Ķīmiskie ieroči Cēsu kaujā

452 views

Published on

Published in: Education
0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
452
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
3
Actions
Shares
0
Downloads
4
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Ķīmiskie ieroči Cēsu kaujā

  1. 1. Ēvalds Krieviņšatvaļināts pulkvežleitnantsGunārs Opmanisatvaļināts majorsCēsu kaujas lauks- aizmirstās epizodes Tas jau ir pierasts, ka tuvojoties kārtējai „kalendāra dienai” ar steigu tiek meklēti veciun jaunāki raksti par notikumiem šajos datumos... Cēsu kaujas piemiņas pasākumi notiek vienu reizi gadā un jau ir kļuvuši par rutīnu.Tomēr, vēlreiz pārlasot vecos rakstus par to laiku notikumu epizodēm, kas tad šķitanenozīmīgas vai pašas par sevi saprotamas, no šodienas skatu punkta daži notikumi varlikties pat šokējoši. Viena no šādām epizodēm ir ķīmisko kaujas vielu izmantošana Cēsu kaujas laikā... Neliela atkāpe vēsturē. Pirmais pasaules karš nereti tiek saukts par „ķīmiķu karu”.Kaujas gāzes pavēra jaunas iespējas pozīciju kara gaitas izmaiņā. Ar dažādiemattaisnojumiem ķīmiskos ieročus ražoja un izmantoja visas karojošās valstis. 1914. gadaaugustā 260 mm asaru gāzes šāviņus izmantoja Francija. Vācu karaspēks to pat nepamanīja...Bet „ķīmiķu karš” bija sācies. No oficiāli uzskaitītajiem 88498 ar ķīmisko vielu izmantošanuuzbrukumos kritušajiem, 56000 bija krievu armijas karavīri, tai skaitā apmēram 200 latviešustrēlnieku. Ķīmiskā munīcija bija pielāgota visu karojošu valstu lielgabalu kalibriem sākot no75mm līdz pat 260mm. Vācijas ķīmiskās munīcijas arsenāls tika pilnveidots un šāviņus sāka”marķēt”. Viegli gaistošas- smacējošas vielas saturošo munīciju marķēja ar apzīmējumiemzilas, dzeltenas, zaļas vai baltas krāsas riņķiem vai krustu. Tā radās nosaukumi„Blaukreuz”, „Gelbkreuz”, „Grünkreuz”, „Weißkreuz un „Buntschieβen”, kas bija jauktiešāviņi. 1919. gadā bijušās ķeizariskās Vācijas karaspēkam bija uzkrāta milzīga pieredzeķīmiskās munīcijas izmantošanā. Pirms katras tās pielietošanas, tika veikta pretiniekapozīciju un apvidus izlūkošana, novērtēti meteoroloģiskie apstākļi, optimālais nogādeslīdzekļu, audzums, munīcijas aprēķini, sarūpēts nepieciešamais munīcijas tips un atbilstošaistās daudzums. Rīgas frontē vācu armija pirmo reizi kaujas ķīmiskās vielas no gāzes baloniem pretkrievu pozīcijām pielietoja 1916. gada 8. oktobrī Ikšķiles priekštilta nocietinājumā. Nāvessalā aizgāja bojā viens no labākajiem krievu pulkiem – 173. Kameņeckas kājnieku pulks.Iegūtā pieredze tika izmantota 1917. gada septembrī „Rīgas operācijas” laikā, forsējotDaugavu pie Ikšķiles. Analizējot liecības par Cēsu kaujām 1919.gada jūnijā, jābalstās uz pieņēmumiem, kavācu VI korpusa, kuru komandēja vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs, štābam bijazināms, ka Latvijas un Igaunijas armiju vienībām nav gāzmasku un karavīri ir slikti apmācīti. 1919. gada jūnijā Baltijā ķīmiskā munīcija bija tikai VI korpusa valsts vācu regulāroun valsts vāciešu brīvprātīgo (Freikorpa) vienību artilēristu rīcībā.. Tāpēc baltvācu Landesvēra kaujas grupām tika piekomandētas valsts vāciešu baterijas,kas izvietojās pozīcijās pie „Lībaniem”, „Kunčiem” „Bitēm” un Garkalnē. Kopā ķīmiskosšāviņus varēja izšaut vismaz 17 lielgabali. 21. jūnijā plkst. 2:30 iesākās vācu šauteņu un artilērijas uguns, kam sekojalandesvēristu uzbrukums 2. Cēsu pulka 1. bataljona sektorā no “Vārnām” līdz “Rubeņiem”. 1
