Your SlideShare is downloading. ×
Karsava skaitlos un faktos
Upcoming SlideShare
Loading in...5
×

Thanks for flagging this SlideShare!

Oops! An error has occurred.

×

Saving this for later?

Get the SlideShare app to save on your phone or tablet. Read anywhere, anytime - even offline.

Text the download link to your phone

Standard text messaging rates apply

Karsava skaitlos un faktos

136
views

Published on

Published in: Education

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total Views
136
On Slideshare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
0
Actions
Shares
0
Downloads
2
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

Report content
Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
No notes for slide

Transcript

  • 1. KĀRSAVA SKAITĻOS UN FAKTOS 2014. Kārsavas pilsētas bibliotēkas novadpētniecības konkurss
  • 2. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI  Kad pagājuša gadsimta beigās būvēja Pēterburgas—Varšavas dzelzceļu, Kārsavai tās vārda vēl nebija. Šo vietu Latvijā pazina pēc Malnavas muiţas.  Zviedru- poļu kara laikā (1600-1629) ceļa posmā starp Malnavas muiţu un Naudaskalnu notika nikna kauja, kurā krita poļu virsnieks Karsovskis. Tāpēc šo apdzīvoto vietu esot nosaukuši kritušā virsnieka vārdā.  Daudzi piekrīt leģendai, ka Kārsavas nosaukums saistīts ar Krievijas armiju. Pēc Latgales pievienošanas Krievijas impērijai (1772), jauniegūtajās zemēs izvietoja karaspēku. Neliela miestiņa tuvumā nometni ierīkoja kājnieku pulks, kura nosaukums „408-j Korsavskoj pehotnij polk‖. Vēl Pirmā pasaules karā bija pulks ar šādu nosaukumu. Citi atkal uzskata, ka kājnieku pulks pie miestiņa tika izvietots ap 1777. gadu, kad impērijai klāt pievienotās zemēs gaidīja ķeizarieni , kuru ceļojuma laikā vajadzēja apsargāt Katrīnu II.
  • 3. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI  Dzelzceļa līnijas būvētājs inţenieris Korsovskis, bija sacerējies uz Malnavas muiţnieka meitu. Bet tam tāds inţenierītis licies par prastu. Būvnieks nu sadusmojies – sak, te purvaina vieta, un pagriezis dzelzceļa līniju tālāk, lai Malnavas muiţniekam tālāks ceļš uz staciju braucams. Tā nu šo galveno staciju pēc Korsovska vārda latviskoja par Kārsavu. Dzelzceļa tuvumā sāka veidoties miestiņš. Nu Malnava un Kārsava saaugusi kopā.
  • 4. VERSIJAS PAR VĀRDA „KĀRSAVA” IZCELSMI Valodnieks L. Latkovskis vārda ”Kōrsova‖ izcelšanos saista ar novada iedzīvotāju seno nodarbošanos, t.i. amatniecību. Vārds cēlies no teiciena „kuorst vylnu”. Tātad šeit ir bijušas vilnas kārstuves. Vēlāk vārdu latviskoja.
