• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Varam arnis sults
 

Varam arnis sults

on

  • 466 views

 

Statistics

Views

Total Views
466
Views on SlideShare
466
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
0
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Microsoft PowerPoint

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment
  • Eiropas vietējo pašvaldību harta Latvijā ratificēta ar likumu "Par 1985.gada 15.oktobra Eiropas vietējo pašvaldību hartu" [spēkā 28.02.1996.] 10.pants: (1) Realizējot savas pilnvaras, vietējām varām ir tiesības sadarboties un likumā noteiktās robežās veidot konsorcijus ar citām vietējām varām ar mērķi īstenot uzdevumus, par kuriem tām ir kopīga interese Valsts pārvaldes iekārtas likums [spēkā no 01.01.2003.]V nodaļā : Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšana” reglamentē pārvaldes uzdevumu deleģēšanas pamatnoteikumus un kārtību citām publiskām personām un privātpersonām, savukārt VII nodaļā „Sadarbība valsts pārvaldē” noteikti sadarbības pamatnoteikumiLikums par pašvaldībām 10.pants (grozījumi šim pantam 2000.gadā, tāpēc iet runa par funkcijas nodošanu) 15.pantā precīzāka norma, jo ir 2009.gada redakcija un šeit iet runa par pārvaldes uzdevumiem. Savukārt 13.nodaļas atsevišķu pantu normas arī ir novecojušas.
  • Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var izveidot kopīgas iestādes. Šādas iestādes darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata, kurā noteikta iestādes kompetence, tās finansēšanas, uzraudzības, likvidēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek izstāšanās no kopīgās iestādes, un citus pašvaldību kopīgās iestādes darbības jautājumus Kopīgās iestādes pārraudzību šo iestādi izveidojušās pašvaldības īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību. Ja pašvaldības izveido vairākas kopīgās iestādes, to pārraudzībai var izveidot vienu uzraudzības padomi Uzraudzības padomes sastāvā ir vismaz trīs locekļi, bet ne mazāk par kopīgo iestādi veidojošo pašvaldību skaitu. Katra pašvaldība darbam uzraudzības padomē deleģē domes priekšsēdētāja vietnieku, kā arī pēc saviem ieskatiem — citas amatpersonasLiepājas reģiona novadu būvvalde2010. gada 11. februārī reģistrēta pašvaldību kopīgā iestāde "Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvalde« (kopīgi risina plānošanas un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumus
  • Kopīgajai iestādei īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta. Nekustamais īpašums kopīgajai iestādei var būt valdījumā vai lietošanā Kopīgajai iestādei ir patstāvīgs budžetsPar kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem publisko vai privāto tiesību jomā atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldības proporcionāli to skaitam, ja pašvaldības nevienojas citādi. Kopīga iestāde var izdot administratīvo aktu, bet atbildība būs attiecīgai pašvaldībai, uz kuras teritoriju AA attieksiesJa pašvaldības nolikumā vai citā ārējā normatīvajā aktā nav noteikts kopīgās iestādes administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas pienākums, kopīgās iestādes administratīvos aktus un faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā.Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.777 „Gada pārskata sagatavošanas kārtība” 26.2 apakšpunktu, pašvaldības konsolidētajā gada pārskatā iekļauj pašvaldības budžeta iestāžu un kopīgo iestāžu gada pārskatus. Kopīgās iestādes pārskatu pašvaldības konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai šāds pienākums noteikts kopīgās iestādes nolikumā.Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 17.augusta noteikumu Nr.776 „Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” 10.2.apakšpunktu, pašvaldības konsolidētajā mēneša pārskatā iekļauj pašvaldības budžeta iestāžu un kopīgo iestāžu mēneša pārskatus. Kopīgās iestādes pārskatu konsolidētajā pārskatā iekļauj tā pašvaldība, kurai tas noteikts kopīgās iestādes nolikumā.
  • Likuma par pašvaldībām 100. pantā noteikts, ka Sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu (2001.gada redakcija) Lai noslēgtu sadarbības līgumu, katras pašvaldības dome pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanu. Sadarbības līgumā norāda: 1) sadarbības mērķi; 2) sadarbības formu; 3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā; 4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu; 5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību; 6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes uzskata par nepieciešamiemSadarbības padome nevar pieņemt lēmumus, kas ir pašvaldības domes ekskluzīvā kompetencēŠobrīd nav informācijas, ka darbotos kāda sadarbības apvienība, tas bija aktuāli pirms grozījumiem ATR likumā, kad sadarbība bija kā alternatīva forma apvienošanai. Tajā laikā bija atbalsts no valsts 1% apmērā no kopbudžeta. Kā veksmīgākās sadarbības apvienības jāmin: Dagdas fēnikss (projekti), Rūja - 7 (plānošana) Ziemeļkurzeme un Bērzes krasti plašs spektrs: Laikraksts Kurzemnieks 2003.gada 3.decembris: «Tur jau no 1999. gada veiksmīgi sadarbojas četras pašvaldības: Bērze un Jaunbērze no Dobeles rajona, Līvbērze un Glūda no Jelgavas rajona. Pašvaldības vieno Bērzes upe un nevēlēšanās pievienoties ne Jelgavai, ne Dobelei. Lai veicinātu iedzīvotāju saskarsmi, kopīgiem spēkiem uzcelts tilts pāri upei.» Uz to brīdi nebija regulējuma šādu apvienību veidošanai, pašvaldības pašas mācījās viena no otrasLikuma par pašvaldībām 100 panta norma visticamāk pielāgota, lai legalizētu sadarbības apvienību darbību un saglabājusies līdz šai dienai. Jautājums diskusijai, ko darīt? Es uzskatu, ka sadarbības apvienību kā iestādi, veiksmīgi aizstāj pašvaldību veidota kopīga iestāde.Pirms ATR
  • Atbilstoši Likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām 1.pantam kapitālsabiedrības atkarībā no kapitāla daļu vai balsstietīgo akciju piederības iedala: valsts kapitālsabiedrības - kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstijpašvaldības kapitālsabiedrības - kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībaiprivātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder valstij vai pašvaldībai un citām personām (izņemot personāla akciju īpašniekus); 61) publiski privātā kapitālsabiedrība — kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: a) vairākām pašvaldībām, b) valstij un pašvaldībai, c) valstij un vairākām pašvaldībām; 
  • Iespējams, ka neiesūtīšanas iemels varētu būt RAPLM atteikumi saskaņo’t deleģēšanas līgumu, iekams nebija veikti grozījumi VPI likumā par iespēju deleģēt arī tādus pārvaldes uzdevumus, kas nesatur pārvaldes lēmuma izdošanu

