LBLOA preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” tirgus pētījums. Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite.

  • 2,156 views
Uploaded on

2004.gadā pēc Mārketinga padomes pasūtījuma veikts pētījums par ekoproduktu lietošanas ieradumiem Latvijā. Pētījuma mērķi bija: noskaidrot izpratni par eko produkciju, noskaidrot informētības par eko …

2004.gadā pēc Mārketinga padomes pasūtījuma veikts pētījums par ekoproduktu lietošanas ieradumiem Latvijā. Pētījuma mērķi bija: noskaidrot izpratni par eko produkciju, noskaidrot informētības par eko produkciju līmeni, noskaidrot attieksmi pret eko produkcijas lietošanu, noskaidrot gatavību iegādāties eko produkciju, noskaidrot optimālo cenu un optimālo cenu robežas, lietošanas situāciju noskaidrošana, analīze, ekoproduktu tirgus potenciāla identificēšana, potenciālo lietotāju segmentu definēšana pēc sociāli demogrāfiskiem rādītājiem un vērtībām, patēriņa ieradumiem un vajadzībām.

  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Be the first to comment
    Be the first to like this
No Downloads

Views

Total Views
2,156
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1

Actions

Shares
Downloads
21
Comments
0
Likes
0

Embeds 0

No embeds

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
    No notes for slide

Transcript

  • 1. Latvijas iedzīvotāju aptaujas atskaite LBLOA PREČU ZĪMES “LATVIJAS EKOPRODUKTS” TIRGUS PĒTĪJUMS
  • 2. Atskaites saturs
    • Pētījuma apraksts
    • Pētījuma mērķi
    • Rezultātu atskaite
      • Izlases struktūra
      • Pārtikas produktu izvēles faktori
      • Ekoprodukti – priekšstats un asociācijas
      • Ieinteresētība iegādāties un lietot ekoproduktus
      • Produktu dabiskuma būtiskums
      • Potenciālā ekoproduktu iegādāšanās un lietošana
      • Ekoproduktu cena
      • Ekoproduktu lietotāju potenciāls
      • “ Latvijas Ekoprodukts” logo vērtējums
    • Pielikums
      • Asociācijas ar vārdu “Ekoprodukts”- pilns saraksts
      • Izlases struktūra/ statistiskie dati
      • Rezultātu precizitātes tabula
      • Anketa
  • 3. PĒTĪJUMA APRAKSTS
  • 4. Pētījuma apraksts Pētījuma metode : CAPI / Computer Assisted Personal Interviews / - tiešās datorizētās intervijas regulārās Latvijas iedzīvotāju omnibusa aptaujas ietvaros respondentu dzīvesvietā latviešu vai krievu valodā pēc respondenta izvēles Izlases metode : vairākpakāpju nacionāli reprezentatīva izlase Pētījuma mērķa grupa : Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem Izlases apjoms : 502 respondenti* * Šāds izlases apjoms ļauj rezultātus attiecināt uz ģenerālkopu (visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem) ar maksimums +/- 4,4% statistisko kļūdu. Rezultātu precizitātes tabulu skatīt pielikumā. Pētījuma lauka darba norises laiks : 2004. gada 14. – 20. jūlijs Pētījuma lauka darba grupas norises vieta : visa Latvija Lauka darba nodrošinātājs : TNS/ Baltijas Datu nams (projektu direktore – Diāna Grencmane) Pētījumā iegūto datu apstrāde, grafiku izstrāde : Gints Klāsons, Līga Meldere (“Marketing House”) Pētījuma datu analīze, atskaites sagatavošana : Gints Klāsons (“Marketing House”)
  • 5. PĒTĪJUMA MĒRĶI