  • 5. KĀRSAVAS IZVIETOJUMS Kārsava izvietojusies pie Rītupes, sauktas arī Ūdrāja, Utreja. Upe iztek no Meirānu ezera Rēzeknes rajonā pie Bērzgales. Augštece Burzavas paugurainē, Zilupes līdzenumā un Abrenes nolaidenumā. Krievijā, bijušajā Latvijas teritorijā Abrenē upe tek pa Mudavas zemieni uz ziemeļiem. Ietek Veļikajā no kreisa krasta ~10 km lejpus Ostrovas. Lielākā pieteka ir Ludza (Lţa). Upei lielākās pietekas Latvijā (labā krasta): Strauja (24 km), Ziblas strauts. Lejpus Abrenes upē ietek Lada (Ledupe). Upe ir stipri līkumaina, ar plašām palienēm un daudzām vecupēm; vietām regulēta. Stipri aizaugusi, galvenokārt ar meldriem un glīvenēm.
  • 6. KĀRSAVAS IZVIETOJUMS Upei tuvumā ir Sanktpēterburgas — Varšavas dzelzceļa līnija un autoceļš, kas to vairākkārt šķērso. Kritums Latvijā 49 m (0,74 m/km). Upes senākais nosaukums ir Ūdrāja, kas vēlāk krieviskots uz Utroja un pārtulkots atkal latviski uz Rītupe. Latgaliskais upes nosaukums ir Iudrupe (Ūdru upe). 176 km (Latvijā 56 km)
  • 7. KĀRSAVA KĀ APDZĪVOTA VIETA  16.gs. it kā kuģoja pa Rītupi, kura bija bagāta ar ūdeņiem. Tirdzniecības ceļš.  Pirmās apmetnes veidojās 16-17.gs., kur krustojās sauszemes tirdzniecības ceļi Viļaka –Ludza, Rēzekne – Ostrova.  Vietējās tirdzniecības un amatniecības centrs, 18. gs. 1763.g.  Ciems, lauku sādţa – 1783-1824  Miests - 1825-1906  Ciems, lauku sādţa (2x) - 1907-1923  Miests (2x) - 1924-1927  Pilsēta - 1928 – līdz mūsu dienām
  • 8. KĀRSAVA- NOVADA CENTRS 1949.g. Latvijā veic administratīvi teritoriālo reformu- likvidē apriņķus, izveido rajonus un kopš 1945.g. turpina darboties ciemu padomes. Izveidojas Kārsavas rajons, kurš pastāv no 1950.g. līdz 1962.g. No 1962.g. līdz 2009.g. Kārsavas ir Ludzas rajona sastāvā. 2009.g . Jūlijā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidots Kārsavas novads. Tā kopējā platība aizņem 627 km2. Kārsavas novadu veido Kārsavas pilsēta, Goliševas, Malnavas, Meţvidu, Mērdzenes un Salnavas pagasti. Novada administratīvais centrs ir Kārsavas pilsēta. Uz 2014.gada sākumu Kārsavas novadā dzīvo 6524 iedzīvotāji, no tiem Kārsavā – 2328. Kārsavas novada karte Kārsavas novada ģerbonis
  • 9. TUVĀKIE KALNI, PILSKALNI  Ranču kalns;  Naudaskalns 4,5km garš, līdz 2,0 km plats vaļņveida masīvs;  Rogu pilskalns (10m), 8-9. gs. jeb Kara kapi (nezināma laikmeta kapenes), jeb Mīlestības kalniņš Naudaskalns Rogu pilskalns
  • 10. UPES  Rītupe  Avţenka (Miţovka)  Šnitka Rītupe
  • 11. POSTĪJUMI  Livonijas kara laikā (1558- 1583) novadu izlaupīja Ivana Bargā (1530-1583) karaspēks ap 1577.g.  Napoleona franču armijas vienības 1812.g. nodedzināja / nav zinātniski pierādīts, arī senās kartes to neapliecina/  Kārsava, Bozova, Malnava cieta Brīvības cīņu laikā 1920.g. 19.-21. janvārī.  Vācu- padomju karaspēka kaujas pie Kārsavas 1944.g. jūlijā (LTK), 80% nodedzināts
  • 12. IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS 20.-30.GADOS 43% 38% 14% 5% ebreji latvieši krievi poļi, baltkrievi, citi
