PĒTĪJUMS   PAR E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAS DINAMIKU   LATVIJĀ

                     (EM 2005/150)




                        ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




                                                           ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā ........
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




TABULAS ......................................................
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




PĒTĪJUMA APRAKSTS

Pētījuma mērķa grupa: komersanti, kas iz...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




GALVENIE SECINĀJUMI

 Izmantojot e-komercijas risinājumus ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




 Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas att...
E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS
            REZULTĀTU ATSKAITE
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS

   Veiktā aptauja, pirm...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




    iespējams              apgalvot,              ka    e-k...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Salīdzinoši daudzskaitlīgi pārstāvēta nozare ir arī tūri...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Lai iegūtu pilnvērtīgāku priekšstatu par e-komercijas ri...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   komercijas nozares darbības noteikumu un regulatoru, kur...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Interneta      veikali     sastāda        aptuveni      ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Būtisku informāciju par e-komercijas risinājumu izmantot...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   zemāk    atskaitē     apskatītie     dati      par   e-k...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




    ieviešana ir vienlīdz populāra kā lielo, tā arī mazo un...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   (piemēram, vairumtirdzniecībā produkcijas pasūtījumi un ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Izvērtējot datus par darbības reģioniem, atklājas, ka li...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Aptaujas dati ļauj arī izvērtēt e-komercijas risinājumu ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   piecu gadu laikā. Tomēr jāuzsver, ka atšķirības nav tik ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




    Dažkārt,      kur   tas   nepieciešams       un     ir...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI

   Id...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   ka      e-vides   risinājumiem   jābūt      ieviestiem  ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




      uzņēmumu,       sniedz     padziļinātu        informā...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Aplūkojot datus uzņēmumu darbinieku skaita griezumā, red...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Interesanti, ka liela daļa uzņēmēju piekrituši, ka e-kom...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   jaunus produktus un pakalpojumus. Savukārt B2B sfēras uz...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Būtisks kavēklis e-komercijas attīstībai var būt problēm...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   norādījuši uz pieredzes trūkumu: 4,5% aptaujāto kā probl...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   sistēmas ieviešana bijusi problemātiska tehnisku iemeslu...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




    Problēmas uzņēmuma iekšienē – uzņēmēji, kuriem problēm...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Pētījuma     dati   rāda      (skatīt              Mērķu...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   apjomu.     Jāuzsver   vēlreiz:   šie   sasniegtie     m...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Kā būtisks sasniegtais mērķis minams arī informācijas ap...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Aptaujā minēti arī citi sasniegtie mērķi (to īpatsvars g...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Darbinieku skaita griezumā datu analīze ļauj secināt (sk...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Gandrīz 1/5 no tiem, kuriem nav izdevies sasniegt kādus ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   B2B, gan B2C sfērā (skatīt 14. tabulu). Nedaudz biežāk B...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Tāpat salīdzinoši bieži uzņēmēji atzinuši, ka trūcis pie...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




MARKETING HOUSE                                            ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B
SFĒRĀS
...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   Interneta      pieejamības   aspektā     B2C     sfērā  ...
Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005




   likvidētas, jo tad par būtiskiem kavēkļiem kļūtu šobrīd ...
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā

2,519

Published on

Pēc LR Ekonomikas ministrijas pasūtījuma 2005.gadā realizēts pētījums par e-komerciju Latvijā. Pētījumā analizēti e-komercijas attīstību veicinošie un kavējošie faktori.
Pētījums publiski pieejams: http://bit.ly/KSAfG

Published in: Business, Technology
0 Comments
1 Like
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total Views
2,519
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
43
Comments
0
Likes
1
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Pētījums par E-komercijas attīstības dinamiku Latvijā

