5.lekcija

1,398 views
1,253 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
2 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

No Downloads
Views
Total views
1,398
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
2
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

5.lekcija

  1. 1. Kultūra unstarppersonuattiecības Sagatavoja Mg.psych., Mg.sc.educ. Diāna Oļukalne
  2. 2.  Kultūru mijiedarbība pastiprinās, un aizvien vairāk palielinās iespēja, ka cilvēki no dažādām kultūrām iemīlēsies, salaulāsies, veidos ģimenes. Jauktās laulības, kuras agrāk bija retums, tagad noslēdz aizvien biežāk un biežāk. Pastiprinoties kultūru mijiedarbībai, rodas arī spriedze un vilšanās, prieks un uztraukums.
  3. 3.  Psihologi pielieto terminu „starppersonu tieksmes”, lai apzīmētu tādus daudzveidīgus pārdzīvojumus kā simpātija, draudzība, sajūsma, iekāre un mīlestība.
  4. 4.  Pētījumi, ko vēl 1950. gados veica psihologi (piem.: Festingers, Šahters un Bleks, 1950 (Festinger, Schachter &Black, 1950), parādīja, ka tuvība veicina tieksmes rašanos. Cilvēki, kas dzīvo līdzās,visdrīzāk iepatiksies viens otram. Vēlāki pētījumi apstiprina šos rezultātus. 1970.gados Ineičens (Ineichen, 1979) atklāja, ka cilvēki, kas dzīvo tuvu viens otram, visbiežāk apprecas.
  5. 5.  ASV fiziskā pievilcība ir nozīmīgs starppersonu attiecību elements (Patzer, 1985), bet ārējā pievilcība ir svarīgāka, kad vīrietis izvēlas sievieti, nekā, kad sieviete izvēlas vīrieti (Buss, 1988). Vairums aptaujāto ASV izvēlas ārēji pievilcīgus partnerus kā mīļākos.
  6. 6.  Pāra hipotēze paredz, ka cilvēki, kas ir ārēji līdzīgi, visticamāk izvēlēsies viens otru kā partneri. Atbilstoši līdzības hipotēzei intīmas attiecības biežāk izveido cilvēki, kam ir vienāda rase vai reliģija, vienāds sociālais statuss, izglītība, intelekta līmenis un līdzība ārējā pievilcībā (Brehm, 1985; Hendrick&Hendrick, 1983). Partneru līdzība viņu attiecībās rada drošību un tieši tāpēc padara viņus pievilcīgus vienu otram. Savstarpējības hipotēze paredz, ka cilvēkiem patīk tie, kam patīk viņi paši (Byrne&Murnen, 1988).
  7. 7.  Pēc Hetfilda un Beršaida teorijas (Berscheid, 1988; Hatfield, 1988), romantiskas attiecības raksturo divi mīlestības veidi. Kaislīga mīlestība paredz seksuālus pārdzīvojumus un spēcīgas emocijas. Otrs mīlestības veids – draudzīga mīlestība, paredz siltas, uzticamas un tolerantas cieši saistītu cilvēku attiecības.
  8. 8. Sternbergs (Sternberg, 1988)Draudzīgās mīlestības komponenti: intimitāti un padevību. Padevība – tas ir nodoms uzturēt attiecības, neskatoties uz esošajām grūtībām. Pēc Sternberga teorijas, eksistē 8 mīlestības veidi, kurus nosaka 3 minēto elementu: kaislīgas mīlestības, intimitātes un padevības esamība vai neesamība. Attiecības, kurās ir visi 3 komponenti, Sternbergs nosauca par pilnīgu mīlestību.
  9. 9.  Pētījumi par dažādām kultūrām pārliecinoši demonstrē kultūru atšķirības mīlestībā un romantiskajās attiecībās dažādās pasaules valstīs.
