• Share
  • Email
  • Embed
  • Like
  • Save
  • Private Content
Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta latvijā final
 

Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta latvijā final

on

  • 993 views

 

Statistics

Views

Total Views
993
Views on SlideShare
993
Embed Views
0

Actions

Likes
0
Downloads
2
Comments
0

0 Embeds 0

No embeds

Accessibility

Categories

Upload Details

Uploaded via as Adobe PDF

Usage Rights

© All Rights Reserved

Report content

Flagged as inappropriate Flag as inappropriate
Flag as inappropriate

Select your reason for flagging this presentation as inappropriate.

Cancel
  • Full Name Full Name Comment goes here.
    Are you sure you want to
    Your message goes here
    Processing…
Post Comment
Edit your comment

    Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta latvijā final Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta latvijā final Presentation Transcript

    • Fiziskās kultūras un sporta loma unvieta veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanā Latvijā Latvijas Peldēšanas federācija, 2011
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvarsLR Satversme 110.pants. Valsts aizsargā *..+ bērnu tiesības. 111.pants. Valsts aizsargā cilvēku veselību *..+LR Bērnu tiesību aizsardzības likums 10.pants. (1) Bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. 26.pants. (4) Valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā. 47.pants. (3) Sabiedriskais radio un sabiedriskā televīzija nacionālā pasūtījuma ietvaros ik gadu veido veselīgu dzīvesveidu popularizējošas programmas. 63.pants.(1) Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā valsts politikas projektus bērnu izglītības un sporta jomā un organizē apstiprināto projektu izpildi.
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvarsIzglītības likums 2.pants. Šā likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu , lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli; 40.pants. Vispārējās izglītības programmas (1) Vispārējās izglītības programmas nodrošina izglītojamā vispārēju garīgo un fizisko spēju attīstību, sagatavo viņu izglītības turpināšanai un dzīvei sabiedrībā. Fiziskās kultūras un sporta uzdevums. Trūkst valsts politikas pamatnostādņu fiziskajā attīstībā, pilnveidošanā, veselības profilaksē un aktīvā atpūtāVispārējās izglītības likums 2.pants. Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai , izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvarsSporta likums 4.pants. Sports izglītības iestādēs (1) izglītojamiem nodrošina fizisko un garīgo spēju izkopšanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensību. (5) veicina sporta nodarbību organizēšanu pēc obligātā mācību procesa beigām un ar savu sporta bāzi un aprīkojumu pirmkārt nodrošina savas iestādes izglītojamo ārpusstundu sporta nodarbības un tikai pēc tam citu personu sporta nodarbības. 5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā (1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta nozarē. (2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā: 1) īsteno vienotu valsts politiku; 2) izstrādā normatīvo aktu projektus; 6.pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā (5) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju: 1) nodrošina ar iedzīvotāju (īpaši bērnu un pusaudžu) fizisko attīstību un fizisko sagatavotību saistīto datu apkopošanu un analīzi; 2) organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 13.pants. Finanšu līdzekļi sportam (3) No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvars Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem (MK noteikumi Nr.715) – Vispārējās vidējās izglītības programmu galvenie mērķi ir: veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un izkopt veselīga dzīvesveida paradumus
