Your SlideShare is downloading. ×
Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 2010
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×

Introducing the official SlideShare app

Stunning, full-screen experience for iPhone and Android

Text the download link to your phone

Standard text messaging rates apply

Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 2010

4,972
views

Published on

Laika posmā no 2010. gada 1. februāra līdz 31. martam, sadarbojoties Stratēģiskās analīzes komisijai (SAK), Microsoft Latvia un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” tika realizēts …

Laika posmā no 2010. gada 1. februāra līdz 31. martam, sadarbojoties Stratēģiskās analīzes komisijai (SAK), Microsoft Latvia un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” tika realizēts pētniecisks projekts „Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas”. Projekta mērķis bija aktualizēt inovatīvas skolu sistēmas nepieciešamību Latvijā, identificējot barjeras tās īstenošanai un izstrādājot risinājumus barjeru pārvarēšanai.
Šajā ziņojumā apkopota informācija par visām projekta ietvaros veiktajām aktivitātēm, to ietvaros iegūtajiem viedokļiem, galvenajiem secinājumiem, kā arī izstrādātajiem ieteikumiem izglītības satura un procesa kvalitātes uzlabošanai.
Pētījuma ziņojums publiski pieejams: http://www.saki.lv/viedokli/487-ptjum-analiz-21-gadsimta-izaicinjumus-skols-un-izgltb


3 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
4,972
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
69
Comments
3
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. INOVATĪVAS SKOLU SISTĒMAS STRUKTŪRAS ĪSTENOŠANAS IZAICINĀJUMI UN IESPĒJAS PĒTĪJUMA REZULTĀTU ZIŅOJUMS Pētījuma pasūtītājs: SIA „Microsoft Latvia” Pētījuma veicējs: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” RĪGA, 2010
  • 2. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 2 SATURS IEVADS.....................................................................................................................................................................................................................3 1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA ...........................................................................................................................................................................4 2. INOVATĪVAS SKOLAS KONCEPTS ................................................................................................................................................................7 2.1. Inovatīvas skolas koncepta izstrādes konteksts.......................................................................................................................................7 2.2. Koncepcijas organizatoriskais ietvars........................................................................................................................................................8 2.3. Nākotnes Skola (School of the Future) Filadelfijā ....................................................................................................................................8 2.4. Inovatīvās izglītības līderi pasaulē.............................................................................................................................................................9 2.5. Inovatīvas skolas koncepcijas pamatnostādnes.....................................................................................................................................10 2.6. Inovatīvas skolas koncepcijas kritika un ieviešanas riski.......................................................................................................................13 3. DISKUSIJU CIKLA GALVENĀS TĒZES ........................................................................................................................................................14 3.1. Diskusiju tematiskie bloki un to saturs.....................................................................................................................................................14 3.2. Diskusiju galvenās tēzes ..........................................................................................................................................................................15 3.3. Kopsavilkums par diskusiju ciklā paustajiem viedokļiem .......................................................................................................................28 4. SKOLĀS VEIKTO NOVĒROJUMU GALVENIE SECINĀJUMI ....................................................................................................................30 4.1. Tehnoloģiju izmantošana Latvijas skolās................................................................................................................................................30 4.2. Skolotāju viedoklis par jaunajām tehnoloģijām .......................................................................................................................................37 4.3. Skolēnu viedoklis par jaunajām tehnoloģijām.........................................................................................................................................38 4.4. Jaunās tehnoloģijas skolās: ieguvumi, riski un barjeras ........................................................................................................................41 4.5. Tehnoloģiju virzītājspēki ...........................................................................................................................................................................43 4.6. Skolām nepieciešamais atbalsts tehnoloģiju jomā .................................................................................................................................47 4.7. Pētīto skolu inovativitāte...........................................................................................................................................................................47 4.8. Kopsavilkums par veiktajiem novērojumiem skolās ...............................................................................................................................54 4.9. Secinājumi par skolu inovativitāti Latvijā .................................................................................................................................................56 5. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VIEDOKLIS PAR IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS IZMAIŅU NEPIECIEŠAMĪBU ....................................................57 5.1. Nepieciešamība vispārējās izglītības sistēmā veikt izmaiņas ...............................................................................................................57 5.2. Iedzīvotāju viedoklis par izglītības satura digitalizāciju ..........................................................................................................................57 5.3. Iedzīvotāju viedoklis par to, kurā klasē bērniem sākt apgūt jauno tehnoloģiju lietošanu ....................................................................58 5.4. Iedzīvotāju viedoklis par jaunajām tehnoloģijām izglītībā ......................................................................................................................59 6. IETEIKUMI UN TO IZVĒRTĒJUMS.................................................................................................................................................................60 6.1. Ieteikumi konkrētām aktivitātēm...............................................................................................................................................................60 6.2. Ieteikumu izvērtējums – efektivitāte pret aktualitāti ................................................................................................................................62 7. KOPSAVILKUMS ..............................................................................................................................................................................................65 SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 3. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 3 IEVADS Ir vispārzināms, ka izglītība ir pamats gan indivīda attīstībai, gan sabiedrības sociālekonomiskās attīstības iespējām. Tomēr ļoti daudzas valstis šobrīd atzīst, ka to pašreizējā izglītības sistēma nemotivē skolēnu un pienācīgi nesagatavo nākotnei. Lai rosinātu jauniešu dabisko zinātkāri un sekmētu viņu efektivitāti nākotnes darba vidē, ir nepieciešams mainīt izglītības sistēmu, nepietiek vien ar atsevišķu tās daļu uzlabošanu. Jebkuras sistēmas - bioloģiskas, politiskas vai ar organizācijām saistītas - ir veidotas no savstarpēji saistītām apakšsistēmām. Atsevišķa posma izmainīšana atkarībā no tā saiknes ar pārējām sistēmas daļām var izraisīt gan pozitīvas un noderīgas, gan kaitīgas sekas. Arī izglītības sistēmas pārveidošana ir nopietns izaicinājums – starp darbības plāna izstrādi un reālām izmaiņām skolēnu izglītošanas procesā pastāv ilgs laika posms. Mēs dzīvojam jaunu tehnoloģiju un inovācijas laikmetā, kas ietekmē mūsu ikdienu – sākot no mūsu saziņas veidiem un beidzot ar to, kā strādājam un pavadām brīvo laiku. Tomēr izglītības pasaulē izmaiņas ir bijušas salīdzinoši nelielas. Klases telpas visā pasaulē izskatās gandrīz tāpat kā agrāk – ar skolotāju pie tāfeles un skolēniem skolas solos. Mācību diena ir sadalīta atbilstoši stundu sarakstam. Un tomēr šajā tradicionālajā modelī ir atsevišķas skolas, kas ievieš kādus tehnoloģiskus jaunievedumus, lai uzlabotu mācību kvalitāti vai piekļuvi informācijai. Visā pasaulē nemitīgi pieaug to skolēnu skaits, kas pārlūko interneta tīklu, lejupielādē mūziku, izmanto tērzēšanas vietnes, augšupielādē pašu veidotus videoklipus, sarunājas ar draugiem tiešsaistē, skatās interneta TV pārraides, raksta blogus (jeb emuārus) par savas dzīves aktuālajiem notikumiem, tiešsaistē lasa grāmatas. Daudzas no minētajām aktivitātēm norisinās vienlaicīgi, izmantojot mobilās ierīces. Šajā ļoti integrētajā, personalizētajā pasaulē jaunieši gaida, ka informācijas pakalpojumi un produkti tiks pielāgoti individuālām vajadzībām un vēlmēm. 21. gadsimta izglītības izaicinājums un uzdevums ir radīt tādu pieeju, kas ir iesaistoša un interesanta, viegli adaptējama un ir saskaņā ar jauniešu ārpusskolas dzīvi. Bez tam iegūtajai izglītībai un prasmēm jānodrošina iespēja jaunietim nākotnē sekmīgi atrast darbu. Kā to sasniegt? Atbilde slēpjas inovācijā, bet jautājums ir – kāda veida inovācijā un kā to ieviest? Risinājums ir sarežģīts, problēmu nav iespējams atrisināt vien ar tehnoloģiju izmantošanu. Pat ieviešot skolās nepieciešamo tehnisko infrastruktūru, nepietiek tikai ar iespēju izmantot datoru bez attiecīgiem uzlabojumiem pašā mācību procesā1. Efektīvas pārmaiņas prasa vispusīgu pieeju, lai pilnībā mainītu pašu mācīšanās procesu. Laika posmā no 2010. gada 1. februāra līdz 31. martam, sadarbojoties Stratēģiskās analīzes komisijai (SAK), Microsoft Latvia un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” tika realizēts pētniecisks projekts „Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas”. Projekta mērķis bija aktualizēt inovatīvas skolu sistēmas nepieciešamību Latvijā, identificējot barjeras tās īstenošanai un izstrādājot risinājumus barjeru pārvarēšanai. Šajā ziņojumā apkopota informācija par visām projekta ietvaros veiktajām aktivitātēm, to ietvaros iegūtajiem viedokļiem, galvenajiem secinājumiem, kā arī izstrādātajiem ieteikumiem izglītības satura un procesa kvalitātes uzlabošanai. 1 Dynarski, M., Agodini, R., Heaviside, S., Novak, T., Carey, N., Campuzano, L., et al. (2007). Effectiveness of reading and mathematics software products: Findings from the first student cohort. Washington, DC: U.S. Department of Education, Institute of Education Sciences. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 4. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 4 1. PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA Pētījuma projekta ietvaros tika realizētas vairākas secīgas aktivitātes, kuru mērķis bija pēc iespējas visaptveroši un detalizēti izzināt izglītības inovāciju ieviešanas problemātiku, akcentējot tieši jauno tehnoloģiju ‘ienākšanu’ mācību procesā un saturā: 1) Sākotnējā situācijas un attieksmju izpēte. 2) Darba semināru-diskusiju cikla organizēšana. 3) Etnogrāfiskais pētījums trīs Latvijas skolās. 4) Inovatīvas skolas sistēmas struktūras pieejas apraksta izstrāde. 5) Latvijas iedzīvotāju viedokļu izpēte. 6) Projekta ietvaros iegūtās informācijas apkopošana un ieteikumu izstrāde. Sākotnējā situācijas un attieksmju izpēte Sākotnējās situācijas un attieksmju izpētes galvenais mērķis bija apkopot līdz šim veikto pētījumu datus un informāciju, kas kalpoja par pamatu darba semināru-diskusiju cikla tēmu definēšanai un diskutējamo jautājumu loka sastādīšanai. Tāpat sākotnējās situācijas izpētes ietvaros tika veikta 2009. gada 16. decembrī notikušā Izglītības inovāciju foruma „Skola Latvijā”2 dalībnieku anketu apkopošana un viedokļu analīze. Papildus tika veikta ārvalstu pieredzes apzināšana, apkopojot gan aprakstošu informāciju, gan arī video materiālus, kuri tika izmantoti diskusijās kā uzskates līdzekļi. Šīs aktivitātes rezultāts - sagatavoti darba semināru-diskusiju tēmu ceļveži un diskusiju prezentācijas. Darba semināru - diskusiju cikls Laika posmā no 2010. gada 12. februāra līdz 25. martam tika organizēti divi darba semināru-diskusiju cikli četrās Latvijas pilsētās – Rīgā, Valmierā, Jēkabpilī un Ventspilī. Katrā no pilsētām diskusijas notika divas reizes (Rīgā – trīs reizes) vienādā dalībnieku sastāvā (dažās diskusijās - ar nelielām dalībnieku sastāva izmaiņām), tādējādi kopumā tika realizētas deviņas diskusijas. Katrā diskusijas reizē padziļināti tika diskutēts par kādu no projekta ietvaros definētajām tēmām - mācību saturs, mācību process un skolotāju kvalifikācija jauno tehnoloģiju lietojuma un inovatīvas skolu sistēmas aspektā. Visas diskusijas vadīja M.Phil., PhD (Cantab) Roberts Ķīlis. Visas diskusijas tika ierakstītas audio formātā un ieraksti atšifrēti teksta formā, kā arī par katru diskusiju tika sagatavots galveno tēžu un citātu apkopojums, kurš tika izsūtīts visiem diskusijas dalībniekiem. Diskusijās iegūtie viedokļi un informācija apkopota šī ziņojuma 3. nodaļā. Šīs aktivitātes rezultāts – par katru diskusiju sagatavoti galveno tēžu un citātu apkopojumi, diskusiju teksta atšifrējumi (transkripti), sagatavoti konkrēti ieteikumi izglītības satura un procesa kvalitātes uzlabošanai. 2 Plašāku informāciju par forumu skatīt: http://www.saki.lv/viedokli/369-notiks-vriengs-forums-par-izgltbas-inovcijm SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 5. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 5 Etnogrāfiskais pētījums trīs Latvijas skolās Lai iegūtu tiešu un nepastarpinātu informāciju no skolām, projekta ietvaros tika realizēti etnogrāfiskais pētījums trīs Latvijas skolās (Ventspils ģimnāzija, Rīgas Franču licejs un Jaunpiebalgas vidusskola). Etnogrāfiskā pētījuma galvenais mērķis bija novērot un analizēt, kādā veidā skolā tiek izmantotas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī novērtēt, cik lielā mērā skolas atbilst inovatīvas skolas koncepta pamatnostādnēm. Ņemot vērā, ka pētījuma realizācijai bija atvēlēts ierobežots laika periods (četras pilnas darba nedēļas), kā pētījuma mērķiem atbilstošākā tika izvēlēta tā sauktā ‘ātrā etnogrāfiskā novērtējuma’ (rapid ethnographic assessment) metode, kura paredz koncentrēšanos uz vienu vai dažām galvenajām novērtējuma tēmām, izmantojot ierobežotu pētniecisko metožu loku. Dotā ‘ātrā etnogrāfiskā novērtējuma’ ietvaros tika izmantotas sekojošas pētnieciskās metodes: daļēji strukturētas intervijas ar mērķa grupu pārstāvjiem (skolotāji, skolēni, skolu administrācija, IT personāls), iekļautie novērojumi (participant observation), informācijas un datu sekundārā analīze (par skolā pieejamo tehniku, tās noslogojumu u.tml.), kā arī neformālas sarunas ar pedagogiem un skolēniem skolās. Pirmais pētījuma uzdevums bija noskaidrot un aprakstīt, kādas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir pieejamas skolēniem un skolotājiem un kāda ir to izmantošanas prakse, tai skaitā, tehnoloģijas, kas fiziski atrodas skolas telpās, un tehnoloģijas, kuras skolotāji un skolēni izmanto ar skolu saistīto darbu veikšanai ārpus skolas telpām. Tāpat pētījuma uzdevums bija novērtēt, cik lielā mērā un kādā veidā tehnoloģijas ir integrētas mācību procesā. Otrais pētījuma uzdevums bija novērtēt, cik lielā mērā katra no pētījumā iekļautajām skolām atbilst inovatīvas skolas koncepcijas pamatuzstādījumiem. Šīs aktivitātes rezultāts – iegūti novērtējumi no tiešajām mērķa grupām par jauno tehnoloģiju izmantošanas praksi mācību procesā, sagatavots pārskats par etnogrāfiskajā pētījumā apkopoto informāciju, kā arī sagatavoti secinājumi par skolu atbilstību inovatīvas skolas koncepcijas pamatnostādnēm. Inovatīvas skolas sistēmas struktūras pieejas apraksta izstrāde Balstoties citu valstu pieredzē, tika izstrādāts apraksts inovatīvas skolu sistēmas struktūrai ar mērķi uzskatāmi parādīt iespējas un ieguvumus dažādās mērķa grupās, kā arī salīdzināt tos ar situāciju „tradicionālajā” skolā. Inovatīvas skolas sistēmas apraksts iekļauj gan teorētisko uzstādījumu pārskatu, gan būtiskāko raksturojumu (inovatīvas skolas rādītāju) apkopojumu, gan arī sniedz pārskatu par konkrētiem praktiskiem inovatīvu skolu piemēriem ārvalstīs, kā arī apkopo galvenos inovatīvas skolas sistēmas kritikas aspektus. Šīs aktivitātes rezultāts – sagatavots inovatīvas skolas sistēmas pārskats un būtiskāko inovatīvas skolas rādītāju apkopojums. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 6. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 6 Latvijas iedzīvotāju viedokļu izpēte Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par nepieciešamām izmaiņām izglītības sistēmā, tika realizēta Latvijas iedzīvotāju aptauja (lauka darbu nodrošināja SIA „Fieldex”). Aptaujas anketā tika iekļauti jautājumi par nepieciešamību veikt izmaiņas esošajā izglītības sistēmā, par mācību materiālu digitalizāciju, par mācību satura izstrādes procesu, kā arī tehnoloģiju nodrošinājumu pedagogiem un skolēniem. Iegūtie dati dotajā ziņojumā tiek analizēti arī sociāli demogrāfiskos griezumos, tādējādi analizējot dažādu mērķa grupu viedokļus un attieksmes par izglītības saturu. Šīs aktivitātes rezultāts – sagatavota Latvijas iedzīvotāju aptaujas anketa, izstrādāta aptaujas metodoloģija, veikts aptaujas lauka darbs (aptaujāti 1002 respondenti visā Latvijā), iegūti dati un sagatavota to analīze. Projekta ietvaros iegūtās informācijas apkopošana un ieteikumu izstrāde Pētījuma projekta noslēgumā tika apkopoti visi projekta gaitā iegūtie ieteikumi attiecībā uz konkrētām realizējamajām aktivitātēm izglītības satura un procesa uzlabošanai. Balstoties projekta gaitā iegūtajā informācijā, tika definēti kopumā 21 konkrēti ieteikumi iespējamajām aktivitātēm izglītības jomā. Lai izstrādātos ieteikumus būtu iespējams prioretizēt, pētījuma darba grupu-diskusiju dalībnieki tika lūgti anketas formātā izvērtēt ieteikumus divās skalās – to potenciālā ietekme uz izglītības kvalitāti un to aktualitāte (realizācijas laika periods – tūlītēji, vidējā termiņā, ilgtermiņā). Apkopojot diskusiju dalībnieku sniegtos izvērtējumus, konkrētie ieteikumi tika izkārtoti pozicionējuma kartē, identificējot efektīvākos un aktuālākos pasākumus, efektīvākos, bet ne tik aktuālos, aktuālākos, bet ne tik efektīvos, kā arī mazāk aktuālos un mazāk efektīvos. Šīs aktivitātes rezultāts – definēti 21 konkrēti ieteikumi nepieciešamām aktivitātēm, pasākumiem izglītības satura un procesa uzlabošanai, iegūts diskusiju dalībnieku izvērtējums par izstrādātajiem ieteikumiem, uz kā pamata sagatavota aktivitāšu pozicionējuma karte. Pētījuma realizētāju darba grupa Stratēģiskās analīzes komisija Roberts Ķīlis SAK priekšsēdētājs Pētījuma darba semināru-diskusiju vadītājs, konsultants pētījuma metodoloģijas un datu analīzes izstrādē SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” Gints Klāsons Pētījuma projekta vadītājs Ieva Š terna Etnogrāfiskā pētījuma autore Maija Spuriņa Inovatīvas skolas struktūras apraksta autore SIA „Microsoft Latvia” Līna Dzene Izglītības un kultūras sektora klientu attiecību vadītāja Sanda Š alma Sociālo un izglītības projektu vadītāja SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 7. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 7 2. INOVATĪVAS SKOLAS KONCEPTS 2.1. Inovatīvas skolas koncepta izstrādes konteksts Par to, kādai jābūt izglītības sistēmai un kādas zināšanas vai prasmes tai jārada, domājuši jau antīkajā Romā, un kopš tiem laikiem veiktas neskaitāmas izglītības reformas. Daudzas no tām savā laikā uzskatītas par „inovatīvām” jeb tādām, kas piedāvā būtiskas izmaiņas izglītības saturā un procesā. Piemēram, 19. gadsimtā ASV, tā saucamie, progresīvisti aģitēja par tādu izglītības reformu, kā rezultātā mācību saturs kļūtu mazāk teorētisks un vairāk praktisks, pietuvinot izglītības praksi reālajai dzīvei. Savukārt 20. gadsimta Eiropā veikto reformu centrā bija sociālā taisnīguma ideja un to mērķis bija panākt, lai visiem bērniem būtu vienlīdzīgas iespējas iesaistīties savas valsts tautsaimniecībā. Arī šodien, 21. gadsimtā, visā pasaulē tiek diskutēts par nepieciešamajām izglītības reformām. Eiropas Savienībā un ASV diskusijas centrā ir bažas, ka esošās izglītības sistēmas nesniedz prasmes, kas nepieciešamas darbam informācijas un zināšanu ekonomikā. 2000. gadā Lisabonā ES valstis vienojās - lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, izglītībai ir jāiesaista cilvēks visa mūža garumā un jābūt virzītai uz sekojošām prasmēm: 1) prasmi sazināties dzimtajā valodā un svešvalodās; 2) prasmēm matemātikā, dabas zinībās un tehnoloģijā; 3) prasmi strādāt ar informācijas tehnoloģijām; 4) sociālajām un pilsoniskajām prasmēm; 5) pašiniciatīvu un uzņēmējdarbību; 6) prasmi mācīties; un 7) kultūras izpratni un izpausmi3. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadsimtiem, 21. gadsimts ir īpašs ar to, ka diskusijā par nepieciešamo izglītības reformu vieni no aktīvākajiem ideju un priekšlikumu ģenerētājiem ir lielās korporācijas. Piemēram, ASV viena no ietekmīgākajām uz reformu aicinošām organizācijām ir Partnership for 21st Century Skills (Apvienība 21. gadsimta prasmēm) jeb P21, kurā apvienojušies daudzi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi kā Intel, Adobe, Apple, Cisco, Microsoft, Hewlett Packard, Verizon u.c. P21 misija ir panākt, lai ASV pirmskolas, pamata un vidējās izglītības mērķis būtu „21.gadsimta prasmes”, kas, pēc apvienības domām, ietver informācijas un komunikācijas prasmes, kritisko domāšanu, problēmu risināšanu, sadarbības prasmi, prasmi orientēties pasaules notikumos, uzņēmējdarbības iemaņas un pilsoniskās sabiedrības prasmes4. Savukārt globālā līmenī viens no aktīvākajiem izglītības reformas ideju virzītājiem ir Microsoft, kurš jau kopš 2003. gada aktīvi iesaistās diskusijās par nepieciešamajām izglītības reformām daudzās pasaules valstīs. Sadarbībā ar skolām visā pasaulē Microsoft ir izveidojis tā saucamo Inovatīvo skolu tīklu, sadarbības un informācijas portālu www.innovativeschoolsonline.com, kurā apkopoti gan nepieciešamo reformu metodoloģijas priekšlikumi, gan informācija par dažādiem reformu projektiem visā pasaulē. Kaut arī no teorētiskā viedokļa „inovatīvas skolas” koncepcija nav būtiski atšķirīga vai pārāka par citām globālajā informācijas telpā pieejamajām reformu idejām, daudzie praktiskie reformu piemēri padara portālu www.innovativeschoolsonline.com par vienu no apjomīgākajiem izglītības reformu ideju resursiem. 3 2010 Joint Progress Report of the Council and the Commission on the implementation of the Education & Training 2010 work programme, "Key competences for a changing world" (January 2010). Pieejams:http://ec.europa.eu/education/lifelong-learning-policy/doc1532_en.htm 4 Pieejams: http://www.21stcenturyskills.org SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 8. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 8 2.2. Koncepcijas organizatoriskais ietvars Microsoft „inovatīvas skolas” koncepcijas pamatā ir pārliecība, ka 21. gadsimta darba tirgus pieprasa ievērojamas izmaiņas izglītības sistēmā visā pasaulē un ka šo izmaiņu katalizators ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Microsoft „inovatīvās skolas” misija ir globāla un tās koncepcija ir empīriski bāzēta. Citiem vārdiem, tās pamatā ir nevis teorija (kā tas bija progresīvistiem 19. gadsimtā), bet gan neskaitāmi izglītības reformu projekti visā pasaulē, kas realizēti Microsoft 2003. gadā aizsāktās programmas „Partneri apmācībā” (Partners in Learning) ietvaros5. Partners in Learning mērķis ir veicināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu izglītībā visā pasaulē, atbalstot lokālus projektus, kas virzīti uz inovatīvām skolām, inovatīviem skolotājiem vai inovatīviem skolēniem. Visu Partners in Learning projektu galvenie realizētāji ir lokālas valsts vai nevalstiskas organizācijas un Microsoft pienesums ir tehniskais nodrošinājums, programmatūra, konsultatīvs vai informatīvs atbalsts6. „Inovatīva skola” ir viena no Partners in Learning programmām, kuras ietvaros Microsoft sniedz konsultatīvu atbalstu skolām, kuras vēlas reformēt mācību saturu un procesu. Pārējās divas ir „Inovatīvs skolotājs”, kas virzīta uz skolotāju savstarpējo sadarbību un kvalifikācijas celšanu, un „Inovatīvs skolēns”, kas vērsta uz tehnoloģiju pieejamību skolēniem visā pasaulē7. 2.3. Nākotnes Skola (School of the Future) Filadelfijā Pirmais un līdz šim lielākais šīs programmas ietvaros realizētais projekts ir Nākotnes Skola (School of the Future) Filadelfijā, ASV. Tā ir pilnīgi jauna vidusskola, kuru sadarbībā ar Microsoft ekspertiem 2006. gadā uzbūvēja un atklāja Filadelfijas skolu administrācija8. Filadelfijas skolu administrācija projektā investēja 65 miljonus ASV dolāru, savukārt Microsoft eksperti idejiski iesaistījās visos skolas izveides posmos, sākot ar skolas ēkas dizainu un beidzot ar skolotāju atlasi un mācību satura metodoloģijas izstrādi. Projekta mērķis bija izveidot „inovatīvas skolas” prototipu, kuru pēc tam varētu izmantot kā paraugu izglītības reformām citās skolās visā pasaulē. Tieši tāpēc Microsoft nesniedza projektam nekādu finansiālu ieguldījumu un pirmā gada 170 skolēni tika atlasīti nevis pēc iestājeksāmenu rezultātiem, bet ar loterijas palīdzību9. Skolas ēka tika uzbūvēta pilnīgi no jauna, ievērojot ilgtspējīgas enerģijas patēriņa principus – ēkai nepieciešamā elektroenerģija tiek daļēji iegūta ar saules baterijām un tualetēs ūdens nāk no lietus ūdens konteineriem uz ēkas jumta. Ēkas interjers ir pilnībā pakārtots mūsdienu tehnoloģiju prasībām. Visas ēkas daļas, tai skaitā, kafejnīcas, koridori, foajē, ir piemērotas mācībām. Ēkā tiek izmantotas pārvietojamas iekšsienas, lai mācību telpas varētu pēc vajadzības piemērot dažādiem mācību pasākumiem. Visā skolas teritorijā ir pieejams bezvadu internets. Tā kā visi mācību materiāli skolā ir tikai digitālā formā un katram skolēnam tiek piešķirts portatīvais dators, tad skolēni var piekļūt visiem nepieciešamajiem materiāliem un mācīties jebkurā vietā skolas ēkā. 5 Vairāk skatīt: http://www.microsoft.com/education/PIL/partnersInLearning.aspx 6 Piemēram, Latvijā sadarbībā ar Ventspils Digitalizācijas centru ir izveidots skolotāju sadarbības portāls www.skolotajs.lv, kurā skolotāji var apmainīties ar mācību materiāliem un dalīties pieredzē. 