1.lekcija

2,609 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
2,609
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
161
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

1.lekcija

  1. 1. Etnopsiholoģija Sagatavoja: Mg. psych., Mg. sc. educ. Diāna Oļukalne
  2. 2. • Etniskā grupa – būtiska sociālo grupu (cilvēku kopumu) dažādība. Cilvēku savstarpējās attiecības un attiecības grupās, to rašanās un attīstības mehānismus, jaunu psihisko parādību izpausmes mijiedarbības procesā pēta sociālā psiholoģija.• etniskā psiholoģija jeb etnopsiholoģija izveidojusies uz sociālās psiholoģijas, etnoloģijas, personības psiholoģijas un vairāku citu zinātnes nozaru pamata.
  3. 3. • Etnopsiholoģija ir zinātne, kas pēta tautu un to kultūru psiholoģiskās īpatnības, individuālās etniskās pašapziņas (etniskās identitātes) un personības uzvedības veidošanās procesus, sociokulturālo faktoru ietekmi uz psihiskajām un personības īpašībām.• Etnopsiholoģijā plaši izmanto psiholoģisko pētījumu metodes.• Etnopsiholoģijas sinonīmi – psiholoģiskā antropoloģija un tautu psiholoģija, etnogrāfija, etnoloģija.• Mūsdienu etnopsiholoģijas pētījumu priekšmets ir visa kognitīvo, emocionālo, motivācijas un gribas procesu sistēma, kā arī personības tipi, kas raksturīgi katram etnosam, vispāretniskās vides (kultūras, dabas) ietekme uz personības īpatnībām (kroskulturālie pētījumi).• Sociālā psiholoģija savukārt ir zinātne par grupu psihi, un etnopsiholoģija ir zinātne, kas pēta etnisko psihi jeb kādas tautas vai etnosa psihisko veidojumu. Etnosa psihiskais veidojums ietver visas tās iezīmes, īpašības un procesus, ko etniskā grupa apgūst savas attīstības gaitā.
  4. 4. Etnopsiholoģija meklē atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram:• kā rodas un veidojas etniskās grupas un to augstākā dažādība – nācija?• kādi ir etnoģenēzes procesi?• ar ko cita no citas atšķiras etniskās grupas un kas tām ir līdzīgs?• kāda cilvēku tipi (vīrieši un sievietes) sastopami etnosos un kā tie veidojas?• kādēļ rodas konflikti starp etnosiem un ar kādiem paņēmieniem tie tiek mazināti?• kas ir etniskā pašapziņa un kā tā izpaužas attiecībās starp etnosiem?
  5. 5. Etnopsiholoģijas pirmsākumi• Interesantas atziņas par etnosiem izteiktas jau senos laikos. Jau Hipokrāts mēģināja saistīt tautu raksturu īpatnības ar klimata atšķirībam un ģeogrāfiskajiem apstākļiem.• Apraksti par dažādu tautu kultūras īpatnībām un uzvedību sastopami daudzu ceļotāju, vēsturnieku, politiķu un filozofu darbos jau kopš antīkajiem laikiem.• Tomēr etnopsiholoģija ir jauna zinātne, jo par patstāvīgu zinātnes nozari tā izveidojās 19. gs. beigās, 20. gs. sākumā.• Idejas par etnopsiholoģijas kā patstāvīgas zinātnes izveidi atrodamas filozofa Morica Lacarusa (1824 – 1903) un valodnieka Heimana Šteintāla (1823 – 1899) darbos.
  6. 6. Etnopsiholoģijas pirmsākumi• M.Lacaruss uzskatīja, ka „tautas gars” ir jēdziens, kas radies no indivīda psiholoģijas, bet Šteintāls valodas zinātnē pieturējās pie psiholoģijas virziena un izvirzīja teorija par valodas rašanos skaņu atkārtošanas rezultātā (onomatopoētiskā teorija).• Lacaruss un Šteintāls kopīgā rakstā piedāvāja izveidot etnopsiholoģiju kā starpdisciplināru un paskaidrojošu zinātni par tautas garu, kā mācību par tautu garīgās dzīves likumiem un elementiem un kā pētījumus par visas cilvēces dvēseles dzīvi.• Cits etnopsiholoģijas aizsācējs bija Vilfelms Vundts. Viņa grāmata „Tautu psiholoģija” (1900-1920) 10 daļās bija pirmais izmēģinājums etnopsiholoģijā un tajā izklāstīti mitoloģijas, reliģijas, mākslas un valodas psiholoģiskie aspekti.
