Skeleta muskulatūra

1,279 views
885 views

Published on

0 Comments
0 Likes
Statistics
Notes
  • Be the first to comment

  • Be the first to like this

No Downloads
Views
Total views
1,279
On SlideShare
0
From Embeds
0
Number of Embeds
1
Actions
Shares
0
Downloads
0
Comments
0
Likes
0
Embeds 0
No embeds

No notes for slide

Skeleta muskulatūra

  1. 1. Skeleta muskulatūra
  2. 2. Muskuļaudi • Ir audi, kuri spēj sarauties un atslābt; • Izšķir: – Gludos muskuļaudus; – Šķērssvītrotos muskuļaudus; – Sirds muskuļaudus Gludie muskuļaudi Sirds muskuļaudiŠķērssvītrotie muskuļaudi
  3. 3. Gludie muskuļaudi • Sastāv no šūnām kas saraujas pamazām, ilgāku laiku; • Nepakļaujas mūsu gribai; • Atrodas iekšējos orgānos.
  4. 4. Šķērssvītrotie muskuļaudi • Gribai pakļauti; • Saraujas strauji;
  5. 5. Sirds muskulis • Nepārtraukti strādā, • Nav pakļauts gribai; • Darbojas pēc automātijas principa – saraušanās notiek kā atbildes reakcija uz kairinātāju, kas rodas pašā sirdī
  6. 6. Skeleta muskulatūra • Visi muskuļi, kas piestiprinājušies pie kauliem; • Kontrahējoties- kustina kaulus vai cīpslas; • Kustinot kaulus, pārvieto organismu.
  7. 7. Skaitļi • Cilvēkam ir ap 639 muskuļiem; • Normāli ejot darbojas ap 150 muskuļiem, turot vertikāli mugurkaulu – 50 muskuļi. • Pieaugušiem – muskulatūra veido 42 % no visa ķermeņa svara; • Pārējie 58%: – Kauli 18% – Tauki 17% – Asinis 8% – Iekšējie orgāni 8% – Smadzenes un nervi 3%
  8. 8. Uzbūve • Katrs muskulis ir orgāns – izpilda noteiktu funkciju, tam ir raksturīga forma un sastāv no dažādu veidu audiem: – Karkasu veido saistaudi; – Darbīgā daļa muskuļu šķiedru kūlīši; – Katram muskulim ir vidējā daļa jeb vēderiņš; – un beigu daļas jeb cīpslas, kas sastāv no blīvajiem saistaudiem un ir savienoti ar kauliem.
  9. 9. Muskuļu palīgierīces • Fascijas; • Gļotu maisiņi; • Gļotu makstis; • Papildkauli – samazina muskuļu un cīpslu berzi un atvieglo to darbu.
  10. 10. Fascijas • Saistaudu plēves, kurās ietverti atsevišķi muskuļi un muskuļu grupas
  11. 11. Gļotu maisiņi • Izdala gļotas, kas ieziež maisiņu iekšējo virsmu
  12. 12. Gļotu makstis • Līdzinās gļotu maisiņiem, aptver cīpslas un novērš to berzi ar kaulu;
  13. 13. Papildkauli • Izmaina piestiprināšanās leņķi un tādējādi atvieglo muskuļu darbu. Vislielākais papildkauls ir ceļa kauls.
  14. 14. Muskuļu darbs • Dara mehānisku darbu; • Iedala: – Dinamisks – saraujoties muskulim, kustas kauls; – Statisks – saraujoties muskulim, nekustās kauls, piemēram, turot smagumu vai cīkstoties;
  15. 15. Muskuļu darbs • Lai notiktu kustība, vienam muskuļa galam jābūt piestiprinātam virs locītavas, bet otram – zem locītavas. • Viens muskuļa gals tā saraušanās brīdī vienmēr ir nekustīgs, to sauc par muskuļa sākumu jeb nekustīgo punktu. • Otru – par muskuļa beigām jeb kustīgo punktu.
  16. 16. Muskuļu darbs • Muskuļu šķiedru saraušanos izraisa nervu impulsi
  17. 17. Muskuļu nogurums • Ir muskuļu darbaspēju pārejoša samazināšanās; • Statiskais darbs nogurdina ievērojami vairāk; • Jo straujāks un smagāks ir darbs, jo ātrāk iestājas nogurums.
  18. 18. SKELETA MUSKUĻU GRUPAS
  19. 19. Pēc novietojuma izšķir • Rumpja muskuļus; • Galvas muskuļus; • Kakla muskuļus; • Augšējo locekļu muskuļus; • Apakšējo locekļu muskuļus.
  20. 20. Rumpja muskuļi • Iedala krūšu muskuļos, • vēdera muskuļos un • muguras muskuļos.
  21. 21. Rumpja muskuļi Krūšu muskuļi • Iedalās seklajos un dziļajos: – Seklie krūšu muskuļi kustina plecu joslu, svarīgākais ir lielais krūšu muskulis; – Dziļie krūšu muskuļi atrodas starp ripām, tie kustina krūškurvi elpošanas laikā;
  22. 22. Rumpja muskuļi Vēdera muskuļi • Veido vēdera priekšējo sienu jeb vēdera presi. • Funkcijas: – Saspringstot visiem vēdera muskuļiem, tie veicina iekšējo orgānu darbību – vēdera izeju; – Veicina izelpošanu, saliec un atliec rumpi, pagriež pa labi, pa kreisi un uz sāniem.