7 Vairāk skatīt: http://www.microsoft.com/education/PIL/partnersInLearning.aspx 8 Vairāk skatīt: www.microsoft.com/education/sof/ 9 Murrey, Corey, “’School of the Future’ opens doors”, eSchool News, September 8, 2006, at: http://www.eschoolnews.com/2006/09/08/school-of-the-future-opens-doors/ SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 9. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 9 Mācību satura izveidei Nākotnes Skolā tika izveidota īpaša mācību satura komisija, kurā sadarbojās skolotāji un vietējo universitāšu un uzņēmumu pārstāvji. Viens no mācību satura pamatprincipiem ir, ka mācību darbs notiek individuālu, starpdisciplināru projektu veidā, nevis atsevišķās disciplīnās kā tradicionāli pieņemts. Līdzīgi kā 19. gadsimta progresīvisti, „inovatīvās skolas” koncepcijas virzītāji uzskata, ka zināšanām jābūt pēc iespējas praktiskām un pietuvinātām realitātei. Veidojot projektus, skolēni apgūst arī veiksmīgai darba karjerai nepieciešamās prasmes darboties grupā, organizēt savu darbu un prezentēt darba rezultātus10. 2.4. Inovatīvās izglītības līderi pasaulē Izmantojot Filadelfijas Nākotnes Skolas projektā gūto pieredzi, Microsoft ir izstrādājis izglītības reformas metodoloģiju, (6I Modeli), kura mērķis ir palīdzēt reformas veicējiem izanalizēt esošo situāciju, konstatēt problēmas un nonākt pie veiksmīgiem risinājumiem.11 Šī metodoloģija tiek izmantota divpadsmit pilot-skolās dažādās pasaules valstīs, kuras Microsoft atzinis par inovatīvas izglītības līderiem12. 6I modelis nosaka tikai reformas izstrādes procesu, bet pats reformu saturs ir atkarīgs no katras atsevišķas skolas vai izglītības sistēmas administratoru pieņemtajiem lēmumiem. Nosaukums Vieta Skolēnu Skolēnu Reformas apraksts skaits vecums Instituto Escola Lumiar Sao Paolo, 70 2-15 Būtisku vietu mācībās ieņem starpdisciplināri projekti, ko kopā Brazīlija veic dažāda vecuma skolēni. Literacy@School Ontario, Kanāda 1250 5-18 Skolotāju grupa sadarbojas, lai attīstītu uz skolēniem orientētu un tehnoloģijas izmantojošu mācību procesu. Pēc tam šie skolotāji vada profesionālās apmācības nodarbības, kurās ar video konferences palīdzību var piedalīties visi interesenti. The Innovative School Santiago, Čīle 450 9-18 Lai mācību procesā skolēns ieņemtu būtiskāku vietu, skola ir of Chile līdztekus tradicionālajiem mācību priekšmetiem ieviesusi divus kursus – projektu apmācībā un mākslinieciskajā pašizteiksmē. The Finnish Innovative Oulu, Somija 700 7-16 Nākotnes Skola Somijā, kuru plānots atvērt 2010.gada School septembrī. Līdzīgi kā Filadelfijā, skolā paredzēts mācībās integrēt informācijas tehnoloģijas un sasaistīt skolu ar vietējiem uzņēmumiem un organizācijām. Ecole Chateaudun Amiens, 150 6-12 Reforma vērsta uz skolas reorganizāciju, skolotāju sadarbību un Francija tehnoloģijas infrastruktūru. Skolēnu diena ir sadalīta divās daļās. Pirmajā dienas pusē notiek tradicionālās mācību stundas, otrajā – skolēni strādā pie individuāliem projektiem. Gymnasium Ottobrun Munich, Vācija 1400 10-18 Skola mēģina ieviest projektu principu mācību procesā. Fung Kai Innovative Sheung Shui, 620 6-12 Skola izdalījusi katram skolēnam portatīvo datoru un pašreiz School Honkonga mēģina, izmantojot šo tehnoloģiju, individualizēt mācību saturu un procesu. Dunshaughlin Dunshaughlin, 850 12-18 Integrējot tehnoloģiju mācību darbā, mēģina padarīt mācību Community School Īrija procesu mazāk didaktisku un vairāk iesaistošu. Viena no veiksmīgākajām reformām ir IT mentoru programma, kas atbalsta skolotājus informātikas apguvē. Escuela Secundaria Sonora, 670 13-15 Skolēni veic individuālus izpētes projektus, izmantojot Técnica Estatal No. 12 Meksika informācijas tehnoloģijas, un šo pētījumu rezultātus prezentē izstādēs, kas pieejamas visai vietējai sabiedrībai. 10 Murrey, Corey, “’School of the Future’ opens doors”, eSchool News, (September 8, 2006), at: http://www.eschoolnews.com/2006/09/08/school-of-the-future-opens-doors/ 11 Pieejams: http://www.microsoft.com/education/schoolofthefuture/6iprocess.aspx 12 Microsoft Innovative Schools Program, Year 1 Evaluation Report (May 2009), pieejams: http://www.microsoft.com/education/PIL/ISc_home.aspx SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 10. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 10 Al Bayan Educational Doha, Katara 480 14-16 Skola integrē mācību darbā informācijas tehnoloģijas un Complex for Girls izveidojusi portālu saziņai starp skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Björknäs School Nacka, Zviedrija 920 6-16 Izveidots skolas portāls, kuru izmanto gan saziņai starp skolēniem, skolotājiem un vecākiem, gan arī kā informācijas resursu krātuvi mācībām. Bowring Community Knowsley, 640 11-16 Pārstrādā mācību saturu, lai līdztekus faktu zināšanām, skolēni Sports College Lielbrtānija attīstītu arī mācību un domāšanas prasmes. Portālā www.innovativeschoolsonline.com līdztekus divpadsmit inovāciju līderu piemēriem atrodama arī informācija par citu pasaules skolu veiktajām reformām. Kaut arī katra reformētāja situācija un līdz ar to iecerētā reforma ir mazliet citāda, var izdalīt tendences, kas kopīgas daudziem izglītības reformu projektiem. Šīs kopīgās tendences varētu uzskatīt par Microsoft „inovatīvās skolas’ koncepcijas pamatnostādnēm. 2.5. Inovatīvas skolas koncepcijas pamatnostādnes Līdz šim realizētajās „inovatīvas skolas” reformās var izšķirt trīs būtiskākos virzienus: informācijas un komunikāciju tehnoloģiju integrācija mācību procesā, mācību satura izmaiņas un izglītības pārvaldes demokratizācija. Integrētas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir integrētas mācību darbā un skolas sadzīvē. Skolēni reizē ar tradicionālo mācību saturu gūst prasmes strādāt ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Vieni no visbiežāk izmantotajiem tehnoloģiju integrēšanas paņēmieniem ir:  Skolas portāls. Visa informācija par mācību procesu un mācībām nepieciešamie materiāli ir pieejami skolas portālā, kuru savstarpējai saziņai var izmantot gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki. Piemēram, Nākotnes Skolā Filadelfijā skolēni izmanto tikai digitālus mācību materiālus, kurus no skolas portāla lejupielādē savos portatīvajos datoros. Katrs skolēns, skolotājs, vecāki, reģistrējoties skolas portālā, var paši izveidot savu profilu tā, lai tas ietvertu tikai viņam vai viņai interesējošu informāciju. Piemēram, skolēna profilā automātiski tiek ievietots viņa stundu saraksts un attiecīgie mācību materiāli. Katra vecāka profilā ir informācija par viņa bērna sekmēm un kavētajām stundām. Biežu kavējumu gadījumā vecāki saņem automātiski ģenerētu e-pastu vai īsziņu mobilajā telefonā. Citu skolu pieredze liecina, ka labākus rezultātus var sasniegt, veidojot portālu paši, nevis izmantojot jau gatavus šablonus13. Piemēram, Shireland akadēmijā Lielbritānijā, skolotāji paši veidoja skolas portālu (Shireleand Family Portal), pamatojoties uz skolēnu un vecāku izteiktajām vēlmēm un priekš likumiem. Viens no skolēnu priekšlikumiem bija ievietot portālā spēles. Skolotāji paši izveidoja izglītojošas spēles, kurām pievienoja ranga tabulas. Tieši pēc ranga tabulu ievietošanas, skolēnu interese par skolas portālu ievērojami pieauga un šobrīd tas ir skolas būtiskākais informācijas apmaiņas līdzeklis14. 13 Vairāk skatīt: www.microsoft.com/education/sof/ 14 Use of ICT, Shireland Collegiate Academy. Skatīt: http://innovativeschoolsonline.com/casestudies/default.aspx SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 11. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 11  Tehnoloģiju integrācija visos priekšmetos. Katrs skolotājs integrē savās stundās informācijas tehnoloģijas, kā rezultātā skolēni apgūst datoru iemaņas nevis atsevišķās informātikas vai datoru mācības stundās, bet gan visā mācību procesā. Daži no tehnoloģiju integrācijas piemēriem – skolēni uzdevumus pilda nevis uz tāfeles, bet katrs savā datorā, skolotāji un skolēni gatavo digitālas (tai skaitā, video) prezentācijas; mājasdarbus skolēni iesniedz un skolotāji labo digitālā formā (piemēram, izmantojot MS Word track changes), skolēni izmanto jaunāko tehnoloģiju, lai veiktu praktiskos darbus (piemēram, bioloģijā izmanto digitālos mikroskopus), skolēni ar komunikāciju tehnoloģiju palīdzību (piemēram, Live Meeting) sadarbojas ar citu valstu skolēniem un veido kopējus projektus u.tml. Kā būtiskāko ieguvumu skolotāji un skolēni atzīst tehnoloģiju sniegto iespēju individualizēt mācību procesu. Pildot mācību uzdevumus savā datora, nevis pie tāfeles, katrs skolēns var to darīt pats savā tempā.  Pieeja jaunākajām tehnoloģijām kā motivācija. Skolas nodroš ina skolēniem pieeju jaunākajām tehnoloģijām vai nu regulāri tās izīrējot vai izmantojot vietējos uzņēmumos pieejamās. Klases ir aprīkotas ar interaktīvajām tāfelēm un datoriem, visā skolas teritorijā ir pieejams bezvadu internets, ir pieejami skeneri un printeri, skolēniem tiek izsniegti portatīvie datori un nodrošināts interneta pieslēgums mājās, skolā tiek izmantotas digitālas skolēnu identifikācijas kartes, u.tml. Piemēram, Broadclyst pamatskolā Lielbritānijā tehnoloģija skolā tiek izmantota, lai motivētu skolēnus mācīties. Skolas direktors uzsver, ka īpaši būtiski ir nodrošināt, lai skolā pieejamā tehnoloģija būtu pārāka par skolēniem mājās pieejamo. Lai nodrošinātu pašu jaunāko tehnoloģiju, informācijas tehnoloģijas tiek īrētas un regulāri mainītas.15 Savukārt, Sto-Rox vidusskolā ASV, lai motivētu regulāros kavētājus piedalīties skolas dzīvē, skola piedāvā ārpusstundu aktivitātes, piemēram, skolēniem ir iespēja ierakstīt savu skaņdarbu mūsdienīgā mūzikas ierakstu studijā. Tā rezultātā daudzi skolēni, kuri līdz tam skolā ieradās nelabprāt, ir iesaistījušies skolas dzīvē16. Praktisks, starpdisciplinārs, starptautiski atvērts mācību saturs Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, tiek pārveidots tradicionālais mācību saturs tā, lai tas būtu mazāk abstrakts un vairāk praktisks. Tradicionālo disciplīnu vietā skolas ievieš starpdisciplinārus mācību priekšmetus un uzdod skolēniem veikt starpdisciplinārus praktiskos darbus. Mazāks uzsvars tiek likts uz faktu zināšanām un lielāks uz prasmēm un kritisko domāšanu. Skolas mēģina atrast veidu, kā mudināt skolēniem pašiem būt aktīviem un meklēt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem. Divi veidi, kā skolas veic mācību satura reformas, ir:  Projektu princips. Pirms-interneta laikmetā skolotāja galvenais uzdevums bija nodot skolēniem iepriekšējo paaudžu uzkrāto informāciju. Mūsdienās informāciju viegli atrast var ikviens, kam ir pieeja internetam, tāpēc skolā apgūst nevis faktus, bet gan prasmes strādāt ar informāciju. Skola sniedz atbildes nevis uz jautājumiem „kas”, „kur”, „kad”, bet uz jautājumiem „kāpēc” un „kā”. Mācību saturam ir pēc iespējas pietuvināts reālajai dzīvei, mazāk abstrakts un vairāk praktisks. Realitāte nav disciplināra, tāpēc tradicionālo priekšmetu (matemātikas, fizikas, vēstures, utt.) vietā (vai papildus) skolā pasniedz priekšmetus, kas apvieno vairākas disciplīnas. Atsevišķas inovatīvās skolas citviet pasaulē, sekojot šim principam, 15 Use of ICT, Broadclyst Community Primary. Skatīt: http://innovativeschoolsonline.com/casestudies/default.aspx 16 Skatīt: http://www.microsoft.com/education/teachingwithtechnology/storox.aspx#section2 SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 12. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 12 tradicionālās stundas ir aizstājušas vai papildinājušas ar projektu sistēmu. Katrs skolēns vai skolēnu grupa strādā pie atsevišķa projekta, kuru izstrādei nepieciešamas zināšanas un prasmes vairākās disciplīnās. Dažādu priekšmetu pasniedzēji sadarbojas savā starpā, lai uzdotu skolēniem vienotus mājasdarbus vai praktiskos darbus, strādājot pie individuāliem projektiem Daži starpdisciplināru projektu uzdevumu piemēri ir: Uzskaitīt ūdens patēriņu savā ģimenē, Nauda un valūtas apmaiņas likmes, Skābais lietus tavā valstī, Izplāno un sarīko konferenci par globalizāciju, u.tml.  Starptautiskā atvērtība. Izglītības saturs ir pēc iespējas starptautiski atvērts, lai sagatavotu skolēnus konkurencei globālajā tirgū. Visos priekšmetos skolēni seko līdzi norisēm pasaulē. Mācības ir orientētas uz to, lai skolēni spētu iestāties labākajās ārvalstu augstskolās, un skolotāji palīdz skolēniem sagatavoties iestājeksāmeniem (piemēram, nokārtot TOEFL, IELTS, aizpildīt pieteikumu anketas, atrast finansējumu u.tml.). Piemēram, Broadclyst pamatskolā Lielbritānijā, skolēnu grupām ir uzdevums sadarbībā ar Holandes skolēniem izstrādāt izvērstu biznesa plānu uzņēmumam, kuram ir Lielbritānijas un Holandes filiāles. Savstarpēji sadarbojoties, skolēni izstrādā vienotu produktu, bet katra filiāle izstrādā savai valstij piemērotu biznesa stratēģiju, mārketinga plānu un veic finansu aprēķinus. Demokrātiska un atvērta izglītības pārvalde Vairums inovatīvo skolu uzskata, ka būtiski ir demokratizēt skolas pārvaldi un sasaistīt skolas dzīvi ar apkārtējo sabiedrību un globālo informācijas telpu.  Sadarbība administrācijā. Visi būtiskākie lēmumi skolā tiek pieņemti dialogā starp administrāciju, skolotājiem, skolēniem un vecākiem. Vairumā inovatīvo skolu tieši skolas portāls tiek izmantots gan, lai informētu skolēnus un vecākus par izmaiņām skolas darbā, gan, lai apspriestu nākotnē iecerētās izmaiņas.  Skolotāju sadarbība. Dažādu mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas savā starpā, lai veidotu kopīgus mācību uzdevumus un atrastu labākās mācību stratēģijas. Piemēram, Hatboro-Horsham vidusskolā ASV, tradicionālo informātikas pasniedzēju vietā tiek nodarbināti vairāki „tehnoloģiju treneri”, kuri palīdz citiem skolotājiem ieviest citu priekšmetu stundās informācijas tehnoloģijas17.  Integrācija apkārtējā sabiedrībā. Skola ir cieši integrēta apkārtējā sabiedrībā. Kad iespējams, skolēni apgūst attiecīgās zināšanas reālos uzņēmumos vai sabiedriskās organizācijās (piemēram, bioloģiju – botāniskajā un zooloģiskajā dārzā, vēsturi – muzejā, ķīmiju – farmācijas uzņēmumā, u.tml.). Piemēram, General McLane pamatskolā ASV skolēni tradicionālo mācību priekšmetus pēc iespējas apgūst, dodoties uz vietējiem uzņēmumiem un organizācijām. Vēstures stundās sadarbībā ar vietējo novadpētniecības muzeju, skolēniem tika dota iespēja darboties kā gidiem. Lai spētu apmeklētājiem pastāstīt par novada vēsturi, skolēni paši bija spiesti padziļināti to iepazīt. Sākotnēji, skolotāji mēģināja piemeklēt esošajam mācību plānam piemērotus uzņēmumus un organizācijas, bet nonāca pie secinājuma, ka daudz interesantāk un efektīvāk ir piemērot mācību saturu esošajiem vietējiem resursiem18. 17 Skatīt: http://www.microsoft.com/education/teachingwithtechnology/hatboro.aspx 18 Skatīt: http://www.microsoft.com/education/teachingwithtechnology/mclane.aspx SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 13. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 13 2.6. Inovatīvas skolas koncepcijas kritika un ievieš anas riski Viens no visvairāk kritizētajiem inovatīvo skolu reformu projektiem ir visambiciozākais no tiem – Nākotnes skola Filadelfijā. Trīs gadus pēc skolas dibināšanas, skola pagaidām vēl nedod cerētos rezultātus – sākotnēji augstais apmeklējuma līmenis ir krities, vairāk kārt ir mainījusies vadība un skolēni uzrādījuši zemākus rezultātus nekā citas Filadelfijas skolas19. Lielā mērā šīs neveiksmes skaidrojamas ar dažādām tehniska rakstura problēmām, kas netika ņemtas vērā ieviešanas procesā un ir viegli atrisināmas. Skolas interneta pieslēgums bijis nestabils un skolēni bieži nav varējuši piekļūt mācību materiāliem. Skolai nav bijis savs IT atbalsta personāls, tāpēc tehnoloģisku problēmu gadījumos darba process būtiski aizkavējās. Skola nav varējusi atlasīt pietiekami kvalificētus skolotājus, jo atlases procedūrā iejaukušās skolotāju arodbiedrības. Daudzi skolēni viņiem izsniegtos datorus nav varējuši izmantot, jo vai nu viņiem trūcis datora iemaņu vai viņi baidījušies ņemt tos līdzi uz mājām, jo dzīvojuši kriminogēnos rajonos. Tomēr līdztekus tehniskām kļūmēm, grūtības sagādā arī mācību saturs. Mācību satura komisija pēc trīs gadu darba nav spējusi pienācīgi attīstīt uz projektiem bāzētas izglītības principu, kā rezultātā skolas mācību satura plānošanu uz laiku ir pārņēmusi Filadelfijas skolu administrācija un lielā mērā atgriezusi skolu pie tradicionālā izglītības modeļa. Komisijas bijušie locekļi secinājuši, ka pagaidām projektu princips ir pārāk teorētisks un vispārīgs, lai to būtu iespējams ieviest realitātē20. No otras puses, pašu skolēnu atsauksmes par skolu ir ļoti pozitīvas. Skolēni uzsver, ka neskatoties uz tehniskajām kļūmēm, viņu pašapziņa, pateicoties skolai, ir ļoti pieaugusi. Viņi lepojas, ka mācās šādā skolā, jūtas tai piederīgi, un atšķirībā no skolām, ko iepriekš apmeklējuši, uz Nākotnes skolu nāk ar prieku21. Citu inovatīvo skolu vadītāji uzsver, ka īpaši būtiski ir katras skolas vadītājiem, skolotājiem un skolēniem izstrādāt pašiem savu reformas variantu, nevis tieši pārņemt citur ieviestos risinājumus. Viņi uzskata, ka citur veiktās reformas ir jāizmanto, lai iedvesmotos no citu veiksmēm un mācītos no citu kļūdām22. *** Inovatīvas skolas koncepta pamatnostādnes un ārvalstu pieredze tika izmantota, lai izstrādātu pētījuma metodoloģiju, definējot darba semināru-diskusiju tēmu blokus (skatīt ziņojuma 3. nodaļu), sagatavojot etnogrāfiskā pētījuma Latvijas skolās realizācijas principus un analīzes aspektus (skatīt ziņojuma 4. un 6. nodaļu), kā arī izstrādājot Latvijas iedzīvotāju aptaujas anketu (skatīt ziņojuma 5. nodaļu) un ieteikumus konkrētām nepieciešamajām aktivitātēm Latvijas izglītības satura un procesa uzlabošanai (skatīt ziņojuma 7. nodaļu). 19 Stansbury, Meris, “School of the Future: Lessons in failure”, June 1, 2009, at: http://www.eschoolnews.com/2009/06/01/school-of-the-future-lessons-in-failure/ 20 ibid. 21 Skatīt, piemēram: http://blogs.msdn.com/schoolofthefuture/archive/2009/06/03/but-we-don-t-feel-like-a-failure.aspx 22 Skatīt, piemēram: http://lumiarschool.spaces.live.com/Blog/cns!B1F3ADC219AC66F!251.entry SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 14. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 14 3. DISKUSIJU CIKLA GALVENĀS TĒZES 3.1. Diskusiju tematiskie bloki un to saturs Balstoties inovatīvas skolas koncepcijā iekļautajā informācijā – par ārvalstu pieredzi izglītības inovāciju izstrādē, par ieguvumiem un trūkumiem jauno tehnoloģiju ieviešanā skolās, par būtiskākajiem inovatīvas skolas rādītājiem u.c. ar izglītības saturu un procesu saistītiem jautājumiem – tika definēti trīs galvenie tēmu bloki, kurus diskusijās detalizēti analizēt:  Mācību saturs.  Mācību process.  Skolotāju kvalifikācija. Mācību saturs inovatīvā skolā  Iemaņas un kritiskā domāšana, nevis informācija. Pirms-interneta laikmetā skolotāja galvenais uzdevums bija nodot skolēniem iepriekšējo paaudžu uzkrāto informāciju. Mūsdienās informāciju viegli atrast var ikviens, kam ir pieeja internetam, tāpēc 21. gadsimta skolā būtu jāapgūst nevis fakti, bet gan prasme strādāt ar informāciju. Skolai būtu jādod atbildes nevis uz jautājumiem „kas”, „kur”, „kad”, bet uz jautājumiem „kāpēc” un „kā”.  Pietuvinātība realitātei un starpdisciplinaritāte. 21. gadsimta skolai jābūt pēc iespējas pietuvinātai reālajai dzīvei. Mācību saturam jābūt mazāk abstraktam un vairāk praktiskam. Realitāte nav disciplināra, tāpēc tradicionālo priekšmetu vietā (matemātika, fizika, vēsture, utt.), 21. gadsimta skolā būtu jāpasniedz priekšmeti, kas apvieno vairākas disciplīnas. Atsevišķas inovatīvās skolas citviet pasaulē, sekojot šim principam, tradicionālās stundas ir aizstājušas ar projektu sistēmu. Katrs skolēns strādā individuālos projektos, kuru izstrādei nepieciešamas zināšanas un prasmes vairākās disciplīnās.  Starptautiskā atvērtība un globālā konkurētspēja. Izglītības saturam ir jābūt pēc iespējas starptautiski atvērtam, lai skolēni sekotu līdzi norisēm pasaulē un līdz ar to stiprinātu savu konkurētspēju globālajā tirgū. Mācību process inovatīvā skolā  Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ja tās pielietotas atbilstošos veidos un metodēs, rada plašas iespējas kā uzlabot mācību procesu un kā nodrošināt personificētu mācīšanos, kas stimulē ikviena audzēkņa izaugsmi. Piemēram, atsakoties no papīra formāta mācību grāmatām un ievietojot visus mācību materiālus internetā vai kontrolētā e-mācību sistēmā, rakstisku mājasdarbu vietā dodot iespēju skolēniem veidot filmas vai digitālas prezentācijas, rīkojot video konferences, kombinējot dažādas metodes, kas rosina aktīvu skolēna iesaistīšanos (rakstīšana, lasīšana, klausīšanās, izpēte, radīšana, grupas darbs, u.c.),veidojot portālu vecākiem u.tml.  Demokrātiska izglītības pārvalde. 21. gadsimta skolas pārvaldei jābūt pēc iespējas demokrātiskai, kur mācību saturu un procesu var ietekmēt gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki, gan uzņēmēji un sabiedriskās organizācijas. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 15. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 15 Skolotāju kvalifikācija inovatīvā skolā  Vispārīgi izglītoti un inovatīvi skolotāji. 21. gadsimta skolotājam ir jābūt nevis speciālistam atsevišķā jomā, bet gan vispārēji erudītam cilvēkam, kurš labi orientējas vairākās jomās, ir informēts par globālām norisēm un spēj motivēt skolēnu kritiski domāt un meklēt atbildes uz viņu interesējošiem jautājumiem. 21. gadsimta skolotājam ir jābūt motivētam un spējīgam nemitīgi mainīties un ieviest jauninājumus savā darbā. Viena no iespējām - mentorings (peer coaching)23.  Tehnoloģijās izglītoti skolotāji. „Inovatīvās skolas” koncepcija paredz, ka straujā tehnoloģiju attīstība mūsdienās uzstāda augstas prasības skolotājiem. Skolotājam ir ne tikai jāseko attīstības tendencēm savā priekšmetā, bet arī nemitīgi jāapgūst jaunākās tehnoloģijas un jāspēj tās prasmīgi izmantot. Viena no iespējām, kā risināt šo problēmu, ir informātikas apguves integrēšana pārējos mācību priekšmetos. Šajā gadījumā informātika netiek pasniegta kā atsevišķs priekšmets. Tā vietā informātikas pasniedzēji palīdz citu priekšmetu skolotājiem integrēt viņu stundās jaunākās tehnoloģijas un vienlaikus apmāca gan skolotājus, gan skolēnus. 3.2. Diskusiju galvenās tēzes Atbilstoši diskusiju cikla strukturēšanai definētajiem tematiskajiem blokiem iespējams sagrupēt arī galvenos diskusiju laikā identificētos secinājumus. Kopumā novērojams, ka diskusiju dalībniekiem visaktuālākās bija tēmas, kuras skāra izglītības satura jautājumus, retāk tika runāts par izglītības procesu un vēl mazāk – par skolotāju kvalifikāciju. Diskusiju gaitā kā aktuālas tika identificētas arī vēl citas tēmas, būtiskākās no kurām – izglītības sistēmas administrēšana un jauno tehnoloģiju izmantošana skolās. Arī šo tēmu galvenie secinājumi minēti šajā nodaļā. Mācību saturs Jāpārskata mācību saturs, pārorientējot no faktu, teoriju zināšanām uz analītiskām prasmēm, prasmēm diskutēt Jāizvērtē mācību process un saturs kopumā „Ir jāpajautā arī skolēniem, kuri reāli izjutīs šīs jaunās tehnoloģijas. Ja viņiem liks – jāpārorientē izglītība no faktiem uz to arvien vairāk apgūt faktus, tad tas noteikti viņiem nepalīdzēs. Tas ir cieši saistīts interpretāciju, spēju diskutēt, analizēt. ar mācību satura atslogošanu, par ko gadiem runā vecāki. Tas iet tik lēni un Nemainot izglītības sistēmu, tikai tehnoloģiju nemainās. Mums ir vieni fakti, nevis spēja analizēt un debatēt, diskutēt. Ko mēs rezultātā gribam sagaidīt? Kāds tad ir tas mūsu bērns, inovatīvas skolas nomaiņai nebūs nepieciešamā kvalitātes pabeigšanas rezultātā? Gudrāks, laimīgāks? Varbūt viņam būs briesmīgas efekta. Izglītības sistēma kopumā jāpadara neirozes.” (Jēkabpils)24 atvērtāka dažādiem radošiem risinājumiem, „Jāsāk ir ar pamatizglītību. Bērniem trūkst zināšanu - vispārizglītojošos mācību tai skaitā, mācību saturs jāveido priekšmetos 10. klasē audzēknis normāli nevar aprēķināt procentus un neprot piesaistošāks, atraktīvāks skolēniem. saskaitīt.” (Valmiera) „Ir tāds Boloņas process, kas šobrīd nosaka mācīšanās veidu, kurš nosaka, ka ir Esošajā izglītības saturā ir pārāk daudz jāpāriet no zināšanu ieguves uz prasmju apguvi. Kādā veidā tas ir panākams? detaļu un faktuālas informācijas, bet tā Mūsu augstskolās un skolās galvenokārt skolotāju slinkuma pēc tas netiek neveido sistēmu, sistēmisku izpratni par ieviests, jo viņiem ir vieglāk pa grāmatiņu paragrāfiem vilkt uz leju un lasīt. zināšanām un to pielietošanu. Revidējot Skolēni tāpat lasa lapu pēc lapas. Ir jāpāriet uz dzīviem piemēriem un ir jāpaaugstina arī skolotāju un pasniedzēju kvalifikācija, jo vairs nevar šitā mācīt.” satura sadrumstalotību un pārblīvētību ar (Valmiera) detaļām, varētu rast iespējas veidot jaunu „Skolotājiem tie standarti tagad ir kā Bībele. standartam ir jābūt, bet ne līdz 23 Peer Coaching ir mentoringa metode pedagogu kvalifikācijas celšanai, kur skolotājs apmāca savus kolēģus pedagogus. Apmācību ietvaros tiek nodrošināta pedagogu tehnoloģisko kompetenču attīstīšana un pielietošana mācību procesā. Ar Microsoft atbalstu šāda apmācību metode ir ieviesta jau 47 valstīs (piemēram, Vācijā, Zviedrijā u.c.) un šobrīd norit darbs pie tās ieviešanas arī Latvijā. Vairāk par Peer Coaching metodiku: http://www.psctlt.org 24 Šeit un turpmāk iekavās aiz citātiem norādīta diskusijas norises vieta, kurā tika pausts konkrētais viedoklis. Citātos saglabāts respondenta izteiksmes stils. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 16. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 16 saturu vai papildināt ar citām nepieciešamām tādam sīkumam, ka sākam mehanizēt skolēna atbildi skolotājam. Tai vietā, lai kompetencēm esošo, kas šobrīd nav viņi strādātu, mēs atkal gribam no viņa atskaites sistēmu.” (Ventspils) iespējams lielā jau esošā apjoma dēļ. „Mums jau ir valsts nolikusi šos te ļoti striktos standartus, kas ir stipri augsti. Šobrīd tā viena lieta ir tā, ka skolotāji patiesībā dzenas izpildīt tīri tehniski, lai tas bērns beigās labi noliktu to eksāmenu. Viņam nav laika mācīt viņiem mācīties, nav laika apgūt intelektuālās spēles, jo skolotājs visu laiku ir stresa stāvoklī. Nāk 6. klase, kurš vispār ir briesmīgs posms, jo tur ir tik daudz jauna jāapgūst! Nāk 9. klase! Tur ir tāds tas apjoms un vēl spiež uz tādiem uzdevumiem, kur nav grāmatu, bet viņi ir jātrenē, lai viņi paši tos izdomātu. Līdz ar to tam skolotājam ir klapes uz acīm, viņš vairs neredz tā plaši.” (Ventspils) „Šogad ir pirmais gads, kad pilnīgi visos priekšmetos vidusskolā ir jaunie standarti. Tās anketas ir pilnīgi slapjas, jo bērni raud un netiek līdzi. Esot ļoti ātri, neko nenostiprina, neko neatkārto, tikai katru stundu rauj uz priekš u. Ir tikai faktoloģiskais materiāls un ne par ko citu vispār nav ne runas.” (Ventspils) „Es domāju, ka pašreiz valsts ir pārsātinājusi programmu ar prasībām. Valstij vajadzētu mazākas prasības, līdz ar to mazāki izdevumi būtu un ietaupītais tiktu skolām, kurām trūkst līdzekļu, bet pārējām skolām ļaut pašām saimniekot.” (Rīga) Mācību saturā lielāks uzsvars jāliek uz teorijas sasaisti ar praksi Mācību saturā lielāks uzsvars liekams uz „Saturs jāveido daudz praktiskāks un jāpārnes teorija uz sadzīvi, ko var ļoti labi teorijas sasaisti ar praksi, ar piemēriem rādot realizēt izmantojot tehnoloģijas, piemēram, sporta nodarbībā ir iespējams iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma safilmēt kā skolēns noskrien distanci un pēc tam fizikas nodarbībā, ņemot video iespējas ikdienas situācijās kā piemēru, tiek analizēts konkrētā skolēna sniegums (kāds ir bijis paātrinājums, vidējais ātrums utt.). Tātad, ja skolēns redzētu praktiskāku pielietojumu, iespējams, viņam būtu vieglāk izprast mācību vielu, jo būtu lielāka vēlme iedziļināties.” (Rīga) „Pamatskolā māca pamatlietas. Kāpēc tās nevar saistīt ar konkrētiem dabas procesiem? Tad var redzēt to konkrēto saistību. Līdz ar to viņi tiek iemācīti domāt. Ko dod vidusskolā ģeometriskie pārveidojumi? Viņi man jautā, priekš kam viņiem to vajag, bet augstskolas pasniedzējs man oponēs. Viņš nesapratīs, kā var kaut ko tādu nezināt!? Bet viņi neredz to jēgu!” (Ventspils) „Kā bērnam var pastāstīt par kaut ko, ja viņš to reāli neredz? Nav praktiskās darbības. Kamēr nav šo mikroskopu, kurš viens maksā 150 latus. Kura skola to var atļauties?” (Rīga) Jāveido starpdisciplinārs mācību saturs, starpdisciplināra priekšmetu sasaiste, zināšanu pārnese no viena priekšmeta uz citiem Jānodrošina jauno tehnoloģiju lietošana ne „Nav starppriekšmetu saikne. Tās pašas datorzinības tiek mācītas 5., 6. un 7. tikai informātikas stundu ietvaros, bet arī klasē. 