  1. 1. PĒTĪJUMS PAR E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAS DINAMIKU LATVIJĀ (EM 2005/150) RĪGA, 2005
  2. 2. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 „MARKETING HOUSE” SATURS PĒTĪJUMA APRAKSTS ..............................................................................................................4 GALVENIE SECINĀJUMI ...........................................................................................................5 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS REZULTĀTU ATSKAITE .......................7 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS .................................................................................8 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums ................................................................8 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums ......................................................................9 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu sniegto pakalpojumu griezums ................................................10 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums ...........................................12 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums ......................................................13 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu biznesa vides griezums ...........................................................14 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums .........................................................14 E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības reģionu griezums ......................................................15 E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums............................................................................................16 Uzņēmumos izmantotās elektroniskās datu apmaiņas sistēmas...........................................................................17 KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI .....................................................18 Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus ............................................................................................18 Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus ...................................................................................................22 Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas ........................................................................................................25 Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt .....................................................................................................................26 Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt ..................................................................................................................28 Iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus ....................................................................................................29 IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS ..............................................31 Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā ...........................................................................................31 Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2B jomā ...........................................................................................34 IEMESLI, KAS VEICINA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS ..........................................36 Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2C jomā ........................................................................................36 Iemesli, kas veicina e-komercijas attīstību B2B jomā ........................................................................................39 E-KOMERCIJAS B2C SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .......................................................................41 Apgalvojumi par e-komerciju B2C sfērā ...........................................................................................................41 E-KOMERCIJAS B2B SFĒRĀ IZVĒRTĒJUMS KOPUMĀ .......................................................................43 Apgalvojumi par e-komerciju B2B sfērā ...........................................................................................................43 FAKTORI, KAS VARĒTU VEICINĀT E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS TUVĀKAJĀ NĀKOTNĒ 45 Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2C jomā tuvākajā nākotnē ....................................................45 Iemesli, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību B2B jomā tuvākajā nākotnē ....................................................48 MARKETING HOUSE 2
  3. 3. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Apgalvojumi par e-komercijas attīstību tuvākajā laikā .......................................................................................49 UZTICĪBAS VEIDOŠANAS METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS .....................................................51 Uzņēmumos izmantotās uzticības veidošanas metodes ......................................................................................51 INFORMĀCIJAS PIEEJAMĪBA KOMERSANTIEM PAR PASĀKUMIEM UN ATBALSTA PROGRAMMĀM E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAS VEICINĀŠANAI ..............................................................52 Informētība par pasākumiem un atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanas veicināšanai .................52 Nepieciešamība pēc konsultācijām vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu aktīvākai izmantošanai ..........53 NORMATĪVO ŠĶĒRŠĻU PASTĀVĒŠANA E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBAI ..................................................55 Normatīvu šķēršļu pastāvēšana e-komercijas attīstībai ......................................................................................55 E-KOMERCIJAS DARĪJUMU APMĒRS UZŅĒMUMOS .........................................................................56 E-komercijas darījumu apjoms procentuāli no kopējā uzņēmuma apgrozījuma .....................................................56 E-komercijas darījumu apjoms latos ...............................................................................................................56 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU PĀRSTĀVJU FOKUSA GRUPU DISKUSIJU REZULTĀTU ATSKAITE . .58 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANA ......................................................................................59 Lēmuma pieņemšana par e-komercijas risinājumu ieviešanu ..............................................................................59 Galvenie mērķi ieviešot e-komercijas risinājumus .............................................................................................59 Nepieciešamās informācijas ieguves avoti .......................................................................................................60 Problēmas, ar kurām uzņēmumi sastapušies ieviešot e-komercijas risinājumus ....................................................60 E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ ............................................................................................62 E-komercijas attīstības potenciāla novērtējums ................................................................................................62 Faktori, kas kavē e-komercijas attīstību ..........................................................................................................62 Faktori, kas veicina e-komercijas attīstību .......................................................................................................63 Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi būtu efektīvi ...........................................................................................64 Sfēras, kurās e-komercijas risinājumi nebūtu efektīvi ........................................................................................64 Normatīvie šķēršļi e-komercijas attīstībai ........................................................................................................64 Latvijas situācijas atšķirības no citām valstīm ..................................................................................................65 Darījumu veikšanas drošības e-vidē izvērtējums ..............................................................................................65 Attīstības perspektīvu vērtējums ....................................................................................................................67 Informētība par valsts atbalsta programmām un informatīviem pasākumiem .......................................................67 E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU PIELIETOŠANA IKDIENAS UZŅĒMĒJDARBĪBĀ .......................................69 Ieguvumi ieviešot e-komercijas risinājumus .....................................................................................................69 Informētība par uzticības veidošanas metodēm ................................................................................................70 Prognozes par iespējamo e-darījumu apjoma pieaugumu uzņēmumā ..................................................................70 PIELIKUMS ............................................................................................................................72 Pētījuma anketa ...........................................................................................................................................73 MARKETING HOUSE 3
