk kā 30 šādu darbības nozari pārstāvošu uzņēmumu. Šajā nozarē novērojams salīdzinoši liels fiktīvo uzņēmumu skaits (uz to norāda arī paši i- veikalu pārstāvji), kā arī novērojams, ka vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder vairāki interneta veikali ar atšķirīgiem nosaukumiem, bet vienādu produkcijas klāstu. Šajā aptaujā šādos gadījumos respondents tika aptaujāts tikai vienu reizi un reģistrēts datu bāzē kā tā uzņēmuma pārstāvis, uz kura oficiāli reģistrēto tālruni zvanīja intervētāji. Mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk sniedz elektropreču un saimniecības preču tirdzniecības pakalpojumus un arī interneta veikalu īpašnieki visbiežāk ir mazie uzņēmēji. Vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk pārstāv viesnīcu un tūrisma pakalpojumu sfēru, kā arī nodrošina IT un datorpakalpojumus. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši visbiežāk e-vidē piedāvā pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, nodrošina interneta banku un finanšu pakalpojumus, kā arī tirgo pārtikas produktus. (Skatīt 4. tabulu) Pētījuma gaitā padziļinātākai analīzei tiks izmantots arī šis – pakalpojumu veidu – griezums, apskatot tās pakalpojumu kategorijas, kurās pārstāvēto uzņēmumu skaits bijis vismaz 10% no izlases kopapjoma. Lai gan lielā daļā jautājumu arī šis griezums nav reprezentatīvs, atsevišķos gadījumos būtiskākās tendences tomēr tiek uzrādītas. MARKETING HOUSE 13
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Būtisku informāciju par e-komercijas risinājumu izmantotājiem sniedz arī kopējie iepriekšējā gada apgrozījuma rādītāji. Šie dati gan izmantojami ar atrunu, E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums ka uz jautājumu (%, visi aptaujātie, n=261) atbildējuši tikai L īdz 1 0 tk 5 .0 aptuveni puse 1 1 - 2 0 tk 1 .1 aptaujāto, kam par 2 1 - 3 0 tk 0 .8 iemeslu bija divi apstākļi: ja intervēta 3 1 - 4 0 tk 0 .8 tika augstākstāvoša 5 1 -1 0 0 tk 3 .4 amatpersona, tad 1 0 1 -1 5 0 tk 1 .9 visbiežāk apgrozījums 1 5 1 -2 0 0 tk 1 .5 netika izpausts, to 2 .7 pamatojot ar šādu 2 0 1 -5 0 0 tk datu konfidencialitāti, 5 0 1 tk – 1 mlj 6 .9 savukārt, ja aptaujātā V irs 1 mlj 2 9 .5 amatpersona bija N es niedz atbildi 4 6 .4 zemākstāvoša un bija atbildīga tikai tieši par e-komercijas risinājumiem, tad visbiežāk šie respondenti nezināja kopējo uzņēmuma apgrozījuma lielumu. Tai pat laikā arī iegūtie dati ļauj izdarīt secinājumus, ka e-komercijas risinājumu ieviešana visizplatītākā ir starp lielāka apgrozījuma uzņēmumiem – ar iepriekšējā, 2004. gada, apgrozījumu vismaz 500 tk latu. Tai pat laikā salīdzinoši bieži e-komersantu vidū sastopami arī uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 10 tk LVL. Visdrīzāk mazo apgrozījumu pārstāvji ir uzņēmēji, kuru pamatdarbības veids ir e- komercija vai arī tā sastāda būtiskāko ieņēmumu daļu, savukārt tie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir lielāks, visdrīzāk e-komerciju izmanto tikai kā vienu no uzņēmējdarbības formām. Uz to norāda arī MARKETING HOUSE 14
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 zemāk atskaitē apskatītie dati par e-komercijas apgrozījuma apjomiem. Vienlaikus iespējams secināt, ka e-komercijas risinājumu ieviešana tomēr nav tikai lielo uzņēmumu priekšrocība un iespēja, jo apgrozījuma dalījumā pārstāvētas visas kategorijas, pat neskatoties uz to, ka samērā bieži uzņēmēji kā barjeru e-risinājumu ieviešanai minēja ļoti dārgās izmaksas. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 100 tk LVL biežāk pārstāv e- komercijas risinājumus B2B vidē, bet uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 100 tk LVL – B2C sfērā (skatīt 37. tabulu). Interesanti, ka tieši interneta veikali bijuši tie, kuri visbiežāk atteikušies izpaust kopējos apgrozījuma rādītājus. Aptaujā tika noskaidrots arī, kāds ir darbinieku skaits uzņēmumos, kuri izmanto e-komercijas risinājumus. Kā rāda dati, tad e- risinājumu izmantotāju E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums vidū ir sastopami visu (%, visi aptaujātie, n=261) nodarbināto skaita 1 - 4 1 0 .7 kategoriju pārstāvji, bet visizteiktāk uzņēmumi 5 - 9 1 3 .8 ar darbinieku skaitu 20 1 2 .6 līdz 49. Lai gan tā ir 10 - 19 salīdzinoši lielākā grupa, 20 - 49 2 0 .3 tomēr sadalījums ir visai vienmērīgs, sekojoši 50 - 99 1 5 .3 iespējams apgalvot, ka e-komercijas risinājumu 100 - 249 1 1 .5 2 5 0 un vairāk 1 0 .7 N es niedz atbildi 5 .0 MARKETING HOUSE 15
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 ieviešana ir vienlīdz populāra kā lielo, tā arī mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Tur, kur tas varētu būt būtiski, arī darbinieku skaita griezums tiek izmantots atskaitē datu analīzei, bet pilnvērtīgākai analīzes veikšanai tika izdalītas trīs uzņēmumu grupas: mazie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 9 cilvēkiem, vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49 un lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Šāds dalījums neatbilst vispārpieņemtajam uzņēmumu lieluma dalījumam pēc darbinieku skaita, bet datu reprezentativitātes un korektuma dēļ ir vispiemērotākais analīzes vienību veids konkrētā pētījuma aspektā. Aptaujā uzņēmējiem tika jautāts, kādās e-komercijas vidēs darbojas konkrētais uzņēmums, kā variantus izskatot B2B, B2C vai abu veidu E-komercijas risinājumus izmantojošo kombināciju. uzņēmumu biznesa vides griezums (%, visi aptaujātie, n=261) Gandrīz puse B2 B 1 9 .5 aptaujāto – B2 C 3 3 .7 46,7% - darbojas gan B2B, gan B2C jomā. Šeit gan G an B 2 C , gan būtiski uzsvērt B2 B 4 6 .7 jau iepriekš minētās neskaidrības ar definīcijām: uzņēmēji nereti uzskatījuši, ka darbojas B2B jomā arī tad, ja e-vidē juridiskās personas kā klienti iegādājas kādas preces vai pakalpojumus (piemēram, apmaksā telekomunikāciju vai interneta izmantošanas rēķinus, pasūta kancelejas preces utml.), nevis tikai tās situācijas, kad e-komercijas risinājumi tiek izmantoti starp diviem līdzvērtīgiem partneriem MARKETING HOUSE 16
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 (piemēram, vairumtirdzniecībā produkcijas pasūtījumi un piegāžu apmaksas utml.) darījumu veikšanā. E-komercijas risinājumu analīzes aspektā būtiski noskaidrot arī to, vai uzņēmēji e-risinājumus E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums izmanto, lai piedāvātu (%, visi aptaujātie, n=261) P iedāvā P ārdod pakalpojumus vai arī, lai pārdotu pakalpojumus prec es 4 2 .9 3 5 .6 preces e-vidē. Pētījuma dati rāda, ka salīdzinoši lielākā uzņēmēju daļa – 42,9% - e-vidi izmanto, lai piedāvātu Gan piedāvā pakalpojumus pakalpojumus. Nedaudz vairāk , gan pārdod prec es kā 1/3 aptaujāto e-komercijas 2 1 .5 aplikācijas izmanto, lai pārdotu preces, savukārt aptuveni 1/5 uzņēmēju piedāvā gan pakalpojumus, gan arī pārdod preces. Lielāko daļu pakalpojumu piedāvātāju segmenta sastāda tūrisma nozares uzņēmumi, savukārt preču pārdošanas uzņēmumi visbiežāk pārstāv ražošanas un, protams, tirdzniecības nozari (skatīt 2. tabulu). Būtiski uzsvērt, ka nav novērojamas atšķirības B2B un B2C sfērās (skatīt 2. tabulu) – abās jomās sadalījums starp pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem e-vidē ir gandrīz vienāds. Sekojoši iespējams apgalvot, ka gan B2B, gan B2C jomās vienlīdz populāri e-komercijas darbības veidi ir gan pakalpojumu sniegšana, gan arī preču pārdošana. Atšķirības novērojamas uzņēmuma lieluma griezumā: lielie uzņēmumi visbiežāk ir pakalpojumu sniedzēji, bet vidējie un mazie – preču pārdevēji. MARKETING HOUSE 17
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Izvērtējot datus par darbības reģioniem, atklājas, ka lielākā daļa (51,0%) uzņēmumu e-komercijas risinājumus izmanto, lai apkalpotu E-komercijas risinājumus izmantojošo klientus un uzņēmumu darbības reģionu griezums (%, visi aptaujātie, n=261) pārdotu preces T ikai T ikai L atvijā ārvals tīs tikai Latvijas 5 1 .0 1 .5 ietvaros. Salīdzinoši mazāka aptaujāto daļa G an L atvijā, (47,5%) e- gan ārvals tīs 4 7 .5 komercijas risinājumus izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu klientu un partneru apkalpošanai. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no tiem, kuri apkalpo arī ārvalstu klientus, ir tūrisma pakalpojumu sniedzēji (skatīt 5. tabulu), kuru galvenais klientu loks ir ārvalstnieki. Sekojoši nav iespējams apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji e-komercijas risinājumus izmantojot ir apguvuši arī ārvalstu tirgus iespējas, jo šo uzņēmēju segmentu veido pamatā tikai viena darbības veida pārstāvji. Biznesa sfēru griezumā novērojams (skatīt 5. tabulu), ka tikai Latvijā salīdzinoši biežāk darbojas B2B sfēras uzņēmumi, kamēr B2C uzņēmēji biežāk izmanto e-komercijas risinājumus, lai apkalpotu klientus un partnerus arī ārvalstīs. MARKETING HOUSE 18
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aptaujas dati ļauj arī izvērtēt e-komercijas risinājumu ieviešanas dinamiku pa gadiem. E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums (%, visi aptaujātie, n=261) Anketā tika iekļauts jautājums par to, kurā 1992 0 .4 gadā uzņēmumā tikuši 1994 0 .8 ieviesti e-risinājumi. 1995 2 .3 Iegūtie dati liecina, ka 1996 1 .5 e-komercijas 1997 3 .1 risinājumu ieviešana 1998 6 .1 uzņēmēju vidū populāra kļuvusi pēc 1999 6 .5 2000. gada – no 2000 1 3 .4 visiem aptaujātajiem 2001 1 0 .0 77,8% e-risinājumus 2002 1 1 .9 ieviesuši pēc 2000. 2003 1 4 .2 gada. 2000. un 2004. 2004 1 4 .9 gads ir tie laika posmi, kad novērojama 2005 1 3 .4 visizteiktākā e- N es niedz atbildi 1 .5 risinājumu ieviešanas aktivitāte, tomēr vispārējā tendence rāda, ka kopš 2001. gada, kad novērojams e-komercijas risinājumu kritums pēc salīdzinoši augstā ieviešanas procenta iepriekšējā gadā, ik gadus e-risinājumu ieviesēju skaits palielinājies vismaz par dažiem procentiem. Jāņem vērā, ka aptauja tika veikta novembrī un decembra sākumā, sekojoši aptaujā visdrīzāk nav iekļuvuši visi tie uzņēmumi, kuri e- aplikācijas ieviesuši 2005. gada nogalē. Biznesa sfēru dalījumā novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši nedaudz agrāk e-komercijas risinājumus sākuši ieviest uzņēmēji B2B sfērā, kamēr B2C sfērā e-aplikācijas kļuvušas populāras pēdējo MARKETING HOUSE 19
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 piecu gadu laikā. Tomēr jāuzsver, ka atšķirības nav tik būtiskas, lai izdarītu padziļinātus secinājumus par šīm tendencēm. Tāpat novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši agrāk e- aplikācijas sākuši ieviest lielie uzņēmumi, ko visdrīzāk iespējams skaidrot ar izmaksu dārdzību. Pēc 2000. gada e-risinājumu ieviešana kļūst populārāka arī mazo un vidējo uzņēmēju vidū, kas acīmredzot saistāms gan ar kopējo e-vides attīstību, gan arī ar nelielu izmaksu samazināšanos e-risinājumu ieviešanai. Un visbeidzot – pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums Uzņēmumos izmantotās elektroniskās (99,6%) e-komercijas risinājumu datu apmaiņas sistēmas (%, visi aptaujātie, n=261) izmantotāju skaits, izmanto internetu kā elektronisko datu I nternets 9 9 .6 apmaiņas sistēmu. Tikai 5,0% izmanto EDI, bet 3,1% nosaukuši 5 .0 dažādas cita veida sistēmas. Kā EDI citas minētās nosauktas sekojošas sistēmas: VPN (virtual private C its 3 .1 network), ETIS, Express 3, Multi Web, Lotus Notes, RealPopup. Apkopojot augstāk izklāstīto, kā piemērotākās analīzes vienības turpmākajā atskaites gaitā tiks izmantotas:  E-komercijas vide: B2B, B2C;  Nozares: tirdzniecība, tūrisms, ražošana;  Pakalpojumu veidi: elektropreču un saimniecības preču tirdzniecība, pakalpojumu pieteikšana un apmaksa, viesnīcu pakalpojumi, interneta veikali; MARKETING HOUSE 20
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Dažkārt, kur tas nepieciešams un ir būtiski, uzņēmuma darbinieku skaits: mazie (1-9 darbinieki), vidējie (10-49 darbinieki), lielie (vairāk kā 50 darbinieki) uzņēmumi. MARKETING HOUSE 21
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI Identificējot galvenos komersantu motīvus ieviešot savā darbībā e- komercijas risinājumus, jāsecina, ka tikai retajam no aptaujātajiem e-komercijas ieviešana bijusi racionāls, ekonomiski apzināts solis. Visbiežāk uzņēmēji e-komercijas risinājumus ieviesuši bez izstrādātiem un pamatoties uzņēmējdarbības attīstības plāniem. Komersanti ieviešot e-aplikācijas biežāk vadījušies pēc priekšstatiem par e-vides darījumu popularitāti un vispārēju viedokli, ka e-darījumi katra uzņēmuma darbībā ir nepieciešami. Iespējams, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ e-komercijas attīstības līmenis uzņēmumos ir zems – uzņēmēji e-aplikācijas ieviesuši nevis vadoties pēc biznesa Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) vajadzībām Klientu/ P artneru ērtībai 3 0 ,3 un plāniem, E - komerc ijas darījumu popularitātes dēļ 1 8 ,8 bet gan Klientu loka paplaš ināš ana 9 ,6 pārliecības, Klientu piepras ījums pēc e- darījumiem 7 ,7 I zmaks u s amazināš ana 6 ,9 Konkurenc es s aas ināš anās , konkurēts pējas 6 ,1 paaugs tināš ana T irgus paplaš ināš ana 5 ,4 I zdevīgāka noieta kanāla ievieš ana 5 ,4 J aunu tirgu apgūš ana 5 ,0 P reč u, informāc ijas aprites proc es a paātrināš ana 4 ,2 U zņēmuma dibināš anas mērķis bija darboties e- vidē 3 ,1 (interneta veikals ) U zņēmuma attīs tības plāns paredzēja e- komerc ijas 2 ,7 ievieš anu U zņēmuma popularizēš ana 2 ,3 P akalpojumu un preč u reklāma 2 ,3 P apildus tirdzniec ības kanāla ievieš ana 1 ,9 A pgrozījuma, peļņas palielināš ana 1 ,5 P akalpojumu kvalitātes uzlaboš ana 1 ,1 P akalpojumu un preč u pieejamība 2 4 h diennaktī 0 ,8 Starptautis ko klientu pies ais te 0 ,4 Konkrēta iemes la nebija 4 ,6 MARKETING HOUSE 22 G rūti pateikt 5 ,4
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 ka e-vides risinājumiem jābūt ieviestiem katrā mūsdienīgā uzņēmumā. Kā liecina pētījuma dati, salīdzinoši lielākā (30,3%) uzņēmēju daļa par galveno e-komercijas ieviešanas iemeslu min klientu un partneru ērtības. Savukārt otrs populārākais motīvs (kuru minējuši 18,8%) e- aplikāciju ieviešanai bijusi e-komercijas darījumu popularitāte. Tikai neliela daļa aptaujāto min kā iemeslus racionālus ekonomiskus pamatojumus – izmaksu samazināšana (6,9%), izdevīgāka noieta kanāla ieviešana (5,4%) utml. Pārējie komersanti biežāk atsaucas uz klientu ērtībām un vispārīgām, nekonkrētām priekšrocībām ieviešot e-aplikācijas. Būtiski, ka 1/10 aptaujāto nav varējuši atbildēt uz šādu jautājumu vai arī apgalvojuši, ka konkrēta iemesla e-risinājumu ieviešanai nav bijis – tas pierāda jau iepriekš minēto tendenci, ka uzņēmēju vidū e- risinājumu ieviešana nav tikusi uztverta par nopietnu un apzinātu soli. Kopumā iespējams izdalīt vairāku grupu motīvus:  Klientu un partneru ērtības – komersanti, kas ieviesuši e- risinājumus rūpējoties par savu klientu un partneru ērtībām;  Uzņēmumu resursu ietaupīšana – uzņēmēji, kas e-komercijas aplikācijas pielietojuši, lai samazinātu izmaksas, ietaupītu laiku un cilvēkresursus;  Tirgus paplašināšana – uzņēmumi, kuros e-aplikācijas uzskatītas par piemērotu veidu jaunu klientu grupu piesaistīšanai vai esošo grupu paplašināšanai;  Uzņēmuma popularizēšana – komersanti, kuri e-vidi izmanto kā tradicionālās komercijas atbalsta funkciju: reklamē produktus, MARKETING HOUSE 23
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 uzņēmumu, sniedz padziļinātu informāciju par uzņēmuma piedāvājumiem;  „Sekošana modes tendencēm” – uzņēmumi, kuriem nav noteikta pamatojuma e-risinājumu ieviešanai, un kuru galvenais pamatojums ir e-komercijas popularitāte. Tomēr kopumā aptaujas dati lielā mēra liecina par to, ka e- komercija pagaidām nav apzināta kā biznesa virziens, neskatoties uz to, ka lielākā daļa uzņēmēju atzīst, ka e-vides darījumiem ir lielas perspektīvas. Kā būs redzams zemāk atskaitē, e-vides darījumu apjoms aptaujātajos uzņēmumos ir neliels – uzņēmumi nevērš pietiekami daudz uzmanības tieši e-aplikāciju izmantošanas attīstīšanai, sekojoši – pat tajos uzņēmumos, kur tie ir ieviesti, bieži tie netiek attīstīti un uzturēti. Analizējot B2B un B2C sfēru datus, jāsecina (skatīt 9. tabulu), ka, lai gan nelielas, tomēr atšķirības pastāv. B2C jomas uzņēmējiem salīdzinoši biežāk motivators e-komercijas risinājumu ieviešanai bijusi e-darījumu popularitāte, kā arī vēlme paplašināt tirgu. Tikmēr B2B sfērā uzņēmējus vairāk motivējusi nepieciešamība samazināt izdevumus, uzlabot sadarbības un pakalpojumu ērtību klientiem/ partneriem, kā arī rast iespējas savas produkcijas reklamēšanai konkurences saasināšanās apstākļos. Analizējot datus nozaru griezumā, novērojams (skatīt 9. tabulu), ka tirdzniecības nozarē strādājošos salīdzinoši biežāk motivējusi konkurences saasināšanās, ražotājus vadījusi vēlme paplašināt tirgu un ieviest ērtības saviem klientiem un partneriem, savukārt tūrisma jomā kā salīdzinoši visbiežāk motivējošais arguments bijusi e- komercijas popularitāte. MARKETING HOUSE 24