  • 6. Pētījuma mērķi Pētījuma mērķi : 1) noskaidrot izpratni par eko produkciju; 2) noskaidrot informētības par eko produkciju līmeni; 3) noskaidrot attieksmi pret eko produkcijas lietošanu; 4) noskaidrot gatavību iegādāties eko produkciju: vispārējā gatavība (vēlme) un reālā gatavība (iespējas un to ietekmējošie faktori: finansiālie, pieejamības u.c.); 5) noskaidrot optimālo cenu un optimālo cenu robežas; 6) lietošanas situāciju noskaidrošana, analīze: kādās situācijās lietotu eko produkciju? kādu iemeslu dēļ izvēlētos to?; 7) ekoproduktu tirgus potenciāla identificēšana; 8)   potenciālo lietotāju segmentu definēšana pēc sociāli demogrāfiskiem rādītājiem un vērtībām, patēriņa ieradumiem un vajadzībām.
  • 7. REZULTĀTU ATSKAITE
  • 8. IZLASES STRUKTŪRA
  • 9. PĀRTIKAS PRODUKTU IZVĒLES FAKTORI
  • 10. Būtiskākie faktori, izvēloties pārtikas produktus – Q1 (%; visi respondenti, n=502) * Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtisks faktors” līdz 7 - “ļoti būtisks faktors” Absolūtais vairākums aptaujāto par būtiskiem faktoriem izvēloties pārtikas produktus atzinuši gan garšu, gan dabiskumu, gan veselīgumu, gan arī cenu. Pazīstams ražotājs kā būtisks faktors šķitis salīdzinoši mazāk respondentiem, tomēr arī būtisks. Vidējo vērtējumu griezumā visbūtiskākais faktors ir garša (vidējais rādītājs 6,70 skalā no 1 līdz 7), nedaudz atpaliekot produkta dabiskumam (6,60) un veselīgumam (6,50). Salīdzinoši zemāks vidējais rādītājs ir faktoram “pazīstams ražotājs” (5,60). Dati ļauj secināt, ka patērētājam būtiskākais, pirmkārt, tomēr ir garša, un tikai pēc tam tiek domāts par citām produkta kvalitātēm. Pat ja produkts ir dabisks un veselīgs, bet nav pietiekami garšīgs, diez vai tas izpelnīsies patērētāju uzmanību un atzinību. Tieši garša ir faktors, kurš nosaka, ko pircējs izvēlēsies. Tomēr lai panāktu pirmo kontaktu ar pircēju (lai pircējs iegādātos produktu pagaršošanai) būtisku lomu var spēlēt tieši pārējie minētie faktori – īpaši produkta ražotājs, cena, kā arī dažāda veida produkta dabiskuma un veselīguma apliecinājumi – kvalitātes zīmes.
  • 11. Vai Jūs ticat, ka bioloģiski tīras, dabiskas pārtikas lietošana ... – Q2 (%; visi respondenti, n=502) Salīdzinoši visvairāk respondentu tic, ka bioloģiski tīra, dabiska pārtika ir īpaši veselīga bērniem, kā arī, ka tā ļauj uzlabot veselību. Savukārt lielākas šaubas iedzīvotājiem ir par dabiskas pārtikas lietošanas ietekmi uz dzīves ilgumu un izvairīšanos no slimošanas. Ja dabiskas pārtikas veselīgums sev un bērniem šķiet a priori pieņemams un ticams, tad izvairīšanās no slimošanas un dzīves ilguma pagarināšana prasa redzamus pierādījumus. Cilvēki tic, ka dabiska un bioloģiski tīra pārtika ir veselīga vispārējā nozīmē, bet konkrētāku ietekmi uz savu veselību, imūnsistēmu un dzīves ilgumu nesaredz un nenovērtē. Iespējams tādēļ, ka šādu pārtikas ietekmi nevar nomērīt un pierādīt – tā vairāk saistīta ar paša cilvēka ticību veselīgas pārtikas ietekmei. Tādēļ ekoproduktu popularizēšanā viens no aspektiem varētu būt tieši reāli stāsti un piemēri, kā esošo lietotāju veselību ietekmē veselīgas pārtikas lietošana.