  4. 4. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 TABULAS ...............................................................................................................................80 MARKETING HOUSE 4
  5. 5. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 PĒTĪJUMA APRAKSTS Pētījuma mērķa grupa: komersanti, kas izmanto e-komercijas risinājumus preču vai pakalpojumu virzīšanai tirgū Pētījuma metodes: telefonintervijas latviešu vai krievu valodā pēc respondenta izvēles (lielākas respondentu sasniedzamības nolūkā uzņēmējiem tika piedāvāta arī iespēja anketu nosūtīt pa e-pastu); fokusa grupu diskusijas B2C un B2B uzņēmējdarbības sfērā Pētījuma izlases apjoms: 261 mērķa grupai atbilstošs respondents kvantitatīvajā pētījumā; 14 dalībnieki divās fokusa grupas diskusijās Lauka darba norises laiks: 2005. gada 15. novembris – 16. decembris Lauka darba nodrošinājums: „Marketing House” (lauka darba vadītāja – Anita Zaļeniece) Datu apstrāde un analīze: „Marketing House” (Gints Klāsons (kvantitatīvās aptaujas datu analīze), Edgars Zaicevs (fokusa grupu diskusiju analīze)) MARKETING HOUSE 5
  6. 6. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 GALVENIE SECINĀJUMI  Izmantojot e-komercijas risinājumus aptaujātie uzņēmēji visbiežāk tirgū piedāvā: iespējas iegādāties elektro- un saimniecības preces, pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, IT un datorpakalpojumus, viesnīcu pakalpojumus, kā arī interneta veikalu pakalpojumus;  E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu vidū visbiežāk sastopami tirdzniecības un tūrisma sfēras pārstāvji;  Absolūtais vairākums to uzņēmumu, kuru darbībā integrēti e-komercijas risinājumi, atrodas Rīgas statistiskajā reģionā – pārējo reģionu pārstāvība pētījumā ir tik minimāla, ka neļauj veikt padziļinātāku analīzi reģionu griezumā;  Galvenie e-komercijas ieviešanas motīvi uzņēmējiem bijuši: ieviest partneriem un klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, uzņēmuma resursu ietaupīšana, tirgus paplašināšana, uzņēmuma popularizēšana; atsevišķi izdalāmi tie gadījumi, kad e- komercijas risinājumi ieviesti bez konkrēta pamatojuma – kā „sekošana modei”;  Lielākā daļa aptaujāto komersantu novērtē, ka uzņēmumā ir izdevies sasniegt tos mērķus, kādi bijuši e-komercijas ieviešanai; kā galvenie sasniegtie mērķi minami: klientu loka pieaugums, apgrozījuma un pārdošanas apjoma pieaugums, savukārt kā nesasniegtos mērķus jāmin: apgrozījuma palielināšana un klientu loka paplašināšana;  Galvenie iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt noteiktus mērķus, bijuši: zemais e- komercijas attīstības līmenis valstī (pieprasījuma neesamība e-komercijai), kā arī iekšējas organizatoriskas problēmas uzņēmumā;  Puse no aptaujātajiem ieviešot e-komercijas risinājumus sastapušies ar kādām problēmām, visbiežāk – tehniskām, savukārt daļa uzņēmēju ieviešot e-aplikācijas sastapušies ar partneru un klientu neaktivitāti e-vidē, ko iepriekš nav paredzējuši;  Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā, uzņēmēji izdala: ierobežotā interneta pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, kā arī patērētāju zemā pirktspēja;  Kā galvenos iemeslus, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā, uzņēmēji izdala: interneta ierobežotā pieejamība, neuzticēšanās norēķiniem e-vidē, kā arī biznesa partneru un paša uzņēmuma darbinieku neaktivitāte e-aplikāciju ieviešanā un izmantošanā;  Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā, uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās un patērētāju vēlme veikt iepirkumus ātrāk, ērtāk un izdevīgāk; MARKETING HOUSE 6
  7. 7. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Kā galvenos iemeslus, kas veicina šobrīd e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā, uzņēmēji izdala: partneru un klientu vēlme veikt darījumus ērtāk un ātrāk, e-vides attīstība kopumā, interneta pieejamības paplašināšanās, kā arī uzņēmēju konkurence tirgū;  Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2C sfērā tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: interneta pieejamības paplašināšanās, patērētāju pirktspējas palielināšanās, kā arī patērētāju izglītošana par e-komercijas darījumiem;  Kā galvenos faktorus, kas varētu veicināt e-komercijas attīstību Latvijā B2B sfērā tuvākajā laikā, uzņēmēji izdala: tehnoloģisko iespēju paplašināšanās, e-komercijas attīstība kopumā, uzņēmēju izglītošana par e-komercijas darījumiem, valsts atbalsts e-komercijas ieviešanā, kā arī e-paraksta ieviešana;  Aptuveni puse uzņēmēju apgalvo, ka izmanto uzticības veidošanas metodes un visbiežāk kā izmantotās nosauc klientu apkalpošanas un sūdzību mehānismus, kā arī uzticības zīmes jeb uzvedības kodeksus;  Lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka viņiem nav pieejama informācija par pasākumiem vai atbalsta programmām e-komercijas risinājumu ieviešanā, bet tie, kuri apgalvojuši, ka ir informēti, konkrētus pasākumus vai atbalsta programmas nespēj nosaukt, lai gan dažkārt tiek minēti nekonkretizēti semināri un kursi, kuri bijuši uzņēmējiem pieejami;  Mazāk kā puse uzņēmēju izteikuši nepieciešamību pēc kādām konsultācijām vai atbalsta programmām un visbiežāk kā nepieciešamas minētas: informācija par likumiem un to maiņu, vispārīga informācija par e-komerciju, apmācības par e- tirdzniecību un e-komercijas mārketingu, kā arī iespējas pieredzes apmaiņai ar citiem uzņēmējiem;  Aptuveni 2/5 uzņēmēju uzskatījuši, ka e-komercijas attīstībai pastāv arī normatīvi šķēršļi, visbiežāk kā tādu minot e-paraksta ieviešanas nepieciešamību, kā arī vienotas e-komercijas likumdošanas nepieciešamību;  E-komercijas darījumu apjomu piekrituši nosaukt tikai neliela daļa uzņēmēju, kādēļ dati nav uzskatāmi par reprezentatīviem, tomēr vairums no minējušajiem nosaukuši apgrozījuma summu zem 100 tk latu gadā, kā arī norādot e-komercijas apgrozījuma apjomu pret visu uzņēmuma kopējo apgrozījumu visbiežāk norādījuši uz procentuālo īpatsvaru zem 30%. MARKETING HOUSE 7
  8. 8. E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU KVANTITATĪVĀS APTAUJAS REZULTĀTU ATSKAITE
  9. 9. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 E-KOMERCIJAS UZŅĒMUMU RAKSTUROJUMS Veiktā aptauja, pirmkārt, ļauj secināt, ka ne visi uzņēmumi, kuru pārstāvji apgalvo, ka nodarbojas ar e-komerciju, tiešām ir uzskatāmi par e-komercijas risinājumu izmantotājiem: pētījuma respondentu datu bāzi veidoja to uzņēmumu saraksts, kuri iepriekš veiktās aptaujās (gan Centrālās Statistikas Pārvaldes veiktajās, gan uzņēmuma „Marketing House” realizētajās) kā vienu no savas darbības veidiem uzrādījuši e-komerciju. Tomēr no datu bāzē iekļautajiem aptuveni 1,5 tk uzņēmumu, tikai aptuveni 300 bija atbilstoši pētījuma mērķa grupai. Tas ļauj secināt, ka uzņēmēju vidū informētība par e-komercijas būtību un darbības formām ir ļoti zema – daļa uzņēmēju uzskatīja, ka par e-komerciju uzskatāma arī tikai mājas lapas uzturēšana, daļa par e-komercijas risinājumiem dēvēja iespēju elektroniski sazināties ar uzņēmuma pārstāvjiem, bet vislielākās neskaidrības rada tie gadījumi, kad uzņēmumu mājas lapās iespējams pieteikt kādus pakalpojumus vai pēc kataloga izvēlēties preces un/ vai produktus, apmaksu veicot skaidrā naudā preci piegādājot. Absolūtais vairākums e-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu (87,7%) atrodas Rīgā. Neliela daļa uzņēmumu kā savu atrašanās vietu E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu reģionālais griezums uzrāda reģionus, (%, visi aptaujātie, n=261) tomēr arī no šiem Rīgas s tatis tis kais 8 7 .7 reģions uzņēmumiem lielākajai daļai P ierīgas s tatis tis kais 3 .1 reģions reģionos atrodas tikai pārstāvniecības, V idzemes 4 .2 s tatis tis kais reģions bet Rīgā – galvenais Kurzemes ofiss. Tādējādi s tatis tis kais reģions 3 .8 Z emgales 2 .7 MARKETING HOUSE s tatis tis kais reģions 8 L atgales s tatis tis kais 0 .8 reģions
  10. 10. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 iespējams apgalvot, ka e-komercijas risinājumu ieviešana un izmantošana uzņēmumu darbībā prioritāri tiek izmantota praktiski tikai Rīgā bāzētajos uzņēmumos, kamēr reģionos izplatās tikai tajos gadījumos, kad tiek atvērtas uzņēmumu pārstāvniecības vai filiāles. Ārpus Rīgas biežāk sastopami tie e-komercijas risinājumu izmantotāji, kuri piedāvā tūrisma un tirdzniecības pakalpojumus B2C sfērā (skatīt 41. tabulu). Tai pat laikā arī B2B sfērā strādājošie uzņēmumi nelielā skaitā reģionos ir atrodami, īpaši Kurzemē. Šī pētījuma kontekstā jāpieņem, ka apskatītā tēma ir aktuāla pagaidām tikai Rīgas uzņēmējiem un tiem lielajiem uzņēmumiem, kuri pamazām savu darbību pārnes arī uz reģioniem. Arī nozaru griezumā novērojama līdzīga situācija – lielākā daļa uzņēmumu (54,8%) pārstāv vienu - tirdzniecības - nozari. E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu nozaru griezums (%, visi aptaujātie, n=261) T irdzniec ība 5 4 .8 T ūris ms 1 8 .0 Ražoš ana 1 0 .3 D atorpakalpojumi 8 .4 Finanš u pakalpojumi 7 .7 T rans ports un s akari 6 .1 T elekomunikāc ijas 3 .4 L auks aimniec ība 1 .1 B ūvniec ība 0 .8 C ita 5 .7 MARKETING HOUSE 9