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aplūkojot datus uzņēmumu darbinieku skaita griezumā, redzams, ka mazajiem uzņēmumiem būtiska bijusi e-komercijas risinājumu sniegtā iespēja jaunu tirgu apguvei, kā arī šo uzņēmumu vidū salīdzinoši biežāk sastopami tie e-aplikāciju izmantotāji, kuru dibināšanas iemesls bijusi nodarbošanās ar e-komerciju. Vidējiem uzņēmumiem motivējošs faktors e-risinājumu ieviešanai bijusi konkurence tirgū un vienlaikus arī e-darījumu popularitāte. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši biežāk domājuši par klientu un partneru ērtībām un izmaksu samazināšanu. Lai iegūtu padziļinātāku informāciju par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumu darbībā, aptaujā tika iekļauti arī vairāki apgalvojumi, par kuriem uzņēmējiem bija jānovērtē, cik lielā mērā minētajiem izteicieniem viņi var piekrist. Ja augstāk sniegtās atbildes par e-aplikāciju ieviešanas motivāciju parāda spontānās atbildes uz šo jautājumu (uzņēmēji varēja sniegt atbildi brīvā formā), tad zemāk dotais grafiks apkopo virzīto (piekrišanu vai noraidījumu jau izstrādātiem e-risinājumu ieviešanas pamatojumiem) informāciju par uzņēmēju iespējamajiem rīcības motivatoriem. Sekojoši šādi dati ļauj pilnvērtīgāk izvērtēt uzņēmēju viedokļus un salīdzināt tos, jo visi aptaujātie snieguši novērtējumus par vienādiem faktoriem. Kā redzams grafikā (skatīt 21.lpp.) attēlotajos datos, tad divi svarīgākie e-komercijas risinājumu ieviešanas motīvi bijuši: papildus noieta kanāla izveide un preču vai pakalpojumu aprites procesa paātrināšana. Šie rādītāji uzrāda ievērojami citādu ainu par uzņēmēju motivācijām kā brīvās atbildes, tādēļ iespējams secināt, ka uzņēmēji savu rīcību racionalizē aptaujas gaitā. Tieši tādēļ būtiski šo informāciju skatīt kontekstā ar iepriekš sniegtajiem datiem. MARKETING HOUSE 25
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interesanti, ka liela daļa uzņēmēju piekrituši, ka e-komercijas risinājumi tikuši ieviesti, lai uzlabotu uzņēmuma tēlu, kas apstiprina jau iepriekš izvirzīto tēzi par e-aplikāciju ieviešanu kā daļēju „modes lietu”. Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) N epiekrīt (1 -2 ) P iekrīt (4 - 5 ) V idējais * ...lai radītu produktiem vai pakalpojumiem 4 ,2 1 -1 1 ,1 7 8 ,5 papildus noieta kanālu ...lai paātrinātu preč u vai pakalpojumu aprites - 8 ,0 7 4 ,3 4 ,1 0 proc es u (realizāc ijas ātrumu) ...lai uzlabotu J ūs u uzņēmuma tēlu -1 3 ,4 6 9 ,7 3 ,9 4 ...lai virzītu tirgū jaunus produktus vai - 2 5 ,3 6 0 ,5 3 ,6 1 pakalpojumus ...lai s amazinātu preč u vai pakalpojumu - 2 6 ,1 5 2 ,5 3 ,4 5 virzīš anas tirgū adminis tratīvās izmaks as ...lai iegūtu ies pējas s as niegt klientus arī ārpus - 4 2 ,9 3 9 ,5 2 ,9 2 L atvijas * Vidēj ais s kalā no 1 quot;nemaz nepiekrītquot; līdz 5 quot;pilnībā piekrītquot;. NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtējumi (3) un atbildes quot;grūti pateiktquot;! Salīdzinoši vismazāk aptaujātie uzņēmēji piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi ieviesti, lai apgūtu ārvalstu tirgu, kā arī lai samazinātu administratīvās izmaksas, kas visdrīzāk norāda uz faktu, ka ekonomiskos ieguvumus uzņēmēji pagaidām e-komercijai neapzinās. Analizējot datus biznesa sfēru aspektā, novērojams (skatīt 10. un 11. tabulas), ka B2C vides pārstāvji biežāk piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi ieviesti, lai radītu produktiem un pakalpojumiem papildus noieta kanālu, kā arī lai tirgū piedāvātu MARKETING HOUSE 26
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 jaunus produktus un pakalpojumus. Savukārt B2B sfēras uzņēmumi biežāk piekrituši tiem apgalvojumiem, kuri sniedz ekonomiskus skaidrojumus: e-risinājumi ieviesti, lai paātrinātu preču un pakalpojumu apriti, kā arī, lai samazinātu izdevumus. Darbības nozaru skatījumā (skatīt 10. un 11. tabulas) visiem anketā iekļautajiem izteicieniem salīdzinoši biežāk piekrituši tūrisma sfēras uzņēmēji. Iespējams, ka to var skaidrot ar jau iepriekšminēto faktu, ka tūrisma uzņēmumiem e-komercija ir ļoti būtiska uzņēmējdarbības sastāvdaļa pretēji citu nozaru uzņēmumiem, kur e-darījumi ir tikai papildus realizācijas kanāls vai uzņēmuma tēla uzlabotājs. Analizējot datus nozaru griezumā (skatīt 10. un 11. tabulas), atklājas, ka katras nozares pārstāvjiem kāds cits no apgalvojumiem par motivācijām e-aplikāciju ieviešanai bijis visatbilstošākais. Tirdzniecības uzņēmējiem būtiskākais bijis preču un pakalpojumu aprites procesa paātrināšana, ražošanas uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem motivējoša bijusi nepieciešamība radīt papildus noieta kanālu. MARKETING HOUSE 27
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Būtisks kavēklis e-komercijas attīstībai var būt problēmas, kas rodas uzņēmējiem strādājot pie e-aplikāciju ieviešanas. Tādēļ aptaujā tika iekļauts arī jautājums par problēmām ieviešot uzņēmumā e- risinājumus. Mazliet vairāk kā puse aptaujāto (51,3%) apgalvo, ka saskārušies ar kādam konkrētām problēmām. Galvenokārt uzņēmēji sastapušies ar dažāda veida tehniskām problēmām: Latvijā pieejamo telekomunikāciju sakaru kvalitāte (aptaujā vairākkārt Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) T ehnis kas problēmas 7 6 .9 P atērētāju/ P artneru 9 .0 neats auc īgums N ē - nav bijuš as G rūti pateikt problēmas Spec iālis tu nepietiekamā izglītība, 9 ,2 4 .5 3 9 ,5 pieredze P roblēmas nodroš ināt droš ību e- 4 .5 vidē N orēķinu s is tēmas ievieš anas 4 .5 problēmas O rganizatoris kas problēmas 3 .7 uzņēmuma iekš ienē J ā - ir bijuš as problēmas J uridis kas problēmas 2 .2 5 1 ,3 Ļ oti lieli ieguldījumi, inves tīc ijas 2 .2 L ikumdoš anas nes akārtotība 1 .5 V als ts atbals ta trūkums 0 .7 G rūti pateikt 7 .5 Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuriem bij uš as problēmas ievieš ot e-ris inājumus , n=134. norādīts uz Lattelekom piedāvāto sakaru kvalitātes problēmām), problēmas ieviest jaunus programmnodrošinājumus un saskaņot to darbību ar uzņēmumā jau esošajām sistēmām u.c. Nereti uzņēmējiem tehniskas problēmas radušās pieredzes un atbilstošas izglītības, informētības trūkuma dēļ. Dažkārt uzņēmēji arī paši MARKETING HOUSE 28
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 norādījuši uz pieredzes trūkumu: 4,5% aptaujāto kā problēmu min speciālistu nepietiekamo izglītību un pieredzi. Iespējams secināt, ka e-komercijas attīstības veicināšanai būtiska būtu ne tikai vispārīga palīdzība un stimulēšana, bet arī konkrēta un praktiska palīdzība e- tehnoloģiju ieviešanā. 9% aptaujāto kā problēmu ieviešot e-komercijas risinājumus min partneru un patērētāju (klientu) neatsaucīgumu. Lai gan šī problēma vairāk būtu attiecināma uz uzņēmējdarbības periodu jau pēc e- risinājumu ieviešanas, tomēr pētījumā tā iekļauta, jo norāda uz jau augstāk minēto apstākli uzņēmēju darbībā: e-komercija visbiežāk tiek ieviesta kā „laika prasība”, neizstrādājot konkrētus attīstības un e-vides darījumu veicināšanas plānus. Tādēļ arī nereti radušās situācijas, kad jau pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas uzņēmēji sastopas ar problēmām, ka klienti un partneri ir neaktīvi e-vides izmantotāji. Uzņēmēju vidē netiek veikta situācijas izzināšana pirms e-aplikāciju ieviešanas, un e-risinājumu ieviešanas plānu izstrāde, kas sekmētu to mērķtiecīgāku attīstību. Kā vēl viena problēmu situācija jāmin norēķinu sistēmu ieviešana: 4,5% aptaujāto uzņēmēju bijusi problēma ieviešot norēķinu sistēmas, bet vēl 4,5% bijušas problēmas nodrošinot drošību e-vides darījumos. Arī turpmākajā pētījuma gaitā uzņēmēji kā vienu no galvenajām problēmām izvirza e-vides darījumu drošības apstākli – no vienas puses, klientu neuzticēšanos e-darījumiem, un, no otras puses, pašu uzņēmēju nespēju pilnvērtīgi ieviest drošības sistēmas, kam par iemeslu ir gan nepilnības likumdošanā, gan arī tehnisko zināšanu trūkums un informācijas pieejamība par drošību e-vidē. Šīs problēmas daļēji pārklājas ar tehniskajām problēmām un informētību un zināšanām, jo vienai daļai uzņēmēju norēķinu MARKETING HOUSE 29
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 sistēmas ieviešana bijusi problemātiska tehnisku iemeslu dēļ, bet daļai – zināšanu trūkuma dēļ. Neliela daļa uzņēmēji kā problēmu norādījuši arī paša uzņēmuma iekšējās organizatoriskās problēmas (3,7%), atsaucoties uz apstākli, ka nereti uzņēmumā e-komercija ir pakārtots darbības veids, kam netiek veltīta pastiprināta uzmanība un netiek sniegti ieguldījumi, sekojoši personas, kas ir tiešie atbildīgie par e-komerciju nevar pilnvērtīgi attīstīt e-darījumu ieviešanu augstākstāvošo menedžeru neieinteresētības dēļ. Atsevišķos gadījumos minētas arī dažādas citas, individuāla rakstura problēmas: juridiskas problēmas (2,2%), lielu ieguldījumu, investīciju nepieciešamība (2,2%), likumdošanas nesakārtotība (1,5%) un valsts atbalsta trūkums (0,7%). Uzņēmēju nosauktās e-aplikāciju ieviešanas problēmas iespējams sadalīt vairākās lielās problēmu grupās:  Tehniskas problēmas uzņēmuma iekšienē – komersanti, kuriem e-risinājumus ieviešot problēmas radījušas dažāda veida tehniskas nepilnība, piemēram, dažādu programmnodrošinājumu saskaņošana, sakaru kvalitāte, problēmas ieviest norēķinu sistēmu u.c.;  Pieredzes un izglītības trūkums – uzņēmēji, kuriem ieviešot e- aplikācijas radušās problēmas tieši izglītotu speciālistu trūkuma dēļ vai informācijas trūkuma dēļ;  Drošības e-vides darījumos nodrošināšana – uzņēmumi, kuros problēmas radušās tieši pietiekami augsta drošības līmeņa nodrošināšanā e-darījumos; MARKETING HOUSE 30
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Problēmas uzņēmuma iekšienē – uzņēmēji, kuriem problēmas rada tieši paša uzņēmuma vadības neiedziļināšanās e-vides darījumu attīstībā, saskaņotu rīcību trūkums utml.;  Un dažādas individuāla rakstura problēmas. Apkopojot augstāk uzrādītās problēmas, iespējams secināt, ka lielu daļu problemātisko situāciju būtu iespējams novērst ar uzņēmēju plašāku informēšanu gan par tehniskiem jautājumiem, gan arī juridiskiem un normatīviem aspektiem e-aplikāciju ieviešanā. Pie tam tehnisko problēmu novēršanā liela loma ir arī izglītotu un zinošu speciālistu pieejamība darba tirgū, par ko šobrīd nereti uzņēmēji sūdzējušies. Ieviešot e-komercijas risinājumus katram uzņēmējam bijuši kādi vairāk vai mazāk konkrēti mērķi, kurus tie vēlējušies sasniegt, tādēļ ir būtiski noskaidrot arī to, vai e-aplikācijas ir palīdzējušas īstenot komersantu izvirzītos mērķus. MARKETING HOUSE 31
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Pētījuma dati rāda (skatīt Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas (%, visi aptaujātie, n=261) grafiku 25.lpp.), ka vairāk kā puse aptaujāto, 59,4%, N ē - nav D aļēji ir izdevies izdevies apliecina - izvirzītos mērķus s as niegt s as niegt 8 ,0 1 9 ,9 ir izdevies sasniegt. Tomēr G rūti pateikt 1 2 ,6 analizējot šos datus, būtiski vēlreiz uzsvērt – lielai daļai uzņēmēju e-risinājumu ieviešana bijis nevis apzināts Jā - ir izdevies s as niegt un ekonomiski pamatots 5 9 ,4 solis, bet gan „sekošana modei”, kādēļ iespējams augsto mērķu sasniegšanas rādītāju skaidrot nevis ar veiksmīgo e-risinājumu ieviešanas procesu, bet gan konkrētu mērķu neesamību. Savukārt atbildot uz jautājumu, kādus mērķus ir izdevies sasniegt, uzņēmēji visdrīzāk savu darbību racionalizē un vienkārši definē to, ko izdevies sasniegt ieviešot e- aplikācijas. Daļēji uz to norāda arī jau augstāk apskatītie dati par spontānajām atbildēm uz jautājumu – kas bijuši galvenie motīvi e- risinājumu ieviešanai (tajos nav konkrēti definētu komerciālu mērķu vai tirgus apguves mērķu). Tomēr būtisks šķiet rādītājs, ka 19,9% uzņēmēju noteikti apgalvo, ka mērķus nav izdevies sasniegt. Tas nozīmē, ka katrs piektais e- risinājumu ieviesējs nav spējis sasniegt ne mērķus, kas tikuši konkrēti ieviesti, ne arī sasniegt kādus tādus mērķus, kas nav bijuši izvirzīti, bet veidojušies darba procesā. Analizējot datus par mērķiem, kurus uzņēmējiem ir izdevies sasniegt, novērojams, ka visbiežāk minēti (skatīt grafiku 26.lpp.) divi sasniegumi: 32,4% aptaujāto izdevies palielināt klientu loku, savukārt 31,8% uzņēmēju palielinājuši apgrozījumu un pārdošanas MARKETING HOUSE 32
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 apjomu. Jāuzsver vēlreiz: šie sasniegtie mērķi nekādā veidā nekorelē ar e-risinājumu ieviešanas motivāciju, kas uzrādīta iepriekš atskaitē, tātad sasniegtie mērķi ir drīzāk nejaušība, nevis mērķtiecīgas darbības rezultāts. Aptuveni 1/5 aptaujāto kā sasniegtus mērķus uzrāda arī sekojošos: izdevies paaugstināt uzņēmuma atpazīstamību (22,2%), izdevies ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības veidu (20,5%). Tātad e- aplikācijas kalpojušas ne tikai konkrētiem ekonomiskiem mērķiem, bet ļāvušas uzņēmējiem paaugstināt arī uzņēmuma popularitāti, sekojoši izmantojot e-risinājumus paaugstināt tirgū konkurētspēju. MARKETING HOUSE 33
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Kā būtisks sasniegtais mērķis minams arī informācijas aprites ātrums: 10,2% aptaujāto apgalvo, ka pēc e-komercijas risinājumu Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt (%, aptaujātie, kuriem vismaz daļēji ir izdevies sasniegt mērķus, n=176) Klientu loka pieaugums 3 2 .4 A pgrozījuma, pārdoš anas apjoma palielināš ana 3 1 .8 U zņēmuma atpazīs tamības palielināš ana 2 2 .2 Klientiem ērtāka tirdzniec ības veida ievieš ana 2 0 .5 O peratīvāka informāc ijas apmaiņa 1 0 .2 Ā trāka preč u aprite 5 .1 I zmaks u s amazināš ana 5 .1 P eļņas palielināš ana 3 .4 U zņēmuma tēla uzlaboš ana 2 .8 N odroš ināts s tabils apgrozījums e-vidē 2 .3 Ā rvals tu klientu pies ais te 2 .3 D arījumu s kaita pieaugums 1 .7 Klientu datu bāzes izveidoš ana 1 .1 G rūti pateikt 5 .1 ieviešanas izdevies padarīt operatīvāku informācijas apriti. Tā ir būtiska priekšrocība īpaši B2B sfērā, kur konkurētspējā un uzņēmuma resursu ietaupīšanā svarīga ir tieši operativitāte. MARKETING HOUSE 34
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aptaujā minēti arī citi sasniegtie mērķi (to īpatsvars gan ir neliels, tādēļ tie nebūtu uzskatāmi par plaši izplatītu tendenci): ātrāka preču aprite, izmaksu samazināšana, peļņas palielināšana, uzņēmuma tēla uzlabošana u.c. Izvērtējot atšķirības B2B un B2C sfērā sasniegto mērķu aspektā, novērojams (skatīt 13. tabulu), ka B2C sfēras uzņēmumos salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā izdevies sasniegt tādus mērķus kā – apgrozījuma, pārdošanas apjoma palielināšana un klientu loka pieaugums. Savukārt B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā izdevies samazināt izmaksas, panākt ātrāku preču un informācijas apriti un palielināt peļņu. Izvērtējot iegūtos datus nozares griezumā, secināms (skatīt 13. tabulu), ka tirdzniecības jomā salīdzinoši biežāk izdevies panākt peļņas pieaugumu un preču aprites ātruma palielināšanos, ražošanā izdevies palielināt apgrozījumu, pārdošanas apjomus, kā arī ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, savukārt tūrismā salīdzinoši biežāk kā sasniegtais mērķis tiek minēts klientu loka pieaugums un operatīvāka informācijas apmaiņa. Konkrētu sniegto pakalpojumu griezumā novērojams (skatīt 13. tabulu), ka apgrozījuma palielinājums kā sasniegtais mērķis bijis vienlīdz bieži minēts visās analizētajās pakalpojumu sniegšanas kategorijās. Uzņēmuma atpazīstamību pateicoties e-aplikācijām visbiežāk izdevies paaugstināt viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem un elektropreču tirgotājiem, savukārt viesnīcu un interneta veikalu pakalpojumu sniedzēji ir tās pakalpojumu grupas, kurās visievērojamāk pieaudzis klientu loks. Viesnīcu pakalpojumos būtisks sasniegums bijusi arī informācijas aprites operativitātes paaugstināšana. MARKETING HOUSE 35
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Darbinieku skaita griezumā datu analīze ļauj secināt (skatīt 13. tabulu), ka mazajiem uzņēmējiem salīdzinoši būtiskākais sasniegtais mērķis bijusi uzņēmuma atpazīstamības veicināšana un apgrozījuma audzēšana, vidējiem uzņēmumiem – klientu loka pieaugums, savukārt lielajiem – ērtāka tirdzniecības kanāla ieviešana un informācijas aprites operativitātes palielināšana. Gandrīz 1/5 aptaujāto pētījumā atzinuši, ka viņiem nav izdevies sasniegt izvirzītos mērķus e-aplikāciju ieviešanā, tādēļ būtiski noskaidrot: kādi mērķi nav sasniegti un galvenais – kādēļ nav izdevies tos sasniegt. Visbiežāk (49,3%) kā nesasniegtu mērķi uzņēmēji minējuši apgrozījuma pieaugumu (skatīt grafiku 28.lpp.). Būtiski uzsvērt – tie uzņēmēji, kam bija izdevies sasniegt savus mērķus, kā vienu no sasniegtajiem minējuši tieši apgrozījuma palielināšanu, sekojoši šī mērķa sasniegšanā diez vai pastāv kādas ārējas, no uzņēmuma darbības neatkarīgas barjeras (pretējā gadījumā apgrozījuma pieaugums nebūtu tik bieži minēts sasniegums). MARKETING HOUSE 36