  23. 23. Rumpja muskuļi Muguras muskuļi • Iedalās seklajos un dziļajos: – Seklie muguras muskuļi gandrīz visi pieder pie plecu joslas muskuļiem. Kustina plecu joslu, rokas un ribas; – Dziļie muguras muskuļi visā garumā atrodas blakus mugurkaulam un visi kopā veido vienu muguras iztaisnotājmuskuli. Šie muskuļi spēj pagriezt rumpi
  24. 24. Galvas muskuļi • Košanas muskuļos • un • Mīmikas muskuļos
  25. 25. Galvas muskuļi Košanas muskuļi • Katrā pusē ir četri košanas muskuļi, kas visi ir saistīti ar apakšžokli; • Spēcīgākais ir košļāšanas muskulis, kas apakšžokli paceļ, virza uz priekšu un atpakaļ un uz sāniem.
  26. 26. Galvas muskuļi Mīmikas muskuļi • Sīki, mazi muskuļi, kas sākas no dažādiem galvaskausa kauliem un ir piestiprināti pie sejas ādas; • Saraujoties, pārvieto sejas ādu un veido mīmiku. • Nav fasciju un vienīgie muskuļi, kas nodrošina kustību bez locītavas
  27. 27. Kakla muskuļi • Atrodas starp galvaskausu un krūškurvi; • Vislielākais un spēcīgākais kakla muskulis ir galvas grozītājmuskulis; • Kakla muskuļi: velk uz leju apakšžokli, paceļ un nolaiž mēles kaulu, paceļ lāpstiņu, kustina kaklu un galvu.
  28. 28. Augšējo locekļu muskuļi • Iedala: –Plecu joslas muskuļos; –Rokas muskuļos.
  29. 29. Augšējo locekļu muskuļi Plecu joslas muskuļi • Kustīgs veidojums • Plecu joslu var pacelt uz augšu, nolaist uz leju, pārvietot uz priekšu un atpakaļ; • Piemēram, deltveida muskulis
  30. 30. Augšējo locekļu muskuļi Rokasmuskuļi • Izšķir augšdelma, apakšdelma un plaukstas muskuļus.
  31. 31. Augšējo locekļu muskuļi Rokasmuskuļi • Augšdelmam izšķir priekšējo un mugurējo. – Priekšējā muskuļu grupa – saliecējmuskuļi (augšdelma divgalvainais muskulis jeb biceps) – Mugurējā muskuļu grupa ir atliecējmuskuļi (augšdelma trīsgalvainais muskulis jeb triceps) Kad ir sarāvies biceps, tad triceps ir atslābis un otrādi
  32. 32. Antagonisti • Muskuļus, kas veic pretēji vērstas darbības, sauc par antagonistiem; • Muguras smadzenes nodrošina impulsu pievadi tricepsam un bicepsam tā, ka kad vienam izraisa kustību, tad otru bloķē.
  33. 33. Augšējo locekļu muskuļi Rokasmuskuļi • Apakšdelma muskuļi nodrošina apakšdelma griešanu uz iekšu un āru, kā arī apakšdelma, plaukstas un roku pirkstu saliekšanu un atliekšanu
  34. 34. Augšējo locekļu muskuļi Rokasmuskuļi • Plaukstas muskuļi nodrošina pirkstu saliekšanu, pievilkšanu un nostāda īkšķi pretī pārējiem pirkstiem; • Īpaši daudz muskuļu ir īkšķim – divi saliecēji, divi atliecēji, divi atvilcēji, viens pievilcējs un viens pretvilcējs.
  35. 35. Apakšējo locekļu muskuļi • Iedala: –Iegurņa josla; –Kājas muskuļi • Apakšējo locekļu muskuļi ir daudz spēcīgāki par augšējiem muskuļiem.
  36. 36. Apakšējo locekļu muskuļi Iegurņa joslas muskuļi • Augšstilba gūžas locītavā saliec, pagriež uz iekšu un āru; • Viens no ķermeņa lielākajiem muskuļiem – lielais gūžas muskulis;
  37. 37. Apakšējo locekļu muskuļi Kājas muskuļi • Augšstilba muskuļi • Apakšstilba muskuļi • Pēdas muskuļi
  38. 38. Apakšējo locekļu muskuļi Kājas muskuļi • Augšstilba muskuļiem ir trīs muskuļu grupas: – Priekšējā grupas muskuļi atliec apakšstilbu ceļa locītavā; – Iekšējās grupas muskuļi pievelk augšstilbu pie otras kājas; – Mugurējās grupas muskuļi saliec apakšstilbu ceļa locītavā.
  39. 39. Apakšējo locekļu muskuļi Kājas muskuļi • Apakšstilba muskuļiem ir trīs muskuļu grupas: – Priekšējā grupā ir pēdas un pirkstu atliecēji, kā arī pēdas ārupgriezēji; – Sānu grupā ir pēdas saliecēji un iekšupgriezēji; – Mugurējās grupā pēdas un pirkstu saliecēji un pēdas ārupgriezēji.
  40. 40. Apakšējo locekļu muskuļi Kājas muskuļi • Pēdas muskuļi pēdas pirkstus saliec, atliec, pievelk un atvelk.
  41. 41. Centrtieces neirons Centrbēdzes neirons Receptors Efektors Muguras smadzenes Starpneirons
  42. 42. Hipodinamija • Nepietiekama kustību aktivitāte, • Kustību trūkums negatīvi ietekmē asinsrites sistēmu.

×