  2. 2. Plkst. 7:45 vācu artilērija sakoncentrēja savu uguni uz Cēsu pulka labo spārnu„Vaguļu”, dzelzceļa un lielceļa krustojuma rajonā. Vācieši tagad pielietoja arī gāzu šāviņus.Artilērijas uguns bija sagrāvusi lielāko daļu viegli uzbūvēto ierakumu un ložmetēju ligzdas. Pēc plkst 8:00 vācu baterijas uguni koncentrēja pa latviešu 1. un 2. baterijaslielgabalu pozīcijām. Ir zināms, ka latviešu kājniekus un artilēristus apšaudīja smagās vācuhaubices no pozīcijām pie „Bitēm” netālu no Vaives dzirnavām. Kaujas laikā viena haubicekļūmes dēļ uzsprāga, divas tika sašautas. Tas būtiski ietekmēja ķīmiskā uzbrukuma rezultātu-vāciešiem neizdevās izvedot noturīgus ķīmisko vielu mākoņus. Ķīmiskos šāviņus vācubaterijas pielietoja šaujot pa 2. Cēsu pulka pozīcijām Dukuļu, Liepas un Jaunraunas muižuvirzienos. Kļūdas dēļ vairums šāviņu „Vaguļu” apkārtnē nesasniedza pozīcijas. Intensīvi tikaapšaudītas 2. baterijas pozīcijas pie „Struņķiem” un 1. baterijas lielgabali pie „Kalna kroga”vējdzirnavām, kas bija spiesti mainīt pozīcijas, līdz ar to pārtraucot uguns atbalstu 1.bataljonam, 7. un Skolnieku rotai pie Jaunraunas muižas. Latviešu artilēristi cīnījās pretpārspēku, tomēr saglabāja savas kaujas spējas un pat nodarīja pretiniekam jūtamuszaudējumus. Landesvēra cerības, ka neapmācītās latviešu vienības gāzu uzbrukuma laikā panikāatkāpsies, neattaisnojās. Situāciju glāba tikko mobilizētie un no sarkanās armijas pārbēgušievecie latviešu strēlnieki, kam jau bija pasaules kara pieredze. Tieši viņi noturēja pēdējāspozīcijas, kad daļa tikko mobilizēto panikā vienkārši pameta kaujas lauku un izklīda. Gunārs Opmanis, atvaļināts majors, Nacionālajās aizsardzības akadēmijas bijušaispasniedzējs, masu iznīcināšanas ieroču speciālists, veica nelielu analīzi notikumu analīzi.Visticamākais, ka vācieši izmantota difosgēnu saturošu munīcija, mazāk ticams - difosgēnamaisījumus ar hlorpikrīnu. Arī Bundesvēra speciālisti ir pārliecināti, ka tika izmantoti jauktiejeb „Buntschieβen” šāviņi. Fakts par ķīmisko kaujas vielu izmantošanu Cēsu kaujās, kā tam laikam pats par sevisaprotams, ir palicis nepamanīts...tāpat kā fakts, ka VI korpuss tai laikā atradās Vācijasrepublikas pakļautībā, tātad var apgalvot, ka ķīmiskos ieročus pret Latvijas valsti faktiskiizmantoja Vācijas republikas karaspēks... Interesanti, ka, pēc Landesvēra un Dzelzs divīzijas militārās sagrāves pie Cēsīm unStalbes, sabiedroto spiediena rezultātā Vācijas jaunais ārlietu ministrs H. Millers (HermannMüller) 28. jūnijā parakstīja Versaļas miera līgumu. Fakts par masu iznīcināšanas ieročupielietošanu pat nebija pieminēšanas vērts…. Latvijas Pagaidu valdība tikai 1919.gada 26.novembrī konstatēja, ka Latvijai ir iestājies kara stāvoklis ar Vāciju, pārtraucot ar todiplomātiskās attiecības.... Bet tas jau ir cits stāsts. 2

×