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Gandrīz 1/5 no tiem, kuriem nav izdevies sasniegt kādus izvirzītos mērķus, min, ka uzņēmumam nav pieaudzis klientu loks. Salīdzinoši bieži minēti Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt (%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73) arī tādi A pgrozījuma palielināš ana 4 9 .3 Klientu loka paplaš ināš ana 1 9 .2 U zņēmuma popularitātes c elš ana 5 .5 E - darījumu pilnvērtīga ievieš ana (organizatoris kas 4 .1 nepilnības uzņēmumā) N orēķinu s is tēmas ievieš ana 2 .7 Ā trāka preč u aprite 2 .7 Ā rvals tu klientu pies ais te 2 .7 N av izdevies kļūt par tirgus līderiem 2 .7 A tgriezenis kās s aiknes ievieš ana 1 .4 E - komerc ijas kā s tabila tirdzniec ības kanāla 1 .4 nos tiprināš ana G rūti pateikt 1 2 .3 nesasniegtie mērķi kā uzņēmuma popularitātes celšana, e-darījumu pilnvērtīga ieviešana uzņēmumu darbībā u.c. Svarīgi uzsvērt – 12,3% aptaujāto, kas nav sasnieguši savus mērķus, nespēj arī precīzi definēt, kādi tieši mērķi nav sasniegti. Tas norāda uz daļēji izplatītu problēmu, ka uzņēmēji ir zināmā mērā vīlušies par e-komercijas risinājumu ieviešanu, kurai nav bijušas nekādas pozitīvas sekas uzņēmuma darbībā. Nesasniegto mērķu aspektā B2B un B2C uzņēmumi ir līdzīgi: kā nesasniegtie mērķi iepriekš apskatītie vienlīdz bieži tiek nosaukti gan MARKETING HOUSE 37
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 B2B, gan B2C sfērā (skatīt 14. tabulu). Nedaudz biežāk B2B sfērā minēti tādi nesasniegtie mērķi kā klientu loka pieaugums un apgrozījuma palielināšana, bet atšķirības ir minimālas un nebūtu dēvējamas par nozīmīgām. Nozaru skatījumā novērojams (skatīt 14. tabulu), ka nesasniegto mērķu visvairāk bijis tieši tirdzniecības nozarē, un kā galvenais nesasniegtais mērķis minēts apgrozījuma pieaugums. Pie tam īpaši aktuāla apgrozījuma pieauguma neesamība bijusi mazajiem uzņēmumiem. Zīmīgi, ka jautājot, kas ir galvenie iemesli, kādēļ mērķus nav bijis iespējams sasniegt, 26,0% aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi. Bet tie, kuri izvērtējuši iemeslus, visbiežāk atsaucas uz divu veidu iemesliem: kopējo e-komercijas neattīstību valstī (16,4%) un uzņēmuma iekšējām organizatoriskām problēmām (15,1%). Iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus (%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73) Z emais e- komerc ijas 1 6 .4 attīs tības līmenis L atvijā I ekš ējas organizatoris kas 1 5 .1 problēmas uzņēmumā T rūks t pieredzes 1 1 .0 Reklāmas trūkums par e-vidi 1 1 .0 N euztic ēš anās e-vides 1 1 .0 darījumiem T ehnis kas problēmas 9 .6 T rūks t finans ējuma 5 .5 P atērētāju zemā pirkts pēja 2 .7 L ielā konkurenc e e- vidē 2 .7 Spec iālis tu trūkums 1 .4 G rūti pateikt 2 6 .0 MARKETING HOUSE 38
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Tāpat salīdzinoši bieži uzņēmēji atzinuši, ka trūcis pieredzes e- aplikāciju ieviešanā, trūkusi reklāma e-vides iespējām, kā arī norādījuši uz partneru un klientu neuzticēšanos e-darījumiem kā iemeslu savu mērķu nesasniegšanai. Apkopojot izklāstītos iemeslus, iespējams secināt, ka galvenie iemesli ir divi: uzņēmējiem nav pietiekami iemaņu un informācijas par e-komercijas risinājumu ieviešanu un uzturēšanu, kā arī uzņēmēji nav rēķinājušies ar reālo tirgus situāciju, ka e-komercijas darījumu tirgus daļa pagaidām ir neliela un e-vides aktīvo lietotāju skaits, kuri būtu gatavi izmantot e-darījumus – ļoti ierobežots. B2B un B2C sfērās iemesli mērķu nesasniegšanai bijuši līdzīgi, B2B sfēras uzņēmēji nedaudz biežāk atsaukušies (skatīt 15. tabulu) uz zemo e-komercijas attīstības līmeni valstī un iekšējām problēmām uzņēmumā. Uzņēmumu darbinieku skaita griezumā novērojamas nelielas atšķirības (skatīt 15. tabulu): tā mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk kā iemeslu min pieredzes trūkumu, bet lielie uzņēmumi – tehniskas problēmas. Savukārt vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk atsaukušies uz zemo e-komercijas attīstības līmeni, kā arī valdošo neuzticēšanos e-vides darījumiem. MARKETING HOUSE 39
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE 40
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS Aptaujā uzņēmēji arī definēja tos apstākļus, kas šobrīd Latvijā kavē e-komercijas attīstību B2B un B2C sfērās. Novērojams, ka B2C sfērā identificēt kavēkļus uzņēmējiem bijis vieglāk kā B2B sfērā. Kā arī dati rāda, ka problēmu loks abās biznesa sfērās ir aptuveni vienāds. Apskatot rādītājus B2C jomā, kā galvenais kavēklis e-aplikāciju attīstībai tiek minēta interneta ierobežotā pieejamība (34,8%) – ar to tiek saprasts gan interneta pārklājums valstī, gan dārgās un lieliem iedzīvotāju slāņiem nepieejamās izmaksas, gan arī izglītotības par jaunajām tehnoloģijām zemais attīstības līmenis. Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210) I nterneta ierobežotā pieejamība 3 4 .8 N euztic ēš anās norēķiniem e-vidē 2 1 .4 P atērētāju zemā pirkts pēja 1 0 .5 N orēķinu nedroš ība e-vidē 7 .6 Zemais informētības līmenis par e-darījumiem 7 .1 A izs priedumi pret e- darījumiem 5 .7 E - darījumu pieredzes trūkums 4 .8 T ehnis kas problēmas 3 .8 P ers onis kā kontakta lielā nozīmība klientiem 3 .3 D ārgās ievieš anas izmaks as 2 .4 P atērētāju zemā aktivitāte e-vidē 2 .4 N e vis iem patērētājiem pieejamas norēķinu kartes 2 .4 N ekvalitatīvie e-darījumu piedāvājumi 1 .9 E - paraks ta nees amība 1 .4 V als ts atbals ta trūkums e- komerc ijas attīs tībai 1 .4 M azs tirgus 1 .0 L iela birokrātija 1 .0 I nformāc ijas nepieejamība (vienotas datu bāzes trūkums ) 1 .0 M azs pakalpojumu un preč u piedāvājums e- vidē 0 .5 MARKETING HOUSE D arbinieku kompetenc es trūkums 0 .5 41 L ikumu nes akārtotība 0 .5 G rūti pateikt 2 0 .0
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interneta pieejamības aspektā B2C sfērā kā attīstību būtiski kavējošs faktors tiek minēts fakts, ka interneta lietotāji pamatā ir gados jaunie patērētāji, kuru pirktspēja nav pietiekama, lai e- darījumu apjoms sasniegtu stabilu un ienesīgu līmeni, savukārt vecākā gadu gājuma cilvēki interneta lietošanā ir neizglītoti un aizspriedumaini. Būtiskas barjeras e-darījumu attīstībai rada arī patērētājos valdošā neuzticēšanās e-vides darījumiem – 21,4% aptaujāto norādījuši uz šādu kavēkli. Tomēr šeit jāpiebilst, ka neuzticēšanās kā faktors vistiešākā veidā šobrīd ir saistīts ar pieredzes trūkumu, ne tik daudz ar negatīvu pieredzi vai vispārēju negatīvu attieksmi. Šobrīd ļoti nelielam patērētāju īpatsvaram ir i-darījumu pieredze, sekojoši nav arī pozitīvo piemēru, kam uzticēties. Uzņēmēji pētījuma gaitā minēja arī vispārēju nepieciešamību pēc tieši pozitīvās pieredzes popularizēšanas un e-vides darījumu priekšrocību popularizēšanas (sīkāks izklāsts sekos nodaļā „E-komercijas attīstību veicinošie apstākļi”). Ja aptuveni 1/5 uzņēmēji min, ka patērētāji neuzticas e-darījumiem, tad 7,6% paši apgalvo, ka e-vides darījumi nav droši un tas ir būtisks indikators, ka drošība elektroniskajā vidē ir viens no galvenajiem apstākļiem, kurus nepieciešams uzlabot. Pie tam šeit nepieciešama arī valsts palīdzība un atbalsts. Interneta pieejamība tika minēta kā galvenais faktors, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību, tomēr būtisks ir arī kāds cits – retāk identificēts apstāklis: 10,5% uzņēmēju kā kavējošu faktoru nosauc iedzīvotāju zemo pirktspēju. Tas nozīmē, ka pat, ja interneta izplatība (samazinot izmaksas, internetizējot reģionus utml.) ievērojami paaugstinātos, barjeras e-vides komercijai netiktu MARKETING HOUSE 42
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 likvidētas, jo tad par būtiskiem kavēkļiem kļūtu šobrīd sekundāras nozīmes apstākļi un, pirmkārt, tieši iedzīvotāju pirktspēja. Pozitīvs apstāklis gan šādā situācijā būtu tas, ja e-vidē tiktu piedāvātas izdevīgākas cenas, sekojoši patērētāji tradicionālos iepirkšanās veidus varētu vismaz daļēji aizstāt ar e-iepirkumiem. Sekojoši – kavējošo barjeru pārvarēšana jāskata kā komplekss problēmu kopums, nevis tikai atsevišķi procesi. E-vides attīstībai patēriņa nozīmē pastāv arī dažāda veida psiholoģiskas barjeras, piemēram, patērētāju vēlme preces un produktus pirms iegādes apskatīt un aptaustīt (minējuši 3,3% aptaujāto). Tāpat jāņem vērā arī cita veida patēriņa vides īpatnības Latvijā: 2,4% aptaujāto min, ka ne visiem potenciālajiem e-vides klientiem Latvijā ir pieejamas norēķinu kartes, kas nepieciešams, lai e-vidē varētu veikt pirkumus, 5,7% uzņēmēju min, ka patērētāju vidū valda aizspriedumi pret e-darījumiem. Sekojoši par patēriņa vidi iespējams secināt, ka Latvijas patērētāji ir mazizglītoti par e- darījumiem, kā arī nav sasniegts tāds valsts ekonomiskās attīstības līmenis, kad katram valsts iedzīvotājam būtu potenciāli iespējams kļūt par e-darījumu veicēju. Kā sekas uzņēmējiem e-vidē B2C jomā ir ļoti ierobežots noieta tirgus, jo absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju nav pat teorētiski iespējams i-vidē veikt darījumus. Apkopojot augstāk izklāstīto, B2C nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus attīstības traucēkļus:  Interneta ierobežotā pieejamība;  Patērētāju pirktspēja;  E-vide kā jauns tirdzniecības kanāls, kuram neuzticas un kuru nepārzina;  Uzņēmuma iekšējās organizatoriskās vai tehniskās problēmas. MARKETING HOUSE 43
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Analizējot rezultātus nozaru griezumā, atklājas (skatīt 16. tabulu), ka tirdzniecības sfērā, kur būtiskākais ir tirdzniecības apjoms, salīdzinoši biežāk kā kavēkļi minēti neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, patērētāju zemā pirktspēja un interneta ierobežotā pieejamība. Pēdējais minētais kavēklis būtiski traucē attīstību arī tūrisma jomā. Savukārt ražošanas sfēras uzņēmumos salīdzinoši biežāk par kavējošu apstākli sauktas tehniskās problēmas un zemais informētības līmenis par e-darījumiem. Izvērtējot datus sniegto pakalpojumu griezumā, secināms (skatīt 16. tabulu), ka interneta pieejamības ierobežotība salīdzinoši biežāk šķitusi būtiskākais kavēklis pakalpojumu pieteikšanas un apmaksas uzņēmumiem, interneta veikalu pārstāvji salīdzinoši biežāk minējuši kā kavēkli neuzticēšanos e-darījumiem, norēķinu nedrošību elektroniskajā vidē, kā arī patērētāju zemo pirktspēju, savukārt viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem akūtākā problēma attīstībai tāpat kā tirgotājiem šķitusi interneta pieejamība. Kā jau iepriekš minēts, galvenie attīstības kavēkļi B2B jomā lielā mērā ir tie paši, kas B2C sfērā. Arī B2B jomā būtisks kavēklis attīstībai ir tieši interneta pieejamība – 12,7% uzņēmēju interneta nepieejamību minējuši kā būtiskāko kavēkli. Aptaujas gaitā uzņēmēji vairākkārt pieminēja īpaši reģionus, kur internets ir pieejams tikai retajam. MARKETING HOUSE 44
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Būtiski e-komercijas attīstību B2B sfērā kavē arī paša uzņēmuma darbinieku un biznesa partneru aizspriedumi pret e-darījumiem un neaktivitāte to ieviešanā: 7,5% uzņēmēju minējuši tieši neaktivitāti kā iemeslu un 6,4% kā kavēkli identificējuši zemo informētības līmeni par e-darījumiem. Tāpat būtisks kavēklis arī B2B vidē ir Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2B jomā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173) I nterneta ierobežotā pieejamība 1 2 .7 N euztic ēš anās norēķiniem e-vidē 7 .5 Biznes a partneru/ P aš u darbinieku neaktivitāte e-komerc ijas 7 .5 D ārgās ievieš anas izmaks as 6 .9 Zemais informētības līmenis par e-darījumiem 6 .4 T ehnis kas problēmas 6 .4 N orēķinu nedroš ība e-vidē 4 .0 A izs priedumi pret e-darījumiem 3 .5 E -paraks ta nees amība 2 .9 D arbinieku kompetenc es trūkums 1 .7 I nformāc ijas nepieejamība (vienotas datu bāzes trūkums ) 1 .7 E -darījumu pieredzes trūkums 1 .2 P ers onis kā kontakta lielā nozīmība klientiem/ patērētājiem 1 .2 N ekvalitatīvie e-darījumu piedāvājumi 1 .2 M azs tirgus 0 .6 P atērētāju zemā pirkts pēja 0 .6 Spec ifis ka darījumu dokumentāc ija 0 .6 P atērētāju zemā aktivitāte e-vidē 0 .6 V als ts atbals ta trūkums e-komerc ijas attīs tībai 0 .6 E -darījumu zemais attīs tības līmenis 0 .6 Res urs u trūkums e-komerc ijas ris inājumu ievieš anai 0 .6 N orēķinu ar kartēm dārdzība (banku % ) 0 .6 L ikumu nes akārtotība 0 .6 G rūti pateikt 4 5 .1 neuzticēšanās norēķiniem e-vidē. MARKETING HOUSE 45
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā (attiecīgi – 6,4% un 3,8%) minētas tehniskās problēmas kā kavēklis e-vides darījumu attīstībai. To acīmredzot iespējams skaidrot ar B2B sfēras specifiskākām prasībām pret e-darījumu nodrošināšanas programmām un nosacījumiem. Arī dārgās e-aplikāciju ieviešanas izmaksas B2B sfēras uzņēmumos kā kavēklis minētas biežāk - 6,9% aptaujāto kā kavējošu e-komercijas attīstības faktoru izvirzījuši dārgās ieviešanas izmaksas, kas, kā augstāk atskaitē attēlots, tika minēta arī kā viena no būtiskām problēmām kopumā, ieviešot uzņēmumu darbībā e- risinājumus. No identificēto problēmu loka izceļams būtu vēl kāds būtisks faktors: 2,9% aptaujāto par kavēkli nosaukuši apstākli, ka valstī joprojām nav ieviests e-paraksts. Lai gan šajos rādītājos šo apstākli kā kavēkli minējis salīdzinoši neliels aptaujāto īpatsvars, tomēr kopumā pētījumā tieši e-paraksta ieviešanas nepieciešamība ir visbiežāk minētā saistībā ar e-vides attīstību Latvijā. Pārējās minētās B2B sfēras e-risinājumu attīstības barjeras ir drīzāk individuāla rakstura un nav dēvējamas par nozīmīgu tendenci. Apkopojot augstāk izklāstīto, B2B nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus attīstības traucēkļus:  Interneta ierobežotā pieejamība;  Partneru un klientu neuzticēšanās un aizspriedumi pret e- darījumiem (un kā sekas: neaktivitāte e-vides darījumu ieviešanā);  Tehniskās problēmas un dārgās izmaksas (šie apstākļi jāskata kā kavēkļu komplekss, jo tehniskās prasības B2B sfērā rada arī lielākas izmaksas); MARKETING HOUSE 46
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Valsts kopējās problēmas e-vides attīstīšanā: atbalsta trūkums, e-paraksta neesamība utml.. Nozaru griezumā pārāk mazā pārstāvēto uzņēmuma skaita dēļ diemžēl nav iespējama izvērsta analīze, tomēr iespējams novērot (skatīt 20. tabulu), ka tirdzniecības sfēras pārstāvjiem salīdzinoši biežāk kā kopumā pētījumā kā B2B sfēru kavējošs apstāklis tikusi minēta informācijas nepieejamība un vienotu datu bāžu trūkums. Arī sniegto pakalpojumu griezumā analīze ir visai ierobežota, tomēr kā salīdzinoši būtiska atšķirība novērojams (skatīt 20. tabulu): elektropreču un saimniecības preču tirgotājiem salīdzinoši biežāk e- risinājumu attīstību kavējoša šķiet interneta pieejamība un neuzticēšanās e-vides darījumiem, savukārt uzņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumu pieteikšanas un apmaksas iespējas e-vidē, salīdzinoši būtiskākā attīstības barjera šķiet dārgās jauno tehnoloģiju ieviešanas izmaksas. IEMESLI, KAS VEICINA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS Izvērtējot uzņēmēju minētos iemeslus, kas šobrīd Latvijā veicina e- komercijas attīstību, iespējams secināt, ka galvenokārt tā ir kopējā e-vides attīstība – iedzīvotāju un uzņēmēju pieaugošā informētība, interneta izplatība un e-piedāvājumu izdevīgums. MARKETING HOUSE 47
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 B2C sfērā uzņēmumi kā galveno e-komercijas attīstību veicinošo apstākli minējuši interneta pieejamības paplašināšanos – 33,3% minējuši šo faktoru. B2C sfērā tas ir visbūtiskākais apstāklis, jo līdz ar interneta pieejamības paplašināšanos, paplašinās arī potenciālais e-darījumu veicēju loks, tātad – potenciālo uzņēmēju klientu un patērētāju tirgus daļa. Lai gan pastāv vēl citi kavējoši faktori (kā jau augstāk atskaitē norādīts), tomēr interneta pieejamības Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2C jomā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210) I nterneta pieejamības paplaš ināš anās 3 3 .3 Klientu vēlme iepirkties ērtāk, ātrāk un izdevīgāk 2 7 .1 P ieaugoš ā izglītotība par darījumiem e- vidē 9 .5 E - vides attīs tība kopumā 9 .0 P irkts pējas palielināš anās 8 .1 I zdevīgāku c enu piedāvājums e-vidē 5 .2 T ehnoloģis ko ies pēju attīs tība 4 .8 E - vides darījumu reklāma 4 .3 U zņēmēju konkurenc e 3 .8 P ieaugoš ā uztic ēš anās e- darījumiem 2 .4 A pzināš anās , ka e- darījumi palīdz s amazināt izdevumus 1 .0 E - darījumu pieaugoš ā popularitāte 1 .0 I -banku popularitāte 0 .5 D atu pārraides ātruma palielināš ana 0 .5 A ktīvāks tirgus s ais tībā ar E S 0 .5 G rūti pateikt 1 3 .3 paplašināšanās reģionālā un arī demogrāfiskā nozīmē ievērojami sekmē e-komercijas attīstību kopumā. MARKETING HOUSE 48