  • 12. Uzticēšanās tirdzniecības vietām – Q11 (%; visi respondenti, n=502) * Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz neuzticētos” līdz 7 - “pilnībā uzticētos” Visuzticamākā tirdzniecības vieta, pēc respondentu domām, ir tirgus, kas saņēmis salīdzinoši visvairāk pozitīvo novērtējumu. Tomēr jāuzsver, ka respondentiem nav viennozīmīgas attieksmes pret aptaujā iekļautajām tirdzniecības vietām – vismaz trešdaļa iedzīvotāju neuzticas katrai no tām. Acīmredzot katrai tirdzniecības vietai ir savi piekritēji un noliedzēji, un katrai no tām ir savi apmeklētāji. Tā tirgum un piemājas veikaliņam vairāk uzticētos vecāka gadagājuma cilvēki, kamēr internetam un lielveikaliem – jaunāki patērētāji. Tomēr kopumā vismazāk iedzīvotāji uzticētos tādu produktu kvalitātei, kuri būtu pasūtīti pa internetu vai telefonu – aptuveni puse iedzīvotāju neuzticētos šādiem produktiem. Acīmredzot būtisks faktors ir tieši personisks kontakts ar pārdevēju, personīga pazīšanās ar ražotāju un pārdevēju, kas ļauj uzticēties arī no viņa iegādātam produktam – īpaši būtiski tas ir gados vecākiem respondentiem. Ekoproduktu izplatīšanai tas nozīmē, ka gan tirgū, gan lielveikalā, gan internetā vai telefona pasūtījumos tiem būtu savs patērētājs – tirgū tie būtu gados vecāki cilvēki, arī ģimenes cilvēki, lielveikalos – sociāli aktīvi, vidējas turības pilsētu iedzīvotāji, bet internetā – darbā ļoti aizņemti cilvēki, sekojoši arī ar augstākiem ienākumiem.
  • 13. EKOPRODUKTI – PRIEKŠSTATS UN ASOCIĀCIJAS
  • 14. Asociācijas ar vārdu “Ekoprodukts” – Q3 (%; visi respondenti, n=502) Piezīme : Attēlotas tikai tās atbildes, kuras minējuši vismaz 20 respondenti. Pilnu asociāciju sarakstu skatīt pielikumā
  • 15. Ekoproduktu iegādes vietas pēc respondentu domām – Q4 (%; visi respondenti, n=502) Aptuveni puse aptaujāto uzskata, ka ekoproduktus iespējams iegādāties no zemniekiem – tas norāda uz zemo iedzīvotāju informētības līmeni par to, kas ir ekoprodukti un kas tos ražo/ audzē. Lielākā daļa iedzīvotāju jauc ekoproduktus un jebkurus nelielās zemnieku saimniecībās audzētus dārzeņus, augļus vai gaļas produktus. Aptuveni 2/5 iedzīvotāju uzskata, ka ekoproduktus var iegādāties tirgū, bet trešdaļa, ka lielveikalos, veikalu tīklos. 1% aptaujāto zinājuši nosaukt Zaļo tirgu kā ekoproduktu tirdzniecības vietu. Tas norāda uz nepieciešamību sabiedrībā veikt informēšanas kampaņas par to, ar ko ekoprodukts atšķiras no jebkuriem citiem pārtikas un jebkuras zemnieku saimniecības radītajiem produktiem, kā arī popularizēt ekoproduktu iegādes vietas. Būtiski ir parādīt ekoproduktu īpašo vērtību salīdzinot ar zemnieku saimniecībās radītajiem, lai gan tas daļēji liktu apšaubīt pēdējo kvalitāti, par ko lielākā daļa patērētāju ir pārliecināti.
  • 16. IEINTERESĒTĪBA IEGĀDĀTIES UN LIETOT EKOPRODUKTUS
  • 17. Ieinteresētība iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus – Q5 (%; visi respondenti, n=502) Kopumā absolūtais vairākums iedzīvotāju ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoloģiski tīru pārtiku – 91% aptaujāto izteikuši šādu gatavību. Tomēr jāņem vērā, ka šāds ieinteresēto skaits pastāv tikai tādā gadījumā, ja nav nekādu papildus nosacījumu – dārgākas cenas, īpašas iegādes vietas utml., kā tas būs redzams tālākajos atskaites datos. Tomēr šāds ieinteresētības līmenis, ņemot vērā datus, ka lielākajai daļai patērētāju izvēloties pārtiku ir būtisks tā veselīgums un dabiskums, slēpj sevī arī lielu ekoproduktu potenciālu, ko šobrīd ierobežo no vienas puses produktu nelielā pieejamība un no otras puses – finansiālās patērētāju iespējas. Sekojoši – palielinoties iedzīvotāju pirktspējai un izpratnei par ekoproduktu būtību, kā arī to pieejamībai patērētāju ikdienas iepirkšanās vietās, palielinātos arī ekoproduktu pieprasījums.