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta Latvijā – juridiskais ietvarsSporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam: – Latvijas valsts sporta politikas mērķis ir veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības. Radīt iespējas katram jaunietim nodarboties ar sportu, nosakot valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligātu fizisko izglītību, sekmējot talantīgo jauno sportistu meistarības pilnveidi un nodrošinot visa veida resursu plānošanu un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam; – nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītībuNacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam: – radīt iespēju katram indivīdam nodarboties ar sportu; – nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību; – palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu; – programmas mērķis ir radīt apstākļus veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošanai.
    • Citius, altius, fortius! vai tomēr - Mens sana in corpore sano Fiziskā kultūra SportsCilvēka veselības nostiprināšana un fizisko spēju Fiziskās aktivitātes fiziskās un garīgās veselībasattīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem; cilvēka saglabāšanai, uzlabošanai un atpūtai, kā arīfiziskās audzināšanas sistēma panākumu gūšanai sporta sacensībās; mācību, treniņa nodarbību, sacensību un pašdarbības organizācijas sistēmaMērķis - nodarbību procesā ar dažādiem fiziskās Mērķis – saglabāt un uzlabot fizisko un garīgoaudzināšanas līdzekļiem panākt vispusīgu organisma veselību, labsajūtu; gūt augstus rezultātus un uzvarasmorfoloģisko, funkcionālo un fizisko attīstību. sacensībās.Uzdevums - izaudzināt garīgi un miesīgi veselus, Uzdevums – radīt iespēju nodarboties ar regulārāmizturīgus, spējīgus un krietnus sabiedrības locekļus, fiziskām aktivitātēm labas veselības nodrošināšanai;kas spēj sekmīgi pildīt visus dzīves un darba pilnveidot izpratni par personīgās higiēnas nozīmi;pienākumus, ko uzliek ģimene, sabiedrība, tauta un pilnveidot savu fizisko attīstību.valsts.
    • Fiziskās kultūras un sporta loma un vieta LatvijāFiziskā izglītība – īpaši organizēts pedagoģisks process, kasnodrošina cilvēka mērķtiecīgu fizisku attīstību unsagatavotību, un šajā jomā sakrātās pieredzes nodošanuno paaudzes paaudzē.Fiziskās izglītības sistēma - vēsturiski noteikts, praktiskieksistējošs un mērķtiecīgi sakārtots zinātnisko unpedagoģisko likumsakarību un prasību kopums, kasnodrošina fiziskās izglītības procesa īstenošanu. Fiziskāsizglītības sistēmas pamati: ideoloģija, teorija un metodika,programmas un organizatoriskās formas.
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību60.00 Sporta skolu audzēkņu skaita un sporta budžeta dinamika 49.8450.00 42.07 41.71 42.1140.00 35.69 31.89 32.16 31.3330.00 26.27 26.03 27.59 26.8720.00 17.10 23.65 22.01 7.42 11.12 14.61 13.9110.00 5.94 5.18 4.94 0.00 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. 2010.g. 2011.g. Bērnu skaits, tūkst. Budžets, milj. *2003.g. - Sporta skolu audzēkņu, grupu un vispārizglītojošo skolu sporta sekciju (interešu izglītība) kopīgais skaits
    • Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu Ar dažādām fiziskajām aktivitātēm nodarbojošos skaits (SKDS, 2007) Grūti pateikt/NA 0.4%Nenodarbojos ar fiziskām/sportiskām aktivitātēm 48.6% Citi sporta veidi 5.7% Nūjošana 0.5% Aerobika 3.9% Slēpošana 5.9% Skriešana 7.6% Kāds no komandu sporta veidiem 7.8% Vingrošana 9.5% Peldēšana 10.4% Braukšana ar velosipēdu 12.7% Garāku gabalu iešana kājām (arī uz darbu/skolu) 22.0% 0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
    • Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu Iecienītākās vietas sportiskām aktivitātēm (SKDS, 2007) Grūti pateikt/NA 4.0% Citā vietā 9.7% Slidotavā 2.1% Fitnesa klubā 5.2% Īpaši ierīkotā sporta laukumā 8.1% Trenažieru zālē 10.9% Sporta hallē 11.2% Peldbaseinā 15.0% Savā mājā/dzīvoklī 16.8% Īpašas takas un ceļi, kas paredzēti sportošanai 18.4%Brīvā dabā (meži, pļavas, upes utt.), takas un ceļi, kas nav īpaši… 46.5% 0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0% 45.0% 50.0%
    • Palielināt fiziskajās aktivitātēs iesaistīto cilvēku skaitu Bērnu ārpusstundu aktivitātes (SKDS, 2007) Sporto mājās 36.5% Apmeklē sporta pulciņu skolā/sporta zāli utt. 31.5% Apmeklē sporta skolu 7.6%Nodarbojas ar cita veida sportiskām aktivitātēm 14.1% Apmeklē kādu interešu izglītības pulciņu 18.1% Nodarbojas ar māksliniecisko pašdarbību 14.1% Ne ar vienu no nosauktajām 18.1% Grūti pateikt 3.6% 0.0% 5.0% 10.0% 15.0% 20.0% 25.0% 30.0% 35.0% 40.0%
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumusIr gūti apstiprinājumi, ka dzīvesveida paradumibērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēkaparadumus. Cilvēks, kas bērnībā un skolas gadosbrīvo laiku pavadījis pie televizora vai datora ekrāna,visticamāk, arī būdams pieaudzis, izvēlēsies brīvolaiku pavadīt mazkustīgi.
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus Skolēni ar pietiekamu fizisko aktivitāti, 2005./2006.m.g. (SVA, HBSC)60% 54% 54% 53%50% 46% 38%40% 36%30%20%10%0% zēni meitenes zēni meitenes zēni meitenes 11 gadi 13 gadi 15 gadi
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumusIedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi – vismaz 30min veic fiziskos vingrinājumus 2-3 vismaz reizes nedēļā (© VEC,FINBALT, 2008)
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus Iedzīvotāju veselību ietekmējošie paradumi – brīvā laika pavadīšanas veidi (© VEC,FINBALT, 2008) Lasīšana, TV 52% skatīšanās Vīrieši Sievietes 50% braukšana ar 29% Pastaigaa, Vīrieši riteni Sievietes 36% skrējiens, u.c. Vīrieši 13% Lēns Sievietes 13%Smagi fiziskie Vīrieši 6% treniņi Sievietes 1% 0% 10% 20% 30% 40% 50% 60%
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumus13 gadīgo skolēnu skaits, kas darba dienās skatās TV vismaz 4 stundas dienā (SVA, HBSC, 2007)
    • Dzīvesveida paradumi bērnībā un skolas vecumā iespaido pieauguša cilvēka paradumusSkolēnu, kuri datorspēlēm darba dienās velta 3-5 stundas (SVA, HBSC, 2007)
    • VeselībaVeselība ir viena no cilvēka pamattiesībām, tā nav tikaislimības neesamība, bet pilnīga fiziska, garīga un sociālalabklājība, kā dzīves kvalitātes, personīgās un ģimeneslabklājības pamats.Kad ķermenis un prāts funkcionē harmonijā viens ar otru, mēs esam veseli. Kad šis process ar stresiem vai konfliktiem tiek izjaukts, sākas slimība. Tieši uz tādas sapratnes pamatojas cilvēkam dotā iespēja savas veselības atjaunošanā un uzturēšanā (Marta Hiat, U.S.A.Ph.D.1999)
    • Fiziskiem vingrinājumiem ir ievērojama nozīme• Fiziskajā un garīgajā attīstībā, veselības saglabāšanā un nostiprināšanā;• augšanas un attīstības stimulēšanā;• atsevišķu orgānu un orgānu sistēmu darbības uzlabošanā;• termoregulācijas mehānismu pilnveidošanā, organisma norūdīšanā;• fizisko darba spēju attīstīšanā;• intelektuālās attīstības veicināšanā;• sociālo prasmju pilnveidošanā. Fiziski aktīviem bērniem ir augstāks pašvērtējums un pašapziņa;• vielmaiņas, sirds un asinsvadu slimību, kā arī kaulu un locītavu slimību attīstības aizkavēšanā;• cīņā pret otrā tipa cukura diabētu, kā arī hipertensijas, ogļhidrātu un tauku maiņas traucējumiem;• profilaksē pret lieko svaru un aptaukošanos, kas uzskatāma par riska faktoru daudzu citu slimību attīstībā.
    • ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības... Stājas novērtējums skolēniem 100.0% 96.20% 95.1% 94.1% 95.0% 93.3% 90.0% 85.0% 80.3% 80.0% 79.0% 75.0% 70.0% 2001.g. 2004.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. Nepareiza stāja
    • ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Ķermeņa masas indeksa sadalījums 2008.g. un 2010.g.
    • ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības...Pilnīgi veselo skolas vecuma bērnu un pusaudžu īpatsvars % (VSMTVA, 2008)
    • ...veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības... Bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi iedalījums veselības grupās82 77.2 80.9 76.2 75.677 73.8 70.8 72.972 70 69.76762575247423732 27.9 28.6 26.1 26.127 22.322 17.3 15.917 11.7 10.1127 9.5 6.9 5.8 8.4 3.3 2.5 1.7 1.5 0.92 1.6 0.6-3 1 1.1 0.6 0.6 0.4 0.2 0.1 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g. IV veselības grupa III veselības grupa II veselības grupa I veselības grupa
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītībuFiziskās sagatavotības novērtējums vispārizglītojošo skolu skolēniem (%) pa gadiem70 65.66050 52.2 52.5 49.2 47.3 43.840 41.2 37 3230 29.8 28.3 25.6 25.220 22.6 19.1 18.1 11.6 13.8 13.1 5.9 12.710 10.1 10.5 8.3 9.3 6.7 6.1 0 0.3 0.4 0.8 0.2 0.3 0.3 2003.g. 2004.g. 2005.g. 2006.g. 2007.g. 2008.g. 2009.g.* Augsts līmenis Virs vidējā līmeņa Vidējs līmenis Zem vidējā līmeņa Zems līmenis
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu fizisko izglītībuKustību apguves un fizisko spēju attīstīšanās sporta stundās (metodiskais līdzeklis)
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītībuEiropas Parlamenta rezolūcija par Sporta lomuizglītībā (13.11.2007):tā kā fiziskā audzināšana ir vienīgais priekšmetsskolā, kura mērķis ir sagatavot bērnu veselīgamdzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā ungarīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolāsieviest obligātu fizisko audzināšanu, kā arī pieņemtprincipu, kas nodrošina, ka stundu sarakstā jāiekļaujvismaz 3 fiziskās audzināšanas stundas nedēļā,savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegtnoteikto minimumu.
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītībuNacionālās sporta attīstības programmā 2006. – 2012.gadam iekļāva: – 3.5. punktu - sagatavot grozījumus pamatizglītības un vispārējās izglītības programmās, nosakot 1.-4.klasei – 4 obligātās sporta stundas; 5.-9.klasei - 3 stundas; 10.-12.klasei - 2 stundas; – 3.6. punktu - sagatavot grozījumus profesionālās izglītības programmās, nosakot obligātās 3 un 2 sporta stundas profesionālās izglītības iestādēs; – 3.7.punktu - augstākās izglītības iestādēs noteikt obligāto sporta stundu skaitu (2-3 nedēļā) pirmos četrus semestrus Visi šie punkti izņemti no programmas (MK rīkojums Nr.389 "Grozījumi Nacionālajā sporta attīstības programmā 2006.– 2012.gadam“)
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību Mācību priekšmeta standarts 1.-9.klaseiMācību priekšmeta "Sports" mērķis irnostiprināt un uzlabot izglītojamo veselību,sekmēt zināšanu apguvi, attīstot fiziskās spējasun pamatprasmes sistemātiskās fiziskāsaktivitātēs.
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību Izglītības programmas mācību priekšmetu un mācību stundu plāns
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību Izglītības standarta satursVeselība: – 5% sports un veselība; – 14% fizisko spēju attīstība un veselības nostiprināšana; – 4% sabiedriskajai un personīgai dzīvei nepieciešamās pamatprasmesPērējais : – 5% sabiedriski nozīmīgākie sporta pasākumi Latvijā, Eiropā un pasaulē; – 36% pamatprasmes individuālo sporta veidu vingrinājumos; – 36% pamatprasmes sporta spēļu vingrinājumos