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Kā būtisks papildinājums interneta pieejamībai minama arī patērētāju vēlme pēc ērtākiem, ātrākiem un izdevīgākiem pirkumiem – 27,1% uzņēmēji uzskata, ka tieši šis faktors šobrīd sekmē e-vides attīstību. Un e-aplikāciju ieviešana, protams, ļauj gan samazināt pirkumiem nepieciešamo laiku, gan spēj piedāvāt izdevīgākas cenas, gan arī ir kopumā ērtāks iepirkumu veikšanas veids kā tradicionālā tirdzniecības vietu apmeklēšana. Lai gan arī šajā apstāklī pastāv kavējoši aspekti – piemēram, ierobežotā patērētāju pirktspēja, - tomēr kā e-komerciju attīstošs faktors patērētāju vēlme pēc komforta tomēr izvirzāma. It īpaši tādēļ, ka 8,1% komersantu uzskatījuši, ka jau šobrīd e-komercijas attīstību veicina pircēju pirktspējas palielināšanās – tātad uzņēmēji jau šobrīd to izjūt savā ikdienas darbā. Kopumā būtisks veicinātājs e-komercijas attīstībā ir arī vispārējā e- vides darījumu un e-vides kā tādas popularizēšana. Patērētājiem nepieciešami stimuli, lai pievērstos e-darījumiem un vismaz pamēģinātu to priekšrocības, un e-vides augošā popularitāte un biežā šīs jomas tēmu izskanēšana gan masu medijos, gan arī reklāmās, sekmē arī patērētāju pievēršanos e-komercijas piedāvājumu izvērtēšanai. Tā 4,3% komersantu aptaujā minējuši, ka e-komercijas attīstību veicina e-vides darījumu reklāma, 1,0% minējuši e-darījumu pieaugošo popularitāti un vēl 0,5% atsaukušies konkrēti uz i-banku popularitāti patērētāju vidū. Būtiska šādā aspektā ir patērētāju pievēršana e-vides apguvei – ne obligāti tiem jābūt e-pirkumiem, jo galvenā problēma ir, pirmkārt, patērētājiem apgūt e-vidi kā informatīvo telpu, kam sekojoši sniegt priekšrocību izvērtējumu un pozitīvo iepirkumu veikšanas pieredzi, iedrošinot arī e-vides aktīvos lietotājus izmantot elektroniskās vides sniegtās iepirkumu veikšanas iespējas. Nav iespējams uzreiz piesaistīt patērētājus tieši pirkumu veikšanai elektroniskajā vidē, bet MARKETING HOUSE 49
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 paaugstinot kopējo e-vides izmantošanu un uzticēšanos elektroniskās vides piedāvātajām iespējām, patērētāji pēc laika izvērtēs arī sniegtās iepirkumu iespējas i-vidē. Jāpiebilst arī, ka B2C sfēras uzņēmējiem attīstību veicinošs apstāklis šķitusi arī tehnoloģisko iespēju attīstība (4,8%), kā arī pieaugošā konkurence tirgū (3,8%). Tomēr šiem faktoriem ir sekundāra nozīme, jo galvenais B2C tirgū ir patērētāju vēlme un iespējas izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas. Apkopojot augstāk izklāstīto, B2C nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus attīstības veicinātājus:  Interneta pieejamības paplašināšanās (reģionāli un nelielos apjomos arī demogrāfiski (ne tikai jaunieši, bet arī citu gadagājumu cilvēki sāk lietot internetu));  Patērētāju ieradumu maiņa – vēlme iepirkties ērtāk, ātrāk un izdevīgāk kā vēlmju komplekts ir īpaši piemērots e-vides darījumu attīstībai;  Pirktspējas palielināšanās patērētāju vidū;  Kopējā e-vides attīstība – tehnoloģiju attīstība un e-vides pieaugošā vispārējā popularitāte. Analizējot datus nozaru griezumā, novērojams (skatīt 17. tabulu), ka tirdzniecībā kā galvenie e-komercijas attīstības virzītājspēki tiek minēta patērētāju iespēju attīstība (pirktspējas palielināšanās un vēlme pēc ērtākiem pirkumiem), ražošanas nozarē salīdzinoši biežāk uzņēmēji atsaukušies uz e-vides attīstību kopumā, savukārt tūrisma jomas komersanti kā veicinošu apstākli biežāk izdalījuši tieši interneta pieejamības paplašināšanos. MARKETING HOUSE 50
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Savukārt sniegto pakalpojumu griezums liecina (skatīt 17. tabulu) par to, ka elektropreču un saimniecības preču tirgotājiem, kā arī interneta veikalu īpašniekiem būtisks e-komercijas attīstību veicinošs faktors šķiet patērētāju vēlme iepirkumus veikt ērtāk un izdevīgāk, savukārt pakalpojumu pieteikšanas un apmaksas komersantiem salīdzinoši biežāk par būtiskāko attīstību veicinošo apstākli šķitusi interneta pieejamības paplašināšanās. Tai pat laikā viesnīcu pakalpojumu sniedzēju vidū par būtisku attīstības sekmētāju minēta arvien pieaugošā izglītotība par e-darījumu veikšanu. B2B sfērā e-komercijas risinājumu attīstību veicinoši faktori ir nedaudz citādi kā B2C jomā. Kā galvenais B2B sfēras e-komercijas attīstību veicinošs faktors tiek minēta (skatīt grafiku 39.lpp.) klientu un partneru vēlme darījumus veikt ērtāk un izdevīgāk – 18,5% uzņēmēju minējuši šo apstākli. 13,9% atsaucas uz e-vides kopējo attīstību. Nereti uzņēmēji konkretizēja savu atbildi, ka e-vides attīstība nozīmē, ka tuvākā vai tālākā nākotnē uzņēmums bez e- risinājumiem vispār nevarēs iztikt, respektīvi – uzņēmumu attīstībā e-aplikāciju ieviešanai būs izšķiroša nozīme. Tai pat laikā tikai retais no aptaujātajiem apgalvoja, ka šāds attīstības līmenis varētu tikt sasniegts tuvāko gadu laikā. Tā kā uzņēmēju vidū interneta pieejamība jau šobrīd ir salīdzinoši plaša, tad tās paplašināšanās kā e-komerciju veicinošs apstāklis svarīga šķitusi tikai nedaudz vairāk kā 1/10 aptaujāto (11,6%). MARKETING HOUSE 51
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2B jomā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173) P artneru un klientu vēlme veikt darījumus ērtāk un izdevīgāk 1 8 .5 E -vides attīs tība kopumā 1 3 .9 I nterneta pieejamības paplaš ināš anās 1 1 .6 U zņēmēju konkurenc e 9 .2 A pzināš anās , ka e- darījumi palīdz s amazināt izdevumus 7 .5 T ehnoloģis ko ies pēju attīs tība 6 .4 P ieaugoš ā izglītotība par darījumiem e- vidē 5 .8 E - vides darījumu reklāma 2 .9 P ieaugoš ā uztic ēš anās e- darījumiem 1 .7 P irkts pējas palielināš anās 1 .7 I zglītotu s pec iālis tu ienākš ana darba tirgū 1 .7 E - darījumu pieaugoš ā popularitāte 1 .2 C itu vals tu pieredzes apgūš ana 0 .6 D atu pārraides ātruma palielināš ana 0 .6 A ktīvāks tirgus s ais tībā ar E S 0 .6 E - vides pakalpojumu kvalitātes c elš anās 0 .6 G rūti pateikt 3 0 .6 Toties būtisks veicinošs apstāklis arī B2B vidē (tāpat kā daļēji tika nosaukts B2C sfērā) ir uzņēmēju konkurence tirgū – to par svarīgu identificējuši 9,2% komersantu. Tāpat kā e-komercijas attīstību MARKETING HOUSE 52
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 veicinoši apstākļi 7,5% gadījumu tiek nosaukta uzņēmēju apzināšanās, ka e-aplikāciju ieviešana palīdz samazināt izdevumus, tātad būtisks apstāklis attīstības veicināšanā ir arī e-komercijas sniegtās iespējas samazināt uzņēmējdarbības izmaksas, sekojoši palielinot apgrozījumu un peļņu. Apkopojot augstāk izklāstīto B2B nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus attīstības veicinātājus:  Uzņēmēju vēlme optimizēt savu darbu: ietaupīt resursus, samazināt izdevumus, palielināt informācijas aprites ātrumu darījumos utt.;  Interneta pieejamības paplašināšanās – tas palīdzētu e- komercijas darījumos iesaistīt tos partnerus un klientus, kuriem šobrīd ir problēmas tieši ar interneta nodrošinājumu;  Konkurences pieaugums tirgū;  E-vides attīstība kopumā: informētības līmeņa pieaugums, izglītotu speciālistu pieejamība, arī datu pārraides ātruma pieaugums. Analizējot datus sniegto pakalpojumu griezumā (nozaru griezumā analīze nav iespējama pārāk mazā uzņēmumu apakšgrupu skaita dēļ), novērojams (skatīt 21. tabulu), ka elektro- un saimniecības preču tirgotājiem salīdzinoši biežāk attīstību veicinošs faktors šķitusi vispārējā e-vides attīstība kopumā, savukārt pakalpojumu pieteikšanas un apmaksas nodrošinātājiem svarīgs attīstības faktors, protams, ir klientu vēlme pēc ērtākas un izdevīgākas darījumu veikšanas. MARKETING HOUSE 53
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE 54
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS B2C SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ Lai padziļinātāk izpētītu komersantu viedokļus un uzskatus par e- komercijas attīstību B2C jomā, anketā tika iekļauti vairāki B2C sfēras e-komerciju raksturojoši izteicieni, kurus visi aptaujātie Apgalvojumi par e-komerciju B2C sfērā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210) N epiekrīt (1 - 2 ) P iekrīt (4 - 5 ) V idējais * E - komerc ijas ris inājumu izmantoš ana ļauj iegūt jaunus - 1 .4 8 6 .2 4 .6 3 klientus E - komerc ijas ris inājumu izmantoš ana paaugs tina - 1 .9 8 2 .4 4 .4 5 uzņēmēju konkurēts pēju E - komerc ijas ris inājumu izmantoš ana atvieglo jaunu - 5 .7 7 5 .2 4 .1 6 produktu un pakalpojumu virzīš anu tirgū E - komerc ijas ris inājumu izmantoš ana ļauj s amazināt - 9 .0 6 7 .6 3 .9 9 adminis tratīvās izmaks as E - komerc ijas attīs tību kavē L atvijas iedzīvotāju - 9 .0 6 7 .1 3 .9 6 pieredzes trūkums e- pirkumu veikš anā E - komerc ijas attīs tību kavē ierobežotā L atvijas - 1 9 .0 5 5 .2 3 .6 8 iedzīvotāju pieeja internetam E - komerc ijas attīs tību kavē zemais iedzīvotāju dzīves - 1 8 .6 4 4 .8 3 .4 4 līmenis * Vidējais s kalā no 1 quot;nemaz nepiekrītquot; līdz 5 quot;pilnībā piekrītquot;. NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtēj umi (3) un atbildes quot;grūti pateiktquot;! novērtēja, nosakot, cik lielā mērā katram no apgalvojumiem piekrīt. Absolūtais vairākums aptaujāto piekrituši, ka e-komercijas risinājumu izmantošana ļauj iegūt jaunus klientus – tātad e- aplikāciju ieviešana rada iespējas paplašināt uzņēmumu tirgu. Tāpat e-risinājumi, pēc uzņēmēju domām, paaugstina konkurētspēju, kā arī atvieglo jaunu produktu un pakalpojumu virzīšanu tirgū. Lielākā daļa aptaujāto tāpat piekrituši arī apgalvojumam, ka e-risinājumu izmantošana ļauj samazināt administratīvās izmaksas. Attiecībā uz e-komercijas risinājumu attīstību kavējošajiem faktoriem, uzņēmēju viedoklis nav bijis tik viennozīmīgs kā iepriekš MARKETING HOUSE 55
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 aplūkotajās tā sauktajās „brīvajās” atbildēs. Vērtējot izteicienus, samērā liela daļa respondentu tomēr nav viennozīmīgi piekrituši apgalvojumiem, ka e-komercijas attīstību kavē iedzīvotāju zemais dzīves līmenis un ierobežotā pieeja internetam. Tātad uzņēmēju skatījumā pastāv kādi citi faktori, kas nosaka e-aplikāciju ieviešanas lēno tempu. Ja salīdzinām šeit sniegtos novērtējumus un jau iepriekš apskatītās atbildes par e-komercijas risinājumu attīstības kavētājiem, iespējams secināt, ka būtiski kavēkļi varētu būt tieši aizspriedumi un neuzticēšanās e-vides darījumiem. Jebkurā gadījumā būtisks ir pozitīvās pieredzes trūkuma aspekts. Sekojoši - argumentējot par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmējdarbībā, vispiemērotāk būtu operēt ar ekonomiskā izdevīguma argumentiem: iespēju samazināt izdevumus, palielināt klientu loku, paaugstināt konkurētspēju utml. Tomēr jāņem arī vērā, ka pētījumā daļa uzņēmēju bija atzinuši, ka tieši šādus mērķus viņiem nav izdevies sasniegt. Svarīgi būtu sniegt ne tikai argumentāciju par labu e-risinājumu ieviešanai, bet arī reālu palīdzību to ieviešanai un izmantošanai ikdienas uzņēmējdarbībā. Aplūkojot datus uzņēmumu darbības nozaru griezumā, novērojams (skatīt 18. un 19. tabulas), ka ražošanas uzņēmumu pārstāvji salīdzinoši biežāk piekrituši, ka e-komercijas attīstību kavē iedzīvotāju zemais dzīves līmenis, savukārt tūrisma pārstāvji salīdzinoši biežāk piekritušu apgalvojumiem, ka e-risinājumu ieviešanu kavē iedzīvotāju ierobežotā pieeja internetam un pieredzes trūkums e-pirkumu veikšanā. Iespējams secināt, ka uzņēmumiem, kuriem ienākumus nodrošina ne tik daudz pircēju skaits, cik pirkumu daudzums (ražotāji, tirgotāji), kā kavēkli biežāk redz tieši ierobežotās patēriņa iespējas, MARKETING HOUSE 56
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 savukārt uzņēmumi, kuriem ienākumus nodrošina pēc iespējas lielāks potenciālo klientu loks (šī pētījuma ietvaros, piemēram, tūrisms), biežāk kā kavēkli skata tieši ierobežoto patērētāju pieeju internetam un neuzticēšanos interneta darījumiem. MARKETING HOUSE 57
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS B2B SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ Lai padziļinātāk izpētītu komersantu viedokļus un uzskatus par e- komercijas attīstību B2B jomā, tāpat kā par B2C sfēru, anketā tika iekļauti arī vairāki B2B sfēras e-komerciju raksturojoši izteicieni. Apgalvojumi par e-komerciju B2B sfērā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173) N epiekrīt (1 - 2 ) P iekrīt (4 - 5 ) V idējais * E - komerc ijas ris inājumu ievieš ana padara darījumus - 1 .7 8 3 .8 4 .6 9 ērtākus E - komerc ijas ris inājumu ievieš ana ļauj iegūt jaunus - 6 .9 6 8 .8 4 .1 6 s adarbības partnerus un klientus ārpus L atvijas E - komerc ijas ris inājumu ievieš ana padara darījumus - 8 .1 6 9 .4 4 .1 2 finans iāli izdevīgākus E - komerc ijas attīs tību kavē L atvijas uzņēmēju - 1 3 .3 4 6 .8 3 .5 4 pieredzes trūkums e- ris inājumu izmantoš anā E - komerc ijas attīs tību kavē nelielais komers antu - 2 6 .6 3 8 .2 3 .2 2 s kaits , kuri uzņēmējdarbībā izmanto interneta ies pējas E - komerc ijas attīs tību kavē dārgās e- tehnoloģijas - 2 6 .6 3 3 .5 3 .1 3 ievieš anas izmaks as E - komerc ijas attīs tību kavē atbils toš u norēķinu - 2 6 .6 2 9 .5 3 .0 1 droš ības s is tēmu nees amība * Vidējais s kalā no 1 quot;nemaz nepiekrītquot; līdz 5 quot;pilnībā piekrītquot;. NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtēj umi (3) un atbildes quot;grūti pateiktquot;! B2B sfēras pārstāvji visbiežāk piekrituši apgalvojumiem, ka e- komercijas risinājumu ieviešana padara darījumus ērtākus, ka tie ļauj iegūt jaunus klientus un partnerus ārpus Latvijas, kā arī, ka e- aplikāciju izmantošana padara darījumus finansiāli izdevīgākus. Tās būtu sekojoši galvenās e-komercijas risinājumu ieviešanas priekšrocības B2B jomā. Tāpat kā B2C sfērā, arī B2B jomas uzņēmēji neviennozīmīgi vērtējuši apgalvojumus par e-komercijas attīstības kavēkļiem. Tā, piemēram – lai gan pētījuma gaitā uzņēmēji vairākkārt atsaukušies uz interneta norēķinu drošības problēmām, tomēr, vērtējot attieksmi MARKETING HOUSE 58
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 pret apgalvojumiem, salīdzinoši liela komersantu daļa nav piekrituši uzstādījumam, ka e-komerciju kavē atbilstošu drošības sistēmu neesamība. Tāpat samērā liels uzņēmēju īpatsvars nav arī piekrituši izteicieniem, ka attīstību kavē dārgās e-tehnoloģiju ieviešanas izmaksas un nelielais komersantu skaits, kuri uzņēmējdarbībā izmanto interneta iespējas. Toties gandrīz puse aptaujāto piekrituši, ka e-komercijas attīstību kavē uzņēmēju pieredzes trūkums e- risinājumu izmantošanā. Ņemot vērā atšķirības izteicienu novērtējumos un atvērtajos jautājumos sniegtajās atbildēs, jāsecina, ka skatot problēmas kontekstuāli, uzņēmēji tomēr novērtējumos sniedz kavēkļu un veicinātāju ranžējumus. Tā, piemēram, apgalvojumos par e- komerciju B2B sfērā novērojams, ka salīdzinot dažādus iespējamos kavēkļus attīstībai par būtiskāko tomēr tiek dēvēta pieredzes neesamība un tikai sekundāras nozīmes ir bijuši tādi faktori kā drošības sistēmas un dārgās tehnoloģiju izmaksas. MARKETING HOUSE 59
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 FAKTORI, KAS VARĒTU VEICINĀT E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ Iepriekš atskaitē tika izanalizēti tie iemesli, kas šobrīd veicina e- komercijas attīstību Latvijā. Tomēr būtiski ir identificēt arī tos faktorus, kuri varētu veicināt e-komercijas attīstību tuvākajā laikā. Tādēļ uzņēmēji tika lūgti definēt tos faktorus, kas viņuprāt tuvākajā nākotnē būtiski varētu sekmēt e-komercijas attīstību. Šie dati lielā mērā arī liecina par tiem pasākumiem, kādus būtu jārealizē valsts līmenī un arī uzņēmēju vidū, lai e-komercijas risinājumi kļūtu par plašāk izmantotu darījumu un pirkumu veikšanas veidu, kā arī lai e- Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2C jomā tuvākajā nākotnē (%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210) I nterneta pieejamības paplaš ināš anās 3 7 .1 P atērētāju pirkts pējas palielināš anās 1 7 .1 P atērētāju izglītoš ana 1 1 .9 P ozitīvas e-darījumu pieredzes iegūš ana 7 .1 N orēķinu droš ības paaugs tināš ana e- vidē 5 .7 E - darījumu popularizēš ana 5 .7 E - komerc ijas attīs tība kopumā 4 .8 I zdevīgāku c enu piedāvājums e-vidē 4 .3 E - paraks ta ievieš ana 3 .3 V als ts atbals ts e- komerc ijas ievieš anā 2 .9 T ehnoloģis ko ies pēju paplaš ināš anās 2 .4 E - vides iepirkumu reklāma 1 .4 N orēķinu proc es a uzlaboš ana 1 .4 L ikumdoš anas s akārtoš ana 1 .0 D atorpirātis ma apkaroš ana 0 .5 J aunu pakalpojumu piedāvāš ana e- vidē 0 .5 Fiktīvo interneta veikalu likvidēš ana 0 .5 U zņēmēju izglītoš ana par e- darījumiem 0 .5 I -banku popularitāte 0 .5 D atu pārraides ātruma palielināš ana 0 .5 Starptautis ko uzņēmumu `ienākš ana` L atvijā 0 .5 P aaudžu maiņa 0 .5 E - komerc ijas kvalitātes uzlaboš ana 0 .5 G rūti pateikt 1 7 .6 MARKETING HOUSE 60