  • 18. Ekoproduktu lietošanā neieinteresēto argumenti – Q5a (%; respondenti, kuri nav ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=45) Trešdaļai no tiem, kuri nav ieinteresēti iegādāties un lietot ekoproduktus, vispār nav būtiski iegādāties ekoloģiski tīru pārtiku – tie ir patērētāji, kam galvenās ir citas produktu vērtības, nevis to tīrība un bioloģiskā izcelsme. Vēl trešdaļai neieinteresēto būtisks faktors ir cena – viņi uzskata, ka ekoprodukti ir dārgāki un viņi to nevar atļauties. Būtiski uzsvērt, ka lai gan neliela daļa respondentu, tomēr kā būtisku faktoru uzsver arī to, ka neuzticas ekoproduktu kvalitātei. Tātad būtiski ir komunicēt ne tikai atšķirīgās ekoproduktu priekšrocības, bet arī kvalitātes kontroles aspektu – jo tikai uzticoties kvalitātei, patērētāji būs gatavi maksāt papildus vērtību par piedāvāto produktu. Daži respondenti minējuši arī ierobežotās ekoproduktu iegādes iespējas kā faktoru, kādēļ nav intereses tos lietot.
  • 19. PRODUKTU DABISKUMA BŪTISKUMS
  • 20. Produktu dabiskuma būtiskums dažādās produktu kategorijās – Q6 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) * Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtiski” līdz 7 - “ļoti būtiski” Visbūtiskāk patērētājiem šķiet lietot bioloģiski tīras, dabiskas izcelsmes produktus trīs produktu kategorijās: gaļa, dārzeņi un augļi. Tās ir produktu kategorijas, kurās produkta dabiskums un izcelsme ir visredzamākā un tradicionāli novērtētākā, jo šo kategoriju izvēlē būtiska ir vietējā izcelsme, kas tiek saistīta ar produkta dabiskumu un tīrību. Salīdzinoši nedaudz mazāk būtiskas produktu kategorijas ir piens, maize un olas, kuras vairs nesaistās tik daudz ar dabisku izcelsmi un tieši ar Latvijas zemnieku radītiem produktiem, bet vairāk ar lielveikalu piedāvājumu, sekojoši izcelsmes aspektu atbīdot otrajā plānā, par galveno izvirzot produkta garšu un cenu. Interesanti, ka tējas dabiskums šķitis no visām aptaujā iekļautajāmproduktu kategorijām vismazāk būtiskais. Iespējams tādēļ, ka ikdienā lietotā tēja nesaistās ar paša lasītu vai vispār vietējas izcelsmes produktu, bet gan veikalos pieejamajiem safasētas tējas piedāvājumiem. Ekoproduktu aspektā būtu būtiski patērētājiem “atgādināt”, ka arī tajās produktu kategorijās, kurās dabiskums šķiet mazāk būtisks, tas tomēr ir svarīgs un veselību ietekmējošs aspekts.
  • 21. POTENCIĀLĀ EKOPRODUKTU IEGĀDE UN LIETOŠANA
  • 22. Ekoproduktu potenciālās iegādes situācijas – Q8 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) Lielākā daļa respondentu atzīst, ka galvenais faktors, kas ietekmētu lēmumu iegādāties ekoproduktus, būtu tieši veselīgums – ja respondenti zinātu un redzētu, ka produkts ir derīgs veselībai, tad izvēles izdarīšana starp parastu pārtikas produktu un ekoproduktu būtu vieglāk izdarāma. Aptuveni vienāds daudzums aptaujāto vairāk kā veselību novērtē produkta garšu un ražotāja pazīstamību un uzticamību. Var teikt, ka visbūtiskākais faktors ir produkta veselīgums, tomēr svarīgi ir arī uzticēties ražotājam un novērtēt produkta garšu. Patērētājs ir jāiepazīstina gan ar produkta kvalitātēm /product value/ , gan arī tā ražotāju /brand value/ .