  • 13. IEDZĪVOTĀJU NACIONĀLAIS SASTĀVS 2012.GADĀ 75% 22% 3% latvieši krievi citi
  • 14. RELIĢIJA 20.-30. GADOS 4 konfesijas: Mozus ticīgie, katoļi, pareizticīgie, luterāņi 5 baznīcas: 2 jūdu jeb ebreju, katoļu, pareizticīgo, luterāņu Luterāņu dievnams 30.g.
  • 15. MALNAVAS ROŽUKROŅA DIEVMĀTES ROMAS KATOĻU BAZNĪCA Sākta celt vai uzcelta -1741.g.Iesvētīta 1763.g. Jaunā baznīca – pamatakmens ielikts 1932.g., celta līdz 1940.g., atsākta 1995.g., pabeigta 2003.g. 5. oktobrī baznīcu iesvētīja Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis. 1997. gadā pie jaunceļamās baznīcas Kārsavā uzstādīja lielo ―Mīlestības krustu‖. Uzstādīja 3 francūţi. Tas ir 152. krusts pēc skaita Eiropā
  • 16. KĀRSAVAS SIRDSSKAIDRĀS EUFROSĪNIJAS PAREIZTICĪGO BAZNĪCA Kārsavas draudzi 1911. gadā dibināja latviešu misionārs mācītājs P. Liepiņš un advokāts G. Timjānis. Baznīcas celtniecības komiteja Krievijā vāca nepieciešamos finanšu līdzekļus un pusotra gada laikā izdevās savākt 25 tūkstošus rubļu. Par šiem līdzekļiem 1912. gadā uz atsavinātās Malnavas muiţas zemes uzbūvēja mājas mācītājam un psalmotājam. 1917. – 1918. gadā Kārsavas draudzes mācītājs A.Vīckops pārveidoja mācītāja māju par baznīcu un iesvētīja to par godu sv. Polockas Eufrosīnijai. 1985. gadā baznīcu rekonstruēja krievu sakrālās koka arhitektūras tradīciju garā.
  • 17. KĀRSAVAS LUTERĀŅU BAZNĪCA Atrodas mājā, kas agrāk bija muiţas klēts. Baznīcu tajā iekārtoja 1939. gadā. 2.pasaules kara laikā tika sagrauts baznīcas tornis un visa ēka bija pamatīgi bojāta. 20.gs. 50.gados dievnamu atsavināja. 1965.gadā draudze darbību pārtrauca. Daļu ēkas pārbūvēja un piebūvēja jauno klāt. Padomju gados tur bija ierīkots kinoteātris. Tikai 20.gs.90.gados draudze atguva savu baznīcu un atsāka darboties. Tika mazliet atjaunots jumts virs ieejas. Tagad tajā vietā ir uzzīmēts krusts. Baznīcas vecā daļa ir kultūras piemineklis.
  • 18. SKOLAS Vecākā bija draudzes skola, ko atvēra pie Malnavas Roţukroņa katoļu baznīcas-1809.g. Tautskola – 1886.g. 30.gados Kārsavā darbojas divas sešklasīgās pamatskolas - latviešu un ebreju. Kārsavas pagastā darbojās 12 pamatskolas, no tām 2- krievu. 1921.g atver Valsts Latgales lauksaimniecības vidusskolu Malnavā. Ebreju ģimnāzija no 1922.g. līdz 1932.g. Uz ebreju ģimnāzijas bāzes 1932.g.nodibina Kārsavas pilsētas ģimnāziju, māca latviešu valodā. vecā draudzes skola
  • 19. SKOLAS Kārsavas novada izglītības sistēmu veido pirmsskolas izglītības iestādes, vispārizglītojošās mācību iestādes – pamatskolas, vidusskola un profesionālās izglītības iestāde( Malnavas koledţa). 2010./2011.mācību gadā Kārsavas novadā darbojas 3 pirmsskolas izglītības iestādes un 3 pirmskolas grupas ar kopējo audzēkņu skaitu – 213. Kārsavā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde «Taurenītis» (82 bērni), Kārsavas vidusskola (345 audzēkņi). Kārsavas vidusskola PII Taurenītis