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 komercijas risinājumu ieviešanai sekotu arī patērētāju un klientu pieprasījums un iespējas izmantot jaunās tehnoloģijas. Lielā mērā iegūtie rezultāti korelē ar jau iepriekš aprakstītajiem par šobrīd attīstību veicinošajiem faktoriem. Tai pat laikā novērojamas arī dažas atšķirības. B2C sfērā uzņēmumi kā galvenos faktorus, kas tuvākajā laikā varētu veicināt e-komercija attīstību min (skatīt grafiku 45.lpp.) jau iepriekš atskaitē izvirzītos: interneta pieejamības paplašināšanos (37,1%) un patērētāju pirktspējas paaugstināšanos (17,1%). Bet būtiski vēlreiz uzsvērt – šiem faktoriem jāattīstās vienlīdz progresīvi un vienmērīgi, jo e-vides apgūšana lielā mērā saistīta ar patērētāju finansiālajām iespējām. Lai gan e-darījumi piedāvā izdevīgākas cenas, tomēr piekļuves iespējas internetam arī prasa izmaksas, sekojoši process jāskata kompleksi: patērētājam jāmaksā gan par interneta izmantošanu, gan arī jābūt nodrošinātam ar norēķinu karti darījumu veikšanai elektroniskajā vidē. Zināmā mērā saistīti ar iepriekšminēto - 11,9% komersantu kā būtisku veicinošu apstākli min patērētāju izglītošanu. Šeit tiek saprasta divu veidu izglītošanas procesi: pirmkārt, par e-vides darījumiem vispār (kā tos veikt, kā tie tiek nodrošināti, kādas ir priekšrocības un arī trūkumi utt.) un, otrkārt, sniegt pārliecību par šādu darījumu drošību. Izvērtējot uzņēmēju sniegtās atbildes, iespējams secināt, ka ir vairāki būtiski pasākumi, kurus nepieciešams realizēt, lai veicinātu e-komercijas attīstību Latvijā:  E-komercijas darījumu popularizēšana – gan e-vides kā informācijas apmaiņas un izklaides kanāla popularizēšana (lai MARKETING HOUSE 61
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 piesaistītu cilvēkus izmantot e-vidi kopumā, pie tam – jo īpaši būtiski – piesaistītu ne tikai jaunāka gadagājuma cilvēkus, bet arī citu vecuma grupu pārstāvjus (potenciālā tirgus palielināšanai)), gan arī e-vides kā pirkumu veikšanas kanāla popularizēšana (lai sniegtu cilvēkiem informāciju, e-vides priekšrocību analīzi, pozitīvos piemērus);  E-vides darījumu sakārtošana valstī kopumā: patērētāju tiesību normas, datu aizsardzības noteikumi, vienoti noteikumi par e- komerciju kopumā utt. (lai e-komercijas attīstībā visi iesaistītie komersanti vadītos pēc vienādiem noteikumiem un vienādas izpratnes par e-biznesa attīstības nosacījumiem (šeit arī jāuzsver tādas pētījuma gaitā uzrādītās problēmas kā datorpirātisms un fiktīvu interneta veikalu pastāvēšana));  Uzņēmēju izglītošana un informēšana: uzņēmējiem trūkst informācijas par e-vides darījumu nosacījumiem un arī par ieviešanas tehniskām detaļām; e-komercijas attīstība šobrīd lielā mērā nīkuļo un ir vāji attīstīta, jo komersantiem nav pārliecības par savu kompetenci šajā sfērā, kā arī nav pieejams nekāds valsts atbalsts ne materiāli, ne arī informatīvi. Kopumā iespējams izdalīt divu veidu e-komercijas attīstību vicinošus faktorus (no vienas puses – pieprasījumu veicinošus, no otras puses – piedāvājumu nodrošinošus):  Patērētāju izglītošana un informēšana, kas ļautu vairāk iesaistīties e-darījumu veikšanā;  E-komercijas vides attīstība valstī kopumā, kas ļautu uzņēmējiem plašāk ieviest un attīstīt e-darījumus. Nozaru griezumā atšķirības ir nelielas (skatīt 24. tabulu): tirdzniecības nozarē strādājošie salīdzinoši biežāk uzsvēruši interneta izplatības nozīmību, patērētāju izglītošanu un pozitīvas e- MARKETING HOUSE 62
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 iepirkumu veikšanas pieredzes nozīmi. Ražošanas pārstāvjiem salīdzinoši būtiskāka šķiet patērētāju pirktspējas palielināšana, savukārt tūrisma jomā strādājošajiem uzņēmumiem – e-komercijas attīstība kopumā un norēķinu drošības paaugstināšana. Arī sniegto pakalpojumu griezumā novērojams (skatīt 24. tabulu), ka tiem uzņēmējiem, kuri sniedz pakalpojumus fiziskām personām, būtiskākais šķiet palielināt interneta pieejamību, izglītot patērētājus un paaugstināt pirktspēju. MARKETING HOUSE 63
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 B2B sfērā komersanti daudz retāk spējuši identificēt konkrētus faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību tuvākajā laikā Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2B jomā tuvākajā nākotnē (%, aptaujātie, kuri darbojas B2B jomā, n=173) T ehnoloģis ko ies pēju paplaš ināš anās 1 0 .4 E - komerc ijas attīs tība kopumā 8 .1 U zņēmēju izglītoš ana par e- darījumiem 7 .5 V als ts atbals ts e- komerc ijas ievieš anā 6 .9 E - paraks ta ievieš ana 6 .9 I nterneta pieejamības paplaš ināš anās 5 .2 L ikumdoš anas s akārtoš ana 5 .2 P atērētāju izglītoš ana 2 .9 N orēķinu droš ības paaugs tināš ana e- vidē 2 .9 J aunu pakalpojumu piedāvāš ana e- vidē 2 .3 P atērētāju pirkts pējas palielināš anās 2 .3 E - darījumu popularizēš ana 2 .3 P ozitīvas e-darījumu pieredzes iegūš ana 2 .3 I zglītotu e-vides profes ionāļu pieejamība 1 .7 N orēķinu proc es a uzlaboš ana 1 .7 D atu pārraides ātruma palielināš ana 1 .7 U zņēmēju konkurenc e e- vidē 1 .2 D atorpirātis ma apkaroš ana 0 .6 D arījumu dokumentāc ijas vienkārš oš ana 0 .6 I zdevīgāku c enu piedāvājums e-vidē 0 .6 E - vides iepirkumu reklāma 0 .6 Starptautis ko uzņēmumu `ienākš ana` L atvijā 0 .6 Standartu ievieš ana e- komerc ijas vidē 0 .6 I nves tīc ijas e- komerc ijas ievieš anai 0 .6 G rūti pateikt 4 0 .5 (skatīt grafiku 48.lpp.): 40,5% uzņēmēju nav snieguši konkrētu atbildi. No tiem, kuri ir varējuši izvērtēt attīstības tendences un sniegt savu vērtējumu, visbiežāk minētais faktors, kas varētu sekmēt e-komercijas ieviešanu B2B vidē, ir tehnoloģisko iespēju paplašināšanās (minējuši 10,4% aptaujāto). Tāpat B2B sfērā būtisks MARKETING HOUSE 64
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 veicinošs apstāklis uzņēmējiem šķiet komersantu izglītošana par e- komerciju (7,5%), valsts atbalsts (6,9%) un e-paraksta ieviešana (6,9%). B2B vidē tieši valsts atbalsts un valstiska līmeņa atbalsta pasākumu realizācijas nepieciešamība ir svarīga: uzņēmēji vēlas sagaidīt gan vienotas likumdošanas par e-komercijas darījumiem izstrādi, gan likumu savstarpējo saskaņošanu, gan elektronisko datu drošības noteikumu izstrādi, kā arī konkrētu informatīvu un materiālu atbalstu programmu ieviešanu e-komercijas risinājumu ieviešanai. Kā viena no problēmām – lai arī ne ļoti plaši izplatītu (minējuši 1,7% komersantu) – pētījumā atklājas tieši izglītotu e-komercijas speciālistu trūkums. Uzņēmējiem nav pieejami labi izglītoti un pieredzējuši speciālisti, kas varētu kompetentā līmenī uzņēmumā palīdzēt ieviest e-risinājumus tādā formā, lai tie būtu viegli operējami un neprasītu lielus laika un finansu ieguldījumus darbības procesā. Sekojoši arī šādā aspektā kā veicinošs apstāklis būtu izglītotu speciālistu ienākšana darba tirgū. Kopumā jāsecina, ka B2B sfērā uzņēmēji vairāk paļaujas kopējām e- komercijas attīstības tendencēm un seko tām, nevis paši cenšas veikt kādus uzlabojumus darbībā un pilnveidojumus. B2B sfēras uzņēmēji ir vairāk pasīvi kā aktīvi šobrīd. Kam par iemeslu iespējams minēt gan kopējo neaktivitāti šajā tirgus sfērā arī no citu uzņēmēju puses, gan arī pārāk lielo laika, finansiālo un cilvēkresursu ieguldījumu nepieciešamību, lai kvalitatīvi integrētu e-komercijas risinājumus uzņēmējdarbībā. Nozaru un pakalpojumu sniedzēju griezumā diemžēl ir pārāk mazs uzņēmumu skaits apakškategorijās, lai veiktu pilnvērtīgu analīzi. MARKETING HOUSE 65
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Lai papildus izvērtētu ne tikai pašu uzņēmēju nosauktus faktorus, kas varētu sekmēt e-komercijas attīstību, bet arī novērtētu kopējo komersantu pārliecību par e-vides attīstības tendencēm tuvāko gadu laikā, aptaujā tika iekļauti vairāki apgalvojumi par e-komercijas attīstību. Šie dati ļauj novērtēt uzņēmēju viedokli un pārliecību par to, cik lielā mērā e-komercijai ir potenciāls tuvākajos gados attīstīties un nostabilizēties, sekojoši rada pamatu uzņēmumos domāt par e-risinājumu ieviešanas lietderīgumu: ja uzņēmēji nav pārliecināti par e-vides attīstību tuvākajā laikā, tad diez vai ieguldīs līdzekļus šīs sfēras attīstīšanā, turpretī, ja uzņēmēju vidū valda Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā (%, visi aptaujātie, n=261) N epiekrīt (1 - 2 ) P iekrīt (4 -5 ) V idējais * J ūs u uzņēmumā e-komerc ijas ris inājumi noteikti tiks -0 .8 9 5 .8 4 .7 8 attīs tīti un piemēroti arī turpmākajos gados T uvāko gadu laikā iedzīvotājiem internets noteikti būs -1 .9 8 8 .5 4 .5 5 pieejams daudz plaš āk kā š obrīd T uvāko gadu laikā noteikti palielinās ies to komers antu s kaits , kuri uzņēmējdarbībā izmantos e- komerc ijas - 1 .1 9 2 .0 4 .4 9 ris inājumus Jūs u uzņēmumā e-komerc ijas darījumu apjoms -2 .7 8 4 .7 4 .3 6 tuvākajos gados noteikti ievērojami pieaugs T uvāko gadu laikā ievērojami palielinās ies iedzīvotāju - 4 .6 6 4 .8 3 .8 7 uztic ēš anās pirkumiem internetā T uvāko gadu laikā vals tī noteikti tiks s akārtota likumdoš ana, lai atvieglotu e-komerc ijas ris inājumu - 2 1 .8 3 4 .1 3 .1 6 ievieš anu uzņēmumos * Vidējais s kalā no 1 quot;nemaz nepiekrītquot; līdz 5 quot;pilnībā piekrītquot;. NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtēj umi (3) un atbildes quot;grūti pateiktquot;! pārliecība, ka attīstība ir iespējama un reāla, sekojoši arī investīciju ieguldījumiem ir mazāk riska un lielākas iespējas atpelnīties. Kā rāda pētījuma dati (skatīt grafiku 49.lpp.), tad uzņēmēji ir visumā optimistiski noskaņoti attiecībā uz e-vides attīstības tendencēm: vairākums piekrīt, ka tuvākajā laikā noteikti internets MARKETING HOUSE 66
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 kļūs pieejamāks iedzīvotājiem, piekrīt, ka palielināsies komersantu skaits, kuri ieviesīs uzņēmējdarbībā e-komercijas risinājumus, piekrīt arī, ka pieaugs iedzīvotāju uzticēšanās e-vides darījumiem. Un praktiski visi aptaujātie uzņēmēji piekrituši, ka tuvākajos gados viņu pārstāvētajos uzņēmumos e-komercijas risinājumi noteikti tiks attīstīti un piemēroti. Tas liek secināt, ka tuvākajā nākotnē var būt sagaidāma plašāka uzņēmēju gatavība iesaistīties e-vides darījumu attīstīšanā un piemērošanā, tomēr uzmanību jāpievērš vispretrunīgāk vērtētajam apgalvojumam: vairāk kā 1/5 aptaujāto nepiekrīt, ka tuvākajā laikā valstī tiks sakārtota likumdošana, lai atvieglotu e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumos. Lai gan juridiskās un normatīvās problēmas pētījumā nebija visbiežāk minētās, tomēr šāds uzņēmēju novērtējums var norādīt arī uz komersantu paļaušanos tikai uz saviem spēkiem un necerēšanu uz valstiska līmeņa atbalsta pasākumiem. Šādā aspektā būtiski būtu komersantus informēt par ieplānotajiem pasākumiem, kā arī, pirmkārt, vairāk iesaistīt pašus uzņēmējus lēmumu pieņemšanā un nosacījumu izstrādē. Arī aptaujas gaitā uzņēmēji nereti nevēlējās sniegt atbildes uz kādiem konkrētiem jautājumiem, izsakot bažas, vai iegūtā informācija netiks izmantota, lai nevis atvieglotu e- komercijas ieviešanu, bet tieši pretēji – apgrūtinātu ar dažādiem papildus nosacījumiem un regulējošām normām. MARKETING HOUSE 67
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 UZTICĪBAS VEIDOŠANAS METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS Viens no pētījuma uzdevumiem bija identificēt, kādas uzticības veidošanas metodes komersanti izmanto Latvijā darījumu veikšanas stimulēšanai elektroniskajā vidē. Pētījumā uzdodot šo jautājumu Uzņēmumos izmantotās uzticības veidošanas metodes (%, visi aptaujātie, n=261) N ē - neizmanto uztic ības veidoš anas Klientu apkalpoš anas un s ūdzību metodes N es niedz atbildi 6 7 .2 mehānis mus 4 1 ,8 9 ,2 U ztic ības zīmes jeb uzvedības 5 7 .8 kodeks us A lternatīvus s trīdu ris ināš anas mehānis mus (lēmums no 1 6 .4 neatkarīgas pers onas ) Jā - izmanto uztic ības C its 1 8 .0 veidoš anas metodes 4 9 ,0 N es niedz atbildi 3 .1 Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri izmanto uzticības veidoš anas metodes , n=128. respondentiem, jāsecina, ka liela daļa uzņēmēju vispār nav informēti par uzticības veidošanas metodēm un tādēļ sniedza atbildi, ka tādas neizmanto. Savukārt tie uzņēmēji, kuri bija informēti par šādām metodēm, visbiežāk (67,2% gadījumu) apgalvoja, ka izmanto klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus. 57,8% izmanto uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus. Ievērojami retāk – tikai 16,4% gadījumu - uzņēmēji izmanto arī alternatīvus strīdu risināšanas mehānismus. Savukārt gandrīz 1/5 aptaujāto minējuši dažādas citas uzticības veidošanas metodes. Tā, piemēram, vairāki komersanti izmanto drošības sertifikātus, pieejas kodus, reģistrēšanos u.c. Lai gan visas uzņēmēju šajā jautājumā nosauktās atbildes nav uzskatāmas par uzticības veidošanas metodēm, pētījuma kontekstā sniegtās atbildes MARKETING HOUSE 68
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 liecina par uzņēmēju nepietiekamo informētību par šādām metodēm. To apstiprina arī pētījuma atskaites otrajā sadaļā analizēto fokusa grupu diskusiju norise – uzņēmēji ne B2B, ne B2C sfērās nebija pārliecināti, ka saprot, kas tiek domāts ar uzticības veidošanas metodēm un kādas vispār Latvijas situācijā iespējams piemērot. Sekojoši jāsecina, ka tā ir vēl viena joma, kurā uzņēmējus nepieciešams izglītot un pastiprināti informēt. INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA KOMERSANTIEM PAR PASĀKUMIEM UN ATBALSTA PROGRAMMĀM E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAS VEICINĀŠANAI Izvērtējot uzņēmēju informētību, tika noskaidroti divi jautājumi: pirmkārt, vai komersanti ir informēti par kādiem pasākumiem un atbalsta programmām, un, otrkārt, kāda informācija būtu nepieciešama uzņēmējiem, lai rosinātu aktīvāk izmantot e- komercijas risinājumus. Kopumā jāsecina, ka uzņēmēji ir ļoti maz informēti par kādām atbalsta programmām – 70,9% apgalvo, ka nav informēti ne par kādiem pasākumiem vai atbalsta programmām, 12,3% bijis grūti Informētība par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai (%, visi aptaujātie, n=261) G rūti pateikt Semināri 1 5 .9 J ā - ir informēti 1 2 ,3 1 6 ,9 Kurs i 9 .1 T ūris ma e- komerc ija 6 .8 E iropa.lv s eminārs 2 .3 A tbals ta programma e- komerc ijas 2 .3 N ē - nav informēti ievieš anas inves tīc ijām 7 0 ,9 P rogrammatūru piegādātāji rīkoja 2 .3 apmāc ības Konkrēti nevar pateikt 6 5 .9 Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri ir inf ormēti par pas ākumiem un atbals ta programmām, n=44. MARKETING HOUSE 69
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 novērtēt savu informētības līmeni, bet tikai 16,9% uzskatījuši, ka ir informēti. Tai pat laikā arī no šiem 16,9% tikai retais spēj konkrēti definēt, kāda tieši informācija ir bijusi pieejama un absolūtais vairākums, proti, 65,9% nespēj sniegt konkrētu atbildi. Šie dati norāda uz jau iepriekš atskaitē pieminētajām tendencēm, ka šobrīd uzņēmēji e-komercijas risinājumu ieviešanā paļaujas un var paļauties tikai paši uz saviem spēkiem un resursiem, un palīdzību no kādām valsts institūcijām vai konsultantiem šobrīd nav iespējams iegūt. Tie, kuri spējuši nosaukt kādus konkrētus pasākumus, visbiežāk (15,9% gadījumu) minējuši, ka ir informēti par semināriem (tomēr nav konkrēti definējuši, par kādiem semināriem ir informēti un kas tos pasniedzis), kā arī par kursiem (arī nedefinējot, kur un kas tos pasniedzis). Neliela daļa uzņēmēju apgalvo, ka ir tikuši iepazīstināti ar pasākumiem tūrisma e-komercijā. Sekojoši uzņēmēju vidū būtu nepieciešams izvērst plašu informēšanas kampaņu gan par e-komercijas risinājumu izmantošanu vispārīgā līmenī, gan arī pēc tam uz informācijas bāzes piedāvāt reālu palīdzību uzņēmējiem e-risinājumu ieviešanā. Šobrīd svarīgākais būtu uzņēmējiem radīt iespēju saņemt informāciju par jebkuriem ar e-komercijas ieviešanu saistītiem jautājumiem, lai radītu vispārējo informētības pamatu, uz kā katrs komersants pats varētu plānot un ieviest uzņēmējdarbībā tos vai citus e-komercijas risinājumus. MARKETING HOUSE 70