  • 23. Ekoproduktu potenciālās lietošanas situācijas – Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) Lielākā daļa respondentu vēlētos ekoproduktus iegādāties ikdienas lietošanai, 1/5 labprāt iegādātos pāris reižu lai pamēģinātu, bet 7% ekoproduktus iegādātos tikai reizēm, lai sagādātu sev un savai ģimenei gastronomiskus svētkus. Sekojoši potenciāli visvairāk ekoproduktu lietotāju būtu tieši ikdienas lietotāji – tie, kuriem ekoprodukti būtu ikdienas maltīšu sastāvdaļa. Tai pat laikā jāuzsver, ka šāda gatavība tiek izteikta, neņemot vērā ekoproduktu paaugstināto cenu, sekojoši – ja ekoproduktu cena ir augstāka kā parastiem pārtikas produktiem, daļa pircēju sāktu pārdomāt savu izvēli un lielākā daļa visdrīzāk atteiktos no ekoproduktu iegādes (skatīt nākamo grafiku) biežāk kā pāris reižu.
  • 24. Ekoproduktu potenciālā iegāde dažādās to pieejamības situācijās – Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) Trešdaļa aptaujāto lai iegādātos ekoproduktus ir gatavi doties uz speciālām tirdzniecības vietām, kamēr lielākā daļa respondentu iegādātos ekoproduktus tikai tad, ja tie būtu pieejami vietās, kur viņi parasti veic ikdienas pārtikas produktu iepirkumus. Tas nozīmē, ka ekoproduktu tirdzniecībai potenciāli visveiksmīgākie kanāli būtu cilvēku visapmeklētākās tirdzniecības vietas – lielveikali, tirgus, pārtikas veikalu tīkli.
  • 25. EKOPRODUKTU CENA
  • 26. Ekoproduktu potenciālās iegādes situācijas dažādu cenu gadījumos– Q7 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) Tikai 21% aptaujāto izsaka gatavību par ekoproduktiem maksāt vairāk kā par parastiem pārtikas produktiem. Apuveni puse iedzīvotāju būtu gatavi iegādāties ekoproduktus tikai situācijā, ja to cena neatšķirtos no parastiem pārtikas produktiem, bet trešdaļa aptaujāto ekoproduktu iegādes iespējas apsvērtu tikai tad, ja tie būtu lētāki kā parastie pārtikas produkti.
  • 27. Gatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem – Q10 (%; respondenti, kuri ir gatavi maksāt vairāk par ekoproduktiem, n=96) No tiem respondentiem, kuri izteica gatavību maksāt vairāk par ekoproduktiem, 22% ir gatavi maksāt divas reizes vairāk, trešdaļa - par 50% vairāk, bet 16% par trešdaļu vairāk kā par parastiem pārtikas produktiem. Aptuveni 30% ir gatavi piemaksāt par ekoproduktiem mazāk kā 30%. 69% ir gatavi piemaksāt par ekoproduktiem vairāk kā trešdaļu no parastu pārtikas produktu cenas 31% ir gatavi piemaksāt par ekoproduktiem mazāk kā trešdaļu no parastu pārtikas produktu cenas
  • 28. Gatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem dažādās produktu kategorijās – Q9 (%; respondenti, kuri ir ieinteresēti iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus, n=457) Vaicāti par to, kurās produktu kategorijās pircēji būtu gatavi maksāt vairāk, ja produkts būtu ekoloģiski tīrs, dabisks, visbiežāk minētās kategorijas ir: augļi, gaļa un dārzeņi – tās kategorijas, kurās produkta tīrība un dabiskums tika visaugstāk novērtēts. Tātad iedzīvotāji ir gatavi maksāt vairāk par to, kas šķiet būtisks veselībai. Tādēļ ekoproduktu pārdošanas veicināšanai būtu būtiski komunicēt katras produktu kategorijas būtiskumu veselībai – arī to, kas šobrīd patērētājiem šķiet mazāk būtisks, kā piemēram maize, olas un tēja. * Indekss parāda starpību starp pozitīvajām (JĀ) un negatīvajām (NĒ) atbildēm, sekojoši izsakot pozitīvo vai negatīvo atbilžu pārsvaru