  • 20. INTEREŠU IZGLĪTĪBA Kārsavā darbojas Kārsavas Mūzikas un mākslas skola, kas realizē profesionālās ievirzes izglītību. Tās darbības mērķis ir profesionālās ievirzes mūzikas, vizuāli plastiskās mākslas un dejas izglītības programmu īstenošana pamatizglītības pakāpē. Skolai ir filiāles: mūzikas klase Mērdzenē, mākslas skolas klase Meţvidos un deju skola Salnavā. Kopā 2011/12 m.g. mācās 196 audzēkņi.
  • 21. BIBLIOTĒKA 1898.Gadā Kārsavā tika atvērta tējnīca, bet trīs gadus vēlāk pie tās – pirmā visā novadā bezmaksas tautas bibliotēka- lasītava. 1900.gada 1.martā tējnīca un bibliotēka sāka strādāt ar kopēju nosaukumu – Tautas nams un atradās dakterim E.Kalgutam piederošā ēkā. Bibliotēkā – lasītavā bija pieejami vairāki periodiskie izdevumi, kā arī grāmatas pēc šādām sadaļām : garīgi tikumiskā, vēsturiski ģeogrāfiskā, daiļliteratūras, lauksaimnieciskā, dabaszinātņu un medicīnas, sabiedrisko un juridisko zinātņu, uzziņu un ugunsdzēsības, kā arī bērnu un atturības sadaļa. Bibliotekārs bija arī kasieris, pārdeva pastmarkas un krājmarkas un bija atbildīgs par gramofona darbību Tautas namā. 20.-30.gados bibliotēkas Kārsavā tika atvērtās pie daţādām biedrībām. 1924.Gadā dibināta Kārsavas Latviešu biedrība, kur darbojās arī bibliotēka (267 sējumi). Vēl bija Krievu kultūras veicināšanas biedrības bibliotēka (726 sēj.) un ebreju dzejnieka S.G.Frupa bibliotēka (2410sēj.). Diemţēl bibliotēku krājumi netika saglabāti.
  • 22. BIBLIOTĒKA Pēc II.Pasaules kara, 1945.gadā tika dibināta pilsētas publiskā bibliotēka (400 sēj.), tai tika atvēlēta neliela istabiņa ugunsdzēsēju depo telpās. Pirmā bibliotēkas vadītāja R.Bankoviča. No 1946.g. līdz 1961.g. bibliotēku vadīja Š. Sorokina. No 1959.gada līdz šim laikam bibliotēka atrodas Kārsavas kultūras nama telpās. No 1964.g. līdz 1969.g. bibliotēku vadīja Lilita Bindemane, tad vienu gadu T.Burbo. No 1971.gada par bibliotēkas vadītāju iecēla Ņinu Aleksejevu, kas kopā ar Jekaterinu Kirovaini un Antoņinu Neško nostrādāja bibliotēkā līdz pat pensijas vecumam. Bibliotēkas krājums gadu gaitā papildinājās gandrīz līdz 40 tūkst. eks. No 1989. gada bibliotēkas vadītāja ir Inta Jurča. Ņ.Aleksejeva, A.Neško, J.Kirovaine 1980.gados
  • 23. BIBLIOTĒKA 2009.gadā tika veikta pilsētas bibliotēku reorganizācija – apvienotas pilsētas un bērnu bibliotēka, izveidojot vienu – Kārsavas pilsētas bibliotēku ar divām struktūrvienībām: pieaugušo apkalpošanas nodaļu un bērnu apkalpošanas nodaļu. 210.gada septembrī bibliotēkai tika pievienota vēl viena struktūrvienība – Malnavas pagasta Bozovas bibliotēka, kura reorganizēta par ārējo apkalpošanas punktu. 2004.gadā bibliotēkā tika izveidota interneta lasītava, kur lietotājiem bez maksas pieejami 9 datori.