Varam arnis sults Varam arnis sults Presentation Transcript

  • Pašvaldību sadarbības juridiskie un praktiskie aspekti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta Attīstības nodaļas vadītājs Arnis Šults Tālr.67770452 arnis.sults@varam.gov.lv Vidzemes reģiona izaugsmes forums Cēsis 10.11.2011. 1
  • Pašvaldību sadarbību regulējošie normatīvie akti• Eiropas vietējo pašvaldību harta• Valsts pārvaldes iekārtas likums (VPI likums)• Likums Par pašvaldībām• Būvniecības likums• Biedrību un nodibinājumu likums• Komerclikums• Likums Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām• MK 1999.13.07. noteikumi Nr. 250 “Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem” 2
  • Pašvaldību sadarbības veidi un institūcijasLīgumiskās sadarbības veidi• deleģēšanas līgums• līdzdarbības līgums• sadarbības līgumsKopīgās institūcijas• biedrības• kopīgas iestādes• sadarbības apvienības• publiskās privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrībasNeformālie sadarbības tīklojumi (pasākumi, darba grupas u.tml.)Sadarbība ar ārvalstu institūcijām 3
  • Kopīgas institūcijasBiedrībasSaskaņā ar likumu Par pašvaldībām, lai risinātu uzdevumus, kuros ir ieinteresētas visas vai vairākas pašvaldības, tām ir tiesības dibināt pašvaldību biedrības vai iestāties šādās biedrībās (biedrības darbojas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu)Kopīgas iestādesSaskaņā ar likumu Par pašvaldībām kopīgu uzdevumu risināšanai pašvaldības var izveidot kopīgas iestādes, kuras: darbojas uz attiecīgo domju apstiprināta nolikuma pamata pārraudzību īsteno ar uzraudzības padomes starpniecību (domju priekšsēdētāja vietnieki un citas amatpersonas) un uzraudzības padome:1) apstiprina kopīgās iestādes darbības plānu un gada budžetu2) nosaka kopīgās iestādes vadītāja mēnešalgu3) pieņem darbā un atbrīvo no darba iestādes vadītāju4) novērtē kopīgās iestādes darbības rezultātus5) veic citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus 4
  • Kopīgas institūcijasKopīgai iestādei: īpašumā, valdījumā vai lietošanā var būt kustama manta valdījumā vai lietošanā nekustamais īpašums ir patstāvīgs budžetsPar kopīgās iestādes nodarītajiem zaudējumiem atbild kopīgo iestādi veidojošās pašvaldībasKopīgā iestāde darbojas attiecīgo publisko tiesību juridisko personu vārdāIestādes nolikumā jānosaka gada pārskatu un mēneša pārskatu iesniegšanas kārtība (MK 2010. 17.08. noteikumi Nr.776 „Mēneša pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība” un MK 2010.gada 17.08. noteikumi Nr.777 „Gada pārskata sagatavošanas kārtība”) 5
  • Kopīgas institūcijasSadarbības apvienībaSaskaņā ar likumu Par pašvaldībām, sadarbības apvienība ir iestāde, kuru pašvaldības izveido, noslēdzot sadarbības līgumu(Saskaņā ar VPI likumu publiskas personas sadarbības līgumu slēdz, lai panāktu vienas līdzējas – publiskas personas kompetencē ietilpstoša pārvaldes uzdevuma efektīvāku veikšanu)Katras pašvaldības dome pieņem lēmumu par sadarbības līguma noslēgšanuSadarbības līgumā norāda: 1) sadarbības mērķi 2) sadarbības formu; 3) katras pašvaldības finansiālo un mantisko līdzdalību kopīga mērķa sasniegšanā; 4) sadarbības padomes izveidošanas kārtību un kompetenci, ja attiecīgo pašvaldību domes šādas padomes izveidošanu uzskata par nepieciešamu; 5) sadarbības līguma izbeigšanas kārtību; 6) citus jautājumus, kurus attiecīgo pašvaldību domes uzskata par nepieciešamiem 6
  • Kopīgas institūcijasPubliski privātās kapitālsabiedrības un privātās kapitālsabiedrībasPubliski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: valstij un pašvaldībai valstij un vairākām pašvaldībām vairākām pašvaldībāmPrivātā kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļas vai akcijas pieder: valstij vai pašvaldībai un citām personāmPamatā tiek izveidotas efektīvākai saimniecisko funkciju veikšanai, nodrošinotdažāda veida pakalpojumus iedzīvotājiem plašākā teritorijāNeformālie sadarbības tīklojumiGalvenokārt vērsti uz pašvaldību pieredzes apmaiņu, kopīgiem pasākumiemSadarbība ar ārvalstu institūcijāmSaskaņā ar likumu Par pašvaldībām pašvaldības vai to izveidotās biedrības varsadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām 7
  • Secinājumi un diskutējamie jautājumiSecinājumi• LR normatīvie akti nosaka vairākus veidus un formas kā pašvaldībām savstarpēji sadarboties• 2008.gada grozījumi likumā Par pašvaldībām plašāk regulē jautājumu par pašvaldību kopīgu iestāžu izveidošanu, 2010.gada MK noteikumi nosaka kārtību kā pašvaldību kopīgā iestāde iesniedz gada un mēneša pārskatus• Jāvērtē likumā Par pašvaldībām noteiktās pašvaldības institūcijas - sadarbības apvienībā kā iestāde - praktiskie un juridiskie aspekti, kontekstā ar VPI likumā noteikto – sadarbības līgumsDiskutējamie jautājumi• Sadarbība kā alternatīva pašvaldību un valsts reformām• Kāpēc pašvaldībās nav populāri veidot kopīgas iestādes• Vai Latvijā nepieciešama obligātā sadarbība starp pašvaldībām vai starp pašvaldībām un valsts institūcijām• Sadarbība ar privātpersonām – tās efektivitāte 8
  • Paldies par uzmanību!