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Lai noskaidrotu konkrētāk, kāda informācija uzņēmējiem būtu nepieciešama, aptaujā tika iekļauts arī jautājums par to, vai uzņēmēji paši izjūt nepieciešamību pēc kādām konsultācijām vai izglītības e-komercijas ieviešanas jomā. Iegūtie rezultāti liecina, ka Nepieciešamība pēc konsultācijām vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu aktīvākai izmantošanai (%, visi aptaujātie, n=261) I nformāc ija par likumiem (likumu 3 2 .2 s kaidrojumi, jaunumi likumos ) V is pārīga informāc ija 2 2 .9 A pmāc ības par e- tirdzniec ību 1 6 .1 E -komerc ijas mārketings 1 4 .4 P ieredzes apmaiņa ar c itiem Jā - ir nepiec ieš amība 1 1 .9 uzņēmējiem 4 5 ,2 A pmāc ības par e-darījumu droš ības 4 .2 paaugs tināš anu A pmāc ības par norēķiniem e- vidē 3 .4 A pmāc ības e- darījumu tehnoloģiju 3 .4 ievieš anā I nformāc ija par patērētāju ties ībām 2 .5 G rūti pateikt 1 4 ,9 N ē - nav nepiec ieš amība I nformāc ija par c itu vals tu pieredzi 2 .5 3 9 ,8 V als ts atbals ta programmas 2 .5 I nformāc ija par elektronis kajām 1 .7 pavadzīmēm T irgus s ituāc ijas analīzes , pārs kati 1 .7 D arbinieku apmāc ības programmas 1 .7 Juridis ka palīdzība 0 .8 I nformāc ija par ies pējām 0 .8 s tarptautis kos tirgos I nformāc ija par e-vides klientu 0 .8 uzs kaiti, analīzi I nformāc ija par s adarbības ies pējām 0 .8 ar vals ts un paš valdību ies tādēs P alīdzība s adarbības partneru 0 .8 meklēš anā Stabiņu graf ikā attēloti procenti no tiem, kuriem nepiecieš amas apmācības vai atbals ta programmas , n=118. neskatoties uz to, ka 70,9% apgalvoja, ka nav informēti ne par kādiem atbalsta pasākumiem, 39,8% arī noliedz nepieciešamību pēc šādas informācijas un palīdzības. Iespējams, šāds fakts skaidrojams ar komersantu vidū valdošo noraidošo attieksmi pret jebkādām valsts palīdzības programmām un neticību to efektivitātei (kā to MARKETING HOUSE 71
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 pierāda arī augstāk atskaitē apskatītais apgalvojums par ticību likumu sakārtošanai tuvākajos gados). Tomēr visu aptaujāto vidū bijuši 45,2% tādu uzņēmēju, kuri atzinuši nepieciešamību pēc informācijas un kā visbūtiskāko min tieši informāciju par likumiem un to izmaiņām (32,2% gadījumu). Pieprasīta ir arī vispārēja informācija par e-komerciju: 22,9% komersantu nevar izdalīt vienu konkrētu aspektu, bet apgalvo, ka vēlētos saņemt informāciju par e-komercijas risinājumu ieviešanu kopumā. Uzņēmējiem būtiska ir arī konkrēta mārketinga izglītība par darījumiem tieši e-vidē: 16,1% labprāt apmeklētu apmācības par tirdzniecību elektroniskajā vidē, bet vēl 14,4% izjūt nepieciešamību konkrēti pēc e-komercijas mārketinga apmācībām. Nedaudz vairāk kā 1/10 no aptaujātajiem, kuri izsaka vēlmi pēc informācijas iegūšanas, vēlējušies rast iespējas uzņēmēju pieredzes apmaiņai par e-komercijas risinājumiem. Pārējo komersantu vēlmes ir vairāk individuālas un ne tik plaši pieprasītas (skatīt grafikā 53. lpp.). Biznesa sfēru griezumā novērojams (skatīt 32. un 33. tabulas), ka B2B jomas uzņēmumi visumā bijuši mazāk ieinteresēti kādu apmācību vai informācijas saņemšanā, bet B2C sfēras pārstāvjiem aktuālākā ir informācija tieši par likumiem un to izmaiņām, kā arī šīs sfēras uzņēmumi labprāt iegūtu iespējas pieredzes apmaiņai ar citiem uzņēmējiem. MARKETING HOUSE 72
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE 73
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 NORMATĪVO ŠĶĒRŠĻU PASTĀVĒŠANA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAI Lai pēc iespējas pilnīgāk atklātu e-komercijas attīstību kavējošo faktoru loku, aptaujā tika iekļauts arī jautājums par normatīvo šķēršļu pastāvēšanu un identificēti konkrēti labojamie normatīvi. Kā rāda aptaujas rezultāti, lai gan 31,4% atzinuši, ka nevar sniegt novērtējumu šajā jautājumā, tomēr salīdzinoši lielākā komersantu daļa - 40,6% atzīst, ka normatīvi šķēršļi pastāv. Normatīvu šķēršļu pastāvēšana e-komercijas attīstībai (%, visi aptaujātie, n=261) E -paraks ta nees amība 5 1 .9 I evies t vienotu e-komerc ijas 1 5 .1 Jā - pas tāv normatīvi likumdoš anu G rūti pateikt š ķērš ļi E lektronis ko datu droš ības , 4 0 ,6 1 4 .2 3 1 ,4 aizs ardzības noteikumi P atērētāju ties ību aizs ardzības 1 1 .3 likuma nes akārtotība E -vides darījumu dokumentāc ijas 9 .4 s akārtoš ana E - pirkumu garantiju noteikumi 6 .6 Spamu problēmas ris inājumi 3 .8 N ē - nepas tāv normatīvi š ķērš ļi 2 8 ,0 A utorties ību nes akārtotība 0 .9 P rivātpers onu datu aizs ardzības 0 .9 likums jās akārto G rūti pateikt 7 .5 Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuri uzs kata, ka pas tāv normatīvi š ķērš ļi, n=106. Lūgti konkretizēt, kādi tieši normatīvie šķēršļi būtu novēršami, izteikti visbiežāk (51,9%) uzņēmēji nosauc e-paraksta aizkavēto ieviešanu, kas īpaši būtiski kavē e-komercijas attīstību B2B sfērā. Tāpat komersanti uzskata par nepieciešamu (15,1% gadījumu) ieviest vienotu e-komercijas likumdošanu, kas regulētu e-komercijas ieviešanas un uzturēšanas procesu valstī. 14,2% aptaujāto, kuri MARKETING HOUSE 74
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 uzskatīja, ka valstī pastāv normatīvi šķēršļi e-komercijas attīstībai, vēlētos, lai tiktu ieviesti elektronisko datu drošības, aizsardzības noteikumi, kā arī daļēji saistīti ar šo aspektu – 11,3% izteikuši nepieciešamību sakārtot patērētāju tiesību aizsardzības likumu. E-KOMERCIJAS DARĪJUMU APMĒRS UZŅĒMUMOS Lai gan aptaujā tika iekļauts arī konkrēts jautājums par e-komercijas darījumu esošajiem apjomiem uzņēmumos, tomēr iegūtās atbildes neļauj izdarīt visaptverošus secinājumus, jo vairums uzņēmēju vai nu atteicās izpaust finansiālus datus par uzņēmuma darbību vai arī E-komercijas darījumu apjoms procentuāli no kopējā uzņēmuma apgrozījuma (%, visi aptaujātie, n=261) 4 5 .2 7 .7 8 .0 5 .4 6 .1 0 .8 2 .7 3 .4 2 .7 3 .1 3 .1 2 .3 1 .5 0 .4 0 .4 1 .5 0 .4 1 .9 0 .4 0 .4 1 .1 1 .1 0 .4 1 2 3 4 5 6 10 12 15 20 25 30 40 50 60 65 70 80 90 95 97 1 0 0N es niedz atbildi amatpersonas, kuras piedalījās aptaujā nebija informētas par apgrozījuma rādītājiem. Tādēļ zemāk attēlotajiem datiem ir vairāk informatīvs, nevis analītisks raksturs. MARKETING HOUSE 75
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Kā redzams augstāk attēlotajā grafikā, 45,2% aptaujāto atteikušies atbildēt uz jautājumu E-komercijas darījumu apjoms latos (%, visi aptaujātie, n=261) par e-komercijas apgrozījuma L īdz 1 0 tk 6 .9 procentuālo attiecību 1 1 -2 0 tk 2 .3 pret uzņēmuma kopējo 2 1 -3 0 tk 1 .1 apgrozījumu 2004. gadā. Tai pat laikā arī 4 1 -5 0 tk 0 .8 no tiem, kuri nosaukuši 5 1 - 1 0 0 tk 2 .7 konkrētus skaitļus 1 0 1 - 1 5 0 tk 1 .9 (procentuālā izteiksmē), 1 5 1 - 2 0 0 tk 0 .4 nav iespējams izdalīt kādu vienu izteiktāko 2 0 1 - 5 0 0 tk 1 .9 grupu – 32,6% no tiem, 5 0 1 tk – 1 mlj 1 .9 kuri atbildes snieguši, V irs 1 mlj 3 .8 apgrozījums e- N es niedz atbildi 7 6 .2 komercijas darījumos sastāda mazāk kā 30% no kopējā uzņēmuma apgrozījuma. Sekojoši iespējams secināt, ka visbiežāk e-komercija ir tikai papildus noieta un ienākumu gūšanas kanāls, bet ļoti retos gadījumos – pamatbiznesa veids. Kā izņēmums jāmin tie 8,0% komersantu, kuri apgalvojuši, ka uzņēmuma apgrozījums 100% gūts e-komercijas veidā. Šie uzņēmumi, protams, ir interneta veikali. Vēl mazāk komersantu piekrituši nosaukt konkrētas apgrozījuma summas latos (skatīt grafiku 56.lpp.): 76,2% atteikušies izpaust e- komercijas darījumu apjomus. No tiem, kuri snieguši tomēr sava uzņēmuma finansu apgrozījumu tieši e-komercijas veidā, salīdzinoši lielākā daļa nosaukuši kopējo apgrozījuma summu zem 100 tk latu gadā: kopumā 13,8% komersantu apgalvo, ka e-komercija devusi MARKETING HOUSE 76
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 apgrozījumu līdz 100 tk, bet 10,0% uzņēmēju uzrādījuši summu virs 100 tk latu. Interesanti, ka B2B sfēras uzņēmumiem uzrādītais apgrozījums tieši e-komercijas veidā ir salīdzinoši zemāks kā B2C sfērā (skatīt 39. tabulu): B2B sfērā 16,2% komersantu uzrāda apgrozījumu zem 100 tk LVL, kamēr B2C jomā – tikai 12,4%. Interesanti arī, ka B2C sfēras pārstāvji nedaudz biežāk atteikušies izpaust e-komercijas apgrozījumu kā B2B jomas uzņēmēji. MARKETING HOUSE 77
    • E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTĀTU ATSKAITE
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANA UZŅĒMUMOS  Visbiežāk diskusiju dalībnieki atzīst, ka lēmums par e- risinājumu uzsākšanas nepieciešamību uzņēmumā tika pieņemts kā pašsaprotama un loģiska atbildes reakcija uz vispārējām tirgus attīstības tendencēm un sabiedrības prasībām pret biznesa risinājumiem. Latvijas lielie uzņēmumi un atsevišķu nozaru līderi šādu risinājumu ieviešanai jau bija gatavojušies deviņdesmitajos gados, un, tiklīdz tirgus situāciju uzskatīja par atbilstošu, sāka e-risinājumu ieviešanu. Savukārt, mazie uzņēmumi vai atsevišķu nozaru pārstāvji, piemēram, interneta veikali, reaģējot uz pieprasījumu tirgū, e-komercijā saskatīja jaunu un perspektīvu biznesa virzienu. Par galvenajiem e-risinājumu ieviešanas katalizatoriem uzņēmēji sauc:  Uzņēmuma darba optimizāciju (Tas palīdz uzņēmumam ietaupīt laiku un darba resursus, kā arī atslogo apkalpojošā personāla darbu);  Konkurētspējas paaugstināšanu (Konkurences iespaidā bija nepieciešamība radīt šādus risinājumus. Tāpat tas palīdzēja arī sakārtot atsevišķas uzņēmuma darbības sfēras);  Jaunu biznesa virzienu attīstību (Šo ideju guvu no labiem draugiem ārzemēs un tolaik Latvijā šī niša vēl bija brīva);  Tirgus potenciāla vairošanu (Tā kā tagad cilvēki pārceļas “uz dzīvi” internetā, tas mums palīdz pelnīt naudiņu);  Jauna tirdzniecības kanālu attīstīšanu (Tas saīsināja ceļu no klienta līdz kompānijai un atpakaļ);  Konkrētu mērķauditoriju sasniegšanai (Mēs atšķiramies no citiem e-risinājumu piedāvātājiem, jo strādājam tikai uz konkrētu mērķauditoriju). MARKETING HOUSE 59
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Galvenie uzņēmumu uzstādītie mērķi saistībā ar e- komercijas ieviešanu ir tieši saistīti ar e-risinājumu ieviešanas iemesliem – vēlmi gūt papildus peļņu un uzlabot konkurētspēju tirgū, klientu servisa uzlabošanu un uzņēmuma pakalpojumu popularizēšanu. Zīmīgi, ka uzņēmumi, kuru sākotnējais e- risinājumu ieviešanas dzinulis bija uzņēmuma popularizēšana, komunikācijas atvieglošana ar klientiem vai arī šie pakalpojumi tika ieviesti saistībā ar būtiskām pārmaiņām uzņēmumā – jauns zīmols, jauni pakalpojumi – attīstot šos pakalpojumus, ir orientējušies arī uz materiālu mērķu sasniegšanu. Savukārt B2C biznesa vidē strādājošo uzņēmumu motivācija galvenokārt saistījās ar tiešu iesaistīšanos jaunā biznesā (jau pieminētie interneta veikali), uzņēmuma pakalpojumu popularizēšanu, jaunu klientu grupu piesaistīšanu, konkurētspējas uzturēšanu un ar to saistītu uzņēmuma peļņas vairošanu. Savukārt uzņēmumi, kas e- risinājumu ieviešanu uztver kā jauna mārketinga instrumenta izmantošanu uzņēmuma darbībā, uzsver to efektivitātes izvērtēšanu saistībā arī ar citām attīstītajām funkcijām – loģistiku, personāla un klientu servisa attīstīšanu, kā arī paplašināto piegādātāju un preču klāstu. Kopumā e-risinājumus ieviesušie uzņēmumi atzīst, ka, lai gan laika gaitā uzstādītie mērķi ir mainījušies, tos ir izdevies sasniegt un realizēt.  Aktuālā un nepieciešamā informācija par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmējdarbībā šī biznesa virziena attīstības pirmsākumos nebija rodama ne kursos, ne semināros, tāpēc zināšanas par to tika gūtas un papildinātas:  Izvērtējot un analizējot konkurentu piedāvājumus (Informāciju meklējām citu pieredzē. Sēdēju, pats MARKETING HOUSE 60
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 domāju, līdz atradu vienu jau eksistējošu lapu un izrādījās, ka esmu mēģinājis izgudrot divriteni);  Apmeklējot starptautiskas e-komercijai veltītas izstādes;  No sadarbības partneriem;  Pašmācības ceļā vai balstoties uz personīgo pieredzi (Nekādas grāmatas par šo tēmu jau nav, tāpēc vadījāmies no pašu pieredzes, darbojoties e-vidē un izmantojot e- risinājumus);  No ārzemju uzņēmumu pieredzes (Skatījāmies tikai uz Skandināvijas valstu, Lielbritānijas un Vācijas nozares līderiem). Salīdzinoši labvēlīgāki nosacījumi bija tieši B2B vidē strādājošajiem uzņēmumiem, kas uzsver sadarbības partneru un citu uzņēmumu pieredzes nozīmi e-risinājumu attīstīšanas pirmsākumos, kamēr uz privātajiem klientiem strādājošie uzņēmēji šo situāciju biežāk atminas kā improvizācijas un pašmācības posmu uzņēmējdarbībā. Tie atzīmē, ka no rietumu uzņēmumiem aizgūtā pieredze un risinājumi šobrīd izrādījušies klientiem nesaprotami un nepieņemami, kas jāpārtaisa.  Problēmas un grūtības, ar kurām uzņēmumi saskārās, ieviešot e-komercijas risinājumus uzņēmuma darbībā, tiek saistītas ar kvalificētu speciālistu (programmētāju) trūkumu, vispārējas problēmas ar interneta pieejamību, dažādu pakalpojumu nesavietojamību, piemēram, problēmas ar norēķiniem par precēm vai pakalpojumiem. Privātajā sektorā strādājošie uzņēmumi kā būtiskākās uzsver sekojošas problēmas: radītās e- vides draudzīgums klientam un ieviesto risinājumu praktiskais pielietojums, jo ne uzreiz šis sektors bija informēts un zināja, ko un kā e-vidē var darīt, kā arī vecās sistēmas apvienošana ar MARKETING HOUSE 61
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 jaunajiem e-risinājumiem. Tāpat uzņēmumi, kuri sākotnēji bija paredzējuši strādāt tikai e-vidē, bija spiesti fiziski iekārtot firmas ofisu, jo cilvēkiem tomēr bija nepieciešama pārliecība, ka šis uzņēmums reāli pastāv. Kā šobrīd aktuālākā problēma tiek minēta savstarpējās saiknes trūkums ar citiem e-vidē strādājošajiem uzņēmumiem un norēķinu sistēmas ieviešana, kas varētu vairot ne vien e-risinājumu izmantošanu, bet arī sekmētu uzmanības pievēršanu lietām, kas neapmierina klientus vai ir problemātiskas. Tostarp uzņēmumi, kuriem šādas savstarpējas saiknes veidošana ir neiespējama, piemēram, konfidencialitātes dēļ, aicina veidot klientiem saistošus pakalpojumus, par kuriem tas ir gatavs maksāt, tādējādi izskaužot nekvalitatīvus un problemātiskus piedāvājumus.  Runājot par kādām likumu vai juridisko normu nepilnībām e- komercijas risinājumu ieviešanas laikā, uzņēmēji uzskata, ka šādas problēmas drīzāk parādās tagad, jo līdz šim šī sfēra attīstījās stihiski un nekontrolēti, kamēr šobrīd tā tiek sakārtota. Par šībrīža juridiska rakstura aktualitātēm e-risinājumu sakarā tiek minētas:  Klientu datu drošība (Klientu datu drošība ietekmē viņu uzticību uzņēmuma piedāvātajiem pakalpojumiem);  Pirātisma un intelektuālā īpašuma aizsardzības problēma (Viss jau it kā ir gatavs un to, ko pats nevar uztaisīt vai izdomāt, var “aizņemties” no citiem, jo pat īsti nav skaidrs, kam kas pieder);  Krāpnieciskie darījumi (Mūsu uzņēmums saskaras ar krāpnieciskiem gadījumiem, kuri Latvijas likumdošanā nav atrunāti un reglamentēti, t.i., krāpniekus ir grūti notiesāt. Šos noziedzniekus šobrīd ķeram mēs paši); MARKETING HOUSE 62
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Norēķinu problēmas (Lai uzņēmums un tā klienti varētu norēķināties ar karti, ir prasība, ka precei fiziski jāatrodas uzņēmumā vai uzņēmumam piederošā noliktavā, kas, manuprāt, ir lieki);  Uzņēmēju neaizsargātība (Salīdzinot ar klientiem, kuri nopirkto preci 14 dienu laikā pēc pirkuma veikšanas var atgriezt atpakaļ, uzņēmēji nav ar likumu pasargāti no tiem nodarītajiem zaudējumiem (transportēšana, darbs utml. Būtu labi, ja arī klientiem būtu ar likumu definēta atbildība). E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ  Uzņēmēju viedoklis par e-risinājumu attīstības potenciālu un perspektīvām biznesā tuvāko gadu laikā tiek uztverts divējādi. Dominējošo viedokli par e-komercijas milzīgo attīstības potenciālu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē aizstāv abās biznesa sfērās strādājošie uzņēmumi, kas jau šobrīd veiksmīgi darbojas e-vidē. Tie saskata gan potenciāli uzrunājamās klientu grupas, gan vēl neatklātas un neattīstītas nozares un sfēras, gan kopējo darījumu pieaugumu e-vidē (Vēl ir daudzas nišas, ko attīstīt gan juridisko, gan fizisko personu sektorā. Piemēram, preču un produktu piegāde uz mājām, jo pagaidām redzamākais un zināmākais ir tikai interneta veikali). Attīstot domu par e-komercijas perspektīvām, uzņēmumi kā šīs nozares attīstību veicinošo faktoru tāpat piesauc interneta lietotāju skaita pieaugumu, kā argumentāciju minot šādu tendenču novērošanu Eiropas valstīs. Zīmīgi, ka tāpat no Eiropas valstu uzņēmumu pieredzes e-komercijas attīstības perspektīvas tiek saskatītas konsultāciju, informatīvo uzziņu vai tamlīdzīgos biznesa virzienos. MARKETING HOUSE 63