  10. 10.  Piemēram, Ting – Tumi (Ting – Toomey, 1991) salīdzināja padevības, atklātības, ambivalences un konfliktēšanas vērtējumus 781 respondentam no Francijas, Japānas un ASV. Padevību mērīja pēc pieķeršanās izjūtas, līdzdalības un atbildības attiecībā pret partneri vērtējuma; Atklātību mērīja pēc to jūtu vērtējuma, kas saistītas ar savu personību attiecībās ar partneri; Ambivalenci mērīja pēc apmulsuma un nepārliecinātības izjūtām attiecībās ar partneri; Konfliktēšanu mērīja pēc atklātu strīdu un problēmu nopietnības biežuma. Amerikāņiem un frančiem pieķeršanās un atklātība mīlestībā bija daudz augstāka nekā japāņiem. Amerikāņi arī demonstrēja augstāku attiecību ambivalences līmeni, nekā japāņi. Japāņi un amerikāņi augstāk vērtēja savu tieksmi uz konfliktiem, nekā franči.
  11. 11. Attieksme pret mīlestību un romantiskām attiecībām Simonss, Kolke un Šimicu (Simmons, vom Kolke & Schimizu, 1986) pētīja amerikāņu, vācu un japāņu studentu attieksmi pret mīlestību un romantiskām attiecībām. Pētījuma rezultāti liecina, ka romantiska mīlestība tiek augstāk vērtēta ASV un Vācijā nekā Japānā. Pēc autoru pieņēmuma, šo kultūru atšķirību nosaka tas, ka romantiska mīlestība tiek augstāk vērtēta mazāk tradicionālās kultūrās ar mazāk izteiktām radnieciskām saitēm un zemāk tiek vērtēta kultūrās, kur radinieki ietekmē laulāto savstarpējās attiecības.
  12. 12. Fernhems (Furnham, 1984) pētīja kultūru atšķirības attiecībā pret mīlestību un laulību, aptaujājot dienvidafrikāņus, indiešus un eiropiešus. Pētījuma rezultāti liecina, ka eiropieši augstāk vērtē mīlestību, nekā dienvidafrikāņi un indieši. Dienvidafrikāņi augstāk vērtē vienlīdzību un mieru.
  13. 13. Mjursteins, Merigi un Vizē (Murstein, Merighi & Vyse, 1991) salīdzināja attieksmi pret mīlestību amerikāņu un franču studentiem. Izrādījās, ka amerikāņi dod priekšroku draudzībai, kas lēnām pāraug mīlestībā, kā arī attiecībām, kurās mīlētāji ir kaisles jūtu pārņemti; Franči augstāk vērtē mīlestību, kuru pavada altruisms un devīgums.
  14. 14. Dions (1993) testēja 4 etnisko kultūru pārstāvju (angļu- ķeltu, ķīniešu, aziātu un eiropiešu) attieksmi pret mīlestību pēc 54 punktiem. Izrādījās, ka ķīnieši un citi aziāti augstāk vērtē draudzīgas attiecības mīlestībā, nekā pārējo 2 grupu pārstāvji. Aziātu sievietēm piemīt vairāk altruisma, nekā angļu-ķeltu sievietēm.
  15. 15. Elbedors, Šulmans un Kedems (Elbedour, Shulman& Kedem, 1997) pētīja izraēliešu un beduīnu pusaudžu attieksmi pret intimitāti un draudzību. Rezultāti: pētījuma dalībnieki intimitāti uzskatīja par līdzsvarotu stāvokli starp tuvību un individualitāti. Izraēliešu pusaudži paziņoja, ka draudzīgās attiecībās viņiem nav īpaši nepieciešama savstarpēja kontrole, un draugiem nav obligāti jābūt līdzīgiem, savukārt beduīnu pusaudži lielāku nozīmi draudzībā piešķir kontrolei un konformismam.
  16. 16. Partneru izvēles prioritātes līdzība Neskatoties uz to, ka dažādas kultūras nevienādi definē mīlestību un romantiskas tieksmes un piešķir tām dažādu nozīmi, dažos pētījumos atklāta apbrīnojama kroskulturāla līdzība partnera izvēlē vīriešiem un sievietēm.
  17. 17. Buss (1989) izmantojot 2 aptaujas, aptaujāja 10 000 dalībniekus no 33 valstīm, kuri kopumā pārtāvēja 37 dažādas kultūras. Pirmā aptauja bija saistīta ar partnera izvēles faktoriem, bet otrā bija saistīta ar potenciālā partnera priekšrocībām. 36 no 37 kultūrām sievietes finansiālo faktoru novērtēja kā svarīgāku, nekā vīrieši, 29 no 36 kultūrām sievietes ambivalenci un darba mīlestību novērtēja kā būtiskākas īpašības nekā vīrieši. Visās 37 kultūrās vīrieši priekšroku deva jaunākām partnerēm, bet sievietes vecākiem partneriem. 34 kultūrās vīrieši piešķīra lielāku nozīmi partnera ārējai pievilcībai, nekā sievietes; 23 kultūrās vīrieši tiklumu, šķīstību uzskatīja par daudz nozīmīgāku nekā sievietes.