  11. 11. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Salīdzinoši daudzskaitlīgi pārstāvēta nozare ir arī tūrisms – 18,0% aptaujāto nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu (šeit iekļauti gan viesnīcu pakalpojumu sniedzēji, gan tūrisma ceļojumu piedāvātāji). Izdalāma būtu arī ražošanas nozare – no kopējās izlases 10,3% bijuši ražotāji. Pārējās nozaru kategorijas pārstāvējuši mazāk kā 1/10 izlases katrā no tām. B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā pārstāvēti uzņēmumi tirdzniecības, transporta un sakaru, finanšu un datorpakalpojumu sfērās. Savukārt B2C sfērā salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā sastopami uzņēmumi ražošanas un tūrisma sfērās. Atšķirības novērojamas arī uzņēmumu darbinieku skaita griezumā: mazo uzņēmumu vidū (ar darbinieku skaitu līdz 9) salīdzinoši biežāk kā vidējo un lielo uzņēmēju vidū pārstāvēti tirdzniecības un datorpakalpojumu uzņēmumi, vidējo uzņēmumu vidū (10-49 darbinieki) – tūrisma pakalpojumu sniedzēji, bet lielo uzņēmēju vidū (ar darbinieku skaitu virs 50) – transporta un sakaru, finanšu pakalpojumu un ražošanas uzņēmumi. (Skatīt 36. tabulu) Arī šajā gadījumā turpmākajā atskaitē analītiskiem griezumiem tiks izmantotas tikai tās nozares, kurās pārstāvēts pietiekams skaits uzņēmumu – vismaz 10% no izlases. Pārējo nozaru griezums nebūtu reprezentatīvs un korekts pārāk mazā skaita dēļ. MARKETING HOUSE 10
  12. 12. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Lai iegūtu pilnvērtīgāku priekšstatu par e-komercijas risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā, aptaujā tika noskaidrots arī, kādus pakalpojumus vai preces uzņēmēji virza tirgū e-vidē. Šie dati atskaites kontekstā ir E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu noderīgi kā papildus sniegto pakalpojumu griezums (%, visi aptaujātie, n=261) informācija nozaru E lektropreč u un s aimniec ības preč u 1 8 .0 tirdzniec ība griezumam, jo ļauj P akalpojumu pieteikš ana un apmaks a 1 6 .5 konkrētāk un I T un datorpakalpojumi 1 4 .6 padziļinātāk analizēt V ies nic u pakalpojumi 1 2 .3 ne tikai nozares, bet I nterneta veikals 1 0 .3 konkrētu A utopiederumi, autopakalpojumi 6 .9 uzņēmējdarbības I nterneta bankas un finanš u pakalpojumi 5 .7 formu problēmas. P ārtikas produktu tirdzniec ība 4 .6 T ūris ma pakalpojumi 4 .6 Pētījuma dati liecina, L oģis tikas pakalpojumi 3 .4 ka šobrīd Kanc elejas preč u tirdzniec ība 2 .7 2 .7 visizplatītākā e- B iļeš u tirdzniec ība G rāmatu tirdzniec ība 2 .7 komercijas Fotopakalpojumi 1 .9 pakalpojumu forma ir M edikamentu tirdzniec ība 1 .1 elektropreču un Z iedu pas ūtīš ana 0 .8 saimniecības preču P res es izdevumu abonēš ana 0 .8 tirdzniecība. Rēķinu apmaks a 0 .8 Jāpiebilst, ka daļa no C its 8 .8 uzņēmumiem, kas par savu darbības veidu uzrādījuši elektropreču un saimniecības preču tirdzniecību, būtu uzskatāmi par interneta veikaliem, tomēr paši uzņēmēji uzskatījuši, ka interneta veikals ir veikals, kurā tiek piedāvātas dažādas preču kategorijas, nevis tikai elektropreces vai tikai grāmatas utml. Šeit iezīmējas viena no problēmām, uz ko norādīts arī turpmākajā atskaitē – Latvijā trūkst vienotu e- MARKETING HOUSE 11
  13. 13. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 komercijas nozares darbības noteikumu un regulatoru, kur būtu definēti gan darbības veidi, gan darbības nosacījumi un kārtība. Pakalpojumu pieteikšana un apmaksa ir otrais izplatītākais pakalpojums e-vidē aptaujāto uzņēmēju vidū. Tomēr arī šajā kategorijā novērojamas neskaidrības – daļa uzņēmēju uzskata, ka arī tikai pakalpojumu pieteikšana būtu uzskatāma par e-komercijas paveidu, jo tas no uzņēmējdarbības viedokļa paplašina klientu loku un uzņēmuma komercdarbības tirgu arī tajā gadījumā, ja apmaksa netiek veikta elektroniski. Tas vēlreiz norāda uz definīciju un e-vides darījumu noteikumu nepieciešamību. Trešā populārākā e-komercijas risinājumu joma ir IT un datorpakalpojumi, kas iekļauj gan datoru tirdzniecību un servisu, gan interneta pakalpojumu piegādi un apmaksu, gan B2B vidē arī programmatūru izstrādi un dažādus citus pakalpojumus. Viesnīcu pakalpojumi ir viena no tām sfērām, kur e-komercijai aptaujāto uzņēmēju vidū tikusi pievērsa visnopietnākā uzmanība un kur tās ieviešanā investēti nozīmīgi laika un cilvēku resursi, kas skaidrojams ar faktu, ka viesnīcu nozarē e-komercijas risinājumi ir akūti nepieciešami darbības nodrošināšanai un attīstībai (jaunu klientu loka piesaistīšanai). Tomēr arī šajā sfērā novērojama situācija, kad, piemēram, viesnīcu numuru rezervācija tikusi uzskatīta par e-komercijas darbības veidu, lai gan apmaksa tiek veikta skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz vietas viesnīcā. Tomēr šī joma konkrētā pētījuma aspektā ir būtiska kā viena no perspektīvākajām e-komercijas risinājumu ieviesējām, kurā ir jau novērojamas būtiskas iestrādes. MARKETING HOUSE 12
  14. 14. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interneta veikali sastāda aptuveni 1/10 no aptaujātajiem uzņēmumiem. Šī ir nozare, kurā novērojamas vislielākās problēmas un kurai tiek veltīti vislielākie pārējo nozaru pārstāvju pārmetumi par e-tirgus kompromitēšanu. Lai gan pēc pēdējiem publicētajiem datiem tiek apgalvots, ka Latvijā reģistrēti un darbojas ap 60 interneta veikalu, tomēr veicot uzņēmumu aptauju un sastādot datu bāzes, jāsecina, ka aktīvi Latvijā darbojas ne vairāk kā 30 šādu darbības nozari pārstāvošu uzņēmumu. Šajā nozarē novērojams salīdzinoši liels fiktīvo uzņēmumu skaits (uz to norāda arī paši i- veikalu pārstāvji), kā arī novērojams, ka vieniem un tiem pašiem īpašniekiem pieder vairāki interneta veikali ar atšķirīgiem nosaukumiem, bet vienādu produkcijas klāstu. Šajā aptaujā šādos gadījumos respondents tika aptaujāts tikai vienu reizi un reģistrēts datu bāzē kā tā uzņēmuma pārstāvis, uz kura oficiāli reģistrēto tālruni zvanīja intervētāji. Mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk sniedz elektropreču un saimniecības preču tirdzniecības pakalpojumus un arī interneta veikalu īpašnieki visbiežāk ir mazie uzņēmēji. Vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk pārstāv viesnīcu un tūrisma pakalpojumu sfēru, kā arī nodrošina IT un datorpakalpojumus. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši visbiežāk e-vidē piedāvā pieteikt un apmaksāt pakalpojumus, nodrošina interneta banku un finanšu pakalpojumus, kā arī tirgo pārtikas produktus. (Skatīt 4. tabulu) Pētījuma gaitā padziļinātākai analīzei tiks izmantots arī šis – pakalpojumu veidu – griezums, apskatot tās pakalpojumu kategorijas, kurās pārstāvēto uzņēmumu skaits bijis vismaz 10% no izlases kopapjoma. Lai gan lielā daļā jautājumu arī šis griezums nav reprezentatīvs, atsevišķos gadījumos būtiskākās tendences tomēr tiek uzrādītas. MARKETING HOUSE 13
  15. 15. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Būtisku informāciju par e-komercijas risinājumu izmantotājiem sniedz arī kopējie iepriekšējā gada apgrozījuma rādītāji. Šie dati gan izmantojami ar atrunu, E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu 2004. gada apgrozījuma griezums ka uz jautājumu (%, visi aptaujātie, n=261) atbildējuši tikai L īdz 1 0 tk 5 .0 aptuveni puse 1 1 - 2 0 tk 1 .1 aptaujāto, kam par 2 1 - 3 0 tk 0 .8 iemeslu bija divi apstākļi: ja intervēta 3 1 - 4 0 tk 0 .8 tika augstākstāvoša 5 1 -1 0 0 tk 3 .4 amatpersona, tad 1 0 1 -1 5 0 tk 1 .9 visbiežāk apgrozījums 1 5 1 -2 0 0 tk 1 .5 netika izpausts, to 2 .7 pamatojot ar šādu 2 0 1 -5 0 0 tk datu konfidencialitāti, 5 0 1 tk – 1 mlj 6 .9 savukārt, ja aptaujātā V irs 1 mlj 2 9 .5 amatpersona bija N es niedz atbildi 4 6 .4 zemākstāvoša un bija atbildīga tikai tieši par e-komercijas risinājumiem, tad visbiežāk šie respondenti nezināja kopējo uzņēmuma apgrozījuma lielumu. Tai pat laikā arī iegūtie dati ļauj izdarīt secinājumus, ka e-komercijas risinājumu ieviešana visizplatītākā ir starp lielāka apgrozījuma uzņēmumiem – ar iepriekšējā, 2004. gada, apgrozījumu vismaz 500 tk latu. Tai pat laikā salīdzinoši bieži e-komersantu vidū sastopami arī uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 10 tk LVL. Visdrīzāk mazo apgrozījumu pārstāvji ir uzņēmēji, kuru pamatdarbības veids ir e- komercija vai arī tā sastāda būtiskāko ieņēmumu daļu, savukārt tie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir lielāks, visdrīzāk e-komerciju izmanto tikai kā vienu no uzņēmējdarbības formām. Uz to norāda arī MARKETING HOUSE 14
  16. 16. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 zemāk atskaitē apskatītie dati par e-komercijas apgrozījuma apjomiem. Vienlaikus iespējams secināt, ka e-komercijas risinājumu ieviešana tomēr nav tikai lielo uzņēmumu priekšrocība un iespēja, jo apgrozījuma dalījumā pārstāvētas visas kategorijas, pat neskatoties uz to, ka samērā bieži uzņēmēji kā barjeru e-risinājumu ieviešanai minēja ļoti dārgās izmaksas. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 100 tk LVL biežāk pārstāv e- komercijas risinājumus B2B vidē, bet uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 100 tk LVL – B2C sfērā (skatīt 37. tabulu). Interesanti, ka tieši interneta veikali bijuši tie, kuri visbiežāk atteikušies izpaust kopējos apgrozījuma rādītājus. Aptaujā tika noskaidrots arī, kāds ir darbinieku skaits uzņēmumos, kuri izmanto e-komercijas risinājumus. Kā rāda dati, tad e- risinājumu izmantotāju E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbinieku skaita griezums vidū ir sastopami visu (%, visi aptaujātie, n=261) nodarbināto skaita 1 - 4 1 0 .7 kategoriju pārstāvji, bet visizteiktāk uzņēmumi 5 - 9 1 3 .8 ar darbinieku skaitu 20 1 2 .6 līdz 49. Lai gan tā ir 10 - 19 salīdzinoši lielākā grupa, 20 - 49 2 0 .3 tomēr sadalījums ir visai vienmērīgs, sekojoši 50 - 99 1 5 .3 iespējams apgalvot, ka e-komercijas risinājumu 100 - 249 1 1 .5 2 5 0 un vairāk 1 0 .7 N es niedz atbildi 5 .0 MARKETING HOUSE 15