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Savukārt e-komercijas attīstības perspektīvu noliedzēji uzskata, ka jau šobrīd tirgū ir iestājies zināms e-risinājumu piesātinājums - piedāvājums ir pārāk liels un tā ir par daudz, kā rezultātā patērētāji sāk aizvien kritiskāk izvērtēt, kurus piedāvājumus izmantot. Līdzīgi tiek oponēts par interneta lietotāju skaita pieauguma ietekmi uz vispārēju e-komercijas attīstību, uzskatot, ka Latvijas sabiedrībā vēl pagaidām ir “skaidras naudas vergs”, tāpēc tās attieksme pret darījumiem e-vidē ir kritiska un atturīga.  Pievēršoties konkrētiem faktoriem, kas kavē e-komercijas attīstību Latvijā, uzņēmēji par tādiem uzskata:  Interneta pieejamību (E-komercijas attīstība koncentrējas lielajās pilsētās, kamēr pilnīgi nekas nenotiek lauku rajonos);  Sabiedrības skeptisko attieksmi pret maksājumiem internetā (Sabiedrība vēl pagaidām neuzticas maksājumiem e-vidē);  Psiholoģiskās komunikācijas barjeras – cilvēkiem ir grūti pieņemt komunikāciju ar “nekonkrētu” personu, t.i., komunikācija e-vidē vēl pagaidām nešķiet tik uzticama kā personisks un tiešs kontakts ar cilvēku;  Emocionālā kontakta un vērtējuma trūkums (Esmu saskāries ar to, ka, piemēram, aizejot pie tūrisma operatora, aprakstu situāciju, palūdzu padomu un viņš man piedāvā risinājumu, kamēr, skatot ceļojuma iespējas internetā, esmu spiests pats visu meklēt un paļauties tikai uz izlasīto vai bildēs redzēto informāciju);  Sarežģīto preču pasūtījumu noformēšanas procesu (Man nepatīk, ka, veicot pirkumu internetā, viss jādara pa MARKETING HOUSE 64
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 etapiem – jāreģistrējas, kaut kas jāaizpilda un līdz reālajam pirkumam ir ļoti grūti un laikietilpīgi);  Problēmas ar norēķinu veikšanu (Norēķinu problēmu palīdzētu risināt virtuālās naudas kartes). Zīmīgi, ka uzņēmumi pēc pašu iniciatīvas ar informatīvu un izglītojošu reklāmas klipu palīdzību aktīvi iesaistās sabiedrības skeptiskās attieksmes pārvarēšanā un mainīšanā, kamēr interneta pieejamības problēmas risināšanā sagaida atbalstu un iniciatīvu no valsts puses.  Savukārt atbildot uz jautājumiem par pozitīvajiem faktoriem, kas veicina e-komercijas attīstību, Latvijas uzņēmēji par svarīgāko uzskata e-vides kā tādas attīstību. Arī citi faktori, lai gan tieši saistīti vai pakārtoti minētajam, arī ir nozīmīgi un aktuāli:  Likums par personas datu aizsardzību (Šādi likumi vairo sabiedrības uzticību);  Legāla kontroles mehānisma – kiberpolicijas – radīšana (Vajadzētu atlaist visus tos mūsu pašu aunus un liekēžus un viņu vietā noalgot citu valstu speciālistus, piemēram, Japānas, kurai tas varētu būt interesants piedāvājums);  Dažādu biznesa virzienu un produktu grupu attīstība internetā (Līdz ar jaunu biznesu attīstību un produkcijas dažādošanos internetā, palielinās izvēles iespēja un sabiedrības interese par to);  Pozitīva e-risinājumu lietošanas pieredze (Tādi produkti kā www.draugiem.lv “ievelk” cilvēkus e-vidē un jo vairāk šādu produktu būtu, jo labāk tas būtu e-risinājumu attīstībai);  Sabiedrības informēšana un izglītošana par e-vidi (Informatīvās un reklāmas kampaņas, semināri vairo MARKETING HOUSE 65
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 sabiedrības uzticību darījumiem e-vidē, un tām ir rezultāti).  Līdzīgi kā vispārējo e-komercijas attīstības perspektīvu vērtējumos, arī vērtējot e-biznesa perspektīvas Latvijas situācijā, uzņēmēju viedokļi dalās starp tiem, kuri šādas perspektīvas uzskata par neizsmeļamām un tādiem, kuri jau šobrīd saskata zināmu piesātinājumu (Cilvēkiem var apnikt šie piedāvājumi, jo ārzemēs jau atkal viss sāk pāriet uz fiziskajiem kontaktiem – cilvēki ir noguruši no surogātpasta un SPAM`veidīgajiem piedāvājumiem).  Vērtējot konkrētas uzņēmējdarbības sfēras, kurās e- komercijas risinājumi varētu būt perspektīvi un gluži pretēji – nozares, kurās e-bizness šobrīd diez vai būtu veiksmīgs, Latvijas uzņēmēji uzsver, ka e-biznesa izdošanās ir tieši atkarīga no produkta. Jo sarežģītāks ir produkts, jo grūtāk to būtu pārdot internetā. Kā perspektīvas nozares vai pakalpojumus uzņēmēji izceļ:  Norēķinu pakalpojumus;  Interneta veikalus (sadzīves tehnika, elektronika, mobilie telefoni, mākslas darbi, mēbeles, krāsas, tapetes, pārtika, auto);  Pakalpojumus – ne klasiskie, kā, piemēram, pārtikas tirdzniecība, bet drīzāk B2B pakalpojumi – konsultācijas, video konferences utml;  B2C pakalpojumi – filmu skatīšanās on-line, telefona savienojuma pakalpojumi (līdzīgi kā Skype). Kā neperspektīvas nozares vai pakalpojumus uzņēmēji izceļ:  Banku kredīti; MARKETING HOUSE 66
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Medicīnas pakalpojumi;  Nozares, kuru produktus pirms pirkuma veikšanas nepieciešams aptaustīt, piemērīt – apģērbi, kurpes utml.  Par būtiskākajiem juridiskajiem ierobežojumiem, likumiem un normām, kuras šobrīd kavē e-risinājumu uzturēšanu un attīstīšanu un kuras valdībai vajadzētu pārskatīt vai ieviest, lai e-komercijas attīstības tempi būtu ātrāki, uzņēmēji uzskata:  E-paraksta ieviešana – ar nosacījumu, ka tā ieviešanā netiktu uzticēta vienam uzņēmumam (Latvijas Pasts) un tādējādi nepastāvētu monopols;  E-dokumentācijas ieviešana - grāmatvedības un uzskaites sistēmas e-vidē;  Normas, kas ierobežotu e-vides krāpniekus un autortiesību pārkāpējus;  Likumi, kas ierobežotu un regulētu SMS maksas pakalpojumus. Tāpat pastāv viedoklis, ka šobrīd drīzāk pastāv juridiski garantēti e-komercijas pakalpojumu izmantošanu veicinoši apstākļi – iespēja 14 dienu laikā pēc pirkuma veikšanas bez problēmām atgriezt preci pārdevējam un saņemt atpakaļ naudu. Zīmīgi, ka daļa uzņēmumu uzskata, ka šādas ierobežojošās normas nav likumdošanas, bet gan drīzāk sabiedrības jautājums. Savukārt B2C biznesa vides pārstāvji uzsver sarežģīto domēnu reģistrēšanas kārtību, jo šobrīd konkrēta domēna reģistrēšanai Latvijā sākotnēji jāapzina visi ar potenciālā domēna nosaukumā esošu vārdu jau reģistrēti uzņēmumi un no tiem jāsaņem rakstiska piekrišana šāda domēna reģistrēšanai. Jo lielākas grūtības ir ar starptautisko domēnu reģistrēšanu. MARKETING HOUSE 67
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Par Latvijas specifiskajām atšķirībām e-biznesa attīstībā no citām valstīm uzņēmumi uzskata:  Ar e-komerciju saistītās likumdošanas atšķirības (Piemēram, Somijā daudzas lietas e-komercijas uzņēmējdarbībā ir reglamentētas ar likumu, kas garantē to izpildi);  Valsts atbalsts e-komercijas attīstīšanā (Igaunijā ir daudz lielāks valsts atbalsts e-vides attīstībai);  E-komercijas attīstības līmenis (Norvēģijā ir virtuālo kontu vienreizējās kartes/ vaučeri – kartes ar noteiktu nominālsummu, ar kuru var norēķināties e-vidē);  Interneta attīstība (Latvijā internets vēl ir pārāk lēns, tomēr mēs ejam normālu attīstības ceļu un atrodamies vēl zīdaiņa stadijā). Tādējādi, lai gan sākotnēji uzņēmēji pauž rezervētu attieksmi pret valsts iejaukšanos un līdzdalību e-vides sakārtošanā, reglamentēšanā un attīstības tempu veicināšanā, tie tomēr novērtē valsts nozīmi un ietekmi uz dažādiem ar e-komerciju saistītajiem procesiem.  Uzņēmēju vērtējumi par e-vidē veikto darījumu drošību un uzticamību ir tieši atkarīgi no to personīgās kā pakalpojumu lietotāju pieredzes. Tādējādi, lai gan uzņēmums savā darbībā izmanto e-risinājumus, tas vēl nenozīmē, ka tas uzskata tos par drošiem un uzticamiem. Personīgās pieredzes dažādība atspoguļojas arī uzņēmumu vērtējumos par e-vidi: Darījumu veikšana e-vidē ir droša un uzticama:  Tā kā es pats nodarbojos ar šo risinājumu izstrādi, uzskatu tos par drošiem, bet nekvalitatīviem; MARKETING HOUSE 68
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Jau šobrīd internetā iegādājos gan koncertu, gan avio biļetes, rezervēju viesnīcas un apmaksāju rēķinus, tāpēc uzskatu šo vidi par drošu;  E-vide ir droša, bet pašam arī jārūpējas par personisko datu drošību;  Ir droša, jo šajā vidē krāpties un zagt ir daudz grūtāk, kā vienkārši uz ielas pieiet klāt un brutāli apzagt;  Reāli e-vide ir droša, bet sabiedrības apziņā attieksme tomēr ir skeptiska, jo sevišķi vecākās paaudzes cilvēkiem;  Pagaidām šī vide ir droša, bet bezvadu interneta attīstība var mainīt šo situāciju uz slikto pusi. Darījumu veikšana e-vidē nav droša un uzticama:  Situācija nav droša, un nevar to analizēt kategorijās Latvija – ārzemes, viss jāskata kompleksi, jo nedrošība tikai pieaugs, jo sevišķi finansu sfērā;  Viss ir atkarīgs no valsts attieksmes – ja būtu efektīvs kontroles mehānisms, viss būtu kārtība, bet šobrīd Latvijā šāda mehānisma nav;  Latvijā vēl ir bijis pārāk maz nepatīkamu precedentu, lai sabiedrība tam pievērstu nepieciešamo uzmanību;  Lai darījumus e-vidē varētu uzskatīt par drošiem, jābūt iespējai pašam klientam atcelt/ atsaukt pirkumu vai rezervēto summu (viesnīcām, autonomām utml.).  Neskatoties uz Latvijas uzņēmēju divējādo e-vides drošības vērtējumu, lielākā daļa uzņēmumu pārstāvju paši kā fiziskas personas veic pirkumus internetā. Interneta kā piemērotas vides pirkumu veikšanai galvenās priekšrocības tiek saskatītas tā lietošanas ērtumā un laika ekonomijā, savukārt kā būtiskākā nepilnība tiek atzīmēta personīgā kontakta trūkums, kas var MARKETING HOUSE 69
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 mazliet vairot neuzticību. Par izplatītākajiem internetā veiktajiem darījumiem uzskatāmi:  Norēķini/ rēķinu apmaksa;  Iepirkumi interneta veikalos (CD, sadzīves tehnika, mēbeles, auto utml.);  Rezervēšana (avio u.c. biļetes, auto noma, viesnīcas utml.);  Grāmatu pasūtīšana. Tāpat interneta veikali tiek izmantoti kā savdabīgi izziņas kanāli, kuros var noskaidrot piedāvājumus tirgū un to aptuvenās cenas, ko sekmē šo veikalu plašais piedāvātās produkcijas klāsts un viegli pieejamā un apgūstāmā informācija.  Uzņēmēji ļoti optimistiski vērtē interneta pieejamības pieauguma iespējas Latvijas iedzīvotāju vidū tuvāko gadu laikā, ko sekmēs gan veiksmīgie lietošanas piemēri, gan mobilo sakaru un iespēju attīstība. Daudziem pakalpojumu sniedzējiem B2C vidē šķiet, ka internetu vajadzētu nodrošināt par brīvu vai arī pašiem aktīvi iesaistīties tā attīstīšanā.  Neviennozīmīgi tiek vērtēts iespējamais progress uzticēšanās pieaugumam e-vides darījumiem, jo:  Pieaugot darījumu skaitam e-vidē, parādīsies vairāk informācijas par e-risinājumiem un ar tiem saistītajām problēmām, kas savukārt mazinās uzticamību;  Reglamentējot un ar likumu nosakot e-biznesu, kā arī padarot šo vidi caurskatāmu, uzticamība palielināsies.  Vērtējot situāciju par to, vai šobrīd, strādājot ar e-komercijas risinājumiem, ir pieejama visa nepieciešamā informācija, jāvērš uzmanība uz nozari un sfēru, kuru uzņēmums e-vidē MARKETING HOUSE 70
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 pārstāv. Tā piemēram, banku sektora pārstāvji uzskata, ka visa nepieciešamā informācija ir plaši pieejama jebkuram interesentam, jo to darbības sfērā visu reglamentē Latvijas Banka. Kamēr citu sfēru pārstāvju vērtējumā nepieciešamās informācijas ir maz, jo sevišķi tāpēc, ka viņu skatījumā noteikti ir paredzami kādi ierobežojumi un regulas, kurām jāgatavojas, taču par kurām patreiz nav informācijas.  Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu neko nav dzirdējuši par kādiem valsts mēroga atbalsta pasākumiem e-komercijas attīstībai, pat tiek pausts viedoklis, ka šādu pasākumu nav nemaz. Tomēr ir arī uzņēmumi, kas uzskata, ka valsts atbalsta nepieciešamība tiek pārspīlēti uzsvērta, jo patiesie nozares attīstītāji ir tās pārstāvji, un valstij drīzāk būtu jāuzņemas likumdošanas un infrastruktūras sakārtošanas funkcijas, kā tas notiek, piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā.  Ģenerāli šādu pasākumu nav un vienīgais, par ko ir kāda informācija, ir valsts tēriņi šai nozarei;  Kaut kādas e-programmas jau ir, piemēram, kiberpilsēta Valmierā, Rīgas Domes projekti, bet nekad nekas reāls nav redzēts.  Mana pieredze ar valsts atbalsta pasākumiem e- komercijas attīstībai būtu raksturojama kā “divas jaunas mājas Jūrmalā” vai “mājai nomainīts jumts”;  Esmu meklējis, interesējies un zvanījis, bet neko neesmu uzzinājis. Sākotnēji viss izskatās baigi labi un kārtīgi, bet, kad sāc skatīties un interesēties, saproti, ka tur nekā nav;  Privātais sektors šobrīd ir vairāk ieinteresēts šī sektora attīstībā, tāpēc arī tā labā vairāk dara;  Neko jau patiesībā daudz no valsts nemaz nevajag panākt – e-paraksta ieviešanu, identifikācijas kartes un veicināt MARKETING HOUSE 71
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 infrastruktūras attīstību. Varbūt var vēl organizēt kaut kādus seminārus jaunajiem uzņēmējiem, kuros izstāstītu par iespējām;  Igaunijā šajā ziņā situācija ir daudz labāka, bet tur arī infrastruktūra ir labāk attīstīta – ir jābūt kaut kādiem pakalpojumu sniedzējiem, lai arī būtu to pircēji, kas šo vidi veido un attīsta. Atsevišķie uzņēmumi, kas par valsts atbalsta pasākumiem bija informēti, visbiežāk tos zināja pašvaldību kontekstā un vērtēja kritiski:  Šo to esmu dzirdējis par Rīgas Domes mājas lapu, kurā ar karti norēķinoties var iegūt informāciju. Pirms pāris gadiem šādas iespējas nebija;  Ja e-komercijā ieskaitām arī mājas lapas, ko veido katra pašvaldība, tad sākotnēji taču bija iecere tās veidot pēc unificēta principa, tomēr tagad jau katrs dara, kā grib;  Ir Lursoft, Patentu valde un Zemes dienests – viss cits ir vienkārši kaut kas slikts. MARKETING HOUSE 72
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU PIELIETOŠANA IKDIENAS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ  Visi uzņēmēji vienprātīgi piekrīt, ka e-komercijas risinājumu ieviešana uzņēmējdarbību padarījusi efektīvāku, jo ne vien atvieglo un optimizē atsevišķas uzņēmuma darbības, bet arī pietuvina to klientam, tādējādi padarot e-biznesu pārskatāmu un viegli kontrolējamu:  E-komercijas ieviešana mani pietuvinājusi klientam un viņš pie manis var “atnākt” 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas Rīgā, Daugavpilī vai kur citur;  Darbošanās e-vidē ļāva iegūt plašāku info par klientiem, veidot klientu datu bāzi, apkopot un analizēt to.  Izvērtējot to, vai salīdzinoši dārgās e-komercijas ieviešanas izmaksas atmaksājušās, uzņēmumi uzsver pievēršanos e-vides izmantošanai kā pozitīvu uzņēmuma attīstības virzienu. B2B vidē strādājošo uzņēmēju vērtējumā e-komercijas ieviešana, lai gan sākotnēji izmaksā dārgi un drīzāk ir nākotnes ieguldījums, paplašina tirgu, kas, protams, ir izdevīgi un piedevām turpmāk ļauj samazināt arī citu reklāmas kanālu izdevumus. Tāpat tas atstāj labu iespaidu uz klientiem, jo, ja uzņēmums strādā arī e- vidē, tas klientos rada pārliecību gan par uzņēmuma varēšanu, gan tā tēlu. Kamēr B2C biznesa vidē strādājošie uzņēmumi e- komercijas ieviešanas izmaksas nevērtē kā dārgas, uzsverot gan to ātro atmaksāšanos, gan arī tās netiešos ieguvumus:  Mūsu uzņēmumā ir aprēķināts un tās ir atmaksājušās;  Mums tas atmaksājās jau ar pirmajiem 10 pirkumiem, tā kā neuzskatām tās par dārgām ieviešanas izmaksām; MARKETING HOUSE 73
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Tam ir arī netieši ieguvumi – tagad mūsu klientam vairs nav fiziski jāierodas veikalā un plauktos jāmeklē sev nepieciešamā prece, bet viņš var apmeklēt mūsu mājas lapu un meklētājā to atrast un uzreiz arī pasūtīt;  Mums tas noteikti atmaksājas, jo e-risinājumu izmantošanas gada izmaksas ir pielīdzināmas viena mēneša fiziska veikala uzturēšanas izmaksām.  Tāpat uzņēmēji uzsver, ka strādājot ar e-komercijas risinājumiem, ne vien izdevies piesaistīt jaunas klientu grupas, kuras nebūtu sasniedzamas ar tradicionālajiem komercijas risinājumiem, bet arī atviegloja piekļūšanas procesu klientiem vispār (Mēs drīzāk nevis ieguvām jaunas grupas, kā atvieglojām piekļūšanas procesu klientiem). Pie specifiskajām, jauniegūtajām klientu grupām uzņēmēji pieskaita:  Ārzemju klientus (Ir izdevies piesaistīt ārzemnieku uzmanību mūsu produktiem. Mūsu pakalpojumus izmantotāji šobrīd apmēram vienlīdzīgi sadalās starp Latvijas un ārzemju klientiem);  Citu pilsētu un reģionu iedzīvotājus (Ieguvām tos cilvēkus, kuri fiziski nevar pie mums nonākt, jo atrodas citā pilsētā vai reģionā. Mēs tikām klāt klientiem, kas atradās tālu no mums, ar kuriem bija apgrūtinātas sakaru iespējas);  E-risinājumu patstāvīgos izmantotājus (Ieguvām klientus, kuri citādi vispār pie mums nebūtu nākuši, jo iepērkas tikai e-vidē). Tomēr ir arī uzņēmumi, kas pauž viedokli, ka jauni klienti vairs nevar rasties, jo tirgus ir konstants, bet ar e-komercijas attīstību uzņēmumi var ietaupīt savas ražošanas izmaksas un tādējādi gūt labumu. Tāpat privātā sektora pārstāvji uzskata, ka interneta attīstība ir mainījusi termina “mans klients” definīciju un izpratni. MARKETING HOUSE 74