  18. 18.  Bass (Buss, 1989) secināja, ka sievietes augstāk vērtē īpašības, kas saistītas ar partnera ieguvi, bet vīrieši lielāku nozīmi piešķir dzimtas turpinājumam. Šie rezultāti daļēji bija iepriekš prognozēti uz evolūcijas teorijas pamata. Dzimumatšķirību līdzības līmenis dažādās kultūrās lika Basam un viņa kolēģiem secināt, ka dotās prioritātes partnera izvēlē ir universālas un rodas evolucionārās atlases iedarbībā uz vīriešiem un sievietēm.
  19. 19. Hetfīlds un Šprehers (Hatfield & Sprecher, 1995) pētījumi atkārtoja un paplašināja Basa un viņa kolēģu iegūtos datus. Šajā pētījumā psihologi ar 12-ballu skalas palīdzību izpētīja īpašības, kurām partnera izvēlē dod priekšroku ASV, Krievijas un Japānas studenti. Visi parametri raksturoja pozitīvas īpašības: fizisku pievilcību, intelektu, sportiskumu, ambiciozitāti, spēju būt labam sarunu biedram, sabiedriskumu, statusu vai naudu, seksuālās prasmes, labestību un sapratni, veiksmīgumu, ekspresiju un atklātību, humora izjūtu.
  20. 20.  Visās 3 kultūrās vienīgā īpašība, ko vīrieši vērtēja augstāk nekā sievietes, bija fiziskā pievilcība. Sievietes augstāk vērtēja visas pārējās īpašības, izņemot prasmi būt labam sarunu biedram. Atklājās arī dažas kultūru atšķirības. Amerikāņi augstāk vērtēja ekspresiju, atklātību un humora izjūtu, nekā krievi, kuri šīs īpašības savukārt vērtēja augstāk nekā japāņi. Krievi seksuālās prasmes vērtēja visaugstāk, savukārt japāņi tām piešķīra mazāku nozīmi. Japāņi zemāk vērtēja labestību un sapratni, spēju būt labam sarunu biedram, fizisko pievilcību un statusu.
  21. 21. Dusmas intīmajās attiecībās Kjubani (Kubani et al., 1995) pētījums - 160 filipīniešu studenti novērtēja 4 dažādus savu jūtu un reakciju tipus: pašatribūciju distresu (es esmu uztraucies), pašatribūciju dusmas (es dusmojos), distresu saistībā ar partnera atribūciju (tu man liki uztraukties visu nedēļu), dusmas saistībā ar partnera atribūciju (tu mani sadusmo).
  22. 22.  Rezultāti liecina, ka ziņojumi ar „tu” tika vērtēti kā nepatīkamāki, kā tādi, kas biežāk rada naidīgu uzvedību un retāk notiek samierināšanās. Salīdzinājumā ar distresu, dusmas tika vērtētas kā nepatīkamākas, kas pastiprina naidīgumu un samazina empātiju un biežāk provocē antagonisku uzvedību (pretestību), tādēļ retāk notiek samierināšanās.
  23. 23.  Spilgti izteiktas dusmas un apvainojumi var būt naidīguma un antagonisma stimuls visās kultūrās un valodās. Tas var notikt tāpēc, ka dusmu vārdi pamatā rada naidīgumu, jo asociējas ar nedraudzīgu un antagonisku uzvedību. Analoģiski vainas sajūta var kļūt par stimulu naidīgumam - kad cilvēku apvaino, viņam rodas stimuls naidīgai pretdarbībai (Kubany,2002)
  24. 24. Laulības starp dažādu kultūru pārstāvjiem Pieaugošā dažādu kultūru un etnisko grupu mijiedarbība palielina arī laulību skaitu starp dažādu kultūru pārstāvjiem. Tomēr mīlestības, tieksmju un intimitātes koncepcijas (jēdzieni) atšķiras dažādās kultūrās, tādēļ starpkultūru un starpetniskas laulības rada konkrētas problēmas.