  7. 7. Etnopsiholoģijas pirmsākumi• Vienā no pirmajiem etnopsiholoģijas darbiem „Ievads etnopsiholoģijā”, ko uzrakstīja G.Špets izteikti iebildumi pret Lacarusa un Šteintāla, kā arī V.Vundta psiholoģismu.• Špets uzskatīja, ka šie autori etnopsiholoģiju aplūko kā vispārēju paskaidrojošu zinātni līdzīgi vēsturei un dažādām citām zinātnēm.• Mūsdienu etnopsiholoģijas pētījumu priekšmets ir visa kognitīvo, emocionālo, motivācijas un gribas (konatīvo) procesu sistēma, kā arī personības tipi, kas raksturīgi katram etnosam; vispāretniskās vides (kultūras, dabas) ietekme uz personības īpatnību veidošanos.
  8. 8. Etnopsiholoģijas pirmsākumi• Etnopsiholoģiskajām atšķirībām ir nozīme arī pēc izcelsmes, rases, valodas, sabiedriski ekonomiskās attīstības (piemēram, mūsdienu angļi, amerikāņi, austrāļi, jaunzēlandieši un kanādieši) tuvu tautību pārstāvjiem.• Atšķirīgi ģeogrāfiskie, ekonomiskie un vēsturiskie apstākļi radījusi nozīmīgas atšķirības nacionālajā raksturā un kultūrā.• Etnosu un nāciju psihiskā dzīve tiek pētīta pakāpeniski uz psiholoģijas, socioloģijas, etnogrāfijas un antropoloģijas sasniegumu pamata un, pielietojot mūsdienu zinātniskās metodes. Iepriekšējos gadsimtos līdzīgi pētījumi nebija iespējami (Nalčadžans).
  9. 9. • Kad formējas kāda cilvēku grupa, kas saglabā savu eksistenci pietiekami ilgstoši (mēnešus un gadus), tad grupas locekļu mijiedarbības rezultātā rodas vispārējas grupas parādības, ko var nosacīti nosaukt par grupas psihi.
  10. 10. Etnoss• Etnoss ir vēsturiski radusies noturīga sociāla cilvēku grupa, ko pārstāv cilts, tautība, nācija. Etnoss ir reāli eksistējoša grupa, kas dzimst, attīstās, funkcionē, savstarpēji mijiedarbojas un nomirst. Katram etnosam ir sava attīstības stadija. Ir jauni un veci etnosi.• Etnoss ir vēsturiski izveidota cilvēku grupa noteiktā teritorijā, kurai piemīt relatīvi stabilas valodas, kultūras un psihes īpatnības, un kas apzinās savu vienotību un atšķirību no citām grupām, un tas izpaužas pašnosaukumā.• Etnoss ir pastāvēšanā stabila cilvēku grupa, kas apzinās sevi kā grupas locekļus, pamatojoties uz jebkurām pazīmēm, kas tiek uztvertas kā etnodiferencējošas.
  11. 11. • Latviešu etnoss eksistē apmēram kopš krustnešu kariem, kaut gan bija līvi, kurši, latgaļi, kas sevi vēl neapzinājās kā latviešu etnosu, bet eksistēja patstāvīgi. Latvieši mēs esam tagad. Ar laiku var būt atkal citi priekšstati.• Vienā tautā var būt vairāki etnosi (p: latgaļi un latvieši).• Etnosu var uzskatīt par izveidojušos tad, kad tas sāk sevi kaut kā saukt. Arī 7 cilvēki var veidot etnosu.