  • 29. EKOPRODUKTU LIETOTĀJU POTENCIĀLS
  • 30. Ekoproduktu lietotāju potenciāla novērtējums (%; visi respondenti, n=502) 91% no Latvijas iedzīvotājiem ir ieinteresēti iegādāties ekoproduktus 21% no tiem ir gatavi maksāt vairāk par ekoproduktiem 69% no tiem ir gatavi maksāt vismaz 30% vairāk par ekoproduktiem No visiem Latvijas iedzīvotājiem šo respondentu īpatsvars sastāda 14,7% - ekoproduktu potenciālo lietotāju apjoms visā Latvijā vispārējā līmenī (neņemot vērā ienākumus) 1) 2) 3) 4) 1) 2) 3) Ņemot vērā reālo pirktspēju, ekoproduktu pircēji būtu tie iedzīvotāji, kuru ienākumi uz vienu cilvēku ģimenē mēnesī ir vismaz 100 Ls – šādu Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Latvijā ir 4% - tas būtu šobrīdējais ekoproduktu potenciāls 5)
  • 31. Ekoproduktu potenciālo lietotāju sociāli demogrāfiskais “portrets” Ekoproduktu potenciālie lietotāji (4% Latvijas iedzīvotāji, kas ir gatavi maksāt par ekoproduktiem vismaz 30% vairāk kā par parastiem pārtikas produktiem un kuru ģimenes ienākumi ir vismaz 100 Ls uz vienu ģimenes locekli) ir pilsētu iedzīvotāji, vecumā no 31 līdz 50 gadiem, visbiežāk latvieši ar augstāko vai vidējo speciālo izglītību, algoti darbinieki – speciālisti vai vidējā līmeņa vadītāji, ierēdņi, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, visbiežāk bez bērniem, un kuru personīgie ienākumi ir augstāki par 150 latiem mēnesī, pamatā Rīgas iedzīvotāji. Interesanti, ka salīdzinoši biežāk gatavību iegādāties ekoproduktus un maksāt par tiem vairāk, izteikuši vīrieši, pie tam – vīrieši, kuri savā ģimenē ir galvenie iepirkumu veicēji. Galvenās vērtības potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem ir ģimene un arī bērni (lai gan lielākajai daļai no potenciālajiem lietotājiem bērnu nav). Būtiska šiem cilvēkiem ir veselība. Svarīgs ir arī darbs un nauda, kamēr karjera ir salīdzinoši mazāk būtiska. Vidēji būtiski potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem ir draugi – tā nav galvenā dzīves vērtība, bet tomēr salīdzinoši būtiska. Vairāk šie cilvēki orientēti uz ģimeni, ģimenisku vidi, mazāk uz ekstravertām aktivitātēm – aktīvu atpūtu un biežām tikšanās ar draugiem. Interesanti, ka cilvēkiem, kuri potenciāli būtu gatavi maksāt vairāk par pārtiku, kas būtu veselīga un dabiska, kā salīdzinoši nebūtiska šķitusi tāda vērtība kā tīra apkārtējā vide – acīmredzot Latvijas potenciālie lietotāji nav “zaļās” ideoloģijas piekritēji un aizstāvji. Būtiskāka šiem cilvēkiem ir personīgā un ģimenes locekļu veselība, nevis rūpes par vidi. Savukārt visnebūtiskākā šiem cilvēkiem ir ticība Dievam – potenciālie ekoproduktu lietotāji nav reliģiozi.
  • 32. Būtiskākie faktori, izvēloties pārtikas produktus – Q1 (vidējie rādītāji*; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtisks faktors” līdz 7 - “ļoti būtisks faktors” Pelēkais fons attēlo vidējos rādītājus visā izlases kopumā Salīdzinot ar visiem iedzīvotājiem, potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem izteikti būtiskāki faktori, izvēloties pārtikas produktus, ir garša, dabiskums un veselīgums. Savukārt mazāk nozīmīgi faktori ir cena un pazīstams ražotājs.