  17. 17. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 ieviešana ir vienlīdz populāra kā lielo, tā arī mazo un vidējo uzņēmumu vidū. Tur, kur tas varētu būt būtiski, arī darbinieku skaita griezums tiek izmantots atskaitē datu analīzei, bet pilnvērtīgākai analīzes veikšanai tika izdalītas trīs uzņēmumu grupas: mazie uzņēmumi ar darbinieku skaitu līdz 9 cilvēkiem, vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu no 10 līdz 49 un lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50. Šāds dalījums neatbilst vispārpieņemtajam uzņēmumu lieluma dalījumam pēc darbinieku skaita, bet datu reprezentativitātes un korektuma dēļ ir vispiemērotākais analīzes vienību veids konkrētā pētījuma aspektā. Aptaujā uzņēmējiem tika jautāts, kādās e-komercijas vidēs darbojas konkrētais uzņēmums, kā variantus izskatot B2B, B2C vai abu veidu E-komercijas risinājumus izmantojošo kombināciju. uzņēmumu biznesa vides griezums (%, visi aptaujātie, n=261) Gandrīz puse B2 B 1 9 .5 aptaujāto – B2 C 3 3 .7 46,7% - darbojas gan B2B, gan B2C jomā. Šeit gan G an B 2 C , gan būtiski uzsvērt B2 B 4 6 .7 jau iepriekš minētās neskaidrības ar definīcijām: uzņēmēji nereti uzskatījuši, ka darbojas B2B jomā arī tad, ja e-vidē juridiskās personas kā klienti iegādājas kādas preces vai pakalpojumus (piemēram, apmaksā telekomunikāciju vai interneta izmantošanas rēķinus, pasūta kancelejas preces utml.), nevis tikai tās situācijas, kad e-komercijas risinājumi tiek izmantoti starp diviem līdzvērtīgiem partneriem MARKETING HOUSE 16
  18. 18. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 (piemēram, vairumtirdzniecībā produkcijas pasūtījumi un piegāžu apmaksas utml.) darījumu veikšanā. E-komercijas risinājumu analīzes aspektā būtiski noskaidrot arī to, vai uzņēmēji e-risinājumus E-komercijas risinājumus izmantojošo uzņēmumu darbības veida griezums izmanto, lai piedāvātu (%, visi aptaujātie, n=261) P iedāvā P ārdod pakalpojumus vai arī, lai pārdotu pakalpojumus prec es 4 2 .9 3 5 .6 preces e-vidē. Pētījuma dati rāda, ka salīdzinoši lielākā uzņēmēju daļa – 42,9% - e-vidi izmanto, lai piedāvātu Gan piedāvā pakalpojumus pakalpojumus. Nedaudz vairāk , gan pārdod prec es kā 1/3 aptaujāto e-komercijas 2 1 .5 aplikācijas izmanto, lai pārdotu preces, savukārt aptuveni 1/5 uzņēmēju piedāvā gan pakalpojumus, gan arī pārdod preces. Lielāko daļu pakalpojumu piedāvātāju segmenta sastāda tūrisma nozares uzņēmumi, savukārt preču pārdošanas uzņēmumi visbiežāk pārstāv ražošanas un, protams, tirdzniecības nozari (skatīt 2. tabulu). Būtiski uzsvērt, ka nav novērojamas atšķirības B2B un B2C sfērās (skatīt 2. tabulu) – abās jomās sadalījums starp pakalpojumu sniedzējiem un preču pārdevējiem e-vidē ir gandrīz vienāds. Sekojoši iespējams apgalvot, ka gan B2B, gan B2C jomās vienlīdz populāri e-komercijas darbības veidi ir gan pakalpojumu sniegšana, gan arī preču pārdošana. Atšķirības novērojamas uzņēmuma lieluma griezumā: lielie uzņēmumi visbiežāk ir pakalpojumu sniedzēji, bet vidējie un mazie – preču pārdevēji. MARKETING HOUSE 17
  19. 19. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Izvērtējot datus par darbības reģioniem, atklājas, ka lielākā daļa (51,0%) uzņēmumu e-komercijas risinājumus izmanto, lai apkalpotu E-komercijas risinājumus izmantojošo klientus un uzņēmumu darbības reģionu griezums (%, visi aptaujātie, n=261) pārdotu preces T ikai T ikai L atvijā ārvals tīs tikai Latvijas 5 1 .0 1 .5 ietvaros. Salīdzinoši mazāka aptaujāto daļa G an L atvijā, (47,5%) e- gan ārvals tīs 4 7 .5 komercijas risinājumus izmanto gan Latvijas, gan ārvalstu klientu un partneru apkalpošanai. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no tiem, kuri apkalpo arī ārvalstu klientus, ir tūrisma pakalpojumu sniedzēji (skatīt 5. tabulu), kuru galvenais klientu loks ir ārvalstnieki. Sekojoši nav iespējams apgalvot, ka Latvijas uzņēmēji e-komercijas risinājumus izmantojot ir apguvuši arī ārvalstu tirgus iespējas, jo šo uzņēmēju segmentu veido pamatā tikai viena darbības veida pārstāvji. Biznesa sfēru griezumā novērojams (skatīt 5. tabulu), ka tikai Latvijā salīdzinoši biežāk darbojas B2B sfēras uzņēmumi, kamēr B2C uzņēmēji biežāk izmanto e-komercijas risinājumus, lai apkalpotu klientus un partnerus arī ārvalstīs. MARKETING HOUSE 18
  20. 20. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aptaujas dati ļauj arī izvērtēt e-komercijas risinājumu ieviešanas dinamiku pa gadiem. E-komercijas risinājumu ieviešanas gada griezums (%, visi aptaujātie, n=261) Anketā tika iekļauts jautājums par to, kurā 1992 0 .4 gadā uzņēmumā tikuši 1994 0 .8 ieviesti e-risinājumi. 1995 2 .3 Iegūtie dati liecina, ka 1996 1 .5 e-komercijas 1997 3 .1 risinājumu ieviešana 1998 6 .1 uzņēmēju vidū populāra kļuvusi pēc 1999 6 .5 2000. gada – no 2000 1 3 .4 visiem aptaujātajiem 2001 1 0 .0 77,8% e-risinājumus 2002 1 1 .9 ieviesuši pēc 2000. 2003 1 4 .2 gada. 2000. un 2004. 2004 1 4 .9 gads ir tie laika posmi, kad novērojama 2005 1 3 .4 visizteiktākā e- N es niedz atbildi 1 .5 risinājumu ieviešanas aktivitāte, tomēr vispārējā tendence rāda, ka kopš 2001. gada, kad novērojams e-komercijas risinājumu kritums pēc salīdzinoši augstā ieviešanas procenta iepriekšējā gadā, ik gadus e-risinājumu ieviesēju skaits palielinājies vismaz par dažiem procentiem. Jāņem vērā, ka aptauja tika veikta novembrī un decembra sākumā, sekojoši aptaujā visdrīzāk nav iekļuvuši visi tie uzņēmumi, kuri e- aplikācijas ieviesuši 2005. gada nogalē. Biznesa sfēru dalījumā novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši nedaudz agrāk e-komercijas risinājumus sākuši ieviest uzņēmēji B2B sfērā, kamēr B2C sfērā e-aplikācijas kļuvušas populāras pēdējo MARKETING HOUSE 19
  21. 21. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 piecu gadu laikā. Tomēr jāuzsver, ka atšķirības nav tik būtiskas, lai izdarītu padziļinātus secinājumus par šīm tendencēm. Tāpat novērojams (skatīt 6. tabulu), ka salīdzinoši agrāk e- aplikācijas sākuši ieviest lielie uzņēmumi, ko visdrīzāk iespējams skaidrot ar izmaksu dārdzību. Pēc 2000. gada e-risinājumu ieviešana kļūst populārāka arī mazo un vidējo uzņēmēju vidū, kas acīmredzot saistāms gan ar kopējo e-vides attīstību, gan arī ar nelielu izmaksu samazināšanos e-risinājumu ieviešanai. Un visbeidzot – pētījuma dati liecina, ka absolūtais vairākums Uzņēmumos izmantotās elektroniskās (99,6%) e-komercijas risinājumu datu apmaiņas sistēmas (%, visi aptaujātie, n=261) izmantotāju skaits, izmanto internetu kā elektronisko datu I nternets 9 9 .6 apmaiņas sistēmu. Tikai 5,0% izmanto EDI, bet 3,1% nosaukuši 5 .0 dažādas cita veida sistēmas. Kā EDI citas minētās nosauktas sekojošas sistēmas: VPN (virtual private C its 3 .1 network), ETIS, Express 3, Multi Web, Lotus Notes, RealPopup. Apkopojot augstāk izklāstīto, kā piemērotākās analīzes vienības turpmākajā atskaites gaitā tiks izmantotas:  E-komercijas vide: B2B, B2C;  Nozares: tirdzniecība, tūrisms, ražošana;  Pakalpojumu veidi: elektropreču un saimniecības preču tirdzniecība, pakalpojumu pieteikšana un apmaksa, viesnīcu pakalpojumi, interneta veikali; MARKETING HOUSE 20
  22. 22. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Dažkārt, kur tas nepieciešams un ir būtiski, uzņēmuma darbinieku skaits: mazie (1-9 darbinieki), vidējie (10-49 darbinieki), lielie (vairāk kā 50 darbinieki) uzņēmumi. MARKETING HOUSE 21
  23. 23. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 KOMERSANTU MOTĪVI E-KOMERCIJAS RISINĀJUMU IEVIEŠANAI Identificējot galvenos komersantu motīvus ieviešot savā darbībā e- komercijas risinājumus, jāsecina, ka tikai retajam no aptaujātajiem e-komercijas ieviešana bijusi racionāls, ekonomiski apzināts solis. Visbiežāk uzņēmēji e-komercijas risinājumus ieviesuši bez izstrādātiem un pamatoties uzņēmējdarbības attīstības plāniem. Komersanti ieviešot e-aplikācijas biežāk vadījušies pēc priekšstatiem par e-vides darījumu popularitāti un vispārēju viedokli, ka e-darījumi katra uzņēmuma darbībā ir nepieciešami. Iespējams, tas ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ e-komercijas attīstības līmenis uzņēmumos ir zems – uzņēmēji e-aplikācijas ieviesuši nevis vadoties pēc biznesa Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) vajadzībām Klientu/ P artneru ērtībai 3 0 ,3 un plāniem, E - komerc ijas darījumu popularitātes dēļ 1 8 ,8 bet gan Klientu loka paplaš ināš ana 9 ,6 pārliecības, Klientu piepras ījums pēc e- darījumiem 7 ,7 I zmaks u s amazināš ana 6 ,9 Konkurenc es s aas ināš anās , konkurēts pējas 6 ,1 paaugs tināš ana T irgus paplaš ināš ana 5 ,4 I zdevīgāka noieta kanāla ievieš ana 5 ,4 J aunu tirgu apgūš ana 5 ,0 P reč u, informāc ijas aprites proc es a paātrināš ana 4 ,2 U zņēmuma dibināš anas mērķis bija darboties e- vidē 3 ,1 (interneta veikals ) U zņēmuma attīs tības plāns paredzēja e- komerc ijas 2 ,7 ievieš anu U zņēmuma popularizēš ana 2 ,3 P akalpojumu un preč u reklāma 2 ,3 P apildus tirdzniec ības kanāla ievieš ana 1 ,9 A pgrozījuma, peļņas palielināš ana 1 ,5 P akalpojumu kvalitātes uzlaboš ana 1 ,1 P akalpojumu un preč u pieejamība 2 4 h diennaktī 0 ,8 Starptautis ko klientu pies ais te 0 ,4 Konkrēta iemes la nebija 4 ,6 MARKETING HOUSE 22 G rūti pateikt 5 ,4