  25. 25.  ASV cilvēki kopumā uzskata, ka mīlestība ir nepieciešama, bet dažkārt arī pietiekama ilgstošu mīļāko un laulību attiecību sastāvdaļa. „Mīlestība uzvar visu”, - tā saka paruna. Daudzās citās kultūrās ilgstošās attiecībās un laulībā mīlestība nenozīmē to pašu, ko ASV. Tas, ka ASV pieaudzis šķirto laulību skaits, tiek skaidrots ar to, ka amerikāņi, precas ar tiem, ko mīl, bet daudzu citu kultūru pārstāvji mīl tos, ar kuriem ir noslēguši laulību.
  26. 26. Latvijā ar katru gadu pieaugošais šķirto laulību skaits tiek skaidrots: ar citu valstu iedzīvotāju uzskatu ietekmi, ko saņemam caur masu mēdijiem; ar atbildības samazināšanos, neprasmi izvērtēt attiecību nopietnību; ar ekonomisko situāciju (Žodžika, 2009)
  27. 27. Mīlestības nozīme laulībā Levine, Sato, Hashimoto, & Verma (2000) pētījumā 11 valstu studentiem palūdza novērtēt mīlestības nozīmi laulības noslēgšanā. Respondenti bija no Indijas, Pakistānas, Tailandes, Meksikas, Brazīlijas, Japānas, Honkongas, Filipīnām, Austrālijas, Anglijas un ASV.
  28. 28.  Pētījuma dalībnieku atbildes korelēja ar individuālisma (autonomija) un kolektīvisma (sadarbība, savstarpēja palīdzība) nacionālajiem rādītājiem, iekšzemes kopprodukta un dzīves līmeņa rādītājiem, laulību skaitu, dzimstību un šķiršanos. Rezultāti liecina, ka individuālistiskās kultūrās mīlestība tiek uzskatīta par nepieciešamu laulības elementu, bet mīlestības izzušana tiek uzskatīta par pietiekamu iemeslu laulības šķiršanai. Tāda tendence tika atklāta valstīs ar augstu iekšzemes kopproduktu, un tas nav nekas neparasts, ņemot vērā augsto korelāciju starp labklājību un individuālismu. Valstīs ar augstu laulību un šķiršanās skaita rādītājiem un zemu dzimstību romantiska mīlestība tiek vērtēta augstāk. Šķiršanās skaita rādītāji lielā mērā korelē ar ticību tam, ka mīlestības izzušana noved pie laulības šķiršanas.
  29. 29.  Laulību noslēgšanai ir daudz kopīga dažādās kultūrās, ieskaitot arī Japānu, Ķīnu un Indiju. Dažkārt laulību noslēdz līgavaiņa un līgavas vecāki jau ilgi pirms tā vecuma, kad laulātie var stāties laulāto attiecībās. Citos gadījumos tiek organizētas iespējamo laulāto tikšanās, kurās nosaka datumu, kad tiks paziņots par lēmumu stāties vai nestāties laulībā.
  30. 30. Starpkultūru laulību problēmas Kad cilvēki stājas laulībā, tad tie vai citi konflikti ir neizbēgami, jo starp diviem cilvēkiem vienmēr radīsies atšķirības viedokļos un pasaules uzskatos. Šī situācija padziļinās, kad tiek noslēgtas starpkultūru laulības, tāpēc, ka divi cilvēki sastopas ne tikai ar individuālajām, bet arī ar kultūru atšķirībām (Kiev, 1973).
  31. 31.  Starpkultūru laulību pētījumi (Franklin, 1992) kopumā parāda, ka konflikti šādās laulībās rodas dažu galveno iemeslu dēļ, ieskaitot arī mīlestības un intimitātes izpausmes, uzskatus par laulību un bērnu audzināšanu, ja tie ir. Cits potenciāls konfliktu cēlonis ir atšķirības sieviešu un vīriešu dzimumlomu izpratnē (McGoldrick&Preto, 1994; Romano, 1998), Atšķirības uzskatos par mājsaimniecības budžetu (Ho, 1994; Hsu, 1977;, Kiev, 1973; McGoldrick & Preto, 1999) Atšķirīgi priekšstati par laulību kopumā (Markoff, 1977).