    • AtpūtaAtpūta ir gribas darbības virzienu pārslēgšana novienas aktivitātes uz otru. Atpūta ir darbībasnomaiņa. Atpūta ir slodžu maiņa.– Atpūta kā relatīvs miera stāvoklis, kad cilvēks pārtraucis garīgo un fizisko piepūli, atrodas ērtā pozā un nereaģē uz apkārtējo vidi ar trauksmi un emocionālu sasprindzinājumu (pasīvā atpūta);– Atpūta kā garīga vai fiziska darbība, kas pēc rakstura krasi atšķiras no darba, kurš veikts līdz tam, likvidē šā darba radīto nogurumu un sekmē darbaspēju atjaunošanos (aktīvā atpūta).
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību Vispārējās izglītības likums33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmāMācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkstpārsniegt: – 1.klasē - 22 mācību stundas; – 2.klasē - 23 mācību stundas; – 3.klasē - 24 mācību stundas; – 4.klasē - 26 mācību stundas; – 5.klasē - 28 mācību stundas; – 6.klasē - 30 mācību stundas; – 7.klasē - 32 mācību stundas; – 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmāDienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt: – No 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas; – 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas; – 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas; – 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.
    • Nodrošināt valsts atbildību par bērnu un jauniešu obligāto fizisko izglītību Vispārējās izglītības likums35.pants. Mācību stundas ilgums pamatizglītības iestādēs: Mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40- 45 minūtes. Mācību stundas ilgumu nosaka izglītības iestādes vadītājs Kāpēc katru dienu legāli tiek pazaudētas 5 minūtes uz katru mācību stundu? = 1.klasē bērniem tiek nozaudētas 110 minūtes nedēļā (22 mācību stundas x 5 minūtes) = 8.-9.klasē bērniem tiek nozaudētas 170 minūtes nedēļā (34 mācību stundas x 5 minūtes)
    • Kā nodrošināt valsts atbildību?
    • Kā nodrošināt valsts atbildību?Atkārtoti rosināt ņemt vērā Eiropas Parlamenta dokumentā parSporta lomu izglītībā (13.11.2007) izteikto aicinājumu - tā kā fiziskāaudzināšana ir vienīgais priekšmets skolā, kura mērķis ir sagatavotbērnu veselīgam dzīvesveidam un kura centrā ir vispārēja fiziskā ungarīgā attīstība [..] pamatskolās un vidusskolās ieviest obligātufizisko audzināšanu, kā arī pieņemt principu, kas nodrošina, kastundu sarakstā jāiekļauj vismaz 3 fiziskās audzināšanas stundasnedēļā, savukārt skolas cenšas cik iespējams pārsniegt noteiktominimumu.
    • Kā nodrošināt valsts atbildību?Lai realizētu EP izteikto aicinājumu bez milzīgiempapildus finansiāliem resursiem, LPF piedāvā:– ņemot vērā kritisko fiziskās sagatavotības un bērnu veselības stāvokli, izglītības iestāžu rīcībā esošās papildus stundas izvēli novirzīt uz papildus “Sporta” stundu;– izņemt no kopējā maksimāli pieļaujamā stundu slodžu skaita mācību priekšmetu „Sports”, saglabājot to obligātumu, tādejādi paverot lielāko rīcības brīvību izglītības iestādēm un pašvaldībām mācību priekšmeta “Sports” nepieciešamo stundu skaita palielināšanā;– ņemt vērā Vispārējās izglītības likuma 35.pantā noteikto mācību stundas ilguma amplitūdu (40-45min) un efektīvi izmantot mācību priekšmeta „Sports” papildus slodzes nodrošināšanai tās minūtes, kuras pēc likuma ir atvēlētas bērnu izglītībai un jau ir iekļautas kopējā slodžu grafikā;
    • Kā nodrošināt valsts atbildību?• Ieguldījumi veselībā jāpārnes uz ieguldījumiem fiziskajā kultūrā un sportā;• Ir jāpārskata sporta izglītības saturs, iekļaujot: – fizisko kultūru un veselību; – aktīvas atpūtas apmācību - darba dienas gaitā lielākā daļa no atpūtai veltītā laika jāizlieto aktīvai atpūtai.
    • Paldies par uzmanību