  24. 24. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 ka e-vides risinājumiem jābūt ieviestiem katrā mūsdienīgā uzņēmumā. Kā liecina pētījuma dati, salīdzinoši lielākā (30,3%) uzņēmēju daļa par galveno e-komercijas ieviešanas iemeslu min klientu un partneru ērtības. Savukārt otrs populārākais motīvs (kuru minējuši 18,8%) e- aplikāciju ieviešanai bijusi e-komercijas darījumu popularitāte. Tikai neliela daļa aptaujāto min kā iemeslus racionālus ekonomiskus pamatojumus – izmaksu samazināšana (6,9%), izdevīgāka noieta kanāla ieviešana (5,4%) utml. Pārējie komersanti biežāk atsaucas uz klientu ērtībām un vispārīgām, nekonkrētām priekšrocībām ieviešot e-aplikācijas. Būtiski, ka 1/10 aptaujāto nav varējuši atbildēt uz šādu jautājumu vai arī apgalvojuši, ka konkrēta iemesla e-risinājumu ieviešanai nav bijis – tas pierāda jau iepriekš minēto tendenci, ka uzņēmēju vidū e- risinājumu ieviešana nav tikusi uztverta par nopietnu un apzinātu soli. Kopumā iespējams izdalīt vairāku grupu motīvus:  Klientu un partneru ērtības – komersanti, kas ieviesuši e- risinājumus rūpējoties par savu klientu un partneru ērtībām;  Uzņēmumu resursu ietaupīšana – uzņēmēji, kas e-komercijas aplikācijas pielietojuši, lai samazinātu izmaksas, ietaupītu laiku un cilvēkresursus;  Tirgus paplašināšana – uzņēmumi, kuros e-aplikācijas uzskatītas par piemērotu veidu jaunu klientu grupu piesaistīšanai vai esošo grupu paplašināšanai;  Uzņēmuma popularizēšana – komersanti, kuri e-vidi izmanto kā tradicionālās komercijas atbalsta funkciju: reklamē produktus, MARKETING HOUSE 23
  25. 25. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 uzņēmumu, sniedz padziļinātu informāciju par uzņēmuma piedāvājumiem;  „Sekošana modes tendencēm” – uzņēmumi, kuriem nav noteikta pamatojuma e-risinājumu ieviešanai, un kuru galvenais pamatojums ir e-komercijas popularitāte. Tomēr kopumā aptaujas dati lielā mēra liecina par to, ka e- komercija pagaidām nav apzināta kā biznesa virziens, neskatoties uz to, ka lielākā daļa uzņēmēju atzīst, ka e-vides darījumiem ir lielas perspektīvas. Kā būs redzams zemāk atskaitē, e-vides darījumu apjoms aptaujātajos uzņēmumos ir neliels – uzņēmumi nevērš pietiekami daudz uzmanības tieši e-aplikāciju izmantošanas attīstīšanai, sekojoši – pat tajos uzņēmumos, kur tie ir ieviesti, bieži tie netiek attīstīti un uzturēti. Analizējot B2B un B2C sfēru datus, jāsecina (skatīt 9. tabulu), ka, lai gan nelielas, tomēr atšķirības pastāv. B2C jomas uzņēmējiem salīdzinoši biežāk motivators e-komercijas risinājumu ieviešanai bijusi e-darījumu popularitāte, kā arī vēlme paplašināt tirgu. Tikmēr B2B sfērā uzņēmējus vairāk motivējusi nepieciešamība samazināt izdevumus, uzlabot sadarbības un pakalpojumu ērtību klientiem/ partneriem, kā arī rast iespējas savas produkcijas reklamēšanai konkurences saasināšanās apstākļos. Analizējot datus nozaru griezumā, novērojams (skatīt 9. tabulu), ka tirdzniecības nozarē strādājošos salīdzinoši biežāk motivējusi konkurences saasināšanās, ražotājus vadījusi vēlme paplašināt tirgu un ieviest ērtības saviem klientiem un partneriem, savukārt tūrisma jomā kā salīdzinoši visbiežāk motivējošais arguments bijusi e- komercijas popularitāte. MARKETING HOUSE 24
  26. 26. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aplūkojot datus uzņēmumu darbinieku skaita griezumā, redzams, ka mazajiem uzņēmumiem būtiska bijusi e-komercijas risinājumu sniegtā iespēja jaunu tirgu apguvei, kā arī šo uzņēmumu vidū salīdzinoši biežāk sastopami tie e-aplikāciju izmantotāji, kuru dibināšanas iemesls bijusi nodarbošanās ar e-komerciju. Vidējiem uzņēmumiem motivējošs faktors e-risinājumu ieviešanai bijusi konkurence tirgū un vienlaikus arī e-darījumu popularitāte. Savukārt lielie uzņēmumi salīdzinoši biežāk domājuši par klientu un partneru ērtībām un izmaksu samazināšanu. Lai iegūtu padziļinātāku informāciju par e-komercijas risinājumu ieviešanu uzņēmumu darbībā, aptaujā tika iekļauti arī vairāki apgalvojumi, par kuriem uzņēmējiem bija jānovērtē, cik lielā mērā minētajiem izteicieniem viņi var piekrist. Ja augstāk sniegtās atbildes par e-aplikāciju ieviešanas motivāciju parāda spontānās atbildes uz šo jautājumu (uzņēmēji varēja sniegt atbildi brīvā formā), tad zemāk dotais grafiks apkopo virzīto (piekrišanu vai noraidījumu jau izstrādātiem e-risinājumu ieviešanas pamatojumiem) informāciju par uzņēmēju iespējamajiem rīcības motivatoriem. Sekojoši šādi dati ļauj pilnvērtīgāk izvērtēt uzņēmēju viedokļus un salīdzināt tos, jo visi aptaujātie snieguši novērtējumus par vienādiem faktoriem. Kā redzams grafikā (skatīt 21.lpp.) attēlotajos datos, tad divi svarīgākie e-komercijas risinājumu ieviešanas motīvi bijuši: papildus noieta kanāla izveide un preču vai pakalpojumu aprites procesa paātrināšana. Šie rādītāji uzrāda ievērojami citādu ainu par uzņēmēju motivācijām kā brīvās atbildes, tādēļ iespējams secināt, ka uzņēmēji savu rīcību racionalizē aptaujas gaitā. Tieši tādēļ būtiski šo informāciju skatīt kontekstā ar iepriekš sniegtajiem datiem. MARKETING HOUSE 25
  27. 27. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interesanti, ka liela daļa uzņēmēju piekrituši, ka e-komercijas risinājumi tikuši ieviesti, lai uzlabotu uzņēmuma tēlu, kas apstiprina jau iepriekš izvirzīto tēzi par e-aplikāciju ieviešanu kā daļēju „modes lietu”. Galvenie motīvi ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) N epiekrīt (1 -2 ) P iekrīt (4 - 5 ) V idējais * ...lai radītu produktiem vai pakalpojumiem 4 ,2 1 -1 1 ,1 7 8 ,5 papildus noieta kanālu ...lai paātrinātu preč u vai pakalpojumu aprites - 8 ,0 7 4 ,3 4 ,1 0 proc es u (realizāc ijas ātrumu) ...lai uzlabotu J ūs u uzņēmuma tēlu -1 3 ,4 6 9 ,7 3 ,9 4 ...lai virzītu tirgū jaunus produktus vai - 2 5 ,3 6 0 ,5 3 ,6 1 pakalpojumus ...lai s amazinātu preč u vai pakalpojumu - 2 6 ,1 5 2 ,5 3 ,4 5 virzīš anas tirgū adminis tratīvās izmaks as ...lai iegūtu ies pējas s as niegt klientus arī ārpus - 4 2 ,9 3 9 ,5 2 ,9 2 L atvijas * Vidēj ais s kalā no 1 quot;nemaz nepiekrītquot; līdz 5 quot;pilnībā piekrītquot;. NB! Grafikā nav attēloti neitrālie vērtējumi (3) un atbildes quot;grūti pateiktquot;! Salīdzinoši vismazāk aptaujātie uzņēmēji piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi ieviesti, lai apgūtu ārvalstu tirgu, kā arī lai samazinātu administratīvās izmaksas, kas visdrīzāk norāda uz faktu, ka ekonomiskos ieguvumus uzņēmēji pagaidām e-komercijai neapzinās. Analizējot datus biznesa sfēru aspektā, novērojams (skatīt 10. un 11. tabulas), ka B2C vides pārstāvji biežāk piekrituši apgalvojumiem, ka e-risinājumi ieviesti, lai radītu produktiem un pakalpojumiem papildus noieta kanālu, kā arī lai tirgū piedāvātu MARKETING HOUSE 26
  28. 28. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 jaunus produktus un pakalpojumus. Savukārt B2B sfēras uzņēmumi biežāk piekrituši tiem apgalvojumiem, kuri sniedz ekonomiskus skaidrojumus: e-risinājumi ieviesti, lai paātrinātu preču un pakalpojumu apriti, kā arī, lai samazinātu izdevumus. Darbības nozaru skatījumā (skatīt 10. un 11. tabulas) visiem anketā iekļautajiem izteicieniem salīdzinoši biežāk piekrituši tūrisma sfēras uzņēmēji. Iespējams, ka to var skaidrot ar jau iepriekšminēto faktu, ka tūrisma uzņēmumiem e-komercija ir ļoti būtiska uzņēmējdarbības sastāvdaļa pretēji citu nozaru uzņēmumiem, kur e-darījumi ir tikai papildus realizācijas kanāls vai uzņēmuma tēla uzlabotājs. Analizējot datus nozaru griezumā (skatīt 10. un 11. tabulas), atklājas, ka katras nozares pārstāvjiem kāds cits no apgalvojumiem par motivācijām e-aplikāciju ieviešanai bijis visatbilstošākais. Tirdzniecības uzņēmējiem būtiskākais bijis preču un pakalpojumu aprites procesa paātrināšana, ražošanas uzņēmumiem un tūrisma pakalpojumu sniedzējiem motivējoša bijusi nepieciešamība radīt papildus noieta kanālu. MARKETING HOUSE 27
  29. 29. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Būtisks kavēklis e-komercijas attīstībai var būt problēmas, kas rodas uzņēmējiem strādājot pie e-aplikāciju ieviešanas. Tādēļ aptaujā tika iekļauts arī jautājums par problēmām ieviešot uzņēmumā e- risinājumus. Mazliet vairāk kā puse aptaujāto (51,3%) apgalvo, ka saskārušies ar kādam konkrētām problēmām. Galvenokārt uzņēmēji sastapušies ar dažāda veida tehniskām problēmām: Latvijā pieejamo telekomunikāciju sakaru kvalitāte (aptaujā vairākkārt Problēmas ieviešot e-komercijas risinājumus (%, visi aptaujātie, n=261) T ehnis kas problēmas 7 6 .9 P atērētāju/ P artneru 9 .0 neats auc īgums N ē - nav bijuš as G rūti pateikt problēmas Spec iālis tu nepietiekamā izglītība, 9 ,2 4 .5 3 9 ,5 pieredze P roblēmas nodroš ināt droš ību e- 4 .5 vidē N orēķinu s is tēmas ievieš anas 4 .5 problēmas O rganizatoris kas problēmas 3 .7 uzņēmuma iekš ienē J ā - ir bijuš as problēmas J uridis kas problēmas 2 .2 5 1 ,3 Ļ oti lieli ieguldījumi, inves tīc ijas 2 .2 L ikumdoš anas nes akārtotība 1 .5 V als ts atbals ta trūkums 0 .7 G rūti pateikt 7 .5 Stabiņu grafikā attēloti procenti no tiem, kuriem bij uš as problēmas ievieš ot e-ris inājumus , n=134. norādīts uz Lattelekom piedāvāto sakaru kvalitātes problēmām), problēmas ieviest jaunus programmnodrošinājumus un saskaņot to darbību ar uzņēmumā jau esošajām sistēmām u.c. Nereti uzņēmējiem tehniskas problēmas radušās pieredzes un atbilstošas izglītības, informētības trūkuma dēļ. Dažkārt uzņēmēji arī paši MARKETING HOUSE 28
