2. Daugmales nosaukums cēlies no ģeogrāfiskā izvietojuma. Tās ziemeļu daļu norobežo Daugava. Šī vieta ir bijusi apdzīvota jau tālā senatnē. Daugmales minēta "Atskaņu hronikā", kur stāstīts par zemgaļu karagājieniem pret vācu iebrucējiem ķēniņa Nameja vadībā. Pirms Pirmā pasaules kara Daugmales pagasts tika saukts par Līves pagastu. Pirmais pasaules karš nodarīja lielus zaudējumus daudzām muižām un saimniecībām, bet vietējie iedzīvotāji nedevās citur pasaulē laimi meklēt, bet ilgojās pēc sava kaktiņa un zemes stūrīša tepat dzimtajā Daugavas krastā. 1935.gadā Līves pagasts tika pārdēvēts par Daugmales pagastu. Vēsture
4. Daugmales pagasts atrodas Daugavas kreisajā krastā, Rīgas rajona dienvidaustrumu daļā. Pagasta teritorija robežojas ar Ķekavas pagastu, Baldones pilsētas lauku teritoriju un Ogres rajona Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. Pagasta teritorijas kopplatība ir 63 km2 un to šķērso 1.šķiras valsts autoceļš Rīgas HES - Jaunjelgava. Zemes kopplatība ir 6263 ha, no kuras lauksaimniecībā 22% jeb 1365,6 ha, meži 61% jeb 3796,8 ha. Ģeogrāfija
6. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā. Pilskalns bijis apdzīvots jau II g.t. pr. Kr.. No 10. līdz 12. gadsimtam tas bijis lielākais tirdzniecības un amatniecības centrs Baltijā, ko apdzīvoja zemgaļi un lībieši. Izteikta hipotēze, ka tā bijusi Indriķa hronikā minētā Zemgales osta, kuru Romas pāvests aizliedza tirgotājiem apmeklēt 13.gs. sākumā. Pilskalna aizsargvalnis ir 7 m augsts un 80 m garš, tā tuvumā atradusies Daugmales senpilsēta un kapulauks. Pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi kuģu piestātne – senā osta. Par tirdzniecības sakariem liecina no Krievzemes, Skandināvijas, Rietumeiropas, Bizantijas, Ungārijas un arābu zemēm ievestas senlietas, kas atrastas arheoloģiskos izrakumos. Izrakumos kopumā iegūts ap 18 000 senlietu, kas aptver laiku no II g. t. pr. Kr. beigām līdz 1200.gadam. Pilskalns atrodas 1,5km uz Z no šosejas P85 7.km. Daugmales pilskalns
8. Ap 2 km2 liels lēzens paaugstinājums Daugavas kreisajā krastā. No rietumiem, ziemeļiem un austrumiem šo salu ieslēdz Daugava, no dienvidiem maza Daugavas pieteka. Krievijas armijai, 1915.gada rudenī atkāpjoties no Kurzemes un Zemgales, dažas karaspēka daļas bija palikušas Daugavas kreisajā krastā un ierakušās minētās pietekas līnijā. Šos ierakumus pakāpeniski paplašināja un izveidoja par stipru, lielam garnizonam piemērotu placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu. Vācu armijas gāzu uzbrukums 1916.gada 25.septembrī Nāves salā pēc sava apjoma un būtības bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai I Pasaules karā. 1924.gadā 27.jūlijā Latvijas Republikas Valsts prezidents Jānis Čakste atklāja pieminekli Nāves salas aizstāvjiem. Tā autors - arhitekts Eižens Laube (1880 -1967). Tas bija Latvijā pirmais I Pasaules kara un Brīvības cīņu atcerei veltītais piemineklis. Nāves sala
10. Jāņu kalns – Seņčusvētkalniņš – varoņu piemiņas vieta. Latviešu tautas likteņupes Daugavas krastā Daugmalē atrodas pakalns, ko tautā dēvē par Jāņu kalnu. Kalna apkārtnē norisinājušās daudzas vēsturiskas cīņas. I pasaules karā te izcīnītas niknas kaujas. 1937.gadā meža dienās šai vietā iedēstītie piemiņas koki pauž par varonīgajiem cīnītājiem, kas, pildot savu karavīra augstāko pienākumu, nav žēlojuši dzīvību. Pakalna virsotnē piemiņas ozolu paēnā ir uzcelts akmens pamats jāņugunīm. 1994.gadā uz šī pamata tika novietots Tālivalža Muzikanta veidotais piemineklis „Gara spēkam un brīvībai”. Senču svētkalniņš atrodas 1,5km uz Z no šosejas P85 8.km. Jāņu kalns
12. I Pasaules kara laikā cauri Daugmales pagastam gāja "bēgļu ceļš". 1915. g., ienākot vācu karaspēkam, bēgļi no Kurzemes un Zemgales devās pāri Daugavai uz Rīgu, Vidzemi un Krieviju. 1991.gadā ceļu iezīmē Kultūras fonda liktais tēlnieka Viļņa Titāna akmens. Tā uzraksts „Bēgļu ceļš” un uz akmens iemītas mazas kailu kāju pēdas, kas ved projām no mājām. Bēgļu ceļš
14. Muzeja veidošana aizsākusies 1994.gadā. Muzeja krājums saistās ar Daugmales pagasta teritoriju, vēsturi, Daugmales pilskalnu, Nāves salu, skolas vēsturi. Daugmales pamatskolas muzejs
16. Bibliotēka atrodas pagasta pārvaldei piederošās telpās, daudzdzīvokļu mājas 1.stāvā, tās kopējā platība ir 46 m2. Vissenākie dati par bibliotēkas pirmsākumiem konstatēti Daugmales ciema bibliotēkas summārās uzskaites grāmatā 1958.gada 10.janvārī. Norakstītas 52 grāmatas. Šo gadu tad arī uzskata par bibliotēkas dibināšanas gadu. 2004.gada 13.septembrī bibliotēka reģistrēta Bibliotēku reģistrā, un tās oficiālais nosaukums ir Daugmales pagasta bibliotēka. Bibliotēkā ir telpa ar abonementu, bērnu literatūras stūrīti un 6 lasītāju vietām. Daugmales pagasta bibliotēka