  32. 32.  Dažādu kultūru pārstāvji mīlestību izrāda atšķirīgi, tāpat kā citas emocijas (naidu, frustrāciju, laimi u.c.). Kā liecina pētījumi, dažādās kultūrās tādas emocijas kā mīlestība un intimitāte nav vienādi nozīmīgi elementi.
  33. 33.  Amerikāņi laulību primāri uzskata par kopīgu laika pavadīšanu starp diviem mīlošiem cilvēkiem. Cilvēki citās kultūrās laulībā saskata partnerattiecības, kuras noslēdz, lai gūtu panākumus (arī dzimtas turpināšanā) un ar mērķi gūt sociālus un ekonomiskus labumus. Mīlestība reti ir izšķirošs faktors tādas laulības sākumā, lai gan turpmākā periodā starp partneriem var rasties mīlestība. Tādas laulības būtība ir fundamentālas atšķirības, tāpēc nav nekas neparast, ka vissarežģītākās ir laulāto attiecības starp dažādu kultūru pārstāvjiem.
  34. 34.  Dažkārt kultūru atšķirības laulībā neparādās tik ilgi, kamēr tajā nav bērni. Visbiežāk kultūru atšķirības rodas tieši uzskatos par bērnu audzināšanu. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo pastāv nozīmīgas kultūru atšķirības bērnu socializācijā un vecāku lomās. Bērni izrāda spēcīgu vai vāju etnisko identitāti neatkarīgi no tā vai ir līdzīgi vai atšķirīgi no vecākiem, bet etniskā identitāte atkarīga no audzināšanas, īpaši no vērtībām un uzvedības, kas tipiska vienai vai otrai kultūrai. Bērni ar spēcīgi etnisko identitāti tomēr parasti tiecas noslēgt laulības ar savas etniskās grupas pārstāvjiem (Parsonson, 2002).
  35. 35.  Partneriem jauktā laulībā nepieciešams attīstīt starpkultūru uztveri un konstruktīvu konfliktu risināšanas metodi, lai attiecības būtu laimīgas.
  36. 36. Eksistē 3 konfliktu risināšanas veidi, kas palīdz pārvarēt kultūru atšķirības: Kapitulācija - nozīmē iespēju un tieksmi atteikties no savas kultūras uzvedības paradumiem un pieņemt partnera uzvedību. Kompromiss – kopīgu uzskatu meklēšana, kad abi partneri daļēji atsakās no sava viedokļa un daļēji pieņem otra viedokli. Līdzāspastāvēšana - process, kurā abi laulātie saglabā savas atšķirības, pieņemot viens otru tādus, kādi ir.
  37. 37. 3 citas iespējas: alternatīvais ceļš, kas nozīmē, ka partneri adaptācijas procesā maina savu uzvedību; jauktā pieeja, kas nozīmē, ka partneri apgūst viens otra kultūras tradīcijas un uzvedību un laiku pa laikam pielieto tās savā laulībā; radošās adaptācijas pieeja, kas nozīmē, ka partneri izstrādā pilnīgi jaunu uzvedības veidu, izlemjot atteikties no savām galvenajām kultūras normām (Matsumoto, 2003)
  38. 38. D.Macumoto piedāvā vēl vienu grūtību pārvarēšanas veidu kontekstuālais konstruktīvisms - kultūru atšķirības starp partneriem izpaužas īpašā kontekstā. Pārvarēt kultūru atšķirības pāris var, apspriežot katru kontekstu, kurā var rasties konflikti. Pēc tam laulātie var apspriest visas abu pozīciju attieksmes pret dzīvi kopumā – pret darbu, ģimeni, bērniem, kultūru un etnisko vienlīdzību utt. „par” un „pret” un pēc tam izstrādāt funkcionālus risinājumus, kas balstīti uz šādu apspriešanu. Dažos gadījumos pāris var izvēlēties alternatīvu viedokli vai izstrādāt savus unikālus uzskatus. Lai jaukta laulība būtu veiksmīga, abiem partneriem jābūt elastīgiem, jāmeklē kompromiss un jāspēj atrisināt savstarpējo attiecību problēmas.

×