  30. 30. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 norādījuši uz pieredzes trūkumu: 4,5% aptaujāto kā problēmu min speciālistu nepietiekamo izglītību un pieredzi. Iespējams secināt, ka e-komercijas attīstības veicināšanai būtiska būtu ne tikai vispārīga palīdzība un stimulēšana, bet arī konkrēta un praktiska palīdzība e- tehnoloģiju ieviešanā. 9% aptaujāto kā problēmu ieviešot e-komercijas risinājumus min partneru un patērētāju (klientu) neatsaucīgumu. Lai gan šī problēma vairāk būtu attiecināma uz uzņēmējdarbības periodu jau pēc e- risinājumu ieviešanas, tomēr pētījumā tā iekļauta, jo norāda uz jau augstāk minēto apstākli uzņēmēju darbībā: e-komercija visbiežāk tiek ieviesta kā „laika prasība”, neizstrādājot konkrētus attīstības un e-vides darījumu veicināšanas plānus. Tādēļ arī nereti radušās situācijas, kad jau pēc jauno tehnoloģiju ieviešanas uzņēmēji sastopas ar problēmām, ka klienti un partneri ir neaktīvi e-vides izmantotāji. Uzņēmēju vidē netiek veikta situācijas izzināšana pirms e-aplikāciju ieviešanas, un e-risinājumu ieviešanas plānu izstrāde, kas sekmētu to mērķtiecīgāku attīstību. Kā vēl viena problēmu situācija jāmin norēķinu sistēmu ieviešana: 4,5% aptaujāto uzņēmēju bijusi problēma ieviešot norēķinu sistēmas, bet vēl 4,5% bijušas problēmas nodrošinot drošību e-vides darījumos. Arī turpmākajā pētījuma gaitā uzņēmēji kā vienu no galvenajām problēmām izvirza e-vides darījumu drošības apstākli – no vienas puses, klientu neuzticēšanos e-darījumiem, un, no otras puses, pašu uzņēmēju nespēju pilnvērtīgi ieviest drošības sistēmas, kam par iemeslu ir gan nepilnības likumdošanā, gan arī tehnisko zināšanu trūkums un informācijas pieejamība par drošību e-vidē. Šīs problēmas daļēji pārklājas ar tehniskajām problēmām un informētību un zināšanām, jo vienai daļai uzņēmēju norēķinu MARKETING HOUSE 29
  31. 31. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 sistēmas ieviešana bijusi problemātiska tehnisku iemeslu dēļ, bet daļai – zināšanu trūkuma dēļ. Neliela daļa uzņēmēji kā problēmu norādījuši arī paša uzņēmuma iekšējās organizatoriskās problēmas (3,7%), atsaucoties uz apstākli, ka nereti uzņēmumā e-komercija ir pakārtots darbības veids, kam netiek veltīta pastiprināta uzmanība un netiek sniegti ieguldījumi, sekojoši personas, kas ir tiešie atbildīgie par e-komerciju nevar pilnvērtīgi attīstīt e-darījumu ieviešanu augstākstāvošo menedžeru neieinteresētības dēļ. Atsevišķos gadījumos minētas arī dažādas citas, individuāla rakstura problēmas: juridiskas problēmas (2,2%), lielu ieguldījumu, investīciju nepieciešamība (2,2%), likumdošanas nesakārtotība (1,5%) un valsts atbalsta trūkums (0,7%). Uzņēmēju nosauktās e-aplikāciju ieviešanas problēmas iespējams sadalīt vairākās lielās problēmu grupās:  Tehniskas problēmas uzņēmuma iekšienē – komersanti, kuriem e-risinājumus ieviešot problēmas radījušas dažāda veida tehniskas nepilnība, piemēram, dažādu programmnodrošinājumu saskaņošana, sakaru kvalitāte, problēmas ieviest norēķinu sistēmu u.c.;  Pieredzes un izglītības trūkums – uzņēmēji, kuriem ieviešot e- aplikācijas radušās problēmas tieši izglītotu speciālistu trūkuma dēļ vai informācijas trūkuma dēļ;  Drošības e-vides darījumos nodrošināšana – uzņēmumi, kuros problēmas radušās tieši pietiekami augsta drošības līmeņa nodrošināšanā e-darījumos; MARKETING HOUSE 30
  32. 32. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005  Problēmas uzņēmuma iekšienē – uzņēmēji, kuriem problēmas rada tieši paša uzņēmuma vadības neiedziļināšanās e-vides darījumu attīstībā, saskaņotu rīcību trūkums utml.;  Un dažādas individuāla rakstura problēmas. Apkopojot augstāk uzrādītās problēmas, iespējams secināt, ka lielu daļu problemātisko situāciju būtu iespējams novērst ar uzņēmēju plašāku informēšanu gan par tehniskiem jautājumiem, gan arī juridiskiem un normatīviem aspektiem e-aplikāciju ieviešanā. Pie tam tehnisko problēmu novēršanā liela loma ir arī izglītotu un zinošu speciālistu pieejamība darba tirgū, par ko šobrīd nereti uzņēmēji sūdzējušies. Ieviešot e-komercijas risinājumus katram uzņēmējam bijuši kādi vairāk vai mazāk konkrēti mērķi, kurus tie vēlējušies sasniegt, tādēļ ir būtiski noskaidrot arī to, vai e-aplikācijas ir palīdzējušas īstenot komersantu izvirzītos mērķus. MARKETING HOUSE 31
  33. 33. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Pētījuma dati rāda (skatīt Mērķu sasniegšana, ieviešot e-aplikācijas (%, visi aptaujātie, n=261) grafiku 25.lpp.), ka vairāk kā puse aptaujāto, 59,4%, N ē - nav D aļēji ir izdevies izdevies apliecina - izvirzītos mērķus s as niegt s as niegt 8 ,0 1 9 ,9 ir izdevies sasniegt. Tomēr G rūti pateikt 1 2 ,6 analizējot šos datus, būtiski vēlreiz uzsvērt – lielai daļai uzņēmēju e-risinājumu ieviešana bijis nevis apzināts Jā - ir izdevies s as niegt un ekonomiski pamatots 5 9 ,4 solis, bet gan „sekošana modei”, kādēļ iespējams augsto mērķu sasniegšanas rādītāju skaidrot nevis ar veiksmīgo e-risinājumu ieviešanas procesu, bet gan konkrētu mērķu neesamību. Savukārt atbildot uz jautājumu, kādus mērķus ir izdevies sasniegt, uzņēmēji visdrīzāk savu darbību racionalizē un vienkārši definē to, ko izdevies sasniegt ieviešot e- aplikācijas. Daļēji uz to norāda arī jau augstāk apskatītie dati par spontānajām atbildēm uz jautājumu – kas bijuši galvenie motīvi e- risinājumu ieviešanai (tajos nav konkrēti definētu komerciālu mērķu vai tirgus apguves mērķu). Tomēr būtisks šķiet rādītājs, ka 19,9% uzņēmēju noteikti apgalvo, ka mērķus nav izdevies sasniegt. Tas nozīmē, ka katrs piektais e- risinājumu ieviesējs nav spējis sasniegt ne mērķus, kas tikuši konkrēti ieviesti, ne arī sasniegt kādus tādus mērķus, kas nav bijuši izvirzīti, bet veidojušies darba procesā. Analizējot datus par mērķiem, kurus uzņēmējiem ir izdevies sasniegt, novērojams, ka visbiežāk minēti (skatīt grafiku 26.lpp.) divi sasniegumi: 32,4% aptaujāto izdevies palielināt klientu loku, savukārt 31,8% uzņēmēju palielinājuši apgrozījumu un pārdošanas MARKETING HOUSE 32
  34. 34. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 apjomu. Jāuzsver vēlreiz: šie sasniegtie mērķi nekādā veidā nekorelē ar e-risinājumu ieviešanas motivāciju, kas uzrādīta iepriekš atskaitē, tātad sasniegtie mērķi ir drīzāk nejaušība, nevis mērķtiecīgas darbības rezultāts. Aptuveni 1/5 aptaujāto kā sasniegtus mērķus uzrāda arī sekojošos: izdevies paaugstināt uzņēmuma atpazīstamību (22,2%), izdevies ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības veidu (20,5%). Tātad e- aplikācijas kalpojušas ne tikai konkrētiem ekonomiskiem mērķiem, bet ļāvušas uzņēmējiem paaugstināt arī uzņēmuma popularitāti, sekojoši izmantojot e-risinājumus paaugstināt tirgū konkurētspēju. MARKETING HOUSE 33
  35. 35. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Kā būtisks sasniegtais mērķis minams arī informācijas aprites ātrums: 10,2% aptaujāto apgalvo, ka pēc e-komercijas risinājumu Mērķi, kurus ir izdevies sasniegt (%, aptaujātie, kuriem vismaz daļēji ir izdevies sasniegt mērķus, n=176) Klientu loka pieaugums 3 2 .4 A pgrozījuma, pārdoš anas apjoma palielināš ana 3 1 .8 U zņēmuma atpazīs tamības palielināš ana 2 2 .2 Klientiem ērtāka tirdzniec ības veida ievieš ana 2 0 .5 O peratīvāka informāc ijas apmaiņa 1 0 .2 Ā trāka preč u aprite 5 .1 I zmaks u s amazināš ana 5 .1 P eļņas palielināš ana 3 .4 U zņēmuma tēla uzlaboš ana 2 .8 N odroš ināts s tabils apgrozījums e-vidē 2 .3 Ā rvals tu klientu pies ais te 2 .3 D arījumu s kaita pieaugums 1 .7 Klientu datu bāzes izveidoš ana 1 .1 G rūti pateikt 5 .1 ieviešanas izdevies padarīt operatīvāku informācijas apriti. Tā ir būtiska priekšrocība īpaši B2B sfērā, kur konkurētspējā un uzņēmuma resursu ietaupīšanā svarīga ir tieši operativitāte. MARKETING HOUSE 34
  36. 36. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Aptaujā minēti arī citi sasniegtie mērķi (to īpatsvars gan ir neliels, tādēļ tie nebūtu uzskatāmi par plaši izplatītu tendenci): ātrāka preču aprite, izmaksu samazināšana, peļņas palielināšana, uzņēmuma tēla uzlabošana u.c. Izvērtējot atšķirības B2B un B2C sfērā sasniegto mērķu aspektā, novērojams (skatīt 13. tabulu), ka B2C sfēras uzņēmumos salīdzinoši biežāk kā B2B sfērā izdevies sasniegt tādus mērķus kā – apgrozījuma, pārdošanas apjoma palielināšana un klientu loka pieaugums. Savukārt B2B sfērā salīdzinoši biežāk kā B2C sfērā izdevies samazināt izmaksas, panākt ātrāku preču un informācijas apriti un palielināt peļņu. Izvērtējot iegūtos datus nozares griezumā, secināms (skatīt 13. tabulu), ka tirdzniecības jomā salīdzinoši biežāk izdevies panākt peļņas pieaugumu un preču aprites ātruma palielināšanos, ražošanā izdevies palielināt apgrozījumu, pārdošanas apjomus, kā arī ieviest klientiem ērtāku tirdzniecības kanālu, savukārt tūrismā salīdzinoši biežāk kā sasniegtais mērķis tiek minēts klientu loka pieaugums un operatīvāka informācijas apmaiņa. Konkrētu sniegto pakalpojumu griezumā novērojams (skatīt 13. tabulu), ka apgrozījuma palielinājums kā sasniegtais mērķis bijis vienlīdz bieži minēts visās analizētajās pakalpojumu sniegšanas kategorijās. Uzņēmuma atpazīstamību pateicoties e-aplikācijām visbiežāk izdevies paaugstināt viesnīcu pakalpojumu sniedzējiem un elektropreču tirgotājiem, savukārt viesnīcu un interneta veikalu pakalpojumu sniedzēji ir tās pakalpojumu grupas, kurās visievērojamāk pieaudzis klientu loks. Viesnīcu pakalpojumos būtisks sasniegums bijusi arī informācijas aprites operativitātes paaugstināšana. MARKETING HOUSE 35
  37. 37. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Darbinieku skaita griezumā datu analīze ļauj secināt (skatīt 13. tabulu), ka mazajiem uzņēmējiem salīdzinoši būtiskākais sasniegtais mērķis bijusi uzņēmuma atpazīstamības veicināšana un apgrozījuma audzēšana, vidējiem uzņēmumiem – klientu loka pieaugums, savukārt lielajiem – ērtāka tirdzniecības kanāla ieviešana un informācijas aprites operativitātes palielināšana. Gandrīz 1/5 aptaujāto pētījumā atzinuši, ka viņiem nav izdevies sasniegt izvirzītos mērķus e-aplikāciju ieviešanā, tādēļ būtiski noskaidrot: kādi mērķi nav sasniegti un galvenais – kādēļ nav izdevies tos sasniegt. Visbiežāk (49,3%) kā nesasniegtu mērķi uzņēmēji minējuši apgrozījuma pieaugumu (skatīt grafiku 28.lpp.). Būtiski uzsvērt – tie uzņēmēji, kam bija izdevies sasniegt savus mērķus, kā vienu no sasniegtajiem minējuši tieši apgrozījuma palielināšanu, sekojoši šī mērķa sasniegšanā diez vai pastāv kādas ārējas, no uzņēmuma darbības neatkarīgas barjeras (pretējā gadījumā apgrozījuma pieaugums nebūtu tik bieži minēts sasniegums). MARKETING HOUSE 36