8. un 9. klasē datorlietošanas ziņā skolēni ir analfabēti. Es nerunāju par citos mācību priekšmetos – jānodrošina inbox spēlītēm, bet tādām elementārām lietām kā teksta rakstīšana un starpdisciplinaritāte tehnoloģiju lietošanā. dokumenta noformēšana. 10. klasē viņi vēlreiz tam visam iet cauri un kaut ko atsvaidzina. 5.-7. viņi apgūst pamatus, bet 8. un 9. klasē viņiem nav nekā. It kā skaitās, ka viņi to darīs citu priekšmetu ietvaros, taisot prezentācijas un rakstot referātus, bet reāli jau tā nenotiek.” (Valmiera) „Es kā informātikas skolotāja varu pateikt, ka ir jāmaina tieši priekšmetu saturu. Tam informātikas priekšmetam jābūt integrētam visās stundās, lai nebūtu kā atsevišķs priekšmets tā informātika.” (Ventspils) „Bet bērni jau tais stundās nelieto tos datorus!” (Ventspils) „Viņiem ir iemācīts, kā vajag, bet viņiem nav pieredzes, kā to pielietot dzīvē. To ir jālieto ikdienā.” (Ventspils) Jāveido starpdisciplinārs mācību saturs, „Bērni faktus no viena priekšmeta slikti pārnes uz citu. Trūkst kopsakarības attīstot jauniešu prasmes iegūtās zināšanas saredzēšana.” (Rīga) pārnest uz citiem mācību priekšmetiem, „Šobrīd dabas zinību projektā Latvijā tas arī notiek. Tiek likts arī diezgan liels pielietot iegūtās zināšanas dažādās, uzsvars uz spēju iemācīšanu patstāvīgi strādāt. Skolēni veic stundās pētnieciskos darbus. Viņiem pašiem nākas izdomāt, kā viņi tiks ar to problēmu atšķirīgās situācijās.. galā. Kā viņi tiks galā ar tām zināšanām, ko viņi zina matemātikā, bioloģijā un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 17. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 17 fizikā.” (Valmiera) Skolās būtu vairāk jāievieš šodien un tuvākajā nākotnē aktuālu prasmju un zināšanu apguve Jāizvērtē un jādefinē tuvākajā nākotnē „Varētu būt, ka viena pieeja ir izcelt kādas 5-7 ļoti būtiskas kompetences – aktuālākās prasmes, kuru apguve būtu sadarbības prasme, radošums, tehnoloģiju kompetence utt. Domāju, ka ir kādas integrējama izglītības programmās 50 versijas šādām listēm, kuras ir valsts līmenī, kuras mēs izglītībā gribam panākt. Te ir jautājums, kā katrs skolotājs savā stundā to īsteno un novērtē. Diskusija par to valsts līmenī ir vajadzīga.” (Rīga) Prasmes atrast, apkopot, analizēt „Skolā būtu noderīgi veidot praktiskas nodarbības arī par informācijas interneta informāciju, izvērtējot tās uzticamību vidē meklēšanu un atrastās informācijas ticamības izvērtēšanu. Ir svarīgi, piemēram, ļaut bērniem atrast google arī nepareizu informāciju un mudināt/ mācīt izanalizēt atrastā pareizību.” (Rīga) Plānošanas prasmes „Mācīt plānošanas prasmes ikvienā mācību priekšmetā. Plānošanas mācīšanās attīsta domāšanu nākotnei.” (Rīga) Radoš ums „Radošums, tehnoloģiju kompetence ir īpaši aktuālas šobrīd. Tās ir jāizceļ pāri Tehnoloģiju kompetences kopējām prasmēm, kuras ir integrējamas visos priekšmetos, jo risinājums jau nav, iebliezt vēl desmit jaunus priekšmetus.” (Rīga) Jādefinē zināšanu ‘kodols’, kurš apgūstams skolā, to savukārt papildinot ar dažādām aktuālām prasmēm, informāciju, zināšanām Nepieciešams veikt esošā izglītības satura „Katrā priekšmetā iztaisīt revīziju!” (Ventspils) pārskatīšanu, revīziju, definējot būtiskākās „Lielā mērā vajag sēnalas atsijāt.” (Ventspils) lietas un ‘atsijājot’ nebūtiskāko, mazāk „Saka, ka tagad bērniem ir daudz sarežģītāk mācīties. Es tam pilnīgi piekrītu. svarīgo. Nepieciešams definēt mācību satura Tiešām vajadzētu revidēt.” (Ventspils) „Es piekrītu, ka reizēm ir kaut kas par daudz. Piemēram, 3. klasē tagad ir tādas ‘kodolu’ – primārās un prioritārās zināšanas lietas jāmācās, kuras agrāk man mācīja tikai 5. klasē.” (Valmiera) un prasmes, kas jāapgūst noteiktos mācību „Ir jāvienojas. Es uzskatu, ka tādas pamatrobežas kodolam būs, kas ir jāzina periodos. Šo ‘kodolu’ būtu iespējams līdz 5., 6., 9. un 11. klasei. Tad ir skolas kolektīvs, kas darbojas kā komanda un ‘apaudzēt’ ar dažādām papildus zināšanām, iet uz mērķi, lai šajā saturā ieliek iekšā metodes pa priekšmetiem.” (Valmiera) prasmēm, praksēm utt. „Līdzīgai izpratnei par visu ir jābūt. Nu tam kodolam. No tā kodola jau mēs neatsakāmies.” (Valmiera) Mācību materiālu digitalizācija varētu būt „Izmantojot to, ka mācību materiāls tiek digitalizēts, tad jau var sakārtot šo process, kas ļauj un rada iespēju prioretizēt informāciju pa prioritātēm. Ir prioritārais materiāls, kurš skolēnam ir jāapgūst, mācība satura struktūru, izdalot būtiskāko bet, ja viņš grib uzzināt kaut ko vairāk, viņš attiecīgi var pameklēt dziļāk kādu ‘priekšplānā’ un sniedzot iespēju katram informāciju. Nemeklēt mājās kādā mazā enciklopēdijā, bet digitālajos materiālos.” (Ventspils) Skolēnam pašam papildus iedziļināties un sīkāk pētīt sekundāras nozīmes faktus un informāciju (piemēram, dodot saites uz materiāliem internetā u.tml.). Mācību procesā un saturā vienlīdz „Varbūt tas atkarīgs no cilvēka šūpulī ieliktām dotībām, jo nav noslēpums, ka attīstāmas būtu kā radošās izpausmes, tā arī vieni cilvēki ir radošāki par citiem. Viena lieta ir prognozējamība un cita – eksaktās, ‘konkrētās’. Abi virzieni būtu neprognozējamība. Prognozējamie cilvēki ļoti labi strādā pie darba galdiem un jāapgūst visiem skolēniem kā zināšanu perfekti veic šīs funkcijas. Savukārt neprognozējamie ir tie otri – tie radoš ie.” (Valmiera) ‘kodols’. „Tam kodolam tādā gadījumā ir jābūt tādam, ka viens virziens neizslēdz otru.” (Valmiera) „Atcerieties, kad vienubrīd sākās humanitāro un eksakto priekšmetu dalīšana. Kas notika? Inženiera specialitāti neviens nemācījās. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir krīze, jo nav neviena inženiera – nav, kas ražo. Mēs bļaujam, ka gribam un vajag ražot, bet nav, kas ražo. Mēs visi esam filozofi, filologi, ekonomisti, psihologi utt., bet nav ražotāju. No tā mēs esam nobijušies. Varbūt tā ir mācība.” (Jēkabpils) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 18. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 18 Plašāk jāievieš un jāizmanto digitālie mācību materiāli Plašāk izmantot digitālos materiālus, „Es eju uz vecāku sapulcēm un no mums katru mēnesi vāc 0.50 Ls, lai varētu samazinot kopējamo un drukāto materiālu sakopēt materiālus. Rodas jautājums, cik tas ir nepieciešams? Varbūt var apjomu skolās. savādāk organizēt mācību procesu un šo to nekopēt, bet izmantot citus formātus.” (Rīga) „Man ir viena tēze beznožēlas rīcībai – mainīt šo balansu un proporciju starp drukātajiem un digitālajiem materiāliem. Man ir teikts, lai atbrīvo viņus no grāmatu pirkšanas un lai dod vairāk digitāli to. Ja ņemam visu to kopējo apjomu, tad tā apjoma proporcija būtu jāmaina, protams, neiznīdējot grāmatas tur, kur tās ir nepieciešamas, bet daļu aizstājot ar digitālajām, kur tas ir iespējams.” (Rīga) „Mācību grāmatas tiek uztaisītas kā elektroniskā grāmata. Visa mācību viela ir vienā mazā grāmatā, kur uzspiež noteikto mācību priekšmetu. Tam ir nākotne. Tas atrisina gan tās smagās somas, gan grāmatu aizmiršanu mājās, kas bieži gadās.” (Valmiera) Būtisks šķērslis tehnoloģiju izmantoš anai ir „Būtisks jautājums ir par saturu. Ja mums ir fiksēts skaits mācību grāmatu katrā atbilstošu digitālo mācību materiālu trūkums. priekšmetā, kurus izmanto skolotāji Latvijas skolās, tad būtu normāli, ja šīm Pagaidām ir maz digitālo mācību līdzekļu grāmatām nāktu līdz digitālie materiāli, lai katram skolotājam tas mācību latviešu valodā. Savukārt tādu sagatavošana materiāls nav jāgatavo, jo viņi visi māca no vienas grāmatas. Katrs skolotājs, protams, ir unikāls un katrs pieliek kaut ko no sevis klāt, bet būtu jauki, ja tas pašiem skolotājiem prasa ievērojamu laika pamats būtu.” (Rīga) ieguldījumu. Drukātajiem mācību līdzekļiem, „Jo viņiem vairāk būs pieejami gatavi, perfekti materiāli, jo tas būs papildus grāmatām būtu jānodrošina arī digitālos stimuls to izmantot. Tas ir svarīgs stimuls, jo sagatavot stundu uz digitālās pielikumus. tāfeles prasa ļoti daudz laika skolotājam.” (Jēkabpils) „Bēda ir Izglītības un zinātnes ministrijā. Mēs gribējām, lai mūsu projektā Valstī kopumā nav definēti digitālo mācību sagatavoto multimediju disku ministrija atļauj izmantot kā mācību līdzekli. Mēs materiālu izmantošanas nosacījumi, kā arī saskārāmies pret konceptuālu pieeju, ka tā nevar darīt, jo tā nav grāmata. nenotiek plašāks darbs tieši pie digitālo Principiāli viņi šobrīd neizskata iespēju to atļaut izmantot kā mācību līdzekli, ja tā mācību materiālu izstrādāšanas un nav grāmata.” (Ventspils) nodrošināšanas. „Šobrīd ir tā, ka sākumskolā latviešu valodā ir kādas septiņas grāmatas izdotas un skolas ir iepirkušas visas versijas laika gaitā. Ir tik daudz naudas izlietots! Labāk tas būtu bijis digitāli. Katram ir dators, es kaut ko paņemu no katras grāmatas, sataisu sev vēlamā formā no dažādām grāmatām un nosūtu skolēnam studēšanai.” (Ventspils) Jauninājumu ieviešanai jābūt sabalansētai, „Tas nozīmē, ka ir jāmaina vispār izglītības un vērtēšanas sistēma. Mums ir apvienojot gan digitālos, gan drukātos jāpadomā par visu.” (Jēkabpils) mācību materiālus. Tāpat jāizstrādā „Es esmu tikai par tehnoloģijām, es strādāju ar interaktīvo tāfeli, bet ir speciālas mācību programmas, apmācību jāpārdomā, kā visu sabalansēt.” (Jēkabpils) „Mana kā pedagoga doma ir tāda, ka viss ir labi, kas ir līdzsvarā. Mēs nevaram metodes digitālo mācību materiālu un jauno dzīvot ar vienām interaktīvajām tāfelēm, ja nepratīsim runāt, komunicēt, lasīt un tehnoloģiju izmantošanai. atrast vajadzīgo informāciju. Visam ir jābūt līdzsvarā. Bet tas, ka mēs bez tā neiztiksim, tas ir viennozīmīgi.” (Jēkabpils) Mācību satura digitalizācija jāsaprot un „Nevajag stādīt mērķi nokļūt pie digitālajiem mācību resursiem, piemēram, jārealizē plašāk, nekā tikai elektronisku pilnībā skenējot drukātās mācību grāmatas. Ir jākoncentrējas uz interaktīviem, prezentāciju un uzskates materiālu saistošiem mācību resursiem, kam piemīt motivējoša un mācības stimulējoša sagatavošana. Digitālam mācību saturam ietekme uz apmācāmo.” (Rīga) „Nebūtu vērtīgi, ja ar šo satura digitalizāciju visi saprastu PowerPoint būtu jābūt interaktīvam, iesaistošam. prezentācijas. Man gadījās nedēļu atpakaļ redzēt ļoti labu apmācību materiālu ķīmijā vidusskolēniem, kur bija izmantota ļoti laba platforma, neatkarīga programma - Macromedia Flash. Tur animācijā bija parādīts, kā veikt šos eksperimentus.” (Ventspils) Būtu nepieciešams veidot vienotu digitālo „Kādam skolotājam skolā ir idejas, kā to izmantot, bet citiem nav. Ja būtu kaut mācību materiālu datu bāzi, kura būtu brīvi vai kopēja kāda krātuve ar moderniem materiāliem priekš interaktīvajām tāfelēm, pieejami visiem skolotājiem un kuras ietvaros ko skolotāji kopā būtu taisījuši un uzlabojuši, tad arī kautrīgākais skolotājs ņemtu tiktu izvietoti jaunveidotie materiāli, kā arī to, izmantotu un rādītu. Tad būtu lielāks pieprasījums.” (Ventspils) „Vienota, labi strukturēta un uzturēta interneta vietne ideju apmaiņai, mācību citiem skolotājiem būtu iespējas tos SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 19. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 19 papildināt, adaptēt savām vajadzībām. materiālu apmaiņai, atbalstam IKT lietošanā. Arī informācijas iegūšanai par pilotskolās iegādāto jauno IKT izmantošanu (viņu aprobācijas pieredze, tehniskās nianses, pirkuma specifikācijas u.c.).” (Rīga) „Ir dzirdēts ļoti daudz, ka Latvijā ir projekts par digitālo mācību materiālu izveidoš anu – te vienā reģionā, te otrā. Katrs kaut ko ir saradījis. Dažiem tie projekti ir ļoti, ļoti labi. To vajag apzināt.” (Ventspils) Adaptēt citās valstīs sekmīgi izstrādātus un ieviestus mācību materiālus Ja nav iespējams radīt jaunus mācību „Var taisīt aprobētus gabalus, cītīgi strādājot vienotā sistēmā ar augstskolu materiālus uz vietas Latvijā, jāizvērtē citu pasniedzējiem. Bet vai visos priekšmetos, jo tas būs ārkārtīgi dārgi? Briti, franči valstu izstrādātie un jāmeklē veidus, kā tos vai krievi jau ar to ir ņēmušies ilgstoši un izstrādājuši. Kāpēc mums to darīt adaptēt. vēlreiz? Tātad ir jāizdara izvēle, ko adaptēt, bet tas vairs nebūs bērnu dzīšana cauri visādiem eksperimentiem.” (Ventspils) „Jāapzinās, ka mūsu (Latvijas valsts, pašvaldību vai vietējo uzņēmēju) rīcībā nav pietiekamu līdzekļu, lai paši izveidotu no jauna tādas kvalitātes un funkcionalitātes elektroniskos mācību līdzekļus, kādi jau ir radīti citās valstīs (Anglijā, Francijā, Vācijā, ASV, Rumānijā utt.), tādēļ lielāku efektivitāti varētu gūt, licencējot, lokalizējot un adaptējot kādus no labākajiem šāda veida gataviem mācību līdzekļiem. Protams, jāapzinās, ka nevar runāt par vienkārši tulkošanu - nepieciešams piesaistīt arī speciālistus, kas spēj veikt materiālu adaptāciju Latvijā apmācāmo mentalitātei un mācību programmai.” (Rīga) Mācību process Mācību procesā aktīvi iesaistīt pašus skolēnus, liekot līdzdarboties, nevis būt tikai skatītājiem un lasītājiem Mācību procesā skolēni tiek pārāk maz paši „Kaut arī ir elektroniskie materiāli, kas nāk no dabaszinātņu projekta, tad kādā aktīvi iesaistīti. Mācību process ir vairāk veidā mēs tos iedodam bērniem? Vai skolotājs tos parāda tikai uz interaktīvās pasīvs – klausīšanās, skatīšanās u.tml., - tāfeles vai mēs varam ļaut katram bērnam personīgi pamēģināt, kā pamainot nevis aktīva līdzdarbošanās. Tai skaitā, temperatūru, mainās atomu kustība?” (Rīga) „Ja izmanto interaktīvo tāfeli, lai ļauj arī mums ar to strādāt, nevis tikai parāda skolēniem ir maz iespēju pašiem aktīvi filmu. Visi skolotāji jau tā nedara, bet... Lai vairāk ar mums darbojas. Lai mums izmantot jaunās tehnoloģijas apmācību dod iespēju.” (Jēkabpils) procesā. Lielākoties skolotāji tās izmanto, lai „Skolēni vairāk grib iesaistīties satura veidošanā, līdzīgi kā internetā katrs demonstrētu mācību materiālus, bet maz ir lietotājs vēlas iesaistīties satura veidošanā, rakstot Twitterī, blogā, sociālajā tīklā iespēju aktīvai skolēnu līdzdalībai. un tamlīdzīgi. Skolēni ir mantojuši šo vēlmi un vajadzību pārnest to praksē, t.i., skolas ikdienā. Viņi vēlas uzstāties ar prezentācijām, apmainīties viedokļiem utt., Nodrošināt plašāku iespēju pašiem līdz ar to varbūt ir nevis jāpiesātina mācību viela vēl vairāk, bet jāsamazina skolēniem izmantot tehnoloģijas apmācību saturs, kas tiek piegādāts un daļu jāļauj pašiem veidot, tādā veidā vairāk procesā, nevis tās izmantot skolotājiem tikai iesaistoties mācību procesā..” (Rīga) mācību materiālu demonstrēšanai – „Bērniem nav iespēju pašiem iesaistīties.” (Jēkabpils) „Tad ikdienā stundās nebūtu PowerPoint karaoke, kur lasa visu, bet būs tehnoloģijas vairāk integrēt apmācību instrumenti, kur viņiem ir jāiesaistās un jāpilda uzdevumi. Tas ko bērni grib. Viņi procesā, padarot to lietojumu jau vēlas to iesaisti. Aizmigt pie prezentācijas jau ir ļoti ērti.” (Rīga) daudzveidīgāku. Pirms veikt mācību procesa digitalizāciju, jāizvērtē digitalizācijas potenciālie ieguvumi un arī riski Jāizvērtē, cik plašā apmērā mācību process „Ar saturu ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem. To atklāja arī dabaszinātņu projekts. Tur un saturs ir digitalizējams, lai tas neradītu ir viena skaista izstrādne, kur ir Mendeļejeva tabula. Tur var nospiest divas negatīvas sekas. Jāatrod optimālais veids, vielas un paskatīties, kur ir nofilmēta reāla vielu reakcija. Saucas „Virtuālā kā kombinēt digitālu saturu un procesu ar laboratorija”. Viss ir kārtībā, bet dzīve nenotiek virtuāli. Ir kaut kāds laboratorijas darbu skaits, kurš ir jāizdara praktiski, lai vispār saprastu, kas tai bildē notiek. citām mācību metodēm un veidiem. Tāpat Informācijas tehnoloģijas ir ļoti laba lieta, bet nevar ar tām pārspīlēt. Mēs visi jāizvērtē, vai tehnoloģiju lietojums vienmēr visu mācību saturu esam apguvuši vairāk vai mazāk praktiski vai no grāmatām. dod vēlamo pozitīvo efektu. Digitalizācija un Tagad jauniešiem ļoti daudz ko piedāvā virtuālā formātā. Viņiem pazudīs vispār jauno tehnoloģiju lietojums nedrīkst būt saikne ar to, kas notiek reāli, praktiski. Tas ir koks ar diviem galiem.” (Rīga) pašmērķīgs. „Būtiski ir saprast, ka mēs nekādā gadījumā nevaram domāt par mācību procesa SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 20. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 20 pilnīgu aizvietošanu ar elektroniku. Mums varbūt nevajag runāt par to, ka ir jādigitalizē pilna mācību grāmata. Kāpēc? Vai viņu būtu ērtāk lasīt tādā veidā? Jā, to ir ērtāk nēsāt, bet ir jāpiedāvā šie te praktiskie papildus materiāli, ar ko tās zināšanas apgūt labāk un nostiprināt.” (Rīga) „Tur, kur tehnoloģijas atvieglo un palīdz strādāt, tas ir jāizmanto un jāievieš. Nevajadzētu aizmirst par to, ka ir jāvērtē šo ieguldījumu atdeve. Lai nav tā, ka iegulda 10 miljonus, bet atpakaļ nedabū nevienu.” (Rīga) „Ja ir jautājums, ka nevaram to datoru ienest katrā klasē, cik daudz skolotāju ir gatavi skolēniem to mācību procesu nest ārpus skolas sienām un tādā veidā dot to pieredzi?” (Rīga) „Jāmācās ir komunicēšana. No viena gala mēs viņu liekam pie robota un no otras puses pastiprināsim komunicēšanās spējas? Pasaulē katram skolēnam trūkst skolotāju uzmanības. Tas ir deficīts. Labākie zinātnieki ir visi tie, kuriem nav bijis šāds deficīts, kuriem ir palaimējies, ka ar viņiem ir runājuši. Tas ir skaisti, bet to var ielikt iestādēs kā face control.” (Ventspils) „Neaizmirsīsim, ka tehnoloģija ir tikai līdzeklis.” (Ventspils) Skolās būtu jāmaina mācību process un „Tā pretruna ir tāda, ka jaunās tehnoloģijas ir no 20. gadsimta, bet skolas – no metodika, modernizējot to atbilstoši 19. gadsimta. Ir jāmaina skolas stils, jāatsakās no tādas formas kā pati klase. pieejamajām jaunajām tehnoloģijām un Jautājums, kurā vecumā un kā.” (Valmiera) dažādām inovatīvām mācību metodikām. Mācību procesa digitalizācijai jāizstrādā arī atbilstošas apmācību metodikas Mācību satura un procesa digitalizācija prasa „Ja skola neies līdz tam digitālajam, tad radīsies plaisa starp skolu un to dzīvi, izstrādāt arī atbilstošas pedagoģiskās kurā tas bērns aug un dzīvo. To nevar pieļaut. Tas ir kaut kas tāds, ko mēs metodes. Nepietiek tikai ar mācību grāmatu varam gribēt vai negribēt, bet tehnoloģijas un virtuālā vide ir kā neizbēgams digitalizāciju, jāpārskata arī apmācību ļaunums, no kura mēs nevaram izbēgt. Mums ir jāsaprot un ir jāizdomā jaunas pedagoģiskās metodes, kā mēs to pozitīvi varam izmantot, lai sasniegtu labāko metodes, mācību process kopumā. rezultātu, bet izvairīties no tā nevar.” (Rīga) „Viena lieta, ka mēs sataisām prezentācijas, ieliekam vienā vidē, kur skolēns mājās var apskatīt, izmantojot internetu. Tas ir tas pats, kas sakopēt materiālus un izdalīt visiem. Labi, tas ir ērti, ka mājās var atkārtot kaut ko, bet no tā nebūs liels labums. Ja runājam par interaktīvām vai digitalizētām apmācību metodēm, tad tur darbojas pavisam cita metodika.” (Valmiera) Skolām veidot plašākas sadarbības ar uzņēmumiem un iestādēm, nodrošinot skolēniem, no vienas puses, iespējas iepazīt praktiski dažādu jomu darba tirgu un, no otras puses, iesaistot uzņēmējus izglītības procesā, pasniedzot konkrētas praktiskas mācību stundas u.tml. Skolām būtu jāveido plašāka sadarbība ar „To, kā ķīmijas industrija ir sakārtota no profesionālās skolas līdz augstskolai, var uzņēmumiem, nodrošinot gan skolēniem apskaust visi. Protams, tur ir milzīga pateicība „Grindex” un „Olainfarm”, kuri iespējas iepazīties ar uzņēmumu darba principā ir sakārtojuši sev sagatavojamo profesiju precīzu pieprasījumu; ikdienu (radot interesi par dažādu jomu strādājuši uz to, lai attiecīgajā izglītības pakāpē viņu gatavotu; nodrošinājuši ar pieeju tehnoloģijām. Tas ir dārgs prieks zināmā mērā. Viņi sniedz iespēju profesijām, parādot tehnoloģiju lietošanas stažēties uzņēmumā. Viņi ir sakārtojuši attiecības starp LU un Tehnisko iespējas dažādās profesijās), gan iesaistot universitāti ķīmijas specialitātes iegūšanā. Var vienkārši apbrīnot, kā divas uzņēmumu pārstāvjus mācību satura dažādas konkurējošas universitātes strādā roku rokā principā konkurences veidošanā u.tml. apstākļos, lai sasniegtu galarezultātu.” „Projekts, kur bija uztaisīta nometne „Domā citādāk! Eksaktāk!”. Viens no nometnes variantiem bija, ka skolēnus Profesionālās izglītības skolām būtu jāveido izvadāja pa iestādēm un laboratorijām. Viņus pēc tam aptaujāja. Viņi uzrakstīja, sadarbības projekti ar uzņēmumiem, kuros ka viņi nekad nebūtu iedomājušies, ka tas viss ir Latvijā. Viena ārkārtīgi svarīga būtu pieeja jaunām tehnoloģijām, kuras lieta - ja masu mediji mums palīdzētu skolā parādīt, ka tam bērnam ir jēga to skolēni varētu izmantot praksei. Skolās būtu visu darīt, ka tas viss ir tepat Latvijā. Aizejiet uz „Rīgas siltumu” – acis iepletīsies, jānodrošina tikai pamat-tehnoloģijas, bet kas tur ir par tehnoloģijām! Es nekad nebiju iedomājies, ka greiders brauc pēc GPRS ar visu navigāciju. No kurienes tas jaunietis to var ņemt?” (Rīga) specifiskas jāizmanto ārpus skolas. „Ideja varētu būt par kompetenču centriem, kur ir sadarbība ar darba devējiem, kuriem vajag modelēšanas vai rasēšanas programmas, kur ir iespēja aiziet ekskursijā vai strādāt praksē tai uzņēmumā. Ja ir tāds kompetenču centrs, tad SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 21. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 21 tur varētu būt specializētā programmatūra. Vispārīgajai programmatūrai, kas ir pamats, ir jābūt skolās. Specifiskās programmatūras varētu veidoties, sadarbojoties izglītības sektoram, privātajam sektoram un varbūt nevalstiskajam sektoram.” (Valmiera) Vairāk par projektu „Domā citādāk! Eksaktāk!”: http://www.dzm.lv/aktualitates/02- 2010/jauniesi_tikas_ar_latvijas_zinatniekiem_un_uznemejiem Izmaiņas mācību procesā jāievieš, sākot no pirmās klases Izmaiņas mācību saturā un procesā būtu „Tagad, kas notika - vidusskolā drusku sakārtoja. Pamatskolā arī, bet ieviešamas, sākot no sākumskolas, nevis sākumskolā? Tagad viņi arī gatavo izmaiņas standartos. Mēs zinām, ka tur mācību procesa vidū, kas bērniem ir grupa strādā un domā kaut ko.” (Jēkabpils) apgrūtinoši, ja iepriekš ir pieraduši mācīties „Kāpēc nesāk no mazajiem, bet lielajiem? Pilnīgi no otra gala!” (Jēkabpils) „Problēma ir arī ar to, kādā veidā ir sākts mācīt. Visu māca pa vienu celiņu jau pēc citādas metodikas. no pirmās klases. Tā cilvēka fizioloģija jau ir tāda, ka viņš pie kaut kā ir pieradis, un, ja viņam prasa pēc tam to visu integrētu, kad viņam ir pa vienu celiņu viss iemācīts, viņam ir grūtības. Ja no pirmās klasītes būtu tas viss integrēts, tas jau būtu labāk bijis. Kā cilvēks ir audzināts, tā arī viņš pēc tam atdod atpakaļ.” (Valmiera) Mācību procesā plašāk izmantot projektu izstrādes iespējas – to ietvaros būtu iespējams vairāk attīstīt starpdisciplināras prasmes, spējas un zināšanas Viens no veidiem, kā integrēt dažādus mācību „Projekti būtu tā vieta, kur integrēt dažādus priekšmetus.” priekšmetus, būtu projektu realizācija, kuru „Bet tiem pedagogiem nav šīs prasmes un viņiem to nemāca augstskolās. To ietvaros skolēni izmanto dažādu mācību pirmkārt vajadzētu.” (Ventspils) priekšmetu zināšanas un prasmes. Jāizskata iespējas mainīt mācību gada garumu Iespējams, nepieciešams pārskatīt mācību „Tas varētu būt vasaras periodā. Tas būtu labi, bet mācību procesa laikā tas ir gada garumu, samazinot vasaras brīvlaika pagrūti.” (Ventspils) ilgumu. Tas dotu iespēju ieviest papildus „Es piekrītu par to vasaru, jo es zinu, ka daudziem vecākiem ir problēmas ar mācību priekšmetus/ saturu, neizjaucot jau to, ka bērni tajos trīs mēnešos aiz gara laika vienkārši nezina, ko iesākt. Vecāki neviens normāli nevar dabūt atvaļinājumu uz trim mēnešiem.” esoš o. (Ventspils) „Tagad arī runā par mācību gada pagarinājumu, jo tik īss mācību gads, kāds ir pie mums, nav nekur. Tad to varētu iekļaut oficiālajā mācību gadā.” (Ventspils) Izmantot jauno tehnoloģiju iespējas, lai izstrādātu un ieviestu mācību materiālus, kas mācību procesā ļautu piedalīties bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu Izveidot tālmācības kursus vai programmas, „Izveidot tālmācības materiālus un programmas, kas ļauj sekot mācībām kas ļautu mācību procesā piedalīties arī skolēniem, kuri uz laiku nevar piedalīties mācību procesā klātienē.” (Rīga) bērniem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar apmeklēt „Izveidot tālmācības programmu vidējās izglītības ieguvei.” (Rīga) skolu. Skolotāju kvalifikācija Daļa skolotāju uzskata, ka viņu tehnoloģiskās kompetences ir tik pat labas kā skolēniem, daļa savukārt – ka būtu nepieciešami īpaši apmācību pasākumi skolotāju kompetenču attīstīšanai un praksei Nav taisnība, ka skolotāji neprot strādāt ar „Skolotāji bija diezgan pārsteigti par to, kāpēc ir tāds priekšstats, ka skolotāji jaunajām tehnoloģijām. Jautājums ir drīzāk nespēj strādāt ar informācijas tehnoloģijām. Pat ja kāds teica, ka sava vecuma par prasmju līmeni un par iespējām pēc kāds nespēs to darīt tik ļoti, bet skolēns jau būs tas, kas liks to darīt. Ir praktizēties, kas saistīts ar tehnoloģiju programmas. Mums arī būs atsevišķa datorklase, kur vadīs šīs te mācību pieejamību skolās un arī mājās. Tehnoloģiju stundas. Nebija neviena skolotāja, kurš atteiktos kaut ko darīt.” „Tas ir diezgan liels mīts par to, ka skolotāji nav gatavi sadarboties. Tas, ka bērni apguvi skolotāju vidū varētu sekmēt arī šai jomā ir zinošāki, pat rada tādas ļoti labas un cilvēcīgas attiecības. Manuprāt, plašāka sadarbošanās ar skolēniem – ne nākotnes skolās ir neatņemama sastāvdaļa, ka būs lietas, kur skolēni būs tikai skolotājiem mācot skolēniem, bet arī zinošāki un skolotājs nebūs tas viszinošais kaut vai plašā informācijas apjoma otrādi. dēļ.” (Rīga) „Ja tas ir nepieciešams, tad arī skolotāji saprot, ka tas ir jādara un jāiemācās. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 22. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 22 Pirmajā momentā tas nāk grūti tīri psiholoģiski, ka būs tas jādara. Skolotājam tas satraukums pirms eksāmeniem ir pat lielāks nekā tiem skolēniem.” (Valmiera) Nepieciešami izglītojoši un apmācību „Mani kā pieaugušu cilvēku tas nedaudz biedē tai ziņā, vai es pratīšu to pasākumi pedagogiem (un arī pieaugušajiem izmantot. Bērniem šai ziņā nav nekādu problēmu izmantot. Bērni to pieņems. Ir kopumā) jauno tehnoloģiju lietošanā, lai jāizglīto mācību spēki un vecāki. Ir jābūt sistēmai, kā tajā ielikt iekšā.” (Jēkabpils) nerastos plaisa starp bērnu un jauniešu un „Bērni ir ļoti gatavi uz to visu un labprāt to darītu, bet tas skolotājs kļūst par tādu mamutu. Viņš ir aizkavējies attīstībā.” (Jēkabpils) skolotāju spējām tās izmantot. „Skolotājiem būtu nepieciešams piedāvāt papildus apmācību par praktisku digitālo mācību līdzekļu un e-mācību materiālu veidošanu un izmantošanu mācību procesā. Viens no veidiem, kā sasniegt šo mērķi, būtu veidot demonstrāciju "videorullīšus" un ievietot tos ērti pieejamā tīmekļa vietā.” (Rīga) Pedagogiem nav motivācijas pielietot jaunās „Praktiski visi skolotāji ir izgājuši kursus. Tādu skolotāju, kurš nebūtu izgājis tehnoloģijas pat, ja ir apgūtas prasmes. datorkursus par Word, Excel, interneta lietoš anu, nav, bet kursi ir palikuš i Aizvien par pietiekamām tiek uzskatītas jau apliecības līmenī. Skolotājiem pietrūkt iekšējas motivācijas to ikdienā izmantot.” tradicionālās mācību metodes. Ne visi (Jēkabpils) „Viņi ļoti labi tiek galā ar tiem līdzekļiem, kas ir. Viņiem nav tās tehnoloģijas pedagogi saskata jauno tehnoloģiju un jaunu vajadzīgas.” (Jēkabpils) apmācību metožu ieviešanas „Man ir sajūta tāda, ja pedagogiem tas būtu ērti, ja tas samazinātu laiku nepieciešamību. sagatavoties, tas piedāvātu kaut ko jaunu.” (Jēkabpils) „Viņi turas pie grāmatām un lasa tekstu.” (Rīga) „Lielākais bubulis, no kā baidās, ir, ja kaut ko jaunu pamēģinās, tad mūs par to sodīs.” (Rīga) „Arī tie, kuriem ir tā tāfele, arī nepielieto to. Pagaidām izvēlas parasto tāfeli, uz kuras var uzrakstīt ar krītu un viss, lai nav jāslēdz iekšā, lai nav jāgatavo, ko mums parādīt. Izvēlas vieglāko ceļu, lai gan tā tāfele klasē ir.” (Jēkabpils) Lielā daļā skolu tieši skolotāju personāls ir „Mēs ieviešam visu inovatīvu, bet uz doto momentu skolā strādā skolotāji, kuri ir viens no šķēršļiem jauno tehnoloģiju tuvu pensijai un viņi nestrādā ne ar projektoriem, ne ar datoriem.” (Valmiera) ieviešanai, proti, gados vecākie skolotāji „Skolotāji ir tie paši, kuri strādā jau 50-60 gadus. Viņi ar datoru visu mūžu nav neprot izmantot jaunās tehnoloģijas. strādājuši. Tagad viņiem pēkšņi to vajag darīt. Tā viņiem ir problēma.” (Valmiera) „Kad es sāku vadīt informātikas kursus skolotājiem, pie manis pieteicās tikai četri skolotāji. Esmu dzirdējusi, ka skolotāji esot tie cilvēki, kurus ir visgrūtāk apmācīt, ka viņi negrib mācīties. Ja paskatās, tad skola noveco.” (Ventspils) Jauno tehnoloģiju kompetenču apguve būtu jāveic jau pedagogu studiju ietvaros Jauno tehnoloģiju izmantošana apmācību „Manuprāt, ieviešana būtu vajadzīga pirmkārt augstskolās, jo tad nākošie procesā un saturā būtu jāveicina jau skolotāji, kas nāk, jau būtu sagatavoti.” (Jēkabpils) pedagogu izglītošanas procesā, proti, jauno „Ja mēs gribam, lai cilvēki brīvi un plaši lietotu tehnoloģijas, augstskolās tam pedagogu studijās būtu ieviešamas šīs visam ir jābūt tādā līmenī, lai pēc tam tas viss liekas ļoti dabiski. Augstskolām šeit ir diezgan būtiska loma. Tā ir vieta, kur cilvēkiem iemāca šīs te lietas. Pēc metodes, tādējādi nodrošinot jauno tam viņi varēs eksperimentēt ar dažādām mācību programmām vai formātiem, jo pedagogu prasmes un zināšanas. viņi zinās šo to.” (Valmiera) „Izšķiroši svarīga ir skolotāju izglītība. LU notiek pētījums par postpadomju izglītības telpu („Totalitārisma vērtību implikācijas postpadomju izglītības telpā”), ko vada profesore Zanda Rubene. Tiek pētīti skolēni, skolotāji u.c. Tur parādās mūsu skolotāji ļoti sliktā gaismā. Skolu vadītāji stāv un krīt par saviem skolotājiem, sakot, ka viņi čakli mācās tehnoloģijas utt., tas ir loģiski. Tomēr īsti pamatoti nav – jo skolotāji domā pa vecam. Skolotāju izglītība ir ļoti svarīga– tai jābūt pilnīgi jaunā kvalitātē.” (Rīga) „Nav jāmaina saturs, jo tas mainīsies pats, ja skolotāji augstskolā būs trenēti ar to tikt galā un izveidot pietiekami oriģinālu piedāvājumu skolēniem.” (Valmiera) „Kamēr augstskolas sagatavo konkrētu priekšmetu un nevis starppriekšmetu skolotājus, tikmēr nav ko jaukt šiem skolotājiem galvas, jo tas nav tik vienkārši.” (Ventspils) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 23. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 23 Jāmeklē veidi, kā atslogot skolotāju darbu, lai pēc iespējas vairāk laika būtu iespējams veltīt mācību satura izstrādei un uzlaboš anai Kā viens no risinājumiem mācību kvalitātes „Es domāju, ka ir ļoti labi, ja skolotājs ir perfekti sagatavojies vienam uzlaboš anai – viens skolotājs pasniedz savu priekšmetam un lasa to paralēli vairākās skolās. Tas būtu kvalitatīvi, jo vienu mācību priekšmetu vairākās skolās, nevajadzēja gatavoties desmit priekšmetiem vienas skolas ietvaros. To vienu nevis vienā skolā gatavo vairākus mācību priekšmetu varētu attīstīt un pacelt augstā kvalitātē.” (Ventspils) priekš metus. Valstī kopumā nav noteikts stratēģiskais „Ir skolotājam 100 latu stipendija, lai iegūtu kategorijas vai pakāpes. Tagad pie mērķis pāriet uz elektroniskiem maniem skolotājiem atnāca pārbaudīt, vai viņiem ir sakārtots portfolio. Ir dokumentiem, kādēļ daudz laika tiek veltīts uzstādījums, ka tajā portfolio ir jābūt iekšā divus gadus veciem papīriem. Kad dažādu dokumentāciju kārtošanā, kas mēs sakām, ka mums viss datorā ir, ka viss ir elektroniski darīts, tad tas neder, jo tur vajag numurus un ko tur vēl. Visur prasa papīrus joprojām visādos veidos!” savukārt atņem laiku, ko skolotāji varētu (Ventspils) ieguldīt mācību satura sagatavošanā. „No skolotājiem prasa ļoti daudz papīru. Un tieši nevajadzīgus papīrus. Skolotājs tērē laiku, nevis, lai kvalitatīvi sagatavotu stundu un izdomātu kaut ko, lai skolēniem būtu interesanti, bet uz to, lai pareizi sagatavotu papīrus.” (Ventspils) Jāveido dažādi skolotāju kompetenču attīstības projekti, tai skaitā, apmācībās iesaistot skolēnus Jauno tehnoloģiju apguvē un integrācijā „Mums ir skolas un kāds skolotājs, kurš ļauj kādam gudrākajam skolēnam klasē mācību procesā vairāk būtu jāiesaista arī palīdzēt viņam, bet nav plānveidīga šo jauno cilvēku iesaiste tajā, ko ar to visu skolēni – gan vairāk un plašāk ļaujot var darīt.” (Ventspils) mācībās pašiem skolēniem izmantot „Angļi dara vienu labu lietu. Viņi ir uztaisījuši vienu tādu projektu „Be very afraid!”, kas faktiski dara vienu vienkāršu lietu – viņi dod skolēniem tehnoloģijas tehnoloģijas (nevis tikai skolotājam tās un prasa no viņiem padomus. Varētu teikt, ka viņi māca skolotājus. Tur sanāk izmantot prezentācijām, mācību materiālu kopā šie skolēni no 11 gadiem un vecāki.” (Ventspils) sagatavošanai u.tml.), gan arī skolēniem „"Peer coaching" (skolotājs apmāca skolotāju) būtu efektīva metode pedagogu apmācot tehnoloģiju izmantošanā skolotājus. kvalifikācijas celšanā.” (Rīga) Vairāk par projektu „Be very afraid!”: http://www.heppell.net/bva/default.htm Vairāk par Peer Coaching metodiku: http://www.psctlt.org Jaunās tehnoloģijas skolās Daļēji šī tēma jau skarta sadaļā par mācību procesu un mācību saturu, kur gan vairāk akcentēts tieši digitalizācijas aspekts. Tomēr vienlaikus diskusiju dalībnieki izteikti daudz un dažādus viedokļus minējuši tieši par tehnoloģisko digitalizācijas aspektu, tādēļ šeit definētas būtiskākās tēzes, kas identificē attieksmi un uzskatus tieši par tehnoloģiju ieviešanas un izmantoš anas procesu. Visās skolās būtu jānodrošina minimālais tehniskais nodrošinājums Tehnoloģiju nodrošinājums skolās ir ļoti „Viss ir atkarīgs, cik liela ir skola un cik daudz ir naudas. Mēs esam liela skola. atšķirīgs, skolas nav vienlīdzīgas pēc Mums ir tuvu 1300 skolēniem. Treknajos gados mēs paguvām uztaisīt dabas tehnoloģiju pieejamības un sekojoši zinību kabinetu ar visu tehnisko nodrošinājumu. Mēs bijām pilotprojektā.” lietošanas iespējām. Tehnoloģiju (Ventspils) „Šobrīd ir ārkārtīgi dažādas skolas, ar dažādu materiālo nodrošinājumu, ar nodrošinājumu lielā mērā ir ietekmējis, dažādu tehnisko izpratni. Šodien īpaši vajadzētu domāt par tām skolām, kurām piemēram, skolas lielums – lielākām skolām nekā nav.” (Ventspils) salīdzinoši vieglāk bijis dažādu programmu „Es esmu bijusi 100 skolās Latvijā un lasījusi lekcijas. Patiesībā ir ļoti maz ietvaros iegūt atbalstu tehnoloģiju skolas, uz kurām es varu aizbraukt ar datoru un rādīt savu prezentāciju. Šobrīd nodrošināšanai. Šobrīd tehnoloģiju varbūt tā nav, jo tas bija gadu atpakaļ. Varbūt ir mainījies kaut kas. Ir ārkārtīgi nodrošinājums vairāk notiek projektu, nevis liela atšķirība starp skolām. Pat dramatiski liela! Pat kodoskops, kas jau tagad ir valsts stratēģijas līmenī. Kā sekas tas rada kaut kas novecojis, bet ir dažas skolas, kuras neko tādu pat nav redzējušas.” noslāņošanos starp dažādām skolām (Ventspils) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 24. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 24 skolēnu tehnoloģiju lietošanas un attiecīgi „Zināšanas ir nevienlīdzīgas dažādu skolas ekipējuma un tehnoloģijas tehnoloģiju prasmju aspektā. izmantošanas intensitātes dēļ. Viens referātu var uzrakstīt pusstundā, bet cits to pirmoreiz dara. Izveidojas nevienlīdzība. Ir jānodrošina kāds bāzes standarts, lai Nereti skolotāji paši par saviem nebūtu šīs te neadekvātās situācijas.” (Valmiera) „Vajag valsts iejaukšanos, lai nebūtu digitālās plaisas. Lauku skolās ir personīgajiem līdzekļiem iegādājas datorus jānodrošina absolūtais minimums.” (Valmiera) darba vajadzībām. „Tagad arvien vairāk skolu gribētu darboties e-klasē, bet ir jau skolas, kas to vienkārši nevar atļauties tehnikas ziņā. Skolotāju istabā ir viens dators un ir 50 skolotāji.” (Ventspils) „Skolā tas neienāk tāpēc, ka nav tas materiālais nodrošinājums. Mēs jau priecājamies par tiem materiāliem, bet uz ko tad tos rādīt? Tas minimums, ko vajadzētu vismaz tuvākajā laikā, ir internets katrā skolas telpā.” (Rīga) „Skolotāji patiesībā ir gatavi. Tie, kas to pašlaik nedara, viņi iegūst šos materiālus, ar ko strādāt, bet ko līdz tās prasmes, kuras viņi ir ieguvuši, ja viņi 3- 4 gadus nevar tās izmantot, jo nav tās tehnikas, uz kā to izmantot.” (Rīga) „Diemžēl situācija ir tāda, ka ne visiem darbā ir savs dators. Skolā patiesībā vismaz četri skolotāji strādā ar vienu datoru.” (Rīga) „Mēs piedāvājam arī tālākizglītības kursos tās digitālās tāfeles. Nāciet un mācīties! Viņi atnāk, viss ir skaisti, bet prasa, kur viņi to liks? Jo ir tāfele, krīts un lupata. Un tā ir pārsvarā.” (Rīga) Īpaši aktuāls tehnoloģiju nepieciešamības „Mums ļoti daudz trūkst profesionālās programmatūras, lai mācītu audzēkņus jautājums ir profesionālās izglītības skolās, ikdienā. Piemēram, lai ikdienā ietu uz uzņēmumiem un strādātu ar kur nepieciešamas dažādas specifiskas grāmatvedības programmām vai viesu apkalpošanas programmām viesnīcās, kā programmas konkrētu profesiju apguvei. arī veterinārmedicīnā, aprīkojums mums trūkst. Ja mēs strādājam, tad tikai ar Eiropas fondu atbalstu, lai mēs varētu kaut ko ieguldīt. Valsts vienkārši mums finansiāli no budžeta tik daudz nedod, lai mēs varētu to iegādāties.” (Valmiera) Nereti skolās nav atjauninātas programmas „Interesanti ir tas, ka mums no Izglītības pārvaldes atsūta Word 2007 un tiek izmantotas ne pašas jaunākās dokumentu, bet mums ir skolā 2003. gada versija. Tas nozīmē, ka Izglītības programmu versijas. pārvalde nemaz nezina vispār, kādas tehnoloģijas ir skolā. Mēs to nevaram izlasīt un lūdzam viņiem, lai saglabā dokumentu tā, lai to varētu izlasīt. Viņi brīnās, ka mums nav 2007 Word. Diemžēl nav!” (Ventspils) Jāizvērtē tehnoloģiju ieviešanas iespējamie riski gan attiecībā uz bērnu un jauniešu veselību, gan mācību kvalitāti Jāizvērtē, no kāda vecuma/ kuras klases „Ir jautājums, kurā līmenī mēs mācāmies. Ja mēs mācām pamatizglītībā, tad, cik bērniem un jauniešiem mācībās tiek ieviesta tas ir lietderīgi tik daudz sēdēt pie datora? Nav jau noslēpums, ka daudzi vecāki, tehnoloģiju izmantošana. Jāizvērtē lai neradītu bērnos atkarību no datorlietām un dažādiem sociāliem portāliem un tehnoloģiju izmantošanas ietekme gan uz tīkliem, neļauj to darīt mājās. Tad viņiem vienīgā iespēja to darīt ir skolā, kur ir mācību kvalitāti (sekmēm), gan arī veselību. viena informātikas stunda vai attiecīgi tik, cik katrā skolā tas ir paredzēts.” (Valmiera) „Ja paskatās uz japāņiem, kas iet tehnoloģijās pa priekšu, viņiem izglītības sistēmā līdz 4. klasei ar datoru nedarbojas, bet pēc tam daudz un stipri. Ja paanalizē to, ko saka skolotāji, kas ir strādājuši gan kā agrāk, gan ar datoriem, tad viņi atzīst, ka kaut kādus pamatus vajag tomēr bez tā datora. Kad tas līmenis ir sasniegts, tad var. Es piekrītu variantam, ka no 1. līdz 4. klasei tie nav obligāti pēc būtības.” „Man nav tam zinātniska pierādījuma, bet mūsu skolā tie gudrākie bērni, kuri vislabāk spēj konkurēt olimpiādēs, ir auguši laukos un bez datora.” (Jēkabpils) „Ja runājam par inovatīvo izglītību, tad viens no momentiem ir saskare ar pedagogu, kurš viņam ne tikai māca to priekšmetu, bet māca attīstīt viņam atmiņu, spējas, rāda komunicēšanās piemērus.” (Ventspils) „Sabojās redzi. Viss visu laiku ir tikai datorā.” (Valmiera) „Slimajiem bērniem vai mājmācībniekiem tā ir fantastiska iespēja.” (Valmiera) „Dators ir tikai viens no informācijas nodošanas veidiem. Tas spēj nodot tikai 20% informācijas. Kur ir viss pārējais – ķermenis, intonācija? Viss pārējais dod vairāk informāciju.” (Valmiera) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 25. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 25 Jānodrošina ne tikai tehnoloģijas skolās, bet arī to apguves atbalsta personāls Tehnoloģiju pieejamība vien nenodrošina tās „Protams, šīm tehnoloģijām ir jābūt pieejamām, bet es nedomāju, ka datori katrā lietošanu. Būtu nepieciešams arī atbalsta klasē atrisinātu problēmu. Vairāk ir tā motivācija. Varbūt, ieraugot to kasti, viņam personāls, kas palīdzētu gan skolotājiem, liekas, ka viņš neko nesapratīs un labāk neķerties tai klāt. Priekš tam arī gan skolēniem apgūt tehnoloģiju lietošanas augstskolā ir atbalsta personāls, kurš palīdz, ja ir problēmas ar tehniku. Tam jau nav jābūt uz katru cilvēku. Tie ir pāris cilvēku, kas vienkārši tikai ar to iemaņas. nodarbojas. Es nedomāju, ka tā ir problēma.” (Valmiera) „Tās ir elementārās lietas, par ko runā, lai būtu piekļuve datoriem, internetam, lai būtu projektori, ar kuriem skolotāji varētu vizualizēt savu stāstījumu. Jā, skolām būtu jābūt pieejai tādām modernākām tehnoloģijām, lai varētu rādīt un demonstrēt, bet lai to neiztaisa par pašmērķi, ka mēs tagad tieksimies, lai katrā kabinetā būtu tas pats jaunākais, kam nav materiālu un nav vispār izmantojams.” (Valmiera) „Projektors un dators tiek izmantots, lai vizualizētu visu šo te runājamo vielu, bet cik tiek izmantota digitālā tāfele kā tāda? Cik tiek izmantotas visas šīs iespējas, kas sastāda pusi no visas informācijas vizualizācijas?” (Valmiera) „Mana pieredze vienmēr ir bijusi tāda, ka es skatos uz to plaisu starp tehnoloģiju pieejamību un tās lietojamību. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad mēs sakām, ka gribam visu infrastruktūru modernizēt, lai nav tā, ka radām infrastruktūru tur, kur tai nav pielietojuma pēc tam.” (Valmiera) Jāizstrādā tehnoloģiju ieviešanas stratēģija, plāns, kura ietvaros tiktu definēti dažādi ar tehnoloģiju attīstību saistītu iespējamu problēmu risinājumi Tehnoloģiju izmantošanas izmaksas ir „Ja mēs tagad noliksim datoru katrā kabinetā, tad man uzreiz rodas jautājums faktors, kas jāņem vērā, tās ieviešot skolā. par uzturēšanu. Paies pāris gadu un tehnoloģijas noveco, vēl bērni ar tām viens Jāparedz, ka jebkura tehnoloģija nolietojas, pēc otra strādā. Arī tas ir jāparedz. Šīs te izmaksas ir diezgan lielas.” (Jēkabpils) to nepieciešams atjaunot, uzlabot, nomainīt. „Tagad daudzi piedāvā daudzus variantus. Bet kur ir finansējums? Mēs vienkārši Ne visās skolās ir iespējas rast tam resursus. nevaram nopirkt tādas programmatūras.” (Jēkabpils) Domājot par digitalizācijai izmantotajām „Bet cik ilgi digitalizācijas veids vai atklājums būs pietiekami jauns? Cik ilgi tehnoloģijām, pastāv bažas par tehnoloģiju Macromedia Flash būs aktuāls un kurā mirklī tas skaitīsies novecojis un atkal ātru attīstību, kas radītu situācijas, kad neinteresants?” (Ventspils) salīdzinoši īsā laika periodā būtu „Es baidos, ka tad, kad tas būs sasniegts, tas vairs nebūs aktuāli. Mēs atkal tieksimies pēc kaut kā jauna.” (Ventspils) nepieciešams radīt atkal jaunus digitālos mācību materiālus, jo iepriekšējie būtu novecojuš i. Skolās jānodrošina un jāievieš ne tikai datoru izmantošana, bet arī dažādu citu jauno tehnoloģiju integrācija mācību procesā Jādomā ne tikai par datoru, bet arī dažādu „Ja kaut ko grib darīt šai jomā, tad, es nezinu, vai ieliekot datoru klasē, tas ir citu jaunu tehnoloģiju ieviešanu un risinājums. Domājot par kaut kādām tehnoloģijām, tad drīzāk būtu jāsāk domāt izmantošanu skolās. Piemēram, nevis pāriet tiešām inovatīvi. Piemēram, mēs rakstām. Mēs varam rakstīt uz no rakstīšanas ar roku uz drukāšanu ar rakstāmmašīnas, bet var rakstīt arī ar pildspalvu uz skārienjūtīga ekrāna, īstenībā mācot tomēr rakstīt.” (Valmiera) datoru, bet izmantot skārienjūtīgas paletes „Mums vajadzētu skatīties, kas ir vajadzīgs klasē. Klasē ir jābūt tam, lai stunda rakstīšanai. varētu normāli notikt. Ja tai stundā nevajag datoru, tad tur ir tikai tāfele. Kāpēc tieši dators, projektors, ekrāns? Tur varbūt ir vajadzīgi vairāki ekrāni? Mēs nedrīkstam aprobežoties ar kaut ko, ar kaut kādu komplektu. Var jau arī klasē būt stereoskopisks ekrāns, visi sēž, uzliek brilles un ierauga apjomīgu zemeslodi.” (Valmiera) Ņemot vērā, ka katrā skolā finansiālu „Izveidota viena ļoti moderna mācību laboratorija valstī, piemērota dažādiem apsvērumu dēļ visdrīzāk nebūs iespējams vecumposmiem, izmantojama projektu darbiem, mācību ekskursijām (izmantojot nodrošināt visas jaunās tehnoloģijas, ko arī ārzemju pieredzi).” (Rīga) varētu izmantot mācību procesā, varētu SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 26. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 26 veidot vienotus tehnoloģiju resursu centrus (tai skaitā, mobilus) novadā, reģionā. Tehnoloģiju ieviešana jāvērtē kontekstā ar mācību procesa un satura vajadzībām Nepieciešams kopumā izvērtēt un definēt, „Vispirms ir jāsaprot, kāds saturs ir vajadzīgs, tad ir jāsagatavo cilvēki, kas to kāds mācību saturs skolās pasniedzams un veidos, un tad tikai var domāt par to, cik vajadzēs klasēs interaktīvās tāfeles un kādām metodēm un tikai pēc tam atbilstoši cik datorus. Varbūt to nemaz nevajag?” (Valmiera) saturam piemeklēt tehnoloģijas. Šobrīd bieži „Mēs pērkam tāfeles, īsti nezinot kāpēc.” (Valmiera) „Pašlaik tā situācija skolās ir tāda, ka piedāvājums ir, to tajā projektā var dabūt, vien tehnoloģijas tiek iegādātas, jo tās tiek tad ņemam! Vienalga, kas tas ir. Skolās ir jāizvērtē tas skolotāju potenciāls, kurš piedāvātas dažādu atbalsta programmu ir spējīgs strādāt ar šīm te modernajām tehnoloģijām, kuri ir spējīgi apgūt viņas. ietvaros, neizvērtējot to stratēģisko Otrkārt, cik lietderīgi un kurā mācību priekšmetā šīs tehnoloģijas ir. Jo visur nepieciešamību. tiešām nevajag.” (Valmiera) „Tā ir piedāvājuma dzīta lieta. Es negribu apšaubīt skolotāju vai direktoru kompetenci, bet, manuprāt, šis jautājums netiek līdz galam izvērtēts.” (Valmiera) Jānodrošina ne tikai tehnoloģijas skolās, bet arī to apkalpošanas serviss (tehniskā palīdzība) Tehnoloģiju nodrošinājumam skolās papildus „Skolotājiem vismaz būt iespēja piezvanīt un dabūt palīdzību, kad kastītei mirgo nepieciešams arī atbilstošs to apkalpošanas ne tādas lampiņas vai logs ir jocīgs izlecis. Stunda izjūk. Bērni priecīgi dodas serviss, piemēram, valsts līmenī vienots mājās. Valsts līmenī šāda atbalsta nav. Tas ir pliks dators, bet ir vajadzīgs atbalsta serviss, kas sniedz palīdzību pakalpojums un serviss, par kuru vispār šodien netiek domāts.” (Ventspils) skolotājiem tehnisku problēmu gadījumos. Izglītības sistēmas administrēšana Otra diskusijas dalībnieku vidū aktīvi diskutēta tēma attiecās uz dažādiem jautājumiem, kas saistīti ar izglītības sistēmas administrēšanu. Diskusijās tika runāts gan par centralizācijas un decentralizācijas jautājumiem, gan stratēģiskās attīstības jautājumiem, gan veidiem, kādi būtu efektīvākie izglītības kvalitātes uzlabošanas pasākumi. Izglītības sistēma vairāk jādecentralizē, dodot lielāku autonomiju pašvaldībām un skolām Jānodrošina lielāka skolu autonomija, lai „Manuprāt, galvenais ir nodrošināt skolu autonomiju. Skolu autonomija ir tā, ka katra skola pati administrē finanšu un arī būtībā skola pati sev ir saimniece. Saimnieko ar saviem līdzekļiem, resursiem un mācību procesa jautājumus, tādējādi tiktu attiecīgi katrs direktors var to savu naudu dalīt. Viņš arī domā, kuru skolotāju nodrošināta lielāka ieinteresētība mācību vairāk atalgot, kuru mazāk. Visa tā sistēma būtu sakārtotāka. Būtu tā konkurence starp skolām.” (Rīga) procesa rezultātā, efektivitātē. Skolu līmenī „Latvijā nepieciešama izglītības sistēmas decentralizācija. Ja finansējums un būtu jāmeklē un jārod veidi, kā centralizēti pārvaldība (ietvars, rāmis, noteikumi utt.) būs vienkārša, vienlīdzīga un noteikto standartu mācīt radoši un skolēniem caurspīdīga, tad izglītības saturs, metodes, pedagoģiskā atbildība, vecāku - saistoš i. skolas sadarbība un visas pārējās jomas sakārtosies pašas. Uz jaunām idejām, inovācijām jāreaģē ātri. Tas var notikt tikai skolu autonomijas apstākļos. Pretējā gadījumā, kamēr valsts ar savu smagnējo aparātu inovāciju visās skolās ieviesīs, tā jau vairs nebūs nekāda inovācija. Šobrīd idejas īsti nevar realizēt ne valsts mērogā, ne skolās – birokrātiskais aparāts visu sarežģī un padara gausu.” (Rīga) „Standartā ir pateikts, kas man bērnam ir jāiemāca, bet kādā veidā, tā ir mana kā skolotāja kompetence. Ja valsts pārvalde man prasīs kaut ko, tad to es arī iemācīšu, bet kādā veidā - tā jau ir mana radošā pieeja. Ir jāprot rast risinājumu, kā standartu iemācīt.” (Valmiera) Skolām un skolotājiem jānodrošina iespējas „Gribētu kliedēt šaubas, ka visiem ir jādara vienādi. Tas, ka ministrija vai valsts patstāvīgi izvēlēties mācību saturu un izglītības centrs izveido paraugprogrammu, nenosaka, ka visiem ir jāstrādā metodoloģiju, bet jānosaka sasniedzamā vienādi. Likums skaidri un gaiši pasaka, ka skolotājs var izvēlēties savu ceļu. rezultāta standarti (mācību kvalitāte). Vienādi gala rezultāti gan būtu jāsasniedz. Tie ik pēc 3 gadiem tiek pamērīti.” (Rīga) „Vajag maz obligāto priekšmetu un vienkāršu standartu. Pārējais ir skolas ziņā – kā mācīt, ko mācīt, kam sagatavot.” (Rīga) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 27. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 27 „Mums jau viss ir tik ļoti sastrukturizēts un tik ļoti sadalīts, ka kaut kādas individuālās izpausmes un inovācijas no cilvēka nemaz netiek gaidītas, jo ir jādara, kā ir plānā un kā ir paredzēts.” (Jēkabpils) „Vajag vairāk uzticēties skolotājiem. Ja ir švaki standarti, tad ir jāpārtaisa tos, bet skolotājam ir jābūt tam, kas šo stundu vada, pārzina, pārvalda un beigu galā atbild par to stundu.” (Rīga) „Es personīgi esmu decentralizācijas piekritējs. Es uzskatu, ka zemāk pieņemts lēmums ir kvalitatīvāks. Zemākā daļa ir jānodrošina ar resursiem, lai savus lēmumus var pildīt. Es stipri šaubos par lielajiem projektiem kā pareizajiem lēmumiem.” (Rīga) Nepieciešams nacionālā līmenī definēt ilgtermiņa izglītības attīstības stratēģiju Valstī jāizstrādā loģiska un ilgtermiņa „Trūkst tieši ilgtermiņa skatījums. Ienāk viens projekts ar saviem mērķiem un attīstību definējoša jauninājumu skolās finansējumu. Tas beidzas, bet skolas paliek starta pozīcijā – ko tagad tālāk ieviešanas stratēģija, kas nodrošinātu darīt? Šie projekti nav viens zem otra pakārtoti un saslēgti kopīgā sistēmā, kas tehnoloģiju un jaunu apmācību metožu dotu direktoram to ilgtermiņa drošības sajūtu, lai nav tā situācija, ka tehnika nolietojas un nevar vairs jaunās programmas uz tās uzlikt.” ieviešanu skolās ilgtermiņā, nevis tikai „Te ir jautājums, ka valstī vēl aizvien ne ministrijas līmenī, ne novada jeb projektu veidā. plānošanas reģiona līmenī, ne skolu līmenī es neesmu saskāries ne ar vienu stratēģiju vai domu par to, ko ar to visu saimniecību darīt. Šobrīd ir tikai to kastīšu izlikšana visur. Tā, protams, ir ļoti laba un vajadzīga lieta, bet nav koncepta un plānveidības, kas tad tālāk notiks” (Ventspils) „Faktiski nav kaut kāda viena no otra izrietoša koncepcija ne valsts, ne zemākos līmeņos, kā mēs to gribam lietot un kā to visu varētu labāk lietot.” (Ventspils) „Ir jāplāno, protams, valsts līmenī kāda skolas stratēģija, kā vispār tehnoloģijas tiek izmantotas klasēs. Tā ir pilnīga taisnība, ka skolotājs bieži vien to nedarīs, ja nebūs kaut kādā mērā tas rāmītī prasīts. Ir jābūt direktoram, kas to saka, bet bieži vien arī šie direktori neko nedara, kamēr uz viņiem neuzspiež.” (Ventspils) Trūkst stratēģiska valsts ‘pasūtījuma’ „Viena lieta būtu zināt mūsu valstī to ilgtspējīgo stratēģiju, kur mūsu valsts izglītības sistēmai – nav definēti stratēģiskie virzīsies? Kas būs prioritārās nozares ilgtermiņā? Nevis līdz nākamajam attīstības mērķi, nosakot, kādas sasaukumam, bet ilgtermiņā uz 25-30 gadiem. Tad jau arī atradīsies un kompetences un prasmes iekļaujamas sakārtosies, kādas skolas vajag, kādi datori ir jāmāca un kādām tehnoloģijām ir jāpievērš uzmanība.” (Valmiera) mācību saturā un procesā. Valstī „Ir jāzina, kas šai zemē ir vajadzīgs, kādā virzienā zeme attīstīsies, lai zinātu, vai nepieciešams definēt ilgtermiņa attīstības te vajag inženierus, dabaszinātniekus vai skolotājus. Varbūt visus vajag taisīt par stratēģiju, kas noteiktu, kādas nozares operdziedātājiem, jo mums tur ir ļoti daudz panākumu pasaulē un augsti uzskatāmas par prioritārām, kādas prasmes sasniegumi gan diriģentiem, gan dziedātājiem.” (Valmiera) un iemaņas būs pieprasītas ilgtermiņā utt. „Ir jau tā ilgtspējīgā attīstība par to, kādu cilvēku tad mums vajag nākotnē. No tā izejot, tad mēs redzam to kodolu, kas ir vajadzīgs. Kaut kādai vīzijai jau ir jābūt. Nepieciešams nacionālā līmenī definēt Ja mēs iedomājamies, kas būs pēc 10 gadiem, tad ir jāzina tas mērķis, uz kuru ilgtermiņa mērķus izglītības procesam, mēs ejam. Nevajag jau tikai vairot kvalificētu darbaspēku. Varbūt mums ir citi nosakot, kādas prasmes, iemaņas būs kritēriji.” (Valmiera) nepieciešamas pēc 5, 10, 15 gadiem (kuras „Nav valsts pasūtījuma, ko no skolām vēlas dabūt gatavu. Vai vēlas mājsaimnieces vai fiziķus un ķīmiķus?” (Rīga) attiecīgi būtu pastiprināti integrējamas mācību saturā). Jāizstrādā kvalitatīva skolu reitingu sistēma Jārada sistēma/ mehānisms, kurš nosaka „Citās valstīs decentralizācijas instruments ir regulāra un publiska rezultātu skolu atbildību par izglītības rezultātiem, salīdzināšana. Nevis gaida, kamēr universitātes pateiks, vai der vai neder, bet efektivitāti. Izvērtējumam jābūt visu laiku skolas salīdzina nacionālā līmenī. Skaidrs, ka pašvaldība tam visam daudzpusīgam un kvalitatīvam. seko. Tad jau uzreiz ir reakcija.” (Ventspils) „Tas nav tiešās kontroles variants vairs, bet caur viedokļiem un sabiedriskajiem spēlētājiem.” (Ventspils) Stimulēt skolas ieviest dažādas inovācijas „Tagad publicē tos reitingus par labākajām valsts skolām, bet tas ir nesolīdi, jo mācību procesā varētu dažāda veida reitingi, tas ir uz olimpiāžu un konkursu pamata. Es gribētu, ka kāds publicētu uz reālo kas novērtētu skolu mācību satura un rezultātu pamata. Nevar skolas grupēt labajās un sliktajās pēc sacensībām.” SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 28. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 28 procesa kvalitāti. Attiecībā uz reitingiem gan (Ventspils) pastāv bažas par to veidošanas „Un pie tam vienpusīgi. Olimpiāde nav nekāds rādītājs.” (Ventspils) metodoloģiju, proti – kritērijiem, pēc kuriem „Konkurence ir noteikti nepieciešama. Vārīties vienkārši savā sulā nevar.” šādi reitingi tiktu veidoti. (Jēkabpils) „Reitingoš ana parasti skolas baida. Tā nav īsti patīkama procedūra skolām, bet to vajadzētu atstāt, bet salīdzināt skolas līdzīgās ar līdzīgajām, jo nav godīgi salīdzināt ģimnāziju ar skolu, kura ir mikrorajona skola.” (Rīga) Mācību standartu un materiālu izstrādē plašāk jāiesaista arī skolotāji Mācību materiālu un mācību standartu „Rīgā metodiskajā kabinetā sēž paši labākie Latvijas skolotāji, bet viņiem liekas, izstrādē plašāk būtu iesaistāmi arī skolotāji. ka bez tā un šitā jau nevar! Katrs korifejs ieliek visu katrā priekšmetā un tad tiem Šī uzdevuma atrisināšanai jaunās bērniem galvas kūp!” (Jēkabpils) tehnoloģijas dod efektīvas iespējas. „Latvietis latvietim latvietis. Ja es personīgi neesmu piedalījusies šajā izstrādē, tad es automātiski uzskatu, ka tas neder. Un te nāk šīs informācijas tehnoloģijas. Atsūtiet uz skolu manam fiziķim jautājumu un viņš atzīmēs, ko vajag, ko nevajag. Tas nav grūti. Un var elementāri saskaitīt atbildes, ko vajag, ko nevajag. Un fiziķi nevarēs teikt, ka viņi savu pirkstu nav pielikuši. Ja nebūs, tad pats vainīgs.” (Rīga) Jāmaina skolotāju un skolu darba novērtējuma principi Skolotāju darba novērtējums būtu jābalsta „Skolai ir vajadzīgs novērtējums pēc tā, cik augstā līmenī ir sagatavoti skolēni, mācību kvalitātes faktoros, nevis dažādu cik ir aizgājuši uz augstskolām, cik olimpiādēs piedalās. Pēc tā ir jātaisa dokumentāciju izpildē. Jāmaina skolotāju un novērtējums.” (Valmiera) skolu darba novērtējuma principi. „Es skolā seš us gadus nostrādāju. Es tagad negribētu skolā strādāt viena iemesla dēļ, jo principā skolas ir pārvērtušās par dokumentu ražotājām. Cik daudz dokumentu skolotājam ir jāpilda tagad! Svarīgākais, pēc kā skolotāju vērtē, ir papīri, nevis tas, ko viņš ir iemācījis. Tas ir absurds! Mēs esam aizgājuši visās tajās vērtēšanās tā, ka...” (Valmiera) 3.3. Kopsavilkums par diskusiju ciklā paustajiem viedokļiem Apkopojot diskusijās paustos viedokļus, iespējams izdalīt vairākas galvenās idejas katrā no diskusijās iekļautajiem tematiskajiem blokiem. Šeit minētas tās dalībnieku paustās idejas un viedokļi, kuri atkārtojušies vairakkārt un dažādās diskusiju norises vietās, tādējādi uzskatāmas par mērķa grupās aktuālākajām. Mācību saturs  Jāpārskata izglītības satura jautājumi kopumā, pārorientējot mācības no faktu un zināšanu apguves uz informācijas apstrādes, analīzes, diskusiju, argumentācijas spējām. Diskusijās bieži tika pausts novērtējums, ka šobrīd mācību saturs skolās ir pārblīvēts ar daudzu un dažādu konkrētu faktu zināšanām, kamēr to kopsakarību saskatīšana un analīze, kā arī spējas spriest un argumentēt savu viedokli netiek veicinātas.  Izrietoši no iepriekš minētā – būtu nepieciešams vienkāršot mācību saturu, samazinot faktu un datu daudzumu, vairāk laika veltot „pamatlietu” mācīšanai un atkārtošanai. Plašas diskusijas darba grupās izvērtās par to, kas būtu definējams kā „pamatlietas”. Attiecībā uz zināšanu „kodolu” diskusiju dalībnieku viedokļi dalījās, daļai uzskatot, ka tajā jāiekļauj tikai pamatprasmes – lasīt, rakstīt, domāt, - daļai uzskatot, ka „zināšanu kodolā” iekļaujams plašs kompetenču un prasmju loks. Savukārt lielā mērā vienots bija viedoklis par to, ka šāda „zināšanu kodola” definēšana ļautu prioretizēt mācību saturu, to papildinot ar dažādām papildus zināšanām, prasmēm. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 29. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 29  Nereti tiek arī norādīts, ka mācību saturā iekļautās lietas tiek pasniegtas atrauti no reālās dzīves, tādējādi to nepieciešamību savā ikdienas dzīvē skolēni nesaskata. Sekojoši tiek minēts, ka lielāks uzsvars būtu liekams tieši uz mācību satura pietuvinātību realitātei un praksei, nevis teorētiskai zināšanu un informācijas pasniegšanai.  Jauno tehnoloģiju lietošanai jānotiek ne tikai informātikas, bet arī citās mācību stundās – starpdisciplinaritātes ievieš ana. Ja vērtē tehnoloģiju lietojumu skolās, gandrīz visi diskusiju dalībnieki atzīst, ka tas ir nepieciešams, bet jautājums ir, kādā veidā un kādā apjomā tas ir darāms. Kā viena no būtiskākajām tiek minēta starpdisciplinaritāte – jaunās tehnoloģijas kā dažādu zināšanu pārneses veids starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mācību process  To, ka mācību procesā jaunās tehnoloģijas var sniegt būtiskas priekšrocības, neapstrīd gandrīz neviens diskusiju dalībnieks, tai pat laikā visplašākās diskusijas izvērtās par to, cik lielā apjomā tehnoloģijas būtu ieviešamas mācību procesā un kāda būtu to loma izglītībā, lai, no vienas puses, sagatavotu skolēnus dzīve moderno tehnoloģiju laikmetā, no otras puses, nezaudētu tās priekšrocības, kuras sniedz tiešs un personīgs skolotāja un skolēna kontakts.  Runājot par jauno tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, kā galvenais šķērslis tam tiek minēts fakts, ka joprojām nav pietiekams digitālo mācību materiālu satura nodrošinājums skolām. Tāpat nav atbilstošu mācību metodiku digitāla satura un mācību procesa digitalizācijas ieviešanai. Nav nozīmes ‘veco’ saturu pārvērst digitālā saturā, nemainot mācību metodiku.  Tāpat nereti tiek norādīts - skolās nav pietiekams tehnoloģiju nodrošinājums, kā arī pastāv būtiskas atšķirības (nevienlīdzība) tehnoloģiju nodrošinājumā starp dažādām skolām (piemēram, lauku un pilsētu, lielajām un mazajām).  Tehnoloģiju lietojumā vairāk būtu jāiesaista paši skolēni (aktīva līdzdarbošanās), nevis tās jāizmanto tikai prezentāciju u.c. mācību materiālu demonstrēšanai. Šobrīd skolās vairāk jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas tikai demonstrēšanai, bet lielākie ieguvumi izglītības efektivitātes aspektā būtu iegūstami, tehnoloģijas izmantojot tieši aktīvai iesaistei, arī aktīvai skolēnu un skolotāju kopdarbībai projektos un mācību procesā kopumā.  Lai gan visumā jauno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā tiek atbalstīta, pastāv bažas par izglītības digitalizācijas sekām (mācību kvalitātes, kā arī bērnu veselības aspektā), tādēļ diskusiju dalībnieki uzskata, ka nepieciešams rūpīgs un profesionāls izvērtējums, no kāda vecuma/ kurā klasē bērnus jāpievērš tehnoloģiju apguvei un kādas var būt tehnoloģiju lietojuma negatīvās sekas. Skolotāju kvalifikācija  Skolotāju kvalifikācija diskusijās nebija plaši apspriesta tēma, uzskatot, ka tā ir atbilstoša un arī jauno tehnoloģiju lietošanas prasmes skolotājiem ir pietiekamas.  Tai pat laikā nereti tika pausts uzskats, ka skolotājiem būtu nepieciešamas dažādas papildus apmācības, kompetenču uzlabošanas pasākumi. Vienlaikus gan tiek arī norādīts, ka skolotāju jauno tehnoloģiju kompetences un prasmes ir atkarīgas no iespējām praktizēties un pielietot tās. Proti – ja skolās un arī skolotājiem personīgi nav brīvi pieejamas tehnoloģijas, tad lielā mērā zūd arī motivācija šādas kompetences apgūt. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 30. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 30  Netieši ar kvalifikāciju saistās vēl kāda diskusijās minēta tēma – šobrīd skolotājiem ir ļoti liels birokrātiskais logs no dažādu uzraugošo instanču puses, kas pieprasa detalizētun un apjomīgu atskaišu sagatavošanu, dokumentācijas veikšanu. Diskusijās nereti tika norādīts, ka samazinot laiku, ko skolotāji velta dažādu birokrātisko prasību pildīšanai, atbrīvotos laiks, ko varētu veltīt savas kvalifikācijas celšanai un mācību satura un metodikas jautājumiem. Izglītības sistēmas administrēšana  Valsts līmenī nepieciešama ilgtermiņa izglītības stratēģija, kas definētu ilgtermiņa mērķus, no kuriem izrietētu satura un procesa digitalizācijas nepieciešamības. Diskusijās skolotāji nereti minējuši, ka viņiem nav skaidrs, kādi ir valsts attīstības mērķi un kādas ir tās kompetences, kas bērnos un jauniešus jāattīsta.  Nereti diskusijās tika pausts uzskatas, ka izglītības sistēmu nepieciešams decentralizēt, vairāk autonomijas piešķirot novadiem un arī pašām skolām un skolotājiem. Piemēram, centralizēti risinot tikai skolu finansējuma jautājumus, bet saturiskos jautājumus lielā mērā ļaujot definēt „uz vietas”, protams, saglabājot vispārējās vadlīnijas un izglītības sistēmas mērķus.  Saistīti ar iepriekš minēto – mācību saturu definējot, vairāk šajā procesā būtu jāiesaista paši skolotāji un to ļautu ar maziem resursu ieguldījumiem darīt tieši jauno tehnoloģiju iespējas.  Diskusiju ietvaros nereti izvērtās debates par dažādiem netiešiem izglītības kvalitātes uzlabošanas mehānismiem – viens no pretrunīgāk vērtētajiem bija ideja par skolu reitingu sistēmas izveidošanu, kas netieši stumulētu skolas strādāt efektīvāk un piesaistīt vairāk skolēnu. 4. SKOLĀS VEIKTO NOVĒROJUMU GALVENIE SECINĀJUMI 4.1. Tehnoloģiju izmantošana Latvijas skolās 4.1.1. Skolu tehnoloģiskais aprīkojums Triju pētījumā iekļauto skolu aprīkojums sortimenta ziņā ir ļoti līdzīgs; tas ietver datorus, video projektorus, printerus, skenerus, kopētājus, pāris interaktīvās tāfeles, TV un audio atskaņotājus. Atšķirības novērojamas pieejamo tehnoloģiju daudzumā (skaitā) un izvietojumā (skat. Apkopojums: tehnikas klāsts, skaits un novietojums skolās). Ventspils 1. ģimnāzija ir visbagātākā skola tehnoloģiju daudzuma ziņā, ņemot vērā skolēnu un skolotāju skaitu skolās. Ventspils 1. ģimnāzija vērtējama arī kā aktīvākā tehnoloģiju izmantošanas jomā, kas, savukārt, liecina, ka tehnoloģiju daudzums un lietošana ir saistīti. Šis pētījums parāda, ka tehnoloģiju izvietojums skolā ietekmē tehnoloģiju lietošanu. Piemēram, Ventspils 1. ģimnāzijā un Rīgas Franču licejā datori ir izvietoti katrā mācību kabinetā, kas sekmē gan tehnoloģiju izmantošanu mācību stundās, gan arī e-klases lietošanu. Arī Jaunpiebalgas vidusskolā šāds ir vēlamais datoru izvietojums, kas pagaidām nav īstenots datoru trūkuma dēļ. Intervētie skolotāji norāda arī uz citiem piemēriem, kad tehnoloģiju novietojums veicina to izmantošanu. Piemēram, Ventspils 1. ģimnāzijā skolotāju rīcībā ir pārnēsājamais projektors, tomēr skolotāji labprātāk izvēlētos vadīt stundas ar stacionāru projektoru aprīkotos kabinetos, nekā izmantot pārnēsājamo projektoru. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 31. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 31 Jaunpiebalgas vidusskola Jaunpiebalgas vidusskola (JV) ir aprīkota ar 42 datoriem, kuri izvietoti divās skolas datorklasēs, skolotāju istabā, bibliotēkā un administrācijas telpās, kā arī dažos mācību kabinetos. Šobrīd dators nav pieejams katrā mācību kabinetā, taču šāds izvietojums iecerēts līdz ar nākamo mācību gadu, uzsākot arī e-klases vai mykoob izmantoš anu. Ieceres īstenošanu negatīvi ietekmē ERF DZM projekta aizkavēšanās valsts mērogā. Internets ir pieejams visā skolā. JV izveidots IT centrs, kurš aprīkots ar interaktīvo tāfeli, video projektoru, datoru, printeri un dokumentu kameru. IT centrā notiek mācību stundas, un to var izmantot jebkurš skolas skolotājs, iepriekš reģistrējot laiku. Digitālos materiālus veido vairāki, taču ne visi skolotāji, un tie skolēniem ir pieejami skolas portālā. Rīgas Franču licejs Rīgas Franču licejs (RFL) aprīkots ar 54 datoriem, kuri izvietoti vienā datorklasē, katrā mācību kabinetā, bibliotēkā, skolotāju istabā, u.c. administrācijā. Visiem datoriem ir interneta pieslēgums. RFL skolotāji lieto e-klasi. RFL šobrīd ir 8 videoprojektori, taču to skaits tiek aizvien palielināts. RFL ir arī divas interaktīvās tāfeles, bet tās nav pilnībā noslogotas. Digitālos mācību materiālus veido un izmanto dažādu priekšmetu skolotāji. Materiāli tiek nogādāti skolēniem, izmantojot speciāli izveidotas klaš u e-pasta adreses vai arī novietoti skolas FTP serverī. Ventspils 1. ģimnāzija Ventspils 1.ģimnāzijas (VĢ) rīcībā ir kopskaitā 76 datori; ar datoriem ir aprīkotas divas datorklases, katrs mācību kabinets, skolas bilbiotēka, skolotāju istaba un administrācijas telpas. Visiem datoriem ir interneta pieslēgums. VĢ ir 12 video projektori, no kuriem viens ir pārnēsājams. Skolā ir četras interaktīvās tāfeles, taču tās nav pilnībā noslogotas un tiek izmantotas pat salīdzinoši reti. Digitālie mācību materiāli ir pieejami dažādos mācību priekšmetos. Skolēniem tieir pieejami skolotāju mājas lapās, kas novietotas skolas portālā. VĢ ieviesta e-klase. 4.1.2. Tehnoloģiju izmantošana stundās Visbiežāk stundās tiek izmantoti dators un projektors No skolās pieejamās tehnikas mācību stundās visbiežāk tiek izmantots dators un video projektors. Skolotāji izmanto projektorus, lai demonstrētu PowerPoint prezentācijas, dažādus citus mācību materiālus, kā arī izmantotu avotus internetā. Otrajā vietā lietošanas biežuma ziņā var ierindot CD, DVD atskaņotājus un televizorus. Interaktīvās tāfeles šobrīd vēl aizvien tiek izmantotas salīdzinoši reti un nav pilnībā noslogotas. Nereti interaktīvo tāfeli izmanto vienkārši kā projektoru. Tehnoloģijas tiek galvenokārt izmantotas demonstrēšanai Tehnoloģijas stundās visbiežāk kalpo skolotājam kā palīglīdzeklis mācību satura demonstrēšanā, taču zināmā mērā arī tā sagatavošanā. Tehnoloģijas tiek izmantotas arī, lai nogādātu digitālos mācību materiālus skolēniem, sūtot tos pa e-pastu, novietojot tos mājas lapā vai serverī. Ventspils 1. ģimnāzijā un Rīgas Franču licejā tiek izmantota arī e-klase. Tehnoloģijas ir vienlīdz pieejamas skolotājiem un skolēniem Skolā esošās tehnoloģijas ir vienlīdz pieejamas skolotājiem un skolēniem. Pētījumā iekļautajās skolās nebija novērojams neviens gadījums, kad tehnoloģiskā aprīkojuma pieejamība būtu ierobežota skolotājiem vai skolēniem. Mācību nolūkiem skolēniem ir pieejami datori skolu bibliotēkās, datorklasēs, kā arī mācību kabinetos. Nepieciešamības gadījumā skolēni var izmantot arī skolas personāla datorus. Citas tehnikas izmantošana (piem., projektori, TV) skolēniem ir iespējama, saskaņojot vajadzību ar kādu no skolotājiem. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 32. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 32 „Ja sarunā, visu skolas tehniku var izmantot.“ (JV, skolēns) „Lai gatavotos stundām, pārsvarā izmantoju tehniku mājās, bet skolā arī var izmantot – bibliotēkā, datorklasē.“ (JV, skolēns) Tā kā visi mācību kabineti nav vienādi aprīkoti, skolotāji mēdz mainīties ar kabinetiem, lai īstenotu ieceres tehnoloģiju izmantošanai stundās. Piemēram, Jaunpiebalgas vidusskolā interaktīvā tāfele ir pieejama skolas IT centrā un skolotāji savstarpēji saskaņo tā izmantošanu. Ventspils 1. ģimnāzijā vairāki portatīvie datori un projektori ir pieejami iepriekš reģistrējot vajadzību. 4.1.3. Digitālie mācību materiāli Digitālo mācību materiālu trūkums – šķērslis tehnoloģiju izmantošanai Profesionāļu veidoti digitālie mācību materiāli ir pieejami tikai pāris mācību priekšmetos un atsevišķām mācību klasēm (ESF DZM projekts, Zvaigznes vēstures mācību materiāli, Junior Achievement prezentācijas ekonomikā, datu bāzes valodu mācībām). Pārējos priekšmetos mācību materiālus digitālā formātā skolotājiem jāgatavo pašiem, bet materiālu izveidošana ir laikietilpīgs darbs un skolotājam ar pilnu noslogojumu – liels izaicinājums. Līdz ar to digitālo mācību materiālu trūkums šobrīd ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem tehnoloģiju aktīvākai izmantošanai skolās. Skolotāji un skolēni vēlas gan digitālus, gan drukātus mācību materiālus Lai arī skolotāji labprāt biežāk strādātu ar digitālajiem mācību materiāliem, tomēr intervētie skolotāji norāda, ka ideālā variantā skolotājam būtu pieejami gan digitālie, gan drukātie mācību materiāli. Arī skolēnu uzskati šajā jautājumā ir līdzīgi, un viņi norāda, ka labprāt izmanto iespēju saņemt digitālos mācību materiālus, tomēr mācības atvieglo, ja priekšmetā ir pieejama arī grāmata un drukāti darba uzdevumi. „Man nav iespēju neizmantot tehnoloģijas, jo manā priekšmetā vidusskolā nav mācību grāmatas. Grāmata ir pieejama tikai digitāli. Bērniem tas ir grūti, jo viņiem vajag grāmatu.” (VĢ, skolotājs) Skolotājiem jāmāca digitālo mācību materiālu saglabāšana un atkārtota lietošana Digitālo materiālu saglabāšana šobrīd ir katra skolotāja pārziņā. Vairāki intervētie skolas vadības pārstāvji atzīst, ka skolotāji vēl aizvien pilnībā nenovērtē digitālo materiālu uzkrāšanas un atkārtotas izmantošanas iespējas. „Digitālo materiālu saglabāšana – tā ir lieta, ko skolotāji īsti vēl nesaprot. Viņi uztaisa kontroldarbu, bet nesaglabā, jo tur taču nekā tāda nav. Taču to visu var izmantot atkal. Arī tas ir mācību process skolotājiem.“ (VĢ, skolotājs) Mainīšanās ar digitālajiem mācību materiāliem nav izplatīta Intervētie skolotāji norāda, ka ļoti labprāt savstarpēji dalās ar dažādiem internetā atrastiem mācību materiāliem, kā arī mūzikas un video ierakstiem. Tomēr ar pašu veidotiem mācību materiāliem skolotāji dalās nelabprāt. Pirmkārt, skolotāji SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 33. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 33 norāda, ka otra gatavotas prezentācijas vai mācību materiālus citi kolēģi tāpat nevar izmantot. Otrkārt, skolotājus, kas profesionāli nodarbojas ar mācību materiālu sastādīšanu, uztrauc autortiesību jautājums. „Pēc būtības paša sagatavoti digitālie mācību materiāli ir skolotāja autordarbs. Mūsu skolā vairāki skolotāji nodarbojas ar mācību grāmatu sastādīšanu, un šādi materiāli var izrādīties noderīgi.“ (RFL, skolotājs) 4.1.4. Video projektori Video projektoru skaits katrā skolā varētu būt lielāks Video projektori ir iecienītākā tehnika skolā, jo tie sniedz visplašākās iespējas dažādu mācību materiālu demonstrēšanā. Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās vadība un skolotāji vienprātīgi vēlētos pieejami projektoru skaitu palielināt. „Vai mums pietiek video projektoru? Nē, būtu normāli, ja video projektors būtu katrā kabinetā, lai skolotājiem nav jāmainās ar kabinetiem, tas ir ļoti neērti. Finansiāli varbūt tas nav racionāli, taču funkcionalitātes ziņā tā būtu vislabāk.“ (RFL, skolotājs) Skolotāji dod priekšroku stacionāram, nevis portatīvam aprīkojumam Ventspils ģimnāzijā ir divi pārnēsājamie projektori, kurus izmantot var jebkurš skolotājs, iepriekš reģistrējot vajadzību kopējā IT izmantošanas lapā, kas atrodas skolas mācību pārziņu kabinetā. Lai arī šāda sistēma atrisina jautājumu par projektoru nepietiekamību, skolotāji atzīst, ka šāda izmantošana nav ērta, jo projektora uzstādīšana un pieslēgšana ir prasa papildu cilvēku un laika resursus. „Pārnēsājamā projektora lietošana aizņem daudz laika – jāpārnēsā, jāpieslēdz. Tas ir laikietilpīgi.” (VĢ, skolotājs) 4.1.5. Interaktīvā tāfele Interaktīvās tāfeles visbiežāk izmanto kā projektorus Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās skolotāji atzīst, ka interaktīvās tāfeles līdz šim īsti vēl nav skolās iedzīvojušās, un lielākoties tās izmanto kā projektorus. Pirmkārt, tas saistīts ar interaktīvai tāfelei paredzēto digitālo mācību materiālu trūkumu. Otrkārt, katrā skolā ir tikai viena vai dažas interaktīvās tāfeles un, lai tās izmantotu, skolotājiem jāmainās ar kabinetiem. Šķēršļus interaktīvo tāfeļu izmantošanai rada arī apstāklis, ka dažādu piegādātāju tāfeles ir savstarpēji nesavietojamas – ne visus mācību materiālus iespējams parādīt uz visām tāfelēm. Materiālu pielāgošana prasa īpašas prasmes un programmatūru, kas ne vienmēr ir skolotāju rīcībā. Dažādu tāfeļu nesavietojamība kavē arī iespēju skolotājiem savstarpēji konsultēties un dalīties pieredzē interaktīvo tāfeļu izmantošanā. „Interaktīvo tāfeli kā interaktīvo tāfeli esmu izmantojusi tikai vienu reizi; pārsvarā es to izmantoju vienkārši kā projektoru, lai strādātu ar prezentācijām.“ (RFL, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 34. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 34 „Dators ar projektoru lielā mērā var aizstāt interaktīvo tāfeli. It īpaši tad, ja blakus ir pieejama arī parastā tāfele, uz kuras var rakstīt. Interaktīvā tāfeles stundās nemaz nav tik ērta, jo, rakstot uz tās, uzrakstītais pazūd, pāršķirot slaidus.“ (JV, skolotājs) „Mūsu skolā ir dažādas interaktīvās tāfeles, un tas neļauj pārnest materiālus no vienas uz otru. Tās ir liekas grūtības.“ (VĢ, skolotājs) 4.1.6. Datori Skolās pieejama veca datortehnika Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās vadība atzīst, ka datoru stāvoklis ir kritisks, jo pieejamie datori bieži vien ir 10 un vairāk gadus veci. Grāmatvedībā „norakstīto“ datoru lietošanas turpināšana ir ierasta prakse visās skolās. „Katrā klasē ir vismaz viens dators, pagājušajā gadsimtā ražots ar attiecīgiem parametriem, bet Ugunslapsa strādā un e-klasi lietot var“. (RFL, skolotājs) Datoru pieejamība un izvietojums ietekmē tehnoloģiju izmantošanu Piemēri no pētījumā iekļautajām skolām parāda, ka datoru pieejamība un izvietojums ietekmē tehnoloģiju izmantoš anu. Piemēram, Jaunpiebalgas vidusskolā patreizējais datoru skaits nepieļauj datoru izvietošanu katrā mācību kabinetā, kā rezultātā skolā kavējas e-klases ievieš ana. Ventspils 1. ģimnāzijas pārstāvji, savukārt, norāda, ka e-klases ievieš anai bijis pamudinošs efekts dziļākai un intensīvākai tehnoloģiju izmantošanai ne vien darbā ar dokumentiem, bet arī mācību procesos. 4.1.7. Internets Internets – labāk mācību nolūkiem Trīs pētījumā iekļautajās skolās visiem datoriem ir pieeja internetam. Parasti skolas bibliotēkā ir pieejams arī bezvadu internets. Lai arī skolēniem ir brīva pieeja datoriem un internetam skolā, iespēju robežās tiek sekots līdzi tam, kādiem nolūkiem skolēni tos izmanto. Skolas vadība un skolotāji atbalsta interneta izmantošanu mācību vajadzībām, tomēr arī skolās skolēni tomēr pamanās iekļūt Draugos vai citos aktuālos ar mācībām nesaistītos portālos. „Skolā mēs nelaižam viņus Draugos vai Facebook. Skolā datori un Internets tiek izmantoti vienīgi mācību procesam.“ (JV, skolas vadība) Klases e-pasti mācību materiālu nosūtīšanai Mācību nolūkos tiek praktizēta klases e-pasta adreses izveide, kuru izmanto mācību materiālu nosūtīšanai. Īpaši populāra šāda prakse ir Rīgas Franču licejā un Ventspils 1. ģimnāzijā, savukārt Jaunpiebalgas vidusskolā šādu materiālu nodošanas veidu praktizē tikai atsevišķi skolotāji. E-pasta izmantošana mājas darbu saņemšanai un iesniegšanai parasti tiek praktizēta tikai vidusskolas klasēs. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 35. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 35 „Katrai klasei ir uztaisīta e-pasta adrese, kur skolotājs var iesūtīt mācību materiālus elektroniski. Pirmkārt, tas palīdz mācību materiāliem sasniegt skolēnus. Otrkārt, tas palīdz skolai ietaupīt papīru.“ (RFL, skolotājs) „Es sūtu visiem skolēniem mācību materiālus uz e-pastu.” (VĢ, skolotājs) „Vidusskolēni bieži iesūta mājasdarbus pa e-pastu.“ (RFL, skolotājs) „Es savā mājas lapā lieku savu stundu prezentācijas, lai skolēni var mācīties mājās no tām.” (VĢ, skolotājs) Skolām ir portāli un serveri mācību materiālu novietošanai Rīgas Franču licejā izveidots skolas FTP serveris, kuru administrē skolas bibliotekāre, novietojot digitālus mācību materiālus serverī pēc skolotāju lūguma. Tomēr ne visi intervētie RFL skolotāji bija zinoši par šādu iespēju. Ventspils 1. ģimnāzijas portālā katram skolotājam ir iespēja izveidot savu mājas lapu un digitālos mācību materiālus glabāt tur. Jaunpiebalgas vidusskolā atsevišķi skolotāji izmanto skolas portālu mācību materiālu novietošanai. 4.1.8. E-klase Vecāku sapulces un individuālas pārrunas ir efektīvākas par e-klasi Rīgas Franču liceja un Ventspils 1. ģimnāzijas vecākiem jau ir iespēja izmantot e-klasi, savukārt Jaunpiebalgas vidusskola pievienoš anos e-klasei vai mykoob plāno uzsākt līdz ar nākamo mācību gadu. Patreizējā pieredze liecina, ka e-klase vecāku iesaistīšanos skolas dzīvē diemžēl neveicina. Pieredze rāda, ka tie vecāki, kuru aktīvāka iesaistīšanās skolas dzīvē un sekošana līdzi bērnu sekmēm būtu vēlama, parasti e-klasi nelieto. Savukārt vecāki, kuru bērniem sekmes tāpat ir priekšzīmīgas, ir aktīvākie e-klases lietotāji. Līdz ar to saziņai ar vecākiem vispiemērotākie vēl aizvien ir tradicionālie interakcijas veidi – vecāku sapulces, vecāku padomes, vecāku dienas, individuālas pārrunas ar vecākiem. „Vecāki var sekot e-klasei, bet viņi ir slinki. Mēs visādus pasākumus esam veikuši, lai veicinātu vecāku iesaistīšanos.“ (VĢ, skolotājs) „Mūsu pieredze rāda, ka vecāki un tehnoloģijas – šobrīd tas ir pats grūtākais posms. Sadarbība ar vecākiem vēl aizvien ir uz klases audzinātāja pleciem.“ (VĢ, skolas vadība) 4.1.9. Tehnoloģiju lietošanas intensitāte Tehnoloģijas skolās varētu tikt izmantotas biežāk un daudzveidīgāk Tehnoloģiju izmantošanai skolās nav iespējams noteikt intensitātes mērījumu, jo katrā skolā atsevišķi skolotāji izmanto tehnoloģijas gandrīz katrā mācību stundā, kamēr citi - reti vai nemaz. Skolotāji un skolēni ir vienisprātis, ka tehnoloģijas mācībās varētu tikt izmantotas biežāk un daudzveidīgāk. „Man šķiet, ka skolotāji neizmanto daudz ko, ko viņi varētu to izmantot un pielietot mācībām.“ (JV, skolotāja) „Prezentācijas droši vien vismaz 50% nelieto.“ (RFL, skolas vadība) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 36. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 36 Katrā skolā starp skolotājiem sastopami intensīvie un minimālie tehnoloģiju lietotāji Lietošanas intensitāti ietekmē vairāki faktori – tehnoloģiju pieejamība, tehnoloģiju kultūra skolā, digitālo mācību materiālu pieejamība, kā arī būtiski – skolotāja personīgā interese un prasmes tehnoloģiju izmantošanā. Skolotāji, kas intensīvi izmanto tehnoloģijas, novērtē to priekšrocības un labprāt tās izmanto atkal un atkal. Šo apstākli pozitīvi vērtē gan skolēni, gan paš i skolotāji, jo tas piešķir mācībām daudzveidību, dod iespēju mācību stundām atšķirties vienai no otras. „Daži skolotāji aktīvi izmanto tehnoloģijas, savukārt citi – minimāli vai nemaz. Manuprāt, šo apstākli var vērtēt pozitīvi, jo tas piešķir daudzveidību mācībām skolā. Es, piemēram, bieži izmantoju interaktīvo tāfeli, un man tā kļuvusi par priekšrocību – iespēju atšķirties un pievērst skolēnu uzmanību. Ja arī citi skolotāji sāktu tikpat aktīvi izmantot interaktīvo tāfeli, iespējams, ka man būtu jāizdomā kas cits.“ (JV, skolotājs) 4.1.10. Skolotāja-tehnoloģiju lietotāja profils Atšķirības tehnoloģiju lietošanā nosaka skolotāja personība Skolotājus, kas tehnoloģijas neizmanto vispār, mūsdienās satikt skolās ir gandrīz neiespējami, jo mācību plāni, atskaites un sekmju rezultāti lielākoties visās skolotās tiek gatavoti elektroniski. Taču tehnoloģiju izmantošanā mācību nolūkiem starp skolotājiem pastāv ievērojamas atšķirības. Mācību priekšmetam nav nozīme tehnoloģiju izmantošanā. Vienlīdz aktīvi tehnoloģiju izmantošanā ir gan humanitāro, gan eksakto mācību priekšmetu skolotāji. Arī skolotāja gadiem nav izšķiroša loma tehnoloģiju pielietojumā – starp intensīviem tehnoloģiju lietotājiem var sastapt dažādu paaudžu skolotājus. Tehnoloģiju izmantošanu mācībās galvenokārt nosaka skolotāja personīgā attieksme un ieinteresētība tehnoloģiju izmantošanā. „Viena un tā paša mācību priekšmeta skolotāju starpā tehnoloģiju pielietojums mēdz būtiski atšķirties.“ (JV, skolas vadība) „Tehnoloģiju izmantošanā atšķirības starp skolotājiem nenosaka gadi, bet personīgā attieksme. Ir tādi, kas pieņem tehnoloģijas, un tādi, kas saka, ka nemūžam neskarsies klāt“. (JV, skolotājs) „Ir vecākas paaudzes skolotāji, kas ļoti labi darbojas ar tehniku.“ (RFL, skolotājs) 4.1.11. Kā tehnoloģijas skolēni izmanto mājās Dators un internets ir pieejams katram skolēnam Lai arī dators un internets mūsdienās tomēr vēl nav katrā mājā, lielākoties tie ir pieejami visiem skolēniem. Ja nav iespēju izmantot datoru un internetu mājās, pie radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, skolēni var izmantot datorus skolā. „Skolēni var izmantot skolas datorus bibliotēkā, mācību kabinetos, taču mūsu skolā tā nav masveida parādība.“ (Skolas vadība, RFL) „Ja skolēnam nav mājās dators, viņš līdz vēlam vakaram – līdz 18:00 var palikt skolā, bibliotēkā. Bet skolēni ir par slinku, lai te nāktu. Viņi pārsvarā izvēlas strādāt mājās.” (VĢ, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 37. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 37 Visbiežāk skolēni gatavo prezentācijas vai izmanto internetu kā informācijas avotu Skolēni labprāt gatavo mājasdarbus digitāli un norāda, ka labprāt to darītu biežāk, kā arī no agrākām klasēm. Skolēni labprāt mācību nolūkos izmanto arī internetu. Internetā skolēni pārsvarā meklē atbildes uz dažādiem mācību jautājumiem, informāciju prezentāciju, projektu un zinātniski pētniecisko darbu gatavošanai vai arī vienkārši, lai sazinātos ar klases biedriem. 