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Ne visi uzņēmumi tiecas savu klientu atpazīt ar interneta palīdzību, bet gan pēc viņu interesēm un vajadzībām.  Uzņēmumu informētība par kādām uzticības veidošanas metodēm e-darījumu vidē ir ļoti zema, un vairumā gadījumu tie vispār neko par tādām nav dzirdējuši. Ir tikai daži uzņēmumi, kas uzskata, ka savā praktiskajā darbībā realizē vismaz ko līdzīgu minētajām uzticības metodēm (Ir uzticības metodes gan ne šādā aspektā, bet saistībā ar riska monitoringu – analizējam klienta vēsturi. Man zem šīm uzticības veidošanas metodēm gribētos pabāzt drošības garantijas, ne tik daudz kodeksus, noteikumus utml.), tādējādi var apgalvot, ka uzņēmumu starpā nav vienotu, visiem zināmu un saprotamu kritēriju, kas varētu būt par pamatu e-darījumu vides uzticības metožu veidošanai.  Prognozējot iespējamo e-darījumu apjomu palielināšanu uzņēmumā un e-komercijas virziena attīstības perspektīvas, uzņēmumi ir noskaņoti ļoti optimistiski, atsaucoties gan uz nepieciešamību jau šobrīd pastāvīgi pie tā domāt un strādāt, gan uz vēl neapgūtajām perspektīvām. Neapstājoties pie sasniegtā, uzņēmumi ir gatavi turpmākajai attīstībai un izaicinājumiem:  Sabiedrības informēšana par e-darījumiem (Mēs noteikti ar masu mediju un reklāmu palīdzību stāstīsim gan klientiem, gan sadarbības partneriem par darījumiem e-vidē un to drošību);  Jaunu tirgu un perspektīvu apgūšana (Latvija ir pārāk mazs tirgus, tāpēc jāorientējas uz citiem (Krievija, Eiropa utml.) un jāpaplašina darījumu robežas);  Jaunu produktu un pakalpojumu ieviešana (Ejam pretī klientam, paplašinot pakalpojumu klāstu un iekļaujot piedāvājumā klientiem interesantās lietas); MARKETING HOUSE 75
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Apgrozījuma palielināšana (Nākotnē plānojam 5-10% no uzņēmuma apgrozījuma tieši e-vidē. Nākošā gada laikā plānojam trīskāršot klientu skaitu). MARKETING HOUSE 76
    • PIELIKUMS
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE MH Noliktavas iela 5, Rīga, LV-1010 Tel: +371 7356091 Fax: +371 7356098 info@marketinghouse.lv www.marketinghouse.lv E-komercija Latvijā Anketa INTERVIJA. Jautājumi visiem! Q1 Kādu elektroniskās datu apmaiņas Internets 1 sistēmu Jūs izmantojat? Vai Jūs EDI 2 izmantojat internetu, EDI vai kādu citu Cits sistēmu? [ierakstīt]: ........................... 3 ................ Q2a Sakiet, lūdzu, vai Jūsu uzņēmums Piedāvā pakalpojumus 1 piedāvā pakalpojumus vai pārdod Pārdod preces 2 preces internetā? Gan piedāvā pakalpojumus, gan pārdod preces 3 Q2b Un kādās e-komercijas vidēs Jūsu B2C 1 uzņēmums darbojas – B2C vai B2B? B2B 2 Gan B2C, gan B2B 3 Q2c Kādas preces vai pakalpojumus Jūsu Interneta bankas un finanšu uzņēmums piedāvā iegādāties pakalpojumi 1, internetā? Elektropreču un saimniecības Ja respondents nevar atbildēt, lasīt sarakstu preču tirdzniecība 2, un jautāt! Ziedu pasūtīšana 3, Respondents var nosaukt vairākas atbildes! Preses izdevumu abonēšana 4, Pārtikas produktu tirdzniecība 5, Kancelejas preču tirdzniecība 6, Biļešu tirdzniecība 7, Pakalpojumu pieteikšana 8, Rēķinu apmaksa 9, Interneta veikals 10, Cits [ierakstīt]: ........................... ........................................... ........................................... 11, ........................................... ................ Q2d Sakiet, lūdzu, vai Jūsu uzņēmums izmantojot e-komercijas risinājumus Tikai Latvijā 1 apkalpo klientus un partnerus tikai Tikai ārvalstīs 2 Latvijā, tikai ārvalstīs vai arī gan Gan Latvijā, gan ārvalstīs 3 Latvijā, gan ārvalstīs? Q2e Kurā gadā Jūsu uzņēmums ieviesa savā darbībā e-komercijas risinājumus? _ _ _ _ Ierakstīt gadu, kuru nosauc respondents! Q3a Vai ieviešot Jūsu uzņēmumā e- Jā 1 → Q3b komercijas risinājumus, Jums nācās Nē 2 → Q4a saskarties ar kādām problēmām? Grūti pateikt 3 → Q4a MARKETING HOUSE 73
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Uzdot tiem, kuri Q3a snieguši atbildi 1-JĀ! Q3b Ar kādām problēmām Jūs saskārāties? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... Q4a Kas bija galvenais iemesls, kādēļ Jūsu ..................................................................... uzņēmums uzsāka preču vai ..................................................................... pakalpojumu virzīšanu tirgū izmantojot ..................................................................... e-komercijas risinājumus? ..................................................................... ..................................................................... Q4b Tagad es Jums nolasīšu dažus apgalvojumus un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem? Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt! Nemaz Pilnībā nepiekrīt piekrīt 01 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai radītu 1 2 3 4 5 produktiem vai pakalpojumiem papildus noieta kanālu 02 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai virzītu tirgū 1 2 3 4 5 jaunus produktus vai pakalpojumus 03 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai iegūtu 1 2 3 4 5 iespējas sasniegt klientus arī ārpus Latvijas 04 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai samazinātu 1 2 3 4 5 preču vai pakalpojumu virzīšanas tirgū administratīvās izmaksas 05 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai uzlabotu Jūsu 1 2 3 4 5 uzņēmuma tēlu 06 E-komercijas risinājumus Jūsu uzņēmums ieviesa, lai paātrinātu 1 2 3 4 5 preču vai pakalpojumu aprites procesu (realizācijas ātrumu) Q5a Vai ieviešot Jūsu uzņēmumā e- komercijas risinājumus, Jums ir Jā 1 → Q5b izdevies sasniegt tos mērķus, kādus Jūs Nē 2 → Q5c bijāt sev izvirzījuši? Grūti pateikt 3 → Q6 vai Q7 Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 1-JĀ! Q5b Kādus mērķus Jums ir izdevies ..................................................................... sasniegt? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 2-NĒ! Q5c Kādus mērķus Jums nav izdevies ..................................................................... sasniegt? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... Uzdot tiem, kuri Q5a snieguši atbildi 2-NĒ! Q5d Kas ir galvenie iemesli, kādēļ Jums nav ..................................................................... izdevies sasniegt šos mērķus? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... MARKETING HOUSE 74
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 1- B2C vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q6a Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas ..................................................................... kavē e-komercijas attīstību Latvijā, ja ..................................................................... runājam par pakalpojumu sniegšanu vai ..................................................................... preču pārdošanu B2C vidē? ..................................................................... ..................................................................... Q6b Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas ..................................................................... veicina e-komercijas attīstību Latvijā, ja ..................................................................... runājam par pakalpojumu sniegšanu vai ..................................................................... preču pārdošanu B2C vidē? ..................................................................... ..................................................................... MARKETING HOUSE 75
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Q6c Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komerciju, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces B2C vidē, un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem? Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt! Nemaz Pilnībā nepiekrīt piekrīt 01 1 2 3 4 5 E-komercijas risinājumu izmantošana ļauj iegūt jaunus klientus 02 E-komercijas attīstību kavē zemais iedzīvotāju dzīves līmenis 1 2 3 4 5 03 E-komercijas risinājumu izmantošana paaugstina uzņēmēju 1 2 3 4 5 konkurētspēju 04 E-komercijas attīstību kavē ierobežotā Latvijas iedzīvotāju pieeja 1 2 3 4 5 internetam 05 E-komercijas risinājumu izmantošana ļauj samazināt 1 2 3 4 5 administratīvās izmaksas 06 E-komercijas attīstību kavē Latvijas iedzīvotāju pieredzes trūkums 1 2 3 4 5 e-pirkumu veikšanā 07 E-komercijas risinājumu izmantošana atvieglo jaunu produktu un 1 2 3 4 5 pakalpojumu virzīšanu tirgū Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 2 - B2B vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q7a Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas ..................................................................... kavē e-komercijas attīstību Latvijā, ja ..................................................................... runājam par pakalpojumu sniegšanu vai ..................................................................... preču pārdošanu B2B vidē? ..................................................................... ..................................................................... Q7b Jūsuprāt, kas ir galvenie iemesli, kas ..................................................................... veicina e-komercijas attīstību Latvijā, ja ..................................................................... runājam par pakalpojumu sniegšanu vai ..................................................................... preču pārdošanu B2B vidē? ..................................................................... ..................................................................... Q7c Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komerciju, sniedzot pakalpojumus vai pārdodot preces B2B vidē, un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem? Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt! Nemaz Pilnībā nepiekrīt piekrīt 01 1 2 3 4 5 E-komercijas risinājumu ieviešana padara darījumus ērtākus 02 E-komercijas attīstību kavē nelielais komersantu skaits, kuri 1 2 3 4 5 uzņēmējdarbībā izmanto interneta iespējas 03 E-komercijas risinājumu ieviešana padara darījumus finansiāli 1 2 3 4 5 izdevīgākus 04 E-komercijas attīstību kavē dārgās e-tehnoloģijas ieviešanas 1 2 3 4 5 izmaksas 05 E-komercijas risinājumu ieviešana ļauj iegūt jaunus sadarbības 1 2 3 4 5 partnerus un klientus ārpus Latvijas 06 E-komercijas attīstību kavē atbilstošu norēķinu drošības sistēmu 1 2 3 4 5 neesamība 07 E-komercijas attīstību kavē Latvijas uzņēmēju pieredzes trūkums e- 1 2 3 4 5 risinājumu izmantošanā MARKETING HOUSE 76
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE 77
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 1- B2C vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q8a Sakiet, lūdzu, kas varētu būt tie faktori, ..................................................................... kas veicinātu e-komercijas attīstību ..................................................................... Latvijā tuvākajā nākotnē, ja runājam ..................................................................... par pakalpojumu sniegšanu vai preču ..................................................................... pārdošanu B2C vidē? ..................................................................... Uzdot tiem, kuri Q2b snieguši atbildi 2- B2B vai 3 – gan B2C, gan B2B! Q8b Sakiet, lūdzu, kas varētu būt tie faktori, ..................................................................... kas veicinātu e-komercijas attīstību ..................................................................... Latvijā tuvākajā nākotnē, ja runājam ..................................................................... par pakalpojumu sniegšanu vai preču ..................................................................... pārdošanu B2B vidē? ..................................................................... Uzdot visiem! Q9 Nolasīšu dažus apgalvojumus par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā, un Jūs, lūdzu, novērtējiet, cik lielā mērā Jūs tiem piekrītat? Vērtējumam izmantojiet skalu no 1 līdz 5, kur 1 nozīmē, ka konkrētajam apgalvojumam Jūs nemaz nepiekrītat, bet 5, ka pilnībā piekrītat. Tātad – cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem? Lasīt pēc kārtas izteicienus un lūgt novērtēt! Nemaz Pilnībā nepiekrīt piekrīt 01 Tuvāko gadu laikā iedzīvotājiem internets noteikti būs pieejams 1 2 3 4 5 daudz plašāk kā šobrīd 02 Tuvāko gadu laikā valstī noteikti tiks sakārtota likumdošana, lai 1 2 3 4 5 atvieglotu e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumos 03 Tuvāko gadu laikā ievērojami palielināsies iedzīvotāju uzticēšanās 1 2 3 4 5 pirkumiem internetā 04 Tuvāko gadu laikā noteikti palielināsies to komersantu skaits, kuri 1 2 3 4 5 uzņēmējdarbībā izmantos e-komercijas risinājumus 05 Jūsu uzņēmumā e-komercijas risinājumi noteikti tiks attīstīti un 1 2 3 4 5 piemēroti arī turpmākajos gados 06 Jūsu uzņēmumā e-komercijas darījumu apjoms tuvākajos gados 1 2 3 4 5 noteikti ievērojami pieaugs Q10a Vai Jūsu uzņēmums izmanto uzticības Jā 1 → Q10b veidošanas metodes darījumu veikšanai Nē 2 → Q11a elektroniskajā vidē (internetā)? Grūti pateikt 3 → Q11a Uzdot tiem, kuri Q10a snieguši atbildi 1 – JĀ! Q10b Kādas uzticības veidošanas metodes Uzticības zīmes jeb uzvedības darījumu veikšanai elektroniskajā vidē kodeksus 1, (internetā) Jūsu uzņēmums izmanto? Alternatīvus strīdu risināšanas Lasīt pēc kārtas metodes un atzīmēt tās, mehānismus (lēmums no kuras respondents izmanto! neatkarīgas personas) 2, Klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus 3, Cits [ierakstīt]: ........................... ........................................... 4, ........................................... ................ Q11a Vai Jums kā uzņēmējam ir bijusi Jā 1 → Q11b pieejama informācija par pasākumiem Nē 2 → Q12 un atbalsta programmām e-komercijas Grūti pateikt 3 → Q12 risinājumu ieviešanas veicināšanai? Uzdot tiem, kuri Q11a snieguši atbildi 1-JĀ! MARKETING HOUSE 78
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Q11b Par kādiem pasākumiem vai atbalsta ..................................................................... programmām esat informēts? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... Q12a Un sakiet, lūdzu, vai Jums būtu nepieciešamas kādas apmācības, Jā 1 → Q12b konsultācijas vai atbalsta programmas, Nē 2 → Q13a kas palīdzētu aktīvāk izmantot Grūti pateikt 3 → Q13a uzņēmējdarbībā e-komercijas risinājumus? Uzdot tiem, kuri Q12a snieguši atbildi 1-JĀ! Q12b Kādas apmācības, konsultācijas vai ..................................................................... atbalsta programmas Jums būtu ..................................................................... nepieciešamas? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... Q13a Visbeidzot – vai, Jūsuprāt, pastāv kādi Jā 1 → Q13b normatīvi šķēršļi e-komercijas attīstībai Nē 2 → Q14 Latvijā – vai pastāv kādas nepilnības Grūti pateikt 3 → Q14 likumdošanā? Uzdot tiem, kuri Q13a snieguši atbildi 1-JĀ! Q13b Kādas nepilnības likumdošanā ..................................................................... vajadzētu novērst? ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... ..................................................................... JAUTĀJUMI VISIEM! Un nobeigumā daži jautājumi par Jūsu uzņēmumu. D1 Kāda ir Jūsu uzņēmuma darbības ... tirdzniecība 1, galvenā joma? Vai tā ir ... [nolasīt pēc ... ražošana 2, kārtas 1-9 atbildi un atzīmēt nosauktās] vai ... būvniecība 3, kāda cita? ... lauksaimniecība 4, Respondents var nosaukt vairākas atbildes! ... tūrisms 5, ... transports un sakari 6, ... finanšu pakalpojumi 7, ... datorpakalpojumi 8, ... telekomunikācijas (tai skaitā interneta klubi un kafejnīcas) 9, Cita [ierakstīt]: ......................................... ......................................................... 10, ................ MARKETING HOUSE 79
    • Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 D2a Kāds iepriekšējā gadā bija Jūsu Līdz 10 tūkstošiem 1 uzņēmuma apgrozījums (tūkstošos 11-20 tūkstoši 2 latu)? 21-30 tūkstoši 3 31-40 tūkstoši 4 41-50 tūkstoši 5 51-100 tūkstoši 6 101-150 tūkstoši 7 151-200 tūkstoši 8 201-500 tūkstoši 9 501 tūkstotis – 1 miljons 10 Virs 1 miljona 11 D2b Kāds procentuāli attiecībā pret kopējo Jūsu uzņēmuma apgrozījumu iepriekšējā gadā bijis e-komercijas _ _ _ darījumu apjoms? Ierakstīt %, kādus nosauc respondents! D2c Un vai Jūs piekristu nosaukt kopējo e- Līdz 10 tūkstošiem 1 komercijas darījumu apjomu arī 11-20 tūkstoši 2 aptuvenos skaitļos? 21-30 tūkstoši 3 31-40 tūkstoši 4 41-50 tūkstoši 5 51-100 tūkstoši 6 101-150 tūkstoši 7 151-200 tūkstoši 8 201-500 tūkstoši 9 501 tūkstotis – 1 miljons 10 Virs 1 miljona 11 D3 Kāds ir Jūsu uzņēmuma darbinieku 1-4 1 skaits? 5-9 2 10 - 19 3 20 - 49 4 50 - 99 5 100 - 249 6 250 un vairāk 7 D4 Kurā pilsētā vai rajonā atrodas Jūsu uzņēmums? ................................................................. D5 Sakiet, lūdzu, kāds ir Jūsu ieņemamais amats uzņēmumā? ................................................................. Paldies Jums par mums veltīto laiku! Aizpilda intervētājs pēc intervijas: D6 Valoda kādā notika intervija Latviešu 1 Krievu 2 MARKETING HOUSE 80
    • TABULAS
    • PALDIES! „MARKETING HOUSE” Noliktavas iela 5 Rīga, LV-1010 Tel. 7356091 Fax 7356098 info@marketinghouse.lv