  38. 38. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Gandrīz 1/5 no tiem, kuriem nav izdevies sasniegt kādus izvirzītos mērķus, min, ka uzņēmumam nav pieaudzis klientu loks. Salīdzinoši bieži minēti Mērķi, kurus nav izdevies sasniegt (%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73) arī tādi A pgrozījuma palielināš ana 4 9 .3 Klientu loka paplaš ināš ana 1 9 .2 U zņēmuma popularitātes c elš ana 5 .5 E - darījumu pilnvērtīga ievieš ana (organizatoris kas 4 .1 nepilnības uzņēmumā) N orēķinu s is tēmas ievieš ana 2 .7 Ā trāka preč u aprite 2 .7 Ā rvals tu klientu pies ais te 2 .7 N av izdevies kļūt par tirgus līderiem 2 .7 A tgriezenis kās s aiknes ievieš ana 1 .4 E - komerc ijas kā s tabila tirdzniec ības kanāla 1 .4 nos tiprināš ana G rūti pateikt 1 2 .3 nesasniegtie mērķi kā uzņēmuma popularitātes celšana, e-darījumu pilnvērtīga ieviešana uzņēmumu darbībā u.c. Svarīgi uzsvērt – 12,3% aptaujāto, kas nav sasnieguši savus mērķus, nespēj arī precīzi definēt, kādi tieši mērķi nav sasniegti. Tas norāda uz daļēji izplatītu problēmu, ka uzņēmēji ir zināmā mērā vīlušies par e-komercijas risinājumu ieviešanu, kurai nav bijušas nekādas pozitīvas sekas uzņēmuma darbībā. Nesasniegto mērķu aspektā B2B un B2C uzņēmumi ir līdzīgi: kā nesasniegtie mērķi iepriekš apskatītie vienlīdz bieži tiek nosaukti gan MARKETING HOUSE 37
  39. 39. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 B2B, gan B2C sfērā (skatīt 14. tabulu). Nedaudz biežāk B2B sfērā minēti tādi nesasniegtie mērķi kā klientu loka pieaugums un apgrozījuma palielināšana, bet atšķirības ir minimālas un nebūtu dēvējamas par nozīmīgām. Nozaru skatījumā novērojams (skatīt 14. tabulu), ka nesasniegto mērķu visvairāk bijis tieši tirdzniecības nozarē, un kā galvenais nesasniegtais mērķis minēts apgrozījuma pieaugums. Pie tam īpaši aktuāla apgrozījuma pieauguma neesamība bijusi mazajiem uzņēmumiem. Zīmīgi, ka jautājot, kas ir galvenie iemesli, kādēļ mērķus nav bijis iespējams sasniegt, 26,0% aptaujāto nav spējuši sniegt konkrētu atbildi. Bet tie, kuri izvērtējuši iemeslus, visbiežāk atsaucas uz divu veidu iemesliem: kopējo e-komercijas neattīstību valstī (16,4%) un uzņēmuma iekšējām organizatoriskām problēmām (15,1%). Iemesli, kādēļ nav izdevies sasniegt mērķus (%, aptaujātie, kuriem nav izdevies sasniegt mērķus, n=73) Z emais e- komerc ijas 1 6 .4 attīs tības līmenis L atvijā I ekš ējas organizatoris kas 1 5 .1 problēmas uzņēmumā T rūks t pieredzes 1 1 .0 Reklāmas trūkums par e-vidi 1 1 .0 N euztic ēš anās e-vides 1 1 .0 darījumiem T ehnis kas problēmas 9 .6 T rūks t finans ējuma 5 .5 P atērētāju zemā pirkts pēja 2 .7 L ielā konkurenc e e- vidē 2 .7 Spec iālis tu trūkums 1 .4 G rūti pateikt 2 6 .0 MARKETING HOUSE 38
  40. 40. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Tāpat salīdzinoši bieži uzņēmēji atzinuši, ka trūcis pieredzes e- aplikāciju ieviešanā, trūkusi reklāma e-vides iespējām, kā arī norādījuši uz partneru un klientu neuzticēšanos e-darījumiem kā iemeslu savu mērķu nesasniegšanai. Apkopojot izklāstītos iemeslus, iespējams secināt, ka galvenie iemesli ir divi: uzņēmējiem nav pietiekami iemaņu un informācijas par e-komercijas risinājumu ieviešanu un uzturēšanu, kā arī uzņēmēji nav rēķinājušies ar reālo tirgus situāciju, ka e-komercijas darījumu tirgus daļa pagaidām ir neliela un e-vides aktīvo lietotāju skaits, kuri būtu gatavi izmantot e-darījumus – ļoti ierobežots. B2B un B2C sfērās iemesli mērķu nesasniegšanai bijuši līdzīgi, B2B sfēras uzņēmēji nedaudz biežāk atsaukušies (skatīt 15. tabulu) uz zemo e-komercijas attīstības līmeni valstī un iekšējām problēmām uzņēmumā. Uzņēmumu darbinieku skaita griezumā novērojamas nelielas atšķirības (skatīt 15. tabulu): tā mazie uzņēmumi salīdzinoši biežāk kā iemeslu min pieredzes trūkumu, bet lielie uzņēmumi – tehniskas problēmas. Savukārt vidējie uzņēmumi salīdzinoši biežāk atsaukušies uz zemo e-komercijas attīstības līmeni, kā arī valdošo neuzticēšanos e-vides darījumiem. MARKETING HOUSE 39
  41. 41. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 MARKETING HOUSE 40
  42. 42. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 IEMESLI, KAS KAVĒ E-KOMERCIJAS ATTĪSTĪBU B2C UN B2B SFĒRĀS Aptaujā uzņēmēji arī definēja tos apstākļus, kas šobrīd Latvijā kavē e-komercijas attīstību B2B un B2C sfērās. Novērojams, ka B2C sfērā identificēt kavēkļus uzņēmējiem bijis vieglāk kā B2B sfērā. Kā arī dati rāda, ka problēmu loks abās biznesa sfērās ir aptuveni vienāds. Apskatot rādītājus B2C jomā, kā galvenais kavēklis e-aplikāciju attīstībai tiek minēta interneta ierobežotā pieejamība (34,8%) – ar to tiek saprasts gan interneta pārklājums valstī, gan dārgās un lieliem iedzīvotāju slāņiem nepieejamās izmaksas, gan arī izglītotības par jaunajām tehnoloģijām zemais attīstības līmenis. Iemesli, kas kavē e-komercijas attīstību B2C jomā (%, aptaujātie, kuri darbojas B2C jomā, n=210) I nterneta ierobežotā pieejamība 3 4 .8 N euztic ēš anās norēķiniem e-vidē 2 1 .4 P atērētāju zemā pirkts pēja 1 0 .5 N orēķinu nedroš ība e-vidē 7 .6 Zemais informētības līmenis par e-darījumiem 7 .1 A izs priedumi pret e- darījumiem 5 .7 E - darījumu pieredzes trūkums 4 .8 T ehnis kas problēmas 3 .8 P ers onis kā kontakta lielā nozīmība klientiem 3 .3 D ārgās ievieš anas izmaks as 2 .4 P atērētāju zemā aktivitāte e-vidē 2 .4 N e vis iem patērētājiem pieejamas norēķinu kartes 2 .4 N ekvalitatīvie e-darījumu piedāvājumi 1 .9 E - paraks ta nees amība 1 .4 V als ts atbals ta trūkums e- komerc ijas attīs tībai 1 .4 M azs tirgus 1 .0 L iela birokrātija 1 .0 I nformāc ijas nepieejamība (vienotas datu bāzes trūkums ) 1 .0 M azs pakalpojumu un preč u piedāvājums e- vidē 0 .5 MARKETING HOUSE D arbinieku kompetenc es trūkums 0 .5 41 L ikumu nes akārtotība 0 .5 G rūti pateikt 2 0 .0
  43. 43. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 Interneta pieejamības aspektā B2C sfērā kā attīstību būtiski kavējošs faktors tiek minēts fakts, ka interneta lietotāji pamatā ir gados jaunie patērētāji, kuru pirktspēja nav pietiekama, lai e- darījumu apjoms sasniegtu stabilu un ienesīgu līmeni, savukārt vecākā gadu gājuma cilvēki interneta lietošanā ir neizglītoti un aizspriedumaini. Būtiskas barjeras e-darījumu attīstībai rada arī patērētājos valdošā neuzticēšanās e-vides darījumiem – 21,4% aptaujāto norādījuši uz šādu kavēkli. Tomēr šeit jāpiebilst, ka neuzticēšanās kā faktors vistiešākā veidā šobrīd ir saistīts ar pieredzes trūkumu, ne tik daudz ar negatīvu pieredzi vai vispārēju negatīvu attieksmi. Šobrīd ļoti nelielam patērētāju īpatsvaram ir i-darījumu pieredze, sekojoši nav arī pozitīvo piemēru, kam uzticēties. Uzņēmēji pētījuma gaitā minēja arī vispārēju nepieciešamību pēc tieši pozitīvās pieredzes popularizēšanas un e-vides darījumu priekšrocību popularizēšanas (sīkāks izklāsts sekos nodaļā „E-komercijas attīstību veicinošie apstākļi”). Ja aptuveni 1/5 uzņēmēji min, ka patērētāji neuzticas e-darījumiem, tad 7,6% paši apgalvo, ka e-vides darījumi nav droši un tas ir būtisks indikators, ka drošība elektroniskajā vidē ir viens no galvenajiem apstākļiem, kurus nepieciešams uzlabot. Pie tam šeit nepieciešama arī valsts palīdzība un atbalsts. Interneta pieejamība tika minēta kā galvenais faktors, kas kavē šobrīd e-komercijas attīstību, tomēr būtisks ir arī kāds cits – retāk identificēts apstāklis: 10,5% uzņēmēju kā kavējošu faktoru nosauc iedzīvotāju zemo pirktspēju. Tas nozīmē, ka pat, ja interneta izplatība (samazinot izmaksas, internetizējot reģionus utml.) ievērojami paaugstinātos, barjeras e-vides komercijai netiktu MARKETING HOUSE 42
  44. 44. Pētījums par e-komercijas attīstības dinamiku Latvijā 2005 likvidētas, jo tad par būtiskiem kavēkļiem kļūtu šobrīd sekundāras nozīmes apstākļi un, pirmkārt, tieši iedzīvotāju pirktspēja. Pozitīvs apstāklis gan šādā situācijā būtu tas, ja e-vidē tiktu piedāvātas izdevīgākas cenas, sekojoši patērētāji tradicionālos iepirkšanās veidus varētu vismaz daļēji aizstāt ar e-iepirkumiem. Sekojoši – kavējošo barjeru pārvarēšana jāskata kā komplekss problēmu kopums, nevis tikai atsevišķi procesi. E-vides attīstībai patēriņa nozīmē pastāv arī dažāda veida psiholoģiskas barjeras, piemēram, patērētāju vēlme preces un produktus pirms iegādes apskatīt un aptaustīt (minējuši 3,3% aptaujāto). Tāpat jāņem vērā arī cita veida patēriņa vides īpatnības Latvijā: 2,4% aptaujāto min, ka ne visiem potenciālajiem e-vides klientiem Latvijā ir pieejamas norēķinu kartes, kas nepieciešams, lai e-vidē varētu veikt pirkumus, 5,7% uzņēmēju min, ka patērētāju vidū valda aizspriedumi pret e-darījumiem. Sekojoši par patēriņa vidi iespējams secināt, ka Latvijas patērētāji ir mazizglītoti par e- darījumiem, kā arī nav sasniegts tāds valsts ekonomiskās attīstības līmenis, kad katram valsts iedzīvotājam būtu potenciāli iespējams kļūt par e-darījumu veicēju. Kā sekas uzņēmējiem e-vidē B2C jomā ir ļoti ierobežots noieta tirgus, jo absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju nav pat teorētiski iespējams i-vidē veikt darījumus. Apkopojot augstāk izklāstīto, B2C nozarē iespējams izdalīt vairāku veidu vispārīgus attīstības traucēkļus:  Interneta ierobežotā pieejamība;  Patērētāju pirktspēja;  E-vide kā jauns tirdzniecības kanāls, kuram neuzticas un kuru nepārzina;  Uzņēmuma iekšējās organizatoriskās vai tehniskās problēmas. MARKETING HOUSE 43

×