  12. 12. Galvenie etnosa rašanās nosacījumi ir: vienota pašapziņa – savas vienotības un atšķirības no visiem citiem „līdzīgiem veidojumiem” apzināšanās; vienota teritorija; vienota valoda; vienota kultūra. Papildus nosacījumi var būt vienota reliģija un vienota rase. Nereti etnoss veidojas no dažādu valodu elementiem. Lai etnosa eksistence būtu noturīgāka, tie cenšas izveidot savu sociāli – teritoriālu organizāciju (valsti, autonomiju).
  13. 13. Var būt:• Monoetniska pašapziņa;• Polietniska pašapziņa;• Kosmopolītisms – kad pieņem jebko. Etniskums nav svarīgs, bet svarīgi, ka cilvēks ir eiropietis vai vispār zemes iedzīvotājs.
  14. 14. • Termins etnoss tuvs jēdzienam tauta etnogrāfiskā nozīmē. Etniskā piederība (etniskā identitāte) bērnam veidojas uz saskarsmes pamata pirmajos 3-5 dzīves gados. Tas, kas viņam bija tuvs, pazīstams un pieņemts viņa pirmajos dzīves gados arī nosaka viņa etnisko piederību.• Dzīves vieta, kur etnoss apmetas, kļūst par etniskās sistēmas daļu. Parādību, kad cilvēks nevar dzīvot svešā vietā, sauc par nostaļģiju.
  15. 15. Etnoss atspoguļo cilvēka personīgo attieksmi pret pasauli• Tā izveidojas, kad viņš saņem noteiktu audzināšanu un ieiet konkrētaja sociālajā un valodas vidē.• Katras paaudzes dzīves rezultāti paliek valodā.• Apgūstot dzimto valodu, katra jaunā paaudze vienlaiku piesavinās arī visu iepriekšējo paaudzu domas un jūtas.• Bērns apgūst bezgala daudz dažādus jēdzienus un priekšstatus par priekšmetiem, mākslinieciskiem tēliem, loģiku, valodas filosofiju, dabu, cilvēku raksturiem, ticību, poēziju, loģiskiem jēdzieniem un filosofiskiem uzskatiem.
  16. 16. • Piemēram, viena no tradicionālām afrikāņu kultūrām bērnus audzina pastāvīgā stresā – nepieiet pie bērna un arī neizrāda mātes mīlestību. Ja bērns kādam iesit, tad viņu par to slavē. Tā tiek izaudzināti ļoti agresīvi, bet arī jebkādos apstākļos izdzīvot spējīgi cilvēki.
  17. 17. Pirmie etnopsiholoģiskus pētījumus uzsaka amerikāņi, jo:• Amerika ir pilna ar dažādu tautību pārstāvjiem, tādēļ vajadzēja pētīt šos cilvēkus, lai izvairītos no konfliktiem un varētu saprasties.• Tautas pētīja, lai varētu dot tām pretsparu kara gadījumā, jo amerikāni bieži karoja gan ar Ķīnu, gan Kubu un Vjetnamu u.c. Dažas teritorijas iekaroja, bet strādāt tur nevarēja, jo nesaprata šo tautību cilvēkus.• Filipīnu rajona amerikāņi uzcēla naftas ieguves rūpnīcu. Gadījās, ka tur kādu cilveku pārvaldienks sarāja citu klātbūtnē. Tas cilvēks jutās pazemots, bet viņa tautieši pārvaldnieku gandrīz nogalināja.
  18. 18. • Kultūra – tās ir tradīcijas, svētki, simboli. Kultūra ir viss, ko dara cilvēks, izmainot dabu, kultūra ir tas, kā etnoss sevi pauž citiem etnosiem (mūsdienīguma etniskais paradokss)• Mūsdienīguma etniskais paradokss – tā ir cenšanās saglabāt savu kultūru, parašas u.c., tāpēc etnosi cenšas nepazust un visā pasaulē ieviest savas tautas virtuvi u.c.