4.2. Skolotāju viedoklis par jaunajām tehnoloģijām Tehnoloģija palīdz ieinteresēt un motivēt skolēnus Skolotāji atzīst, ka tehnoloģijas skolā ir noderīgas; tās sniedz atbalstu gan mācību procesā, gan dokumentu un atskaišu veidošanā. Mācību klasē tehnoloģijas spēj piesaistīt skolēnu uzmanību, ieinteresēt tos mācību priekšmetā un motivēt mācībām. „Tehnika skolā ir ļoti noderīga, jo spēj padarīt mācību stundas interesantākas, savādākas, pievērst skolēnu uzmanību. Tehnika palīdz ilustrēt dažādus mācību vielas aspektus, kurus citādi grūti parādīt.“ (JV, skolotājs) Tehnoloģijas jākombinē ar citiem mācību līdzekļiem Gandrīz visi intervētie skolotāji uzsver, ka tehnoloģiju izmantošana ir visefektīvākā, ja to kombinē ar citiem mācību līdzekļiem, piemēram, tāfeli, grāmatām, uzdevumu burtnīcām, u.c. Regulāra tehnoloģiju izmantošana kļūst par rutīnu, tāpēc skolotāji uzsver nepieciešamību dažādot izmantojamās mācību metodes un līdzekļus. „Nav tā, ka skolā jābūt tikai IT, bet tam ir jābūt kombinācijā. IT ir ieinteresēšanai, ātrumam.“ (VĢ, skolotājs) „Ikdienā stundās skolotājam vajag gan tehnoloģijas uz 5-7 minūtēm, gan parasto tāfeli, gan drukātos mācību materiālus.“ (JV, skolotājs) „Tehnoloģiju izmantošana nedrīkst būt vienīgais mācību līdzeklis stundās. Tehnoloģiju izmantošana ir visefektīvākā, ja tās kombinē ar tradicionālajiem mācību līdzekļiem.“ (JV, skolotājs) „Patikš ana – tas ir nosacīts tehnoloģiju plus, jo tomēr tas ātri pāriet. Ja skolēniem katru stundu rāda video, viņiem tas sāk apnikt, un viņi ātri vien sāk prasīt kaut ko citu. Pats svarīgākais ir daudzveidība.“ (JV, skolotājs) Tehnoloģijas nemaina skolotāja lomu klasē Tehnoloģijas atvieglo skolotāja darbu zināmās jomās, piemēram, ar tehnoloģiju palīdzību vieglāk atttēlot vizuāli, atskaņot skaņas, valodu, mūziku. Tomēr kopumā intervētie skolotāji norāda, ka tehnoloģijas skolotāja lomu un nozīmi klasē nemaina. „Bieži vien patiešām labas mācību stundas var būt arī pilnībā bez tehnoloģijām.“ (JV, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 38. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 38 „Tehnoloģijas skolotāja lomu stundā nemaina. Tehnoloģijas ļauj skolotājam ieekonomēt laiku, līdz ar to es paspēju iedot skolēniem vairāk mācību vielas un uzdevumu.“ (RFL, skolotājs) „Ir jābūt ļoti spēcīgam skolotājam, kas var vadīt stundas pilnībā bez tehnoloģijām. Es vairs neuzdrošinātos stāties klases priekšā bez tehnoloģijām, jo nezinātu, kā pasniegt.“ (JV, skolotājs) Skolotājiem trūkst pedagoģiski pamatotu apsvērumu tehnoloģiju izmantošanai Skolotājiem trūkst pedagoģijā balstīti apsvērumi par tehnoloģiju izmantošanu mācību procesos. Skolotāji ir spiesti paši meklēt „pareizo“ pieeju tehnoloģiju izmantošanai. Skolotāji atzīst, ka viņu rīcībā diemžēl nav pētījumu par tehnoloģiju izmantošanu un tās ietekmi uz skolēniem un mācībām. Bieži vien viens un tas pats skolotājs intervijas laikā pauda pretrunīgus uzskatus par tehnoloģiju izmantošanu. Skolotāji kritizē situācijas, kad tehnoloģiju izmantošana kļūst par pašmērķi, un norāda, ka svarīgi izvairīties no šādām situācijām skolā. Tomēr skolotājiem ir grūti formulēt atšķirību starp lietderīgu un pašmērķīgu tehnoloģiju pielietošanu. „Es domāju, ka interaktīvās tāfeles varētu racionālāk izmantot. Ir jāpārdomā arī, cik racionāli mēs izmantojam prezentācijas, vai vienmēr tās ir vajadzīgas. Varbūt prezentācijas vietā ir vajadzīgi 1-2 slaidi, kaut kā uzsvēršanai, pastiprināšanai.“ (RFL, skolotājs) „Mūsdienu skolēniem ir sabojāta uztvere, ko, manuprāt, negatīvi ietekmējusi TV – nepatīk, pārslēdzam citu kanālu. Skolēni grib, lai arī mēs stundas laikā pārslēdzamies ar savu darbošanos. Skolēniem ir grūti nosēdēt, viņiem ir grūti uztvert sarežģītākas lietas, tāpēc tehnoloģija ir tā podziņa, ar kuru mēs varam atsvaidzināt un pievērst uzmanību, taču ļoti uzmanīgam jābūt ar to, vai mēs, skolotāji nepāršaujam par daudz ar tehnoloģiju izmantošanu.“ (RFL, skolotājs) Tehnoloģiju izmantošana prasa skolotājiem ieguldīt vairāk laika Tehnoloģiju pielietošana var atvieglot skolotāja darbu stundās, taču prasa lielus laika un darba ieguldījumus sagatavošanās procesā. Skolotāji vērtē, ka sagatavot vienu digitālu mācību stundu prasa būtiski ilgāku laiku nekā pati stundas novadīšana. „Šobrīd tehnoloģiju izmantošana skolotāja slodzi palielina.“ (RFL, skolotājs) 4.3. Skolēnu viedoklis par jaunajām tehnoloģijām Tehnoloģijas padara mācīšanos ērtāku Skolēni pozitīvi vērtē tehnoloģiju izmantošanu mācībās. Skolēni novērtē ērtumu, ko sniedz iespēja sagatavot mājasdarbus elektroniskā formātā, savukārt mācību stundas tehnoloģiju izmantošana padara interesantākas un daudzveidīgākas. Skolēniem patīk gatavot elektroniskas prezentācijas un meklēt mācību materiālus internetā. „Tehnoloģiju izmantošana stundas padara interesantākas un vieglāk uztveramas.“ (JV, skolēns) „Uzdevumus un jautājumus ir ļoti ērti saņemt klases e-pastā.“ (RFL, skolēns) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 39. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 39 „ Mājas darbus, konkrēti esejas, daudz ērtāk ir gatavot uz datora.“ (JV, skolēns) „Datori skolā ir vajadzīgi, jo izmantojot datorus zināšanas ir daudz vieglāk iegūt – visa tā informācija, kas ir pieejama, un uzzināt jaunumus var daudz ātrāk...“ (RFL, skolēns) „Tehnoloģijas ļoti palīdz, piemēram, literatūrā šobrīd mācāmies par modernismu, skolotāja mums parāda gan video, gan mūziku atskaņo – tas ļoti palīdz saprast, uztvert, atcerēties.“ (VĢ, skolēns) Tehnoloģijas spēj mainīt attieksmi pret mācību priekšmetu Skolēni atzīst, ka tehnoloģiju izmantošana var ietekmēt attieksmi pret mācību priekšmetu un veicināt interesi par to. Šī sakarība visizteiktāk novērojama starp jaunāko klašu skolēniem. Piemēram, interaktīvās tāfeles izmantošana matemātikā vairojusi Rīgas Franču liceja 7. klases skolēnu simpātijas pret mācību priekšmetu. Jaunpiebalgas vidusskolas 7. klases skolēni kā interesantākās mācību stundas min latviešu valodu, jo skolotāja stundās mēdz demonstrēt dažādus video materiālus. Vidusskolēnu attieksmi pret mācību priekšmetu tehnoloģiju izmantošana ietekmē salīdzinoši mazāk. Tehnoloģijas jākombinē ar citiem mācību līdzekļiem Līdzīgi kā skolotāji arī skolēni uzskata, ka tehnoloģiju izmantošana ir visnoderīgākā, ja tā tiek kombinēta ar citiem mācību līdzekļiem. Skolēniem patīk, ja mācību materiāli ir pieejami digitālā formātā, tomēr viņi norāda, ka labprātāk lasa grāmatas vai drukātus materiālus nekā tekstu datora ekrānā. „Man nepatīk izmantot digitālos mācību materiālus. Skolotāja izmanto tādus matemātika un es varu sekot tiem līdzi internetā. Bet man nepatīk lasīt internetā. Labāk tomēr ir lasīt grāmatā.“ (RFL, skolēns) „Es gatavoju zinātniski pētniecisko darbu ķīmijā, un informācija par izvēlēto tēmu latviski internetā nebija pieejama. Sēdēju bibliotēkā, apkrāvies ar grāmatām, un priecājos, ka tas var būt vēl patīkamāk par sēdēšanu internetā. Pie tam nekad nevar zināt, cik Internetā pieejamā informācija ir uzticama.“ (VĢ, skolēns) Skolēni pārzina tehnoloģijas labāk nekā skolotāji Skolēni apstiprina, ka visbiežāk pārzina tehnoloģijas labāk nekā skolotāji. Lielākā daļa skolēnu atzīst šādas situācijas kā normālas, un ir gatavi pamācīt un palīdzēt skolotājiem. „Skolēni bieži vien labāk pārvalda tehnoloģijas nekā skolotāji, bet tā nav problēma – mēs to saprotam un varam palīdzēt.“ (JV, skolēns) Kāds, skolēnuprāt, ir ‘labs skolotājs’? Skolēni ‘labam skolotājam’ nepiedēvē obligātas prasmes tehnoloģiju izmantošanā. Atbildot uz šo jautājumu skolēni kā būtiskāko norāda skolotāja spēju ieinteresēt mācību priekšmetā. Nozīmīga skolēnu vērtējumā ir arī skolotāja spēja rast atbildes uz visiem jautājumiem. Šādas atbildes tika saņemtas uz jautājumu visās trīs pētījumā iekļautajās skolās. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 40. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 40 Monotona tehnoloģiju izmantošana ir garlaicīga Lai arī kopumā skolēni tehnoloģiju izmantošanu skolā vērtē pozitīvi, tomēr skolēni ir pamanījuši arī tehnoloģiju pielietošanas negatīvos aspektus. Skolēni ir pamanījuši, ka tehnoloģiju izmantošana stundās var kļūt par rutīnu, kad katru stundu jāvēro skolotāju gatavotās prezentācijas vai jārisina uzdevumi interaktīvajā tāfelē. Skolēni norāda, ka monotona tehnoloģiju pielietošana viņus garlaiko. „Ir stundas, kur ļoti kaitina, ja visu laiku ir tikai prezentācijas. Apnīk tā vienveidība.“ (RFL, skolēns) „Man pie datora nepatīk sēdēt.“ (VĢ, skolēns) Vēl vairāk tehnoloģijas skolā apdraudētu komunikāciju Vaicāti par aktīvākām tehnoloģiju pielietošanas iespējām skolās, skolēni pauž bažas, ka intensīvāka tehnoloģiju izmantošana apdraudētu personīgo kontaktu starp skolotājiem un skolēniem un tiešu komunikāciju. „Skola pēc 5 gadiem būs tāda, ka visi sēž un raksta jautājumus un saņem atbildes Twitter, jo skolēniem ir bail balsī pajautāt skolotājam. Es domāju, ka drīz mēs arī tik ļoti degradēsimies, ka visu darīsim vienīgi ar datora starpniecību.“ (RFL, skolēns) „Tehnoloģijas skolā – tas ir labi, bet līdz zināmai robežai. Ja mēs visi sēdēsim un anonīmi čatosim ar pasniedzēju, es nedomāju, ka tas ir labi.“ (RFL, skolēns) Kāda ir moderna skola? Kas ir ‘moderna skola’? Interesanti, ka visbiežāk dažāda vecuma skolēnu atbildes uz šo jautājumu skar skolas telpas – tām jābūt skaistām un moderni izremontētām. Otrā nozīmīgākā modernas skolas pazīme ir moderni skolotāji. Skolēni par moderniem uzskata tādus skolotājus, kas ir atvērti jaunajam un savādākajam, kas ir personības savos uzskatos un arī skolēnus pieņem kā personības. „Modernā skolā noteikti jābūt modernām un skaisti izremontētām telpām.“ (JV, skolēns) „Moderni skolotāji piekrīt inovatīvām idejām un veicina to īstenošanu.“ (VĢ, skolēns) „Moderni skolotāji ļauj izpausties skolēna individualitātei.“ (VĢ, skolēns) Pārējās atbildes par modernu skolu attiecas uz skolas tehnisko aprīkojumu. Attiecībā uz aprīkojumu moderna skola, skolēnuprāt, nozīmē portatīvo datoru katram skolēnam un video projektoru katrā klasē. Skolēni labprāt stundās strādātu ar portatīvajiem datoriem, drukājot pierakstus tur, nevis rakstot ar roku kladēs un burtnīcās, jo tas, viņuprāt, būtu ērtāk. Kā skolēni vērtē hipotētiskas iespējas, ka mācību stundas vada dators vai datorprogramma, pielāgojot stundas saturu individuālam skolēna zināšanu līmenim un ņemot vērā individuālo mācību tempu. Lai arī skolēni ir dzirdējuši par e- apmācībām un būtu ar mieru piedalīties šādā ‘eksperimentā’, viņi uzsver, ka skolotāja klātbūtne klasē tāpat būtu nepieciešama. Pirmkārt, tikai skolotājs spētu nodrošināt atbilstošu disciplīnu klasē, lai skolēni netraucētu cits citu. Otrkārt, SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 41. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 41 skolotājs spēj vislabāk paskaidrot mācību, izmantojot dažādas pieejas un piemērus. Skolēni nepieļauj, ka šīs divas funkcijas dators spētu pārņemt no skolotājiem. „Tehnoloģijas nespēs aizstāt skolotāja darbu.“ (RFL, skolēns) „Ja klasē nav skolotāja, tad jau mācību stundu rīkot nav jēga.“ (VĢ, skolēns) 4.4. Jaunās tehnoloģijas skolās: ieguvumi, riski un barjeras Šajā sadaļā apkopoti skolotāju un skolēnu viedokļi par tehnoloģiju lietošanas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Lielākoties šie apsvērumi ir balstīti skolotāju un skolēnu personīgajā pieredzē; tie ir subjektīvi, taču izriet no konkrētiem piemēriem un prakses. Sadaļa apkopo arī būtiskākos šķēršļus, kas negatīvi ietekmē tehnoloģiju ienākšanu un efektīvu izmantošanu skolās. 4.4.1. Ieguvumi Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās visbiežāk minētais ieguvums no tehnoloģiju integrēšanas mācībās ir apstāklis, ka tehnoloģijas padara stundas interesantākas un īpašākas, līdz ar to ļauj vieglāk iegaumēt mācību vielu, kā arī motivē skolēnus mācībām. Tehnoloģijas palīdz ilustrēt mācību saturu un piedāvā ieskatīties laikā un telpā, kuru skolotājam klases ietvaros grūti „uzburt“, piemēram, aizvēsture, jūras dzīles, vulkāna izvirdums, dialekti, u.c. Vairāki piemēri liecina, ka tehnoloģiju izmantošana spēj mainīt pat skolēnu attieksmi pret mācību priekšmetu. Šāda sakarība gan vairāk novērojama mazākajās mācību klasēs, kamēr vidusskolēnu attieksmi pret mācību priekšmetu tehnoloģijas ietekmē mazāk. Būtiskā prasme, ko tehnoloģijas palīdz attīstīt skolēnos ir prasme strādāt ar informāciju – sameklēt, apkopot, noformēt, prezentēt. Skolotāji norāda arī, ka tehnoloģiju izmantošana paver jaunas iespējas skolotāju-skolēnu attiecībās un padara tos līdzvērtīgākus, jo dod iespēju skolēniem pamācīt. Ieguvums Viedoklis Interesanti, atšķirīgi, motivējoši „Viņiem ļoti patīk iet pie interaktīvās tāfeles, it īpaši mazajiem, tāpēc viņi ir daudz ieinteresētāki stundās.“ (RFL, skolotājs) „Tehnoloģiju izmantošana padara mācību stundas interesantākas un savādākas. Vieglāk iegaumēt mācīto vielu, jo šīs stundas atšķiras no citām.“ (JV, skolotājs) „Tehnoloģijas dod iespēju dažādot pieeju priekšmetam. Piemēram, vidusskolā tiem, kam nepatīk matemātika, tiek izmantota interaktīvā tāfele īpašā veidā. Tā skolēnu grupa, kam matemātika padodas, vairāk risina dažādus uzdevumus.“ (RFL, skolotājs) „Tehnoloģiju izmantošana palīdz skolotājiem notvert skolēnu uzmanību.“ (JV, skolotājs) Attīsta IT, lietošanas, „Tehnoloģijas attīsta prasmes – kā atrast informāciju, kā noformēt savus darbus, kā pasniegt informācijas meklēšanas, sevi.” (JV, skolotājs) noformēšanas un „Noformēt un prezentēt - tas viņiem būs jāmāk, un skolā to viņi iemācās.“ (RFL, skolotājs) prezentēšanas prasmes Vizuāls palīglīdzeklis „Tehnoloģijas ļoti labi izmanto vizuālo atmiņu. Tehnoloģijas sniedz priekšrocības svešvalodu apguvē, jo te svarīgi stimulēt skolēnu vizuālo atmiņu. Lielā daļā priekšmetu mācīšana vērsta galvenokārt uz dzirdes atmiņas trennēšanu, taču ir priekšmeti, kuros vizuālā uztvere ir tikpat būtiska.“ (JV, skolotājs) „Tehnoloģijas var atvieglināt mācīšanu un mācīšanos. Daudziem bērniem ir redzes atmiņa, un vizualizācija palīdz uztvert un iegaumēt.“ (RFL, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 42. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 42 Dod globalitātes sajūtas „Tehnoloģijas ienes klasē reālo dzīvi – ļauj klausīties dažādas izloksnes, izrunas, valodas – tas ir tieši svešvalodu kontekstā.“ (JV, skolotājs) Palīgs materiālu sagatavošanā „Internetā var meklēt un atrast daudzus labus mācību materiālus.“ (RFL, skolotājs) Laika ekonomija „Tehnoloģijas ļauj ieekonomēt laiku mācību stundā, līdz ar to vairāk laika paliek sarunām, diskusijām, paskaidroš anai.” (VĢ, skolotājs) Veido skolotāju-skolēnu „Bērniem ļoti patīk kaut ko pamācīt skolotājiem. Tas uzlabo mūsu attiecības.” (VĢ, skolotājs) attiecības „Skolēni visu laiku palīdz skolotājiem – gan mājas lapas izveidot, gan prezentācijas taisīt. Es esmu ļoti daudz palīdzību skolēniem IT jautājumos prasījusi, un man neviens nekad nav atteicis. Citas lietas ir tik sarežģītas un mēs tās neesam mācījušies, bet puiši parāda.” (VĢ, skolotājs) 4.4.2. Kritika Līdzšinējā praksē tehnoloģiju izmantošanā mācību stundās skolotāji saskata arī negatīvus aspektus. Viens no galvenajiem tehnoloģiju trūkumiem, kā norāda skolas vadība un skolotāji, ir pasīvā pieeja mācīšanai, ko piedāvā tehnoloģijas. Pretēji teorētiskiem apsvērumiem, ka tehnoloģijas vairo interaktivitāti, skolotāji un arī skolēni ir pamanījuši, ka patreizējās tradīcijas tehnoloģiju izmantošanā vairāk vērstas uz vērošanu un klausīšanos, nevis aktīvu piedalīšanos. Tehnoloģiju izmantošana mazina skolēnu aktīvu dalību stundās, padarot skolēnus par mācību satura patērētājiem, nevis veidotājiem. Otrkārt, skolotāji norāda, ka tehnoloģijas bieži vien spēlē vairāk izklaidējošu, nevis uz mācībām kā darbu vērstu lomu. Skolotāji ir pamanījuši, ka skolēni labprātāk skatās video vai attēlus, nekā veic uzdevumus. Līdz ar to tehnoloģiju ietekmē mācīšanās kļūst par izklaidi, nevis darbu. Ieguvums Viedoklis Pasīva pieeja „Prezentācija ir pasīvs pasniegšanas veids no uztveršanas viedokļa. Skolotājs ar savu prezentāciju var pārņemt frontālu pieeju – es rādu, jūs skataties, un prezentē, rāda krāsainas bildes un smukus uzrakstus, bet tas ir pasīvs mācīšānās veids. Tā ir pieeja, kurā var iekrist.“ (JV, skolotājs) „Reizēm skolotājs pārāk aizraujas ar tehnoloģijām: esmu uztaisījis foršu prezentāciju, man ir 40 forš i slaidi, un stundā ir 40 minūtes.“ (RFL, skolotājs) Izklaide, nevis darbs „Ir viegli stāvēt priekšā ar bildītēm. Bērni saka – skolotāj, paskatamies vēl! Jo tad būs mazāk jādara. Ir ļoti jādomā, kam, kāpēc un kā mēs katru lietu izmantojam.“ (JV, skolotājs) „Skolēniem patīk un viņi prasa, lai parāda to filmiņu vēl, jo patiesībā viņi grib atpūsties, nevis strādāt.” (JV, skolotājs) „Kad matemātikā sāka lietot interaktīvo tāfeli, man domas vairāk gāja uz to, kā viņa tur interesanti darbojās, nevis uz stundas saturu. Pēc kāda laika es pieradu pie interaktīvās tāfeles, un man viņa patīk.“ (VĢ, skolēns) Kāpināts mācību temps „Tehnoloģiju izmantošana kāpina mācību stundas tempu.” (JV, skolotājs) „Mūsdienu bērni strādā ievērojami lēnāk nekā agrāk. Viņi ikdienā sastopas ar tādu informācijas apjomu, bet vēl nav spējīgi izsfiltrēt un atšķirt būtisko no nebūtiskā.” (RFL, skolotājs) Nevar būt vienīgais mācību „Visefektīvāk ir mainīt dažādus pasniegšanas veidus un līdzekļus, jo tas pievērš skolēnu līdzeklis uzmanību.“ (RFL, skolotājs) Negatīva ietekme uz redzi „Arī redzi tomēr visas šīs tehnoloģijas ļoti bojā – baltā ekrāna virsma, kas atstaro gaismu tieši virsū skolēniem. Var just, ka skolēniem nogurst acis.“ (RFL, skolotājs) Aizēno citu prasmju attīstīšanu „Kādas spējas tad datori var attīstīt – sameklēt, atrast, salikt kopā. Bet tas nepalīdz iemācīties domāt. Otra lieta – tas nepalīdz iemācīties runāt, paust savu nostāju plānveidīgi un argumentēti.” (VĢ, skolotājs) „Tehnoloģijas attīsta prasmes, kā atrast informāciju, kā noformēt darbus, bet kādas kļūst šīs prasmes tiklīdz tehnoloģijas nav pieejamas?” (VĢ, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 43. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 43 4.4.3. Barjeras Lai kāds būtu patreizējais tehniskā aprīkojuma stāvoklis skolā, visi intervētie skolas pārstāvji teic, ka tehnikas varētu būt vairāk un labākā stāvoklī. Lielākais pieprasījums skolās ir pēc video projektoriem un datoriem. Skolām noderētu arī papildu programmatūra, jo visbiežāk skolu programmatūru aprīkojums neietver jaunākās programmas. Šķēršļus tehnoloģiju izmantošanai rada arī digitālo mācību materiālu trūkums. Lai arī lielākā daļa skolotāju ir apguvuši datorprasmes un iepazinušies ar cita aprīkojuma lietošanu, tie labprāt apgūtu prasmes, kā pielietot tehnoloģijas konkrēti mācību vajadzībām. Ieguvums Viedoklis Tehnikas nepietiekamība „Tehnikas trūkums galvenokārt attiecināms uz skolotājiem. Datoru trūkums skolēniem – tas nevar būt šķērslis tehnoloģiju izmantošanai mācībās, jo pastāv daudzas citas iespējas izmantot datorus – skolā, bibliotēkā, pie draugiem, kaimiņiem.“ (JV, skolotājs) Digitālo mācību materiālu „Digitālo materiālu sagatavošana prasa vairāk laika nekā stundu vadīšana.“ (JV, skolotājs) trūkums „Digitālas mācību materiālu sagataves ļoti noderētu, piemēram video un audio materiāli.“ (JV, skolotājs) „Pirmajā pusgadā bija gatavs mācību materiāls digitāli pieejams un es izmantoju interaktīvo tāfeli gandrīz katru stundu. Otrajam pusgadam šādu materiālu nav, un es izmantošu interaktīvo tāfeli daudz retāk, jo sagatavot stundas pašai prasīs lielus laika ieguldījumus.“ (RFL, skolotājs) „Tā ir lielākā problēma valstī, ka skolotājiem nav pieejami digitālie materiāli ne interaktīvai tāfelei, ne kaut vai prezentācijas.“ (RFL, skolotājs) „Mums ir ļoti mazs tirgus, tāpēc ražotājiem nepieciešams valsts atbalsts digitālo mācību materiālu izstrādāšanā.“ (RFL, skolotājs) Piemērotu apmācību trūkums „Būtu ļoti noderīgi, ja kāds parādītu, kā izmantot, piemēram, interaktīvo tāfeli konkrētam mācību priekš metam – kādas iespējas tā piedāvā, kādus izmantošanas veidus.“ (JV, skolotājs) „Mums bija divas praktiskas nodarbības pedagoģiskās sēdes ietvaros par interaktīvo tāfeli, bet tas nebija efektīvi, jo katram priekšmetam tomēr ir sava specifika.” (RFL, skolotājs) „Lielvārds pārstāvis mūs vispārīgi iepazīstināja ar interaktīvās tāfeles darbību, taču tālāka, padziļināta apmācība ir katra skolotāja personīga lieta.“ (RFL, skolotājs) „Mēs mēģinājām dalīties pieredzē ar skolotājiem no citām skolām par interaktīvās tāfeles izmantošanu, bet saskārāmies ar to, ka cits citam nevaram pastāstīt par tehnoloģiskajām iespējām, jo katrs izmanto citādu interaktīvo tāfeli.” (RFL, skolotājs) 4.5. Tehnoloģiju virzītājspēki 4.5.1. Skolas vadības stratēģija un kultūra Skolas iekšējā kultūra ietekmē tehnoloģiju izmantošanu skolā Tehnoloģiju klātesamību skolā lielā mērā nosaka skolas vadība, jo skolas vadība plāno un izšķiras par finanšu līdzekļu izlietojumu tehnoloģiju iegādei, apkopo un izvērtē skolotāju un mācību metodisko komisiju iesniegtos priekšlikumus. Skolas vadība ietekmē ne vien finansiāla rakstura lēmumus, bet lielā mērā nosaka arī skolas iekšējo kultūru tehnoloģiju izmantošanas jomā. Ventspils 1. ģimnāzija ir labs piemērs, kā skolas iekšējā kultūra veicina tehnoloģiju apguvi un ieviešanu mācību procesos. IT jomā prasmīgākie skolotāji Ventspils 1. ģimnāzijā ir izveidojuši brīvprātīgu „IT atbalsta dienestu“, kas sniedz konsultācijas un palīdzību visiem kolēģus gan darba laikā, gan arī ārpus tā. Veiksmīgs piemērs tam, ka tehnoloģiju iedzīvošanās skolā ir pilnībā atkarīga no skolas darbiniekiem, ir arī Jaunpiebalgas vidusskola. Jaunpiebalgas vidusskolā visi datorizācijas un tehnoloģiju ieviešanas jautājumi ir informātikas skolotāja (arī direktora vietnieka IT jautājumos) pārziņā. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 44. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 44 Skolas vadība uzsver, ka skolai tas ir veiksmes stāsts tāpēc, ka informātikas skolotājs ir zinošs un ieinteresēts savā jomā un vienmēr rūpējas, lai ne vien skolā, bet visā pilsētā tehnoloģiju jomā tiktu baudīts progress. „Skolas un arī visas pilsētas datorizācija ir vienas personas – skolotāja Arta Beķera – rokās. Pateicoties viņam mēs esam tur, kur esam. Viņš ir skolas absolvents un entuziasts un ļoti prasmīgs tehnoloģiju jautājumos.” (JV, skolas vadība) Tehnoloģiju integrēšana – skolas attīstības prioritāte Vienā no trīs pētījumā iekļautajām skolām – Ventspils 1. ģimnāzijā – skolas digitalizācija un informāciju tehnoloģiju ieviešana mācību procesos ir izvirzīta par skolas attīstības prioritāti. Ventspils 1. ģimnāzija tiek pozicionēta kā skola, kurā „skolotāji izmanto informāciju tehnoloģijas“, un skolas attīstības stratēģija izvirza tehnoloģiju integrēšanu mācību procesos kā vienu no galvenajām skolas attīstības prioritātēm. „Budžeta ietvaros mēs priekšroku noteikti dodam IT. Mēs ejam uz to, lai katrā klasē būtu video projektors un ekrāns. To mēs ieplānojam budžetā, atsākamies no jauniem soliem un krēsliem, bet pērkam jaunu tehniku.” (VĢ, skolas vadība) Pārējās divās skolās – Jaunpiebalgas vidusskolā un Rīgas Franču licejā – tehnoloģiju integrēšana netiek atsevišķi izcelta kā attīstības prioritāte, tomēr arī šajās tehnoloģiju attīstībai tiek veltīta liela uzmanība. „Tehnoloģijas skolā – tā ir sekošana līdzi mūsdienu prasībām.“ (JV, skolas vadība) 4.5.2. Skolotāji Tehnoloģiju integrēšanu mācību procesos nosaka skolotāji Kā tieši tehnoloģijas tiek izmantotas mācībās vistiešāk ietekmē skolotāji. Katrā no pētījumā iekļautajām trīs skolām sastopami skolotāji, kas tehnoloģijas mācību procesā izmanto minimāli vai nemaz, kamēr citi – ļoti intensīvi. Lai veicinātu tehnoloģiju iedzīvošanos skolā, Ventspils ģimnāzijas skolotāji tiek mudināti uzkrāt pieredzi tehnoloģiju jautājumos, piedaloties dažādās konferencēs un semināros. „Skolotājus mēs mudinām piedalīties starptautiskās konferencēs un pieredzes apmaiņas braucienos, un daudzi skolotāji ir bijuši ārzemēs. Tad tu redzi, kas notiek citur, un tu atved tās idejas mājās.” (VĢ, skolotājs) Skolotājiem trūkst pedagoģisku vadlīniju tehnoloģiju izmantošanai Bieži no skolotājiem dzirdamas šaubas par tehnoloģiju lietošanas pamatojumu un efektivitāti. Skolotājiem acīmredzami trūkst pedagoģisku vadlīniju tehnoloģiju izmantošanai skolās. „Informācijas tehnoloģijas nevar būt pašmērķis; tās ir līdzeklis kaut kā apguvei. Jautājums, cik lietderīgi šobrīd skolās tās tiek izmantotas un vai tās tiek izmantotas vietā. Varbūt kaut ko skolotājs var izdarīt pat labāk bez tehnoloģijām.” (RFL, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 45. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 45 „Ļoti rūpīgi ir jāvērtē, vai tehnoloģijas palīdz skolotājam, kāda ir to loma – palīdzēt uztvert telpiski ģeometrijā, dot vizuālu ieskatu vēsturē, vai varbūt tās palīdz organizēt domas. Ļoti rūpīgi ir jābalansē, kad tehnoloģijas var būt palīgs skolotājam, bet kurā brīdī pārvēršas par pašmērķi un nesniedz nekādu atbalstu apgūšanā.“ (RFL, skolotājs) „Teorētiski tehnoloģijas dod iespēju dažādot uzdevumus skolēniem, piemērot to individuālām spējām, taču, vai šādu iespēju izmantošana attaisno sevi ne vien finansiāli, bet arī mācību efektivitātes ziņā… tas ir jautājums.“ (JV, skolotājs) Skolotāju prasmes tehnoloģiju izmantošanā nav pilnīgas Šo situāciju zināmā vērā varētu skaidrot ar skolotāju nepietiekamajām zināšanām tehnoloģiju izmantošanā mācību procesos. Skolotāju prasmes tehnoloģijās nav pietiekamas, lai skolotāji varētu brīvi un mērķtiecīgi noteikt optimālo tehnoloģiju izmantoš anas intensitāti, kā arī dažādu mācību līdzekļu kombinēšanu. Ventspils 1. ģimnāzijas pārstāvji norāda, ka patreizējās skolotāju prasmes tehnoloģiju izmantošanā nav pilnīgas, taču tās aizvien turpina pilnveidoties. „Skolotāji visos mācību priekšmetos aizvien vairāk sāk izmantot tehnoloģijas. Tie, kas līdz šim nav izmantojuši, sāk tās izmantot, bet tie, kas jau izmanto – izmanto aizvien dziļāk. Skolotāji neaprobežojas vairs tikai ar prezentācijām, lai arī tas bērniem palīdz apgūt, bet prezentācijai seko uzdevumi, darba lapas, darbs mājās.” (VĢ, skolas vadība) 4.5.3. Finanšu līdzekļi Tehnoloģiju aprīkojuma iegādei skolas meklē papildus finanšu līdzekļus Arī finanšu līdzekļi, protams, ietekmē tehnoloģiju ieviešanu skolās. Ventspils 1. ģimnāzijai izdodas gūt papildus ienākumus izīrējot skolas telpas privātajām izglītības iestādēm, un visus šos ienākumus skola velta tikai tehnoloģiskā aprīkojuma attīstībai. Tomēr šāda situācija nav parasta un citās skolās nav izplatīta. Ventspils 1. ģimnāzijai ir arī vairāki sponsori, taču skolas vadība atzīst, ka to materiālais devums skolai nav īpaši liels. “Mēs esam iesaistījuši sponsorus un sniedzam maksas pakalpojumus – izīrējam skolas telpas. Visus ienākumus veltam IT attīstībai.” (VĢ, skolotājs) Arī Jaunpiebalgas vidusskolā skolas vadība atzīst, ka ar skolas pašas līdzekļiem diemžēl grūti īstenot skolas mērķus tehnoloģiju jomā. IT centrs skolā izveidots pateicoties vecāku saziedotajiem līdzekļiem. Rīgas Franču licejā izveidots vecāku fonds, ko veido iemaksas no skolēnu vecākiem. Vecāku fonds palīdz skolai finansēt lielu daļu tehnoloģiskā aprīkojuma iegādi, kā arī sedz tehnikas uzturēšanas izdevumus. „Pēc vajadzības izmantojam līdzekļus no vecāku fonda – pērkam visu to, kam nepietiek naudas no skolas budžeta līdzekļiem.” (RFL, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 46. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 46 4.5.4. Microsoft Inovatīvo skolu tīkls Ventspils 1. ģimnāzija ir pirmā skola Latvijā, kas 2009.gadā iekļuva to 30 skolu sarakstā, kas tika uzņemtas pasaules inovatīvo skolu tīklā. Skolas pārstāvji atzinīgi vērtē tīkla ietvaros iegūtās teorētiskās zināšanas par tehnoloģiju integrēšanu skolas administrācijā un pedagoģijā, kā arī iegūtos kontaktus ar citām skolām dažādās pasaules valstīs. Vienlaikus viņi atzīst arī, ka dalība inovatīvo skolu tīklā ir samērā teorētiska, un skola labprāt saņemtu drīzāk praktisku atbalstu no dalības programmā. Praktisks atbalsts nozīmētu, piemēram, iespējas satikties ar citām skolām pieredzes apmaiņas nolūkos un saņemt konsultācijas, kas adresētas konkrēti Ventspils 1. ģimnāzijai. „Skolas dalība inovatīvo skolu tīklā nozīmē tādu ‘kustēšanos’. Ieguvums no dalības skolai ir mana pieredze – tas, ko es esmu redzējusi un dzirdējusi starptautiskās konferencēs. Mēs atvelkam mājās idejas un tad tās realizējam.” (VĢ, skolotājs) 4.5.5. Kā tehnoloģijas ienāk skolā Jaunpiebalgas vidusskola 1996. gadā ar Sorosa fonda atbalstu izveido pirmo datorklasi skolā ar Interneta pieslēgumu; tiek uzsāktas skolēnu, skolotāju un vietējo iedzīvotāju apmācības datorzinībās. 2002. gadā skolas personāls pilnībā pāriet uz datoru izmantošanu ikdienas darbā. 2007. gadā izveido IT centru, pateicoties saņemtajam ziedojumam skolai no vecāku padomes. Ideja par IT centru, kur skolotājiem un skolēniem apgūt un trennēties tehnoloģu izmantošanā, radusies skolas vadībai. Līdzšinējo tehnoloģiju ieviešanu skolā skolas vadība uzskata par veiksmīgu. To vadījis skolas informātikas skolotājs (arī direktora vietnieks IT jautājumos). Rīgas Franču licejs Skolas specifika – valodu apguve – prasa noteiktu tehnoloģiju izmantošanu, tāpēc tehnoloģijas valodu apguvei, t.i. lingofonijas kabineti skolā ir salīdzinoši sen. Arī atskaņotāji, CD spēlētāji skolā tikuši izmantoti pasen. Šobrīd šāda veida tehnika vairs nav aktuāla, un skolā visbiežāk izmantotā tehnika ir datori un video projektori. Sākotnēji skolā bijušas divas datorklases, taču skolēnu skaitam un pieprasījumam (skolēniem dators ir pieejams mājās) samazinoties viena no datorklasēm tika likvidēta. Skolas vadība uzsver, ka skolas tehnoloģiskais aprīkojums ir atkarīgs no skolas „kadru politikas“, t.i. skolotājam jāpamato ko, kā un kāpēc viņš vēlas izmantot. Tehnoloģisko ieceru īstenošanā skolai palīdz vecāku fonda līdzekļi. Ventspils 1. ģimnāzija Ventspils 1.ģimnāzijā vēsturiski liela uzmanība tiek pievērsta nevien aprīkojuma iegādei, bet arī tam, kā veicināt tehnoloģiju lietošanu starp skolotājiem. Šī mērķa īstenošanai skolas vadība spērusi vairākus pārdomātus soļus. Pirmkārt, skolā tika organizētas apmācības skolotājiem, kā arī nodrošināta iespēja saņemt individuālas konsultācijas IT atbalsta grupā. IT atbalsta grupā brīvprātīgi apvienojušies vairāki IT jomā spēcīgākie skolas skolotāji, kas dežūru veidā ir pieejami kolēģiem IT jautājumos gan darba laikā, gan ārpus tā. Otrkārt, arī visu darbu plānošana skolotājiem bija jāveic elektroniski, tai skaitā darba atskaites ar pašu veidotām tabulām un diagrammām. Tam sekoja e-klases ieviešana. Skolas vadība vērtē, ka visi šie pasākumi veicinājuši tehnoloģiju apgūšanu un integrēšanu mācībās. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 47. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 47 4.6. Skolām nepieciešamais atbalsts tehnoloģiju jomā Pieprasījums pēc tehnoloģiskā atbalsta pētījumā iekļautajās trīs skolās atšķiras ļoti minimāli. Šajā sadaļā apkopotas biežāk paustās skolotāju un skolu vadības vēlmes, taču izveidotā secība nav prioritāra. Programmatūra Skolās visbiežāk pieejama ne jaunākā programmatūra, tomēr skolas labprāt piedāvātu skolotājiem un skolēniem iepazīties un apgūt jaunākās programmatūru versijas. Virkne programmu, kuras skolās būtu noderīgas, līdzekļu trūkuma dēļ diemžēl nav iegādātas. Tās ir, piemēram, dažādas zīmēšanas un attēlu apstrādes programmas, u.c. Tā kā programmatūra ir dārga, skolu pārstāvji norāda, ka atbalsts programmatūru jomā no uzņēmumiem ļautu programmatūru iegādei paredzētos līdzekļus izmantot tehnoloģiskā aprīkojuma uzstādīšanai vai skolotāju apmācībām. Digitālie mācību materiāli Ļoti noderīgi digitālie mācību materiāli, jo to izveide prasa lielus laika un darba ieguldījumus. Skolotāji un skolas vadība uzsver, ka digitāliem materiāliem jābūt profesionāļu veidotiem. „Nevar prasīt no katra skolotāja, lai viņš gatavo prezentācijas. Nevis tāpēc, ka viņš nemāk izmantot, bet tāpēc, ka tas prasa milzīgu darbu, un arī tas prasa spējas un talantu izveidot interesantu mācību prezentāciju.” (VĢ, skolotājs) Tehnika Bieži vien skolu datoraprīkojums ir novecojis. Skolas vēlētos papildināt aprīkojumu arī ar video projektoriem, kurus labprāt novietotu katrā mācību kabinetā, kā arī datu kamerām. Vairāki skolotāji pauda vēlmi skolā izveidot vienu mobilo klasi ar portatīvo datoru katram skolēnam. Apmācības un instrukcijas Skolotāji labprāt piedalītos dažādās tehnoloģiju lietošanas apmācību programmās, it īpaši, ja apmācības būtu īsas laika, bet aktīvas lietošanas ziņā. Skolotājiem ļoti noderētu speciālas skolotāju un mācīšanas vajadzībām izstrādātas tehnoloģiju un datorprogrammu lietošanas instrukcijas, piemēram, „PowerPoint prezentācijas skolotājiem”, u.c. 4.7. Pētīto skolu inovativitāte Šajā sadaļā apskatīti atsevišķi inovatīvas skolas koncepta (kurš definēts šī ziņojuma 2. nodaļā) aspekti un apkopota pētījumā iekļauto skolu līdzšinējā pieredze to īstenošanā, pievēršot uzmanību skolotāju un skolēnu attieksmei pret konkrētajiem aspektiem. Inovatīvu skolu programmas aspekti un to īstenošanas prakse apkopota tabulā zemāk. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 48. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 48 Piemēri no trīs pētījumā iekļautajām skolām rāda, ka līdz šim Latvijas skolās ir ieviesti un tiek praktizēti vairāki inovatīvo skolas programmas aspekti. Ne Jaunpiebalgas vidusskolas, ne Rīgas Franču liceja personāls par Inovatīvo skolu programmu iepriekš nebija dzirdējuši; Ventspils 1. ģimnāzija programmai pievienojusies 2009. gadā pēc divu gadu sagatavošanās posma. Interesanti, ka daudzējādā ziņā izvēlētie soļi un līdzekļi tehnoloģiju ieviešanā visās trīs skolās bijuši līdzīgi. Tomēr atsevišķu programmas aspektu īstenošana vien vēl neliecina par to, ka pētītās skolas būtu uzskatāmas par inovatīvām koncepcijas izpratnē. Pirmkārt, neviena no pētījumā iekļautajām skolām inovatīvās skolas aspektus nepraktizē pilnībā. Piemēram, lai arī tehnoloģijas ir integrētas dažādos mācību priekšmetos, tomēr tās netiek pielietotas visos priekšmetos, kā arī integrācijas pakāpe dažādos priekšmetos ievērojami atšķiras. Arī mājasdarbu veikšana un iesniegšana digitālā formātā netiek pielietota visos mācību priekšmetos. Otrkārt, novērojumi skolās liecina, ka tehnoloģijas vairāk tiek izmantotas mācību satura demonstrēšanai, nevis skolēnu aktīvai iesaistīšanai. Treškārt un visbūtiskāk, piemēri rāda, ka stundas ar tehnoloģijām var būt neefektīvākas nekā stundas bez tām. Šādu piemēru veido 40 minūšu garas, monotonas prezentācijas, kurās skolotājs lasa tekstu no slaidiem, neiesaistot skolēnus mācību procesā. Tātad, tehnoloģiju klātbūtne un pielietošana vien nav pietiekami apstākļi inovatīvas skolas principu īstenošanā. Būtiskākais ir skolotāju prasmes un metodoloģija tehnoloģiju izmantošanā. Šajā ziņā eksistē pozitīvi piemēri katrā no pētījumā iekļautajām skolām, tomēr tikpat daudzi piemēri norāda uz tehnoloģisko prasmju un zināšanu trūkumu skolās. Inovatīvas skolas koncepta būtiskākie aspekti un pētīto skolu atbilstība tiem JV RFL VĢ Tehnoloģijas kā motivācija    IT integrētas visos mācību priekš metos    Skolēni uzdevumus pilda katrs savā datorā — — — Skolotāji un skolēni gatavo digitālas prezentācijas    Mājasdarbus iesniedz un labo digitālā formā    Mācību materiāli skolā ir tikai digitālā formā — — — Mācību darbs notiek starpdisciplināru projektu veidā    Skolēni sadarbojas ar citu valstu skolēniem, izmantojot IT — — — Skolotāji sadarbojas savā starpā    Mijiedarbība ar apkārtējo sabiedrību  —  Vecāki iesaistās skolas dzīvē un pārvaldē    Tehnoloģijas kā motivācija Tikai viena no trīs pētījumā iekļautajām skolām – Ventspils 1. ģimnāzija – ir izvirzījusi tehnoloģiju pielietošanu mācībās kā skolas konkurējošo priekšrocību. Skolas iekšējā kultūra un attīstības stratēģija ir balstīta aktīvā tehnoloģiju izmantošanā, un skolas pozicionējums ir „skola, kurā skolotāji izmanto informācijas tehnoloģijas“. Intervētie skolēni ir pamanījuši un novērtē skolas piedāvātās iespējas tehnoloģiju jomā, salīdzinoši ar citām skolām apkārtnē. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 49. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 49 „Cik man zināms, Ventspilī datoru jomā ģimnāzija pagaidām ir attīstītākā.“ (VĢ, skolēns) Netieši arī pārējās divās pētījumā iekļautajās skolās tehnoloģijas darbojas kā motivējošs faktors skolēnu iesaistīšanā mācībās, jo tehnoloģiju izmantošana palīdz skolēnus ieinteresēt mācībās. Piemēri rāda, ka tehnoloģiju izmantošana spēj mainīt skolēnu attieksmi pret priekšmetu. „Skolēni ir disciplinētāki, ja viņiem ir iespēja tikt pie interaktīvās tāfeles.“ (RFL, skolotājs) „Digitālie materiāli, piemēram, video, darbojas kā tāds āķis, kas skolēnus noskaņo pozitīvākā noskaņojumā, notver viņu uzmanību.“ (JV, skolotājs) Tajā pat laikā skolotāji tehnoloģiju motivējošo nozīmi vērtē arī kritiski. Skolotāju pieredze rāda, ka tehnoloģijām stundā ir izklaidējoša nozīme – tās drīzāk mudina uz atpūtu, nevis darbu. Tehnoloģiju izmantošana stundās bieži vien ietver video, dažādu klipu un attēlu demonstrēšanu, kamēr ‘īstais’ mācību darbs ir uzdevumu risināšana, iedziļināšanās mācību vielā, iegaumēšana, izpratnes veidošana. „Ir viegli stāvēt priekšā ar bildītēm. Bērni saka – skolotāj, paskatāmies vēl! Jo tad mazāk būs jādara. Ir ļoti jādomā, kam, kāpēc un kā mēs katru lietu izmantojam.“ (JV, skolotājs) „Skolēniem patīk un viņi prasa, lai parāda to filmiņu vēl, jo patiesībā viņi grib atpūsties, nevis strādāt.” (JV, skolotājs) IT integrētas visos mācību priekšmetos Pētījumā iekļautajās skolās tehnoloģijas tiek izmantotas dažādos mācību priekšmetos. Piemēram, matemātikas stundās skolēni taisa grafikus un diagrammas Excel programmā, vēsturē un ģeogrāfijā gatavo PowerPoint prezentācijas, valodu apguvei skolēni izmanto uzdevumus internetā. Neskatoties uz to, visās 3 skolās skolēni apgūst datorprasmes arī atsevišķās informātikas stundās. Skolas vadība un skolotāji uzsver, ka informātikas stundas ir nepieciešamas, lai palīdzētu skolēnu datorprasmēm sasniegt līmeni, kas sekmētu to pielietojumu citās stundās. „Informātikas stundas ir nepieciešamas, tomēr ar daudzām šīm lietām – Excel tabulu veidošana, atsauču lietošana, u.c. saskaras arī citu priekšmetu skolotāji un ir spiesti mācīt tās.“ (RFL, skolotājs) Tajā pat laikā skolotāji norāda, ka mūsdienās datorprasmes skolēnos veidojas jau aizvien agrākā vecumā. Nereti tās tiek iegūtas pašmācības ceļā, taču to līmenis ir ļoti nevienlīdzīgs un atkarīgs no bērna personīgās pieredzes (piemēram, daži skolēni paši labo datorus, kamēr citu datorprasmes aprobežojas ar draugiem.lv lietošanu). Jaunpiebalgas vidusskolā skolēni informātiku fakultatīvi apgūst jau no 4. klases, kamēr Rīgas Franču licejā un Ventspils 1. ģimnāzijā sākot no 5. klases. Informātikas skolotāji pieļauj iespēju, ka nākotnē datorprasmes skolēni varētu apgūt arī agrākā vecumā. Šāds uzskats pilnībā balstīts novērojumā, ka bērni tehnoloģijās kļūst arvien pieredzējušāki aizvien agrākā vecumā, nevis pedagoģiskos apsvērumos. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 50. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 50 Skolēni uzdevumus pilda katrs savā datorā Šobrīd skolās skolēni uzdevumus lielākoties pilda pierakstu kladēs vai darba burtnīcās. Mācību darba organizācija, kur katrs skolēns darbojas pie sava datora, noris vienīgi informātikas stundās un reizēm arī citos mācību priekšmetos, piemēram matemātikā, angļu valodā. Lai arī datorklases teorētiski būtu pieejamas dažādu mācību priekšmetu skolotājiem, šāds mācību veids šobrīd netiek praktizēts nepietiekamā datoru skaita datorklasē dēļ. Vairāki skolotāji intervijās izteica vēlēšanos izmantot šādu iespēju, taču tās būtu atsevišķas, īpašas stundas, nevis ikdienas darbs. Savukārt skolēni pozitīvi atsaucas šādai iespējai un norāda, ka labprāt izmantotu datorus stundās ikdienā, lai veidotu pierakstus un risinātu uzdevumus datorā, nevis kladēs un burtnīcās. „Gribētos kādreiz izmantot datorklasi, kur katram skolēnam ir pieejams dators, un katrs var veikt individuālus uzdevumus. Tas ļautu katram sekot līdzi savam individuālajam mācību tempam un, manuprāt, veicinātu mācīšanas efektivitāti. Taču tās būtu īpašas, atsevišķas stundas. Manuprāt, bērniem tas arī patiktu, it īpaši no dažādošanas viedokļa. Un klikšķināšana jau visiem patīk.“ (JV, skolotājs) Skolotāji un skolēni gatavo digitālas prezentācijas Prezentāciju gatavošana un izmantošana ir ierasta prakse visās trīs pētījumā iekļautajās skolās, un tā tiek izmantota dažādos mācību priekšmetos. Ventspils 1. ģimnāzijā atsevišķos mācību priekšmetos skolēni var pieteikties palīdzēt skolotājam sagatavot prezentāciju par konkrētu mācību tēmu, gūstot iespēju nopelnīt labu atzīmi. Citi skolotāji prezentācijas gatavo kopā ar skolēniem, tā uzlabojot prasmes veidot prezentācijas, ko skolēni nereti pieprot labāk. Skolēniem pašiem patīk gatavot prezentācijas un izmantot tās uzstājoties. „Zinātniski pētniecisko darbu prezentācijās noteikti jāizmanto PowerPoint, jo tā ir vieglāk noturēt publikas uzmanību. Prezentācijās, kur runā tāpat vien vai lasa no lapas, ātri paliek garlaicīgi.” (RFL, skolēns) Skolēni ir kritiski noskaņoti pret mācību stundām, kurās prezentācijas tiek izmantotas kā vienīgais mācību līdzeklis. Šādas situācijas mēdz rasties pārsvarā humanitāro priekšmetu stundās, kur skolotājs stundas vada stāstījuma veidā, izmantojot PowerPoint prezentācijas, kurās bieži vien netiek atvēlēts laiks jautājumiem, kopīgām diskusijām klasē vai skolēnu viedokļu pauš anai. „Ir stundas, kur ļoti kaitina, ja visu laiku ir tikai prezentācijas. Apnīk tā vienveidība.“ (RFL, skolēns) Arī skolotāji norāda uz prezentāciju izmantošanas negatīvajām pusēm. Prezentāciju izmantošana stundās tiek vērtēta kā pasīvs mācīšanas veids, kurā skolēns kļūst par vērojošu informācijas patērētāju, nevis aktīvu mācību stundas un satura veidotāju. „Prezentācija ir pasīva pieeja no uztveršanas viedokļa. Skolotājs ar savu prezentāciju var pārņemt frontālu pieeju – es rādu, jūs skatāties, un prezentē, rāda krāsainas bildes un smukus uzrakstus, bet tas ir pasīvs mācīšanās veids. Tā ir pieeja, kurā var iekrist.“ (JV, skolotājs) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 51. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 51 Skolotāji norāda, ka pārāk intensīva prezentāciju izmantošana no skolēnu puses neveicina prasmi paust strukturētu un argumentētu viedokli bez tehnoloģiju palīglīdzekļiem, radot situāciju, kad skolēni bez prezentāciju slaidiem vispār vairs nemāk uzstāties. „Skolēni bez PowerPoint slaidiem vispār vairs nemāk uzstāties, nemāk brīvi un sakārtoti paust savas domas.” (VĢ, skolotāja) “Kāda jēga sataisīt spožu PowerPoint prezentāciju,
ja nevar normāli norunāt!” (RFL, skolotājs) „Prezentāciju veidošana neiemāca runāt. Mūsdienās bērniem ļoti grūti ir iemācīties izteikties, runāt plānveidīgi, formulēt viedokli. Mēs esam aizgājuši no retorikas, argumentētas uzstāšanās. Runājot ar kolēģiem Eiropā – viņi cenš as atgriezties pie tā. Rakstiski skolēniem ir vieglāk izteikties, bet mutiski – grūti. Taču cik daudz cilvēkiem vajag runāt, uzstāties – tie taču ir nākamie vadītāji, pat darba intervijās ir jārunā!” (VĢ, skolotājs) Mājasdarbus skolēni iesniedz un skolotāji labo digitālā formā Mājasdarbu veikšana un iesniegšana elektroniski pārsvarā tiek praktizēta vecākajās, t.i. vidusskolas klasēs. Skolēni šādas iespējas vērtē pozitīvi un labprāt izmanto. Arī skolotāji šādu mācīšanās veidu vērtē atsaucīgi, tomēr norāda arī uz tā negatīvajiem aspektiem. Pirmkārt, skolotāji ir pamanījuši, ka digitāli pildot mājasdarbus to kvalitāte mēdz pasliktināties. Otrs iemesls ir skolēnu aizbildināšanās ar nepareizi nospiestu taustiņu vai datora vainas pēc pieļautām kļūdām. „Es mācos franču valodu, un, ja man jātulko dzejolis, es izmantoju Google tulkotāju – lai man būtu priekšstats, ne jau atdzejošanai.“ (VĢ, skolēns) „Viens no aspektiem, kāpēc man nepatīk, ka bērni pilda mājasdarbus digitāli, it tas, ka viņi ir pasākuši izmantot Google tulkotāju. Viņi vispār nenovērtē tulkošanas kvalitāti – vienkārši pārkopē, reizēm vēl ar gramatiski nepareizi ierakstītiem vārdiem latviski, ko tulkotājs nav spējis iztulkot. Ir jāmāca skolēniem, ka to var izmantot, bet jāspēj novērtēt iegūtā teksta kvalitāte. Tāpēc es tomēr lieku mājasdarbus pildīt rakstiski, jo pārrakstot ar roku, viņi vismaz pamana teksta kvalitāti.“ (JV, skolotājs) “Skolēni datorā kļūdās, bet saka, ka vienkārši nospieduši ‘nepareizo’ taustiņu. Līdz ar to ir grūti novērtēt, vai skolēns ir sapratis mācību vielu vai nē.” (VĢ, skolotājs) Mācību materiāli skolā ir tikai digitālā formā Neviena no pētījumā iekļautajām skolām nav pilnībā pārgājusi uz digitālo mācību materiālu izmantošanu. Tas galvenokārt saistīts ar digitālo materiālu pieejamības trūkumu. Gatavi digitālie materiāli ir pieejami tikai dažos mācību priekšmetos, kamēr pārējos priekšmetos to izmantošana ir tieši atkarīga no skolotāja. Visi aptaujātie skolotāji ļoti labprāt izmantotu digitālos mācību materiālus mācīšanā, un vēlētos, lai šādi jau gatavi materiāli būtu skolotājiem pieejami. Savukārt skolēni nedod izteiktu priekšroku ne digitālajiem, ne drukātajiem mācību materiāliem, bet norāda, ka digitālie materiāli var būt ērti pieejami no dažādām vietām (skola, mājas), savukārt lasīšanai labprātāk izmanto grāmatas vai drukātus materiālus. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 52. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 52 „Man nepatīk izmantot digitālos mācību materiālus. Labāk tomēr ir lasīt grāmatā.“ (RFL, skolēns) Mācību darbs notiek starpdisciplināru projektu veidā Gan projektu darbs, gan starpdisciplinaritātes princips tiek uztverts kā modes lieta, kas līdzīgi tehnoloģijām atsvaidzina un padara mācību procesu savādāku, taču, kura efektivitāte un rezultativitāte nav pierādāma. Projektu darbs pētījumā iekļautajās skolās kā mācību metode tiek izmantots samērā aktīvi. Tas caurvij visu mācību gadu un noris dažādu mācību priekšmetu ietvaros. Piemēram, Rīgas Franču licejs ir atteicies no atsevišķas projektu nedēļas vecākajās klasēs, jo neuzskata to par produktīvu. Tā vietā skolēni regulāri pilda projektu darbus dažādu mācību priekšmetu ietvaros – vēsturē, ģeogrāfijā, fizikā, ķīmijā, u.c. „Projektu darbs ir integrēts gandrīz visās mācību stundās. Tā vairs nav novitāte un jaunums mūsu skolā. Tāpēc šobrīd projektu nedēļa vairs palikusi tikai pirmajās četrās klasēs, bet mēs plānojam to likvidēt pavisam. Skolēni iemācās veidot prezentācijas, uzstāties un pasniegt savu darbu ikdienas stundu laikā.“ (RFL, skolotājs) Starpdisciplinaritāte ir samērā jauns princips, kas skolās ienācis pateicoties DZM projektam, kura ietvaros gatavotie mācību uzdevumi sasaista kopā dažādus eksaktos mācību priekšmetus. Vērojami arī citi piemēri, kā skolās tiek veidoti starpdisciplināri mācību projekti. Piemēram, Ventspils 1. ģimnāzijā informātikas skolotāji sadarbojas ar vēstures un latviešu valodas skolotājiem, vērtējot skolēnu sagatavotās prezentācijas un domrakstus ne vien no informātikas, bet arī no vēstures un latviešu valodas zināšanu viedokļa. Skolēni sadarbojas ar citu valstu skolēniem, izmantojot tehnoloģijas Nevienā no pētījumā iekļautajām skolām netiek praktizēta skolēnu sadarbošanās ar skolēniem ārvalstīs, izmantojot tehnoloģijas. Gan Jaupiebalgas vidusskolā, gan Ventspils 1. ģimnāzijā skolas vadība uzsver, ka priekšroku tomēr dod sadarbības projektiem, kas paver iespējas tiešam kontaktam. „Daudzi no mūsu sadarbības projektiem ietver virtuālu domu un pieredzes apmaiņu, taču, ja ir iespēja izvēlēties, es apzināti izvēlos projektus, kas ļauj satikties un sadarboties klātienē.” (JV, skolas vadība) Atsevišķi skolotāji izrādīja interesi par iespēju veicināt svešvalodu apguvi, izmantojot Skype vai videokonferenču sniegtās iespējas. „Mans kolēģis no citas skolas izmantoja video konferences iespējas, savienojot skolēnus Latvijā ar skolēniem, kas mācās ārzemēs. Vidusskolēniem mācības ārzemēs ir aktuāla tēma, arī no svešvalodu apguves viedokļa tas man šķiet noderīgi.” (JV, skolotājs) Tajā pat laikā skolēni aktīvi izmanto dažādus tehnoloģiju veidus saziņai, taču ne ar citu valstu skolēniem, bet gan paši savā starpā, gan ar skolotājiem. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 53. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 53 “Skolotāji izmanto arī draugiem.lv, ja vajag nosūtīt kaut ko ļoti steidzamu, piemēram, ka mainījušās stundas.” (RFL, skolēns) „Vakaros ir konferences Skype – 5 džeki iekšā un salīdzina mājasdarbu atbildes.“ (VĢ, skolēns) Sadarbība skolotāju starpā Skolotāji uzsver, ka ļoti labprāt sadarbojas savā starpā, lai dalītos pieredzē un zināšanās par tehnoloģiju lietošanu. Skolotāji mēdz piedalīties kolēģu stundās, lai novērtētu un apgūtu tehnoloģiju pielietošanas iespējas. Skolotāji labprāt palīdz viens otram, atbildot uz jautājumiem vai parādot iemaņas tehnoloģiju izmantošanā. Skolotāju savstarpējā atbalsta sniegš anai tehnoloģiju jautājumos īpaši attīstīta pieeja ir Ventspils 1. ģimnāzijā, kur IT jomā spēcīgākie skolotāji pēc skolas vadības aicinājuma brīvprātīgi izveidojuši ‘IT atbalsta grupu’. Grupa darbojās pēc dežūru principa, un katru dienu kāds no atbalsta grupas skolotājiem atlika savus tiešos pienākumus un tā vietā fokusējās uz palīdzības sniegšanu kolēģiem IT jautājumos. Atbalsta grupa kolēģiem bija pieejama arī pēc stundām un pat sestdienās un brīvlaikā. „Skolotāji var lūgt padomu ikvienam – citiem skolotājiem, informātikas skolotājiem, skolēniem.” (VĢ, skolotājs) „Skolotāji visi ir kopā, viņi redz, ko otrs dara, apsēžas pie blakus datora un mācās līdzi.” (VĢ, skolotājs) Vecāku iesaistīšana skolas dzīvē Neskatoties uz e-klases un MyKoob piedāvātajām iespējām, sadarbība ar vecākiem pētījumā iekļautajās skolās pārsvarā tomēr notiek, izmantojot tradicionālos komunikācijas veidus – vecāku sapulces, individuālas pārrunas, vecāku dienas, u.c. Rīgas Franču licejā 1.-4. klases skolēnu vecākiem ir iespēja saņemt e-pasta paziņojumus par aktivitātēm, pasākumiem, izmaiņām skolā. Vecāko klašu skolēnu vecāki var sekot līdz sekmēm e-klasē. Arī Ventspils 1. ģimnāzija piedāvā līdzīgas iespējas savu skolēnu vecākiem. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka e-klase vecāku iesaistīšanos skolas dzīvē diemžēl neveicina. Visbiežāk tie vecāki, kuru aktīvāka iesaistīšanās skolas dzīvē un sekošana līdzi bērnu sekmēm būtu vēlama, parasti e-klasi nelieto. Savukārt vecāki, kuru bērniem sekmes un uzvedība tāpat ir priekšzīmīgi, ir aktīvākie e-klases lietotāji. Līdz ar to saziņai ar vecākiem vispiemērotākie vēl aizvien ir tradicionālie interakcijas veidi – vecāku sapulces, vecāku padomes, vecāku dienas, individuālas pārrunas ar vecākiem. „Mūsu pieredze rāda, ka vecāki un tehnoloģijas - šobrīd tas ir pats grūtākais posms. Sadarbība ar vecākiem vēl aizvien ir uz klases audzinātāja pleciem.“ (VĢ, skolas vadība) Mijiedarbība ar apkārtējo sabiedrību Gan Jaunpiebalgas vidusskola, gan Ventspils 1. ģimnāzija demonstrē veiksmīgus piemērus skolai sadarbībā ar apkārtējo sabiedrību. Jaunpiebalgas vidusskola noteiktā reģionā ir tehnoloģiju un zināšanu centrs, kur pieredzi un apmācības tehnoloģiju lietošanā var gūt arī vietējie iedzīvotāji, pašvaldību darbinieki, citu vietējo izglītības iestāžu skolēni un studenti. Jaunpiebalgas vidusskolā darbojas Jauno uzņēmēju klubs, kuru brīvprātīgi sestdienās vada skolas absolvents. Nākotnē SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 54. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 54 plānots attīstīt arī biznesa inkubatoru skolā. Tāpat skolai ir dažādi sadarbības projekti ar vietējo pašvaldību, uzņēmumiem un interešu izglītības iestādēm. „Savos projektos iesaistām pašvaldību, vietējos uzņēmumus, visus, jo pie mums, laukos, īpaši nedalās – te visi kopā.“ (JV, skolas vadība) „Skolas tehnoloģiju resursus izmanto visa vietējā sabiedrība. Skola visā pagastā ir tehnoloģiju centrs, pārējie uzņēmumi un iestādes nāk mācīties uz skolu, izmanto skolas tehnoloģijas.“ (JV, skolas vadība) Ventspils 1. ģimnāzijai pozitīva pieredze veidojas sadarbībā ar Ventspils digitālo centru. Digitālais centrs ir publiska pieejama vieta pilsētā, kas sniedz pakalpojumus un apmācības tehnoloģiju jautājumos iedzīvotājiem. Skola regulāri izmanto centra resursus, lai veicinātu skolotāju prasmes tehnoloģiju lietošanā. Digitālais centrs atbalsta skolu, izstrādājot attiecīgus rīkus (piemēram, programmatūru), kas skolotājiem noder mācību darbā. „Nesen Ventspils Digitālajā centrā mūsu skolas skolēns bija sagatavojis prezentāciju par PowerPoint izmantošanas iespējām tieši skolotājiem.” (VĢ, skolotājs) 4.8. Kopsavilkums par veiktajiem novērojumiem skolās  Visbiežāk stundās tiek izmantoti dators un projektors. No skolās pieejamās tehnikas mācību stundās visbiežāk tiek izmantots dators un video projektors. Skolotāji izmanto projektorus, lai demonstrētu PowerPoint prezentācijas, dažādus citus mācību materiālus, kā arī izmantotu avotus internetā. Otrajā vietā lietošanas biežuma ziņā var ierindot CD, DVD atskaņotājus un televizorus. Interaktīvās tāfeles šobrīd vēl aizvien tiek izmantotas salīdzinoši reti un nav pilnībā noslogotas.  Tehnoloģijas galvenokārt tiek izmantotas demonstrēšanai. Tehnoloģijas stundās visbiežāk kalpo skolotājam kā palīglīdzeklis mācību satura demonstrēšanā. Tehnoloģijas tiek izmantotas arī, lai nogādātu digitālos mācību materiālus skolēniem, sūtot tos pa e-pastu, izvietojot tos mājas lapā vai serverī.  Tehnoloģijas ir vienlīdz pieejamas skolotājiem un skolēniem. Pētījumā iekļautajās skolās nebija novērojams neviens gadījums, kad tehnoloģiskā aprīkojuma pieejamība būtu ierobežota skolotājiem vai skolēniem. Mācību nolūkiem skolēniem ir pieejami datori skolu bibliotēkās, datorklasēs, kā arī mācību kabinetos.  Digitālo mācību materiālu trūkums – šķērslis tehnoloģiju izmantošanai. Profesionāļu veidoti digitālie mācību materiāli ir pieejami tikai pāris mācību priekšmetos un atsevišķām mācību klasēm (ESF DZM projekts, Zvaigznes vēstures mācību materiāli, Junior Achievement prezentācijas ekonomikā, datu bāzes valodu mācībām). Pārējos priekšmetos mācību materiālus digitālā formātā skolotājiem jāgatavo pašiem, bet materiālu izveidošana ir laikietilpīgs darbs un skolotājam ar pilnu noslogojumu – liels izaicinājums.  Skolotāji un skolēni vēlas gan digitālus, gan drukātus mācību materiālus. Lai arī skolotāji labprāt biežāk strādātu ar digitālajiem mācību materiāliem, tomēr intervētie skolotāji norāda, ka ideālā variantā skolotājam būtu pieejami gan digitālie, gan drukātie mācību materiāli. Arī skolēnu uzskati šajā jautājumā ir līdzīgi, un viņi norāda, ka labprāt SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 55. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 55 izmanto iespēju saņemt digitālos mācību materiālus, tomēr mācības atvieglo, ja priekšmetā ir pieejama arī grāmata un drukāti darba uzdevumi.  Skolotājiem jāmāca digitālo mācību materiālu saglabāšana un atkārtota lietošana. Digitālo materiālu saglabāšana šobrīd ir katra skolotāja pārziņā. Vairāki intervētie skolas vadības pārstāvji atzīst, ka skolotāji vēl aizvien pilnībā nenovērtē digitālo materiālu uzkrāšanas un atkārtotas izmantošanas iespējas.  