  • 33. Produktu dabiskuma būtiskums dažādās produktu kategorijās – Q6 ( vidējie rādītāji*; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz nav būtiski” līdz 7 - “ļoti būtiski” Pelēkais fons attēlo vidējos rādītājus visā izlases kopumā Salīdzinot ar iedzīvotāju uzskatiem kopumā, ekoproduktu potenciālie lietotāji augstāk novērtē ekoloģiski tīras pārtikas lietošanas būtiskumu visās produktu kategorijās. Īpaši izteikti novērtēts dārzeņu, augļu, gaļas un olu ekoloģiskās tīrības būtiskums. Sekojoši iespējams apgalvot, ka potenciālajiem ekoproduktu lietotājiem visbūtiskākās kategorijas šķiet dārzeņi un augļi, gaļa, kā arī olas un piens.
  • 34. Ekoproduktu potenciālās iegādes situācijas – Q8 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Salīdzinot ar visiem respondentiem, potenciālie ekoproduktu lietotāji vairāk uzmanības pievērstu pazīstama ražotāja vārdam uz produkta, kā arī produkta garšai un salīdzinoši mazāka nozīme būtu veselībai, lai gan aptuveni puse no potenciālajiem lietotājiem minējuši, ka tieši veselīgums būtu tas faktors, kas liktu izvēlēties ekoproduktus. VISI RESPONDENTI
  • 35. Ekoproduktu potenciālās lietošanas situācijas – Q7 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Ekoproduktu potenciālo lietotāju vidū ir daudz vairāk to iedzīvotāju, kuri būtu gatavi ekoproduktus lietot katru dienu – lielākais vairums izsaka gatavību ekoproduktus lietot savā ikdienas galdā. Tai pat laikā no potenciālajiem lietotājiem aptuveni 20% ir tādi, kuri drīzāk būtu gatavi pāris reizes pamēģināt ekoproduktus, bet ikdienā tos nelietot. POTENCIĀLIE LIETOTĀJI VISI RESPONDENTI
  • 36. Ekoproduktu potenciālā iegāde dažādās to pieejamības situācijās – Q7 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Potenciālie ekoproduktu lietotāji ir gatavi doties pat uz speciālām tirdzniecības vietām, lai iegādātos ekoloģiski tīrus produktus – tikai viena 1/3 atzīst, ka ekoproduktu lietošanā būti ieinteresēti tikai tādā gadījumā, ja tie būtu pieejami vietās, kur parasti tiek veikti pārtikas iepirkumi.. POTENCIĀLIE LIETOTĀJI VISI RESPONDENTI
  • 37. Gatavība maksāt vairāk par ekoproduktiem dažādās produktu kategorijās – Q9 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Visi ekoproduktu potenciālie lietotāji būtu gatavi maksāt lielāku cenu par maizi, gaļu un olām. Lielākā daļa piemaksāt par kvalitāti būtu gatavi arī piena, augļu un dārzeņu kategorijās. Salīdzinoši mazāk ekoproduktu pircēji būtu gatavi maksāt par dabīgu tēju.
  • 38. Uzticēšanās tirdzniecības vietām – Q11 (%; potenciālie ekoproduktu lietotāji, n=20) Vidējais rādītājs skalā no 1 - “nemaz neuzticētos” līdz 7 - “pilnībā uzticētos” Pelēkais fons attēlo vidējos rādītājus visā izlases kopumā Iedzīvotāji, kuri visdrīzāk iegādātos ekoproduktus, visvairāk uzticas lielveikalos, kā arī tirgū iegādātām precēm, kamēr uzticēšanās maziem piemājas veikaliņiem un pasūtījumiem internetā ir salīdzinoši zemāka kā starp visiem iedzīvotājiem kopumā.
  • 39. “ LATVIJAS EKOPRODUKTS” LOGO VĒRTĒJUMS
  • 40. “ Latvijas Ekoprodukts” esošā logo piemērotība ekoproduktu popularizēšanai – Q12 (%; visi respondenti, n=502) 13,3% respondentu uzskata, ka logo nemaz nav piemērots ekoproduktu popularizēšanai Vidējais atbilstības vērtējums - 4,5 65,9% respondentu uzskata, ka logo ir pilnībā piemērots ekoproduktu popularizēšanai Kopumā esošo “Latvijas Ekoprodukts” zīmi aptaujātie uzskata par piemērotu, lai popularizētu ekoproduktus. Tikai aptuveni 1/10 daļa Latvijas iedzīvotāji šo zīmi uztver negatīvi.
  • 41. PIELIKUMS