  • 24. BIBLIOTĒKA Kārsavas pilsētas bērnu bibliotēka dibināta 1952.gadā. Vairākkārt pārvietota uz daţādām telpām - bij. Luterāņu dievnamā, tad Vienības ielā - 61 (tagad. vet. aptiekas ēka), līdz beidzot 1959.gadā izvietojās jaunuzceltajā Kārsavas kultūras namā. 1954.g. bibliotēkā bija 333 lasītāji, krājums- 3495 eks. Lasītāju skaits līdz pat mūsdienām nav daudz mainījies. 2007.gadā bibliotēkā bija reģistrēti 368 lietotāji, 2013.gadā – 230. Krājums gadu gaitā pieauga līdz 17337 eks. 2007.g., bet pēc reorganizācijas veicot krājumu optimizāciju – 4300 eks. Bibliotēku vadīja Jevģenija Meţale 1952.g., Ņina Aleksejeva no 1953.-1971.g., Jevgenija Homčenko no 1971.-1987.g., Inta Jurča no 1987.-1989.g. un Aija Paršova no 1989.g līdz reorganizācijai 2009.gadā, kad bibliotēku apvienoja ar pilsētas bibliotēku. N.Aleksejeva un J.Homčenko 1980.-jos g. Bērnu nodaļa 2012.g.
  • 25. UZŅĒMUMI 30. gados Kārsavā bija 102 rūpniecības uzņēmumi. 1935.g. bija reģistrēti 218 veikali. Lielākais 30. gadu uzņēmums - Reinholda Matīsa fabrika, zemes gabals „Līču‖ māja. 40 strādnieki. Nodarbojās ar linu, vilnas apstrādi, kokmateriālu sagatavošanu. Strādnieki pie R.Matīsa fabrikas
  • 26. UZŅĒMUMI 1950. -1962.g. Kārsava bija rajona centrs. Pēc 2. pasaules kara pilsētā darbojās dīzeļmotoru remontdarbnīcas, Rēzeknes elektrisko būvinstrumentu rūpnīcas cehs, Rīgas rūpnīcas „Stars‖ filiāle, sadzīves pakalpojumu kombināta galdniecības, šūšanas, apavu darbnīcas. 1970. gadā Kārsavā darbojās 12 veikali un ēdnīca, maizes ceptuve, sociālās nodrošināšanas pansionāts. 1991.gadā pabeidza sporta zāles celšanu, 1994. gadā izbūvēja tirgus laukumu, 1996.gadā tika uzcelta daudzdzīvokļu māja un divi privāti veikali. 1996.Gadā pilsētā darbojās 25 tirdzniecības uzņēmumi. Darbojās arī rūpnīcas REBIR filiāle, SIA «Stars-R» (metālapstrāde). 2000.Gadā Kārsavas pilsētā bija reģistrēti 7 raţošanas uzņēmumi, 15 rūpniecības preču tirdzniecības uzņēmumi un 10 pārtrikas preču tirdzniecības uzņēmumi. Kārsavas novadā 2010.gadā bija reģistrēti 282 komersanti, no tiem 61 SIA, 41 Individuālais uzņēmums, 170 zemnieku saimniecības.
  • 27. VESELĪBAS UN SOCIĀLĀ APRŪPE Līdz 1924.gadam Kārsavā darbojās ambulatorais veselības punkts. 1935.gadā tika izveidota slimnīca un ambulance, kur strādāja 2 ārsti, vecmāte un feldšeris. Slimnīcu organizēja dzīvesbiedri Aleksandrs un Jeļena Mamantovi. Pēc A.Mamantova slimnīcu vadīja Antons Jurkāns (1937-1944). 30.gados vēl bija daktera Zaidlina privātprakse, zobārstes F.Lozinskas privātprakse un 3 akušieru pakalpojumi. Ilgus gadus par feldšeri strādāja tautā iemīļots mediķis Mateušs Barkāns, kurš Kārsavas slimnīcā darbu uzsāka 1933.gadā. Mūsdienās Kārsavas novadā iedzīvotājiem tiek nodrošināta primārā un sekundārā ambulatorā medicīniskā palīdzība. Šos pakalpojumus sniedz Kārsavas novada pašvaldības SIA „Kārsavas slimnīca‖, ģimenes ārstu un speciālistu prakses, kā arī feldšeru punkti Meţvidu, Malnavas, Mērdzenes, Salnavas un Goliševas ciemos. Kārsavas novada pašvaldības SIA „Kārsavas slimnīca‖ strādā 9 ārsti, 14 medicīnas māsas, 5 sanitāri un 12 citi darbinieki. Dienas stacionārā ir 20 gultasvietas.