Mainīšanās ar digitālajiem mācību materiāliem nav izplatīta. Intervētie skolotāji norāda, ka ļoti labprāt savstarpēji dalās ar dažādiem internetā atrastiem mācību materiāliem, kā arī mūzikas un video ierakstiem. Tomēr ar pašu veidotiem mācību materiāliem skolotāji dalās nelabprāt. Pirmkārt, skolotāji norāda, ka otra gatavotas prezentācijas vai mācību materiālus citi kolēģi tāpat nevar izmantot. Otrkārt, skolotājus, kas profesionāli nodarbojas ar mācību materiālu sastādīšanu, uztrauc autortiesību jautājums.  Skolotāji dod priekšroku stacionāram, nevis portatīvam aprīkojumam. Ventspils ģimnāzijā ir 2 pārnēsājamie projektori, kurus izmantot var jebkurš skolotājs, iepriekš reģistrējot vajadzību kopējā IT izmantošanas lapā, kas atrodas skolas mācību pārziņu kabinetā. Lai arī šāda sistēma atrisina jautājumu par projektoru nepietiekamību, skolotāji atzīst, ka šāda izmantošana nav ērta, jo projektora uzstādīšana un pieslēgšana prasa papildu cilvēku un laika resursus.  Interaktīvās tāfeles visbiežāk izmanto kā projektorus. Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās skolotāji atzīst, ka interaktīvās tāfeles līdz šim īsti vēl nav skolās iedzīvojušās, un lielākoties tās izmanto kā projektorus. Pirmkārt, tas saistīts ar interaktīvai tāfelei paredzēto digitālo mācību materiālu trūkumu. Otrkārt, katrā skolā ir tikai viena vai dažas interaktīvās tāfeles un, lai tās izmantotu, skolotājiem jāmainās ar kabinetiem. Šķēršļus interaktīvo tāfeļu izmantošanai rada arī apstāklis, ka dažādu piegādātāju tāfeles ir savstarpēji nesavietojamas.  Skolās pieejama veca datortehnika. Visās trīs pētījumā iekļautajās skolās vadība atzīst, ka datoru stāvoklis ir kritisks, jo pieejamie datori bieži vien ir 10 un vairāk gadus veci.  Vecāku sapulces un individuālas pārrunas ir efektīvākas par e-klasi. Pašreizējā pieredze liecina, ka e-klase vecāku iesaistīšanos skolas dzīvē diemžēl neveicina. Pieredze rāda, ka tie vecāki, kuru aktīvāka iesaistīšanās skolas dzīvē un sekošana līdzi bērnu sekmēm būtu vēlama, parasti e-klasi nelieto. Savukārt vecāki, kuru bērniem sekmes tāpat ir priekšzīmīgas, ir aktīvākie e-klases lietotāji. Līdz ar to saziņai ar vecākiem vispiemērotākie vēl aizvien ir tradicionālie komunikācijas veidi – vecāku sapulces, vecāku padomes, vecāku dienas, individuālas pārrunas ar vecākiem.  Katrā skolā starp skolotājiem sastopami intensīvie un minimālie tehnoloģiju lietotāji. Lietošanas intensitāti ietekmē vairāki faktori – tehnoloģiju pieejamība, tehnoloģiju kultūra skolā, digitālo mācību materiālu pieejamība, kā arī būtiski – skolotāja personīgā interese un prasmes tehnoloģiju izmantošanā.  Tehnoloģija palīdz ieinteresēt un motivēt skolēnus. Skolotāji atzīst, ka tehnoloģijas skolā ir noderīgas; tās sniedz atbalstu gan mācību procesā, gan dokumentu un atskaišu veidošanā. Mācību klasē tehnoloģijas spēj piesaistīt skolēnu uzmanību, ieinteresēt tos mācību priekšmetā un motivēt mācībām. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 56. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 56  Tehnoloģijas jākombinē ar citiem mācību līdzekļiem. Gandrīz visi intervētie skolotāji uzsver, ka tehnoloģiju izmantošana ir visefektīvākā, ja to kombinē ar citiem mācību līdzekļiem, piemēram, tāfeli, grāmatām, uzdevumu burtnīcām, u.c. Regulāra tehnoloģiju izmantošana kļūst par rutīnu, tāpēc skolotāji uzsver nepieciešamību dažādot izmantojamās mācību metodes un līdzekļus.  Monotona tehnoloģiju izmantošana ir garlaicīga. Lai arī kopumā skolēni tehnoloģiju izmantošanu skolā vērtē pozitīvi, tomēr skolēni ir pamanījuši arī tehnoloģiju pielietošanas negatīvos aspektus. Skolēni ir pamanījuši, ka tehnoloģiju izmantošana stundās var kļūt par rutīnu, kad katru stundu jāvēro skolotāju gatavotās prezentācijas vai jārisina uzdevumi interaktīvajā tāfelē. Skolēni norāda, ka monotona tehnoloģiju pielietošana viņus garlaiko. 4.9. Secinājumi par skolu inovativitāti Latvijā  Tehnoloģijas kā mācību līdzeklis jau pašreiz ieņem nozīmīgu vietu skolās. Skolu tehniskais aprīkojums pieļauj dažādas tehnoloģiju izmantošanas iespējas, kā arī padara tās vienlīdz pieejamas kā skolotājiem, tā skolēniem.  Skolotāju nostāja pret tehnoloģiju izmantošanu skolās nav viennozīmīga: no vienas puses skolotāji ir atvērti tehnoloģiju izmantošanai un novērtē ieguvumus, ko tās piedāvā, tajā pat laikā skolotāji kritizē tehnoloģiju izmantoš anu. Nereti tiek pausts uzskats, ka tehnoloģijas veido pasīvu pieeju mācīšanai, kura ir vairāk izklaidējoša, nekā domāt un strādāt rosinoša.  Piemēri rāda, ka skolās ir ieviesti un praktizēti dažādi inovatīvo skolu programmas aspekti. Vairākus no tiem skolotāji un skolēni vērtē atsaucīgi: tehnoloģijas rada mācības motivējošu vidi, tehnoloģiju izmantošana dažādo mācību procesus un bieži vien atvieglo tos. Kritika tiek attiecināta uz prasmēm, kuras tehnoloģiju izmantošana veicina un gluži otrādi – neveicina skolēnos. Skolotāji atzīst, ka tehnoloģiju izmantošana attīsta tehnoloģiju lietošanas prasmes skolēnos, kā arī prasmi meklēt, apkopot un noformēt informāciju. Skolotāji kritizē, ka intensīvā koncentrēšanās uz tehnoloģiju integrēšanu izglītībā atstāj novārtā skolēnos tādas prasmes kā retoriku, radošumu un iniciatīvu.  Diskusijās ar skolotājiem novērojams, ka skolotājiem diemžēl bieži vien pietrūkst pedagoģiskas vadlīnijas tehnoloģiju izmantošanai skolās. Skolotāji ‘svārstās’ savos uzskatos par to, kā ‘pareizi’ izmantot tehnoloģijas mācīšanā un kādu ietekmi tās atstāj uz skolēniem.  Lai arī visas pētījumā iekļautās skolas uzrāda vairākas inovatīvu skolu programmas pazīmes, tomēr atsevišķu aspektu īstenošana neliecina, ka pētītās skolas būtu uzskatāmas par inovatīvām. Kā viens no galvenajiem trūkumiem jāmin fakts, ka tehnoloģijas neveicina skolēnu aktīvāku iesaisti, līdzdalību, bet kalpo tikai mācību satura demonstrēšanai.  Tehnoloģiju klātbūtne un pielietošana vien nav pietiekami priekšnosacījumi, lai atbilstu inovatīvas skolas principiem. Būtiskākais ir skolotāju prasmes un metodoloģija tehnoloģiju izmantošanā. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 57. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 57 5. LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU VIEDOKLIS PAR IZGLĪTĪBAS SISTĒMAS IZMAIŅU NEPIECIEŠAMĪBU Lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par izglītības kvalitāti un nepieciešamām izmaiņām esošajā izglītības sistēmā, pētnieciskā projekta noslēguma fāzē tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja. Aptaujas anketā tika iekļauti gan vispārīgi jautājumi (par nepieciešamību veikt izmaiņas esošajā izglītības sistēmā, par mācību satura digitalizāciju), gan arī konkrēti apgalvojumi, kuri visbiežāk tika minēti diskusiju laikā. 5.1. Nepieciešamība vispārējās izglītības sistēmā veikt izmaiņas Vairākums Latvijas iedzīvotāju – 73% uzskata, ka esošajā vispārējās izglītības sistēmā būtu nepieciešamas veikt kādas izmaiņas: 40% domā, ka tas drīzāk ir nepieciešams, bet 33% - ka noteikti nepieciešams. Pretēju viedokli pauduši kopumā tikai 1/5 aptaujāto: 17% novērtējuši, ka izmaiņas drīzāk nav nepieciešamas, bet 3% - ka noteikti nav nepieciešamas. Būtiski uzsvērt, ka novērtējumu nav snieguši tikai 7% aptaujāto, kas liecina, ka absolūtajam vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir savs, konkrēts vērtējums par esošo vispārējās izglītības sistēmu. Jūsuprāt, vai esošajā vispārējās izglītības sistēmā (saturā, procesā, mācību metodēs) nepieciešams veikt kādas izmaiņas? (%) Noteikti jā 33% Grūti pateikt, NA 7% Noteikti nē 3% Drīzāk nē 17% Drīzāk jā 40% Bāze: visi respondenti, n=1002 5.2. Iedzīvotāju viedoklis par izglītības satura digitalizāciju Attiecībā uz esošā izglītības satura digitalizāciju iedzīvotāju viedokļi dalās. Lielākā daļa uzskata, ka skolās pamatā būtu jābūt drukātiem mācību materiāliem: 10% domā, ka visam būtu jābūt drukātam un 52% novērtē, ka mazākajai daļai jābūt digitālai. Elektronisko mācību materiālu atbalstītāju Latvijas iedzīvotāju vidū ir nedaudz vairāk kā 1/3: 33% uzskata, ka lielākajai daļai SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 58. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 58 mācību materiālu jābūt digitāliem, kamēr 3% domā, ka visam būtu jābūt digitālam. Arī šajā gadījumā izteikti mazs bijis to respondentu īpatsvars, kuri nav varējuši sniegt konkrētu novērtējumu (tikai 3%). Cik lielā mērā būtu nepieciešams vispārējās izglītības skolās ieviest digitālus, elektroniskus mācību materiālus (grāmatas, dienasgrāmatas u.tml.)? (%) Lielākajai daļai jābūt digitālam 33% Visam būtu jābūt digitālam 3% Grūti pateikt, NA 2% Visam jābūt drukātam, nekam Mazākajai daļai nav jābūt jābūt digitālam digitālam 52% 10% Bāze: visi respondenti, n=1002 5.3. Iedzīvotāju viedoklis par to, kurā klasē bērniem sākt apgūt jauno tehnoloģiju lietošanu Ņemot vērā faktu, ka diskusijās viena no bieži pieminētām tēzēm bija par to, no cik gadu vecuma bērniem būtu jāatļauj strādāt ar datoru un kurā klasē skolās būtu atbalstāma plašāka jauno tehnoloģiju ieviešana, attiecīgs jautājums tika ievietots arī Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Kā redzams, absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jauno tehnoloģiju apgūšana būtu jāuzsāk līdz 5. mācību klasei – kopumā šādu novērtējumu pauž 81% aptaujāto, kamēr par to, ka jauno tehnoloģiju apmācīšana būtu jāuzsāk tikai pēc 5. mācību klases, izteikušies tikai 14% respondentu. Analizējot detalizētāk, novērojams, ka salīdzinoši visbiežāk minētas divas atbildes – ka jauno tehnoloģiju lietošana jāuzsāk apgūt 1. klasē (24%) un 5. klasē (22%). To, ka jauno tehnoloģiju apguve būtu jāuzsāk 2. klasē, minējuši 4% aptaujāto, 3. klasē – 16%, bet 4. klasē – 15%. 1/10 Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka jauno tehnoloģiju apguvi bērni varētu uzsākt 6. vai 7. klasē (attiecīgi 6% un 4%). Savukārt par to, ka tehnoloģiju apguves uzsākšana varētu notikt arī vēl vēlākās klasēs, pārliecināti bijuši tikai 4% aptaujāto. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 59. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 59 Jūsuprāt, kurā mācību klasē bērniem būtu jāsāk apgūt jauno tehnoloģiju lietošanu? (%) 1 24 2 4 3 16 4 15 5 22 6 6 7 4 8 2 9 1 10 1 12 0,2 GP/NA 2 Skolā nav nepieciešams apgūt jauno tehnoloģiju lietošanu 3 Bāze: visi respondenti, n=1002 5.4. Iedzīvotāju viedoklis par jaunajām tehnoloģijām izglītībā Anketā tika iekļauti vairāki apgalvojumi, kurus diskusijās bija minējuši vairāki dalībnieki dažādās norises vietās (Rīgā un reģionos), lūdzot iedzīvotājus novērtēt, cik lielā mērā piekrīt tiem. Kopumā novērojams, ka Latvijas iedzīvotāji ir visumā pozitīvi noskaņoti par jauno tehnoloģiju ‘ienākšanu’ izglītības jomā, lai gan vienlaikus mazāk izteikts ir atbalsts tēzei, ka būtu jānodrošina katram skolēnam savs portatīvais dators. Kopumā tikai 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī tiek nodrošināta kvalitatīva vispārējā izglītība, kamēr 34% tam drīzāk nepiekrīt un 12% - nemaz nepiekrīt. Šādā kontekstā interesanti, ka absolūtais vairākums aptaujāto – 84% novērtējuši, ka jauno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā noteikti uzlabotu mācību kvalitāti, kamēr pretēju viedokli pauž tikai 15% respondentu. Interesanta ir arī attieksme pret portatīvo datoru nodrošinājumu skolās – tikai 41% domā, ka valstij katram skolēnam būtu jānodrošina savs portatīvais dators, kamēr 78% uzskata, ka skolotājiem gan portatīvais dators būtu piešķirams katram. Izteikti atbalstošs ir iedzīvotāju vērtējums par nepieciešamību mācību satura izveidē iesaistīt plašākas sabiedrības mērķa grupas – 71% uzskata, ka iesaistāmi būtu uzņēmēji, bet 68% - ka bērnu vecāki. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 60. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 60 Interesanti, ka vairākums aptaujāto – 65% - uzskata, ka skolotājiem ir sliktākas datorprasmes kā skolēniem. Tikai 32% respondentu bijuši pretējās domās. Novērtējiet, lūdzu, cik lielā mērā Jūs piekrītat sekojošiem izteicieniem? (%) Nemaz nepiekrīt Drīzāk nepiekrīt Drīzāk piekrīt Pilnībā piekrīt GP/NA Jauno tehnoloģiju izmantošana mācību procesā noteikti 3 12 33 51 1 uzlabo mācību kvalitāti Valstij katram skolotājam būtu jānodrošina savs portatīvais 10 12 26 52 0,3 dators Mācību satura izveidē būtu jāiesaista arī uzņēmēji 9 18 37 34 2 Mācību satura izveidē būtu jāiesaista arī bērnu vecāki 10 22 34 34 1 Skolotājiem ir sliktākas datorprasmes kā skolniekiem 5 27 45 20 4 Latvijā tiek nodrošināta kvalitatīva vispārējā izglītība 12 34 41 12 1 Valstij katram skolniekam būtu jānodrošina savs portatīvais 31 27 23 18 0,5 dators 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100% Bāze: visi respondenti, n=1002 6. IETEIKUMI UN TO IZVĒRTĒJUMS 6.1. Ieteikumi konkrētām aktivitātēm Apkopojot visu pētnieciskā projekta gaitā iegūto informāciju (citu valstu pieredzi izglītības inovācijās, diskusijās-darba grupās paustos viedokļus, skolās veiktajos novērojumos secināto), tika sastādīts izglītības kvalitāti potenciāli uzlabojošo aktivitāšu saraksts. Kā ieteikumi tika definētas tās idejas, kuras projekta gaitā tika visplašāk diskutētas dažādās mērķa grupās (tikuš as minētas dažādas darba grupas un minējuši vairāki dalībnieki vai atbalstījuši vairāki dalībnieki, tādējādi izvairoties no subjektivitātes vēlamo aktivitāšu definēšanā), kuras tika neviennozīmīgi vērtētas (aptuveni vienāds bija konkrēto ideju atbalstītāju un noliedzēju īpatsvars), kā arī tās, kuras kā aktuālas un efektīvas ieviestas ārvalstīs (balstoties projekta ietvaros veiktajos ārvalstu pieredzes pārskatos). Kā ieteikumi šeit netika iekļautas tās idejas, kuras pauda tikai viens vai daž i no vairākiem desmitiem darba grupu pārstāvju (sekojoš i – tās nevarētu dēvēt par aktuālām), kā arī tās, kuras vairums diskusiju dalībnieku novērtēja negatīvi, noraidoš i (sekojoš i – tās nevarētu dēvēt par efektīvām, jo negūtu mērķa grupu vairuma atbalstu). SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 61. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 61 Definētie ieteikumi vienlīdz attiecas kā uz tiešajām (politikas veidotāji un realizētāji, pedagogi, skolēni, skolu administrācijas utt.), tā arī netiešajām (sabiedrība kopumā, darba devēji, nevalstiskās organizācijas utt.) izglītības sistēmas mērķa grupām, kuru aktīva iesaistīšanās un līdzdarbošanās sekmētu izglītības procesa un satura kvalitātes uzlabošanos. Kopumā tika izdalīta 21 aktivitāte25 kā ieteikumi un vēlamās aktivitātes, kas iekļaujas visos tematiskos jautājumu blokos, kuri tika diskutēti pētnieciskā projekta ietvaros realizētajās diskusijās-darba grupās: Mācību saturs Mācību process 3 Jāveido digitālo mācību materiālu un mācību stundu tematisko 1 Katram skolotājam jānodrošina portatīvais dators. paraugplānu resursu banka – vietne, kurā tiek apkopoti, 2 Katram skolēnam jānodrošina portatīvais dators. papildināti dažādi digitālie mācību materiāli. 7 Veidot sadarbības projektus skolām ar uzņēmumiem, 9 Katra mācību priekšmeta ietvaros izstrādāt satura praktisko skolēniem nodrošinot iespējas iepazīties un praktizēties uz daļu, pārveidojot esošo mācību saturu no pilnībā teorētiska un uzņēmumos pieejamām tehnoloģijām. daļēji praktiska. 14 Pagarināt mācību gadu, tādējādi iegūstot papildus mācību 11 Jādefinē zināšanu ‘kodols’ – būtiskākās vispārējā izglītībā laiku. apgūstamās zināšanas, tādējādi revidējot esošo izglītības 15 Brīvprātīgo privātpersonu kā „skolotāju” piesaistīšana mācību saturu, nosakot prioritārās prasmes, iemaņas, zināšanas. procesam – vecāki vai citi interesenti brīvprātīgi palīdz skolēniem 16 Tehnoloģiju apmācību ieviešana sākot no 1. klases. mācību vielas apgūšanā (piemēram, tiem, kuri iekavējuši mācību 17 Integrēt tehnoloģiskās kompetences visos mācību vielu vai ir nesekmīgi u.tml.). standartos. 18 Ieviest centralizēti tehnoloģiskā atbalsta dienestu, kas 20 Izstrādāt e-apmācību mācību saturu, kurš būtu pieejams nodrošina tehnoloģisko atbalstu skolotājiem darbā ar datoriem bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu slimības vai citu iemeslu dēļ u.c. tehniku. („virtuālās skolas”). 19 Izstrādāt starptautiskus skolēnu sadarbības projektus, kuru 21 Jāadaptē un jālokalizē sekmīgi mācību materiāli no ārvalstīm. ietvaros, izmantojot tehnoloģiju iespējas, skolēni kopīgi ar citu valstu skolēniem izstrādātu projektus, izpētes darbus. 20 Izstrādāt e-apmācību mācību saturu, kurš būtu pieejams bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu slimības vai citu iemeslu dēļ („virtuālās skolas”). Skolotāju kvalifikācija Izglītības sistēmas administrēšana 4 Jāizstrādā skolotāju apmācību programmas, kas vērstas uz 6 Novados vai reģionos vairākām skolām kopā iegādāties tehnoloģiju apguvi, prasmju uzlabošanu. mācībām nepieciešamo tehnoloģiju (piemēram, digitālos 5 Jāievieš tā sauktais Peer Coaching – skolotāji apmāca citus mikroskopus), veidojot tehnoloģiju resursu banku, kuru var skolotājus tehnoloģiju lietošanā, tādējādi ceļot kvalifikāciju. izmantot visas skolas. 8 Ieviest tā saukto vaučeru sistēmu – katram skolēnam piešķirt noteiktas vērtības vaučerus, kurus var iztērēt konkrētos uzņēmumos veicot praksi (par ko uzņēmumi saņem, piemēram, dažāda veida atbalstu no pašvaldībām un valsts). Kā pilotprojektu iespējams realizēt konkrētos novados vai pašvaldībās. 10 Ieviest skolu reitingu sistēmu, pēc kuras novērtētu un ranžētu skolas – tas ļautu vecākiem izvērtēt skolu kvalitāti. Reitings varētu būt arī daudzdimensionāls, veidojot to kategorijās, piemēram, pēc mācību priekšmetu principa. 12 Decentralizēt izglītības sistēmu – centralizēti noteikt tikai zināšanu un prasmju ‘kodolu’, papildus saturu definējot skolās uz vietas. 13 Decentralizēt izglītības sistēmu – lielāku autonomiju un iespējas operēt ar finansējumu piešķirot skolām uz vietas. 25 Aktivitāšu numerācija nenorāda uz to prioritātēm! SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 62. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 62 6.2. Ieteikumu izvērtējums – efektivitāte pret aktualitāti Identificētos 21 ieteikumu tika lūgti novērtēt visi diskusijās dalību ņēmušie pedagogi, skolu administrāciju pārstāvji, vecāki, jaunieš i u.c. Lai vērtējumus būtu iespējams pozicionēt vairākās skalās, tie tika vērtēti gan attiecībā uz to ieviešanas/ realizācijas efektivitāti izglītības kvalitātes celšanā, gan aktualitāti. Iegūtos datus izkārtojot pozicionējuma kartē, tika iegūti četri ieteikumu izvērtējuma segmenti:  novērtējumi par efektīvākajiem un aktuālākajiem risinājumiem,  novērtējumi par efektīvākajiem, bet ne tik aktuāliem risinājumiem,  novērtējumi par aktuāliem, bet ne tik efektīviem risinājumiem,  novērtējumi par neefektīviem un neaktuāliem risinājumiem. Jāuzsver, ka šie, protams, ir uzskatāmi par lielā mērā subjektīviem vērtējumiem, tomēr tie reprezentē tiešo un netiešu mērķa grupu viedokļus. Cik lielā mērā konkrētā aktivitāte varētu uzlabot izglītības satura un procesa kvalitāti Latvijā? Noteikti uzlabotu/ Drīzāk uzlabotu/ Drīzāk neuzlabotu/ Noteikti neuzlabotu Novērtējiet, lūdzu, konkrētās aktivitātes realizācijas aktualitāti! Jārealizē neatliekami, tūdaļ/ Jārealizē tuvāko 3 gadu laikā/ Jārealizē 4-5 gadu laikā/ Jārealizē ilgtermiņā (6-10 gadu periodā) Ietekme uz kvalitāti – zema Ietekme uz kvalitāti – augsta Aktualitāte - augsta Aktualitāte - augsta 3 4 1 7 5 Realizācijas aktualitāte 6 11 18 20 19 21 9 17 13 15 16 8 14 12 10 Ietekme uz kvalitāti – zema Ietekme uz kvalitāti – augsta Aktualitāte - zema 2 Aktualitāte - zema Ietekme uz kvalitāti SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 63. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 63 Ietekme uz kvalitāti – zema / Aktualitāte - augsta Ietekme uz kvalitāti – augsta / Aktualitāte - augsta 18 Ieviest centralizēti tehnoloģiskā atbalsta dienestu, kas 3 Jāveido digitālo mācību materiālu un mācību stundu tematisko nodrošina tehnoloģisko atbalstu skolotājiem darbā ar datoriem paraugplānu resursu banka – vietne, kurā tiek apkopoti, u.c. tehniku papildināti dažādi digitālie mācību materiāli 4 Jāizstrādā skolotāju apmācību programmas, kas vērstas uz tehnoloģiju apguvi, prasmju uzlaboš anu 6 Novados vai reģionos vairākām skolām kopā iegādāties mācībām nepieciešamo tehnoloģiju (piemēram, digitālos mikroskopus), veidojot tehnoloģiju resursu banku, kuru var izmantot visas skolas 7 Veidot sadarbības projektus skolām ar uzņēmumiem, skolēniem nodrošinot iespējas iepazīties un praktizēties uz uzņēmumos pieejamām tehnoloģijām 1 Katram skolotājam jānodrošina portatīvais dators 5 Jāievieš tā sauktais Peer Coaching – skolotāji apmāca citus skolotājus tehnoloģiju lietošanā, tādējādi ceļot kvalifikāciju 19 Izstrādāt starptautiskus skolēnu sadarbības projektus, kuru ietvaros, izmantojot tehnoloģiju iespējas, skolēni kopīgi ar citu valstu skolēniem izstrādātu projektus, izpētes darbus 20 Izstrādāt e-apmācību mācību saturu, kurš būtu pieejams bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu slimības vai citu iemeslu dēļ („virtuālās skolas”) 11 Jādefinē zināšanu ‘kodols’ – būtiskākās vispārējā izglītībā apgūstamās zināšanas, tādējādi revidējot esošo izglītības saturu, nosakot prioritārās prasmes, iemaņas, zināšanas 21 Jāadaptē un jālokalizē sekmīgi mācību materiāli no ārvalstīm 9 Katra mācību priekšmeta ietvaros izstrādāt satura praktisko daļu, pārveidojot esošo mācību saturu no pilnībā teorētiska un daļēji praktiska Ietekme uz kvalitāti – zema / Aktualitāte - zema Ietekme uz kvalitāti – augsta / Aktualitāte - zema 17 Integrēt tehnoloģiskās kompetences visos mācību standartos 16 Tehnoloģiju apmācību ieviešana sākot no 1. klases 8 Ieviest tā saukto vaučeru sistēmu – katram skolēnam piešķirt noteiktas vērtības vaučerus, kurus var iztērēt konkrētos uzņēmumos veicot praksi (par ko uzņēmumi saņem, piemēram, dažāda veida atbalstu no pašvaldībām un valsts). Kā pilotprojektu iespējams realizēt konkrētos novados vai pašvaldībās 12 Decentralizēt izglītības sistēmu – centralizēti noteikt tikai zināšanu un prasmju ‘kodolu’, papildus saturu definējot skolās uz vietas 2 Katram skolēnam jānodrošina portatīvais dators 14 Pagarināt mācību gadu, tādējādi iegūstot papildus mācību laiku 10 Ieviest skolu reitingu sistēmu, pēc kuras novērtētu un ranžētu skolas – tas ļautu vecākiem izvērtēt skolu kvalitāti. Reitings varētu būt arī daudzdimensionāls, veidojot to kategorijās, piemēram, pēc mācību priekšmetu principa 13 Decentralizēt izglītības sistēmu – lielāku autonomiju un iespējas operēt ar finansējumu piešķirot skolām uz vietas 15 Brīvprātīgo privātpersonu kā „skolotāju” piesaistīšana mācību procesam – vecāki vai citi interesenti brīvprātīgi palīdz skolēniem mācību vielas apgūšanā (piemēram, tiem, kuri iekavējuši mācību vielu vai ir nesekmīgi u.tml.) SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 64. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 64 Aplūkojot tās aktivitātes, kuru aktualitāti un efektivitāti diskusiju dalībnieki novērtējuši visaugstāk, novērojams, ka izmaiņu nepieciešamība esošajā izglītības sistēmā tiek attiecināta gan uz mācību saturu, gan mācību procesu, gan skolotāju kvalifikāciju, kā arī izglītības sistēmas administrēšanu. Tabulā norādīti tie katras tematiskās grupas ieteikumi, kuri diskusiju dalībnieku aptaujā iekļuvuši segmentā „Ietekme uz kvalitāti – augsta / Aktualitāte - augsta”: Mācību saturs Mācību process 3 Jāveido digitālo mācību materiālu un mācību stundu tematisko 1 Katram skolotājam jānodrošina portatīvais dators. paraugplānu resursu banka – vietne, kurā tiek apkopoti, 19 Izstrādāt starptautiskus skolēnu sadarbības projektus, papildināti dažādi digitālie mācību materiāli. kuru ietvaros, izmantojot tehnoloģiju iespējas, skolēni kopīgi 9 Katra mācību priekšmeta ietvaros izstrādāt satura praktisko ar citu valstu skolēniem izstrādātu projektus, izpētes darbus. daļu, pārveidojot esošo mācību saturu no pilnībā teorētiska un 20 Izstrādāt e-apmācību mācību saturu, kurš būtu pieejams daļēji praktiska. bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu slimības vai citu iemeslu 20 Izstrādāt e-apmācību mācību saturu, kurš būtu pieejams dēļ („virtuālās skolas”). bērniem, kuri nevar apmeklēt skolu slimības vai citu iemeslu dēļ („virtuālās skolas”). 21 Jāadaptē un jālokalizē sekmīgi mācību materiāli no ārvalstīm. Skolotāju kvalifikācija Izglītības sistēmas administrēšana 4 Jāizstrādā skolotāju apmācību programmas, kas vērstas uz 6 Novados vai reģionos vairākām skolām kopā iegādāties tehnoloģiju apguvi, prasmju uzlabošanu. mācībām nepieciešamo tehnoloģiju (piemēram, digitālos 5 Jāievieš tā sauktais Peer Coaching – skolotāji apmāca citus mikroskopus), veidojot tehnoloģiju resursu banku, kuru var skolotājus tehnoloģiju lietošanā, tādējādi ceļot kvalifikāciju. izmantot visas skolas. SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”
  • 65. Inovatīvas skolu sistēmas struktūras īstenošanas izaicinājumi un iespējas 65 7. KOPSAVILKUMS Pētnieciskā projekta ietvaros realizēto aktivitāšu gaitā iegūtie viedokļi, paustās idejas un novērtējumi kopumā liecina, ka pastāv izteikts dažādu mērķa grupu – sabiedrība kopumā, skolotāji, vecāki, skolu administrācija u.c. – pieprasījums pēc izmaiņām esošajā izglītības sistēmā. Kā jau iepriekšējā nodaļā minēts, diskusiju-darba grupu dalībnieku novērtējumi par nepieciešamajām izglītības sistēmas efektivizācijas aktivitātēm liecina, ka pārmaiņas tiek sagaidītas gan mācību procesa, gan satura, gan skolotāju kvalifikācijas un arī izglītības sistēmas pārvaldes aspektā. Sekojoš i – kopumā var izdalīt dažus primāros vēlamo esošās izglītības sistēmas izmaiņu virzienus: (1) Esošā izglītības satura pārskatīšana un pārstrādāšana, mainot akcentu no liela apjoma faktu un informācijas apguves uz analītisko, diskutēšanas un argumentēšanas prasmju attīstīšanu. Tādējādi netieši mainot arī skolas „darba uzdevumu” – sagatavot nevis daudzus faktus un detalizētu informāciju zinošus jauniešus, bet gan informāciju meklēt, atrast un analizēt protošus jauniešus, kuri spēj prasmīgi iesaistīties diskusijās un argumentēt un aizstāvēt savu viedokli – būt pilnvērtīgi un aktīvi 21.gadsimta sabiedrības pārstāvji. (2) Radoša un iesaistoša mācību procesa un satura izstrāde un ieviešana, kur skolēni ir aktīvi līdzdalībnieki mācību satura apguvē un arī izstrādē, nevis tikai informācijas ‘uztvērēji’. Tādējādi netieši mainot skolotāju-skolēnu attiecību modeli no hierarhiska uz partnerību, kopdarbību. (3) Mācību satura starpdisciplinaritātes un sasaistes ar praksi, reālo dzīvi nodrošināšana, kur apgūtās zināšanas ir nevis tikai teorētiskas, bet redzama to sasaiste ar ikdienas dzīvi, praktiskā pielietojamība. (4) Ņemot vērā izglītības saturā vēlamās izmaiņas, būtu nepieciešams ieviest jauninājumus arī izglītības metodikā, nodroš inot, no vienas puses, pedagogu kvalifikācijas celš anu dažādām inovatīvām metodēm (piemēram, Peer Couching, tālmācība, virtuālās apmācības u.c.) un, no otras puses, mācību metodiku atbilstību tām iespējām, ko skolās nodrošina jauno tehnoloģiju ieviešana (skolotāju un skolēnu partnerība mācību procesā, skolēnu iesaiste un līdzdarbošanās u.c.). (5) Lai pilnvērtīgi ieviestu izmantotu jauno tehnoloģiju iespējas, primārs ir tehnoloģiskā nodrošinājuma jautājums – datoriem jābūt brīvi pieejamiem katram izglītības sistēmas dalībniekam un visām skolām jābūt nodrošinātām ar būtiskāko papildus tehniku – projektoriem, interaktīvajām tāfelēm u.tml. (6) Mācību satura digitalizācijas nodrošināšana un izstrādāto vai adaptēto digitālo mācību materiālu un arī metodisko materiālu centralizētas e-pieejas nodrošināšana (visefektīvāk kādā no esošajiem resursiem, piemēram, www.skolas.lv, www.skolotajs.lv vai citos). SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” | SIA „Microsoft Latvia”