  19. 19. • Piemēram, Ķīnā arī tagad ir atvērusies milzīga Disnejlenda tāpat kā Francijā, tikai nedaudz atšķirīga, lai turp brauktu tūristi.• Modē ir etniskā mūzika, vingrošana u.c.• Lai saglabātu savas tautas identitāti cilvēki karo, strīdas u.c. Tas notiek tāpēc, ka mēs pretojamies tam, ka mūs visus vēlas padarīt vienādus. Pretošanās izpaužas karnevālu, gājienu u.c. veidā.• Piemēram, Siguldas dabas takas un daudzi citi Latvijas kultūras objekti.
  20. 20. Etnocentrisms• etnoss sevi noliek visa centrā. Tā ir citas tautas kultūras uztvere no savas kultūras viedokļa. Negatīvs ir tas, ka mēs nosodām un nepieņemam to, kas ir atšķirīgs no mums. Piemēram, etniskie stereotipi ir :• Krievi – dzērāji;• Afroamerikāņi – nēģeri;• Franči – varžu ēdāji;• Itāļi – makaronu rijēji.
  21. 21. • Kultūra ir pasaules daļa, ko radījuši cilvēki.• Kultūra ir idejas, kas nodotas no paaudzes uz paaudzi, ar tām saistītas vērtību sistēmas, kuras savukārt nosaka indivīdu un grupu uzvedību, to domāšanu un uztveres veidus.• Kultūra – tās ir tradīcijas, svētki, simboli.
  22. 22. Kultūras veidi (Cardiner)Subjektīvā kultūra - raksturīgipaņēmieni, ar kuru palīdzību tāslocekļi izzina cilvēku radītu apkārtējopasaules daļu.
  23. 23. Kultūras veidi (Cardiner)• Kanibālisms - tur, kur tas ir, to uzskata par pozitīvu, normālu parādību.• Pēdējais zināmais kanibālisma gadījums bija 50. – tajos gados. Kopumā Mikronēzijā, Melanēzijā, Polinēzijā un Jaunzēlandē 20. gs. 20. –tajos gados vēl bija kanibālisms.• Kanibālisms lielākoties radies izdzīvošanas apsvērumu dēļ – tādos periodos, kad nebija no kā pārtikt, sāka ēst kara gūstekņus, noziedzniekus utt. Tā tas saglabājās ilgi.
  24. 24. Kultūras veidi (Cardiner)Tradicionālā kultūra - kultūra, kas navveidojusies konkrētajā etnosā, navietekmējusies no šīs kultūras vai citāmkultūrām.
  25. 25. Kultūra ir:• dinamiska – pastāv neatbilstība starp uzvedību un kultūru;• noteikumu sistēma – raksturīgais;• grupas un apvienības;• savas izdzīvošanas nodrošinājums;• nostādnes, vērtības, priekšstati, normas un uzvedības modeļi: 1. grupai kopīgie; 2. dažādi realizējamie; 3. nododamie no paaudzes uz paaudzi; 4. spējīgi mainīties laikā
  26. 26. Etnopsiholoģijas iedalījums, emic un etic pieeja EtnopsiholoģijaPsiholoģiskā antropoloģija Kroskulturālā psiholoģija Emic pieeja Etic pieeja
  27. 27. Emic ir 4 pieejas:• Tiek pētīta tikai viena kultūra ar mērķi saprast šo kultūru;• Tiek izmantotas analīzes vienības, kuras specifiskas konkrētajai kultūrai;• Kultūras elementi tiek pētīti no kultūras locekļu viedokļa;• Pētījuma struktūra pakāpeniski atklājas, kad pētnieks sāk pētīt.
  28. 28. Etic pieejas principi:• Tiek pētītas 2 vai vairākas kultūras ar mērķi noskaidrot kaut kādas šo kultūru līdzības vai atšķirības;• Tiek izmantotas analīzes un salīdzinšānas vienības, kuras skaitās brīvas no kultūras. Piemēram, intelekts, jo intelekts ir visiem, neatkarīgi no rases un kultūras;• Pētnieks ieņem ārēja novērotāja pozīciju ar mērķi distancēties no kultūrām;• Pētījuma struktūra un izmantotās kategorijas tiek plānotas pirms pētījuma.

×