  • 28. KULTŪRA 30.gados Kārsavas kultūras dzīve norisinājās daţādās biedrībās – Kārsavas Latviešu biedrībā un Krievu izglītojošā biedrībā Kārsavas novadā katrā teritoriālajā vienībā darbojas kultūras nams. Kārsavas pilsētas kultūras nams uzcelts 1959.gadā. Kultūras namā atrodas arī pilsētas bibliotēka. Kultūras namā darbojas 11 pašdarbības kolektīvi: Bērnu deju kolektīvs „Vilcieniņš‖/ 1997.g./ Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ieleja‖/ 1991.g./ Bērnu un jauniešu teātra studija „APLIS‖ / 1991.g./ Drāmas kopa „Kuorsovīši‖ / 1991.g/ Sieviešu vokālais ansamblis „Skerco‖ / 1987. g./ Senioru/jauktais/ ansamblis „Sendienas‖/ 2000. g. / Senioru deju kopa „Senleja‖ / 2000.g./ Vokāli instrumentālā grupa jeb latgaļu rokgrupa „Bez PVN‖/2003.g./ Hip-hopa deju grupa „Breakdance‖/ 2005.g. / Krievu drāmas kopa /2010./ Vīru vokālais ansamblis „Akkords‖/2011./
  • 29. INFORMĀCIJAS AVOTI 1. Nikuļins, Nikolajs. Atmiņas par Kārsavu / Nikolajs Nikuļins. - Rēzekne : RA Izdevniecība, 2011. - 252 lpp. : il. 2. Nikuļins, Nikolajs. Kārsava. Ielu un māju vēsture / Nikolajs Nikuļins ; no krievu val. tulk. Inta Eidiņa ; foto N.Nikuļina un N.Mortukāna. - Rēzekne : Rēzeknes Augstskola, 2008. - 152 lpp. : il. - Bibliogr.: 152. lpp. 3. Nikulins, Nikolajs. Kārsava un kārsavieši divdesmitajos un trīsdesmitajos gados / Nikolajs Nikulins. - Malnava : [b.i.], 1996. - 140 lpp. : il. 4. Latvijas pilsētas : enciklopēdija. - Rīga : Preses nams, 1999. - 592 lpp. : il. 5. Ludzas apriņķis senāk un tagad : rakstu krājums / Ludzas apriņķa Brīvības pieminekļa komitejas izdevums ; red.kollēģija E.Mauriņš un c. - Rīga : Latvju kultūra, 1935 6. Trojanovskis, Viktors. Ludzas zeme : rajona daba, vēsture, šodiena / Viktors Trojanovskis ; A.Dauksta, R.Rudzgaiļa foto. - 2.izd. - Ludza : Ludzas rajona padome, 2005. - 376 lpp. : il. 7. Ţagars, E. Ludzas apriņķis: dzīve un darbs / E.Ţagars. – Rīga : Latvijas Lauksaimniecības kameras izdevums, 1937. – 76 lpp. 8. Ludzas Zeme / galv. red. Ērika Bondarenko. - Nr.1 (aug. 1944)-. - Ludza : Ludzas Zeme, 2008-. - Nr.1(8804) - , 12, 16 lpp. : il. ; 42 cm. - Iznāk arī krievu: Лудзас земе. 9. Vietējā Latgales Avīze : Latgales avīze / red. Pēteris Pīzelis. - Rēzekne : Vietējā SIA, 1999-. - Iznāk kopš 1999.gada. 10. Informācija no tīmekļa vietnēm www.karsava.lv, www.latgale.lv , www.vietas.lv 11. Fotogrāfijas no N.Nikuļina, N.Mortukāna un Kārsavas pilsētas bibliotēkas arhīva